· lai labi slīd sniega dēļi un slē-pes gan tepat latvijā, gan alpos un ci- ... lu —...

Žurnāls BūvinženierisIzdevējs: Latvijas Būvinženieru savienība

Redaktore Mārīte ŠperbergaLiterārā redaktore Regīna JanmaneIzdevuma dizaina autore un māksliniece Katrīna VasiļevskaIzmantotie foto: Mārīte Šperberga un LBS biedru personiskie arhīvi

Uz vāka:Ģipša fabrika. Foto no SIA Re&Re arhīva

Latvijas Būvinženieru savienība K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV–1012Tālrunis, fakss 67845910 E–pasts: [email protected] internetā: www.lbs.building.lvLR UR reģistrācijas Nr. 000800022

Latvijas Būvinženieru savienība, 2008Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļaujuCitēšanas gadījumā atsauce uz Latvijas Būvinženieru savienības žurnālu Būvinženieris obligātaIespiests tipogrāfijā Gandrs

Ievads•Sveiciens 2008. gadā! 2•Ar skatu nākotnē 3

Līdz XX kongresam viens mēnesis•LBS izaugsme skaitļos un faktos 4•Hronika. 1990. gads 12•Labākie 14•Hronika. LBS un Būvniecības

departaments 15Aktualitātes

•Izmaiņas valsts inspekcijās 16•Eiropas būvinženieru

konference Rīgā 19•Sieviete dizainā un arhitektūrā 20•LBS aktivitātes 20•Apsveicam jubilārus 21•Jaunie biedri 22•21. gadsimta Rīgas centra kodols 24

Valdes sēdes •Diskusijas un lēmumi 26

Konkurss•Pieteikties līdz 20. martam 30

Sekcijas•Ārvalstīs gūtā pieredze 32

LBS–Konsultants•Talkā nāk eksperti 34

Personība •Garantija —

Eduarda Raubiško vārds 36

Tehnoloģijas•Sporta pils demontāža 40

Mediji nepublicē•Celsim mazāk, toties labāk 41

Reģionos•Jaunbūves Jēkabpilī 42•Rēzeknē 43

Būvzinātne•RTU Betona mehānikas

laboratorija 44LIKA

•FIDIC Sudraba grāmata 48Problēma būvniecībā

•Būvekspertīze un ētika 49Izglītība

•Iepirkt labākos prātus 50•Praktiķi mācās no citu kļūdām 51

Viedoklis•Par priekštilta mezglu Andrejsalā 52

Dzīves skola•Katram sava formula 54

Jūs jautājat, mēs atbildam•Dibinu firmu.

Vajadzīgs sertificēts speciālists 57Brīvais mikrofons

•Visaugstāk vērtē attieksmi pret darbu 60Atpūta

•Būvinženieri ceļo 64

1

LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA www.lbs.building.lv

SATURS

Tāpat vien nekas nerodas. Katram noti-kumam ir kāds iemesls, pamudinā-jums. Tieši tā bija arī 1989. gadā, kadradās vēlēšanās atjaunot Latvijas Būv-inženieru savienību.Visa pamatā ir cilvēks. Tieši konkrētucilvēku konkrētas idejas un rīcība izvei-dojusi mūsu organizāciju tādu, kāda tāir šodien. Tāpēc par savu galveno ba-gātību uzskatām LBS biedrus, kam pa-teicoties viss ir noticis — lēnāk vaiātrāk, agrāk vai vēlāk, tomēr noticis.LBS ir tieši tāda, kādu to esam izveido-juši mēs — tās biedri. Mēs ievēlam val-di un uzticam tai rīkoties un runāt mū-su vārdā, mēs piedalāmies, ierosināmun mudinām ne tikai kongresos, betarī ikdienā.LBS valdei ir patiesa vēlme visas zināša-nas un informāciju, ko izdevies iegūtpar jaunumiem būvniecībā, nest arī ār-pus Rīgas, tāpēc notikušas tikšanās, iz-braukuma sēdes un semināri gandrīzvai visos Latvijas novados.

Dažkārt no biedriem ir saņemta kritika,ka LBS neko nedara, taču visbiežāk tie-ši pašiem kritizētājiem nav bijusi vēlmepainteresēties, kas notiek savienībā. Vi-ņiem nav atlicis laika izlasīt nosūtīto in-formāciju un pašiem piedalīties. Ar va-ru neviens sekcijās netiek iesaistīts. Būtvai nebūt sabiedriski aktīvam ir katrabiedra paša izvēle. Tā ir pievienotā vēr-tība viņa dzīvei. Kritika ir svētīga, ja, pa-teicoties tai, rodas jauni priekšlikumi unrisinājumi. Protams, viss nekad nebūsideāli. Vienmēr var vairāk, labāk, citādi.Taču jāņem vērā, ka cilvēki sekcijāsstrādā sabiedriskā kārtā, tātad savā brī-vajā laikā. Tāpēc visus kritizētājus aicinuizteikt LBS konkrētus priekšlikumus. Paldies visiem, kas palīdzēja tapt žurnā-la Būvinženieris sestajam numuram: Ai-varam Caunem, Raimondam Eizenšmi-tam, Helēnai Endriksonei, AndrejamKuzminam, Edgaram Pučiņam, Eduar-dam Raubiško, Kārlim Skrastiņam,Mārtiņam Straumem, Ilzei Zālamanei.Daudzi LBS biedri ir lieli sniega un kal-nu mīļotāji, tāpēc vēlu visiem piedzīvotsniegu! Lai labi slīd sniega dēļi un slē-pes gan tepat Latvijā, gan Alpos un ci-tos celtnieku tik iecienītos kalnos!Gads vēl tikai sācies, tāpēc vēlu visiemlaimīgu un veiksmīgu 2008. gadu!

Ar patiesu cieņu Mārīte Šperberga

Sveiciens 2008. gadÇ!

Tiekamies kongresÇ!LBS biedri! Rakstiet vïstules, uzdodiet jautÇjumus,

izsakiet viedok∫us un priek‰likumus!

Piedalieties LBS XX kongresÇ 29. martÇ un akt¥vi diskutïjiet!

IEVADS

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 8 . N r. 6

2

Bez baltā sniega savu gaitu sācis 2008. gads. Tas ir Latvijas Būvinženieru savienības jubilejas un XX kongresa gads.

Vai mēs, Latvijas Būvinženieru savienī-bas biedri, varam būt gandarīti pardeviņpadsmit gados padarīto, vaimūs apmierina sasniegtais, vai mūsnesatrauc melnie inflācijas mākoņi pievalsts, tostarp būvniecības kompleksadebesīm? Tie ir jautājumi, par kuriemLBS biedri droši vien diskutēs gai-dāmajā XX kongresā.Nezinu, vai Latvijā bija daudz tādu,kas pagājušā gadsimta astoņdesmitogadu nogalē, vēl padomju impērijaslaikā, varēja paredzēt, ka Latvijas Būv-inženieru savienība no domubiedrugrupas pārtaps par vienu no lielāka-jām un nozīmīgākajām sabiedriska-jām organizācijām valstī.Gadu ritumā LBS dibinātāju reizēm tikfantastiskās un utopiskās ieceres irīstenojušās.• Organizācijā 2008. gada 1. janvārī

ir 645 biedri.• LBS sekmīgi darbojas:

— 9 reģionālās kopas;— 12 sekcijas.

• Ikdienā sadarbība notiek faktiski arvisām valsts institūcijām, kas saistītasar būvniecību, un ar vairāk nekā des-mit sabiedriskajām organizācijām.

• LBS ir kļuvusi par pilntiesīgu biedruEiropas Būvinženieru padomē.

• Pie LBS ir izveidotas:— Latvijas Būvinženieru savienībasBūvniecības speciālistu sertificēša-nas institūcija;— SIA LBS–Konsultants.

Tāpēc droši varam apgalvot, ka savasdarbības laikā, tas ir, kopš 1989. gada

27. maija Latvijas Būvinženieru savie-nība ir kļuvusi par stabilu, vērā ņema-mu dalībnieci valsts būvniecībaskompleksā.Pat vislabākā iecere jēgu iegūst tikaitad, ja to īsteno dzīvē — administrēiniciatīvas bagāti, mērķtiecīgi ungodprātīgi izpildītāji. Visus šos atjau-notās LBS darba gadus biedru unvaldes ieceres dzīvē ieviesa izpilddi-rektori: augsti profesionālais, pretsevi un citiem prasīgais VisvaldisKrauklis (1989–2003), tolerantais,mērķtiecīgais, ar fantastiskām darbaspējām apveltītais Valdis Bundulis(2003–2005) un korektais, pieredzesbagātais Romāns Auniņš; smaidīgā,labestību izstarojošā jauno speciā-listu audzinātāja — mūsu galvenāgrāmatvede Ilze Baļčūne; biroja dvē-seles: vienmēr klientiem pretimnā-košā, izpalīdzīgā LBS ilggadējā darbaorganizatore — biroja vadītāja IlzeZālamane un cilvēciskās labestībasiemiesojums — lietvede IrinaKovaļevska.Uzsākot jubilejas gadu, novēlu visiemLBS biedriem stabilu veselību, veiksmidarbā, labklājību ģimenē un radošuspanākumus XX kongresā!

Mārtiņš Straume, LBS valdes priekšsēdētājs

Ar skatu nÇkotnï

3


IEVADS

LBS darbības atjaunošanas nepieciešamību apliecināja situācija1989. gadā. Bija valstiskās atmodassākums, vēlēšanās pašiem būtsaimniekiem savā zemē, darīt vairāk un labāk.

Lūk, PSRS Celtniecības komitejaspriekšsēdētāja Nikolaja Batuļina vērtē-jums par tā laika situāciju būvniecībāvalstī (PSRS): “Mūsu celtniecības zemākvalitāte ir nacionāla nelaime. To izrai-sa projektētāju un pasūtītāju nevīžība,nolaidība un nezināšana, bet galve-nais — samierināšanās ar esošo līmeni,pieņemot to par objektīvu realitāti.”

Kādi bija galvenie faktori, kas no-teica jaunas profesionālas sabied-riskas organizācijas dibināšanasnepieciešamību? • Nozares un profesiju zemais prestižs.• Tehniskā un organizatoriskā atpalicī-

ba salīdzinājumā ar būvniecībastehnisko līmeni pasaulē.

• Zemā konkurētspēja Eiropas un pa-saules būvniecības tirgos.

• Laikmeta prasībām neatbilstošaprofesionālās apmācības sistēma.

• Neefektīvs darbs, zems darbaražīgums.

Juris Skujāns (Latvijas Lauksaimniecī-

bas universitāte) LBS I kongresā rak-sturoja situāciju: “Ja gribam celt būv-inženieru prestižu, ir jāsāk no pama-tiem — ar jaunās maiņas sagatavoša-nu. Augstskola nav konkurējoša firma,tā ir celtniecības potenciāla kalve.” • Valstī bija sākusies pāreja uz jaunu

ekonomikas vadības modeli.

1989. gads. Faktiskā situācija valstī• Būvniecības nozares uzņēmumos

strādāja ap 9000 būvinženieru.• Būvniecības jautājumi (apmācība,

pētniecība, projektēšana, būvniecī-ba, kompleksa vadība) tika risināti256 dažāda rakstura valsts un ko-operatīvajos uzņēmumos.

• Būvniecības jautājumus valsts līmenīrisināja Ministru Padomes priekšsē-dētāja vietnieks, Valsts celtniecībasun arhitektūras komitejas priekšsē-dētājs (Jānis Lancers), darba koordi-nāciju nodrošināja Ministru Pado-mes Celtniecības nodaļa (vadītājsRodrigo Pelsis).

• Būvniecības likumdošanas jautāju-mus risināja Valsts celtniecības unarhitektūras lietu komiteja (priekšsē-

LBS izaugsme skait∫os un faktos

Gunārs Grunvalds, Valdis Trops, Mārtiņš Straume, Kārlis Rocēns, Māra Neitāle,Eduards Raubiško.

LĪDZ XX KONGRESAM VIENS MĒNESIS


4

dētāja 1. vietnieks ministrs AlbertsKrols), bet celtniecības jautā-jumus — tā pati komiteja (priekš-sēdētāja 1. vietnieks NikolajsKaftailovs).

• Būvobjektu projektēšanu un celt-niecības autoruzraudzību PSRSgalveno projektēšanas institūtu uz-raudzībā centralizēti īstenoja valststeritoriālie un zonālie, kā arī nozaruprojektēšanas institūti: Rūpnīcpro-jekts, Pilsētprojekts, Laukuprojekts,Agroprojekts, Ceļuprojekts, Komu-nālprojekts, Siltumelektroprojektsun citi.

• Celtniecību valstī Celtniecības minis-trijas sistēmā teritoriālo vai speciali-zēto trestu vadībā veica pārvietoja-mās mehanizētās kolonas (PMK),bet Laukuceltnieka sistēmā —starpkolhozu celtniecības organizā-cijas (SCO). Ievērojamu būvdarbuapjomu katru gadu izpildīja iestādesun organizācijas saimnieciskā kārtā.

Lai gan nebija sakārtoti daudzi ar celt-niecības vadību saistīti jautājumi, jāat-zīst arī tā laika pozitīvais:• celtniecības kompleksu valstī vadīja

valdības līmenī, tātad tika novērtētsbūvniecības nozīmīgums valstsattīstībā;

• būvniecības likumdošanas jautāju-mus risināja, uzraudzīja un par tiematbildēja viena valstiska institūci-ja — Valsts celtniecības un arhitek-tūras lietu komiteja;

• pasūtītāja funkcijas veica pasūtītājudienesti, kuros strādāja kompetentibūvniecības speciālisti;

• būvprojektus izstrādāja, darbus pār-baudīja un par darba rezultātu per-sonisku atbildību uzņēmās profesio-nāli projektētāji;

• celtniecību pārsvarā veica pieredzē-jušas, profesionālas, horizontāli unvertikāli labi strukturētas celtniecī-bas organizācijas.

LBS atjaunošanasveiksmes un neveiksmesVaram secināt, ka tā laika lēmums at-jaunot gandrīz uz pusgadsimtu “iekon-servēto” Latvijas Būvinženieru savie-nības darbu ir pilnībā attaisnojies, jo:• LBS ir kļuvusi par vienu no spēcī-

gākajām ar būvniecību saistītajāmsabiedriskajām organizācijām valstī;

• LBS tiešām apvieno galveno valsts

Viktors Puriņš, Ilgvars Niedols, Visvaldis Krauklis, Vladlens Jufrjakovs,Ainārs Paeglītis, Juris Skujāns.

Bruno Otersons, Tālivaldis Kalniņš,Kārlis Brakanskis.



5

intelektuālo būvniecības potenciā-lu — zinātniekus, ekspertus, projek-tētājus, projektu vadītājus unbūvniekus;

• LBS ikdienā risina dažādus ar būv-niecības kompleksu saistītus tehnis-kus un organizatoriskus jautājumus:būvinženieru kvalifikācijas celšana,pretendentu kompetences izvērtē-šana (sertificēšana), būvprojektu unbūvobjektu ekspertīzes, būvniecībaslikumdošanas aktu pilnveidošanaspriekšlikumu sagatavošana un liku-mu projektu izvērtēšana.

LBS valde un biedri uzskata, ka savie-nības darbā lielas neveiksmes nav bi-jušas. Laba mācība darbam EiropasSavienības likumdošanas vidē bijaKonkurences padomes 2006. gada18. jūnijā pret LBS ierosinātā lietapar iespējamajiem Konkurences liku-ma un Eiropas Kopienas dibināšanaslīguma pārkāpumiem. Paldies Eko-nomikas ministrijas (Kaspars Ger-hards) un Konkurences padomes(Ieva Jaunzeme) vadībai par LBS no-domu izpratni un palīdzību iespēja-mos pārkāpumus novērst! LBS vienmēr ir satraukušas politiskāsmanipulācijas ar būvniecības vadībuvalsts līmenī, tās nepietiekamo kapaci-tāti un kompetenci, būvniecībasvalstisko vadības funkciju realizācijasdeleģēšanu dažādām ministrijām.

Nozīmīgākie notikumi• 1989. gada ziema. Uz Maskavu

devās Latvijas būvniecības nozaresZinātniski tehniskās biedrības pre-zidija pilnvarotie pārstāvji: MāraNeitāle, Māra Tomsone un ZigurdsMežulis, lai saņemtu atļauju izstā-ties no PSRS Zinātniski tehniskāsbiedrības. Atļauja tika saņemta.Tas nozīmēja, ka Būvinženieru sa-

vienības atjaunošanai vairs nebijajuridisku šķēršļu. Paldies toreizējaibūvniecības ZTB vadībai (VladlensJufrjakovs, Valērijs Sardiko un MāraNeitāle) un viņu godaprātam, jopalikušie biedrības finanšu līdzekļinetika vis izsaimniekoti, bet gannodoti LBS atjaunošanas organizā-cijas komitejai darbinieku algām.

• 1989. gada 24. aprīlis. LBS dibinā-šanas kongresa organizācijas komi-tejas lēmums, protokols Nr. 1:1989. gada 27. maijā sasaukt LBSdibināšanas (darbības atjaunoša-nas) kongresu.

• 1989. gada 27. maijs. LKP CK Poli-tiskās izglītības namā notika LBS pir-mais kongress.

Kongresa darbā piedalījās 124 delegā-ti no 67 organizācijām un 64 viesi. De-legātu vidū bija 112 vīrieši un 12 sie-vietes, viens zinātņu doktors un 14 zi-nātņu kandidāti. Kongress pieņēmaorganizācijas statūtus, ievēlēja pirmovaldi, revīzijas un biedru uzņemšanaskomisijas. Par pirmo LBS priekšsēdētā-ju kongress ievēlēja republikāniskāsapvienības Laukuceltnieks galveno in-ženieri Ilgvaru Niedolu.• 1994. gada 6. aprīlis. Valdes lē-

mums Nr. 32: pie LBS valdes izvei-dot 9 sekcijas, tajā skaitā Būvuzņē-mēju sekciju. Par sekcijas vadītāju ie-vēlēja Viktoru Puriņu, par viņa viet-nieku — Indriķi Teivānu.

• 1994. gada 20. oktobris. Pie LBS iz-veidoja Būvuzņēmēju kopu. Par ko-pas vadītāju ievēlēja Viktoru Puriņu.

Pamatojums: būvniekiem bija hro-nisks darba deficīts, tāpēc vajadzējainstitūciju, kas nodarbotos ar būvuz-ņēmēju problēmu, tostarp darbajautājumu risināšanu. Tā reālu mērķuīstenošanai soli pa solim veidojāsLatvijas Būvnieku asociācija, kuraspozitīvo darbu valsts būvniecības tir-gus stabilizēšanā ir grūti pārvērtēt.6



LBS biedri Jebkuras organizācijas panākumu ķīla irtās darbinieki. LBS gadījumā tie ir biedri,viņu profesionalitāte, vēlmes un spējas.Ir gandarījums, ka LBS jau kopš paša or-ganizācijas darbības atjaunošanas sā-kuma aktīvi strādā kompetenti un god-prātīgi būvinženieri, kuri ikdienā atrodiespēju sabiedriskā kārtā darboties savubiedru, sabiedrības un valsts labā.

Informācija vēsturei LBS biedra karte Nr. 1 — Andris Gulbis,Komunālprojekts; Nr. 100 — RasmaVoitāne, Laukuprojekts; Nr. 500 —Genādijs Grigorjevs, Būvgarants(visiem uzrādīta tā laika darba vieta).LBS valde saviem biedriem pārskatusniedz ik pēc trim gadiem. Lūk, infor-mācija par biedriem pārskata punktos.I (darbības atjaunošanas) kongress —121 biedrsIII kongress — 191 biedrs, +58%VI kongress — 259 biedri, +36%IX kongress — 326 biedri, +26%XII kongress — 398 biedri, +22%XV kongress — 504 biedri, +27%XVIII kongress — 604 biedri, +20%XX kongress — 645 biedri, +7%

Kā redzams pēc statistikas datiem,biedru skaits pakāpeniski stabilizējasun tuvākajos desmit gados droši viennepārsniegs 1000. Tas ir dabiski. Pašreizējā LBS organizatoriskā struktū-ra ir izveidota tā, ka biedru aktivitātestiek organizētas Rīgā un deviņās re-ģionālajās kopās, tā panākot organi-zatorisko un informatīvo pārklājumuvalstī. Kopas vada profesionāli, kom-petenti un sabiedrībā atzīti vadītāji. Ta-ču LBS noveco — biedru vidējais ve-cums neglābjami palielinās.Intensīvais darbs un nervozā, sa-springtā būvnieku ikdiena kā ķirmiskoku saēd pat visstiprāko mūsubiedru veselību. 2007. gadā mūžībāaizgājuši septiņi mūsu biedri: GunārsKrastiņš, Vilnis Keris, Gļebs Visockis,Jānis Mēnesis, Imants Mucenieks,Pēteris Rimša, Uldis Brumanis.

