kuģniecības vēsture 14
DESCRIPTION
ÂTRANSCRIPT
2014
LКtvijКs J rКs AkКНēmijК
1P321.01 kursa studenti
12/1/2014
Ku nieМ ЛКs vēstures mКМ Лu mКteri ls
Š s materiāls ir veidots Latvijas Jūras Akadēmijas studentiem, kuri mācās
neklatienē vai atrodas jūrā.
To ir izveidojuši „Ostu un kuģošanas vad bas” pirmā kursa studenti.
SATURS
1.BALTIJAS J RAS VEIDOŠANAS PROCESS ....................................................... 4
IevКНs pКr BКltijКs j ru .................................................................................................... 4 Baltijas ledus ezers ........................................................................................................... 5
JolНijКs j rК ...................................................................................................................... 6
Ancilus ezers .................................................................................................................... 7
Litor nКs j rК .................................................................................................................... 8
BКltijКs j rКs ku nieМ ЛКs Мe i .......................................................................................... 9
BКltijКs j rКs gultnes pКš ЛКs ........................................................................................ 10
IгmКntotК literКt rК ........................................................................................................ 11
2. HANZAS SAVIEN BA UN T S RAKSTUROJUMS........................................... 12
V rНs un jēНгiens "HКnгК" ................................................................................ 13
HКnгКs kr sКs un simЛoli ................................................................................... 13
Senie HКnгКs tirsгnieМ ЛКs Мe i LКtvij .............................................................. 14
HКnгКs pilsētКs .................................................................................................. 15
TirгНnieМ ЛКs ku i ............................................................................................. 16
IгmКntotК literКt rК ............................................................................................ 17
3.SEN KA R GAS OSTA ........................................................................................... 18
R Нгi Кs ostК ...................................................................................................... 18
R Нгi Кs teМējums ......................................................................................... 19,20
DКugКvgr vКs pirms kumi ............................................................................ 20,21
R gКs ostКs НiЛin šКnКs Мēlo i ........................................................................... 21
KrКvКs sēnКk s ostКs lКik ................................................................................. 22
TehniskКis Кpr kojums un nКvig МijКs ier Мes R gКs ost ................................. 23
J rКs Мe i stКrptКutiskКj Кpritē .......................................................................... 23
IгmКntotК literКt rК ............................................................................................ 24
4.R GAS KU IS UN T RAKSTUROJUMS ........................................................... 25
Pirm un otrК R gКs ku К КtrКНumi senКj R gКs ost ............................. 25,26,27
K tikК КtrКst trešКis R gКs ku is ............................................................. 27,28,29
„R gКs ku К” rКksturojums ................................................................. 30,31,32,33
R gКs ku К НКtējums .......................................................................................... 34
Kur Л tu Л vets m su ku is .............................................................................. 34
Kur vКr sКstopt R gКs ku i m sНien s ..................................................... 34,35,36
IгmКntotК literКt rК ............................................................................................ 37
SATURS
5.IZCIL KIE J RAS BRAUC JI UN VI U SASNIEGUMI 15.-17.
GADSIMT ................................................................................................................ 38
Portug le ....................................................................................................................... 38
Sp nijК .......................................................................................................................... 39
Karavelas ...................................................................................................................... 39
16.gadsimts ................................................................................................................... 40
Bortolomeu DiКšs .................................................................................................... 40,41
Džons KКЛots un SeЛКstj ns KКЛots........................................................................ 41,42
DžorНži AlvКrešs .......................................................................................................... 43
Vilems Barenc .............................................................................................................. 44
Henrijs Hadson ........................................................................................................ 44,45
IгmКntotК literКt rК ....................................................................................................... 46
6. LATVIJAS REPUBLIKAS KARA FLOTES LIKTENIS OTR PASAULES KARA GADOS ........................................................................................................... 47
KКrК flotes sКst vs ........................................................................................................ 47
Virsaitis .................................................................................................................... 48,49
Viesturs un Imanta ........................................................................................................ 50
Sp НolК un Ronis ................................................................................................. 51,52,53
Okup МijК ...................................................................................................................... 54
IгmКntotК literКt rК ....................................................................................................... 55
7.SEN KIE NAVIG CIJAS L DZEK I UN TO RAKSTUROJUMS ................ 56
NКvig МijКs l Нгek u noг me ......................................................................................... 56
NКvig МijКs pirms kumi ............................................................................................... 56
NКvig МijКs l Нгek u Кttist ЛК.SКuгemes NКvig МijКs l Нгek i ...................................... 57
1. Smilšu pulkstenis .............................................................................. 57
2. Laga ................................................................................................... 57
3. Kompass ............................................................................................ 57
Astronomisk s nКvig МijКs ier Мes ................................................................................ 58
1. IēkКЛК stienis .................................................................................................. 58
2. Astrol ЛijК ...................................................................................................... 58
3. Oktants ........................................................................................................... 59
4. T lskКtis ......................................................................................................... 59
IгmКntotК literКt rК ....................................................................................................... 60
8.IEVĖROJAKÅMÅS JURAS KAUJAS PASAULES KARU VESTURE VIDUSLAIKOS .......................................................................................................... 61
Milit rie spēki ............................................................................................................... 61
Ku u tipi ....................................................................................................................... 61
Vikingi .......................................................................................................................... 61
Kap Bon kauja ( Cap Bon battle) ................................................................................. 62
Dan-no-ura kauja .......................................................................................................... 62
J menКs kКujК ( BКttle of ВКmen ) .......................................................................... 62,63
Slujas kauja ( Battle of Sluys ) ..................................................................................... 63
Izmantota literatura ....................................................................................................... 64
Baltijas j ras veidošanas process
Ievads par Baltijas j ru
BКltijКs j rКi ir НrКmКtiskК vēsture. T iгveiНoj s, kКН pirms vКir k nek 10Ķ000 gКНiem kusК Кgr kКis leН js. Toreiг t viet ЛijК sКlН Нens eгers, veiНojies no milг go leН ju kušКnКs Нe iem.
ŠКj BКltijКs leНus eгerК re ion gКnНr г t kstoš gКНus notikК milг gu mērogu НКЛКs kКtКstrofКs, pieliekot punktu t Кtt st ЛКi. Гemes šКurums, kКs Кgr k sКvienojК kontinentu Кr SkКnНin viju, Гieme jitlКnНē tikК p rrКuts. EгerК Нens milгu strКumē pl НК uг rietumiem un eгerК l menis uгreiг nokrit s pКr 26 metriem. P rr vums noveНК Кr pie t , kК rКН s sКvienojums, pК kuru no rietumiem vКrējК iepl st s Кis Нens. Гemes pКМelšКn s sekojК pēМ КpmērКm t kstoš gКНiem, kurКi sekojК leНus kušКnК, vēlreiг НrКmКtiski mКinot Кpst k us.
JolНijКs j rК, kКs toreiг rКН s, ЛijК s kК nek m sНienu BКltijКs j rК. T ЛijК КrktiskК j rК Кr Кrktisku fКunu. Vēl šoНien š s fКunКs pēНКs КtroНКmКs BКltijКs j r . PiemērКm, pogКinКis ronis. TКs, k Кr virkne Мitu sugu, ir sКglКЛ jies un spējis piel goties jКunКjiem Кpst k iem. Bet liel kКjКi НК Кi sugu ЛijК j iгг Н.
KКs tКН sti notikК? SКvienojums Кr j ru rietumos КiгsērējК. JКunК s Нens piepl Нe ЛeiНг s, Лet vienlКikus milг gi k stošК leНus sКlН Нens НКuНгumi Кtš КiН jК j rКs Нeni. Vēlreiг iгveiНoj s milг gs sКlН Нens eгers – AnМilus eгers. TКs pКst vējК vКir k nek t kstoš gКНu. Bet j rК Кtgrieг s. Pirms КpmērКm 7000 gКНiem Кtvēr s sКvienojums D nij , kКs pКst v vēl šoНien. S kum sКvienojums ЛijК gКn Нгi ks, gКn plКt ks nek tКgКН, un toreiгēj j rК Litor nКs j rК – ЛijК s kК pКr m sНienu BКltijКs j ru. TКču гemes pКМelšКn s turpin j s, un Н u šКurumi pКmКг m k uvК šКur ki un sekl ki. Kopš t lКikК l Нг m sНien m BКltijКs j rКs Нens КtkКl ir k uvis sКlН ks. Ir iгveiНojusies m sНienu s j Нens j rК, kКm ir sКvКs pКšКs speМi lКs prКs ЛКs Кugiem un Нг vniekiem, kКs tКj Нг vo.
Š iet, kК tКgКН j rКs Кtt st ЛКs gКitК КtkКl mКin s. DienviНskКnНin vij гemes pКМelšКnos nomКin jusi grimšКnК. Lēn m, Лet nep rtrКukti sКvienojums D nij k st Нгi ks, pКverot Мe u liel kiem s Нens НКuНгumiem. TКču tКs ir proМess, kКs Кiг em neieНom jКmi НКuНг lКikК. DКuНг tr k, pirms BКltijКs j rКs КtkКlp rvēršКn s pКr s u j ru, m su Мiviliг МijК Л s pКspējusi ierКkst t vēl vienu НrКmКtisku noНК u t s vēsturē.
BКltijКs j rКs veiНošКnКs posmi:
Baltijas ledus ezera Joldijas jūra Ancilus ezers Litorīnas jūra
Baltijas ledus ezers
Atk pšКn s noslēgumК etКps (Кptuveni pirms 13Ķ200-10Ķ000 gКНiem) tiek Нēvēts pКr leduslaikmeta beigu posmu. LeН jКm КtЛr vojoties BКltijКs j rКs kКtlienes НienviННК u (ArkonКs, BornholmКs un GНК skКs ieplКkКs), vКirums lok lo pieleН jК ЛКseinu Нe u sКpl НК, iгveiНojot lielo DienviНЛКltijКs pieleН jК eгeru. Šim eгerКm lКiku pК lКikКm iгveiНoj s sКvienojums Кr Гieme j ru, Лet tКs nepКspējК k t s š.
Aptuveni pirms 12Ķ200 gКНiem eгerК l menis j tКmi pКгemin j s, jo НК К Нe u МКur Skones pussКlu nopl НК uг Гieme j ru. Tomēr sКkКr Кr pКk penisko leН jК mКlКs Кtk pšКnos DienviНЛКltijКs eгers pКplКšin j s uг гieme iem, l Нг КpmērКm 11Ķ900-11Ķ800 gКНu КtpКkК sКvienoj s Кr lok lo RКmsКjК eгeru, pКreiг k – Кr t Кtlikušo НК u, kurК КtrКН s NКrvКs, evКs un VolhovКs upju ЛКseinos. SКpl stot šiem Нiviem ЛКseiniem, liel kКj BКltijКs kКtlienes НК iгveiНoj s BКltijКs leНus eгers. Š eгerК гieme u krКstus veiНojК ievērojКmi sКrukuš SkКnНin vijКs leН jК mКlК, kurКs st vok us DienviНsomij fiksē SКlpКuselkes stКНiju gКlК morēnКs.
EгerК (1.Кtt) pКst vēšКnКs lКik (pirms 11Ķ800 l Нг 10Ķ200-10Ķ000 gКНu) notikК vКir kКs led jК mКlКs p rvietošКn s ietekmē iгrКis t s trКnsgresijКs un regresijКs, kКs veiНo tr s gКlven s stadijas – B1, B2 un B3. To sen s krКstК l nijКs iгsekojКmКs BКltijКs vКlstu, ГvieНrijКs un KrievijКs piekrКstē. Ar š m krКstu l nij m lejteču posmos sКpl st liel ko upju ieleju virspКlu terКses, kКs nor НК uг BКltijКs leНus eгerК lomu hiНrogr fisk t klК Кtt st Л . BКltijКs leНus eгerК pēНēj s jКun k s stКНijКs (B3) pКst vēšКnКs lКik (КtЛilst КugšējКm НriКsКm) PКsКules oke nК l menis ЛijК 40m гem ks pКr pКšreiгējo.
KКut Кr klimКtiskie Кpst k i vēl ЛijК ЛКrgi (kopum НominējК Кuksts un sКuss kontinent ls klimКts), ЛijušКj s periglКМi lКj s josl s un no leНus jКu КtЛr votКj s teritorij s Eirop skКiНr k ieг mēj s t НК Кugu vКlsts гonКlit te, k НК pКk peniski veiНojКs, ve et МijКi p rk rtojoties vienlКikus Кr leН jК Кtpk pšКnos. PКr to lieМinК nogulumos sКstopКm s Кugu mКkroКtliekКs, k Кr Кugu sporКs un putekš i.
(1.att – Baltijas Ledus ezers)
Joldijas j ra
Aiгvien vКir k sКr kot SkКnНin vijКs segleН jКm Eirop , k Кr GrenlКnНes, LКЛrКНorКs un KivКt nКs leН jiem (k Л tiskiem, НКЛКs Кpst k us ietekmējošiem fКktoriem Гieme Кmerik ), pКk peniski pККugstin j s PКsКules oke nК l menis. P rk rtojoties КtmosfērКs Мirkul МijКi, k Кr j ru strКumju virгieniem, uгlКЛoj s klimКtiskie Кpst k i.
PēМ BКltijКs leНus eгerК (stКНijК B3) regresijКs, Нe iem nopl stot МКur BillingenКs „v rtiem” un lielКjiem eгeriem ViНusгvieНrij uг Гieme j ru, mКn mi iгmКin j s pКleo eogr fisk situ МijК Гieme eirop un BКltijКs re ion . BКltijКs j rКs ieplКk МКur ViНusгvieНriju s kК iepl st Гieme j rКs Нe i un iгveiНoj s pirm s Нens j rК.
JolНijКs j rКs stКНijК (1.shēmК) (eksistējК gКnНr г 1000 gКНu), s k s pēМleНuslКikmets jeЛ holoМēns. VienlКikus uгlКЛoj s klimКtiskie Кpst k i, k uvК silt ks un neНКuНг mitr ks, lКi gКn kopum klimКts vēl ЛijК suЛКrktisks. K Нreiгēj s periglКМi l s tunНrКs ve et Мiju pКk peniski s kК Кiгst t Лērгu un priežu mežu КuНгes. Šo holoМēnК s kotnējo posmu Нēvē pКr preЛore lu.
JolНijКs j rК bijК Кuksts s Нens j rКs baseins BКltijКs j rКs ieplКk , kКs iгveiНoj s no Baltijas ledus ezera un pКst vējК preЛore lКj klimКtiskКj perioН (pirms Кptuveni 10 300—9500 gКНiem). ŠКj lКik ЛijК sКmēr vēss un sКl Нгinoši sКuss klimats. Nosaukums
veidojies no gliemenes Joldia portlandia, kКs šКj perioН iek uvК j r no AtlКntijКs oke nК.
(1.shēmК – JolНijКs j rК)
Ancilus ezers
Гemes gКroгКs glКМioiгostКtisk s kust ЛКs pКМelšКn s ietekmē sКist Л Кr Гieme j ru МКur ViНusгvieНriju Л tiski pКsliktin tj s, un BКltijКs j rКs ieplКk Кiгvien vКir k pКlielin j s sКlН Нens konМentr МijК – gКn no k stoš SkКnНin vijКs leН jК, gКn Кr no iepl stoš m upēm. T reгult t s Нens JolНijКs ЛКseinu Кptuveni pirms 9000 gКНu nomКin jК sКlН Нens AnМilus eгers (2.Кtt) (nosКukums pēМ rКkstur g moluskК AnМвlus fluviКtilis), kurК mКksim lКis trКnsgresijКs l menis ЛijК Кugst ks nek iepriekšējКi s Нens stКНijКi.
AnМilus eгerК pКst vēšКnu ietekmējК КpmērКm pirms 8500-8400 gКНiem piln Л iгkusušКis SkКnНin vijКs segleН js, k Кr eгerК Нe u pl Нums uг Гieme j ru МКur DorsКs sēkli (nopl Нes gultne tКgКН ir iгsekojКmК гem j rКs l me К) un t l k МКur Lielo Beltu. T pēМ jКu Нr г vien (pirms 8300 gКНiem) AnМilus eгerК l menis ЛijК pКгemin jies pКr 12-13 m.
AnМilus eгerК nogulumus rКksturo sКmēr ЛКg t gК sКlН Нens molusku fauna (Volvata
piscinalis, Bithynia tentaculata, Ancylus fluviatilis, Anisus vortex, Anadonta sp., Unio sp.
u.c.) KrКmК u kompleksu veiНo p rsvКr sКlН Нens krКmК es. S j Нens krКmК es sКst НК tikai 10-40%, no kopēj krКmК u sugu skКitК. AnМilus eгerК nogulumus rКksturo Кr sКlН Нens glieme vēžu komplekss (Cytherissa lacustris, Limnocythere sancti-
patricii, Darvinula steevensoni u.М.). Šis ir perioНs, kuru rКksturo holoМēnК VIII zonas sporu-
putekš u komplekss, Лet AnМilus eгerК regresijКs stКНij VII гonКs sporu-putekš u komplekss.
(2.att – Ancilus ezers)
Litor nas j ra
PКsКules oke nК pēНēj s gloЛ l s TКpes trКnsgresijКs ietekmē, s kot Кr lКiku pirms 8000-7800 gКНiem, Нens l me i iгl Нгin j s un Нens sКmēr strКuji Кiгvien Кugst k k pК Кr BКltijКs j rКs ieplКk . TКs toreiг ieг mējК Litor nКs j rКs (3.Кtt) pirm s trКnsgresijКs (Lit К) s kumu, un š s Нens j rКs stКНijК nomКin jК sКlН Нens AnМilus eгeru. Joproj m turpin j s Кr pКk peniskК klimКtisko Кpst k u uгlКЛošКn s, k uvК silt ks un mitr ks, pКr ko lieМinК Кiгvien plКš kК plКtlКpju, lКгНu un Кlkš u iгplКt ЛК. SКvuk rt priežu meži, gluži pretēji, ievērojКmi sКmКгin j s, un tКs lКЛi Кtspogu ojКs putekš u НiКgrКmm s.
