KoronKoronāāro artro artēēriju slimriju slimīību bu profilakse bprofilakse bēērniemrniem

bbēērnu kardiologsrnu kardiologsIngIngūūna na LubauaLubaua

20112011

KoronKoronāārrāā sirds slimsirds slimīība (KSS)ba (KSS)

�� ppēēc Pasaules Veselc Pasaules Veselīības Organizbas Organizāācijas datiem:cijas datiem:

� - Pasaulē katru gadu mirst 7,2 milj. - KSS dēĜ.*� - 2020. gadā nāves iemesls KSS - sasniegs 11,1 milj .*� - ASV - ik 37 sek. mirst KSS d ēĜ.*

� - Latvij ā 2007.g. - 54% mirušo n āves c ēlonis - sirdsasinsvadu saslimšanas **

*cardiovascular diseases. www. who. int/ncd/cvd** Vesel ības statistikas departaments, 2008

KoronKoronāāro artro artēēriju slimriju slimīībaba

�� ”” MMūūsdiensdien āās dzimus dzimu ššam bam bēērnam rnam 500 x500 xlielliel āāka varbka varb ūūtt īība nomirt no iegba nomirt no ieg ūūtas tas aterosklerozes nekaterosklerozes nek āā no iedzimtas no iedzimtas sirdskaitessirdskaites ””

bbēērnu kardiologs M. Mietusrnu kardiologs M. Mietus -- SnyderSnyder **

* Kalifornija* Kalifornijas universits universitāāte, 2007te, 2007

KoronKoronāāro artro artēēriju slimriju slimīības periodibas periodi

I InkubI Inkubāācijas periodscijas periods ( no dzim( no dzimššanas anas -- , , slimslimīības pazbas pazīīmju nav)mju nav)

II II PreklPreklīīnisksnisks-- latentais periodslatentais periods ( slim( slimīības bas pazpazīīmes ir, pacients mes ir, pacients asimptomasimptomāātiskstisks))

III KlIII Klīīniskais periodsniskais periods ( slim( slimīības pazbas pazīīmes, mes, pacients simptompacients simptomāātisks)tisks)

II IIII IIIIII

MMīīts ts -- ateroskleroze attateroskleroze attīīststāās pieaugus pieauguššo vecumo vecumāā..

TTāā ssāākas no 2 gadu vecuma.kas no 2 gadu vecuma.

< 10 g 11g - 40 g> 40 g

Tauku Tauku

plplāāksnksn īītestesAteromaAteroma

FibrotiskasFibrotiskasplplāāksnksn īītestes PlPl īīsumssums

Notiek tauku uzkrNotiek tauku uzkr āāššananāās pls pl āāksnksn īīššu veidu veid āā artartēēriju sieniriju sieni ĦāĦāss-- veicinot veicinot

asinsvadu saasinsvadu sa ššaurinaurin āāššanos anos �������� attatt īīststāās ateroskleroze.s ateroskleroze. AttAtt īīstotiesstoties

izmaiizmai ĦāĦām koronm koron āārajrajāās arts art ēērijrij āās s –– izraisa nepietiekoizraisa nepietieko ššu asins apgu asins apg āādi di

miokardam miokardam �������� koronkoron āāro artro art ēēriju slimriju slim īībaba jeb jeb koronkoron āārrāā sirds slimsirds slim īībaba..

KoronKoronāāro artro artēēriju slimriju slimīībababbēērniem rniem

�� BogalusaBogalusa sirds psirds pēēttīījums jums ( 11gadus)( 11gadus) 1998.g. 1998.g. Skolas vecuma bSkolas vecuma bēērniem (6rniem (6-- 19 g) riska faktoru izv19 g) riska faktoru izvēērtrtēējums ( holesterjums ( holesterīīns, ns, triglicertriglicerīīdidi, TA, , TA, ĖĖMI) progresMI) progresēējot vecumam jot vecumam -- progresprogresēē riska faktori un riska faktori un izmaiizmaiĦĦas asinsvados negaidas asinsvados negaidīīttāā nnāāvvēē mirumiruššajiemajiem

�� PatanatomiskPatanatomiskāāss izmaiizmaiĦĦas jaunieas jaunieššiem ar iem ar aterosklerozi paterosklerozi pēēttīījums 2002.g. jums 2002.g.