Būvinženierukvalifikācijas celšanaViens no galvenajiem LBS mērķiembija, ir un būs būvinženieru kvalifi-kācijas celšana, kompetences pa-augstināšana, profesionālās izglītī-bas virsvērtības nodrošināšana.

LBS biedru sadalījums vecuma grupās

27.05.1989. 01.01.2006. 01.01.2008.līdz 30 gadiem 29 (24%) 14 (2%) 9 (2%) 30–40 gadi 39 (32%) 61 (10%) 75 (12%)40–50 gadi 40 (33%) 140 (23%) 152 (24%)50–60 gadi 13 (11%) 162 (27%) 173 (27%)60–70 gadi — 156 (26%) 164 (26%)70–80 gadi — 69 (12%) 72 (11%)

Statistika parāda, ka nākotnē LBS īpaši jācenšas iesaistīt gados jaunus biedrus. Jāpanāk, lai viņiredzētu un izjustu nepieciešamību būt Latvijas būvinženieru saimes vienotajā organizācijā.

7



Lai atrisinātu šo prioritāro uzdevumu,LBS administrācija realizē trīs veidukvalifikācijas celšanas apmācības sa-viem spēkiem un vienu sadarbībā arRTU Inženierekonomikas fakultāti(Dr. oec. profesori Inetu Geipeli unfakultātes doktorandu, LatvijasKristīgās akadēmijas docentu ErvīnuButkēviču).LBS šo funkciju realizē šādi:• reizi mēnesī rīko sertificēšanās pre-

tendentiem pirmseksāmena kursuslikumdošanā. Mācības vada kompe-tenti pasniedzēji Helēna Endriksonevai Jānis Ivbulis;

• vienu vai nepieciešamības gadīju-mā divas reizes ceturksnī organizēdivu dienu kursus ēku būvspeciā-listiem un vienas dienas kursusceļu un tiltu būvspeciālistiem, kaspretendē uz būvprakses sertifikātuderīguma termiņa pagarināšanu.Kursu programma aptver tehnis-kus, ekonomiskus, organizatoris-kus un arī aktuālākos būvniecībaslikumdošanas jautājumus;

• reizi ceturksnī tiek organizēti100–160 stundu kursi būvprojektuekonomisko daļu un apjomu tāmjusastādītājiem (pasniedzēji — aug-stākās kategorijas būvinženieriGuntars Liepiņš un Rodrigo Pelsis).

RTU apmācības veic tiem būvinženie-riem, kas vēlas saņemt virsvērtību iz-glītībā. Tie parasti ir jau sertificēti spe-

ciālisti, kas vēlas paplašināt zināšanas.LBS organizētajos kvalifikācijas celša-nas kursos pirms sertifikāta iegūšanasun sertifikāta derīguma termiņa (piecigadi) pagarināšanas piedalījušies:2005. gadā — 725 būvspeciālisti,2006. gadā — 970 būvspeciālisti,2007. gadā — 367 būvspeciālisti.

Sertificēšana —kompetences pārbaude Valdība LBS ir deleģējusi valsts funkci-ju — būvniecības speciālistu izglītības,būvprakses un valsts likumdošanasaktu zināšanu pārbaudi, tas ir, sertifi-cēšanu, un mūsu uzdevums ir to kvali-tatīvi realizēt.Nozīmīgākie notikumi Latvijas Būvin-ženieru savienības Būvniecības speciā-listu sertificēšanas institūcijas (LBSBSSI) vēsturē: • 1992. gada 19. februārī LBS valde

(lēmums Nr. 20) apstiprināja būv-niecības speciālistu licencēšanaskomisiju šādā sastāvā: IlgvarsNiedols, Visvaldis Krauklis, MārtiņšStraume, Eduards Raubiško, KārlisRocēns, Juris Noviks, Valdis Trops,Jānis Putniņš, Valdis Bundulis,Dzintars Āboliņš;

• 1992. gada 10. jūnijā LBS valde (lē-mums Nr. 24) apstiprināja nolikumu

LBS biedru izglītība — specializācija pēc iegūtā diploma

Inženieri celtnieki (ēku) 474Ceļu un tiltu inženieri 54Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieri 36Inženieri hidrotehniķi 25Arhitekti 24Inženieri ekonomisti 22Ugunsdrošības inženieri 8Dažādi inženieri 2


8


par būvinženieru licencēšanu indivi-duālajai privātpraksei;

• fizisko personu licencēšana tika uz-sākta 1992. gadā.

Licenci Nr. 1 projektēšanā 1992. gada22. jūlijā saņēma būvinženiere IngrīdaPečkovska (tagad VID Būvniecības no-daļas vadītāja). 1992. gadā tika iz-sniegtas 36 licences, 1993. gadā —42 licences, 1994. gadā — 52 licen-ces, 1995. gadā — 290 licences unsertifikāti (līdz 13.09.95. licences unno 27.09.95. sertifikāti), 1996. ga-dā — 1469 sertifikāti.Kvalitatīvs pavērsiens būvniecības spe-ciālistu kompetences izvērtēšanā sā-kās pēc 1998. gada augusta, kad Mi-nistru kabinets pieņēma virkni ar būv-niecības speciālistu sertificēšanu saistī-tu dokumentu.• 1998. gada 31. augusta Ministru

kabineta noteikumi Nr. 428 Par piln-varām izsniegt būvprakses sertifikā-tus reglamentētajā sfērā.

Šajā dokumentā LBS tika pilnvarota iz-sniegt būvprakses sertifikātus būvpro-jektēšanā, būvdarbu vadīšanā, būvuz-raudzībā, būvju nojaukšanā, būveks-pertīzē, būvju un to konstrukciju teh-niskajā apsekošanā, pārbaudes, diag-nosticēšanas un novērtēšanas jomāšādiem objektiem: ēkām, tiltiem, ceļupārvadiem, estakādēm un tuneļiem,dūmeņiem, torņiem, silosiem, bunku-riem, rezervuāriem, ūdenstorņiem, ce-ļiem, ielām un laukumiem.• 1998. gada 31. augusta Ministru

kabineta noteikumi Nr. 328 Notei-kumi par būvprakses sertifikātiem.

Šajos noteikumos definēta kārtībā,kādā jāstrādā nominētajām sertificē-šanas institūcijām. Pirmo reizi direktī-vajā dokumentā bija atsauce uz kvali-tātes standartu LVS EN 45013, kasreglamentēja veicamās procedūras.• 2001. gada 22. jūnijā LBS BSSI pir-

mo reizi tika akreditēta Latvijas Na-

cionālajā akreditācijas birojā (LATAK),un tai piešķīra akreditāciju šādās jo-mās: ēku, tiltu, ceļu pārvadu, estakā-žu, tuneļu, dūmeņu, torņu, silosu,bunkuru, rezervuāru, ūdenstorņu,ceļu, ielu, laukumu projektēšanas,būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzī-bas, būvju nojaukšanas, būveksper-tīzes, būvju un to konstrukciju teh-niskās apsekošanas, pārbaudes,diagnosticēšanas un novērtēšanasbūvspeciālistu sertifikācijai.

• 2003. gada 8. jūlija Ministru kabi-neta noteikumi Nr. 383 Noteikumipar būvprakses un arhitekta praksessertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanuun anulēšanu.

• 2004. gada 9. martā LBS BSSI serti-ficēšanas programma Kvalitātes ro-kasgrāmata tika akreditēta LatvijasNacionālajā akreditācijas birojā(LATAK).

Noteikumi un akreditētā sertificēšanasprogramma paredzēja, ka sertifikācijaun sertifikātu pagarināšana ir jāveicatbilstoši likumam Par atbilstības no-vērtēšanu un Latvijā adaptētajamstarptautiskajam standartam LVS ENISO 17024 Atbilstības novērtēšana —vispārīgas prasības personu sertificē-šanas institūcijām. Bez šaubām, šie noteikumi bija nāka-mais solis būvniecības tehniskās vadī-bas kompetences izvērtēšanas sistē-mas pilnveidošanā. Diemžēl arī tajos irvirkne neprecizitāšu, grūti izprotamujēdzienu un prasību, kuru novēršanabūtu vēlama tuvākajā laikā.Vienlaikus nākas konstatēt, ka notei-kumu pielikuma 1. punkts gandrīzpiecu gadu laikā tā arī nav izpildīts,proti, arhitektu prakse atbilstoši šiemnoteikumiem netiek izvērtēta — ser-tificēta. Ja jautājumu skatām no li-kumdošanas viedokļa, faktiski neviensbūvprojekts, kas valstī ir izdots pēc2003. gada 8. jūlija, nav likumīgs, jo 9



Sertificēšanas rezultāti pēdējos piecos gados

Sertificētie būvspeciālisti 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. Kopā

Reglamentētajā sfērā1. Ēku konstrukciju projektētāji 72 64 88 95 55 3742. Ēku būvdarbu vadītāji 346 315 478 752 315 22063. Ēku būvuzraugi 332 319 440 618 211 19204. Ceļu projektētāji 32 46 36 61 53 2285. Ceļu būvdarbu vadītāji 55 74 66 144 113 4526. Ceļu būvuzraugi 53 101 71 214 99 5387. Tiltu projektētāji 7 2 13 8 11 418. Tiltu būvdarbu vadītāji 10 13 24 78 40 1659. Tiltu būvuzraugi 10 30 23 70 35 16810. Restaurācijas darbu vadītāji 7 13 9 14 8 5111. Restaurācijas darbu būvuzraugi 5 13 5 15 9 4712. Ģeotehniskā inženierizpēte — — — 15 5 2013. Ģeotehniskā uzraudzība — — — 7 2 9

Kopā reglamentētajā sfērā 929 990 1253 2091 956 6219

Nereglamentētajā sfērā 1. Ēku būvprojektu ekspertīze 8 7 9 23 6 532. Ceļu būvprojektu ekspertīze 3 2 6 — 3 143. Tiltu būvprojektu ekspertīze 3 — 5 — 2 104. Ēku tehniskā apsekošana 22 37 40 38 14 1515. Ceļu tehniskā apsekošana — — — — — —6. Tiltu tehniskā apsekošana 1 5 3 2 5 167. Ēku konstrukciju pārbaude — 2 9 7 1 198. Tiltu konstrukciju pārbaude 1 — — — 2 39. Būvprojektu vadīšana (PGI) 24 29 35 23 22 13310. Būvprojektu ekonomisko daļu,

apjomu un tāmju sastādīšana 37 31 29 19 28 14411. Būvdarbu veikšanas projektu izstrāde 5 3 3 2 6 1912. Būvju nojaukšanas darbu vadīšana 27 13 43 53 5 14113. Ēku tehnoloģisko iekārtu

projektēšana 1 5 2 — — 814. Tehnoloģisko iekārtu montāžas

darbu vadīšana 1 10 7 2 2 2215. Renovācijas darbu vadīšana

un būvuzraudzība 20 — 8 5 1 3416. Projektu vadīšana — 14 4 3 — 2117. Kompleksā kompetence — 20 12 17 1 50

Kopā nereglamentētajā sfērā 153 178 215 194 98 838

PAVISAM KOPĀ 1082 1168 1468 2285 1054 7057


10


nav izstrādāts atbilstoši Būvniecības li-kuma 8. pantam un saistīto normatī-vo dokumentu prasībām.Analizējot piecu gadu sertificēšanasdatus, droši vien radīsies neizpratne,kāpēc Būvniecības likuma 8. pantā re-glamentētā būvekspertīze jeb, formu-lējumu izvēršot, “būvekspertīze —profesionāla pārbaude, kuras mērķis irdot pamatotu atzinumu par būvestehnisko stāvokli, būvprojekta vai veik-to būvdarbu tehnisko risinājumuatbilstību normatīvo aktu un tehniskonoteikumu prasībām” tautsaimniecī-bā nav atradusi plašu izmantojumu.Iemesls ir viens — būvekspertīze ie-priekš pieminētajos Ministru kabinetanoteikumos Nr. 383 reglamentētajāsfērā nav iekļauta, minētajām darbī-bas jomām likumdošanā kvalitatīvāsun apjoma prasības nav definētas, tā-pēc ikdienā bieži “būvprojektu eksper-tīzi”, kā arī “ēku un būvju tehnisko ap-sekošanu” pēc savas izpratnes unkompetences veic gadījuma raksturaspeciālisti.Šis bez šaubām ir nopietns tematsdiskusijām arī LBS kongresā.LBS BSSI sertificēšanas Kvalitātesvadības sistēma 2007. gada16. augustā ir atkārtoti akreditētaLATAK, un akreditācija ir spēkā līdz2010. gada 19. jūnijam.

Likumdošana 1995. gada 15. janvārī laikrakstā Lat-vijas Vēstnesis tika publicēts BrunoOtersona vadībā sagatavotais Būvnie-cības likuma projekts.1995. gada 10. augustā Latvijas Re-publikas Saeima pieņēma Būvniecībaslikumu.Šā likuma pieņemšana valstī bija ļotisvarīgs atskaites punkts, jo uz likumabāzes veidojās visa pakārtotā būvnie-

cības likumdošana. Gandarījums, katieši LBS biedri pirmie izteica nepiecie-šamību pēc šāda likuma un bija vienino likuma galvenajiem autoriem.Likuma izstrādē gūto pieredzi LBS spe-ciālisti likuši lietā, piedaloties faktiskivisu būvniecības likumdošanas aktutapšanā.

Sadarbības partneri• Latvijas Inženierkonsultantu

asociācija (LIKA). 2003. gada 9. oktobrī LR Uzņēmumureģistrā tika reģistrēta Latvijas Inže-nierkonsultantu asociācija. 2005.gada septembrī Kopenhāgenas kon-gresā LIKA uzņēma par pilntiesīguStarptautiskās Inženierkonsultantu fe-derācijas (FIDIC) biedri. LBS piedalījāskonsultējošajiem inženieriem tik ne-pieciešamās organizācijas izveidoša-nā. LIKA kopš tās izveidošanas brīžamērķtiecīgi vada LBS biedri RaimondsEizenšmits un Zigurds Magone.

• Eiropas Būvinženieru padome —European Council of Engineers(ECCE).

2005. gada 10. novembrī LBS oficiālitika uzņemta Eiropas Būvinženieru pa-domē, un Vija Gēme kļuva par Latvijasnacionālo pārstāvi darbam šajā pado-mē. Bez Vijas Gēmes padomes sekci-jās darbojas Helēna Endriksone, AivarsJurjāns un Juris Naudžuns.LBS cer, ka nākotnē ar padomesstarpniecību varētu palīdzēt Latvijasbūvinženieriem integrēties EiropasSavienības būvinženieru struktūrās,lai saņemtu informatīvo, tehnisko unekonomisko palīdzību būvinženieruizglītības un darba jautājumu risinā-šanā. Pateicoties kolēģu konstruktī-vajām aktivitātēm ECCE, Latvijai iruzticēts 2008. gada 22.–24. maijā 11



Valdes sēde. 27. martsPar radošās grupas darbu ziņo TālivaldisVēsmiņš: “Celtniecības vadības shēma iriesniegta Ministru Padomē. TālivaldisKalniņš savus priekšlikumus iesniedzaCeltniecības komitejai. Bruno Otersonagrupa vērsās pie Celtniecības komitejasar piedāvājumu izstrādāt celtniecībassistēmas darbības variantu, viņiem ietei-ca pieslēgties grupai pie Celtniecībaskomitejas pētniecības institūta. Pēc ap-spriedes Ministru Padomē 406.lēmumā tika ņemti vērā ļoti daudzimūsu priekšlikumi.”II kongress. 28. aprīlisSavienībā ir 127 biedri un 1 godabiedrs. Savienības biedri piedalījušies

Latvijas tautsaimniecības pārkārtoša-nas procesā, iesniedzot LPRS Augstā-kās Padomes prezidijam un MinistruPadomei virkni priekšlikumu, no ku-riem daļa jau pieņemta, izstrādājot at-tiecīgus lēmumus. Ir nodibināts undarbu uzsācis LBS tehnisko pakalpoju-mu birojs Būvzinis.Tālivaldis Vēsmiņš: “Jau no projektēša-nas sākuma vajadzētu piesaistīt celtnie-kus. 1989. gadā itāliešu firmapiedāvāja izbūvēt attīrīšanas ietaisesLiepājā. Firmas uzmetumu izskatījaceltnieki. Darba zīmējumus arī izstrā-dāja celtnieki. Tas ir īstais ceļš. Mumsvairāk jāiesaistās darba grupās.”Eduards Raubiško: “Valstī turpinās

Hronika. 1990. gads

Rīgā organizēt padomes kopsapul-ci — konferenci. Šoreiz pašiem sev jā-novēl: lai mums visiem kopā izdodas!

LBS–Konsultants• 2003. gada 6. augustā Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistrā tikareģistrēta LBS struktūrvienība SIALBS–Konsultants.

Pie LBS tika izveidota komerciāla struk-tūrvienība inženiertehnisko pakalpoju-mu sniegšanai visiem būvniecības da-lībniekiem: pasūtītājiem, projektētā-jiem, būvniekiem, paredzot tās darbāiesaistīt zinātniekus, augstskolu pa-sniedzējus, studentus un praktizējošosbūvinženierus, tostarp arī pensionētos.Šī organizācija tika dibināta, domājotpar konkrētiem mērķiem, — lai būvnie-cības dalībnieki saņemtu profesionālus

tehniskos būvniecības pakalpojumus,mācību spēki aktualizētu savu praktiskādarba kvalifikāciju un visi darbu izpildī-tāji saņemtu atalgojumu ģimenes eko-nomisko jautājumu stabilizēšanai. LBS–Konsultants mērķtiecīgi attīstās,tāpēc droši var runāt par jaunām akti-vitātēm nākotnē.

Žurnāla vienā numurā nav iespējamsatspoguļot visas LBS aktivitātes deviņ-padsmit gadu garumā, taču, cerams,neliels ieskats ir.Paldies visiem, kas piedalījās LBS atjau-nošanas procesā, gadu desmitiem ak-tīvi strādāja un turpina strādāt savasvalsts, savas organizācijas — LatvijasBūvinženieru savienības — un savubiedru labā!

Mārtiņš Straume,LBS valdes priekšsēdētājs


12


ačgārnas koncepcijas veidošana.1981. gadā 1,8 tūkstoši kvadrātmetrudzīvojamās platības. Galvenokārt Rīgā.Tā nevar turpināt, jo nav nodrošinātapārējā infrastruktūra. Svarīga ir rūp-niecības uzņēmumu izpēte, tad zinā-sim, ko vajadzētu būvēt.” Mārtiņš Straume: “Laiks pārskatītdarbības virzienus. Notiek sabiedrī-bas pārkārtošanās. Rūk resursi. Mi-nistru Padome ar 1. aprīli solīja lielā-kus bankas aizdevumus, bet tie sa-mazinās. Nonāksim tikai pie vietē-jiem materiāliem. Laukceltnieks būsgrūtā situācijā, arī projektēšanas in-stitūti paliks bez darba, ja nepār-orientēsies uz zemniekiem.”Kārlis Rocēns: “Kādai reālajai situācijaijāgatavo speciālisti? Tirgus ekonomi-kai? Baltija integrēsies Eiropā. Būvinže-nieriem vajadzīga diferencēta apmā-cība (praktiķi un teorētiķi).”Valdes sēde. 17. maijsPar LBS priekšsēdētāja vietniekiem ievēlBruno Otersonu un Tāli Straumi.Par LBS izpilddirektoru tiek apstiprinātsVisvaldis Krauklis.Latvijas ārzemju inženieru apvienībaizteikusi vēlmi sadarboties ar LatvijasBūvinženieru savienību.Tā kā celtniecībā vissvarīgākie jautājumiir jaunā celtniecības koncepcija un jau-nais celtniecības likums, valde nolemjizveidot vadības un ekonomikas darbagrupu, kas ar Latvijas Augstāko Padomisadarbosies Tālivalža Vēsmiņa vadībā.Sekciju darbs: Inženierkomunikāciju sek-cijas vadība uzticēta Aivaram Brambim,Izglītības sekciju vadīs Kārlis Rocēns,Būvniecības tehnoloģiju sekciju — ValdisBundulis, tehniskā informācija un pro-paganda būs Aivara Nātres pārziņā, kul-tūra un sadzīve — Valda Tropa ziņā. Pasākumi: izbraukums uz Sauleskalnuun tikšanās ar Latgales būvinženie-riem, starptautisks seminārs būvinže-nieriem, tikšanās ar firmām no

Somijas. Objektu apskate Mārupes cie-matā un Suntažos. LBS saņēmis projektu par celtniecībaspāreju uz tirgus attiecībām. No LBStiek gaidīti priekšlikumi.Valdes sēde. 27. jūnijsTikšanās ar Somijas Būvinženieru aso-ciācijas prezidentu, kas interesējas parsadarbību un grupu apmaiņu.20. martā LBS noslēdz līgumu ar Lie-pājas gaļas kombinātu par attīrīšanasietaišu projektēšanu. Valdes sēde. 4. septembrisPanākta vienošanās ar Zviedrijas Arhi-tektu un Būvinženieru savienībāmrīkot konferenci par pilsētbūvniecībasjautājumiem.Valde ievēl žūriju LBS stipendiju piešķir-šanai studentiem. Tajā ir Visvaldis Krauk-lis, Kārlis Rocēns un Andris Šteinerts.Nolemj radīt pabalstu fondubūvinženieriem. Visos republikas rajonos nolemj dibi-nāt LBS tehnisko pakalpojumu birojaBūvzinis atbalsta punktus ar juridiskaspersonas tiesībām, ar savu zīmogu unrēķinu bankā.


