kvalitatĪvas pedagoĢijas principi - iiciic.lv/wp-content/uploads/...pedagogijas_principi.pdf ·...
TRANSCRIPT
KVALITATĪVAS PEDAGOĢIJAS PRINCIPI
Dr. paed. Daiga Zaķe,
Izglītības iniciatīvu centra direktore
Rīga, 2017
Kvalitatīvas pedagoģijas principi
Kvalitatīvas pedagoģijas principi
• tie tika izstrādāti starptautiskā agrīnās bērnības profesionāļu tīklā-
ISSA
• tie ir balstīti uz zinātnes atklājumiem un daudzu gadu gaitā uzkrāto
pieredzi
• īpaša uzmanība tiek pievērsta pedagogiem, kuri strādā ar
pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem un sadarbojas ar
viņu ģimenēm
• materiāls piedāvā principus un uz to pamata izstrādātu resursu
komplektu pašvērtējuma veikšanai, profesionālām diskusijām,
pedagogu sagatavošanas un profesionālās pilnveides programmām
un izvērtējuma instrumentu izstrādei visos izglītības posmos
tiek izmantoti kopš 2004. gada 30 pasaules valstīs
ir sertificēti 69 Latvijas pedagogi, kas saņēmuši starptautisku
«Skolotāja meistarības sertifikātu»
Principu izstrādāšanas eksperti
• Pamata darba grupa – ISSA tīkla eksperti
11 ekspertu grupa no 9 valstīm, t.sk., no Latvijas
Pieaicinātie jomas speciālisti- starptautiski eksperti
17 eksperti no 5 valstīm
Zinātniski ir pierādīts, ka
pedagoģiskā darba kvalitāte ir galvenais faktors,
kurš ietekmē veiksmīgu bērna attīstību.
Starptautiskas saistības
Kvalitatīvas izglītības un bērnu attīstība agrīnajā vecumā pieeja balstīta uz ANO Konvenciju par bērna tiesībām, kur darbs ar bērniem agrīnajā vecumā balstīts uz šādiem principiem:
• bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvību un viņa veselīgu
attīstību
• tiesības būt nediskriminētam
• visās darbībās attīcībā uz bērnu prioritāri jādarbojas bērna interesēs
• cieņa pret bērna uzskatiem un viedokli
Smadzeņu attīstība
Jaunākie pētījumi uzrāda kvalitatīvas un
jēgpilnas pieaugušā
un bērna
mijiedarbības ietekmi uz bērna smadzeņu
attīstību(prof. Stiuart G.Shanker, Kanāda)
Prof. Ferre LaeversKvalitatīvas pedagoģijas pētniecības centra direktors, Beļģija
Kas ir būtiski?
• Piedāvā vērtēt pedagoga darba kvalitāti, balstoties uz diviem kritērijiem: bērnu labsajūtu grupā/klasē un bērnu aizrautība darbībā
• Bērna aktīva līdzdarbošanās
konkrētā darbībā, viņa
aizraušanās, ir svarīgāki aspekti
par īslaicīgiem akadēmiskiem
rezultātiem
Prof. Robert Pianta(Virdžīnijas Universitāte, ASV)
Vai kvalitāti var redzēt?
• Uzsver mijiedarbības starp bērnu un pedagogu svarīgumu
• Ir pārliecināts, ka, vērojot pedagoga praktisko darbību, var novērtēt viņa kompetenci un prognozēt bērnu veiksmes.
Tātad - Kvalitatīvas pedagoģijas principi
Tas ir profesionāļu tīklā izstrādāts politikas dokuments,
kas raksturo kvalitatīvu pedagoģisko procesu.
Mērķi:
- veicināt bērnu veiksmes un izaugsmi, paaugstinot pedagoģiskā darba kvalitāti;
- akcentēt pedagoģiskā procesa kvalitatīvo izaugsmi pedagogu tālākizglītības procesā;
- iniciēt dialogu par kvalitatīvu izglītību ar ministriju, vecākiem, zinātniekiem, NVO, citiem jomas ekspertiem un institūcijām.
Kā ieraudzīt kvalitāti?7 mērķa zonas
20 principi85 kvalitātes indikatori
1. Mijiedarbība
2. Ģimene un vietējā kopiena/
apkārtējā sabiedrība
3. Iekļaušana, daudzveidība un
demokrātijas vērtības
4. Novērtēšana un plānošana
5. Mācīšanas stratēģijas un
metodes
6. Mācību vide
7. Profesionālā pilnveide
Mērķa zonu struktūra
• Mērķa zona
– Pamatojums, kāpēc tas ir būtiski
- Principi
–Indikatori
1.Mijiedarbība
1.1. Pedagoga mijdarbība ar bērniem ir draudzīga un cieņas pilna, kas tādējādi
sekmē ikviena bērna pašuztveres/ identitātes attīstību un mācīšanos
1.2. Pedagoga mijdarbība veicina tādas mācīšanās kopienas veidošanos, kurā
katrs bērns jūtas piederīgs un saņem atbalstu sava potenciāla attīstīšanai.