(negaid(negaidīīti miruti mirušši jauniei jauniešši vecumi vecumāā 1515--34 g)34 g)

KonstatKonstatēē: : tauku pltauku pl āātntn īīššu izgulsnu izgulsn ēēššananāās 6s 6--8 g. vecum8 g. vecum āāfibrotiskasfibrotiskas plplāāksnksn īītes pusaudtes pusaud žža gadosa gadosfibrotiskasfibrotiskas plplāāksnksn īītes 30% 16tes 30% 16 --20 gados20 gados

KoronKoronāāro artro artēēriju slimriju slimīībababbēērniemrniem

�� MuscatineMuscatine ppēēttīījums Izrajums Izraēēllāā

53 b53 bēērnirni-- kuru veckuru vec āākiem agrkiem agr īīna na

koronkoron āāro artro art ēēriju slimriju slim īībaba; ;

33 b33 bēērnirni-- kontroles grupa.kontroles grupa.

�� Statistiski ticama lipStatistiski ticama lipīīdu un glikozes du un glikozes llīīmemeĦĦa a �� salsalīīdzinodzinošši ar kontroles grupu.i ar kontroles grupu.

J J PediatricPediatric 1993: 16511993: 1651--22272227

KoronKoronāāro artro artēēriju slimriju slimīībababbēērniemrniem

�� Mazs Mazs gestgestāācijascijas laikamlaikam�� �� augstas jaugstas jūūttīības CRObas CRO�� ��homocistehomocisteīīnsns�� ChlamydiaChlamydia pneumoniaepneumoniae antivielasantivielas1980. 1980. –– 3596 b3596 bēērni vecumrni vecum āā 33-- 18 gadi, ik 3 gadus riska faktoru 18 gadi, ik 3 gadus riska faktoru

izvizvēērtrtēējums jums ( TA, TG, holester( TA, TG, holester īīns, ns, ĖĖMI, diMI, diēēta, reta, re žīžīms, fiziskms, fizisk āās aktivits aktivit āātestes ))

2001. 2001. -- 2283 pacienti 242283 pacienti 24 -- 39.g.v39.g.v -- riska faktoru, riska faktoru, karotkarot īīddāāss un un brahibrahi āāllāāssartartēērijas rijas endotendot ēēlijalija USS izvUSS izvēērtrtēējumsjums

TheThe CardiovascularCardiovascular riskrisk inin YuongYuong FinnsFinns studystudy 2004,Acta 2004,Acta PaediatrPaediatr 446: 34446: 34--4242

Riska faktori koronRiska faktori koronāāro artro artēēriju riju slimslimīībaibai

�� ĂĂimenes imenes anamnanamnēēzeze

�� DislipidDislipidēēmijamija

�� HipertensijaHipertensija

�� SmSmēėēēėēššanaana

�� DiabDiabēētsts

�� AptaukoAptaukoššananāāss

�� MazkustMazkustīīgumsgums

ĂĂimenes imenes anamnanamnēēzeze

AgrAgrīīnas nas (l(līīdz 55 gadiem vdz 55 gadiem vīīrierieššiem, liem, līīdz 65 gadiem sievietdz 65 gadiem sievietēēm)m)kkāādam no I vai II pakdam no I vai II pakāāpes radiniekiem esopes radiniekiem esoššas: as:

�� KoronKoronāārrāā sirds slimsirds slimīība ba

�� CerebrovaskulCerebrovaskulāārara vai vai perifperifēēroro asinsvadu asinsvadu obliterobliterēējojoššaa slimslimīībaba

HiperholesterinHiperholesterinēēmijamija

>3.5>3.5>5.15>5.15AugstsAugsts

2.852.85--3.353.354.404.40--5.155.15RobeRobežžststāāvoklisvoklis

HiperholesterinHiperholesterinēēmijamija

�� DiDiēēttāā lietot zema tauku satura / beztauku lietot zema tauku satura / beztauku produktusproduktus