Silt s Litor nКs j rКs Нe i (nosКukums Кiгg ts pēМ šim lКikКm rКkstur g s gliemenes LittorinК litoreК) ЛijК ievērojКmi s ki (8-15%) nek m sНien s. Litor nКs j rКs trКnsgresijК pie mums КtЛilst kКimi os notikušКjКi FlКnНrijКs trКnsgresijКi Гieme j r un Кptuveni sКkr t Кr TirellКs trКnsgresiju Гieme Кmerik . SКvu mКksimumu un stКЛiliг Мiju t sКsnieНгК lКikК posm pirms 7000-5500
gadiem – holoМēnК КtlКntiskКj lКik , kКs гin ms Кr k pēМleНuslКikmetК klimКtiskКis optimums. KlimКts kopum toreiг ЛijК jКu pКvisКm silts, gКНК viНēj temperКt rК pКr 2-2,5 °C p rsnieНгК tКgКНējo, Лet viНējКis nokriš u НКuНгums ЛijК vismaz par 200mm liel ks nek m sНien s. AtЛilstoši mitrumК НКuНгumК pieКugumКm, protКms, liel ki k uvК Кr Нens МКurpl Нumi upēs.
(3.att – Litor nКs j rК)
Baltijas j ras ku niec bas ce i
Ku nieМ ЛКs Кtt st Лu LКtvijКs teritorij noteiМК iгНev gКis eogr fiskКis st voklis un НКuНгie НensМe i. Ku ošКnК tКgКНēj LКtvijКs teritorij s k s l Нг Кr Мilvēku КpmešКnos uг pКtst v gu Нг vi pie BКltijКs j rКs un liel kКj m upēm. PКr lКikК posmu l Нг 10. gs. vēstures Кvotu Л гe ir oti nieМ gК. Sen s ku nieМ ЛКs uгplКukums КttieМКs uг vikingu lКikiem (800-
1060). KКrš un tirНгnieМ ЛК ЛijК Мieši sКist ti. Kurši, гemgК i, l Лieši un lКtgК i gКn М n j s pret ieЛrКuМējiem vikingiem gКn Кr tirgoj s Кr vi iem. 10. gs. pКr j rКs tirНгnieМ ЛКs Мentru Baltijas j r k uvК VisЛijК GotlКnНē.
Liel k s piekrКstes pilsētКs:
Saint Petersburg (Russia) 4,700,000 (metropolitan area 6,000,000)
Stockholm (Sweden) 843,139 (metropolitan area 2,046,103)
Riga (Latvia) 709,000 (metropolitan area 842,000)
Helsinki (Finland) 579,016 (metropolitan area 1,303,126)
Copenhagen (Denmark) 502,204 (metropolitan area 1,823,109) (facing the Sound)
Gdańsk (Poland) 462,700 (metropolitan area 1,041,000)
Szczecin (Poland) 413,600 (metropolitan area 778,000)
Tallinn (Estonia) 401,774
Kaliningrad (Russia) 400,000
Malmö (Sweden) 290,078 (facing the Sound)
Gdynia (Poland) 255,600 (metropolitan area 1,041,000)
Ostu krКvu Кpgroг jums 2010. GКН (miljons tonnu)
Primorska (Rus) 77,6
SanktpēterЛurgК (Rus) 58
Tallina (Est) 36,6
KlКipēНК (Lit) 31.2
R gК (LКt) 30,46
GНК skК (Pol) 27,2
Ventspils (Lat) 24,8
Rostoka (Ger) 23,7
Kopenh genК(Den) 15
GНi К (Pol) 14,7
KК i ingrКНК (Rus) 13,8
Ust-Luga (Rus) 11.8
Helsinki (10,9)
Baltijas j ras gultnes paš bas
BКltijКs j rК (4.Кtt) ir vienК no sekl kКj m j r m pКsКulē. J rКs НiЛenК reljefu veiНo ov lКs ieplКkКs (mulНКs), kurКs КtНКlК vК veiНК pКМēlumi (sliekš i). MulНК stКrp GotlКnНes sКlu un LКtvijКs piekrКsti veiНo BКltijКs j rКs Мentr lo НК u, kur НКuНг s viet s Нгi ums p rsnieНг 100 metrus. Dгi k vietК – 470m ir гieme os no GotlКnНes. LКtvijКs piekrКstē BКltijКs j rК gКnНr г visur ir seklК. Liel kКis Нгi ums ir uг rietumiem no KolkКsrКgК – 35
metri. Sekl k s vietКs КtroНКs uг sliekš К stКrp OvišrКgu un Serves pussКlu, kur Нгi ums ir Кp 10m, t pēМ uг sliekš К sēk iem uгskrējuši un g juši Лoj simtiem ku u. BКltijКs j rКs ЛКseinК plКt ЛК ir Кptuveni četrКs reiгes liel kК nek pКšКs j rКs plКt ЛК. Aptuveni 48% ЛКseinК plКt ЛКs kl j mežs — liel k НК К КtroНКs ГvieНrij un Somij . Ap 20% гemes lieto lКuksКimnieМ Л , sКvuk rt Кp 8% гemes ir purvi un vēl Кp 9% ir НКž НК veiНК гemes, kКs netiek iгmКntotКs. P rējie 15% ir Лl vi КpНг votКs гemes.
(4.att – BКltijКs j rК)
Izmantota literat ra
O. Лolti š, „No leНus lКikmetК l Нг gloЛ lКjКi sКsilšКnКi”, 67.-81. Lpp, LU
КkКНēmiskКis Кpg Нs, 2010. gКНs O. Лolti š, „PКleo eogr fijК”, 121.-127. Lpp, LU, 2004. gads
VirНheims „KКs notiek Кr BКltijКs j ru”, 7.-15. Lpp, LU Ekolo isk МentrК Кpg Нs „VIDE”, 1993. gКНs
RuНoviМs, T. RuНoviМК, „LКtvijКs Fiгisk eogr fijК”, 37.-43. Lpp, R gК „ГvКigгne”, 1993. gads
R.А. FКirЛriНge, „EnМвМlopeНiК of oМeКnogrКphв”, 87.-92. Lpp, NY, Rainhold
Publishing Corporation, 1966. gads
EnМiklopēНijК, „LКtvijКs j rnieМ ЛКs vēsture (1850-1950), 9.-25. Lpp, 247.-249. Lpp,
1998. gads
Liel LКtvijКs EnМiklopēНijК, „ГvКigгne ABC”, 408.lpp, 2005. gКНs
Hanzas savien ba un t raksturojums
HКnгКs sКvien ЛК - Гieme j rКs un BКltijКs re ionК v Мu tirНгnieМisko pilsētu Кpvien ЛК. T tikК noНiЛin tК rгemju tirНгnieМ ЛКs interešu un privilē iju sКvstКrpējКi noНiЛin šКnКi un КiгsКrНг ЛКi. S kК veiНoties 13.gs.1.pusē, kКН pilsētКs tirНгnieМ ЛКs noНrošin šКnКi noslēНгК Кtseviš us sКvstКrpējus l gumus, l Нг Кr to pКk peniski Кpvienojoties. PКr HКnгКs piln gu iгveiНošКnos tiek uгskКt ts 1367.g., kКН М Кi pret D niju tikК noslēgtК t sКukt elnes konfeНer МijК. PКr HКnгКs svКr g ko pilsētu ЛijК iгveiНojusies L ЛekК, Лet Livonij -R gК. GКlven s eksportpreМes ЛijК vКsks, sve i, НгintКrs, kКžok НКs, met li, s ls, vКНmКlК, v ns un Кlus, kКs tikК p rvКН tКs gКr piekrКsti un pК НensМe iem ("Мe š no vКrjКgiem uг grie iem"), kas tika lietoti jau no vikingu lКikiem. S kum VisЛijКs tirgot jiem ЛijК sКvКs Кpmetnes NovgoroН un Smolensk , un krievu Мiltis vi us turpin jК sКukt pКr vКrjКgiem, somu Мiltis pКr r siem, Лet ЛКltu Мiltis pКr v Мiešiem. Situ МijК krКsi mКin j s pēМ tКm, kКН sКkšu tirgot ji iekКrotКj s venНu гemēs kur 1143. gКН noНiЛin jК L ЛekКs pilsētu. No šejienes vi i uгs kК Нг vu tirНгnieМ Лu Кr gotlКnНiešiem un liel skКit Кpmet s VisЛijКs pilsēt . T k Гieme eirop neЛijК stiprКs vКlstis, BКltijКs j rКs re ion 13.–14.gs. Hanza
k uvК pКr Гieme eiropКs, AustrumЛКltijКs, SkКnНin vijКs un НК ēji pКt AnglijКs tirgu monopolisti. 14.–15.gs. HКnгКs pКmКtu veiНojК 70 pilsētКs, Лet pКvisКm t КpvienojК Кp 200, tirНгnieМisko pilsētu plКš re ion . GКlven s HКnгКs pilsētКs ЛijК v Мu pilsētКs BКltijКs j ras
un Гieme j rКs piekrКstē – L ЛekК, HКmЛurgК, Brēmene, RostokК, Vism rК, Štr lгunНe. L ЛekК, kur notikК pilsētu p rst vju sКn ksmes – HКnгКs НienКs, kur s pilsētКs Мent s sКskК ot sКvКs intereses un r М Лu, jo HКnгКi neЛijК kop gu p rvКlНes instit tu, kases un
kКrКspēkК. Tieši šin s КpsprieНēs, ko vКН jК VisЛijКs un L ЛekКs tirgot ji, tikК pie emti lēmumi, kКs ЛijК sКist ti Кr vis m HКnгКs pilsēt m. Tur tikК iгlemti ne vien tirНгnieМiski, Лet Кr politiski un milit ri jКut jumi. T , piemērКm, 1368.gКНК 24. j nij HКnгКs pilsētu sКn ksmē s t i vienoj s pКr kКrК pieteikšКnu D nijКi. 15. gКНsimtК Лeig s s k s orgКniг МijКs noriets sКkКr Кr NovgoroНКs kКntorК slēgšКnu pēМ tКm, kКН NovgoroНu iekКrojК MКskКvКs lielk КгК IvКnК III kКrКspēks un jКuno tirНгnieМ Лas
Мe u Кtkl šКnКs uг InНiju un Ameriku. 1612. gКН HКnгКs sКvien Л ЛijК vКirs tikКi 14 pilsētКs. PēНēj HКnгКs pilsētu s t u sКn ksme 1669. gКН ЛeiНг s Лeг reгol МijКs.
K vienu no gКlvenКjiem iemesliem HКnгКs sКvien ЛКs norietКm, noteikti, j min, kК Zieme eirop Кrvien stipr kКs k uvК nКМion l s vКlstis (AnglijК, HolКnНe, D nijК, ГvieНrijК, Krievija, Polija-LietuvК), kКs veiНojК sКvКs tirНгnieМ ЛКs flotes, t Нej Нi piln gi pКЛ Нot mКli HКnгКs sКvien Лu k gКlveno tirНгnieМ ЛКs pl nu, НКrЛu veiНot ju un kori ēt ju, pКplКšinot un orgКniгējot kКtrКs pКšКs vКlsts tirНгnieМ ЛКs pl nus КtkКr Л no sКv m politiskКj m un ekonomiskКj m interesēm. K pēНēj s HКnгКs sКvien ЛКs trКН Мiju glКЛ t jКs 17. - 20. gКНsimt pКliek Лr v s HКnгКs pilsētКs ("Freie HКnsestтНte") Гieme v Мij (Brēmene, HКmЛurgК, L ЛekК).
V rds un j dziens "Hanza"
V rНs "HКnгК" Кgr jos viНuslКikos noг mējК "pulks" (v Мu vКl. SМhКr, lКt u vКl. Мohors), un kopš 12. gКНsimtК tКs, k r НК Кvoti visvКir k tikК lietots EiropКs гieme rietumos. To pirm m k rt m КttieМin jК uг t ltirНгnieМ Лu rгemēs, Кr ko tur noНКrЛoj s tirgot ju kopu НКl Лnieki. OtrК š v rНК noг me ЛijК nodevas, kКs ЛijК j mКks pКr НКl Лu kop g tirНгnieМ Л , Лet treš Кpг mējК ties bas kop gi noНКrЛoties Кr tirНгnieМ Лu. L Нг Кr to personiskКs, tiesiskКs un НКrЛ Лu rКksturojošКs ieг mes — k nereti viНuslКikos tikК iгteiktКs Кr vienu v rНu.
eogr fiski jēНгienu "HКnгК" vispirms sКist jК Кr Eiropas zieme rietumiem. PēМ Л t ЛКs, pēМ nosКukumК l Нг gus piemērus vКrКm КtrКst Кri tirНгnieМ Л Кr SkКnНin viju ("ŠlēsvigКs ЛrКuМēji" Гēstē), k Кr BКltijКs j rКs re ion "GotlКnНes Кpvien ЛК”.Tirgot ju un pilsētu kop ЛК t tКН ieguvК v rНu, kКs (gКlvenok rt) tika lietots
EiropКs гieme rietumos un Кr rКkst to Кvotu stКrpnieМ Лu no AnglijКs (1282. gКН pirmo reiгi minēti „mercatores de
hansa Alemaniel”- Кlem u hКnгКs tirgot ji) iгplКt j s BКltijКs region .1.att.
Hanzas kr sas un simboli
HКnгКs sКvien ЛКs kКrogК kr sКs ЛijК ЛКltК un sКrkКnК, kКs vēl tКgКН КtroНКmКs seno HКnгКs pilsētu ērЛo os
2.att. M sНienu HКmЛurgКs erЛonis
3.att. M sНienu LimЛКžu erЛonis
1.att. Hanza
Senie Hanzas tirszniec bas ce i Latvij
LivonijКs ieНг vot ju krist šКnК 1184. gКН tikК s ktК pК jКu ilgi pirms tКm v Мiešu iгmКntotКjiem DКugКvКs un GКujКs НensМe iem, un pirmie kristiešu priesteri Meinhards (Ikš ilē un SКlКspil ) unTeoderihs (TurКiН ), k Кr pēМ vi iem pils m rnieki (НгirkК i), šeit ierКН s Кr tirgot ju ku iem no GotlКnНes.
1. Ventas НensМe š Kurгemē s k s pie Ventspils un ЛijК pieejКms j rКs ku iem l Нг pКt Ventas rumbai pie KulН gКs, kКs ЛijК svКr gs sКusгemes Мe u krustpunkts. Ce К pКgКrin šКnКi tikК mē in ts iгveiНot kКn lu Кp rumЛu, Лet projekts netikК pКЛeigts. Ce К КpsКrg šКnКi un p rrКuНг ЛКi tikК uгМelti Ventspils (1290), Piltenes (1309) un
KulН gКs (1242) Мietokš i. 2. Daugavas НensМe š s k s R gКs ost pie R Нгenes upes ietekas, kur preces tika
glКЛ tКs, novērtētКs, svērtКs, fКsētКs un p rkrКutКs. N kКm liel k preču glКЛ šКnКs vieta bija Koknesespilsēt , kur КtгКroj s sКusгemes tirНгnieМ ЛКs Мe i uг ViНгemi. DКugКvКs Мe К gКlКpunkts s kotnēji ЛijК Smo ensk , vēl k PoloМk un ViМeЛsk . Ce К КpsКrg šКnКi un p rrКuНг ЛКi tikК uгМeltiDaugКvgr vКs (1305), R gКs (1201), Salaspils
(1186), Ikš iles (1185), Lielv rНes (1201), Aizkraukles (pēМ 1209), Kokneses
(1209), Altenes (14.
gs.), Sēlpils (1373), Lakstenes (1354),Krustpils (1297), Dign jКs (1366),
un Daugavpils (1279) Мietokš i. 3. Senais Gaujas НensМe š МКur Turaidu un Cēs m veda uz TērЛКtu, kКs HКnгКs lКik
tikК p rsvКr iгmКntots k sКusгemes Мe š tirНгnieМ ЛКi ar Pleskavas un Novgorodas pilsēt m. Viens Мe К КtгКrs g jК gКr GКuju l Нг Cēsu pilsētКi, no kurКs s k s sКusгemes Мe š gar Raunas, Smiltenes, Gaujienas un Al ksnes pil m uz Izborskas un Pleskavas pilsēt m. Otrs КtгКrs no Turaidasveda uz LimЛКžiem,
gar Burtniekiem un R jienКs pili uz V lКnНes pilsētu. TrešКis КtгКrs caur Straupes pilsētu veНК uг Valmieras pilsētu, t l k gКr Valkas pili
uz TērЛКtКs pilsētu. Ce К КpsКrg šКnКi un p rrКuНг ЛКi tikК uгМelti Siguldas (1207),
Cēsu (1209), Turaidas (1214), LimЛКžu (1223), Valmieras (1224), Straupes (1300),
Al ksnes (1342), Valkas (1345) un НКuНгi Мiti mКг ki Мietokš i.
Hanzas pils tas
Livonijas pils tu loks:
R ga, Tallina, Tartu, Pērnava,Koknese,V lande, Limbaži, Cēsis, Valmiera, Straupe,
Ventspils, Kuld ga.
Vendu loka pils tas:
Anklama, Hamburga (Hamburg), Ķ le (Kiel), L beka (Lübeck) - vadošā pilsēta, "Hanzas
dienu" r košanas vieta, L neburga (Lüneburg), Rostoka
(Rostock), Stokholma (Stockholm),Visbija (Visby), Vismāra (Wismar).
Sakšu loka pils tas:
Brēmene, Braunšveiga, Berl ne (Berlin), Brandenburga , Erfurte, Frankfurte pie Oderas,
Goslara, Halle, Magdeburg.
Po u un pr šu loka pils tas:
Gdaņska, Vroclava, Elbinga, Toruņa, Krakova, Karaļauči.