1.3.Pedagogs iesaistās mērķtiecīgā, daudzpusīgā mijdarbībā ar citiem
pieaugušajiem, lai sekmētu bērnu attīstību un mācīšanos.
• Pedagogs veicina bērnu/vienaudžu mijdarbību, lai sekmētu viņu sociālo attīstību,
kopīgas izpratnes veidošanos, savstarpēju atbalstu un kopienas izjūtu, lai tādējādi
palīdzētu bērniem sasniegt mācīšanās un attīstības mērķus.
• Pedagogs piedāvā aktivitātes, kas palīdz bērniem gūt izpratni par atšķirīgām izjūtām,
atpazīst šīs izjūtas sevī un savos vienaudžos un izpaust/darīt tās zināmas citiem.
• Pedagogs veicina demokrātijas vērtības, mudinot bērnus pieņemamā veidā paust savu
viedokli un piedalīties lēmumu pieņemšanā.
• Pedagogs visas dienas gaitā ar daudzveidīgām darbībām veicina un atbalsta bērnu
valodas un saziņas prasmju attīstību.
2.Ģimene un vietējā kopiena2.1. Pedagogs veicina partnerattiecības ar ģimenēm un
rada ģimenēm un vietējās kopienas locekļiem
daudzveidīgas iespējas iesaistīties un sekmēt bērnu
attīstību un mācīšanos.
2.2. Pedagogs izmanto formālas un neformālas iespējas, lai
sazinātos un dalītos informācijā ar bērnu ģimenēm.
2.3.Pedagogs izmanto vietējās kopienas resursus un ģimeņu kultūru, lai
bagātinātu bērnu attīstību un mācīšanos.
• Pedagogs aicina ģimenes locekļus nākt uz klasi/grupu, priecājas par viņu
ierašanos un atrod veidus, kā ikviena ģimene var iesaistīties mācīšanās procesā
un mācīšanās kopienas dzīvē.
• Pedagogs iesaista ģimenes locekļus kopīgā lēmumu pieņemšanā par bērnu
mācīšanos, attīstību un klases/grupas sociālo dzīvi.
• Pedagogs iesaista ģimenes locekļus tādu lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz
bērnu mācīšanās vidi.
3. Iekļaušana, daudzveidība un
demokrātijas vērtības3.1. Pedagogs nodrošina vienādas iespējas mācīties un piedalīties ikvienam
bērnam un ģimenei neatkarīgi no dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, kultūras,
dzimtās valodas, reliģiskās piederības, ģimenes sastāva, sociālā statusa, vecuma
vai īpašajām vajadzībām.
3.2. Pedagogs palīdz bērniem saprast, pieņemt un cienīt daudzveidību
3.3.Pedagogs attīsta bērnu izpratni par pilsoniskās
sabiedrības vērtībām un prasmēm, kas nepieciešamas
līdzdalībai.
• Pedagogs ciena daudzveidību, kas raksturīga bērniem, ģimenēm un
vietējai kopienai, un izmanto to mācību procesa bagātināšanai.
• Pedagogs izmanto iespējas, lai cieņpilnā veidā vērstu bērnu uzmanību
uz ārpus izglītības iestādes esošo daudzveidību un apstiprinātu šādas
daudzveidības pastāvēšanu.
4.Novērtēšana un plānošana4.1. Pedagogs regulāri un sistemātiski vēro katra bērna progresu, mācīšanās
procesu un sasniegumus.
4.2.Pedagogs plāno mācīšanu un mācīšanos, balstoties uz informāciju par
bērniem un nacionālajām prasībām.
4.3.Pedagogs iesaista novērtēšanas un plānošanas procesā bērnus, ģimenes un
citus profesionāļus.
• Pedagogs palīdz bērniem, balstoties uz skaidriem un
konsekventiem kritērijiem, kļūt par prasmīgiem pašvērtējuma
veicējiem un pieņemt lēmumus attiecībā uz viņu pašu
mācīšanos un uzvedību.
• Pedagogs sniedz atbalstu bērniem apgūt prasmes vērtēt citu
uzvedību un darbu.
• Pedagogs un ģimenes locekļi dalās informācijā par bērnu
progresu un interesēm un kopīgi izstrādā ilgtermiņa un
īstermiņa individuālos mērķus.
• Pedagogs pēc vajadzības iesaista novērtēšanas un plānošanas
procesā citus profesionāļus.
5. Mācīšanas stratēģijas un
metodes5.1. Pedagogs izmanto daudzveidīgas mācību metodes, kas aktīvi iesaista bērnus
nacionālajās prasībās noteikto un mūžizglītības pamatus veidojošu zināšanu,
prasmju un attieksmju apguvē
5.2.Pedagogs izmanto mācību metodes, kas veicina bērnu emocionālo un
sociālo attīstību.
5.3.Pedagogs veido aktivitātes, ņemot vērā bērnu pieredzes
un prasmes, lai atbalstītu un paplašinātu tālāku attīstību un
mācīšanos.