�� PalielinPalielināāt fizisko aktivitt fizisko aktivitāāššu apjomuu apjomu

�� Medikamentoza Medikamentoza thth ( ( žžultsskultsskāābjubjusekvestrantisekvestranti) ) –– ja zema blja zema blīīvuma vuma holesterolsholesterols > 4.15 > 4.15 mmolmmol/l neskatoties uz di/l neskatoties uz diēētu un fizisktu un fiziskāām aktivitm aktivitāāttēēmm

National cholesterol education programm, 2001.

HipertensijaHipertensija

�� Izmantot Izmantot percentpercentīĜīĜuu tabulas atbilstotabulas atbilstošši i dzimumam, dzimumam, ĖĖMI.MI.

�� NekavNekavēējojošši izmekli izmeklēējumi:jumi:

5 gados 5 gados ≥≥ 110/70 110/70 mmHgmmHg

55--10 gados 10 gados ≥≥ 120/80 120/80 mmHgmmHg

1010--15 gados 15 gados ≥≥ 130/80 130/80 mmHgmmHg

HipertensijaHipertensija

�� MazinMazināāt t sistoliskosistolisko un un diastoliskodiastolisko asins asins spiedienuspiedienu< 95perc. atbilsto< 95perc. atbilsto šši dzimumam, i dzimumam, ĖĖMI.MI.

�� OptimizOptimiz ēēt t ėėermeermeĦĦa masua masu�� PalielinPalielin āāt fizisko aktivitt fizisko aktivit āāššu skaituu skaitu�� DiDiēēta ta (ierobe(ierobe žžot sot s āāli, lietot augli, lietot aug ĜĜus un dus un d āārzerzeĦĦus)us)�� IzslIzslēēgt nieru, endokrgt nieru, endokr īīnu saslimnu saslim ššanu, anu,

iedzimtu sirdskaiti iedzimtu sirdskaiti ( Ao ( Ao stst , , AoCoAoCo ))�� FarmakoterapijaFarmakoterapija

SmSmēėēēėēššanaana

�� 8,5 milj.8,5 milj. pieaugupieaugu ššo 12o 12--17 g. vecum17 g. vecum āā mmēăēăinināājuju šši uzsi uzs āākt kt smsmēėēēėēššanuanu

�� 11 %11 % vidusskolvidusskol ēēnu smnu sm ēėēēėē vismaz 10 vismaz 10 cigcig . . dnndnn

AmericanAmerican MedicalMedical associationassociation , , TheThe AssociationAssociation , 2000:22, 2000:22--23.23.

�� LatvijLatvij āā 2007. g. 2007. g. 31 %31 % no 7no 7 --12 kl. skol12 kl. skol ēēniem regulniem regul āāri smri sm ēėēēėēSabiedrSabiedr īības veselbas vesel īības abas aăăententūūra 2009 ra 2009

�� SvarSvar īīgigi : : izglizgl īītojotojo ššais darbs ais darbs ăăimenimen ēē un skolun skol āā..

DiabDiabēētsts

�� DiabDiabēēta pacientam ir ta pacientam ir 22--3 X3 X lielliel āāks risks infarktam ks risks infarktam vai insultam vai insultam

�� DiabDiabēēta pacientam lielta pacientam liel āāka varbka varb ūūtt īība nomirt no ba nomirt no infarkta kinfarkta k āā nediabnediab ēētitiėėimim

�� ~80%~80% diabdiab ēētitiėėi mirst no sirds slimi mirst no sirds slim īībbāāmm�� RisRis ksks ppēēkkššĦĦai nai nāāvei no infarkta diabvei no infarkta diab ēēta pacientam ta pacientam

ir tir t āāds pats kds pats k āā nediabnediab ēētitiėėimim , kuram jau ir bijis , kuram jau ir bijis infarktsinfarkts . .

cardiovascularcardiovascular diseasesdiseases . . wwwwww . . whowho . . intint //ncdncd //cvdcvd