13


Valdes sēde. 30. oktobrisLLA 5. kursa studentam EdgaramŠīnam tiek piešķirta LBS prēmija1000 rubļu apmērā.Pateicoties Visvalža Kraukļa veiksmīga-jai saimnieciskajai darbībai, Būvzinim irizveidoti vairāki atbalsta punkti. Valde

apstiprina to vadītājus: Jāni Rozi Aiz-krauklē, Ēriku Tidriķi Cēsīs, Laimoni EgliJelgavā, Imantu Treimani Liepājā, IvanuŅilovu Preiļos, Aivaru Nātri Rīgā, Alek-seju Avotu Rēzeknē, Aivaru Bruži Sal-dū, Tāli Brantu Talsos, Jāni RundānuTukumā.Par Būvziņa direktoru darbu apvieno-šanas kārtībā apstiprināts VisvaldisKrauklis.Ilgvars Niedols un Valdis Bundulissazinās ar namu būvju kombinātuprojektu izstrādātājiem, lai LBSizskatītu šos projektus un izteiktusavu viedokli. Valdes sēde. 21. decembrisIlgvars Niedols: “Jāatbalsta arhitektuiesaistīšanās Būvinženieru savienībā.Jāpanāk, lai jaunie biedri pie mums ie-stājas ne tikai tāpēc, ka var darbotiesBūvzinī, bet pašas programmas dēļ.Arī ārzemju latvieši vēlas sadarbotiesar LBS.”LBS piešķir stipendiju RTU studentamAndrim Lindem. Viņš piedalās dažā-du zinātnisko darbu izstrādē tiltuceltniecībā.Nolemj organizēt ekskursiju uz viesnīcuLatvija, piedalīties Skandināvijas valstuzinātniskajā konferencē.

LabÇkie!Kop‰ Latvijas Bvnieku asociÇcija organizï konkursu Gada labÇkÇ bve,LBS regulÇri sumina savus biedrus, kas piedal¥ju‰ies ‰o ïku bvniec¥bÇ.

VairÇkkÇrt apbalvoti: AinÇrs Pauni¿‰, Aldis Grasmanis, Valters Celmi¿‰,MÇrti¿‰ Draudi¿‰, Andris Blanks, Andris Gulbis, VitÇlijs âaplinskis, JÇnis Prauli¿‰, Valdis Uzari¿‰, Jurijs De¿isovs, Imants MeÏals, JÇnis Lancers,JÇnis ·perbergs, Valdis Trops, O∫egs Tarasovs, Imants Bremze, Edgars Bïrzi¿‰, Leon¥ds Grjaznihs, Anita Ozoli¿a, Egils Kviesis, Anatolijs Lato‰kins, Leonards Dubkïviãs, Normunds TirÇns, Guntis L¥c¥tis,Sergejs Meierovics, Aivars Brambis, Aivars S¥pols, Vaira Ronimoisa, Juris Si¿elobovs, O∫egs Gnusarevs, Valent¥na ·e‰kena, Ruta Krskopa.


14


Hronika. LBS un Bvniec¥bas departaments

Izprotot būvniecības nozares lomuvalsts attīstībā, Latvijas Būvinženierusavienība ar atsaucību uztvēra idejupar Būvniecības departamenta izveidi un izstrādāja nolikuma projektu. Pēc LBS ieteikuma Videsaizsardzības un reģionālās attīstībasministrijā izveidoja Būvniecības departamentu.

LBS valdes sēde 1994. gada 16. fe-bruārī. Latvijas Būvinženieru savienī-bas priekšlikumi ir realizējušies un at-zīti Saeimā. LBS VI kongresā1994. gadā Vides aizsardzības un re-ģionālās attīstības ministrijas Būvnie-cības departamenta direktore VijaGēme īpaši uzsver Latvijas Būvinže-nieru savienības lomu ne tikai tehnis-ku jautājumu risināšanā, bet arī būv-niecības stratēģijas un politikas attīs-tībā, ko spilgti apliecina nozares insti-tucionālās sistēmas pamata izveide.LBS valdes sēde 1998. gada15. aprīlī. LBS piedāvā atbalstu būv-niecības Nacionālās valsts program-mas projekta izskatīšanā. Darba gru-pā strādās Gunārs Osis un KārlisBrakanskis. LBS valdes sēde 1998. gada31. augustā. Tiek nolemts izveidotdarba grupu, kas iesaistīties Nacio-nālās programmas radīšanā. Tās sa-stāvā ir Valdis Bundulis, TālivaldisKalniņš, Valdis Trops, Gunārs Grun-valds, Ludmila Okoloviča, MārtiņšStraume, Ainārs Pauniņš. LBS IX kongress. 1999. gads. Lē-mums: LBS valdei turpināt sadarbībuar Būvniecības departamentu noza-

res attīstības stratēģijas izstrādē unnormatīvo aktu projektu sagatavoša-nā, kā arī uzsākt aktīvu darbu Būv-niecības standartizācijas tehniskajākomitejā Latvijas nacionālo standar-tu izstrādei būvniecības jomā.LBS XII kongress. 2000. gads. Latvi-jas Būvinženieru savienības darbībasstratēģijas koncepcija: (..) liela uzma-nība jāvelta valsts institūcijām, jo se-višķi VARAM Būvniecības departa-mentam, iespēju robežās palīdzotdažādu likumdošanas aktu, normatī-vu un citu dokumentu sagatavošanāun recenzēšanā.LBS XII kongress. 2000. gads. VijaGēme: “Nav iedomājama būvniecī-bas nozares attīstība bez LatvijasBūvinženieru savienības un citāmprofesionālajām organizācijām. Vis-vairāk nozarei un tās stratēģiskajaiattīstībai nepieciešama vienota pie-eja, skaidrība uzskatos, saliedēšanāsvirzībā uz kopīgiem mērķiem.”XIII kongress. 2001. gada 7. aprīlis.Ilgvars Niedols: “Ar vides aizsardzībasun reģionālās attīstības ministru Vladi-miru Makarovu esam diskutējuši paraktuālām būvniecības problēmām,kuras jārisina. (..) Sadarbībā ar Būvnie-cības departamentu tiek veikta būvnie-cības juridisko personu pārbaude li-cences piešķiršanai. Pagājušā gadā li-cencētas vairāk nekā 500 firmas, bettikai astoņu darbība tika pārbaudīta.Tas var novest pie būvniecībaskvalitātes pazemināšanās.”Vija Gēme, VARAM Būvniecībasdepartaments: “Valsts politika navatvieglojusi būvnieku darbu.” 15



Viens no valdības deklarācijā izvirzīta-jiem uzdevumiem būvniecības jomā irnodrošināt vienotas būvniecības politi-kas izstrādi un ieviešanu, novēršot ie-saistīto institūciju sadrumstalotību unfunkcionālo pārklāšanos, un izveidotkoordinētu un integrētu būvniecībaspārvaldes un kontroles sistēmu.

Lai stiprinātu valsts kontroli būvniecībāun enerģētikā un veicinātu valsts iestā-žu darbības efektivitāti, Ministru ka-binets (MK) 2007. gada 4. decembrīatbalstīja Ekonomikas ministrijas ini-ciatīvu un pieņēma lēmumu ar 2008.gada 1. janvāri apvienot Valsts ener-goinspekciju un Valsts būvinspekciju.Galvenais iemesls šādai Ekonomikasministrijas (EM) iniciatīvai bija šo insti-tūciju īstenoto funkciju, kompetences,darbības jomu izvērtējums un funkcio-nālā audita secinājumu analīze.Saskaņā ar MK 2007. gada 4. decem-bra noteikumiem Nr. 831 Valsts būvin-spekcijas nolikums Valsts būvinspekcijaar 2008. gada 1. janvāri veic Būvniecī-bas likumā, likumā Par hidroelektrosta-ciju hidrotehnisko būvju drošumu,Enerģētikas likumā un likumā Par bīs-tamo iekārtu tehnisko uzraudzību no-teiktās funkcijas. Tātad līdztekus ie-priekš veiktajām funkcijām Valsts būv-inspekcija un Valsts energoinspekcijaturpmāk veiks arī Valsts darbainspekcijas funkcijas, kas saistītas arvalsts uzraudzības un kontroles īsteno-šanu bīstamo iekārtu tehniskās uzrau-dzības jomā, pakļaujot Valsts būvin-spekcijas uzraudzībai un kontrolei bīs-tamās iekārtas un to valdītājus. Valsts būvinspekcija ir Valstsenergoinspekcijas funkciju tiesību,saistību, mantas, arhīva un finanšu

līdzekļu pārņēmēja. Saskaņā ar MK 2007. gada 4. decem-bra noteikumiem Nr. 831 Valsts būvin-spekcijas nolikums Valsts būvin-spekcija veic šādus uzdevumus:1. Pārbauda, kā amatpersonas unvalsts pārvaldes un pašvaldību insti-tūcijas ievēro likumu un citu norma-tīvo aktu prasības būvniecības jomā.2. Veic valsts kontroli attiecībā uz būv-projektu akceptēšanu, būvatļauju iz-sniegšanu, būvju pieņemšanu eksplua-tācijā un minēto procesu norises kārtību.3. Būvlaukumos kontrolē būvēs izman-tojamo būvizstrādājumu atbilstības pra-sību ievērošanu reglamentētajā jomā.4. Atbilstoši veikto pārbaužu rezultā-tiem sniedz atzinumus un, ja nepiecie-šams, dod attiecīgajiem būvniecībasdalībniekiem norādījumus būvnorma-tīvu un citu ar būvniecību saistītu nor-matīvo aktu pārkāpumu novēršanai.5. Veic būvprojektu, būvdarbu unbūvju būvniecību reglamentējošajosnormatīvajos aktos noteikto ekspertīžuvalsts uzraudzību, lai izvērtētu to atbil-stību normatīvo aktu un tehnisko no-teikumu prasībām.6. Piedalās būvju pieņemšanas komi-siju darbā, ja būvniecība pilnīgi vai da-ļēji veikta par valsts vai pašvaldību lī-dzekļiem vai ekspluatācijā tiek nodotasabiedriski nozīmīga būve.7. Piedalās speciālo komisiju darbā, lainoskaidrotu avāriju cēloņus būvobjektos.8. Veic hidroelektrostaciju hidroteh-nisko būvju drošuma uzraudzību.9. Kontrolē hidroelektrostaciju hidro-tehnisko būvju un to ekspluatācijas at-bilstību reglamentējošo normatīvo ak-tu prasībām.10. Energoapgāde komersantu ob-jektos, kā arī tādu komersantu ob-

Izmai¿as valsts inspekcijÇsAKTUALITĀTES

16


jektos, kuri veic komercdarbību, kasietver siltumenerģijas vai elektro-enerģijas ražošanu, pārvadi vai sada-li, bet kuriem šīs komercdarbībasveikšanai saskaņā ar enerģētikas jo-mu reglamentējošiem normatīvajiemaktiem licence nav nepieciešama:10.1. Kontrolē izbūves un ekspluatā-cijas atbilstību;10.2. Uzrauga montāžas kvalitātes,drošības un ekspluatācijas pārbaužuatbilstošu un savlaicīgu veikšanu;10.3. Uzrauga atbilstības novērtēša-nu un kontrolē atbilstības novērtēša-nas apliecinājumus.11. Atbilstoši veikto pārbaužu rezul-tātiem sniedz atzinumus un, ja nepie-ciešams, dod šo noteikumu 10. apakš-punktā minēto objektu īpašniekiem vaivaldītājiem norādījumus pārkāpumunovēršanai.12. Piedalās elektroenerģijas, siltum-enerģijas un dabasgāzes apgādes sis-tēmu avāriju cēloņu noskaidrošanā unnelaimes gadījumu izmeklēšanas ko-misiju darbā.13. Uzrauga un kontrolē bīstamoiekārtu tehniskās uzraudzības nor-matīvo aktu prasību ievērošanu.14. Izmeklē bīstamo iekārtu avārijas.15. Normatīvajos aktos noteiktajākārtībā reģistrē bīstamās iekārtas.16. Izsniedz atļaujas bīstamo iekārtuekspluatācijas uzsākšanai.17. Sniedz bezmaksas konsultācijasbīstamo iekārtu valdītājiem par bīsta-mo iekārtu tehniskās uzraudzības nor-matīvo aktu prasībām.18. Izsniedz un pārreģistrē reģistrāci-jas apliecības, pagarina to derīgumatermiņu vai anulē šīs apliecības ko-mersantiem, kuri vēlas veikt rūpniecis-kos spridzināšanas darbus, sniegt pi-rotehniskos pakalpojumus, ražot (iz-gatavot) un remontēt elektrošoka ierī-ces, glabāt minēto darbu veikšanai unpakalpojumu sniegšanai paredzētos

pirotehniskos izstrādājumus, sprāgst-vielas, detonatorus vai to palīgierīces.19. Atbilstoši kompetencei sniedz in-formāciju un priekšlikumus par grozī-jumiem normatīvajos aktos, kas saistītiar būvniecību, enerģētiku vai bīstamoiekārtu tehniskās uzraudzības jomu.20. Veic citus uzdevumus saskaņā arnormatīvajiem aktiem būvniecības, ener-ģētikas vai bīstamo iekārtu tehniskās uz-raudzības jomā un EM norādījumiem.

Plānots, ka Valsts būvinspekcijas funk-cijas nākotnē varētu tikt paplašinātas,uzdodot tai veikt arī būvniecībasugunsdrošības kontroli līdz būves pie-ņemšanai ekspluatācijā. Ar MK 2007.gada 18. decembra rīkojumu Nr. 818Iekšlietu ministrijai kopīgi ar EM uzdotssagatavot un līdz 2008. gada 1. jūli-jam iesniegt MK normatīvo aktu pro-jektus par to Valsts ugunsdzēsības unglābšanas dienesta funkciju nodošanuValsts būvinspekcijai, kas saistītas arbūvniecības ugunsdrošības kontrolilīdz būves pieņemšanai ekspluatācijā. Ar 2008. gada 1. janvāri spēku zau-dējuši MK 2004. gada 30. marta no-teikumi Nr. 189 Valsts būvinspek-cijas nolikums un MK 2004. gada30. novembra noteikumi Nr. 972Valsts energoinspekcijas nolikums.Turpinot būvniecības institucionālostruktūru un funkciju optimizēšanu,2008. gada 1. janvārī spēkā stājušiesMK 2007. gada 16. oktobra noteiku-mi Nr. 694 Būvniecības, enerģētikasun mājokļu valsts aģentūras noli-kums. Būvniecības, enerģētikas unmājokļu aģentūras, kas ir veidotauz līdzšinējās VA Mājokļu aģentūrabāzes, uzdevums būvniecības poli-tikas ieviešanā — reglamentētās jo-mas tehnisko normatīvu un standartuprojektu izstrāde, valsts pārstāvībabūvniecības un būvmateriālu standar-tizācijas jomās, metodikas veidošana 17


AKTUALITĀTES

iepirkumiem būvniecībā, energoefek-tivitātes direktīvas ieviešanas pasāku-mi, informācijas apkopošana u. c. Svarīgs uzdevums aģentūrai būs būv-niecības informācijas sistēmas uzturē-šana un būvniecību reglamentējošosnormatīvajos aktos paredzēto reģis-tru — Būvkomersantu reģistra un Būv-prakses un arhitektu prakses sertifikātureģistra — uzturēšana.

2007. gadā pieņemtieun sagatavotie norma-tīvie akti būvniecībāVispārīgie būvnoteikumiAr MK 2007. gada 26. jūnija noteiku-miem Nr. 420 apstiprināti grozījumiMK 1997. gada 1. aprīļa noteikumosNr. 112 Vispārīgie būvnoteikumi.Kopumā grozījumi attiecas uz trīs gal-venajiem blokiem:vienkāršota kārtība inženiertīklu pie-vadu un iekšējo inženiertīklu izbūvei,rekonstrukcijai vai renovācijai;ieviests jauns process — apvienotāprojektēšana un būvdarbi;pastiprinātas ugunsdrošības prasības.

UgunsdrošībaAr MK 2007. gada 11. decembrī ap-stiprinātajiem noteikumiem Noteikumipar Latvijas būvnormatīvu LBN 201–07“Būvju ugunsdrošība” (stāsies spēkā2008. gada 1. martā) Latvijā tiek ie-viesta harmonizēta Eiropas ugunsdro-šības klasifikācija. Normatīvā noteiktasjaunas prasības būvkonstrukciju un iz-mantojamo būvizstrādājumu reakcijaiuz uguns iedarbību, prasības būvkon-strukciju nestspējas nodrošināšanaiugunsgrēka un sprādziena gadījumosatkarībā no būves izmantošanas veidaun iespējamās uguns slodzes, prasības

evakuācijas ceļiem un to apzīmēšanai,minimālās prasības ugunsgrēka signa-lizācijas, ugunsaizsardzības un zibensaizsardzības sistēmu ierīkošanai. Saskaņā ar šo normatīvo aktu prasī-bām, būvju, bet galvenokārt cilvēkudrošībai sagatavoti un 2008. gadātiks pieņemti grozījumi:• MK 2000. gada 28. novembra

noteikumos Nr. 411 Noteikumi parLatvijas būvnormatīvu LBN 208–00“Publiskas ēkas un būves”;

• MK 1998. gada 20. oktobra notei-kumos Nr. 409 Noteikumi par Lat-vijas būvnormatīvu LBN 211–98“Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvo-jamie nami”;

• MK 2002. gada 29. oktobra notei-kumos Nr. 485 Par Latvijas būvnor-matīvu LBN 242-02 “Gāzes sada-les un lietotāju ārējie tīkli”;

• MK 1997. gada 23. decembra no-teikumos Nr. 451 Noteikumi parLatvijas būvnormatīvu LBN 203–97“Betona un dzelzsbetona kon-strukciju projektēšanas normas”.

Publiskā apspriešanaLai saskaņotu sabiedrības un būvniecī-bas ierosinātāja intereses, nodrošinotpašvaldības lēmumu atklātumu saistī-bā ar teritorijas attīstību, kā arī iespējusabiedrībai piedalīties lēmumu pie-ņemšanā, Ekonomikas ministrija izstrā-dāja un MK 2007. gada 22. maijā pie-ņēma noteikumus Nr. 331 Paredzētāsbūves publiskās apspriešanas kārtība.

Elektroinstalāciju izbūve2008. gada 1. janvārī stājās spēkāMK 2007. gada 16. oktobra noteiku-mi Nr. 709 Noteikumi par Latvijasbūvnormatīvu LBN 261-07 “Ēku iek-šējo elektroinstalāciju izbūve”, kasnosaka vispārējās prasības elektroie-taišu līdz 1 kV projektēšanai un izbū-vei, lai nodrošinātu cilvēka un vides

AKTUALITĀTES

18


aizsardzību pret elektriskās strāvastriecieniem, ugunsgrēkiem, apdegu-miem un elektriski darbināmu mašī-nu negaidītām mehāniskām kustī-bām, kā arī lai nodrošinātu šo elek-troietaišu funkcionēšanu atbilstošitām izvirzītajiem mērķiem.