Reinzemes un Vestf lenes pils tu loks:
Dortmunde, Ķelne,Duisburga, Zeste, Osnabrika,
Minstere, Bohuma, Reklinghauzene, Hamma, Unna, Brekerfelde, Mindene.
Holandes pils tu loks:
Rērmond, Deventer, Groningena, Zvolle, Hatem, Hasselt, Kampena, Zutfena, Oldenzāla.
4. Кtt. HКnгКs sКvien ЛКs pilsētu grupējumi (Кp 1400.gКНu)
Tirzdniec bas ku i
Valdošais ku is "kogge"
“Kogge”, HКnгКs sКvien ЛКs tirНгnieМ ЛКs ku is, ku is Кr kКrК mēr i, trКnsportК ku is un Кr гvejКs ku is. IгplКt ts 12.-15.
gКНsimt Гieme eirop , pКši HКnгКs sКvien ЛКs pilsēt s. NosКukums rКНies no v Мu v rНК kugg-КpК š, sКliekts trКuks.
Karakka
PirmКis ku is „kКrКkkК” (vēl šo ku i sКuМК p r „Peter vКn
Rossel”) Гieme eirop tikК uгМelts FrКnМij 1462. g. priekš GНК skК. Tie ЛijК pirmie veiНК ku i, Кr kuriem s k s perioНs Кr lieliem oke nК Кtkl jumiem. Ku is k uvК slКvens seviš i Кr oti lКЛu pelНКm Лu. БV-БVI gs„kКrКkkК” ЛijК liel kКis Лuru
ku is Eirop .
Flita
„Flita” izn МК pКsКulē no HolКnНes.Ku is Лijis Нrošs,ekonmisks, oti skКist ,viegls, mКnevrējošs un trs. 17.gКНsimt vi Кm ЛijК vislielКkКis Лuru lКukums.
Fregates
Burinieka tipa „fregКtes” s kК Л vēt 17.g.s. s kum Eirop . Sava laika skКist k s un iгveiНojum piln g k s bija fregates,
kur m bija 3 masti Кugst ki nek „flit m”, piln gКis buru
komplekts, un p rsvКr šie burinieki veica kКrКku u funkcijas.
Buras laukums bija aptuveni – 2500 m2.Ku К НensiгspКiНs
bija l Нг – 1000t.Ku is bija oti trs l Нг – 20 mezgliem.
Liel kКj m pasaules fregКtēm lielgabalu skaits vКrējК sasniegt
par 62, un tos izvietoja uz 2 kl jiem. Fregates НКrЛoj s, kontrolējot tirНгnieМ ЛКs Мe us, veica Кpгin šКnu, pieНКl j s
Лlok Нes ost s, pКvКН jК konvojus, pir tu neitrКliгētКis.
6.att
7.att
8.att
9.att
Izmantota literat ra
Starptautiska konference "Hanza vakar - HКnгК r t"(1998 ;R gК) VКlsts un ties Лu vēsture jēНгienos un terminos. / SКst. VКlters P. - Divergens: R gК,
2001.
Rolfs Hamels-K гovs: Hanza. LU žurn lК "LКtvijКs Vēsture" fonНs, R gК 2003
Johannes Schildhauer, The Hansa. History and culture, Leipzig 1985.
LКtvijКs vēsture pКmКtskolКi . IlgvКrs Mis ns , In rК Mis ne , ГvКigгne ABC .
Sen la R gas osta
R dzi as osta
To, kК R Нгi К k ostК sКglКЛ j s, КplieМinК Кr vēstures Нokumenti. No 1297.gКНК ir sКglКЛ juš s sen k s гi Кs pКr upes krКstu nostiprin šКnu, ieНгenot krКstos p us 7 pēНu (2,13metru) Нгi um . 13. gs. Beig s tikК uгМelts tilts p ri R Нгi Кi, kurКs viН tikК Кtst ts Лr vs lКukums lielКjiem ku iem.
PКr to, kК R Нгi Кs ostu un pКšu upi Мent s sКglКЛ t ku ojКmu, lieМinК Кr 13./14.gs. mij iгНotie pilsētКs Кiгliegumi – mest upē Кtkritumus un gružus. TКs nenolieНгКmi lieМin jК, kК, neskКtoties uг visiem pКs kumiem, kКs tikК veikti, upe КiгsērējК. 15.-17.gs.perioНisiki veiМК upes t r šКnКs НКrЛus. Bieži vien šo НКrЛu lКik КtrКНК nogrimušus ku us un lКivu КtliekКs. 16. gs. R gКs pilsēt tikК uгМelti jКuni гemes noМietin jumi. 8 metrus Кugstie гemes vК i R Нгi Кs ieteku š ērsojК pie DКugКvКs. Гem vК iem 40 pēНu gКrum p ri upei 1567.gКН uгЛ vējК lokveiНК velvi –
t sКuМКmos, ostКs v rtus. V rti Лijuši Кptuveni 8 metrus plКti, velve ЛijК Кptuveni 2,5metrus virs Нens l me К. PКvКsКrК pl Нu lКik upes v rtus noslēНгК Кr Кiгsprostiem, lКi Мe oties Нens l menim t neКppluНin tu pilsētu.OstКs v rti ЛijК oti гemi, t lКЛ R Нгi vКrējК ieЛrКukt tikКi lКivКs un str gКs.
1.Кtt. R Нгi КsupesveiНošКn s.
PēМ jКuno гemes vК u uгМelšКnКs R Нгi К КtrКН s gКnНr г pКš iekšpilsēt . 17.gs. p ri upei tikК iгЛ vēti seši jКuni tilti, kКs ietekmējК Кr ku nieМ Лu. TКgКН k ostu vКrējК iгmКntot tikКi pКšu upes lejteМi. PКr lКivu piest tni upi iгmКntojК l Нг pКt 18.gs. s kumКm. PēНēj s lieМ ЛКs pКr sen s ostКs iгmКntošКnu ir no Гieme u kКrК, kКН pilsētКs КplenkumК lКik senКj ost pКtvērumu meklējК R gКs ku i un lКivКs.
1733. gКН upi s kК ofiМi li КiгЛērt, jo tКj uгkr jušies pilsētКs Кtkritumi rКН jК nepКt kКmu smКku un КpНrКuНējК pilsētnieku vesel Лu. 1820. GКН upē lКivКs vКirs ieЛrКukt nevКrējК strКuj s КiгsērēšКnКs Нē . 19.gs. 60. GКНos iггuНК pēНēj s upes lieМ ЛКs НКЛ . Senie ostКs v rti pКгuНК гem ielКs l me К, jo гemo DКugКvКs krКstmКlu vКjКНгējК uгЛērt tik
Кugstu, lКi pКvКsКru pКlu Нe i neКppluНin tu pilsētКsielКs.
R dzi astec jums
PКšreiг iespējКms iгsekot R Нгi Кs teМējumКm (2.att), vКНoties no veМiem pilsētКs pl niem un ielu iгvietojumК.Upe s k s pie Pulvertor К, t l k t КpmetКs lКiНu loku un vij s
МКuri visКi pilsētКi, lКi lejКs gКl , pie M rstК u tor К, sКvienotos Кr DКugКvu.
Ejot no Pulvertor К, iespējКms iгiet it k pК vienu ielu МКuri visКi veМpilsētКi un no n kt t s otr gКl pie DКugКvКs. M sНien s šo nep rtrКukto trКsi veiНo МitК Кiг МitКs tr s ielКs. Pirm no t mir MeistКruielК, kКs, š ērsot KК uielu, turpin s k KКlējuielК. T s gКl Кiг DКugКvКs ielКs ir MinsterejКs ielК, kКs iгveН DКugКvКs krКstmКl . NКmi šo ielu lКЛКj pusē Кr sКviem viensl pes jumtiem š iet k ЛeгНel gu ligгНКs pielipuši pie k Нreiгēj viНuslКiku pilsētКs noМietin jumК m rК, kКs s kot Кr 13. gs. Мelts gКr pКšu R Нгenes krКstu un ir Кttēlots vē lvisos 17. gs. PilsētКs pl nos. SКvuk rt RihКrНК V gnerК, t l k VК u un pēМ tКm 13. JКnv rК ielК НКЛ ieг mē R Нгi Кs pretējo krКstu. StКrp KКlēju un VК u ielu esoš šКur R Нгenes ielК КtroНКs virs КiгЛērt s upes gultnes viet iгveiНot šКur novКНkКn lК, kКs pКst vējis l Нг pКt 19. gКНsimtКm.
2.Кtt. R Нгi КsteМējums.
R gКs Мentr , L vu lКukum , pКšreiг ir viгu li ieг mētК R Нгenes upes gultne, iгmКntojot vi otu Лru ējumu un tКm pieskК otus Кpst Н jumus .
3.att. VietК, kurКrКН sR Нгi КsostК.
Daugavgr vas pirms kumi
JКu БIV gs. Лeig s pКr pilsētКs gКlveno ostu k st DКugКvКs krКstmКlК, Кtst jot R Нгenes upes iгteku nelielu Лuru lКivu piest tnēm un ku u гiemošКnКi.
DКugКvКs krКstmКlК ЛijК veiНotК k МiešК nep rtrКuktК p u sienК Кr НКuНг m noej m, kurКs iгmКntojК k Нens emšКnКs vietКs, k Кr šeit ЛijК iespējКms iekrКut un iгkrКut ku us. Izkraut DaugavКs krКst gКn vКrējК tikКi upes ku us, jo upe pie krКstК ЛijК tik seklК, kК j rКs ku i nevКrējК noenkuroties. Beг tКm, jК ku is noenkuroj s pie krКstК, ЛijК j mКks p u nКuНК, t pēМ ku i noenkuroj s krКstК tuvum , Лet preМi nog Н jК krКst Кr lКiv m.
XVIII gs. ЛolverkК kopgКrums pie pilsētКs ЛijК 3200 m. K ku u piest tne kКlpojК Кr 1701. gКН uгМeltКis plostu tilts p r DКugКvu. LejteМes pusē pie tiltК pietКuvoj s j rКs ku i, Лet КugšteМes pusē — upju ku i, un p ri tiltКm krКvК tikК p rkrКutК no vienК ku К otr . PКr ku К pietКuvošКnu tiltКm ЛijК j mКks noНevК, Лet pКj gi, kКs pieg Н jК krКvКs, no noНevu mКks šКnКs ЛijК КtЛr voti. R gКi non kot KrievijКs impērijКs sКst v , s k s vērien gi ostКs pКplКšin šКnКs НКrЛi: inženiertehnisko Л vju НКrЛi DКugКvКs gultnes kori ēšКn , НКmЛju Л vē. PēНēj kokК krКstmКlК DКugКv tikК iгЛ vētК 1825. gКН . PieКugot R gКs ostКs noг mei, pКlielin j s Кr ostКs krКstК gКrums. 1875.-1876. gКН veiМК MuitКs krКstmКlКs p rЛ vi, veiНojot t s jКuno virsЛ vi no kКltiem grКn tК Кkme iem. LКikК posm no 1887.-1891. gКНКm veМo kokК Лolverku pretim VeМr gКi nomКin jК Кr jКunu pКsКžieru un preču ku u piest t u krКstmКlu (НКrЛus vКН jК . Agte). JКun krКstmКlК ЛijК Кtvirг tК 25 m Нгi k upē, tКs rКН jК pietiekКmi lielu Нгi umu piest tnēm, kКs КtvieglojК preču iekrКušКnu un iгkrКušКnu. KrКstmКl noteikt Кtt lum tikК novietoti lieli čugunК stКЛi ku u pietКuvošКnКi, k Кr ЛijК iгveiНotКs vКir kКs lКivu piest tnes. 1788. gКН DКugКvgr v tikК uгМeltК Л kК, kКs nomКinК l Нг tКm esošo ugunskuru no ЛК iem НКrin t torn .
БIБ gs. ku ošКnК R gКs ost k uvК Кpgr tin tК ku u Мe К КiгsērēšКnКs Нē - rēj tirНгnieМ ЛК ЛijК k uvusi piln gi КtkКr gК no ЛКgКrēšКnКs, ko finКnsējК gКlvenok rt R gКs ЛiržКs komitejК.PКНгi in šКnКs НКrЛos tikК iгmКntotКs t lКikК progres v ko inženieru iНejКs un tehnikК. DКugКvКs krКstmКl pretim VeМpilsētКi, kКs НКuНгus gКНsimtus ЛijК gКlven R gКs ostК, rКН s piest t u tr kums. T pēМ s kК iгЛ vēt Кrvien jКunКs lКivu un ku u
piest tnes t l k no veМpilsētКs. DКugКv tikК veikti pКНгi in šКnКs НКrЛi, tikК meklētКs Кrvien jКunКs vietКs piest t u МeltnieМ ЛКi. 1830. gКН R gКs ost ierКН s pirmКis tvКikonis “OskКr”. 1850. gКН DКugКvКs gr v tikК uгs ktК Austrumu molК Л ve, no 1881.—1885. gados
uгЛ vējК Rietumu molu - R gКs j rКs v rti ieguvК sКvu šoНienКs iгskКtu. 1861. gКН Кtkl jК Кr g гi НКrЛin mo Л ku uг Кustrumu molК. 1877. gКН R gКs ostК ieg Н jКs pirmo leНlКuгi. 1894. gКН AnНrejost Кtkl jК elevКtoru un НгelгМe u uг to.
4.Кtt. R gКs pl nojuma rekonstrukcija.
R gas ostas dibin šanas c lo i
R gКs ostКs vēsture ir НКuНг sen kК pКr R gКs pilsētКs vēsturi. R gКs pirms kumi meklējКmi R Нгi Кs (R gКs) upes krКst ЛlКkus vietējo ieНг vot ju Мiemiem. Pirm s R gКs Л skКpК un ГoЛenЛr u orНe u pilis ЛijК МeltКs tieši pie НКЛisk s ostКs, kКs КtrКН s upes lejteМes pКplКšin jum . Sen ostК ЛijК pietiekКmi Нгi š, no vējiem un pКvКsКrК pКliem pКsКrg ts, l Мis, kКs kКlpojК pКr ku u st vvietu. Tomēr t nepКst vējК ilgi, jo 13.gs. mКin j s ku nieМ ЛК,
DКugКv ieЛrКuМК liel ki tirНгnieМ ЛКs ku i, kuri šo ostu nespējК sКsniegt un noenkuroj s DКugКv . T Нē R gКs ostК jКu 13.gs. pКmКг m p rvietoj s uг DКugКvu, Лet R Нгi Кs upes.
Kravas sen k s R gas ostas laik
Eksports un imports
No tirНгnieМisk vieНok К rКksturojot R gКs eogr fisko st vokli, j Кtг mē, kК t ЛijК ostК, kКs sКv Кtt st Л veiksm gi vКrējК iгmКntot š st vok К priekšroМ ЛКs. R gК tri k uvК pКr vienu no EiropКs tirНгnieМ ЛКs Мentriem – noг m g k AustrumЛКltijКs ostКs un tirНгnieМ ЛКs pilsētК.
R gКs gКlven s eksportpreМes tКj lКik ЛijК vКsks un гvēr НКs, kuru pКtsvКrs sasniedza 2/3 – ¾ no preču kopvērt ЛКs, kurКs eksportējК no R gКs uг Rietumiem.
Treš svКr g k R gКs eksportpreču grupК ЛijК lini un kК ep ji, kuru eksports s kК pieaugt ap 15.gs.
PКvisКm nieМ gК noг me R gКs eksportК lКik no 13. l Нг 15.gs. ЛijК lopkop ЛКs proНuktiem un mežК preМēm – sve iem, НКrvКi, pelniem, г mКteri liem.LКЛ ЛКi (ruНгiem) R gКs eksport l Нг pКt 15.gs. Лeig m neЛijК pКšКs noг mes.
R gКs pКr Нgr mКtК 13. un 14.gs. mij no RietumeiropКs preМēm min s li, КuНumus (vērt ЛКs гi ie ēmК pirmo vieto R gКs import vis Кpl kojКm lКikК posm ), Нгelгi, suНrКЛu un gКršvielКs. NeКpšКuЛ mi Л tiskК noг me ЛijК si ēm. Beг iepriekš minētКj m preМēm šeit minēti Кr v ns un v Мu Кlus, НКuНгКs koloni lpreМes (pipКri, ingvers, sКfr ns, muskКtrieksti, krustnКgli Кs, v es, roг nes), НКž Нi met li (Нгelгs, КlvК, svins, Мinks, ЛronгК) un met lК iгstr Н jumi .
o SenК R gКs importpreМe ЛijК s ls. o V ns, gКršvielКs un НienviНu Кug i ЛijК visН rg k s preces – BКltij t s non МК no
ViНusj rКs ЛКseinК гemēm [5, 78.lpp.]. o SuНrКЛКm ЛijК Л tiskК noг me gКn R gКs import , gКn r Нгinieku norē inos Кr
„Krievгemes” preču pieg Н t jiem. LielК НК К Н rgmet lu, kКs iepl НК R g no RietumeiropКs, nok uvК Krievгemē.
R gКs rēj s tirНгnieМ ЛКs ЛilКnМe ЛijК Кkt vК: preču iгveНums pКrКsti p rsniedza ievedumu.
ББ gs. gКНsimtК s kum R gКs ostК ЛijК liel k KrievijКs impērijКs eksportostК kokmКteri lu jom un ie em trešo vietu Мitu vКlsts ostu viН pēМ rēj s tirНгnieМ ЛКs
kopКpjomК.Atš ir Л no Мit m sКvien ЛКs ostu pilsēt m, sКvКs tirНгnieМ ЛКs flotes R gКi neЛijК.Augsto muitКs noНevu Нē НК К krКvu Кiгpl НК МКur Kurгemes herМogistes un Pr sijКs herМogistes ost m.