DiabDiabēētsts

�� I un II tipa diabI un II tipa diabēēta ta āārstrstēēššanaana

�� ĖĖermeermeĦĦa masas optimiza masas optimizēēššana, fizisko ana, fizisko aktivitaktivitāāššu palielinu palielināāššanaana

�� Hipertensija, Hipertensija, dislipiddislipidēēmijamija āārstrstēējama jama agresagresīīvvāāk k

CirculationCirculation, 2003; 107: 1562, 2003; 107: 1562--15661566

AptaukoAptaukoššananāāss

�� Laika periodLaika period āā 1980. 1980. –– 2002. aptauko2002. aptauko ššananāās s dubultojusies dubultojusies pieaugupieaugu ššiem, iem, trtr īīskskāārrššojusiesojusies vecumvecum āā no 6no 6 --19 gadiem ASV 19 gadiem ASV

Hedley et al.,2004

� 2004.g. ASV - 17,1 % bērniem ir virssvarsOgden et al., 2006

�� LatvijLatvij āā 2009./ 2010.m2009./ 2010.māāc.gadc.gad āā skolskol ēēniem 7 gadu vecumniem 7 gadu vecum āā23%23% palielinpalielin āāta ta ėė. masa, . masa, 1010 %% aptaukoaptauko ššananāāss

Sabiedrības veselības aăentūra 2011

AptaukoAptaukoššananāāss

vecums gados

2-20 g.v. meitenes – ĖMI perc.

vecums gados

2-20 g.v. Zēni – ĖMI perc.

AptaukoAptaukoššananāāss

�� ĖĖermeermeĦĦa masas indekss ( a masas indekss ( ĖĖMI = kg/ mMI = kg/ m²²))

NepietiekoNepietiekoššs svars < 18,5 /s svars < 18,5 / < 5 < 5 percperc..

NormNormāāls svarsls svars 18,518,5-- 24,5 /24,5 / 55--85 85 percperc..

Virssvars Virssvars 25,025,0-- 29,9/29,9/ 8585--95 95 percperc..

AptaukoAptaukoššananāās s > 30,0/> 30,0/ > 95 > 95 percperc..

AptaukoAptaukoššananāāss�� DiDiēēta ta ( p( pēēc 2 c 2 g.vecg.vec .): aug.): aug ĜĜi, di, dāārzerzeĦĦi; augu ei; augu e ĜĜĜĜas; as;

zema tauku satura taukvielas; zema tauku satura zema tauku satura taukvielas; zema tauku satura piena produktus; graudaugi; zivis.piena produktus; graudaugi; zivis.

IzslIzslēēgt/ ierobegt/ ierobe žžot : dzot : dz īīvnieku taukus, saldumus, svnieku taukus, saldumus, s āāli. li.

�� FiziskFizisk āās aktivits aktivit āātestes ––vismaz 30vismaz 30 --60 min. vismaz 4 60 min. vismaz 4 dienas neddienas ned ēĜāēĜā

�� IerobeIerobe žžotot -- TV ,dators ( TV ,dators ( maxmax 1 1 stst //dnndnn ))

A A guideguide forfor practitionerspractitioners . . Pediatrics,Pediatrics,2006: 117: 5442006: 117: 544 --559559

MazkustMazkustīīgumsgums

�� RRīīta vingrota vingroššana katru rana katru rīītutu

�� 3030--60 min. fiziska slodze katru darba 60 min. fiziska slodze katru darba dienudienu

�� StaigStaigāāššana (ana (svaigsvaigāā gaisgaisāā) 4 km/) 4 km/dnndnn ( p( pēēc 6 g)c 6 g)

J PediatrJ Pediatr 2003;142: 3682003;142: 368--372372

KardiovaskulKardiovaskulāārrāāss veselveselīības bas uzraudzuzraudzīības plbas plāāns bns bēērniemrniem

�� PiedzimstotPiedzimstot-- ja ir ja ir ăăimenes imenes anamnanamnēēzeze-- informinformēēt par riska faktoriem t par riska faktoriem ( sm( smēėēēėēššana, narkotikas)ana, narkotikas)