2007. gada 20. decembrī Saeima pie-ņēma grozījumus Būvniecības likumā,kas stāsies spēkā 2008. gada 1. feb-ruārī. Svarīgākie grozījumi:• precizēts būvētāja jēdziens, uzsverot

būvētāja atbildību par būvniecībasprocesu, kā arī precizētas būves, košīs personas var būvēt, arī rekon-struēt vai renovēt bez būvprakses vaiarhitekta prakses sertifikāta;

• papildināts pasūtītāja jēdziens, nosa-kot, ka pasūtītājs var būt arī pašvaldī-ba, veicot sagruvušo būvju un kultū-ras pieminekļu sarakstā esošo būvjusakārtošanu vai nojaukšanu vai pat-vaļīgās būvniecības objektu nojauk-šanu. Konkrētā norma paredz iespē-ju pašvaldībai veikt minētās darbības,ja tās neveic nekustamā īpašumaīpašnieks, valdītājs vai lietotājs;

• likumprojekts paredz, ka turpmāk,ja būvdarbu izpildei atbilstoši Vis-pārīgajiem būvnoteikumiem uncitiem normatīvajiem aktiem ir ne-

pieciešams akceptēts būvprojektsun būvatļauja, starp būvniecībasdalībniekiem, izņemot ģimenes lo-cekļus un radiniekus pirmajā unotrajā radniecības pakāpē, pardarbu vai pakalpojumu sniegšanuir slēdzami rakstveida darba vaiuzņēmuma līgumi. Pārējos gadīju-mos būvniecības dalībnieku sav-starpējās līgumiskās attiecības irnosakāmas atbilstoši Civillikumam,Darba likumam un citiem normatī-vajiem aktiem. Bez tam kontrolējo-šām institūcijām, vērtējot šā pantapārkāpumus, būs jāņem vērā ap-stāklis, vai darbs ir veikts un pakal-pojums ir sniegts bez atlīdzībaspersonisko attiecību ietvaros;

• tiek uzlabota būvniecības kontrolessistēma, nosakot, ka Valsts būvin-spekcija veic būvniecības procesa tie-siskuma pārbaudi, pamatojoties uzpersonas iesniegumu, tikai gadīju-mos, ja persona iepriekš ir izmanto-jusi visas Administratīvā procesa liku-mā noteiktās iespējas, lai situāciju at-risinātu pašvaldības ietvaros. Bez tamValsts būvinspekcijai tiek paredzētastiesības dot pašvaldību būvvaldēmnorādījumus, kā ir novēršami būvnie-cības procesa tiesiskuma pārkāpumi,un uzraudzīt to izpildi.

LBS 22.–25. maijā Rīgā rīko 47.Eiropas Būvinženieru padomes konfe-renci, kas paver plašas sakaru iespējas.

Konferences galvenie temati• Eiropas Savienības fondu līdzfinansē-

tā vides un transporta infrastruktūrassektora attīstība un tās ietekme uzbūvniecības tirgu Latvijā.

• Būvproduktu direktīvas izmanto-

šanas pieredze un attīstība Latvijā.• Baltijas valstu sadarbība izglītības un

profesiju atzīšanas jomā.• Pēc Latvijas ieteikuma konferences

laikā darbu uzsāks jauna padomesdarba grupa — Klimata izmaiņas unto ietekme uz būvvidi.

LBS jānodrošina konferences dalībnie-kiem iespēja iepazīties ar objektiem, kāarī kultūras programma.

Eiropas bvinÏenieru konference R¥gÇ

19


AKTUALITĀTES

2007. gada septembrī notika Rīgas dienas Sanktpēterburgā. Šā pasākuma ietvaros 21. septembrītika pasniegta balva Sieviete dizaināun arhitektūrā. To saņēma SIA GRAF X dibinātāja un īpašnieceRuta Krūskopa un Rīgā dzimusīarhitekte no Sanktpēterburgas Lidija Uhova.

Šo balvu ir dibinājusi pasaules asociāci-ja Sieviete biznesā. To kā savu pienesu-mu, iestājoties šajā 64 valstu organizā-cijā, izveidoja Latvijas nodaļa sadarbībāar Baltijas Arhitektūras centru. Balvupieteica Latvijas organizācijas vadošāpriekšsēdētāja Ludmila Čubačuka, kassekmīgi strādā celtniecībā un restaurā-cijā Sanktpēterburgā. Viņai ir būtiska

loma arī Krievijas Arhitektu savienībā,īpaši saistībā ar sieviešu organizācijām.Rīgas dienu laikā Sanktpēterburgā bijaarī Arhitektūras diena, uz kuru ieradāsgandrīz vai visi Latvijas spēcīgākie arhi-tekti, lai tiktos ar Sanktpēterburgas la-bākajiem arhitektiem. Un daļai noviņiem bija pārsteigums, kāpēc balvu,kas paredzēta biznesa sievietei arhitek-tūrā, žūrija izvēlējusies pasniegt tiešiRutai Krūskopai no Latvijas. Nu jau 15gadus SIA GRAF X strādā ne tikai Lat-vijā, bet ir pazīstama arī Krievijā. Katrugadu uzņēmumam ir kāds objekts šajālielajā kaimiņzemē. Kad izstādē Zočes-tvo Maskavā tika gatavots materiālspar Krievijā paveikto, SIA GRAF X, laiparādītu svarīgāko, nācās pagatavotastoņas planšetes. Rīgas dienās Sankt-pēterburgā SIA GRAF X bija planšetetikai par Rīgas Nacionālo teātri. TiešiKrievijā Ruta Krūskopa par savu darbudzirdēja tik daudz komplimentu, cikLatvijā nav dzirdējusi gadiem.Dizaina un arhitektūras balva bizne-sa sievietei tiek pasniegta vienreizgadā, un tās nolikumā ir nosacījums,ka žūrijā noteikti jābūt Arhitektu sa-vienības pārstāvjiem.

Sieviete dizainÇ un arhitektrÇ

LBS aktivitÇtesFebruārī • 15. februārī iznāk žurnāls

Būvinženieris Nr. 6.• 18. februārī pulksten 9 pirmseksā-

mena kursi — konsultācija.• 20. februārī pulksten 13 būvprakses

sertifikācija ēku būvspeciālistiem.

• 19. februārī pulksten 15 valdes sēde.• 27. februārī pulksten 13 būvprak-

ses sertifikācija ceļu un tiltubūvspeciālistiem.

• 28.–29. februārī Skolēnu pilīkvalifikācijas celšanas kursi ēkubūvspeciālistiem.

AKTUALITĀTES

20


Martā • 5. martā sākas kursi tāmētājiem.• 17. martā pulksten 9 pirmseksā-

mena kursi — konsultācija.• 18. martā pulksten 15 valdes sēde.• 19. martā pulksten 13 būvprakses

sertifikācija.• 29. martā LBS XX kongress

Latviešu biedrības namā.

Aprīlī• 14. aprīlī pulksten 9 pirmseksāme-

na kursi — konsultācija.• 16. aprīlī pulksten 13 būvprakses

sertifikācija.• 22. aprīlī pulksten 15 valdes sēde.• 24. aprīlī Radošā kafejnīca.

Maijā• 8. maijā LBA skates Gada labākā

būve uzvarētāju LBS biedru apbalvošana.

• 12. maijā pulksten 9 pirmseksā-mena kursi — konsultācija.

• 14. maijā pulksten 13 būvpraksessertifikācija.

• 20. maijā pulksten 15 valdes sēde.• 22.–24. maijā ECCE Padomes kon-

ference Rīgā.• 29. maijā tehniskais seminārs un

objekta apskate.

Jūnijā • 12. jūnijā Radošā kafejnīca.• 15. jūnijā iznāk žurnāls

Būvinženieris Nr. 7.• 16. jūnijā pulksten 9 pirmseksā-

mena kursi — konsultācija.• 17. jūnijā izbraukuma valdes sēde.• 18. jūnijā pulksten 13 būvprakses

sertifikācija.

Vairāk informācijas LBS birojāK. Barona ielā 99, Rīgā: tālrunis67845910, e–pasts: [email protected],mājaslapa: www.lbs.building.lv.

Apsveicam jubilÇrus!Kas ir vislaim¥gÇkais cilvïks?Tas, kur‰ prot just l¥dzi cita

nopelniem un priecÇjas par cita laimi kÇ par savïjo.

/Johans Volfgangs Gïte/

oktobr¥Juri Kanti‰evu, MÇri Lipi, DainiZaueru, Zaigu Upenieci, GunÇruAsari, Ivanu Timofejevu, Lidiju

Bïrzi¿u, GunÇru Ivdru

novembr¥ Agri Paiãu, Ritvaru SudÇru, GuntiGr¥nbergu, JÇni Doni¿u, Oskaru

Lumpovu, L¥viju Krauju, GudrunuVectirÇni, Nikolaju Jer‰ovu

decembr¥Andreju Lap‰i, JÇni Ådamsonu,

VoldemÇru îveli, Aiju AnduRozi, Edv¥nu Darbinieku,Kasparu Ziedkalnu, JÇni

Augstkalni¿u, Raini Krei‰mani

janvÇr¥Andri Pav¥tolu, GunÇru

Berlandu, Juri Freimani, ValteruCelmi¿u, Viju Gïmi, Oliveru

Kamerovski, Viktoru Zvonkovu,Aivaru ·mitu, Anatoliju

Lato‰kinu, Vaclavu Kova∫evski

februÇr¥Juri Bir‰u, Artru Strungu, Rasmu

VoitÇni, Augustu Apini, HarijuRasu, Vilni Pu∫˙i, Aldoni Peiãu

Par jubilÇriem varat las¥t mÇjaslapÇwww.lbs.building.lv

sada∫Ç JubilÇri. Par pïdïjiemmïne‰iem — sada∫Ç AktualitÇtes.

21


AKTUALITĀTES

Romāns Basikirskis, SIA Firma L4 Būv-uzraudzības un būvniecības konsultā-ciju nodaļas projektu vadītājs Jurijs Grigorjevs, SIA L.A.X. atbildīgaisbūvdarbu vadītājsJānis Palamarčuks, Rīgas domes Pilsē-tas attīstības departamenta Rīgas pil-sētas būvinspekcijas Latgales priekš-pilsētas būvinspektorsArtūrs Rakstiņš, SIA HVAC konstruk-tors, LLU asistentsInese Briede, SIA Merks projektuvadītājaAija Rijniece, VAS Valsts nekustamieīpašumi Būvniecības nodaļas vadītāja

Ēriks Krūmiņš, Rīgas domes Saimnie-cības pārvaldes ēku ekspluatācijas unremontdarbu sektora vadītājsMārtiņš Brūvers, SIA Firma L4 jaunā-kais būvinženierisRaitis Brencis, SIA Zemgales Tehnolo-ģiskais Centrs projektu vadītāja palīgsArnis Auermanis, SIA a222būvinženieris

Asociētie biedri: Ivars Silacērps, SIA Jaunliepājainženieris tāmētājsRihards Ābols, SIA Spinvestmentsbūvuzrauga palīgs

Jaunie biedri

Miru‰i2007. gadā septembrī

Gļebs Visockis(dzimis 1958. gada9. janvārī)

Gļebs Vicockis pēcRīgas Celtniecībastehnikuma un RīgasPolitehniskā institūta

absolvēšanas strādāja gan Rīgas 15.profesionāli tehniskajā skolā par ražo-šanas apmācības meistaru, gan firmāsLienīte, Forteks, IREST, Kalnozols Be-tons, Felikss, līdz 2001. gadā nodibi-nāja būvniecības un celtniecības re-monta individuālo uzņēmumu V.G. unpartneri. Viņš labi orientējās dažādosceltniecības materiālos, sistēmās untehnoloģijās, regulāri apmeklēja celt-niecības izstādes. Pārzināja darba aiz-sardzību, drošības tehniku un darba li-

kumdošanu. Viņam patika lasīt, spor-tot, makšķerēt, interesēja politika.

Jānis Mēnesis(dzimis 1948. gada2. jūlijā)

Jānis Mēnesis pēcMālpils hidromeliorā-cijas un celtniecībastehnikuma un RīgasPolitehniskā institūta absolvēšanas ga-du strādāja padomju saimniecībā Jel-gava, tad sāka darbu LLU — vispirmspar asistentu, tad par vecāko pasnie-dzēju un lektoru. Viņš mācīja būvdarbutehnoloģiju, celtniecības darbu orga-nizēšanu un plānošanu, celtniecībasvadīšanu. Zināšanas papildināja Ļeņin-gradā, Kijevā, Ziemeļu Ontario universi-tātes Biznesa administrācijas skolā Rī-gā, Hertogenbošas augstskolā un Eind-

AKTUALITĀTES

22


hovenas Tehniskajā universitātē Nī-derlandē, Madrides Tehniskajā univer-sitātē un Katalonijas politehniskajā uni-versitātē Barselonā. Kopš 1994. gadaviņš bija LLU Lauku inženieru fakultātesdekāna vietnieks saimnieciskajos jautā-jumos. Viņam bija vairāk nekā 17 pub-likācijas par celtniecības jautājumiem.

Uldis Brūmanis(dzimis 1930. gada3. decembrī)

Uldis Brūmanis pēcLatvijas Valsts Univer-sitātes Inženiercelt-niecības fakultātes

absolvēšanas strādāja institūta Siltum-elektroprojekts Rīgas filiālē, pēc tambija Zinātņu akadēmijas Radioastrofizi-kas observatorijas grupas vadītājs.1971. gadā viņš atgriezās darbā pro-jektēšanas institūtā Siltumelektropro-jekts. No 1996. līdz 2006. gadam Ul-dis Brūmanis bija VAS Latvenergo filiā-les Latvenergo projekts aprēķinu gru-pas vadošais inženieris. Līdztekus dar-bam projektēšanā viņš bija RTU Būv-konstrukciju katedras vecākais pasnie-dzējs, vēlāk — docents. Viņa pēdējādarbavieta bija institūts Siltumelektro-projekts. Uldis Brūmanis bija vadošaisspeciālists Celtniecības nodaļā, un viņapienākumos ietilpa būvkonstrukcijuaprēķinu izpilde un pārbaude.

2007. gada novembrī

Imants Mucenieks(dzimis 1928. gada30. oktobrī)

Imants Muceniekspēc Latvijas Valstsuniversitātes pabeig-šanas strādāja vairā-

kās celtniecības pārvaldēs, Specializēta-

jā ceļu un inženierbūvju pārvaldē. Viņšvadīja sporta nama Daugavas nulles cik-la izbūvi, Rīgas TEC-1 maģistrālo un sa-dales siltumtīklu izbūvi, notekūdeņu unlietus kolektoru izbūvi Rīgā, kanalizā-cijas un ūdensvadu tīklu izbūvi 70.–80.gados būvētajos Rīgas dzīvojamo namumasīvos. Viņš tobrīd piedalījās visuRīgas sabiedrisko ēku, skolu, slimnīcu,bērnudārzu izbūvē un daudzu rūp-niecības uzņēmumu rekonstrukcijā Rī-gā, Jelgavā, Dobelē, Valmierā un citur.No 1988. gada līdz pat aiziešanai pen-sijā 1990. gadā viņš bija specializētodarbu tresta tehniskās daļas vadītājs.

2007. gada decembrī

Pēteris Rimša (dzimis 1956. gada15. aprīlī)

Celtniecībā PēterisRimša bija kopš 15gadu vecuma, jo vi-ņa dzimtas vīrieši jauvairākās paaudzēs strādājuši būvniecī-bā. Visas vasaras aizritēja DaugavpilsPMK objektos kā palīgstrādniekam.Pēc Rīgas Politehniskā institūta absol-vēšanas viņš strādāja Ķekavas PMK,ZRA Silava, firmā Mežinieks, projektē-šanas sabiedrībā Egle, inženiertehno-loģiskajā centrā. Viņš piedalījās putnufabrikas Ķekava katlu mājas rekon-strukcijā, kā arī daudzu objektu projek-tēšanā. Viņa kontā bija vairāki desmitikoka un metāla ugunsdzēsības novē-rošanas torņu, līmētās koka konstruk-cijas, dzīvojamās mājas, rūpnīcas, sko-las, bērnudārzi, ražotnes. Būdams in-ženiertehnoloģiskā centra Saite tehnis-kais direktors, viņš strādāja būvkon-strukciju projektēšanā. Vēl savā 50. ju-bilejā viņš teica: “Harmonijas un līdz-svara saglabāšanai palīdz joga,sportošana un prieks par dzīvi.” 23


AKTUALITĀTES

Valsts aģentūra Jaunie “Trīs brāļi” sagatavojusi detālplānojumu teritorijai,kurā tuvā nākotnē parādīsies divas no-zīmīgākās mūslaiku kultūras celtnes —Latvijas Nacionālā bibliotēka un Rīgaskoncertzāle. Detālplānojuma 1. redak-cija šā gada martā tiks nodota sabie-drības vērtējumam, bet pašlaik par torisinās diskusijas profesionāļu vidū —Rīgas pilsētas arhitektu kolēģijā,Latvijas Arhitektu savienībā u. c.

Abu kultūras būvju atrašanās vietas irnoteiktas normatīvajos dokumentos —Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ga-dījumā tas ir speciālais likums, savukārtpar Rīgas koncertzāles atrašanos ABdambī, kas tika izvēlēts arhitektu un pil-sētplānotāju plenērā un vienbalsīgi

atzīts par izcilāko risinājumu, parakstītsKultūras ministrijas un Rīgas domes no-domu protokols, kā arī izdots Ministrukabineta rīkojums par Rīgas koncertzā-les projekta īstenošanu, tā koncepcijuun atrašanās vietu AB dambī.Ņemot vērā šos apstākļus, nule izstrā-dātā detālplānojuma galvenais uzde-vums ir integrēt abas kultūras celtnesRīgas telpiskajā struktūrā un rast risinā-jumus publiskās telpas un infrastruktū-ras attīstībai, dodot iespēju ērti pārvie-toties ar privāto transportu, tačupriekšroku paredzot sabiedriskajamtransportam, gājējiem un videi drau-dzīga transporta, piemēram, upjutransporta un velosipēdu, lietotājiem.Detālplānojumā iekļautie būtiskākiepriekšlikumi: • tiks nodrošināta gājēju kustība, inte-

grējot LNB un Rīgas koncertzālesteritorijas vienotā promenādē garDaugavu un paredzot plašu pub-lisku ārtelpu LNB zaļās zonassavienošanai ar AB dambi;

• AB dambja rekonstrukcija un auto-stāvvietas iekārtošana paredzēta,pēc iespējas saglabājot AB dambjaesošo kontūru un nemainotDaugavas krasta līniju;

• nobraukšana no Akmens tilta uz ABdambi tiks veidota, iespējami samazi-not pārbūves izmaksas, jo Rīgas attīs-tības plānā līdz 2018. gadam pare-dzēts, ka Akmens tilts kļūs par gājējuun sabiedriskā transporta maģistrāli;

• izstrādāta detalizēta LNB un Rīgas koncertzāles apzaļumošanas koncepcija.