PКteiМoties НгelгМe u l niju iгЛ vei Кr Iekškrieviju, strКuji pieКugК ost ien košo ku u skКits un p rkrКujКmo preču Кpjoms.
o 1591. gКН R gКs ost ien МК 391 Лurinieks, t.i. viНēji viens ku is Нien . o 1830. gКН R gКs ost ierКН s pirmКis tvКikonis “OskКr”. o 1877. gКН R gКs ostК ieg Н jКs pirmo leНlКuгi. o 1898. gКНК 31. mКij tikК Кpstiprin tКs ievērojКmК ostКs roЛežu pКplКšin šКnК, jo
esošКj s roЛež s t vКirs nevКrējК КpkКlpot visus ien kušos ku us. 1901. gКН vКlН ЛК pie em lēmumu pКr EksportostКs Л vi, kКs pКlielin tu ostКs МКurlКiНes spēju. 1902. gКН Кtkl jК pirmo "vКlsts sКlНētКvu", gКНu vēl k НКrЛu uгs kК R gКs preču stКМijК.
Tehniskais apr kojums un navig cijas ier ces R gas ost
Ku iem ien kt R Нгi Кs ost ЛijК oti sКrež ti, pКr to pКr pēj s DКugКvКs gr vК. KurКs pēНejie 30 km pirms ietekКs j r ir Л stКmК Кr sКviem smilšКinКjiem sēk iem kuri Кr pКisumu un Лēgumu mКinК sКvu КtrКšКn s vietu. TКpēМ ku i ievest ost vКrējК tikКi piereНгejis loМis. Loču НКrЛs ЛijК viss Л stКm kКis, jo lКi p rЛКuН tu DКugКvКs gr vu loМim ЛijК t j p rЛКuНК
pКšКm, p rЛКuНot kur ir sēklis, kur ir Кkme i utt. T Н veiН loči guvК НКuНг smКgu trКumК un k uvК pКr invКl Нiem.
LКi ku is Нroši ienКktu ost ЛijК j гin p ris nКvig МijКs pКtn ЛКs, pК DКugКvu ЛijК sКliktКs vКirКkКs muМКs, kКs ЛijК Нom tКs kК ЛojКs. Ku im ЛijК j mКnКvrē stКrp muМ m lКi muМКs pКliek lКЛКj pusē, tКН КtkКl kreisКj , un Лeig s ЛijК j iгЛrКuМ МКuri. To spējК iгНКr t tik piereНгējis un гinošs ku К kКpteinis. BrКuМot ost iekš jК reНгējК stКrp Нiviem lielКjiem ЛКгn Мu tor iem mКгo torni, tКН uг emtКis kurss ir pКreiгs.
TehniskКis Кpr kojums ost ЛijК primit vs no ku iem krКvu iгkr vК mКnu li Кr rok m, kКs prКs jК lielu НКuНгumu str Нnieku. BijК Кr t , kК ku i nepietКuvoj s ost , Лet pКlikК upē noenkurojušies. TКs vКrētu Л t, vКi nu t pēМ, lКi iгvКir tos no noНok u nomКksКs, vКi Кr no tК, kК ku im ЛijК p rКk lielК iegrime priekš ostКs. Un tКН t Нus ku us iгkr vК vēl sКrež t k, no tiem krКvu uг krКstu nog НКjК Кr lКiv m, kКs prКs jК vēl ilg ku lКiku. Vēl k Кr pКr Н j s primit ve iekr vēji, pКМēl ji, kКs КtvieglojК un pК trin jК ku u iekrКušКnu un iгkrКušКnu.
J ras ce i starptautiskaj aprit
R gКs tirНгnieМ ЛК lКik no 13.gs. l Нг 15.gs.
ViНuslКiku R gКs ekonomiskКis pКmКts ЛijК tirНгnieМ ЛК - R gК ЛijК k uvusi pКr trešo (pēМ L ЛekКs un GНК skКs) BКltijКs j rКs tirНгnieМ ЛКs Мentru pКteiМoties stКrptКutiskКjКi tirНгnieМ ЛКi. Kopš 13.gs. R gК k uvК pКr vienu no gКlvenКjiem stКrpniekiem stКrp toreiгējiem Rietumiem un Austrumiem. SКvuk rt k stКrptКutisks stКrpnieМisk s trКnг ttirНгnieМ ЛКs Мentrs R gК piln gi iгveiНoj s lКik no 13. l Нг 15.gs. un sКglКЛ j s l Нг feoН lismК lКikmetК Лeig m.
1282. gКН R gК iest j s HКnгКs sКvien Л , t Нēj Нi ieg stot ne tikКi lielu КtЛКlstu visos pКs kumos, kКs sКist j s Кr М u p r v Мu tirgot ju kunНг Лu BКltij , Лet Кr nesКskК Кs Кr L Лeku sКkКr Кr R gКs interesēm DКugКvКs tirНгnieМ Л .
SКkКr Кr to, kК 14.gs. viН R gКs tirgot ji iгsluНin jК R gu pКr visu trКnг tpreču iгkrКušКnКs vietu, gКn krievu, gКn Кiгj rКs viesi vКrējК noslēgt НКr jumus vien gi Кr R gКs tirgot ju stКrpnieМ Лu.
R gКs gКlvenie tirНгnieМ ЛКs pКrtneri un Кr konkurenti Rietumos ЛijК L ЛekКs tirgot ji un n НerlКnНieši, tomēr visliel k noг me R gКs tirНгnieМ Л ЛijК t s austrumu sakariem.
1229.gКН l gums Кr Smo enМku pКsluНin jК КЛu pušu l Нгties Лu: sКvstКrpēju ЛrКuМienu Лr v Лu un Нroš Лu, visu tirgot ju personКs un mКntКs neКiгskКrКm Лu, ЛeгmuitКs tirНгnieМ Лu u.tml. Arvien Лiež k krievu tirgot ji ЛrКuМК uг R gu Кr preМēm un uгturēj s šeit ilg ku lКiku, КМ mreНгot st НКmies tiešos sКkКros Кr Кiгj rКs tirgot jiem. Form li tirНгnieМ ЛК „viesim Кr viesi” R g tikК piln gi КiгliegtК Кp 1460.gКНu.
Izmantot literat ra
Arvis Pope, R gКs ostКs p rvКlНe, «JumКvК», R gК, 2000. g. 20-30lpp
BieНri š, L. КkmunНs, No Doles l Нг j rКi, «Гin tne», R g , 1990. g. 3-4 lpp., 46-
60lpp. 77-80 lpp.
RimКnts ГieНonis, J rКs гemē LКtvij , «ГvКigгne ABC», R gК, 2009.g. 170-204 lpp.
J nis VКnКgs, R gКs ostК, «LГA EkonomikКs instut ts», R gК, 2010.g. 270. Lpp
LКtvijКs PSR Гin t u КkКНēmijК, FeoН l R gК, R gК: „Гin tne”, 1978. 533.lpp. https://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Stories/Udeni/Ridzin
a.htm
http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ostas/ridzinas-osta/
http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=1b4cff5f-0c7f-4599-
8413-b8d8adbde38c&parentType=VirtualSchool&parentId=4283
http://spele.lv/igra.php?s=guest&gid=26&details=yes
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Old_Riga_map.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_osta
Arvis Pope, R gКs ostК Нevi os gКНsimtos, R gК: „JumКvК”, 2000. 269.lpp.
R gas ku is un t raksturojums
Pirm un otra R gas ku a atradumi senaj R gas ost .
Ko mēs гin m pКr ku iem, kКs k Нreiг piest juši senКj R gКs ost ?
Ir гin ms, kК sen kК „R gКs ku К” Кttēli l Нг m sНien m nКv non kuši un, kК lieМ ЛКs pКr sen kКjiem ku iem glКЛ гeme. SКv lКik , Лoj g jušo ku u vrКki gu nogrimuši k Нreiгēj ostКs КkvКtorij - tКgКН КiгЛertКj R Нгi Кs gultnē. R g КtrКsti tr s š Нi ku i.
Pirm s гi Кs pКr ku u Кtr Нumiem R Нгi Кs gultnē sКglКЛ juš s no 1554.gКНК. Liel s ilНes eltermК u gr mКt , Лir ermeistКrs Jirgens PКНels ierКkst jis stКrp Мitiem,pКr pilsētКs Нг ves notikumiem Кr š Нu su pieг mi:
„ Visi uгs kК t r t R Нгi u, s kot no Smilšu v rtiem l Нг KК u v rtiem,un tКs mКks jК 16 mКrkКs, un rКkК tik Нгi i, l Нг КtrКНК pretim veМКjiem kК u Мep iem k НК ku К pКliekКs.” ( no gr mКtК A.CКune „...PКti R gК uНen ” 1992 )
Bir ermeistКrК JirgenК PКНelК КprКkst tК vietК stКrp Smilšu un KК u v rtiem m sНien s R gКs pl n КtroНКs kvКrt l stКrp Smilšu, KК u un MeistКru ielu. (1.att)
(1.att - Bir ermeistКrК JirgenК PКНelК КprКkst tК vietК stКrp Smilšu un KК u v rtiem)
No sК ierКkstК s k k nevКr uггin t, k Нs Лijis КtrКstКis ku is. NelielК pieг me neНoН priekšstКtu ne pКr ku К iгskКtu, ne iгmēriem.P rējo Нivu ku u КtrКНumi R Нгi Кs gultnē ir no pirmКjiem R gКs pilsētКs Кrheolo iskКjiem iгrКkumiem.
1937. gКН R gКs veМpilsēt s kК Мelt četrКs lielКs sКЛieНrisk s ēkКs. R gКs vēsturisk muгejК Нirektors RКuls Šnore šКj s МeltnieМ ЛКs viet s orgКniгējК Кrheolo isko iгpēti. IгrКkumi notikК vi К un muгejК НКrЛiniekК K r К Ap К vКН Л . (2.att)
(2.att - Senvēsturisk ku К КtrКНumК vietКs kopskКts pКstК kr jkКses Л vlКukum R g . Ar( X
) Кpг mēts iгrКkumu vКН t js K rlis Apinis , (X X) – sen s R Нгenes ostКs krКsts. AutorК ori inКl-uг ēmums. )
1938. gКН viet stКrp VК u, AuНeju un R Нгenes ielu Л vЛeНres mКl pie pКšКs R Нгenes ielКs КtrКНК otro ku i.(3.att).
Diemžēl pКr šo КtrКНumu nКv НКuНг inform Мiju, tikКi viena aptuvena
КtrКНumu vietКs shēmК un ss КprКksts. Ku is Лijis НКrin ts no oгolК kokК un pirms nogrimšКnКs ЛijК pК НК Кi sКНeНгis ugunsgrēk un no t pКlikusi Кpmēr m puse. LКЛi ЛijК sКglКЛКjies ku К priekšgКls.
(3.att - Otr R gКs ku К КtrКšКnКs vieta)
Diemžēl l Нг m su НienКm nievienК no otr R gКs ku К kokК Нet m nКv sКglКЛ jusies. NКv Кr šo Нet u г mējumu un fotouг ēmumu. R gКs vēstures un ku ieМ ЛКs muгej Arheolo ijКs noНК Кs Кrh v glКЛ j s vien gi nelielК skiМe ,kur shemКtiski КttēlotК ku К КtrКšКnКs viet .
K tika atrasts trešais R gas ku is.
NeНКuНг s l Нг m su Нien m sКglКЛ juš s ku К НetК Кs , protКms, neНevК iespēju rКst piln gu priekšstКtu pКr sen j rКs sКtiksmes l Нгek К iгmēriem ,un kopējo rējo iгskКtu. T s tikКi lieМin jК, kК КiгЛērtКs upes gultne slēpj vēl ne vienu vien p rsteigumu. Š Нs p rsteigums – viss lКЛi sКglКЛ jies ku К vrКks- n МК НienКs gКism jКu t pКš gКНК Лeig s. P rstКst sim, k tКН notikК šie plКšie pētnieМ ЛКs НКrЛi unk tikК КtrКsts trešКis „R gКs ku is”.
1938. gКНК vКsКr s k s Кrheolo iskie iгrКkumi vēl vien VeМr gКs Л vlКukum , kКs Кr КtrКН s КiгЛert s R gКs upes gultnes VК u, 13.jКnv rК, StК u , KКlēju un R Нгenes ielКs rКjon .
R Нгi Кs Нгi gultne k Нreiг Лijusi Нe iem ЛКg tК. To КiгЛerot, Нe i turpin juši pl st КpКkšejos гemes sl os. IгlКusties virsгemē Нe iem nКv vuši vКir kus metrus Лieгie upes nogulsnētie un vēl k r Нгinieku sКЛērtie гemes sl i. Tos norokot, R Нгi Кs Нen КtkКl pКr Н j s НienКs gКism .
Pētijumu trКnšejК, jКu pirmКj НКrЛu seгon , viet m sКsnieНгК 7 metru Нгi umu. Iгpl stošie R Нгi Кs Нe i Кrheologiem sКg Н jК lielКs tehniskКs gr t ЛКs.
AtrКktКj upes gultnē uгst Н jК Нivus spēМ gus elektriskos s k us un ier kojК pКšu КНКtu filtru sistēmu Нe u nos ksnēšКnКi tieši no КpКkšējiem гemes sl iem. DКrЛi turpin jКs l Нг pКt 13. DeМemЛrim, kКН sКlКm iest joties, rКkšКnu p rtrКuМК. Pie kreis krКstК, kКs g jК gКr VК u ielu, НК ēji гem otr s krКstmКlКs nostiprin jumiem konstКtējК k НК nogrimušК ku К vrКku. (4.att)
Piln gК t КtsegšКnК tikК КtliktК uг n košo gКНu.
(4.att - Treš R gКs ku К КtrКšКnКs vietК)
Arheologi НКrЛu Кts kК 1939.g. pКvКsКr .VКsКrКs viН , no iemot R Нгi Кs kreis s krКstmКlКs nostiprin jumus, upes gultnē Кpm. 6-7 m
Нгi um гem Кpk rtejo ielu l me К, piln Л tikК Кtt r ts iepriekšējК ruНen КtrКstКis ku is. (5.-
6.att)
(5.att 1939.gКН КtrКst ku К s nskКts ) (6.att - SkКts uг ku К gКlu )
August Лeig s s k s trešК R gКs ku К iгМelšКnКs НКrЛi. AtrКНumК viet ku К КtliekКs r p gi izjauca pa sКst vНК m. KКtru НetК u pirms iгМelšКnКs no гemes sКnumurējК ,lКi vēl k kokНК Кs pēМ konservēšКnКs, muгejК lКЛorКtorij , vКrētu КtkКl sКvienot kop un restКurēt ku i- t sКkotnēj iгskКt .
PēМ iгМelšКnКs visКs НetК Кs p rvietojК uг k Нu no muгejКm pieНerošКj m noliktКv m VeМr g .
Гeme gКНsimtiem ilgi ЛijК gl ЛКjusi seno ku i- šo noг m go lieМ Лu pilsētКs vēsturei. R gКs Кrheologi ku i m МējК КtrКst, r p gi to sКv kt un iгМelt , tКču nespējК sКvu КtrКНumu sКglКЛ t un nosКrg t НrumКjos notikumos,kКs Нr гum piemeklējК LКtviju.
1941. gКН j nijК Лeig s OtrКs pКsКules kКrКs lКik VeМr g iгМēl s liels ugunsgrēks v Мu КrmijКs Нē . Boj Кiгg jК PēterЛКгn МК, MelngКlvju nКms, НКuНг s Нг voj m s ēkКs, kК Кr noliktКvК Кr КtrКstКj m ku К kokК НetК m. SКvuk rt sКglКЛКj s ku К priekšgКls un pКkК gКls, lis un НКž НКs ЛrКngКs.
1944. gКНК R gКs muгeju vērt ЛКs evКkuējК uг V Мiju. AiгveНК Кr R gКs Кrheolo isko iгrКkumu kolekМijКs. PēМ kКrК kКut ko no t visК КtrКНК Čehoslov kij un sКglКЛКjuš s vērt ЛКs КtveНК КtpКkК uг R gu.
J Кtг mē kК peМ Otr pКsКules kКrК, iгrКkumi notikК vēl Кsto Кs viet s R Нгi Кs gultnē Лet МitКs senu ku u pКliekКs nКv КtrКstКs.
„R gas ku a” raksturojums.
K Нs tКН ir Лijis šis trešКis „R gКs ku is” ?
RekonstrukМij - R gКs ku is КtЛilНК preču ku К tipКm.T korpuss КtgКНin jК lielu zvejnieku selgas laivu ar vienu mastu.(7.att) ( NeЛijК šКuЛu ,kК R gКs ku im mКsts ir Лijis, tКču t iestiprin jumК veiНu , gКrumu, iespējКmo Л rКs kvКНrКt tu vКrējК noteikt Кptuveni).
(7.att - Zvejnieku selgas laivu ar vienu mastu)
Ku is Л vēts t.s. p rlКiНu jeЛ klinkerК tehnik - s nu КpšuvumК Нe i neНКuНг p rsnieНг Мits Мitu. (8.att). UгЛ vēt š НК tipК ku i vКi lКivu ir lielК m kslК, jo riЛКs un stipr ЛКs elementu korpus ievieto tikКi tКН, kКН no Нē iem veiНot rējК čКulК jКu ir piln gi gКtКvК. T pēМ meistКrКm lКЛi j гinК, k НКs formКs Нē i j iem ,lКi korpuss veiНotos tieši t Нs, k ieМerēts.
(8.att - klinkera
tehnika)
Ku К ЛrКngКs , rējКs Кpšuvums un kl jК sijКs ЛijušКs НКrin tКs no oгolkokК, Лet iekšējКis Кpšuvums un iespējКm s kl jК pКliekКs – no prieНes kokК. Atsevišku ku К НetК u sКstiprin šКnКi lietotКs l Нг 5 Мm resnКs kokК tКpКs, Нгelгs knieНes un kКlēju kКltКs nКglКs. (9.-10. Att)
(9.Кtt КpšuvumК Нē i un ЛrКngКs tuvpl n )
(10.Кtt BrКngКs ku К priekšgКl )
Ku is Лijis НКrin ts tikКi Кr nКmНКrК Мirvi. PКr to lieМin jК skКiНri sКreНгКm s МirvjК tesumК un ieМirtumК pēНКs uг Кtseviš m НetК m. Nek НКs pКг mes, kК ku К НКrin šКnКi Л tu iгmКntots г is vКi ēvele, neЛijК iespējКms konstКtēt.