-- izveidot augizveidot augššanas lanas līīkni kni �� 00--2 gadi2 gadi

-- izvizvēērtrtēēt augt augššanas lanas līīknikni-- padomi veselpadomi veselīīgam uzturam gam uzturam ( ierobe( ierobežžot sot sāāli, saknes, augli, saknes, augĜĜi)i)-- rekomendrekomendēē krkrūūts barots baroššanu, uzturanu, uzturāā govs pienu tikaigovs pienu tikai

ppēēc 1 g vec.c 1 g vec.**CirculationCirculation 2002; 85;16382002; 85;1638 --5050

KardiovaskulKardiovaskulāārrāāss veselveselīības bas uzraudzuzraudzīības plbas plāāns bns bēērniemrniem

�� 22--6 gadi6 gadi

-- augaugššanas lanas līīknekne

-- padomi pilnvpadomi pilnvēērtrtīīga uztura izveideiga uztura izveidei

-- asins spiediena masins spiediena mēērrīīššana no 3 g.ana no 3 g.

-- rotarotaĜĜas, fiziskas nodarbes dienas reas, fiziskas nodarbes dienas režīžīmmāā

-- ăăimenes imenes holesterinholesterinēēmijasmijas gadgadīījumjumāā-- noteikt noteikt holesterholesterīīnu, dinu, diēēttāā zema tauku satura pienuzema tauku satura pienu

**CirculationCirculation 2002; 85;16382002; 85;1638 --5050

KardiovaskulKardiovaskulāārrāāss veselveselīības bas uzraudzuzraudzīības plbas plāāns bns bēērniemrniem

�� 66--10 gadi10 gadi-- AugAug ššanas un asins spiediena karteanas un asins spiediena karte-- Padomi uzturPadomi uztur āā-- InformInform ēēt par smt par sm ēėēēėēššanas kaitanas kait īīgumu gumu -- RegulRegul āāras fiziskras fizisk āās aktivits aktivit āātestes> > 10 gadi10 gadi-- AugAug ššanas un asins spiediena karteanas un asins spiediena karte

-- Padomi uzturPadomi uztur āā-- InformInform ēēt par smt par sm ēėēēėēššanas kaitanas kait īīgumu gumu -- RegulRegul āāras fiziskras fizisk āās aktivits aktivit āātestes-- Noteikt holesterNoteikt holester īīna lna l īīmeni meni

**CirculationCirculation 2002; 85;16382002; 85;1638 --5050

�� ““ Sirds slimSirds slim īības visbiebas visbie žāžāk ir nenovk ir nenov ēērrššamas. Ievamas. Iev ēērot sirdij rot sirdij veselvesel īīgu dzgu dz īīves stilu ves stilu -- nebnebūūt nav saret nav sare žăīžăīti un nerada milzti un nerada milz īīgus gus zaudzaudēējumus. Iespjumus. Iesp ēējams pieradinot sevi pie sirdij veseljams pieradinot sevi pie sirdij vesel īīga ga dzdz īīvesveida vesveida –– izdodas veselizdodas vesel īīgi nodzgi nodz īīvot daudzus nvot daudzus n āākoko ššo o gadu desmitus. gadu desmitus. ““

ReginaldReginald L.WashingtonL.Washington , Pediatrijas profesors, Pediatrijas profesors

Kolorado universitKolorado universit āāte ,1999te ,1999

Kas Jūsu aizĦemtajā dienas plānā iederas labāk: fiziskās aktivitātes 1 h/dnn vai miris 24 h/dnn?

Negaidi lNegaidi līīdz dz pirmaipirmai sirdslsirdslēēkmeikmei--rrīīkojies jau tagad!kojies jau tagad!

Neceri uz nNeceri uz nāākokoššo dzo dzīīvivi-- mmēēs s

neesam kaneesam kaėėi!i!

PALDIES PAR UZMANPALDIES PAR UZMAN ĪĪBU!BU!