Arhitekts un pilsētplānotājs Andris Ro-ze, kas veicis neatkarīga eksperta ana-līzi par detālplānojuma 1. redakciju,secina, ka no pilsētas struktūras un sa-

21. gadsimta R¥gas centra kodolsAKTUALITĀTES

24


biedriskās telpas viedokļa kultūras bū-ves Daugavas kreisajā krastā ir novieto-tas stratēģiski svarīgā vietā: tās papildi-na tā dēvētā Brīvības ceļa — maģistrā-les, kura savieno Rīgas ziemeļaustru-mu robežu ar Uzvaras parku un kurāiekļaujas Brīvības iela, Brīvības gatve,Kaļķu iela, Akmens tilts un Uzvarasbulvāris, — kultūrvēsturisko nozīmi,rada pozitīvu un respektablu 21. gad-simta pretstatu Vecrīgas vēsturiskajamsiluetam, veicina Rīgas kā laikmetīgaskultūras pilsētas tēlu un rada vārtusPārdaugavas jaunajam centram.Andris Roze savos secinājumos uzdodarī mājas darbus Rīgas domei — nolū-kā garantēt kvalitatīvu Rīgas jaunācentra veidošanos, izstrādāt pilsētvi-des konceptuālo plānu plašākai Pār-daugavas teritorijai līdz Uzvaras par-kam, ņemot vērā attīstības ieceres tie-šā Latvijas Nacionālās bibliotēkas unRīgas koncertzāles tuvumā, paredzētbibliotēkas un jaunā pilsētas adminis-tratīvā centra telpisku sasaisti, nekavē-ties ar Uzvaras bulvāra labiekārtošanugājējiem un izsludināt konkursu paridejām Akmens tilta pārvēršanai notransporta koridora par sabiedriski no-zīmīgu un dzīvu saikni starp Daugavaskrastiem. “Akmens tilta atvēlēšanatikai gājējiem un sabiedriskajam trans-portam ir vienreizēja izdevība radīt koļoti izcilu. Prāgai ir Kārļa tilts, Venēci-jai — Ponte Vechio, bet Rīgai varētubūt 21. gadsimta Ponte Nuevo Rigen-sis” (A. Roze. Latvijas Nacionālās bib-liotēkas un Rīgas koncertzāles, kā arītām piegulošo teritoriju detālplānoju-ma 1. redakcijas izvērtējums).Rīga veido savus nākotnes simbolus,un kultūras infrastruktūras projektikalpo par pozitīvu stimulu pilsētasizaugsmei. Šis detālplānojums, kamteju sāksies sabiedriskā apspriešana,iespējams, ir viens no nozīmīgāka-jiem pēdējos gados. 25

AKTUALITĀTES


Septembris• Būvinženieri augstskolās lasīs

lekcijas un gādās par praksiLatvijas Būvinženieru savienībai tāsnu jau gandrīz 20 pastāvēšanas ga-dos prioritāte allaž bijusi būvinženie-ru izglītība un kvalifikācija. Tāpēc LBSvaldes sēdē septembrī tradicionālitika spriests par to, cik jauniešu iegu-vuši būvinženieru diplomus, kāviņiem izdevies atrast sev piemērotasdarbavietas, cik vidusskolu absolven-tu uzsākuši mācības, lai nākotnē pie-biedrotos inženieru saimei, un kādupalīdzību kārtējā mācību gadāaugstskolas gaida no LBS. Rīgas Tehniskās universitātes Būvnie-cības fakultātē 2007. gadā uzņemtspēdējo gadu laikā lielākais jauniešuskaits. Būvniecības bakalaura profe-sionālajās studijās bija pieci pre-tendenti uz vienu vietu. KopumāBūvniecības fakultātē pamatstudijāsbija 3,48 pretendenti uz vienu vietu.Pamatstudijās uzņemti 592 studenti.258 no viņiem studijas finansē valsts,334 savas studijas apmaksā paši.

2007. gadā RTU Būvniecības fakultātiabsolvēja 209 jaunie speciālisti.Latvijas Lauksaimniecības universitātesLauku inženieru fakultātē būvniecībasstudiju programmā uzņemti 140 stu-denti. 67 no viņiem mācības finansēvalsts. Uz vienu vietu bija 4,85 preten-denti. 2007. gadā būvinženiera diplo-mu ieguva 27 absolventi.Rīgas Celtniecības koledžā (RCK) 2007.gadā tika uzņemti 1484 studētgribētā-ji. Pēc koledžas absolvēšanas daļa noviņiem mācības turpina abās Latvijasaugstskolās, lai iegūtu būvinženieradiplomu. Tāpēc LBS ir ļoti ieinteresētasadarboties ar RCK.Latvijas Būvinženieru savienības valdeslocekļi augstskolās lasa praktiskās lekci-jas par jaunumiem būvniecības tehno-loģijās, organizācijā, būvmateriālos,ugunsdrošībā utt., kā arī palīdz vecākokursu studentiem atrast piemērotasprakses vietas Latvijas būvuzņēmumos. • SIA LBS–Konsultants veidos

jaunu struktūru2007. gadā SIA LBS–Konsultants no-slēdza līgumus par 600 tūkstošiem la-tu un darbā iesaistīja daudzus LBSbiedrus: ekspertus, būvuzraugus. Tā kā

Diskusijas un lïmumiVALDES SĒDES

26


SIA LBS–Konsultants arvien pieaugdarbu apjoms un arī iespējas, patlabantiek veidota jauna stratēģija un struk-tūra, ko pilnībā plānots ieviest2008. gada sākumā.• Grāmatas un žurnāla redkolēģija Valde apstiprināja LBS gadagrāmatasNo I līdz XX kongresam un žurnālaBūvinženieris redkolēģiju. Redkolēģi-jas locekļi: Romāns Auniņš, AivarsCaune, Kārlis Grāmatnieks, IlmārsLeikums, Ludmila Okoloviča, ViktorsPuriņš, Vaira Ronimoisa. Redkolēģijasvadītājs: Raimonds Eizenšmits, viņavietnieks: Ilgvars Niedols. Grāmatasun žurnāla Būvinženieris galvenā re-daktore Mārīte Šperberga.

Oktobris• Valde jautā biedriem Lai uzklausītu Latvijas Būvinženieru sa-vienības biedru domas par LBS darbī-bas virzieniem, 16. oktobrī tika rīkotapaplašināta sēde. Tajā piedalījās ne vienLBS valdes locekļi, bet arī reģionālo ko-pu un dažādu uzņēmumu vadītāji, tieLBS biedri, kas aktīvi iesaistās sekcijudarbā un dažādās LBS aktivitātēs. Sēdēpiedalījās arī Valsts būvinspekcijaspriekšnieks Leonīds Jākobsons un Eko-nomikas ministrijas Būvniecības depar-tamenta direktors Ingars Pilmanis.Latvijas Būvinženieru savienības valdespriekšsēdētājs Mārtiņš Straume aicinā-ja izvērtēt LBS darbību un izteiktpriekšlikumus. No sēdes dalībniekiemtika gaidīta objektīva kritika, ierosināju-mi un atbildes uz jautājumiem: kā-diem procesiem valsts pašreizējā attīs-tības posmā LBS būtu jāvelta primārāuzmanība; ko tuvākajā laikā vēlētos sa-gaidīt no Ekonomikas ministrijas Būv-niecības departamenta; kas būtu jāda-ra, lai aktivizētu jauno būvinženierulīdzdalību LBS; kādos virzienos jāattīsta

būvspeciālistu kvalifikācijas paaugsti-nāšana? Diskutēja arī par citiem tema-tiem. Tāpat tika izteikti konkrēti priekš-likumi par LBS XX kongresa organizē-šanu 2008. gada 29. martā.Latvijā patlaban tiek būvēts septiņasastoņas reizes vairāk objektu, nekā irsertificētu būvdarbu vadītāju un būv-uzraugu. Tas nozīmē, ka joprojāmdaudzos objektos strādā nevis reāli cil-vēki, bet viņu sertifikāti. Latvijā ir ļotimaz sertificētu restauratoru, ceļinieku,ēku, ceļu un tiltu būvprojektu eksper-tu. Augstākās kategorijas projektu va-dīšanā sertificēti tikai nedaudz vairākpar 20 cilvēkiem. Kopš sava IXX kongresa LBS ir sagata-vojusi 400 inženieru, kas strādā Latvi-jas būvfirmās, taču atgriezeniskā sai-te — firmu atbalsts Būvinženieru savie-nībai — diemžēl nav izveidojusies. Lūk, dažas atziņas no sarunas. Pašvaldību savienības padomnieks, LBSbiedrs Bruno Otersons: “LBS prioritāteijābūt rūpēm par saviem biedriem — vi-ņu profesionalitātes paaugstināšana unsabiedrisko vajadzību apmierināšana.”SIA Būves un sistēmas valdes priekšsē-dētājs, LBS valdes loceklis GuntarsŠterns: “Akadēmiskā izglītība plus LBSspeciālistu pieredze būtu tas, kas vaja-dzīgs jaunajam speciālistam. Noderīgibūtu pieredzes apmaiņas braucieni.”SIA PBLC prezidents, LBS biedrs JānisLancers: “Vajadzētu popularizēt un su-mināt labākos, nosodīt sliktākos.Mums jāapzina visi LBS biedri. Vēlamsizveidot LBS biedru palīdzības fonduun izglītības fondu.”SIA BKB tehniskais direktors, LBSbiedrs Aldis Grasmanis: “LBS svarīgā-kais uzdevums ir biedru interešu aiz-stāvēšana. Lai ieinteresētu biedrus būtaktīvākiem, nevar veidot formāluspasākumus. Kongresam jābūt tādam,lai tajā vēlas piedalīties visi biedri.”Tika nolemts apkopot idejas un pēc 27


VALDES SĒDES

tam lemt par iespējām tās īstenot atka-rībā no LBS resursiem.

Novembris• Kongresa darba grupaIzveidoja darba grupu LBS XX kongre-sa organizēšanai: Guntars Šterns, Mār-tiņš Straume, Vija Gēme, Viktors Pu-riņš, Bruno Otersons, Eduards Raubiš-ko, Helēna Endriksone, Mārīte Šper-berga, Ilze Zālamane. Darba grupuvada Raimonds Eizenšmits. • Palīdzība biedriemPaplašinātajā sēdē oktobrī tika ierosi-nāts izveidot pensionāru fondu. Iz-sverot visus apstākļus un resursus,LBS valde nolēma pensionāriem palī-dzēt, piedāvājot bezmaksas apmācī-bu un darbu atbilstoši viņu spējām.Cita veida palīdzība vientuļajiem pen-sionētajiem būvinženieriem iespēja-ma īpašos gadījumos, kas tiks izvērtē-ti atsevišķi. Tāpat tika nolemts, ka jau-nieši LBS organizētās mācības varēsapmeklēt bez maksas, bet stipendijasLBS nepiešķirs, jo faktiski visiem sek-mīgajiem studentiem ir iespēja sa-ņemt valsts stipendijas, turklāt stu-denti pēc augstskolas beigšanas no-

nāks projektēšanas un būvniecībasfirmās, nevis LBS struktūrvienībās.• Sekciju darbsSēdē izvērtēja sekciju darbu.Arhitektu sekcija Valda Tropa vadībā2003. gadā izstrādāja plānu četriemgadiem. Tagad tā apvienojusies arTransportbūvju sekciju. Sekcijasbiedri piedalās Rīgas attīstības plānaapspriešanā. Daudz darīts mājokļuattīstīšanas jomā. Edgars Pučiņšregulāri informē sabiedrību parpaveikto ar plašsaziņas līdzekļupalīdzību. Ārvalstu sakaru sekcijas darbssākotnēji bija vērts uz to, lai Latvijuuzņemtu Eiropas profesionālo inže-nieru saimē. Tagad tai ir jauni uzdevu-mi. Aivars Caune informēja, ka sekcijaorganizējusi tikšanos ar inženieriem,kas strādājuši ārzemēs, un ka šādutikšanos organizēs arī ar studentiem,kas praktizējušies ārzemēs. Galvenaisuzdevums — panākt speciālistuatgriešanos Latvijas būvniecības vidē.Silvijas Štrausas vadītajā Izglītībassekcijās darbojas 15 LBS biedri. Viņuuzdevums — sakārtot mācību pro-grammas. Diemžēl to mūsdienīgu-mu dažkārt ierobežo pirms sešiemseptiņiem gadiem apstiprinātie stan-

VALDES SĒDES

28


darti, ko vajadzētu pārstrādāt. Visastrīs mācību iestādes — RTU, LLU unRCK — strādā vienoti. Arī turpmākLBS tiks skatītas prakšu programmas,praktiķi viesosies augstskolās un or-ganizēs objektu apmeklējumus. At-tīstās sadarbība starp Jaunatnes, Iz-glītības un Ārzemju sakaru sekciju.Guntars Šterns ir aktivizējis LBS Jau-natnes sekcijas darbu.Likumdošanas sekcijas veikumu varēsnovērtēt tikai pēc vairākiem gadiem.Sekcijas darbā iesaistījušies 47 biedri.Būvniecības tehnoloģiju sekcijas vadī-tājs Eduards Raubiško regulāri organi-zē ekskursijas uz objektiem, kas dod ie-spēju visiem interesentiem redzēt dar-ba procesu un iepazīt jaunās tehnolo-ģijas. Apskatīti tādi objekti kā Dienvidutilts, TEC-2, Saulkrastu apvedceļš.Jaunizveidotās Sporta un atpūtas sek-cijas vadītājs Andrejs Magaznieks noor-ganizēja LBS komandas piedalīšanosLBA sporta spēlēs. Tika sarīkots boulin-ga turnīrs, noorganizētas ziemas sportaspēles. Rudenī grupa atgriezās no ceļo-juma uz Izraēlu. 2008. gadā tiek plā-nots ceļojums uz Keniju un Tanzāniju. Sabiedrisko attiecību sekcija gādā parinformācijas atjaunošanu LBS mājasla-pā, sumina jubilārus (30, 40, 50, 60,65, 70, 75, 80, 85 gadu vecumu sa-sniegušos). Izdoti žurnāla Būvinženie-ris pieci numuri, regulāri tiek gatavotasziņas un preses relīzes ziņu aģentū-rām, nacionālajiem un rajonu medi-jiem. Tuvojoties LBS XX kongresam,top LBS gadagrāmata No I līdz XXkongresam. • Darbs Eiropas Būvinženieru

padomēLatvijas delegācija — Vija Gēme, Helē-na Endriksone, Aivars Jurjāns un JurisRihards Naudžuns — piedalījās ECCEoktobra sesijā Atēnās. Kā nākamākonferences organizētāja tika prezen-tēta Latvija. Tāpēc 2008. gadā Eiropas

inženieri ieradīsies Rīgā, lai pārspriestuaktualitātes, ko piedāvā Latvijasbūvinženieri: civilās inženierbūves unto ietekme uz vietējo tirgu (vides in-frastruktūra un transports), klimataizmaiņas un to ietekme uz būvvidi,būvprodukcijas direktīvas, eirokodi,sadarbība profesijas atzīšanā starpBaltijas valstīm. LBS valde uzskata, kašie temati ir aktuāli un par tiem ir vērtsdiskutēt un dalīties pieredzē. Šādaskonferences paver plašas iespējassavstarpējiem sakariem.

Decembris• Darbietilpīgākās jomas 2007.

gadāLBS daudz laika veltījusi valstisku jau-tājumu sakārtošanai, jo tie ļoti tiešiietekmē LBS biedru labklājību. Tačubūtisku panākumu ir maz. Labāk vei-cies Likumdošanas (ugunsdrošības)sekcijai. LBS biedri iesaistījušies ob-jektu iekonservēšanā. 2008. gadātiek prognozēta būvniecības stagnā-cija. Aizvadītais gads bijis mazāk ra-žīgs sertificēšanas ziņā, toties daudzizdarīts būvinženieru apmācībā. LBSkopā ar LBA cenšas maksimāli daudzdarīt, lai nepazeminātos būvniecībasspeciālistu zināšanu līmenis. • SIA LBS–Konsultants pakalpojumiIepriekšējos gados SIA LBS–Konsultantsienākumi tika novirzīti uzņēmuma at-tīstībai, tagad izstrādāta stratēģija untaktika, kā sabiedrība varētu pelnīt. Arīturpmāk ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumadarbā iesaistītos LBS biedri. Aizvadītajāgadā samazinājās vidējā līgumcena, joLBS–Konsultants nolēma neatteikt pa-kalpojumus mazajiem klientiem, kautarī bieži vien šādi pakalpojumi ir darb-ietilpīgi. Tiks domāts, kā uzņēmuma lī-gumdarbos iesaistīt reģionos dzīvojo-šos LBS biedrus. 29


VALDES SĒDES

JanvārisLBS valde nolemj: • apstiprināt LBS XX kongresa darba

kārtību;• akceptēt LBS 2008. gada darba plānu;• apstiprināt skates–konkursa 2007.

gada labākais inženiertehniskais risi-nājums nolikumu (lasīt 30. lpp.);

• apstiprināt LBS XX kongresā ap-balvojamo biedru sarakstus vairā-kās kategorijās: Par ieguldījumuLBS atjaunošanā un tās darba piln-veidošanā, Par ieguldījumu jaunobūvinženieru sagatavošanā, Labā-kais darba audzinātājs, Reģionālāskopas vadītājs, Aktīvākais sekcijas

vadītājs, LBS Goda biedrs;• apstiprināt darba grupu 2008. gada

22.–24. maija Eiropas Būvinženierupadomes (ECCE) sesijas sagatavoša-nai un noorganizēšanai šādā sastāvā:priekšsēdētāja Vija Gēme, priekšsē-dētājas vietniece Helēna Endriksone,dalībnieki: Artis Dzirkalis, Aivars Jur-jāns, Juris Naudžuns, Ilze Zālamane,Mārīte Šperberga;

• atbalstīt SIA Saint–Gobain jaunas sil-tumizolācijas materiālu rūpnīcasceltniecību. Par savu viedokli infor-mēt un LBS valdes nostāju paustekonomikas ministram KasparamGerhardam, Ogres pilsētas domei,Ikšķiles novada domei. Informēt Lat-vijas sabiedrību par projekta virzībasgaitu žurnālā Būvinženieris;

• par valdes pieņemtajiem lēmu-miem, LBS realizētajām aktivitā-tēm un plānotajiem pasākumiemLBS biedrus informēt gan mājasla-pā, gan žurnālā Būvinženieris.

Mārītes Šperbergas foto

Nolikums LBS skatei–konkursam 2007. gada labākais inženierteh-niskais risinājums

1. Mērķis:1.1. apzināt un popularizēt sabiedrībābūvniecības sasniegumus un to reali-zētājus Latvijā;1.2. propagandēt progresīvos inže-niertehniskos risinājumus un būvniecī-bas tehnoloģijas. 2. Nominācijas.Skate–konkurss norisinās par veiksmī-gākajiem inženiertehniskajiem risināju-

miem būvniecībā 2007. gadā eksplua-tācijā nodotajās jaunbūvēs, rekon-struētajās būvēs un ražošanā ieviesta-jām dažāda veida izstrādnēm divāsnominācijās:2.1. konstruktīvais risinājums;2.2. būvdarbu tehnoloģija.3. Izsludināšana.Skate–konkurss ir atklāts un tiekizsludināts:3.1. LBS mājaslapā www.lbs.building.lv; 3.2. žurnālā Būvinženieris;3.3. žurnālā Praktiskā Būvniecība.4. Dalībnieki:

Pieteikties l¥dz 20. martam

VALDES SĒDES / KONKURSS

30


4.1. skatē–konkursā var piedalīties ko-mercreģistrā ierakstīts komersants, kasiemaksājis skates–konkursa dalībasmaksu Ls 100 apmērā par katrupieteikumu;4.2. viens komersants var pieteikt neie-robežotu skaitu pieteikumu.5. Pieteikumu iesniegšana:5.1. katrs pieteikums iesniedzams brī-vā formā, iesniegumā norādot:5.1.1. pieteikuma iesniedzēja nosau-kumu, reģistrācijas numuru komerc-reģistrā, pasta adresi, kontaktper-sonu, tālruņa un faksa numuru,e–pasta adresi;5.1.2. pieteiktā inženiertehniskā risinā-juma autora vai autoru kolektīva vār-dus, uzvārdus un amatus; 5.1.3. informāciju par būvi vai ražotni,kurā inženiertehniskais risinājums iz-mantots vai ieviests;5.1.4. inženiertehniskā risinājuma ap-rakstu un novitātes pamatojumu, pie-vienojot pamatojošus un paskaidrojo-šus materiālus un dokumentus pēc ie-sniedzēja ieskatiem;5.1.5. ziņas par būves, ražotnes, pie-teiktā inženiertehniskā risinājuma iz-maksām un ekonomiskās efektivitātesraksturojumu; 5.1.6. apliecinājumu par būves vairažotnes nodošanu ekspluatācijā2007. gadā;5.2. pieteikumi ar pievienotajiem mate-riāliem iesniedzami līdz 2008. gada 20.martam pulksten 12 LBS konkursa ko-misijai K. Barona ielā 99, lit. 1a, Rīgā:5.2.1. vienā iesaiņojumā iesniedzamsviens pieteikums;5.2.2. vienlaikus ar pieteikumu ie-sniedzams apliecinošs dokumentspar skates–konkursa dalības maksasnomaksu.6. Vērtēšana:6.1. skates–konkursa pieteikumu iz-vērtēšanu veic LBS valdes izveidota ko-misija septiņu cilvēku sastāvā. Komisi-

jas locekļi nevar piedalīties savu ska-tes–konkursa pieteikumu vērtēšanā;6.2. skates–konkursa komisija no savavidus izvēl pārstāvi, kas katrā ska-tei–konkursam pieteiktajā būvē vai ra-žotnē iepazīstas ar pieteikto inženier-tehnisko risinājumu un sagatavo izziņukomisijai par savu vērtējumu;6.3. skates–konkursa komisija savu lē-mumu pieņem, balsojot ar vienkāršubalsu vairākumu. Katram komisijas lo-ceklim ir viena balss;6.4. komisija lēmumu pieņemšanā ie-vēro šādus pamatkritērijus:6.4.1. konstruktīvā risinājuma atbilstī-ba būves funkcionālajam risinājumam;6.4.2. ekonomiskā efektivitāte (racio-nālā konstruktīvā shēma, vieglums, iz-mantotie materiāli, paralēls funkcijusavietojums, izmaksas u. c.);6.4.3. izmantotā progresīvā/racionālābūvniecības tehnoloģija, montāžaslaiks, kvalitāte;6.4.4. konstrukcijas spēja nodrošinātprasīto drošību, ilglaicību, siltumizolā-ciju, ultravioletā, infrasarkanā staroju-ma aizsardzību;6.4.5. konstrukcijas atbilstība uguns-drošības prasībām;6.4.6. ekspluatācijā nodotā būvobjektaatbilstība akceptētajam būvprojektam,ieviestā inženiertehniskā risinājuma at-bilstība dokumentācijai, apstiprinātāprojekta atbilstība projektēšanas uzde-vumam un standartu, specifikāciju vaicitu normatīvo dokumentu prasībām;6.4.7. pieļauto atkāpju un neatbilstībuietekme.7. Apbalvošana:7.1. skatē–konkursā noteikto veiksmī-gāko inženiertehnisko risinājumuautori vai autoru kolektīvu dalībniekisaņem diplomus un balvas;7.2. skates–konkursa rezultāti tiek pub-licēti LBS mājaslapā www.lbs.buil-ding.lv, žurnālā Būvinženieris unžurnālā Praktiskā Būvniecība. 31


KONKURSS

Pirms gada LBS Starptautisko sakarusekcija aicināja dalīties pieredzē Latvijasbūvinženierus, kas strādājuši ārvalstīs.Šogad esam pulcinājuši topošos un esošos būvinženierus, lai, daloties iespaidos par ārvalstīs gūto studiju vai darba pieredzi, rosinātu pozitīvāku tendenču ieviešanu Latvijas būvniecībā.