5.4.Pedagogs izmanto metodes, kas sekmē demokrātiskus
procesus un norises.
6. Mācību vide 6.1. Pedagogs nodrošina mācību vidi, kas sekmē ikviena
bērna labsajūtu.
6.2. Pedagogs nodrošina aicinošu, drošu, veselīgu,
stimulējošu un iekļaujošu fizisko vidi, kas sekmē bērnu
pētniecisko darbību, mācīšanos un patstāvību.
6.3.Pedagogs nodrošina vidi, kas sekmē bērnu kopības sajūtas veidošanos un
līdzdalību klases/grupas kultūras veidošanā.
• Pedagogs dara skaidri zināmu un saprotamu, ko sagaida no bērniem
attiecībā uz viņu uzvedību, un iespēju robežās iesaista bērnus noteikumu
veidošanā.
• Pedagogs veido vidi, kas balstās uz demokrātiskām vērtībām un sekmē
līdzdalību.
• Pedagogs konsekventi izmanto noteiktu darba kārtību un ritmu, lai
sekmētu bērnu pašregulācijas un patstāvības veidošanos.
• Pedagogs virza bērnu uzvedību, balstoties uz zināšanām par katra bērna
personību un attīstības līmeni.
7. Profesionālā pilnveide
7.1. Pedagogs nepārtraukti pilnveido savu kompetenci sasniegt un noturēt
augstas kvalitātes sniegumu savā profesionālajā darbībā atbilstoši mainīgās
mūsdienu pasaules prasībām.
• Pedagogs atzīst mūžizglītības nozīmi, izmantojot daudzveidīgas personības
un profesionālās attīstības iespējas.
• Pedagogs pārdomā, analizē un meklē atgriezenisko saikni, lai novērtētu
savas pedagoģiskās darbības kvalitāti un profesionālo pedagoģisko
zināšanu līmeni, kā arī vajadzības gadījumā veic nepieciešamos
uzlabojumus.
• Pedagogs strādā sadarbojoties, lai paaugstinātu savas prakses un visas
profesijas kopējo kvalitāti.
• Pedagogs darbojas kā lēmumu pieņēmējs,
izmantojot zināšanas, prasmes un patstāvīgu kritisko domāšanu.
• Pedagogs iesaistās sabiedriskajās un savas kopienas aktivitātēs,
lai akcentētu kvalitatīvas izglītības nozīmi, nepieciešamību
panākt kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam bērnam
un cieņu pret pedagoga profesiju.
7 mērķa zonas 20 principi
85 kvalitātes indikatori
1. Mijiedarbība
2. Ģimene un vietējā kopiena/
apkārtējā sabiedrība
3. Iekļaušana, daudzveidība un
demokrātijas vērtības
4. Novērtēšana un plānošana
5. Mācīšanas stratēģijas un
metodes
6. Mācību vide
7. Profesionālā pilnveide
Kā var izmantot
«Kvalitatīvas pedagoģijas principus» ?
• Pedagogu profesionalitātes pilnveide - semināri, mentoru darbība, materiāls pašvērtējuma veikšanai, u.c.
• Pedagogu darba profesionalitātes novērtēšanai un
argumentēšanai
• Atestācijai - individuāla pedagogu kvalitātes
novērtēšanas sistēma
• Komandu veidošanā - profesionālajām diskusijām
• Bērnu un ģimeņu tiesību un interešu aizstāvībai
Ieguldījumi «kvalitatīvos skolotājos» Quality Teachers
• Izglītības procesu pētnieks Eric Hanushek:
«Skolēni, kurus mācījuši kvalitatīvi skolotāji trīs gadus pēc kārtas,
sasnieguši par 50% labākus rezultātus nekā skolēni, kurus mācījuši
zemas kvalitātes skolotāji (vienādā laika periodā).»
Vienkāršs vienādojums
= =Kvalificēti,
motivēti un
atbalstīti
skolotāji
Augstas
kvalitātes
mācību
process
Laimīgi un
labi
pielāgojušies
mācībām
bērni
Kvalitāti izglītībā var ieviest:• Veicot strukturālas izmaiņas (jaunas izglītības iestādes,
decentralizējot atbildību sistēmā)
• Palielinot resursus (palielinot darbinieku skaitu, palielinot
finansējumu)
• Veicot izmaiņas izglītības procesos (uzlabot to, kā skolotāji māca)
Taču pētījumi liecina, ka uzlabojumi skolotāja darbā ir
visefektīvākie.
Tādēļ skolotājiem jānodrošina iespējas:
• apzināties savas profesionalitātes stiprās un vājās puses
• izprast kvalitatīvas izglītības standartus
• atklāt patieso motivāciju un radīt pozitīvas pārmaiņas savā
ikdienas darbā
• gūt atbalstu no kolēģiem un citiem izglītības sistēma pārstāvjiem,
lai sajustu drošību un būtu aizsargāti
Vai mēs domājam vienādi?