Ku К priekšgКls Лijis veiНots oti Кugsts un slКiНs, piemērots lielu vi u š elšКnКi. Pie ku К pКkК ējК gКlК vКН К netikК konstКtētКs nek НКs st res pКliekКs.
Ku К gКrums Лijis 14,3 m Platums 4,9 m
Bortu augstums viНusНК sКsnieНгis 2,4m
Pie priekšvКН К ku К ЛortК Кugstums Лijis 2,8 metri. Ku К lis Лijis 9,19 m gКrš ( iгМirsts ЛurtК T veiН no viengКЛКlК ozolkoka).
К v НējКis Кugstums ir 15 Мm. SКglКЛ jies priekšvКН К Кugstums 1,58 m,
pКkК vКН К -1,95 metri.
PēМ iгgКtКvot moНe К pКpilНus ЛijК ieg stКmКs š НКs гi Кs.(11.-12.att)
(11.Кtt R gКs ku К s nskКtК rekonstr kМijК)
(12.Кtt R gКs ku ērsgrieгumК rekonstrukМijК)
No oгolkokК НКrin ts ku is svēris КpmērКm 4300 kg, t МiltspējК p rsniegusi 30 tonnКs. Iegrime ar pilnu kravu bijusi 1,4 metri.
Ku i Л vējot ,iгlietotКs 1455 Нгelгs knieНes un vКir k nek 400 kКltКs nКglКs, k Кr 480 ozolkoka tapas.
R gas ku a dat jums.
PieturКs punktu „R gКs ku К ” НКtējumКm snieНг t КtrКНumК Кpst k i. T k ku К vrКks НК ēji КtrКН s гem 15.-16.gКНsimt МeltКjiem krКstmКlКs nostiprin jumiem, vКr seМin t ,ka tas nogrimis jau pirms 15.gadsmita.
Ateroties, kК pilsētКs КiгsКrgm rК un m rК ēku МeltnieМ ЛК s k s jКu 13.gКНmist s kum , vКrētu pie iemt, kК ku is nogrimis ne vēl k k 13.gКНsmit . Гin mus seМin jumus Кuj iгНКr t Кr ku un tieši virs t КtrКstКs senlietКs, ko jКu 1939.gКН puЛliМējК K.Ap nis.
Pie ku К vrКkК КtrКstК pirmКjiem v Мu ieМe ot jiem 13.gКНsimt rКkstur gК гilgКnpelēkК apdedzin tК m lК kr гe uг trim гem m k j m,kКs rot tК Кr pirkstu iespieНumiem ,k НК ЛultК Кr 45 Мm gКru oгolkokК k tu un pКtnēju ЛronгКs uгgКli. Ku vēl КtrКНК НunčК НКs mКksts, vienk ršs НгerКmКis rКgs, kКs pКgКtКvots no г ētК govs rКgК, k Нs ЛronгКs spir lgredzens.
Visi šie КtrКНumi rКkstur gi 13.-14.gКНsmimtКm. un lieМinК,kК ku is R Нгi nogrimis ne Кgr k k 13.gКНsmit .
Kur b tu ticis b vets m su ku is?
SēnКs ku nieМ ЛКs pētnieks J. Skolis jКu 1964.gКН iгteiМК Нomu,kК ,iespējКms ,tКs ir izgatavots tepat R g , jo 1959.-1960.gКНК iгrКkumos AlЛertК lКukum R Нгi Кs krКst esot Кtkl tК sen s ku u Л vētКvКs vietК. Š versijК vēl k p rstКig jК НКuНгКs МitКs puЛlik МijКs. PiemērКm, tКgКН, pēМ НКuНгiem gКНiem p rskКtot AlЛertК lКukumК iгrКkumu mКteri lus , rodas šКuЛКs pКr toreiг гemē КtrКst s Л ves pКreiгu skКiНrojumu. RoНКs jКut jumi:
K pēМ t sКuМКmКis slips, uг kurК Л vē ku i un pК kuru nolКiž Нen , ir novietots pКrКlēli upei, nevis perpenНikul ri tКi?
K pēМ gКn ku is ,kКs sver vКir kКs tonnКs ,pēМ uгЛ vēšКnКs vēl Л tu pК sКuгemi j velk lКЛu gКЛКlu gКr upes krКstu, nevis t l t j nolКiž Нen ?
AtrКstКis ku is , Лijis piemērots ku ošКnКi pК j ru. Ar sКvu lielo iegrimi tКs neЛ tu spējis p rvКrēt НКuНг s DКugКvКs kr Мes, t pēМ ЛrКukšКnКi Кugšup pК upi to nevКrēja izmantot.
T tКН nКv pКmКtК šo Л vi Кr turpm k Нēvēt pКr ku u Л vētКvu un КpgКlvot, kК R Нгi Кs gultnē КtrКstКis ku is Л vēts tepКt, senКj R g .
Kur var sastopt R gas ku i m sdien s.
M sНien s viгuКli КpskКt t R gКs ku К Нel Кs un rekonstruētu mКketu vКr R gКs vēstures un ku nieМ ЛКs muгej .(13.-14.att)
PēМkКrК gКНos, treš R gКs ku К НetК Кs k uvК pКr pКst v gu ekspon tu k Н no R gКs vēstures un ku nieМ ЛКs muгejК iгst žu г lēm – t Кpmeklet jiem stКst jК pКr pilsētКs pirms kumiem. Beг tКm muгejК Arheolo ijКs noНК Кs fonНos sКglКЛКjusies Кr НК К no iгrКkumu lКikК veikt s КtrКНumu fiksКМijКs pirmНokumet МijКs, vКirКki fotouг ēmumi un vКir ki ku К НetК u гimējumi. Visi šie mКteri li pКl Нгējuši rekonstruēt R gКs ku i s kotnēj iгskКt . Ku К moНeles merogs ir 1:10.
Sen ku К moНelis tКgКН novietots muгejК iгstКžu г lē kop Кr ku К НetК m.
(13.-14.att – R gКs ku is„R gКs vēstures un ku nieМ ЛКs muгej ”)
Piemi Кs monētК "R gКs ku is"
Nomin lvērt ЛК: 10 lКtu
Iгmēri: НiКmetrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g
MКteri ls: 925° suНrКЛs
KКlumК kvКlit te: Кugst k (proof)
KКltК 1998. g. (НКtējums - 1997) Valcambi
SA (ŠveiМe) M kslinieki: A. PrieН te (grКfiskКis НiгКins), L. FrКnМkēvičК-Ulmane (plastiskais veidojums)
MonētКs priekšpuse (Кverss) Centr LКtvijКs liel vКlsts erЛo К Кttēls, гem t gКНskКitlis 1997. MonētКs Кugš puslok uгrКksts LATVIJAS, КpКkš - REPUBLIKA.
MonētКs Кiгmugure (reverss) AugšНК Кttēlots БII gs. ku is, virs t puslok iгvietots uгrКksts R GAS KU IS БII GS.; monētКs lejКsНК КttēlotКs Кrheolo iskКjos iгrКkumos КtrКst s ku К КtliekКs, гem КttēlК - skaitlis 10 un uzraksts LATU.
MonētКs jostК
Divi uгrКksti LATVIJAS BANKA, КtНКl ti Кr trim гvКigгn tēm.
R gКs Ku is iгst Нē BКltiМ BoКt Shoа 2014. ( kurš notikК 10.04.2014 )
K Кr Кpmeklēt „R gКs ku К” ЛieНr Лu - interneta lapas.
Izmantota literat ra
Izmantota literat ra
• LetonikК. DКЛКs un vēstures kКlenН rs. Arturs Zalsters 1985.g-R,1985 181.-184. lpp.
• LКtvijКs Instit ts – The Latvians A Seafaring Nation 2001.g. 1.-24.lpp
• Andrejs Caune -“...PКti R gК Нen ” 1992.g. 67.-86.lpp
• Andrejs Caune- “Pēt jumi R gКs Arheolo ij ” 2007.g 211.-222. lpp.
• LКtvijКs J rnieМ ЛК- Enciklopedija
• R gКs Vēstures un ku nieМ ЛКs muгejs
Izcil kie j ras brauc ji un vi u sasniegumi 15.-17. gadsimt
Cilvēki sКkК noНКrЛoties Кr j rnieМ Лu gКlvenok rt lКi Кttist tos un Кtt st t sКvu vКlsti. JКu pirms 15 gs. Cilvēki ir sКprКtuši,kК j rnieМ ЛК ir liels solis uг priekšu! PКteiМoties j rnieМ ЛКi, sКk s Кkt vК tirgošКnК Кr t l m гemēm. T Нē Мilvēki Кttist jК Кr sКvu kult ru! VКlstu vКlНnieki Мenš s visu uгmКn Лu vērst tieši j rnieМ ЛКi. Atkl t priekš sКvК vКlsts un sКvКs tКutКs jКunКs lietКs,proНuktus,kuri spēs uгlКЛot un pККugstin t Мilvēku Нг ves l meni! Cilvēki Мenš s Кtkl t jКunus tirгНnieМ ЛКs j rКs Мe us, lКi КtЛr voties no tirgošКnКs strpniekiem un pКšiem pК tКisno tirgoties Кr iгНev gКm vКlst m, kК Кr lКi Кtkl tu jКunКs гemes,kuros vКrējК КtrКst НКrgmet lus,НКrgКkme us un vēl НКuНг ko interesКntu. PКteiМoties j rnieМ ЛКi 15.gs. s k s EiropКs uzplaukums.
15.-17. gs. notikumiem ЛijК pКsКules vēsturiskКs vērt ЛКs. TikК iгveiНoti КpНг votus kontinentus konturi, iгpēt tК liel kК Гemes virsmКs НК К. PКteiМoties jКunu tirНгnieМ ЛКs Мe u un jКunu гemju Кtkl šКnКi, tirНгnieМ ЛК КpguvК pКsКules noг m gumu, ЛijК milг gs preču Кprites pieКugums, Нē t ir pК trin jusies feoН lismК sКiršКnКs un rКН s kКpitКlismК КttieМ ЛКs Кr Rietumeiropu.
15.gs. otr pusē Rietumeirop nelielo vКlsti u viet noНiЛin j s spēМ gКs vКlstis – Portug le, Sp nijК, FrКnМijК, AnglijК, kurКs vēlēj s pКplКšin t sКvКs teritorijКs. EiropКs tirgot ji vēlēj s noНiЛin t Мiešus sКkКrus Кr InНiju, jo InНijКi ЛijК НКž НКs ЛКg t ЛКs gКn гelts, gКn Н rgi Кkme i, gКn gКršvielКs! Kurus ,protКms, НКuНгi tirgot ji griЛējК iгmКntot.
Portug le
TКj lКik teritorijКs гi Portug le (1.Кtt). ЛijК nelielК nКЛКНг gК vКlsts jo tur neЛijК nek МitК, tikКi t rumi un v nК Н rгi, КlvКs un suНrКЛК rКktuves un t s spēki ЛijК v ji, lКi iejКuktos kКros Bet Portug le ЛijК piespiestК pie AtlКntijКs oke nК, tКi pКlikК viens Лr vs Мe š — Мe š šКj pКš oke n .. .Portug les prinМis Enrike nolēmК sКsniegt Eiropiešiem nepКг stКm s гemes. Vi š КtteiМ s no tro К un sКvu Нг vi pКvКН jК ost orgКniгējot j rКs Мe ojumus. Vi К vКН Л tikК uгЛ vētК spēМ gК Portug les flote.. Enriki tikК noНēvēts pКr j rКsЛrКuМēju, kКut gКn nepieНКl j s nevien Мe ojum . PКteiМoties vi Кm, portug i iгpēt jК frikКs rietumu piekrКsti un noНiЛin jК pirm s kolonijКs, kКs ЛijК s kums j rКs Мe Кm uг InНiju.
(1.att – Portug les kКrogs)
Sp nija
Ar Sp nijК (2.Кtt) tКj lКik ЛijК nКЛКНг gК. 15 gs, Лeig s Kristofors KolumЛs Нev s uг Sp niju, kur vi š ierКН s no Portug les, kur tikК norКiН ts vi К projekts j rКsМe Кm uг InНiju.
1492.g. Sp nijКs kКrК p ris IгКЛellК un FerНinКnНs КtЛКlst jК Мe ojumu uг InНiju pК AtlКntijКs oke nu. Bet k mēs visi гin m Kristofors KolumЛs ne КtrКНК Мe u uг InНiju, Лet vi К Кtkl jums ЛijК НКuНг svКrig ks, vi š Кtkl jК Ameriku, Лet vi u Нг ves lКik neviens nepievērsК НКuНг uгmКn ЛКs vi К Кtkl jumКm.
(2.att – Sp nijКs kКrogs)
Karavelas
15 gs. pКrКНij s liels jКut jums Кr kКНiem ku iem Нoties uг t lКj m гemiem? J rniekus, kКs ku ojК ViНusj r , pie pКг stКmiem krКstiem, nelielos Кtt lumos, vēl Кpmierin jК Кiru gКlerКs, uг kur m lКЛvēl g vēj uгvilkК Кr ЛurКs. TКču okeКnК plКšumos un t los j rКs Мe os gКr tuksnešКinКjiem, neКpНг votКjiem frikКs krКstiem gКlerКs neНerējК — tКj s nevКrējК iekrКut pietiekКmi НКuНг p rtikКs un Нens, ne Кr КtpКkК Мe uг emt vergus un smКgКs krКvКs. Turēt uг ku iem Кirēt jus, kКm t pКt nepieМiešКmi lieli p rtikКs kr jumi, neЛijК iгНev gi, turkl t gКlerКs ЛijК sКmēr lēnКs.
To viet lielo eogr fisko Кtkl jumu lКikmetК priekšvКkКr portug u j rКs ЛrКuМēji ЛijК iгveiНojuši kКrКvelКs (3.Кtt) —
vieglus, trus ku us Кr ne visКi lielu iegrimi. Šie viegli vКН mie Лurinieki ЛijК piemēroti ku ošКnКi gКn oke n , gКn ne visКi Нгi s upju gr v s, piekrКstes Нe os, sēk os un stКrp rifiem. TikК uгЛ vēts sКl Нгinoši viegli mКnevrējКms ku К tips – karavele.
TКs tikК Кpg Н ts Кr jКunКs konstrukМijКs Лur m, kКs vК p rvietoties pret vēju . L Нг 16 gs. to oti НКuНг iгmКntojК visКjКm t lКjКm ekspeНiМijКm.
(3.att – Karavelas)
16. gadsimts.
JКuns perioНs Lielo GeogrКfiskКjК КtklКjumos sКkКs 16 gs, ЛeigКs. JК iepriekš esКt Лijusi vКНoš lomК sp u un portug u j rКsЛrКuМēji, tКН no t lКikК Кr vi iem uг vienl Нг gu ties Лu Кktu un Мitu vКlstu p rst vjiem. pКši oti Кkt vi ЛijК HolКnНieši, kuri sКsnieНгot neКtkКr Лu no Sp nijКs, un s lКik k uvК pКr vКНošo j rКs tirНгnieМ ЛКs lielvКlsts. Ar oti lielu Кtkl jumu 16 gs. iгНКr jК krievu j rКsЛrКuМēju, kuri Кtkl jК lielu SiЛirijКs teritoriju
Galeons (4.att) - vispiemērot kos veiНs Лurinieks, kКs pКrКН jКs 16 gs, TКs Лurinieks pКrКН jКs gКit evol МijКs kКrКvelu un kКrКkki (ejКs), un t ir pКreНгētК t lsКtiksmes oke nК Мe ojumiem. TКs ku is ЛijК Кr PКlielin tu stКЛilit ti un sКmКгin tu vi u pretest Лu, k reгult t pКrКН jКs tr ks, pelНspēj gs un viegli mКnevrējКms ku is.
(4.att – Galeons)
Bortolomeu Diašs
Bortolomeu DiКšs (5.Кtt) - Portug u j rКsЛrКuМējs.VКН jis ekspeН Мiju, lКi КtrКstu j rКsМe u uг InНiju .1487. gКН Portug les kКrКlis s t jК uг InНijКs j rКs Мe u tr s ku us BКrtolomeu DiКšКvКН Л .
DiКšs, Кr kКrКvel m iгg jis j r no MinКs fortК, Кiг НienviНu sКulgriežu lokК no jКunК Кtkl jК tuksnešКinu krКstu. SКМēl s spēМ gК vētrК un КiгnesК НivКs DiКšК kКrКvelКs Кtkl t oke n . T ilgi НгinК ku us Кiгvien t l k uг НienviНiem, un DiКšs vКirs nespējК КtrКst pКгКuНēto krКstu. Vi š nosprieНК, kК pКЛrКuМis gКr m frikКs НienviНu gКlКm.
GКlu gКl noskКiНroj s, kК t pКtieš m ir. DiКšs sКsnieНгК piekrКsti, Лur jК gКr to vēl t l k uг Кustrumiem un piln gi pКreiгi seМin jК, kК non Мis InНijКs oke n . TКН vi š grieг s КtpКkК Кr l ksmu vēsti — j rКs Мe š uг InНiju Кpk rt frikКi ЛeiНгot КtrКsts un l НгИКr to Кpg гts Кnt k гin tniekК PtolemejК uгskКts, kК frikКs kontinents snieНгoties l Нг pКt НienviНpolКm un InНijКs oke ns esot noslēgts ЛКseins. BrКuМot КtpКkК uг Portug li, Кtkl jis LКЛ s Cer ЛКs rКgu. Vi š to nosКuМК pКr Vētru rКgu, tomēr Portug les kКrКlis Žu ns II p rНēvējК to, Мerot, kК tiks Кtkl ts j rКsМe š uг InНiju.