Informāciju par šādiem studentiemsniedza LLU Arhitektūras un būvnie-cības katedras vadītāja asociētā pro-fesore Silvija Štrausa un RTU Būvnie-cības fakultātes docents Mārtiņš Vil-nītis, savukārt Starptautisko sakarusekcijas biedrs Kaspars Kurtišs uzaici-nāja būvinženierus, ar kuriem kopāstrādājis ārvalstīs.Jaunie un topošie būvinženieri bijastudējuši un praktizējušies vai strā-dājuši Dānijā, Igaunijā, Somijā, Nī-derlandē un Vācijā.Diskusijā piedalījās LBS valdes priekšsē-dētājs Mārtiņš Straume, priekšsēdētājavietnieki Raimonds Eizenšmits un Helē-na Endriksone, valdes loceklis un LBAprezidents Viktors Puriņš, LBS izpilddi-rektors Romāns Auniņš, SIA LBS–Kon-sultants izpilddirektors Juris Tervits,RTU Būvniecības fakultātes profesorsJuris Rihards Naudžuns, LBS Starp-tautisko sakaru sekcijas vadītājs Aivars

Caune, sekcijas biedri Anita Krauze,Lauris Lācgalvis un Kaspars Kurtišs. Didzis Zvirbulis, RTU absolvents, VASLatvijas Valsts ceļi centra reģiona tiltubūvinženieris, bijis pieredzes apmaiņāVācijas firmā Kempte, kur apguvis tiltuapsekošanas metodes, tostarp arīcaurteku un tuneļu apsekošanu. Iegū-to pieredzi viņš uzskata par vērtīgu, jošajā jomā Latvijā nenotiek apmācības.Arī mācību literatūra ir ierobežotā dau-dzumā un grūti pieejama praktiskai lie-tošanai. Turpretim Vācijā ir izstrādātasdažādas rokasgrāmatas un remontutehnoloģijas, kas pieejamas visiem in-teresentiem un izmantojamas darbā. Sandris Liepiņš, LLU students, SIABKPB būvkonstrukciju projektētājs,2004. gadā Socratus/Erasmus pro-grammas ietvaros trīs mēnešus prak-tizējies Nīderlandē, kur iepazinies arNīderlandes arhitektūru un piedalījiesarhitektūras un projektēšanas dar-bos. Praksē bija jāpārbauda rasējumunoformēšanas prasību izpilde pēcnoteikta saraksta, tas ir, pievēršot uz-manību tam, cik rasējums saprotamilasāms lietotājiem (mērlīnijas, izmēri,apzīmējumi u. c.). Raksturīgi, ka rasē-jumos nav vērojama izteikta detalizā-cija, kā tas ir pie mums. Tie tiek saga-tavoti ARKEY programmā, kas ir spe-

Årvalst¥s gtÇ pieredzeSEKCIJAS

32


ciāli izstrādāta holandiešu arhitek-tiem un līdzīga ARCHICAD. Gatis Liepiņš, RTU students, SIATARIS Rīga būvkonstruktors, stažējiesbūvkonstrukciju projektēšanā Igau-nijā. Viņam bijusi iespēja apmeklētarī dzelzsbetona ražotni. Prakses lai-kā Gatis pārliecinājās par igauņuprojektēšanas darbu augsto organi-zētību, uzticēšanos jaunajiem spe-ciālistiem un skandināvu pieredzespārņemšanu saliekamā dzelzsbetonajomā. Sākotnēji dzelzsbetona aprēķi-nus veic tehniķi, tad darbu pārbaudaaugstākas kvalifikācijas speciālisti. Kaspars Kurtišs, RTU absolvents, SIATARIS Rīga būvkonstruktors, strādājotSomijas meitasuzņēmumā Latvijā, di-vas reizes stažējies Somijā. Šajā laikā ie-pazinies galvenokārt ar būvkonstrukci-ju projektēšanas normatīvo bāzi. Stažē-jies arī Igaunijā. Viņa secinājums —igauņi izmanto progresīvākas darbametodes, piemēram, projektēšanā lie-tojamie normatīvi jau deviņdesmito ga-du sākumā tika bāzēti uz eirokodu, kasļoti palīdz projektēšanas darbos. Somi-jā speciālistiem raksturīgi detalizēti pār-zināt atsevišķas jomas, taču neiedziļinā-ties blakusjomās. Projektējot daudz tiekizmantoti tipveida konstruktīvo mezglurisinājumi, kas nāk par labu darba efek-tivitātei. Igaunijā ir līdzīgi kā Latvijā —šaura specializācija nav izplatīta. Margots Pētersons, RTU absolvents,SIA TARIS Rīga būvkonstruktors, strā-dājot Igaunijas meitasuzņēmumā Latvi-jā, stažējies Igaunijā. Viņš apstiprina ie-priekšējo runātāju teikto, ka Igaunijāvērojama ļoti plaša saliekamo konstruk-ciju izmantošana projektos un minimā-la detalizācijas pakāpe rasējumos, kasizskaidrojama ar ražotājiem saprotamutipveida mezglu izmantošanu, lielākuuzticēšanos jaunajiem speciālistiem.Edmunds Šķēle, RTU, SIA Construc-tion Studio būvkonstruktors, paralēli

darbam izmantoja iespēju papildinātzināšanas Dānijā. Profesionālās piere-dzes iepriekš nav bijis, tāpēc izvēlējiesiepazīties ar mācību programmām,kādas Latvijā nav pieejamas, piemēram,stikla konstrukciju projektēšana ungrunšu mehānika. Studiju slodze Dā-nijā ir tik liela, ka studentiem nav iespē-jams līdztekus mācībām strādāt. At-šķirībā no Latvijas Dānijas studentiemmācības ir par brīvu, arī bibliotēkas unvisu materiālu kopēšana ir bez maksas.Aigars Kupra, RTU, SIA Iberdaola TEC–2būvdarbu vadītājs, piedalījies studentuapmaiņas programmā Kopenhāgenā,kur izvēlējies pārsvarā apgūt priekšme-tus, ko nemāca RTU (grunšu mehānika,day-light buildings — par apgaismo-jumu, bridge structures — par tiltukonstrukcijām un concrete — parbetonu un tā izmantošanu). Šie RTUprogrammā neiekļautie priekšmetinetiek vērtēti, piešķirot kredītpunktus.Aigars uzskata, ka Dānijas Tehniskajāuniversitātē salīdzinājumā ar RīgasTehnisko universitāti ir labāk aprīkotaslaboratorijas. Praktiskie darbi notiekgrupiņās, tāpēc problēmas nav jārisinakatram atsevišķi. Pasniedzēju un stu-dentu starpā noteikti tiek veidotaatgriezeniskā saite. Arī attieksme pretstudijām ir nopietnāka nekā Latvijā —tu nedrīksti iegāzt savus grupas bied-rus, jo vērtē kopējo rezultātu. Roberts Kurma, RTU, SIA Grid Pointprojektētājs, piedalījies Dānijas studentuapmaiņas programmā un izvēlējies ap-gūt RTU neesošus priekšmetus (galīgoelementu programma, rekonstrukcijas,Mapinfo programma). Grupā izstrādātsčetrstāvu autostāvvietas projekts.Dānijā Roberts strādājis arī būvobjektāpar palīgstrādnieku. Pilsētā ir četrasaģentūras, kas palīdz studentiem darbameklējumos. Samaksa par darbu bijusi8 lati stundā pirms nodokļu nomaksas(nodokļos jāsamaksā aptuveni 50%). 33


SEKCIJAS

Ivars Aleksejenko, RTU absolvents,LĢIA ģeodēzijas inženieris, studējisģeodēziju Somijā. Šajā valstī raksturī-gi, ka valsts institūcijas kontrolē visuveicamo darbu likumīgu un kvalitatī-vu izpildi. Ģeodēzijas projekta izstrā-des termiņš ir viens gads. Pat sertifi-cētiem speciālistiem katru gadu jā-papildina sava kvalifikācija kursos. Ulvis Skadiņš, LLU lektors, SIA a222projektu vadītājs, strādājis projektēša-nas birojā Nīderlandē, kur pilnveidojissavas zināšanas objektu apsekošanā.Iegūto pieredzi uzskata par noderīgugan LLU lektora praksē, gan būvkon-strukciju projektēšanas darbā Latvijā. Romāns Basikirskis, LLU, SIA Firma L4projektu vadītājs, Kopenhāgenas inže-nieru skolā guvis vērtīgu pieredzi me-

hānikas, informāciju tehnoloģijas, me-nedžmenta, tirgus analīzes jomā. Turīpaša nozīme tiek piešķirta komandasdarbam. Komandai tiek piesaistīti divikonsultanti, kas tiekas ar studentiem.Diskusijas dalībnieki vienojās, ka infor-mācijas apmaiņa par būvniecības pro-cesa realizāciju citās valstīs ir jāturpina,jo tā var būt noderīga likumdošanaspilnveidošanai Latvijā. Viena no LBS dar-bības prioritātēm ir “mērķtiecīgs darbs,lai būvnieku labklājības līmenis Latvijābūtiski paaugstinātos, lai speciālistiemun būvfirmām nebūtu jāmeklē turībaun laime svešās zemēs un kontinentos”.

Aivars Caune,LBS Starptautisko sakaru sekcijas vadītājs

Autora foto

Jūrmalā, Majoros, pabeigta pamatsko-las sporta laukuma rekonstrukcija.

Bijušā tirgus laukuma vietā paplašinātssporta laukums ar pārsegumu no caur-spīdīgiem polikarbonāta paneļiem.Projekta autori ir arhitekts J. Dimiņš unkonstruktors I. Krusts. Piemērojoties

vietai, veidots neregulāras formaspārsegums — laidumi no 19,2 līdz43,2 m. Pārseguma garums ir 92,5 m.Daudz vērtīgu un nepieciešamu labo-jumu projektā tika izdarīts pēc eksper-ta Igora Voļina slēdziena.

Jura Tervita foto

TalkÇ nÇk eksperti

Sporta laukums 2008. gada janvārīpirms nodošanas ekspluatācijā.

Pārseguma montāža 2007. gadaoktobrī.

SEKCIJAS / LBS–KONSULTANTS

34


Eduards Raubiško ir savdabīga un spilgta personība būvinženierusaimē. Viņš ir labs organizators,ievēro līdzvērtības principu attieksmēpret cilvēkiem, ir precīzs un vienmērizdara, ko solījis. Jau viņa vārds vienir garantija. Viņš ir Rīgas domesAttīstības departamenta Dienvidutilta būves direkcijas vadītājs, LBS valdes loceklis un Būvniecībastehnoloģiju sekcijas vadītājs.

Iemantota cieņaEduards Raubiško būvniecībā ir jau 47gadus. No tiem četrdesmit divus ga-dus viņš vadījis konkrētu objektu būv-niecību un piecus gadus strādājis pargalveno inženieri projektēšanas in-stitūtā. Šajā laikā bijuši gan prieki ungandarījums, gan sajūta, ka viss jāmetpie malas. Eduards Raubiško vienmērir balstījies uz būvinženiera zināšanām,ko sistemātiski papildinājis. “Mūsuizglītības līmenis bija pietiekamiaugsts, un, strādājot ar ārzemjukolēģiem, nekad neradās problēmas.Mūsu inženieri noteikti bija priekšā, javajadzēja veikt kādas teorētiskas aplē-ses,” teic Eduards Raubiško. “Atceros

savas darba dzīves sākumu Jelgavā.Sāku strādāt par meistaru. TolaikCeltniecības ministrijai bija līgums arIekšlietu ministriju, ka celtniecībā tiksizmantoti ieslodzītie, tā sauktie zeki.Trīs gadu laikā problēmu nebija, jo vissir atkarīgs no principiālas nostājas —galvenais rādītājs ir darbs, un cilvēksjāuzskata par cilvēku. Teikšu pat, kaiemantoju šā kontingenta cieņu.”

Pēc zemestrīcesNākamais posms Eduarda Raubiškodzīvē bija būvniecība Taškentā pēc1966. gada zemestrīces. Katrai torei-zējai padomju republikai bija jāuzceļnoteikts daudzums dzīvojamo ēku uninfrastruktūras objektu. Eduards Rau-biško būvēja bērnudārzu un dzīvo-jamās mājas. Tas bija jauns inženier-tehniskais process — celtniecība seis-misko slodžu zonā. Pēc sekmīgi iz-pildīta uzdevuma Eduards saņēma pir-mo valdības apbalvojumu. Pirms 18gadiem viņš atkal bija Taškentā. Toreizceltās mājas tur joprojām stāv, kautgan pēdējo 30 gadu laikā ir pār-dzīvotas vairākas nelielas zemestrīces.Kad Rīgā sākās augstceltņu būvniecī-ba, tika radīta speciāla celtniecībaspārvalde CP-6. Eduards Raubiško vadī-ja viesnīcas Latvija un tagadējās Zem-kopības ministrijas ēkas būvniecību.Inženiertehnisko problēmu bija daudz,turklāt tādas, kas varēja kalpot parpamatu tehnisko zinātņu kandidātadisertācijas izstrādāšanai. Diemžēl,strādādams par galveno inženieri celt-niecības pārvaldē, Eduards Raubiškonespēja paralēli veikt arī zinātniskodarbu.

Garantija — Eduarda Raubi‰ko vÇrdsPERSONĪBA

36


Tad sekoja darbs Rīgas celtniecībastrestā jeb trestā Rigastroi, kur bez dau-dziem citiem objektiem Eduards Rau-biško vadīja arī Radio un televīzijascentra būvniecību Zaķusalā, monolītodaudzstāvu māju būvniecību Purv-ciemā un Pļavniekos. “Protams, pat-laban šādas būves nerada nekādasinženiertehniskas problēmas, betpagājušā gadsimta 70. gadu beigāsun 80. gadu sākumā bija jāizstrādāspeciālas veidņu sistēmas, jo pie mumsjau nekas tāds neeksistēja, bija pašiemjāizdomā šis tehnoloģiskais process,”atceras Eduards Raubiško.

Opera bez paldiesSekoja darbs pie Latvijas Nacionālāsoperas rekonstrukcijas. Būvniecībaslaikā trīs reizes mainījās nacionālāvalūta. Toreiz bija atļauta paralēlā pro-jektēšana un būvniecība. Tika noteikts,ka objekts jāpabeidz 1995. gadā, un uzobjekta atklāšanu bija uzaicinātiIgaunijas un Lietuvas prezidenti. Darbupabeidza laikā, taču būvniekiem valstspalika parādā ap pusotra miljona latu,kaut gan līdzekļi no valdības tikapieprasīti laikus. “Līdz ar to pēc darbupabeigšanas es kā Celtniecības direkci-jas vadītājs tiku atzīts par vainīgu šīssituācijas radīšanā, un, protams, par šāobjekta būvniecību, uz kuru tagad vedvisus ārzemniekus, man neviens paldiesnepateica. Šajā laika posmā, kad gribē-jās visu mest pie malas, man piezvanījano Ventspils un, neskatoties uz to, katiku lamāts, piedāvāja vadīt Olimpiskācentra būvniecību,” stāsta EduardsRaubiško. Ventspilī tika uzbūvētas trīssporta halles — basketbolam, hokejamun vieglatlētikai, kā arī Latvijā pirmaisapsildāmais futbola laukums. Ventspilshokeja un vieglatlētikas halles tika atzī-tas par 2000. gada labāko būvi, un tasdeva gandarījumu.

2002. gadā Rīgas domes vadība uzai-cināja Eduardu Raubiško vadīt Dienvi-du tilta būvniecību. “Ilgi šaubījos, jotas ir specifisks būvniecības virziens,kurā man nebija pietiekami plašas zi-nāšanas. Piekritu, bet noteicu pats sevpārbaudes laiku. Es mācījos un tagadesmu sasniedzis tādu līmeni, ka varupieņemt nepieciešamos tehniskos lē-mumus,” saka Eduards Raubiško.Viņš uzskata, ka būvniecībā interesan-tākais ir tehnisko problēmu un būvnie-cības tehnoloģisko procesu risināšana.Viņu saista iespēja redzēt sava darbaaugļus.

Tilti, ceļi un estrādeEduards Raubiško strādā komandā,kas būvē Rīgai ļoti nozīmīgus objektus.Bez Dienvidu tilta viņa rūpju lokā ir arīMežaparka estrāde un Ziemeļu šķērso-jums. “Sapratu, ka, intensīvi strādājot,Mežaparka estrādi varētu sagatavot2008. gada Dziesmusvētkiem. Abikonkursi izgāzās. Pirmajā bija vienspiedāvājums, otrajā — divi, bet vāji.Vienīgais, kā situāciju varēja glābt, sa-skaņojot ar Ministru kabinetu un Iepir-kuma uzraudzības biroju, uz sarunāmuzaicināt konkrētu būvniecības firmu,šoreiz SIA PBLC. “Jānim Lanceram varuuzticēties un esmu pārliecināts, kaestrāde līdz svētkiem būs gatava. Tas irnacionāls objekts, un man ir prieks, karekonstrukcijas projektu izstrādājaarhitekta Jura Pogas birojs. Sākums ir,un ceru, ka estrādes otro kārtu nomanis jau pārņems kāds jaunāks spe-ciālists,” cer Eduards Raubiško.Ziemeļu šķērsojums ir ļoti sarežģītsobjekts, kas sadalīts četros posmos:Vairoga iela–Vidzemes šoseja (irskiču projekts, un, ja viss ritēs, kā plā-nots, 2009. gadā gan tehniskais pro-jekts būs, gan būvniecība sāksies), 37

PERSONĪBA


Daugavgrīvas iela (no vācu projektētā-jiem tiek gaidīts piedāvājums upesšķērsošanai ar tiltu vai tuneli)–Bukultuiela–kapi (zem kapiem paredzēts tu-nelis), Rīgas apvedceļš–Daugavgrīvasiela un pēdējais posms, kas jau irārpus Rīgas robežas. Eduarda Raubiš-ko pārziņā ir tehniskie risinājumi.

Skaistie kalniEduards Raubiško vienpadsmit gadusnodarbojās ar sportu, no kuriem čet-rus gadus bija republikas izlasē. Pēc ak-tīvo sporta gaitu beigām priekšrokudod kalnu un ūdens slēpošanai.Ziemās Eduards Raubiško cenšas mak-simāli izmantot mūsu kalnu slēpoša-nas iespējas — viņš slēpo Siguldā, Pļa-viņās. Vienreiz gadā aizbrauc uz kādukalnu kūrortu. Ir slēpojis Austrijā, Itā-lijā, Vācijā, Andorā, padomju laikāKaukāzā, Čimganā, Alatau, Gudauri.Ja Eduardam Raubiško jautā, kāpēcviņš dodas uz kalniem, viņš atbild arpazīstamo teicienu: “Par kalniem skais-tāki var būt tikai kalni.”Eduards Raubiško labprāt ceļo. Viņš pa-bijis daudzās Eiropas valstīs, Argentīnā,Brazīlijā, Peru, Vidusāzijas republikās,Taizemē, Dienvidāfrikas Republikā, Na-mībijā, Botsvanā, Zambijā un Zimbab-vē, Austrālijā un Jaunzēlandē, padomjulaikā paviesojies Sibīrijā. Viņu interesēkatras zemes nacionālās atšķirības,paražas. Viņu fascinē gan seno laikubūvniecība — piramīdas Ēģiptē, Kairā,Maču Pikču, kas izturējusi visas zemes-trīces —, gan mūsdienu tehniskie ri-sinājumi — daudzstāvu kaskādes Bang-kokā, TV tornis un tunelis Šanhajā.Eduards Raubiško ir liels operas cienī-tājs, taču mīlestība uz šo mākslas veidunav atnākusi līdz ar Operas rekonstruk-ciju, bet jau krietni agrāk. “Mums, puišeļiem, bija tāds hobijs —

pēc pirmā cēliena bez biļetēm iekļūt iz-rādē un no otrā balkona klausīties ope-ru. Vairāk man gan patīk balets. Senāk,kad biju Maskavā, allaž apmeklēju Lieloteātri. Tur bija krāšņas izrādes, laba ho-reogrāfija un raksturdejas. Esmu redzē-jis Spartaku ar Māri Liepu titullomā. Man nepatīk jaunie iestudējumi Operā.Karmena vēl šķiet kaut cik pieņemama,taču Pīķa dāmas pārcelšana uz mūsdie-nām ir galīgi garām, tāpat kā dziedātājsuz skatuves treniņbiksēs. Man patīkskatīties Vīnes operas Jaungada koncer-tu, ko tagad ar satelīta palīdzību varredzēt televīzijā, bet klasiskā mūzikajāklausās koncertā, nevis ikdienassteigā,” uzskata Eduards Raubiško.Eduards Raubiško vienmēr ierodasprecīzi un tiem, kas kavē, pat lieliempriekšniekiem, atļaujas aizrādīt. Pado-tie jau pieraduši, ka visam jābūt laikā.Eduardam Raubiško ir ļoti laba humo-ra izjūta. Arī celtniecībā nereti gadāsanekdotiskas situācijas. Lūk, kāds reālsnotikums, tā teikt, iz dzīves. “1987.gadā Rīgā būvēju Radio un televīzijascentru. Atbrauca Pravda korespon-dents. Ja centrālajā laikrakstā parādītoskas slikts, republikas pirmais sekretārsvarētu zaudēt amatu. Tolaik šajā krēslāsēdēja Boriss Pugo, ar ko biju pazīs-tams kopš universitātes laikiem. Viņšman zvana un piesaka, lai viss būtukārtībā. Laikrakstā Pravda, protams,tika uzrakstīts, ka objekts tiks nodotslaikā un labā kvalitātē. Par to nevar būtnekādu šaubu. Pugo atkal zvana unsaka man paldies. Man pat gatavojāspiešķirt Latvijas PSR Nopelniem bagātāceltnieka nosaukumu. Taču tobrīd Ber-ģos cēlu tā saukto Martas Krustiņsonespansionātu vecajiem partijniekiem. Unto nu termiņā nenodevu. Tā es saņēmunevis goda nosaukumu, bet gan rājie-nu ar ierakstu personīgajā lietā.”

Mārīte Šperberga

PERSONĪBA

38


Latvijas Būvinženieru savienībasBūvniecības tehnoloģiju sekcijasvadītājs Eduards Raubiško organizējaRīgas Sporta pils demontāžas darbuapskati, ko atbilstoši vispārējiembūvnoteikumiem veic firma Citi.

Ir izstrādāts un akceptēts demontāžasdarbu projekts. Demontāžā tiek iz-mantots augstražīgs firmas Daewooagregāts ar augstas sasniedzamībasrobežu (skatīt shēmu). Diemžēl redzētais raisīja dažādas emo-cijas. Sporta pils ekspluatācijā tika no-dota 1971. gada aprīlī. Ēkas konstruk-cijas saglabājušās ļoti labā stāvoklī.Konstrukciju tips, piemēram, formas arlokveida apakšējo un augšējo joslu, patmūsdienās ir progresīvs risinājums.Daudzi LBS biedri ir piedalījušies Sportapils projektēšanā un būvniecībā. Nor-māli ekspluatējot, šis objekts kalpotusporta aktivitātēm vēl daudzus gadus.Tiek nojaukts kārtējais sporta objekts,lai tā vietā taptu ar izklaidi saistīta būve.

Sporta pils demontÇÏa

Darba diapazona vidējā sasniedzamība — 21 090 mm.

TEHNOLOĢIJAS

40


Raksts par masveida būvobjektukvalitātes būtisku pazemināšanosbija ieplānots un tika speciālirakstīts žurnāla Māja ProfesionāļiemJaungada ieskaņas izdevumam, bet nezināmu iemeslu dēļ netikapublicēts. Kas izdevējiem šoreiz nepatika? Vērtējiet, izlasot tekstu.

Ir zināma patiesība, ka būvniecība irvalsts attīstības spogulis.Fakts, ka pēdējos gados būvniecībasapjomi mūsu valstī ir ļoti strauji pieau-guši, bez šaubām mūs iepriecina, bettajā pašā laikā dara arī uzmanīgus. Ap-jomu pieaugums taču ir iegūts faktiskiar to pašu ražošanas bāzi, kas bijapirms desmit gadiem, turklāt ar ievēro-jami mazāku skaitu būvniecības spe-ciālistu un kvalificētu strādnieku, jo da-ļa, iespējams, kvalificētākā, ir aizbrau-kusi strādāt uz ārzemēm.Kā tas ir iespējams situācijā, kad arīdarba ražīgums būvlaukumos nav bū-tiski pieaudzis?Skaidrs, ka ievērojamu apjomu pieaugu-mu rada materiāli tehnisko un energore-sursu sadārdzināšanās, kā arī fakts, kabūvniecības tirgū ir parādījušies jaunispēlētāji — projektu attīstītāji, kas bieži,izmantojot citu specialitāšu strādniekus,veido jaunas būvniecības struktūrvienī-bas viena vai vairāku būvprojektu reali-zācijai — būvobjektu celtniecībai.Ja projektu attīstītājs savu nākotnes

biznesu plāno saistīt ar būvniecību, ne-kustamo īpašumu realizāciju un ap-saimniekošanu ilgtermiņā, viss ir kārtī-bā. Tiek izveidotas profesionālas būv-niecības tehniskās vadības struktūras,piesaistīti kvalificēti strādnieki un servi-sa speciālisti, top kvalitatīvs objekts.Būtiskas problēmas gan pasūtītājam,gan ekspluatētājiem rodas, ja projek-ta attīstītājs ir iecerējis realizēt tikaivienu objektu, ja viņa tehniskā ko-manda un darbu veicēji ir neprofe-sionāļi, gadījuma rakstura, bieži vienpelēkā biznesa strādnieki.Šādos gadījumos realitāte ir skarba —objekts ir pieņemts ekspluatācijā, betpar defektiem, kas parādās jau garan-tijas periodā, atbildīgā nav, jo nav arīvairs pašas firmas.Tāpēc 2008. gadā gribētos novēlēt:celsim mazāk, toties labāk! Un vēl aici-nu ievērot Būvniecības likuma 3. pantaprasības: “Būve projektējama un būvē-jama tā, lai nodrošinātu vides arhitek-tonisko kvalitāti, vides pieejamību, da-bas resursu racionālu izmantošanu, kāarī visas būves un tās atsevišķo daļustiprību un stabilitāti, ugunsdrošību,drošību lietošanā, higiēniskumu unnekaitīgumu cilvēka veselībai, energo-efektivitāti un akustiskās prasības.”Lai jums izdodas!

Mārtiņš Straume,LBS valdes priekšsēdētājs

Celsim mazÇk, toties labÇk

Latvijas BvinÏenieru savien¥ba ir gandar¥ta, ka par ekonomikas ministru iecelts kompetentais Kaspars Gerhards un par valsts sekretÇru apstiprinÇts Anrijs Mat¥ss,

jo vi¿u darb¥ba, r¥c¥ba un lïmumu pie¿em‰ana seko pïc nozares profesionÇ∫u uzklaus¥‰anas.Novïlam panÇkumus, strÇdÇjot valsts, kÇ ar¥ bvniec¥bas kompleksa labÇ!

LBS valdes vÇrdÇ priek‰sïdïtÇjs MÇrti¿‰ Straume41

MEDIJI NEPUBLICĒ


Jaunbves Jïkabpil¥

Ēkas renovācija par ūdens relaksācijas centru Kurzemes ielā 8. SIA Reāls, būvē SIA LATIW.

Būvmateriālu un dārza prečuveikala noliktavas jaunbūve Kļavu ielā 1. SIA Brēķu nami,būvuzņēmējs SIA Jēkabpils PMK.

Lielveikala jaunbūve Nākotnes ielā 2.SIA Brēķu nami,būvē SIA Jēkabpils PMK.

Slimnīcas ēku renovācija Stadionaielā 1. SIA Jēkabpils RCS, būvnieks SIA Jēkabpils PMK.

Aptiekas jaunbūve Viestura ielā 10.SIA Kolibri AD, būvnieks SIA Jēkabpils PMK.

REĢIONOS

42


Rēzeknes kopas būvinženieri aktīvipiedalās sabiedriskajā dzīvē, konovērtē pilsēta un tās iedzīvotāji.

Inženierim VaclavamKovaļevskim par ilg-gadēju darbu būv-niecībā piešķirtstituls Rēzeknes pil-sētas Goda pilsonis.Vaclavs Kovaļevskisvairāk nekā 50 gadu

ir strādājis būvniecībā, vadījisRēzeknes Vispārējās celtniecībastrestu. Viņa darbu redz ne vien pilsē-ta, bet arī rajons. Vaclava Kovaļevskasabiedriskais darbs ir saistīts ar

Latvijas Poļu savienības Rēzeknesnodaļu — viņš ir tās priekšsēdētājs. Parsavu ieguldījumu Vaclavs 2003. gada6. novembrī tika apbalvots ar PolijasZelta Krusta ordeni. Rēzeknes kopu jauvairākus gadus vadaAndrejs Kuzmins.Būvinženieri Rēzeknēregulāri cenšas atrastlaiku savas kvalifikā-cijas paaugstināša-nai. Šogad Rēzeknesbūvinženieri tāmētājikopā ar Madonas kopas dalībniekiemmācījās kursos, ko Madonā organizējaLatvijas Būvinženieru savienība.

Rïzeknï

Ēkas rekonstrukcija par tirdzniecības centru Brīvības ielā 301a. SIA Sedumi, būvnieks SIA Jēkabpils PMK.

Dzīvojamās ēkas renovācija Brīvības ielā 16. SIA BM–nams, būvnieks SIA Belmast būve. Kārļa Skrastiņa foto

43


REĢIONOS

Rīgas Politehniskā institūta Betonamehānikas laboratorijas sākums meklējams bijušajā Latvijas Zinātņuakadēmijas (LZA) Celtniecības unarhitektūras institūtā (1946–1963).Betona mehānikas pētījumu aizsācējsbija Aleksandrs Mālmeisters (vēlākakadēmiķis un LZA prezidents), kasjau toreiz pēckara tautas saimniecībasapstākļos prata saskatīt būvzinātnesļoti svarīgo un perspektīvo lomupārējo tehnisko zinātņu vidū.

Toreiz bija grūti prognozēt, ka betonsun dzelzsbetons kļūs par vissvarīgāka-jiem un visizplatītākajiem materiāliempasaulē, ka šie materiāli attīstīsies(augs to stiprība, ilgmūžība un citi kva-litātes rādītāji), plašumā vērsīsies to

būvnieciskā izmantošana, izgatavoša-nas tehnika un tehnoloģiskie procesi.Apstākļos, kad lielākā uzmanība tikapievērsta galvenajam mērķim — izdzī-vošanai, Aleksandram Mālmeisteramun Georgam Kunnosam piemita tālre-dzība. Georgs Kunnoss, kas vēlāk kļuvaarī par Rīgas Politehniskā institūta profe-soru, 1955. gadā izveidoja Betona me-hānikas laboratoriju un vadīja to līdz patpēdējam savas dzīves brīdim. Būv-zinātnes, tostarp betona zinātnes tālākāattīstība pilnā mērā apliecināja šā toreizjaunā virziena zinātnisko vērtību unbūvniecisko aktualitāti, jo šodien ir pie-rādījies, ka betons ir visekonomiskākais(tam ir vismazākās stiprības izmaksas)un visekoloģiskākais (tā ražošana unizmantošana būvniecībā vismazāk kaitēapkārtējai videi) no visiem konstruk-tīvajiem būvmateriāliem.Laboratorija savu zinātnisko darbībusāka ar projektētājiem ļoti svarīgās be-tona konstruktīvās mehānikas pētīju-mu ciklu (1955–1963), kurā pirmo rei-

RTU Betona mehÇnikas laboratorija

Aspirants Andris Šteinerts.

Profesors Georgs Kunnoss (1985).

BŪVZINĀTNE

44


zi tika pētītas tādas parādības kā vib-rāciju ietekme uz betona šļūdi, noteik-tas tā ilglaicīgās un īslaicīgās stiprībaslikumsakarības (Alberts Skudra). Kon-strukciju aplēsēm betona saliktās slo-gošanas gadījumiem tika izstrādātabetona lokālo deformāciju teorija(Aleksandrs Mālmeisters), ko izmanto-ja konstrukciju projektēšanas metodi-kās gan Latvijā, gan visā bijušajā Pa-domju Savienībā. Tika veikti eksperi-mentāli un teorētiski pētījumi par tā-dām konstruktoriem svarīgām problē-mām kā liektu un ekscentriski spiestubūvelementu elastīgās īpašības, to ilg-laicīgā stiprība un saliktā slogošana(A. Skudra, Gundaris Teters). G. Kun-nosa tiešā vadībā tika izpētītas likum-sakarības, kas nosaka betona makro-struktūras un mikrostruktūras ietekmiuz tā stiprību, reoloģiskajām īpašībām(šļūdi) un ilgmūžību, ko ziemeļvalstīsgalvenokārt nosaka tā salizturība. Pa-ralēli zinātniskajam darbam laboratori-jā tika veikti arī tautsaimniecībai aktuālitehniski pētījumi ar ieviešanu būvniecī-bas praksē, piemēram, jaunās skaidubetona, pelnu betona tehnoloģijas unarī uzlabotā romancementa lietošanamazstāvu būvniecības būvelementos.Daudzām ģimenēm būvmateriālu de-

ficīta apstākļos tās deva iespēju saviemspēkiem atrisināt mājokļa problēmu(G. Kunnoss, K. Šķerbelis, 1960).Šajā akadēmisko pētījumu posmā tikaaizsākta arī betona mehānikas temati-kas aktuāla paplašināšana, ko noteicagan vieglo betonu ražošanas uzsākša-na, gan arī jaunu tehnoloģiju parādīša-nās bijušajā Padomju Savienībā. Pie-mēram, Austris Kalnājs kopā ar G. Te-teri veica pētījumus, kas ļāva precizētslodzi nesošo gāzbetona būvdetaļuaplēses metodiku. Tika radīta, izpētītaun būvpraksē ieviesta betona maisīju-mu vibrotehnoloģija (G. Kunnoss,A. Skudra, 1962), kas ļāva būtiski sa-mazināt dārgās saistvielas patēriņu unievērojami uzlabot betona viendabībuun konstruktīvās īpašības. Ļevs Faitel-sons, Ivars Briedis un Pēteris Linarts ša-jā laikā veica nopietnus betona maisī-jumu noblīvēšanas procesu tehnolo-ģiskās mehānikas pētījumus, kas ļāvaieviest praksē tā saukto vibrovirzuļatehnoloģiju. Ar to visā bijušajā Padom-ju Savienībā tika ražotas lielizmēra sa-spriegtas dzelzsbetona konstrukcijas,galvenokārt tilta sijas.1964. gadā LZA Celtniecības unarhitektūras institūts pēc akadēmiķaA. Mālmeistera iniciatīvas tika

Bruno Lindenbergs laboratorijasmeiteņu ielenkumā.

Gāzbetona ekstrūzija Rīgas cemen-ta un šīfera rūpnīcā (1986). 45

BŪVZINĀTNE


pārveidots par Polimēru mehānikasinstitūtu, bet Betona mehānikas labo-ratorija G. Kunnosa vadībā pārcēlās uzRīgas Politehnisko institūtu, kur darbitika turpināti iepriekš iesāktajos virzie-nos. Tos apvienojot, radās pilnīgi jauns,iepriekš nepētīts betona zinātnes vir-ziens — gāzbetona tehnoloģiskā me-hānika. Tā ietvēra sevī plašus materiālureoloģisko īpašību un procesu pētīju-mus visa tehnoloģiskā cikla laikā, sākotno gāzbetona maisījuma iepildīšanasveidnē un tā uzpūtināšanas līdz pat tāpilnai sacietēšanai autoklāvās cietinā-šanas rezultātā (Georgs Kunnoss, Bru-no Lindenbergs, Videvuds Lapsa, An-dris Šteinerts, Anatolijs Solodovņikovs,Vija Tetere, Lidija Špace, Andrejs Te-rentjevs, Rūdolfs Johansons). Šajos pē-tījumos tika iegūta plaša informācijapar materiāla reoloģiskajām īpašībāmun relaksācijas parādībām visās tā teh-noloģiskajās fāzēs. Tās izmantošanaipraksē bija liela nozīme, proti, uz šopētījumu pamata tika radīta principiālijauna gāzbetona ražošanas tehnoloģi-ja — kompleksā vibrotehnoloģija. Tāietvēra gan gāzbetona vibromaisīšanu,gan arī tā maisījuma vibrouzpūtināša-nu, gan abu šo tehnoloģisko režīmu

saskaņotu optimizāciju. Šāda pieeja ļā-va izmantot maisījumus ar ievērojamimazāku ūdens saturu, iegūstot 1,6–2reizes lielāku materiāla stiprību un arīatbilstoši zemāku siltuma vadāmībuun blīvumu. Šie tehniskie efekti devaievērojamus ekonomiskos rezultātus:saistvielas ietaupījumu, siltuma ekono-miju, tehnoloģiskā cikla saīsinājumu(~1,5 reizes), produkcijas kvalitātes ie-vērojamu uzlabojumu. Šā darba ciklazinātniskā izstrāde kopā ar gāzbetonakompleksās vibrotehnoloģijas rūpnie-cisko ieviešanu Vangažu dzelzsbetonarūpnīcā 1974. gadā tika novērtēta arLatvijas Valsts prēmiju. Zinātniskā dar-ba praktiskie rezultāti tika plaši izman-toti visā bijušajā Padomju Savienībā.Deviņdesmito gadu beigās kompleksovibrotehnoloģiju lietoja jau 55% no vi-sām gāzbetona būvdetaļu ražotnēm.Paralēli šiem pētījumiem tika veiktaarī ļoti dziļa gāzbetona būvdetaļu au-toklāvās cietināšanas procesu likum-sakarību izpēte. Iegūtā informācijaļāva veikt autoklāvēšanas procesa op-timizāciju vispirms Vangažu dzelzs-betona rūpnīcā, vēlāk arī daudzāscitās bijušās Padomju Savienības rūp-nīcās (A. Šteinerts).

Betona mehānikas laboratorijaszinātniskajā seminārā uzstājas profesors Georgs Kunnoss un aspirants Andris Šteinerts.

Gāzbetona vibrotehnoloģijasieviešanas eksperimentus Vangažu dzelzsbetona rūpnīcā veicAndris Šteinerts un Aivars Gailis.