(5.att - BКrtolomeu DiКšК) (6.att - MКršruts BКrtolomeu DiКšК pelНēšКnКs perioН 1487-1488)
Džons Kabots un Sebastj ns Kabots
Vēsture Кng u stuНiju Rietumos s kКs no DžonК KКЛotК (7.Кtt) un vi К Нēls SeЛКstj nК KКЛotК(8.Кtt). Džons KКЛots ЛijК it u j rnieks. PКrКlēli ColumЛКm vi Кm rКН s iНejК pКr iespēju sКsniegt InНiju no Rietumiem. Tomēr vi Кm neЛijК nКuНu, lКi orgКniгētu ekspeН Мiju. 1484. gКН vi š un vi К Нēls Нev s uг Angliju, un noНiЛin jК ku К komp niju.
AnglijКs kКrКlis ofiМi li Кt Кuj uгtvert jeЛkuru sКlu vКi kontinentu, lКi Кttēlotu lКЛumu AnglijКi, kКs KКЛots spēt Кtvērt.
PirmКjs ЛrКuМiens ЛijК nesekm gs. Ku is ir iгg jušКs КpmКlН ties, komКnНК sКМēl s un pieprКs jК Кtgrieгties m j s.
OtrКj ЛrКuМienК vi š ierКН s krКstos Amerik pie sКlКs KКp-Breton, noКpК o JКuns Brunsvik, ku ojК uг mutes SvētК LКurenМК upes, КpmeklējК Кr НienviНu LКЛrКНorК krКstu. 1498 gКН BritК u ku is sКsnieНza
Гieme КmerikКs kontinentu.
KКЛotК Мe ojum s reгult ts ЛijК КtvēršКnК ЛКg t ko гvejКs pie lielКj m ЛКnk m un Кmerik u krКstК. T Нēj Нi, Кtkl jums гivju ЛКrК ЛijК lielК noг me AnglijКs ekonomik . KКЛots sКsnieНгК krКstus Гieme КmerikКs kontinenta gandr г tКj pКš lКik , kКН KolumЛs un VespuММi Кtkl jК DienviНКmeriku. KКЛotК Мe ojumi vēl k НevК AnglijКi ties ЛКs pieprКs t lielu НК u pКšum no piekrКstes Гieme Кmerik .SeЛКstj ns KКЛots, pēМ n ves vi К tēvК, sКv pirmКj reis sКsnieНгК Гieme КmerikКs kontinentu.
Otrais brauciens tika veikts 1508-1509 gКНos, kКНК lКik SeЛКstj ns KКЛots ku ojК gКr LКЛrКНorК Кustrumu krКstu, meklējК Гieme rietumu Мe u un ierКkstК HКНsonК šКurum , k vi š Нom jК, tК ЛijК Klus is oke ns.
1518 gКН SeЛКstj ns KКЛots vКН jК Sp nijКs floti un veiМК pēt jumus DienviНКmerik , Кtkl jК LК PlКtК upi, tКН lejteМē upes PКrКnК un КpКkšēj НК К PКrКgvКjКs upes. PēМ КtgriešКn s Anglij vi š k uvК kКrК К pКНomnieks
j rlietu. PēНējos gКНos vi К Нг vi vi К НКrЛs ir sКist ts Кr Krieviju. Vi š st vējК pie pirms kumiem Anglo-
KrievijКs politiskКj s un ekonomiskКj s КttieМ Л s.
(7.att - Džons KКЛots) (8.att - SeЛКstj ns KКЛots)
(9.КttDžonК KКЛotК un SeЛКstj nК KКЛotК mКršruts)
Džordži Alvarešs
DžorНži AlvКrešs (10.Кtt) - portug u Мē ot js, kurš 1.sКsniНгК musНienu MКkКoun HКnkohgК terirorijКs.Ir гin ms, kК mКij 1513 Jorge AlvКres, kop Кr Нiv m Мit m portug u j rniekiem Нev s no MКlКkКs uг nu. SКsnieНгot sКlu LinНin ietekКs no ČžuМгКn upes, vi i Мenš š uгs kt tirdznieМ Лu,Лet nekКs nesКn МК.
SК emot no ŽorНži AlvКrešК inform Мiju pКr u, viМekКrКlis Кiгs t jК Perestrello (11.Кtt) uг K Кs гemēm RКfКel Нev š 1516 gКН KКnton ,DienviН ,lКi iгveiНotu tirНгnieМ ЛКs КttieМ ЛКs Кr nu, toЛr Н vКr Minu НinКstijКs. RКfКel Нev s Мe ojum Кr ekipКžu iгmКntojot НžКnk ku i, iekrКujК ku i Кr sКvКm preМem, kКs, pēМ vi К Нom m, vКrētu iгНev gi p rНot n , un Кtst jК pieг mi pКr ekonomisko potenМi lu n . RКfКel pie ēmК nКs iest žu ost Кr spēju tirgoties Кr tirgot jiem, Лet virг ties t l k iekšгemē vi Кm ЛijК stingri Кiгliegts.
(10.att - DžorНži AlvКrešs) (11.att - Rafaels Perestrello)
Vilems Barencs
Vilems Barencs (12.att)-HolКnНiešu nКvigКtors, kКrtogr fs, pētnieks.Vi š meklējК гieme Кustrumu j rКsМe u no Eiropas uz гiju.PlКšo j rКsЛrКuМienu, preМ гo kКršu un Кpkopoto vērt go meteorolo isko НКtu Нē BКrenМs tiek uгskКt ts pКr vienu no noг m g kКjiem Кgr nКjiem Arktikas
pētniekiem. G jis Лoj sКvКs pēНēj s ekspeН МijКs lКik 1597. gКН Мe no NovКjК Гem Кs uz Kolas
pussalu. Vi К v rН ir nosКukti НКž Нi eogr fiski oЛjekti, tКi skКit BКrenМК j rК.
(12.att - Vilems Barencs)
Henrijs Hadson
Henrijs Hadson (13.att) -Ang u j rКsЛrКuМējs.HuНson ieguvis reput Мiju k j rnieks Кr piereНгi, kКН vi š vēl tikК ieМelts vКН t ekspeН Мiju, lКi КtrКstu p reju uг nu. 1 mКijК 1607 gКН HuНson s kК pelНeš nu un j nij ku is nok uvis GrenlКnНes krКstiem. Tomēr, vi š nesКsnieНг u un kКН ЛrКuМК КtpКkК HuНson nejКuši Кtkl jК sКlu JКnК MКjenК sКlu.
Otr ЛrКuМienК vi š griЛ Кtvērt Мē u uг nu no ŠpiМЛergenКs un JКunКs Гemes; Лet КtkКl nesКsnieНг sКvКs vēlmes.
TrešКis ЛrКuМiens s k s no AmsterНКmКs. KКН vi i noКpК o NorНkКps Norvē ij , komКnНК nespēj iгturēt skКrЛos lКikК Кpst k us un sКМēl s pret HКНsonК. TКН HКНson mКin jК kursu, Лet ne steig Кtgrieгtos m j s, vi š Нev s uг AmerikК krКstiem, un pК Мe Кm vi Кm iгНev s Кtkl t un iгpēt t teritoriju m sНienu MКnhКttКn. PēМ vi К КtgriešКn s m j s, HКНson tikК Кrestēts p r iгmКntošКnu N НerlКnНos kКrogu, kКН pelНē Кng u Нe os.
PēНēj reisК 1610 gКН HКНson ku ojК no LonНonК, uг ku К "DisМoverв", lКi Кtkl tu Гieme rietumu Мe u uг KlusКj oke n . Vi š КtvērК HКНsonК šКurumu un vi К ku is iesКlНējК leНus. KomКnНК orgКniгējК sКгvērest Лu pret HКНsonК. 1611 gКН pēМ КtЛr vošКnКs no leНus, komКnНК iest Н jК HКНsonu Кr vi К Нēls un septi iem komКnНКs ЛieНriem neliel lКiv . "DisМoverв" Кtgrieг s Anglij Нivus mēnešus vēl k, HКНson un vi К pКvКНo i гКuНējis j r .
(13.att - Henrijs Hadson)
(14.att - HenrijК HКНsonК mКršruts)
Izmantota literat ra
Е , , “100 ”, , (1999) DonКlН F. LКМh, EНаin J. VКn Kleв, “AsiК in the MКking of Europe, Volume III: A Centurв of AНvКnМe. Book 3”,ChiМКgo Press (1993) Arturs LielКis, “KКrКvelКs iгiet oke n ” , iгНevnieМ ЛК “LiesmК”, (1967) MКrtК Gumi evskК, “K Кtkl jК pКsКuli”, iгНevnieМ ЛК “LiesmК”, (1976) BriКn LКverв, “Ship: The EpiМ Storв of MКritime AНventure” , Dorling KinНersleв, (2010) Ю , С , “П ”,Ф , (1996 ) http://dic.academic.ru/dic.nsf/sie/3086/%D0%92%D0%95%D0%9B%D0%98%D0%9A%D0%98%
D0%95
http://ship.pp.net.ua/History.htm
http://sailhistory.ru/history/hist.htm
Sen kie nКvig МijКs l Нгek i un to rКksturojums
Latvijas Republikas kara flotes liktenis Otr pasaules kara gados
Kara flotes sast vs:
KКrКku is- “Virsaitis”;
M nu trКleri- “Imanta”, “Viesturs”;
Гem Нenes- “Sp dola”, “Ronis”.
HiНrogr fijКs ku is- “Hidrogr fs”;
Ledlauzis- “Krišj nis Voldem rs”;
J rКs trКnsports noНrošin jК НКuНгiem Мilvēku iгtikКs Кvotu LКtvij . Kopum uг LКtvijКs flotes ku iem str Н jК 3000 Мilvēku, Лet vismКг t kstotis ЛijК noНКrЛin ti ku К remontК Л гēs, ost s, m М jК j rКs skol s un str Н jК ku nieМ ЛКs uг ēmumos.
PКНomju LКtvijКs kКrК flote tikК iгveiНotК 1919.gКНК mКrt un pКr t s komКnНieri k uvК j rКs kКpteinis ReinholНs BernhКrНs.TКču šКi flotei neЛijК ilgs m žs, t iгjukК BermontК М u Лeig s 1919.gКНК novemЛr . 1920.gКНК 12.Кpr l tikК iгveiНots 1.KКujКs ku К Нiviгions un 1921.gКНК j niju vКr uгskКt t pКr LКtvijКs kКrК flotes tКpšКnКs Нienu, jo flotē ieskКit jК kКrК ku i VirsКiti.
Virsaitis
1916. gКН V МijКs, RostokКs pilsētКs ku uЛ vētКv s kК Л vēt k rtējo kКrojoš s v Мu kКrК flotes kКrКku i. V МijКs kКrКflotē to ieskКit jК k kКrКku i M-68. Tas savus kaujas
uгНevumus pilН jК tikКi 23 НienКs. TКs 1917. gКНК 29. oktoЛr ku is uгskrējК uг krievu m nКs pie DКugКvgr vКs, kur Кr nogrimК. 1919. gКНК mКrt M-68 iгМēlК no Нens un s kК remontēt. K m nu trКleri to ieskКit jК PКНomju LКtvijКs kКrК flotē. PēМ LКtvijКs neКtkКr ЛКs ieg šКnКs, ku i sКv гi p r ēmК LКtvijКs RepuЛlikКs AiгsКrНг ЛКs ministrijК, un to p rНēvējК pКr M un Кts kК remontēt. 1921. gКНК 12. j nij to ieskКit jК LКtvijКs j rКs Нienest , vēl k šo НКtumu iгvēlēj s pКr LКtvijКs KКrК flotes НiЛin šКnКs Нienu. SengКiН tКis Лr Нis pien МК 1922. gКНК 10. novemЛr , kКН pēМ kКpit l remontК to BolНer j ielКiНК Нen jКu k LКtvijКs kКrК ku i. ŠКj notikum pieНКl j s t НКs КugstКs КmКtpersonКs k SКtversmes sКpulМes priekšsēНēt js J nis ČКkste, Ministru preгiНents Гigfr НК AnnК MeieroviМs, Нiplom ti, Нeput ti un milit rpersonas.
L Нг pКt 1926. gКНКm „VirsКitis” ЛijК vien gКis stКis LКtvijКs kКrКku is. 1924. gКН LКtvijКs КrmijКs vКlН ЛК preгentējК j rКs kКrК flotes Кtt st ЛКs Л vprogrКmmu. T s pl n ЛijК septi os gКНos uгЛ vēt vКir kus j rКs iгn Мin t jus, гem Нenes, sКrgku , hiНropl ni un m nu trКleri. TКН LКtvijКs kКrК flote Л tu piekl j gК. PКr šo temКtu iгvērt s skКrЛКs НeЛКtes SКeim un reгult t progrКmmu КpМirpК. PēМ tКm treknКjos gКНos ЛijК pКrКuНгēts floti pКpilНin t, tКču pien МК kr гe.
1920. gКНu Лeig s un 1920. gКНu s kum „VirsКitis” un p rējie ku i pieНКl j s НКž Нos j rКs mКnevros un pКvКН jК LКtvijКs Кugst k s КmКtpersonКs vi u rгemju ЛrКuМienos.
S koties OtrКjКm pКsКules kКrКm un SКrkКn s КrmijКs ien kšКnКi LКtvijКs teritorij , „VirsКitim”un p rējiem LКtvijКs kКrК flotes kКrКku im n М s nolКist neКtkКr g s vКlsts kКrogus un n М s pКМelt PSRS BКltijКs j rКs kКrК flotes kКrogus, kКs notikК Лeг lielКs МeremonijКs un pКskКiНrojumiem, jo LКtvijК ofiМi li vēl neЛijК iek КutК PКНomju SКvien ЛКs sКst v . Vēl k run jК, kК kКrogu tr kКi mКi Кi iniМiКtori ЛijК НКži lКtviešu virsnieki, kКs vēl k, neг k pēМ, netikК represēti...
„VirsКitis” mКin jК sКvu nosКukumu uг T-297. S kК LКtvijКs j rnieku НК ējo nomКi u Кr j rniekiem no KrievijКs. 1940. gКН ЛijК jКu nomКin tК puse no КpkКlpes. KomКnНieris gКn bija vel palicis vecais – Ansis Mežroгe. DКži virsnieki Кr vēl ЛijК lКtvieši. TКs tikК НКr ts, jo uг ku К visi Кpг mējumi ЛijК lКtviski un kКut k jКu ku is ЛijК j vКНК. ČetrНesmit un četrНesmit pirm gКНК гiemu un pКvКsКri „VirsКitis” nost vējК Liep jКs KКrК ost . 1941. gКН , kКН hitlerisk V МijК s kК kКru pret sКvu Лijušo sКЛieНroto – stК inisko PКНomju SКvien Лu, „VirsКitis”, „Viesturs” un „ImКntК” non МК R g , Лet vēl k Нev s uг TКllinu. VirsКitis pieНКl j s TКllinКs evКkuēšКnКs oper Мij s, kКs ЛijК liel k un neveiksm g k BКltijКs flotes oper МijК.
StКrp Мitu, neiгskКiНrojКmu iemeslu Нē 1941. gКН visiem trim ЛijušКjiem LКtvijКs kКrК flotes kКrКku iem tikК Кtgrieгts iepriekšējКis v rНs. K vēstК tКj lКik uг ku К Нienējošu j rnieku Кtmi Кs, tКН nosКukumi tikК КtkКl rКkst ti Кr lКt u Лurtiem. VКrЛ t Нom jК, kК v Мieši ierКuНг s pКг stКmu rКkst Лu uг Лortiem un nešКus?
NovemЛr s k s HКnko kКrКЛ гes evКku МijК. HКnko ЛijК nelielК pussКlК SomijКs НienviНu piekrКstē. Tur КtrКН s PКНomju SКvien ЛКs kКrКЛ гe. LКi Кr ГiemКs kКr SomijК nosКrg jК sКvu neКtkКr Лu, tКi n М s КtvКН ties no НК Кs teritorijКs un Кt Кut PSRS iгЛ vēt kКrКЛ гes. VienК no t m HКnko pussКl . No 1941. gКНК somi kop gi Кr v Мu floti Мent s ie emt Hanko
pussКlu, tКču Лeг reгult tiem. NovemЛrК Лeig s pКНomju milit r vКlН ЛК iгlēmК Лeigt HКnko
pussКlКs milit ro Кiгst vēšКnu, o ЛijК gr ti kКrКv rus Кpr kot Кr kokmКteri liem. HКnko evКku МijКi tikК moЛiliгēti visi BКltijКs j rКs flotes spēki. „VirsКitis” Кr pieНКl j s. VКir kКs reiгes noЛrКuМis no KronštКtes l Нг HКnko, 2. НeМemЛr tКs uгskrējК viršu v Мu m nКi un nogrimК SomijКs krКstu tuvum . T k tКs nenogrimК uгreiг, visК komКnНК iгgl Л s.
T nu ЛijušКi LКtvijКs kКrК flotes kКrКku is, iгkКlpojies НКuНг m sveš m vКr m, КtrКНК sКvКs m žК m jКs pie svešiem krКstiem.
TКgКН somu kinoНokument listi ir КtrКНuši „VirsКiti”, kuri veiНos filmu pКr HКnko oper Мiju.
Viг tkКrte:
Platums: 7,6 m
Garums: 56 m
MКб trums: 30 km/h
SКst vs: 2 lielgКЛКli, 3 ložmetēji
Viesturs un Imanta
Viens no LКtvijКs RepuЛlikКs pirmskКrК kКrК flotes ku iem ЛijК Кr nosКukumu „Viesturs”.
TКs tikК nolКists Нen NКntē 1926. gКНК 26. mКij . TКs tikК vien Нi Л vēts Кr m nu trКleri „ImКntК”, kКs tikК nolКists Нen 1926. gКНК 11. Кugust HКvr . AЛus šos m nu trКlerus ieskКit jК t pКšК gКНК 20. mКij J rКs krКstu КiгsКrНг ЛКs eskКНrКs sКst v , Aiгžogot ju trКleru Нiviгion , kuru vēl k p rНēvējК pКr M nu Нiviгionu. AЛi jКunie LКtvijКs KКrК flotes ku i 1926. gКНК 2. oktoЛr „VirsКišК” pКvКН Л Нev s uг LКtviju, 30. oktoЛr ien kot Liep j , KКrК ost .
Viz tkarte:
Tonn žК: 255 tonnКs
trums: 14 mezgli jeb 25,39 km/h
Dгinējspēks: 2 tvКikК mКš nКs
DКrЛ ЛКs r Нiuss: 1100 j rКs j Нгes jeЛ 2037,2 km
Garums: 49 m
Platums: 6,4 m
Iegrime: 1,5 m
Ku К КpЛru ojum ietilpК viens 76 mm гen tlielgКЛКls, tr s 12,7 mm ložmetēji, četri m nu trК i un 30 m nКs. KКtrК ku К komКnНК sКst vējК no 39 j rniekiem, 4 no tiem – virsnieki.
M nu trКleri „Viesturs” НКž Нos lКikos komКnНējuši Ernests BКrot js, FriМis Lipstons, Ansis
Mežroгe un K rlis Tuvorskis.
„Viesturs” pieНКl j s LКtvijКs un IgКunijКs kop gos mКnevros BКltijКs j r . StКrpkКru perioН LКtvijКs kКrК flotes stКrptКutisk sКНКrЛ ЛК Нiemžēl КproЛežoj s Кr mКnevriem BКltijКs j r un НКž m rvКlstu viг tēm, k Кr rгemju ku u uг emšКnu R gКs un Liep jКs ost s. Liel kКis stКrptКutiskКis pКs kums Кr kКrК floti sКist tКis LКtvijКs vКlst stКrpkКru perioН iгvērt s J rКs krКstu КiгsКrНг ЛКs eskКНrКs 10 gКНu juЛilejКs svin ЛКs. 1931. gКНК 12. j lij Liep j , svin Л s pieНКl j s ГvieНrijКs, LielЛrit nijКs, PolijКs, V МijКs, FrКnМijКs, SomijКs un IgКunijКs kКrКku i, tКču netikК uгКiМin tК PКНomju SКvien ЛК, kurКs prese svin Лu lКik Кsi uгЛrukК LКtvijКs vКlН ЛКi pКr šo (vi u iгprКtnē) provok Мiju.
Latvijas kara flote ЛeiНг pКst vēt l Нг Кr LКtvijКs vКlsti, kКН 1940. gКНК 17. j nij LКtvijКs vКlsti okupējК PКНomju SКvien ЛК. T pКšК gКНК 25. j lij uг LКtvijКs kКrКku iem, tostКrp „Viesturs”, pēМ komКnНКs un Лeг liek m Мeremonij m nolКiНК LКtvijКs kКrКku u kКrogus un
pКМēlК PSRS SКrkКnkКrogot s BКltijКs j rКs kКrК flotes kКrogus. Notikušo no LКtvijКs flotes vКН ЛКs sti neviens nespējК pКskКiНrot. LКtvijКs kКrК flote ЛijК prКktiski p rst jusi eksistēt vēl pirms ofiМi l s КneksijКs.
M nu trКleri „Viesturs” septemЛr p rНēvējК pКr „T-298”. Šis ku is ЛijК vien gКis no ЛijušКjiem LКtvijКs kКrК flotes ku iem, kКs p rНг vojК Otro pКsКules kКru. L Нг kКrК Лeig m tКs pieНКl j s kКuj s Somu l М . SКvuk rt „Imanta” 1940. gКНК Кugust pie IgКunijКs krКstiem uгЛrКuМК uг m nКs un nogrima.
Sp dola un Ronis
KКН 1924.g. LКtvijКs KКrК flote pКrКkst jК l gumu Кr FrКnču ku u Л vētКv m NКntē un HКvr pКr Нivu гem Нe u Л vi, LКtvijКs kКrК flotei pievienoj s НivКs гem Нenes „Sp dola” un
„Ronis”. Гem Нenes veiНojК pēМ vienК projektК un t iгstr Нe pieНКl j s Кr lКtviešu inženieri. PēМ Нiviem gКНiem гem Нenes ЛijК gКnНr г gКtКvКs. To komКnНКs t gКНК vКsКrКs Лeig s Нev s no LКtvijКs uг FrКnМiju, lКi s ktu Кpm М ЛКs. Aptuveni pēМ mēnešК Кr FrКnМijКs instruktoru pКl Нг Лu Кpm М ЛК uг гem Нens lКiv m tikК pКveiktК. Гem Нenes pēМ nolКišКnКs Нen uгreiг uг LКtviju nep rveНК, jo turpin jК t s p rЛКuН t un trenēt komКnНКs prКktisk s
noНКrЛ Л s. Iгmē in jumi notikК BiskКjКs l М . 1927. g. FeЛru r „VirsКitis” iгЛrКuМК uг FrКnМiju pie emt un p rvest гem Нenes uг LКtviju. MКij КНmir К ArМhiЛКlНК KeiгerlingК vКН Л Гem Нens lКivКs pietКuvojК Liep jКs KКrК ost . S koties kКrКm Кr V Мiju 1941. g. 22. j nij , КЛКs гem Нenes, pКmКtojoties uг Liep jКs flotes Л гes okmКnНierК K КvinskК pКvēli, 1941. g . nКkt no 24. uг 25. j niju tikК nogremНētКs Liep jКs KКrК ostКs КkvКtorij vienlКiМ gi Кr 4 pКНomju гem Нenēm. PēМ š s pКvēles kКpteinis K Кvinskis tikК nošКuts.
Pirm гem Нens lКivК, kuru pКЛeiНгК un ielКiНК Нen 1926.g. 1. j lij ЛijК „Ronis”. NosКukums vistiМКm k rКНies Ro u sКlКs Нē . I. komКnНieris ЛijК leitnКnts Нolfs Bergs. Uг гem Нenes str Н jК Кpm. 32 v ri. Гem Нene pieНКl j s vКir kos m М Лu uгНevumos. Vēl k vКН Лu p r ēmК ReinholНs B oНnieks. PēМ 1939. gКНК pКr komКnНieri tikК ieМelts Hugo
LegгНi š (Кgr kКs „Ro К” rКНiotelegr fs), kurš Кr ЛijК pēНējКis LКtvijКs Лr vvКlstК lКikК „Ro К” komКnНieris. II PКsКules kКrК lКik pēМ pКl Нг ЛКs l gumК noslēgšКnКs Кr PSRS гem Нenes st vējК ost R g . 1940. g. VКsКr „Ronim” H. LegгНi К vКН Л ЛijК j НoНКs uг Liep jКs Нokiem p rЛКuН ties. „ Ronim” Кt vК pКmest Liep ju, tКču netieši to visu lКiku uгmКn jК sКrkКn КrmijК, kurК to КrestējК un likК Кtgrieгties ost . 1940. g. J lij uг „Ro К” pКr Н j s PКНomju KrievijКs kКrogs.
6.att. Ronis
1926. g. OktoЛr „Sp dola” tikК ielКistК Нen . T s I. komКnНieris ЛijК OskКrs RoНi š. Гem Нene l Нг gi k „Ronis” tikК nog Н tК Liep j , un pēМ tКm nog Н tК R g . L Нг 1937.gadam – komКnНieris ЛijК ReinholНs B oНnieks. Vi К vКН Л norisin j s gКlven s zem Нens m М ЛКs LКtvij . II. PКsКules kКrК s kum гem Нeni vКН jК Нolfs KКlns. 1940. g., pēМ k rtēj s komКnНieru nomКi Кs, Liep jКs Нoku pКmešКnu kКvējК Krievu КrmijК, tКču komКnНierim K rlim KКl Мim iгНev s iгvest гem Нeni j r un nog Н t to AnНrejsКl R g . Tur KКl Мis sК ēmК pКvēli turēt гem Нeni kКujКs gКtКv Л . TКču t pКt k „Ronim” Кr „Sp НolКi” n М s uгvilkt mКst PКНomju KrievijКs kКrogu un non kt KrievijКs flotes sКst v .
7.Кtt. Sp НolК
8.Кtt. Sp НolК
9.Кtt. Гem Нens „Ronis” komКnНК
10.Кtt. Гem Нens „Sp НolК” komКnНК
Okup cija
1940.gКН LКtvijКs kКrК flote un kКrК j rnieki pieНг vojК t Нu pКšu likteni k Нu pieНг vojК LКtvijКs КrmijК un visК LКtvijКs tКutК. 1940-41 gКН , sКukt Кr pКr ЛКrgo gКНu, Latvijai tikК vКrm М gi uгspiests pКНomju sКvien Л jКu sКglКЛ jies totКlit rКis rež ms.
1939. gКН tikК pКrКkst tК LКtvijКs un PSRS jКukt s milit r s komisijКs vienošКn s, Кr kuru pКНomju flotes Л гes sКv m vКjКНг Л m ieguvК Liep jКs KКrК ostu un Ventspili. Divas НienКs pēМ tКm LКtvijКs j rКs spēkiem Liep jКs kКrК OstК ЛijК j КtЛr vo.
1939. gКНК 29 oktoЛr Liep ju Кtst jК pēНējКis kКrК trКnsports un tieši tКj lКik ieЛrКuМ pirmie vilМieni Кr PSRS kКrКspēku un kКrК ost ierКН s PКНomju flotes vien ЛК. Latvijas kara flotei sКvК lКЛi iek rtot Л гe ЛijК j Кtst j. LКikК tr kumК Нē lКЛ k s Л гēs НКrЛn МКs un noliktКvКs p rvietot uг ApНejotu vКrējК tikКi НК ēji t Нē lКЛ k s iek rtКs pКlikК Liep j .
ГiemКs perioН DКugКvgr v tikКi p rЛКuН ts vКi ku u mКš n m ir kКs lКЛojams un
to pКveiМК, proЛlēmКs rКН jК НokošКnКs НКrЛi k Кr ku К гem Нens НК Кs p rЛКuН šКnК un nokr sošКnК ko viegli Л tu iгНКr t Liep j , Лet rКН s ЛКžКs kК Krievi ku us neКtНos t pēМ šos НКrЛus nolēmК НКr t neКtst jot R gu.
Гem Нenēm šie НКrЛi ЛijК veiМКmi gr t k t pēМ 1940 gКНК mКij SP DOLA Нev s uг Liep ju un veiksm gi Кr Кtgrieг s КtpКkК Кr nelielu КiгkКvēšКnos. Ar RONIS t pКt k SP DOLA ЛijК sКgКtКvots Мe Кm uг Liep ju.
RКНioКpКr tos tikК pКгi os kК Кtk pies ministru kКЛinets, kКs nor Н jК uг liel m p rmКi m vКlsts КpКr t . Cilvēkus tirН jК НomК ko НКr t? VКrЛ t Нoties uг k Нu neitr lu vКlsti? Bet visi gКisК un sКusгemes Мe i jКu ЛijК slēgti. 21. j nij RONIM pietuvoj s tr s sКrkКnКrmijКs tКnki. TКj pКš lКik ost ieЛrКuМК 6 sКrkКnkКrogot s flotes КrmijКs trlКivКs. H. LegгНi Кm tikК НotК pКvēle Нoties uг veМo гem Нe u Л гi kКrК ost un pietКuvoties tur. TКnki КiгЛrКuМК Лet trgКitКs lКivКs pКvКН jК гem Нeni НivКs КtroНoties priekš un četrКs Кiгmugurē. Visi r gКs stКМion rie kКrКku i sК ēmК pКvēli Л t pККugstin t gКtКv Л t Нē uг ēmК pilnu krКvu mun МijКs.
TКču t lКikК vКlsts preгiНents K.UlmКnis 1940 gКНК 17. j nijК vКkКr teiМК runu kur norКН jК k tКutКi r koties- “Ar vКlН ЛКs гi u m su vКlst ien k НrКuНг gКs vКlsts kКrКspēks. Es pКlikšu sКv viet - j s pКlieМiet sКv s” pēМ š pКгi ojumК pККugstin t gКtКv ЛК tika atcelta.
1940 gКНК 25 j lij pēМpusНien Лeг МeremonijКs, vienk rši pēМ komКnНКs visi m su kКrК ku i pēНējo reiгi nolКiНК LКtvijКs kКrКku u kКrogus, tКs ЛijК skumjš Лr Нis un s p gs trieМiens m su kКrК flotes v riem. FКktiski Кr šo Нienu ЛeiНгК pКst vēt LКtvijКs kКrК flote. LКtvijК vēl neЛijК uг emtК Лr l gКj PSRS sКimē, Лet flotes vien ЛКs jКu ЛijК pКk КutКs SКrkКnkКrogotКjКi BКltijКs kКrК flotei. 1940 gКНК 19. Кugust lКtvijas kara floti ofiМi li ieskКit jК PSRS SКrkКnkКrogot s BКltijКs kКrК flotes sКst v . S kК no НКrЛК КtЛr vot virsniekus un instruktorus Кtst jot uг ku iem tikКi НКžus. DК u iгs tijК vКi КpМietin jК,НК u КtvК in jК. Ku К person lКm ЛijК j КpmКinК LКtvijКs KКrК flotes formКs tērpi pret formКs tērpiem Кr pКНomju lКikК Кpг mējumiem. KКrКku К v rНК viet tie tikК Кpг mēti Кr Лurtu T un numuru.
Izmantota literat ra
E.AnНersons ‘LКtvijКs Лru otie spēkiĶ, 1983.,DКugКvКs VКnКgu Мentr l s vКlНes
izdevums, 345.- 408. lpp.
I.Bernsone, EnМiklopēНijК „LКtvijКs j rnieМ ЛКs vēsture (1850-1950)”R gК,
Preses nams, 1998.g., ISBN 9984003019
J. CigКnovs “M nu tr leris Viesturs”, [28.lpp], 2011.g.
H.LegгНi š ‘Ronis-MКnК Л Нi К un pilsĶ, J К sētК, R gК 2002., ISBN 9984-
09599-0-2, 326 lpp.
E.PrieН tis ‘LКtvijКs kКrК flote 1919-1940Ķ, ISBN 9984-01-042, MLAF (milit r s
literКt rКs Кpg Нes fonНs), R gК 2004 , 230.lpp.
“Ilustrēt Гin tne”, [8.lpp.](“VirsКitis” j rКs Нгelmē) 2011.g. Nr.12.
“LКtvijКs vēstnesis”, OtrКНienК 2011.g. 11.10, [33.lpp](PКr 1941. gКН
nogremНēt ku К ”VirsКitis” КtrКšКnu)
“Kurгemes V rНs”, CeturtНienК 2012.g.8.11,[10.lpp.](No LКtvijКs DiviгionК
š pu К l Нг kКpКm)
“KluЛs”, 2011.g. DeМemЛris, [46.lpp] (VisrКišК КtgriešКn s)
“TēvijКs SКrgs”, Nr. 4., 2012.g. [21.lpp] (KКrКv ri piemin LКtvijКs KКrК flotes
veiНot ju)
“TēvijКs SКrgs”, [13.lpp.], (J rКs spēku flotilei 20) 2007.g. Nr.9.
www.mil.lv%2FVienibas%2FFlotile%2FPar_juras_spekiem%2FKara_flotes_ve
sture.aspx&h=PAQGsiQAM
Sen kie navig cijas l dzek i un to raksturojums
Navig cijas l dzek u noz me
J rКs nКvig МijК – гin tne pКr ku К vКН šКnu pК j r ieг mētu mКršrutu, emot vēr
Кpk rtēj s
viНes ietekmi uг ku К kust ЛКs virгienu un trumu.
NКvig Мij tiek КpskКt ti sekojoši gКlvenie jКut jumi:
• PКmКtjēНгieni pКr Гemes iгmēriem un formu
• Virгienu un Кtt lumu mēr šКnК j r
• rējo fКktoru (strКumes un vējš) ietekme uг ku К novirг šКnos no iгvēlēt kursК, k Кr to
uгskКites metoНiskie pК ēmieni НКž Нos ku ošКnКs Кpst k os
• Ku К КtrКšКn s vietКs noteikšКnК iгmКntojot НКž НКs metoНes
• Ku К vКН šКnК НКž Нos Кpst k os
Navig cijas pirms kumi
Cilvēku vēsture ir Мieši sКist tК Кr j ru un j rnieМ Лu. oti ilgu lКiku Мilvēki ku ojК
piekrКstes rКjonos. Ce Нev s vКsКr , kКН НeЛesis ЛijК skКiНrКs, Нien sp НējК sКule, Лet nКkt
ЛijК lКЛi reНгКmКs гvКigгnes. Ilgi vērojot гvКigгnes stКrp t m vКrējК iгНКl t Кr nekust gus
oЛjektus (piemērКm Pol rгvКigгne). T pКt senie Мilvēki pКmКn jК, kК neskКtoties uг to, kК
гvКigгnes kust s, Кtt lums stКrp t m nemКin s. Šie novērojumi likК pКmКtus КstronomijКi un
КstronКvig МijКi.
Smilšu pulkstenis
Laga
Navig cijas l dzek u att st ba
Sauszemes navig cijas l dzek i
1. Smilšu pulkstenis. T ir vienk ršs laika mēr šКnКs instruments. SКst v no Нiviem stiklК trКukiem, kuri novietoti viens virs otrК un sКvienoti Кr šКuru МКurul ti. Vien no trКukiem ir iepilН tК smilts vКi Мits Лirstošs mКteri ls. Smilts, k Н noteikt lКik МКur trКuku sКvienojumК vietu, sКЛirst КpКkšēj trКuk . TКН smilšu pulksteni j Кpgriež otr Нi un lКikК КtskКite vКr s kties no jКunК.
Dokument lКs lieМ ЛКs pКr smilšu pulkste iem Eirop ir, s kot Кr 14. gs. Smilšu pulkste u pielietojums ЛijК plКšs. Uг ku iem tikК iгmКntoti četru stunНu smilšu pulkste i (КtЛilst mКi Кs gКrumКm) un 30 s pulkste i ( trumК mēr šКnКi Кr lagu).
M sНien s smilšu pulkste u iгmКntošКnК ir mКгin jusies.
2. Laga. NКvig МijКs instruments, kuru j rnieki iгmКnto, lКi noteiktu ku К trumu КttieМ Л pret Нeni. LКik gКit lКgКs uгЛ ve un НКrЛ ЛКs prinМips ir mКin jies.
Sen kos lКikos, k Кr m sНien s uг nelieliem pelНl Нгek iem, iгmКntojК kokК Нēl ti, kurš ЛijК piesiets pie l nes, kur , sКvuk rt, ЛijК noteiktos Кtt lumos iesieti meгgli. Dēl ti p rmetК p r Лortu un l nei
vК ritin ties noteiktu lКiku, skКitot meгglus. PēМ meгglu НКuНгumК noteiМК trumu.T Нēj Нi rКН s trumК noteikšКnК meгglos.1 meгgls КtЛilst 1 j rКs j Нгei stunН .
3. Kompass. KompКsК pirms kumi meklējКmi n , kur to iгmКntojК un t pirmie prototipiЛijК jКu 11.gs.. Eirop mКgnētiskКis kompКss pКr Н j s Кp 1300. gКНu.
KompКsК gКlven s sКst vНК Кs ir kompКsК k rЛi К, disks ar skalu (0°-360°) un mКgnetiгētК šКutrК, kКs, Лr vi griežoties, Гemes mКgnētisk lКukК ietekmē nost jКs гieme u-
НienviНu virгien . It u inНžiniere DžovКnni HlojК ielikК kompКsu korpus un tКs tikК viegl k iгmКntots uг ku iem.
niešu kompКss
Astrol ЛijК
Astronomisk s navig cijas ier ces
1. J kaba stienis. JēkКЛК stienis sКv vienk rš kКj form
sКst v no vienК gКreniskК Л гesstie К, kКs ir sКНКl ts gКrum n Кr š ērsstie u pКl Нг Лu vien Н s НК s un tiek turēts pie КМs. T Нēj Нi krustojošКis stienis Кr gКrumu 2p Кuj sevi t noЛ Н t l Нг tКs sКkr t Кr horiгontu unmēr mo гvКigгni. Le is (Кtг mes ( m) uz škērsstie К) ir nolКs ms vienk rši Кr tangensa pКl Нг Лu:
�� ∝2 = �
2. Astrol bija. ViНuslКikos visЛiež k iгКmКntotКis instruements гvКigž u poг Мijumēr šКnКi ЛijК Кstrol ЛijК. Astrol ЛijК repreгentē iгМil s grie u eometrisk s гin šКnКs Teons no AleksКnНrijКs uгrКkst jК 4. gs. m. ē. gr mКtu pКr Astrol Лiju. LКi gКn šis НКrЛs neguvК lielu populКrit ti, tКs tikК pieminēts isl miskos un ЛiгКntiskos Кvotos. VeМ kos гin mos rКkstus pКr Кstrol Лiju puЛliМējuši JohКnnes Filopones 550. gКН m. ē. un Л skКps Severus SeЛotks Кp 660. gКНu m. ē.
Astrol ЛijК iгplКt j s un sКsnieНгК Кtt st ЛКs Кugst ko punktu isl mК kult r . Ap 10./11. gs. Кr šo instrumentu iepКгin s kristiski lКt nisk EiropК.
KКН run jК pКr Astrol Лiju, tКН ir runК pКr
multifunkМion lu instrumentu КugstumК mēr šКnКi, lКikК noteikšКnКi, sКules vКi Мitu oЛjektu poг Мiju noteikšКnКi utml.
Uг НiskК, kКs ir konstruēts konkrētКm eogr fiskКm plКtumКm, ir КttēlotКs horiгontК sistēmКs КugstumК un КгimutК l nijКs.
SКvuk rt uг š НiskК КtroНКs m kslinieМiski perforēts
Нisks, kКs groгКs Кp sКvu Кsi un uг kurК ir КttēlotКs svКr g k s гvКigž u poг МijКs un гoНiКkК г mes.
Groг ms line ls Кr Нiviem mēr К r Н t jiem,
Нioptrij m, instrumentК Кiгmugurē Кuj veikt НeЛessp Нek u КugstumК le u mēr jumus.
DКž НКs stunНu un НКtumu skКlКs Кuj Кstrol Лiju
pielietot univers li, proti, gКn poг МijКs un lКikК noteikšКnКi Кstronomij , gКn Кstrolo ij un kКrtogr fij .
JēkКЛК stienis
Oktants
T lskКtis
3. Oktants. Oktantu iгguНrojК Кp 1730. gКНu neКtkКr gi viens no otrК Džons HКnНlijs (JohnHКnНleв) unН TomКs GoНfrijs (ThomКs GoНfreв). AЛi iгguНrot ji Кr sКНКl jК ЛКlvu, kuru pieš rК Кugst k pКНome pКr sКsniegumiem poг МijКs noteikšКnКi uг j rКs. NoteiМoš inov МijК ЛijК spogu К iгmКntošКnК. S kum oktКnti tikК НКrin ti no kokК, vēl k jКu nomisi К.
PКts v rНs „oktКnts” Кuj sevi iгskКiНrot, k НК К no Кp К jeЛ 45°. Mēr jumК perimetrs Кtspogu ojumК stКrК Мe Нē ir Нivk rši liels, proti, 90°. T ču tКs neЛijК pietiekКmi „mēnesНistКnМes metoНei”, t pēМ 19. gКНsimt oktКntu aizvietoja sekstants.
4. 4. T lskatis. T ir optisks instruments, kКs pКreНгēts, lКi Кr КМi
novērotu t lus priekšmetus. T lskКtК optisk sistēmК sКst v no Нiv m НК m: oЛjekt vК (tКs veiНo Кpgrieгtu Кttēlu fok lКj plКknē) unokul rК, kКs pКreНгēts КttēlК pКlielin šКnКi (НКrЛojКs l Нг gi lupai).
Ir Нivi t lskКtu veiНi, kКs Кtš irКs Кr okul rК konstrukМiju: Galileja t lskКtis Кr iгklieНējošu okul ru - tКs НoН tiešu Кttēlu; Keplera t lskКtis Кr sКkopojošu okul ru - НoН Кpgrieгtu Кttēlu. LКi Кr
Keplera t lskКti ieg tu tiešu Кttēlu, pielieto speМi lКs КpgrieгējsistēmКs (Кstronomij КttēlК novietojums nКv tik svКr gs un КstronomiskКjiem t lskКtiem š НКs sistēmКs nemēНг lietot).
T lskКtК pКlielin jums vien Нs Кr oЛjekt vК un okul rК fokusa Кtt lumu КttieМ Лu.
Pirmo t lskКti uгkonstruējК HКns Liperheijs (HКns Lipperheв) 1608.gКН . 1908. gКН GКlileo GКlilejs p rЛ vējК LiperheijК t lskКti un t Нēj Нi Кtkl jК četrus liel kos
JupiterК pКvКНo us un Mēness kКlnus. Pimo Кstronomisko t lskКti uгЛ vējК JohКns Keplers (JohКnnes Kepler) 1911.gКН .
Izmantota literat ra
• Astrol ЛijК un sekstКnts -
• http://celestialnavigation.net/resources/navigational-instruments/
• Vikingu saules kompass-
• http://vikingukugi.blogspot.com/p/navigacija.html
• http://michel.lalos.free.fr/cadrans_solaires/doc_cadrans/cadrans_navigation/doc_cadran
s/viking_sun_compass_m_cowham.pdf
• Ю. . , . . , . . , Ю. . П “ ”, 6
• . . С , . . , . . “П ”, 1978, 49
• Ю. . , . .С “П ”,1997,172-174
• Hugo LegгНi š “NКvig МijК” I НК К,1971, 9-10lpp, 125-126lpp
• Hugo LegгНi š “NКvig МijК” ll НК К,1971, 58-59lpp, 82-88lpp
• R gКs vēstures un ku nieМ ЛКs muгejs
Iev rojam k s j ras kaujas pasaules karu v stur viduslaikos
• Viduslaiki – 400.g.-1500.g. p rejК no senКjiem lКikiem, kuri tiek ieНКl ti trijos perioНos
• Viduslaiki Z un A-Eirop sКist mi Кr vikingК lКikiem un kristiet ЛКs ieviešКnu
• J r s kКrojК, lКi okupētu Мitu vКlstu teritorijКs, lКi Кiгst vētos, lКi КtrieЛtos
• IevērojКm k s j rКs kКujКs viНuslКikos
Agrinie viduslaiki ( 400-700.g.) viНējie ( 700-1200 ) un velienie ( 1200-1500 )
Tiek ieНКliti trijos perioНos, jo viНuslКiki ilgК vКir k nekК 1000 gКНi un šКj lКik posmК EiropК sКsnieНгК КtškirigКs ekonomiskКs, soМiКlКs un kult rКs Кttist ЛКs. Kristietiba ЛКlstКs uг Jeгus Нг vi un m МiЛu.
K di milit rie sp ki karoja
• KКrК vКlstis – FrКnМijК, AnglijК, VКnН lК
• KКrК i – Edward III, Gaiseric, Charlemagne
• ImpērijКs - Roma
• Imperatori - Basiliscus
• ilНes – vikingu, jКp u, nКs
Ku u tipi
• Dromons – Bizantijas kКrК ku is
• GКrКis ku is (longship) – Vikingu kara
ku is
• Junkship – nКs ku is
• Atakebune – JКp u kКrК ku is
• Flagship – AnglijКs kКrК ku is
• Galley – VКnН lu ku is
Vikingi
• Vikingi – Vi i НominējК j r no 790.g. l Нг 11.g.s. Лeig m. • Charlemagne ( Charles the Great ) – Мent s kristiКniгēt visus pКg nus. ( 800.g. ) • Vikingu prim rКis lКЛumu guvums ЛijК vergu ieg šКnК.
Vikingi n ca no skКnНinКvu vКlstim un pКrsv rК ku ojК Кr gКrКjiem ku iem, kКs ЛijК k ra kugi. oti g ri ku i ar vismaz
20 airiem
Pagani ir tie, kas netic DievКm.ChКrles the GreКt ЛijК frКnču
karalis, kurš centas kristianizet visus pagКnus. Š j kristiКniгēšКnКslКik tikК Кr gКlin ti Мilvēki un par to vikingi
un Мiti pКgКni veelēj s atriebibu. Vikingi ir pКši D nij iгplКt j s diezgan strauji ap 800 .gadiem.
11.g.s. vikingi saka pazust un skandinavu valstis saka
pieversties kristietiЛКi. Un t k visi k vК pКr kristiešiem,
neЛijК pielКujКms, k kristieši tur kristiešus k vērgus, t pēМ visi vergi tikК pКlКisti Лr v ba.
Kap Bon kauja ( Cap Bon battle )
• Notika starp Vand lu un R, A RomКs impēriju 468.g. • RomКs impērijК з1Ķ100 ku i un 100Ķ000 Мilvēki • VКnН lК з500 ku i un з80Ķ000 Мilvēki • VКnН lКs kКrКlis – Gaiseric
• GКiseriМs uгvКr KКp Bon kКuju p r R un A RomКs impēriju
Dromons - gКrš ku is 30-50, kur iet lpa ap 250.cilvekiem
Longship - Кr gКrš ku is, Лet Лija ap 16.m Кr speМ gu priekšgalu.
Junkship - pКrКsts ku is, kurš tikК Нom ts trКnsportet krКvu, k r lКik vi К sēНin jК Мilvēkus Кr ieročiem.
Atakebune - pКts ku is ЛijК liels un lēns, tikК Кpr kots ar Нe u sienКm, pК v Нu virsЛ ve un gКr ku К sК iem lielgabali
Flagship - oti liels un spēМigi КpЛrunots ku is
VКnН lu lНe ЛijК veiНotК no v Мiski r nКjošiem гem vКlНniekК GКiseriМ kurš ЛijК ungars.
Gaiserics no enkurojies 40km Кtt lum no CКp Bon ЛijК l dzis 5 dienas laiku, lai izveidotu mierК l gumu ar A un R Romas
impēriju, Лet šo 5.Нienu lКik vinš sКv МК visus sКvus ku us un negКiН ti uгЛr kК RomКs impērijКi, tКНej Нi uгvКrot šo kauju
iznicinot p ri 700.kugiem un nogКlinot 70'000 Мilvēkus.
Dan-no-ura kauja
• NotikК stКrp Нiv m jКp u ilНēm – Minamoto un Taira 1180.g.-1185.g.
• Minamoto – з800 ku i • Taira – з500 ku i • MinКmoto ilНe vinnējК pКteiМoties inform МijКs guvumКm
• UгvКrot p r TКirКs ilНi, likviНējК t s eksistenМi
No TairК ilНes, viens no ēneraliem noЛijies ieНēvК inform Мiju MinКmКto šilНei, uг kurК ku К ЛijК TКirК ildes
imperators.
TКНej Нi, kКr lКik MinКmoto ilНe konМentrējК visus spēkus pКrsvКr uг to ku i. KКН TКirК gilНe s kК sКprКst, k vi i zaudes, vi i s k lekt pКri ЛortКm tКisot pКšn viЛКs, lКi nevКjКНгētu mirt no Minamoto gildes rokas.
J menas kauja ( Battle of Yamen ) • NotikК stКrp Нiv m nКs ilНēm ( Song un ВuКn ) 1279.g. 19.mКrt
• Song - з1Ķ000 ku i з100Ķ000 Мilvēki • Yuan - з50 kКrК ku i з20Ķ000 Мilvēki • nК ЛijК гem song ilНes Кptuveni 300 gКНus
• PēМ kКujКs ВuКn ilНe p r ēmК vКru p r nu, t Нej Нi iгn Мinot song ilНi
Song dynasty isti neЛijК k rК ku u, vi iem ЛijК tikКi k rК ekipejums Мilvēkiem, šКj kКr vi em ЛijК p ri 1000 ku em, k ri pКrsv rК ЛijК trКnsportК kugi un p ri 200'000 Мilvēku, pКrsv ra netrenēti Мilvēki karam. Pretėji ВuКn Нin stijКi ЛijК tikКi 50+ k ra ku i un 20'000 kКrКv ri. KКН ВuКn gilНe uгЛrukК Song ilНei, Song ilНe sКvienojК p ri 1000 sКvus ku us vien liel ēНē, ielencot song
ilНes ku us.
T Нej Нi song ilНei Кptr k s ēНiens un Нens, vin ЛijК spiesti Нгērt j rКs Нeni un ēst sauso ēdienu. Bet no
r tК Song ilНes imperКtors iгНom jК strКte iju uгЛrukt četros virгienos Г,A,R un D, t l k vi i s kК spēlet balles
m гiku, kКs pКt k Song ilНei Нom t, kК vi i ir nolКiНuši sКvu КiгsКrНг Лu un kКН vi i s kК uгЛrukt. ВuКn ilНe pēkš i iгs t jК ku us un Кr ЛultКm visus КpšКvК. T l k vi i piek uvК pie ku iem un spējК uгЛr kt tuvМ nj , k s Кr noНevК pie Song ilНes gКlК. Beig s imper tors uгtКisijК pКshn v Лu ieleМot Нeni ar Yuan gildes
imperatora mazdelu.
Slujas kauja ( Battle of Sluys )
• NotikК stКrp Angliju un FrКnМiju 1340.g. 24.j nij
• Anglija - з350 ku i • Francija - з250 ku i • FrКnМijК ЛijК iгveiНojusi КiгsКrНг ЛКs ЛКrik Нi • Karalis Edwards uгvКrējК visu lielo frК ču floti vienas dienas laik
• P r ēmК visu Кng u kКn lu, Кt Кujot vi Кm uгЛrukt frКnčiem pēМ vēlmes
KКrКlis EНаКrНs Кr Кptuvēni 300 .ku iem uгЛrukК frКnМijКs ku u flotei ,kur tikК veiНotК no Кptuvēni 230 .ku iem . FrКnМijКs flote ЛijК ie ēmusi КiгsКrНг ЛКs poг ciju, bet KКrКlis EНаКrНs, protКms, uгЛr ka. Karalis
Edwards kad uzbr kК, vi š s tij ku u rindas pК 3.kugiem, 2.Кpr koti piln ЛКК Кr Лultu š vējiem un viens tikКi Кr tuvМ Кs uгЛruМējem. Bultu
š vēji spējК iгšКut 20. ЛultКs minutes lКik , kКmēr Francija КtЛilНēt spējК tikКi Кr 2 Лult m, t Нēj Нi Кnglijai bija viegli pietuvoties ku iem un, t l k jКu s k s М Кs uг ku iem. Anglija tikК uг FrКnМu flotes ku iem un tur Кr turpin j s М К l dz, visa FrКnМijs flote tikК iгn Мin tК. AnglijК гКuНējК tikКi 2 ku us.
Vi i Лeг Кpst jКs kКrojК visu r tu un visu v kКru.
Izmantota literat ra
• I.Mis ns, V.P vul ns, ГvКigгne ABC 1995-1997, ViНuslКiku vēsture • Susan Rose, Routledge 2002, Medieval Naval Warfare (el.gr.)
• SusКn Rose, Pen КnН SаorН Лooks LTD 2013, EnglКnНĶs MeНievКl NКvв (el.gr.) • Eric Kentley, Universe Publishing 2009, The pop-up book of ships (el.gr.)
• Stephen Turnbull, Osprey Publishing 2002, Fighting ships of the far East (el.gr.)
• J.B.Bury, Dover Publications 2011, History of the Later Roman Empire (el.gr.)
• http://en.wikipedia.org/wiki/Naval_warfare
PALDIES PAR UZMAN BU!