BŪVZINĀTNE

46


Darba gaitā tika ievērojami attīstīta zi-nātniski pētnieciskā darba metodikaun radītas oriģinālas ierīces un aparāti.Tostarp pieminamas betona maisījumupētīšanas reoloģiskās metodes un radī-tie oriģinālie reometri (G. Kunnoss,V. Lapsa, Pēteris Auziņš). Tāpat tika ra-dītas oriģinālas betona, arī gāzbetonaelastīgo īpašību akustiskās kontrolesmetodes, šim nolūkam izmantojot ganultraskaņas impulsu garenviļņus, ganarī šķērsviļņus un virsmas viļņus (V. Lap-sa, Voldemārs Dzenis). Šīs metodes ko-pā ar rezonanses metodi tika piln-veidotas un piemērotas betona cietē-šanas procesa pētījumiem, tostarp arīautoklāva apstākļos (Almārs Bērzons,V. Lapsa). Uz šo pētījumu pamata tikaizstrādātas metodes cietējoša betona(tostarp gāzbetona) stiprības progno-zēšanai (V. Dzenis, V. Lapsa, 1971), šū-nu betona galveno elastības rādītājuprognozēšanas teorētiskie pamati, kāarī empīriskas metodes porozitātes unmitruma ietekmes uz gāzbetona stiprī-bu novērtēšanai (V. Lapsa).Tika izstrādāts jauns vieglā betonaveids — keramzīta gāzbetons (IlmārsKālis, Gunārs Kalniņš, 1976), radīta šā

materiāla vibrotehnoloģija un izpētītaporu struktūras viendabības ietekme uzbūvmateriāla konstruktīvajām īpašībām.Tālāk attīstot gāzbetona tehnoloģiskosprocesus, tika izstrādātas arī speciālasmetodes tā uzpūtināšanai un formēša-nai: gāzbetona maisījumu uzpūtināša-nas zemfrekvences triecienu tehnolo-ģija (E. Kurnosovs) un būvelementunepārtraukta formēšanas — ekstrūzi-jas tehnoloģija (V. Lapsa, AleksandrsČučujevs, 1975–1982). Gāzbetonaekstrūzijas tehnoloģijas reoloģiskoprocesu izpratnei tika radīts arī to teo-rētiskais modelis, kas ļāva saskaņotmateriāla reoloģiskās īpašības ar tā iek-šējo un ārējo berzi ekstrūzijas kanālā(Vladimirs Vasiļevskis, G. Kunnoss,A. Čučujevs, V. Lapsa). Abas šīs meto-des ieviesa gāzbetona rūpnieciskajā ra-žošanā — pirmo deviņdesmitajos ga-dos Vangažu dzelzsbetona konstrukci-ju rūpnīcā, otro Krievijā jau pēc Pa-domju Savienības sabrukuma.

Videvuds Ā. Lapsa, Dr. sc. ing., RTU emeritētais zinātnieks

Foto no autora privātā arhīvaNobeigums nākamā numurā 15. jūnijā.

Gāzbetona vibrotehnoloģijasrūpnieciskās ieviešanas eksperi-mentus Vangažu dzelzsbetonarūpnīcā veic Andris Šteinerts.

Videvuds Lapsa gatavojas ultraskaņas impulsu ātrumamērījumiem RTU Betona mehānikaslaboratorijā (1966).

47

BŪVZINĀTNE


Turpinot darbu pie FIDIC līgumunoteikumu popularizēšanas un to plašākas ieviešanas mūsubūvniecības praksē, LatvijasInženierkonsultantu asociācija (LIKA)ir iztulkojusi un nodrukājusi FIDIC EPC/Atslēgas projektulīgumu noteikumus jeb tā saucamoSudraba grāmatu.

Ar šo darbu ir bei-dzies pirmais FIDIClīgumu noteikumutulkošanas cikls, unnu jau Latvijas būv-niecības speciālis-tiem ir pieejamaspiecas FIDIC grā-matas: Sarkanā,Dzeltenā, Zaļā, Bal-tā un Sudraba.

Pēdējos gados pasaules būvniecībastirgū ir radusies nepieciešamība pēclīguma formas, kur ļoti svarīga ir ganlīgumcenas noteiktība, gan arī darbupabeigšanas datums. Pasūtītāji ir ga-tavi maksāt vairāk — dažkārt pat ie-vērojami vairāk — par šādiem pabeig-tiem projektiem, ja viņi ir pārliecināti,ka noteiktā līgumcena netiks pa-lielināta. Šādus projektus bieži vienfinansē privāti fondi, un kreditorspieprasa no pasūtītāja lielāku pār-liecību par projekta izmaksām, nekāto paredz tradicionālās FIDIC līgumuformas. EPC — inženierdarbu, ie-pirkumu, būvniecības darbu jeb at-slēgas projektu līgums bieži vien ir da-ļa no sarežģīta komerciāla riska, un šāprojekta finansiāla vai kāda citaneveiksme var pakļaut lielam riskamvisu plānoto pasākumu kompleksu.

Uzņēmējiem šādos projektos ir ne-pieciešams uzņemties plašāku atbil-dību par riskiem, piemēram, sliktiemvai negaidītiem ģeotehniskajiem ap-stākļiem, nekā to paredz FIDIC Sar-kanā vai Dzeltenā grāmata. Ja uzņē-mējs uzņemas šādus riskus, pasūtītā-jam acīmredzot jādod viņam laiks uniespēja iegūt un izskatīt visu pieeja-mo informāciju, pirms uzņēmējs irparakstījis līgumu par noteiktu lī-gumcenu. Pasūtītājam arī jāsaprot,ka, prasot no uzņēmēja segt šādusriskus, paredzamās būvniecības iz-maksas būs lielākas un projekts varbūt komerciāli neveiksmīgs.FIDIC līgumu noteikumu plašā iz-mantošana pasaules būvniecībaspraksē ir izskaidrojama ar to, ka šoslīgumu noteikumus gadu desmitoskopā ar juristiem ir izstrādājuši unpilnveidojuši pasaules visaugstākāskvalifikācijas būvniecības, arhitektū-ras, vides, finanšu un citi speciālisti.Līgumu noteikumos ir objektīvi no-vērtētas un definētas līgumos iesais-tīto pušu tiesības un pienākumi, riskiun atbildība, finansēšanas, garantijuun apdrošināšanas nosacījumi, sa-darbība un strīdu pirmstiesas risinā-šanas kārtība.

Ar FIDIC EPC/Atslēgas projektu līgu-mu noteikumu saturu varat iepazī-ties LIKA mājaslapā: www.lika.lv.Pieteikumus par to iegādi (vienasgrāmatas cena ir Ls 25 + PVN 18%)varat sūtīt uz e-pastu: [email protected] pa faksu 67284907.

FIDIC Sudraba grÇmataLIKA

48


Pēdējais laiks sākt diskusiju par ekspertiem un viņu sūtību, jo, izmantojot sabiedrības neinformētību,ekspertīzes veic cilvēki, kuriem gan nolikumdošanas, gan ētikas viedokļa navtiesību to darīt.

Lai nodrošinātu diskusijas dalībniekuvienādu izpratni par ekspertu un viņaveicamajām funkcijām, vēlreiz būtujānocitē Būvniecības likuma 1. pantādotais terminu definējums.

Būveksperts — sertificēta fiziskapersona, kas valsts, pašvaldības vaibūvniecības dalībnieka uzdevumā veicbūvekspertīzi.Būvekspertīze — profesionālapārbaude, kuras mērķis ir dot pamato-tu atzinumu par būvprojekta (būvpro-jekta ekspertīze), būves tehniskāstāvokļa (tehniskā apsekošana) vaiveikto būvdarbu tehnisko risinājumuatbilstību normatīvo aktu un tehniskonoteikumu prasībām.

No termina definīcijas ir saprotams, kavalstī oficiālu eksperta slēdzienu vardot tikai attiecīgajā jomā sertificētafiziska persona. Vienlaikus Būvniecības likuma 8. pantsnosaka: “Ja fiziskās personas ir saņēmušas at-tiecīgu būvprakses vai arhitekta prak-ses sertifikātu, tām ir patstāvīgas prak-ses tiesības šādās būvniecības jomās:inženierizpētē;projektēšanā;būvekspertīzē;būvdarbu vadīšanā;būvuzraudzībā.”Tātad likumdevējs būvekspertīzi ir

izdalījis kā atsevišķu būvniecības jomu.Neskatoties uz to, ka būvekspertīzenav iekļauta 2003. gada 8. jūlijaMinistru kabineta noteikumos Nr. 383Noteikumi par būvprakses un ar-hitekta prakses sertifikātu piešķiršanu,reģistrēšanu un anulēšanu, LatvijasBūvinženieru savienības Būvniecībasspeciālistu sertificēšanas institūcija (LBSBSSI), respektējot Būvniecības likumaprasības, būvniecības speciālistus šajājomā sertificē. Programma, pēc kurastiek veikts sertificēšanas process, ir ak-reditēta Latvijas Nacionālajā akreditā-cijas birojā.Ņemot vērā iepriekš minēto, mumsnav pieņemamas daudzu tā sauktoekspertu nekorektās darbības, kas, iz-mantojot sabiedrības neinformētību,veic būvekspertu maksas pakalpoju-mus, lai gan ne no likumdošanas, nearī no ētikas viedokļa viņiem šādu tie-sību nav.Nebūtu liela nelaime, ja kādreiz juri-diski neoficiālu eksperta pakalpojumuklientam sniegtu nesertificēts būvspe-ciālists, bet problēmas sākas tad, kadšāds nekompetents eksperts gatavoatzinumus tiesām un nekorektusslēdzienus, uz kuriem pamatojotiestiesas pieņem viegli pārsūdzamusspriedumus. Nav brīnums, ka LBS unLBS BSSI dažkārt par vienu un to pašuobjektu un vienu un to pašu prob-lēmu no tiesām saņem izvērtēšanaičetru piecu ekspertu pretrunīgusslēdzienus. Raksturīgākie būvekspertu pārkāpumi:• pakalpojumu veic citā jomā sertificēts

speciālists, bet slēdzienā atsaucas uzšo neatbilstošo sertifikātu;

• eksperts pārsniedz savas kompetences

Bvekspert¥ze un ïtika

49


PROBLĒMA BŪVNIECĪBĀ

robežas, tas ir, atsaucoties uz savusertifikātu, sniedz eksperta slē-dzienus par jomām, kurās viņš navsertificēts;

• tehnisko problēmu neizvērtē kom-pleksi un slēdzienu nesagatavo ob-jektīvi, bet gan tendenciozi sava pa-sūtītāja interesēs;

• uzņemas darbu un izdara slēdzienuspar darbiem, kuros nav kompetents;

• nepalīdz ekspertīzes pasūtītājamsastādīt tehniski korektu ekspertīzesuzdevumu. Tādējādi tiek zaudētslaiks un pasūtītāja finanšu līdzekļi,bet korekta slēdziena nav;

• savu slēdzienu balsta uz citu eksper-tu slēdzienu kritiku, nevis uz pašaveiktajām darbībām;

• eksperta slēdzienu sniedz, neveicotnepieciešamās objekta tehniskāstāvokļa izziņas darbības;

• maldina pasūtītāju, uzrādot pašini-ciatīvas institūcijas izsniegtus eksper-tu sertifikātus kā likumdošanasakceptētus dokumentus.

Bez šaubām, neoficiālus ekspertapakalpojumus pasūtītājam var sniegt

jebkurš pilsonis neatkarīgi no savasizglītības, būvprakses un likumdošanasaktu zināšanām, piemēram, LatvijasNeatkarīgo ekspertu asociācijas biedri.Katra pasūtītāja paša ziņā ir, kādaskompetences speciālistu izvēlētiesproblēmas izvērtēšanai.Objekti, kuros ētikas pārkāpumus irpieļāvuši LBS BSSI sertificētie būvspe-ciālisti, vairs nav uz vienas rokas pirk-stiem saskaitāmi, tāpēc vēlos pievērstvisu sertificēto būvspeciālistu uzmanī-bu faktam, ka būvspeciālists patstāvī-gās prakses pakalpojumus drīkstsniegt tikai tajā jomā, kurā viņam irbūvprakses sertifikāts. Gadījumā, ja ie-priekš minētā likumdošanas prasībatiks pārkāpta, LBS BSSI izskatīs jautāju-mu par attiecīgā sertifikāta anulēšanu.Šajā reizē neminēšu objektus, par kurutehnisko stāvokli ir sniegti nekorekti slē-dzieni, un nesaukšu vārdā ekspertus,kas to ir izdarījuši, bet turpmāk šādosgadījumos pretimnākšanas nebūs.

Mārtiņš Straume,LBS BSSI galvenais administrators

Iepirkt labÇkos prÇtusJuris Rihards Naudžuns ir vadītājavietnieks Eiropas Būvinženieru pado-mes darba grupā, kas darbojas izglītī-bas jomā. Viņš stāsta: “Darba grupastrādā pie jautājumiem, kas saistīti arbūvinženiera diploma starptautisko at-zīšanu. Pēc Boloņas deklarācijas tiek iz-dalītas divas grupas: bakalauri un pēc-bakalaura izglītību ieguvušie (maģistri).Pēc pirmā līmeņa apgūšanas (ir iegūtaspamatzināšanas) var doties uz jebkuruEiropas augstskolu, kā arī strādāt Eiro-pas būvniecības tirgū. Ja runājam parmūsu cilvēkiem, tā ir liela uzdrīkstēša-

nās, jo galu galā… arī tepat var normālinopelnīt. Savukārt Eiropas lielās valstisnevēlas dalīt izglītību divās daļās, pie-mēram, Francijā, Anglijā, Vācijā unGrieķijā valda uzskats, ka akadēmiskāizglītība tāda arī ir. Latvijā izglītības re-forma ir veikta vēl pirms Boloņas dekla-rācijas pieņemšanas. Faktiski viss sāls irtajā apstāklī, ka Eiropa, tāpat kā savu-laik ASV, grib savākt labākos prātus. Untas ir iespējams, kad cilvēki sāk migrēt.Tomēr šajā kopienā katra valsts ir pat-stāvīga, un tikai no pašiem cilvēkiem iratkarīgs, kur šie prāti koncentrēsies.”

PROBLĒMA BŪVNIECĪBĀ / IZGLĪTĪBA

50


Prakti˙i mÇcÇs no citu k∫dÇmApgūt būvniecību var gan akreditētāsmācību iestādēs (3–5 gadi), ganbūvlaukumā (dārgi, jo nākas maksātar savām kļūdām), bet ir vēl trešaisvariants — mācīties no nozaresekspertiem, citu pieredzes un kļūdām,pārrunājot neskaidros jautājumus.

Būvinženieriem nu jau pusotru gaduir iespēja atsvaidzināt savas zināšanasprojektu vadībā RTU un Latvijas Būv-inženieru savienības kopīgi organi-zētajos būvinženieru kvalifikācijas cel-šanas kursos. Deviņās dienās tiek pār-runāti jaunumi būvnormatīvos unbūvniecības procesā, valsts un pašval-dības iepirkumu likuma nianses, pro-jektu vadība, izanalizētas svaigākāstāmēšanas un projektu vadības dator-programmas, projektu ekonomika in-flācijas laikā un citi interesanti (da-žiem, iespējams, tie šķiet pašsaprota-mi) temati. Šajā laikā šos kursus ir pa-beiguši jau 50 būvinženieri no PBLC,Merks, Nams, Assam-PT, LX grupa,LIDO Būvniecības nodaļas, Būvvalts,Dziedrs, Rīgas būvvaldes, Ventspilsbūvvaldes, Valmieras būvvaldes undaudziem citiem lieliem un maziembūvniecības, projektēšanas un būvuz-raudzības uzņēmumiem un organizā-cijām. Mācību programmas absol-venti atzīst, ka kursos valda brīva gai-sotne, kas ļauj izrunāt aktuālos tema-tus, dalīties profesionālajā pieredzēne tikai ar pasniedzējiem no LBS unRTU, bet arī savā starpā. Deviņu dienuprogramma ir ērti savienojama ardarbu (mācības notiek piektdienuvakaros un sestdienās) un pietiekamikompakta. Programmas beidzēji pēckursa darba aizstāvēšanas iegūst RTUapliecību un sertifikātu par sekmīgi

pabeigtu 72 stundu profesionālo mā-cību programmu. Starp citu, LBSvalde un eksperti patlaban izstrādājaunus būvprakses sertifikācijas notei-kumus. Informācija par tiem, kā arīkursa darbu tematiem ir pieejama LBSbirojā, un interesenti, līdzjutēji un kri-tiķi ir laipni lūgti piedalīties.Šopavasar mācībām RTU kursos ir pie-teikušies 12 būvinženieri. Atsaucotiesuz būvinženieru pieprasījumu, 2008.gada pavasara sesijā ieviests jauns mā-cību priekšmets — projekta komandasvadība un padoto motivēšana. Arī citimācību priekšmeti tiek pilnveidoti at-bilstoši aktuālākajām būvnieku un pro-jektētāju vajadzībām. Tieši šāds mācī-bu formāts ļauj to izdarīt elastīgi, ne-zaudējot akadēmiskās kvalitātes princi-pus. Nemainīgs paliek vienīgi fakts, kalabi inženieri ir tie, kas prot un zina vai-rāk. Papildinot zināšanas un veiksmīgitās izmantojot profesionālajā darbībā,tiek veidota aroda meistara lielākābagātība — laba reputācija.

Ervīns Butkevičs,programmas vadītājs

P. S. Pieteikties studijām šajā mācībuprogrammā var, zvanot programmasadministratorei Kristīnei Fedotovai patālruni 26207232. 51


IZGLĪTĪBA

Uzsākot 1998. gada Daugavas Ziemeļupārejas projektu, Rīgas dome pārstei-dzīgi atcēla koridora rezervāciju tiltamHanzas ielas virzienā. Latvijas Būvinže-nieru savienība vairākkārt ziņoja domeiun izklāstīja presē savus apsvērumuspar Hanzas tilta nozīmi, arī priekšliku-mus par tā realizācijas nodrošinājumu.

Rīgas teritorijas plānojumā 2006.–2018. gadam Hanzas pāreju atjaunoja,bet tikai tuneļa veidā. Konkrētajā situā-cijā tunelis nebūtu labākais pārejas va-riants, un tā parādīšanos savulaik pa-matotā un projektētā tilta vietā var iz-skaidrot galvenokārt ar izdāļāto zemesgabalu atgūšanas problēmām. Jebkurāgadījumā Hanzas pārejas īpašā nozīmeRīgas centrālās daļas auto un sabiedris-kā transporta ceļu tīkla optimizācijā pa-dara obligātu un nepieciešamu abupārejas variantu — tilta un tuneļa Dau-gavas labajā krastā (Andrejsalā, Hanzasielā) un Pārdaugavā (Ķīpsalā, Iļģucie-mā) — izbūves iespēju saglabāšanu.Andrejsalas teritorijas organizācijas unizbūves plāni liecina, ka investoru pa-matmērķis ir salas pieblīvēšana ar ap-būvi (tās ietilpība mazākā teritorijā tālupārsniedz Vecrīgu). Apbūves masīvupārtrauc tikai Daugavas pārejas tuneļa

50 m platā aizsargjosla. Apbūvei tiekatvēlēta arī Andrejostas mala starpkrastu un tuneļa joslu. Tas nelabvēlīgiiespaido apbūves telpisko kompozīci-ju, teritorijas humanizāciju (uz ko vēršuzmanību vairāki Rīgas vēsturiskā cen-tra aizgādņi) un sarežģī transporta ce-ļu sistēmas pilnvērtīgu attīstību. Projektā prasmīgi risināta salas piesais-te pilsētas meridionālajai maģistrālei:būvkompleksa iekšējā Andrejostas ielaar diviem pieslēgumiem Eksporta ielaiun tramvaja līnijas ievadu. Citādi ir arDaugavas pārejas šķērsvirziena ceļu.Būvkompleksa ietilpības maksimalizā-cija un Rīgas plānojumā Hanzas pār-ejai noteiktais tunelis ierobežo Andrej-salas galvenā transporta mezgla piln-vērtīga izkārtojuma iespējas. Projektē-tāji piedāvājuši vairākus risinājumusgan tunelim, gan arī tiltam.Tuneļa variantā pārejas maģistrāle šķēr-so Eksporta ielu pazemē, un tikai aiztās sākas izvada tranšeja, kas nošķeļViestura parka daļu, traucējot parkaapmeklēšanu. Dažos apakšvariantosdivu maģistrāļu brauktuves paliek bezsaslēgumiem. Citos mēģināts ar paze-mes atzarojumiem savienot tuneli arEksporta ielas Daugavas puses brauk-tuvi, bet iznāk tikai divi no astoņiem

Par priek‰tilta mezglu AndrejsalÇ

Hanzas pāreja Rīgas attīstībasplānā 1995.–2005. gadam.

Hanzas pāreja Rīgas teritorijasplānojumā 2006.–2018. gadam.

VIEDOKLIS

52


pilna kustības izkārtojuma pieslēgu-miem. Kopā ar to šādu risinājumu de-valvē tuneļa pieslēgumu izvada un ie-vada grāvji, kas lielos posmos nošķirAndrejsalas kvartālus no Eksporta ielas.Tātad tunelis nosaka Daugavas pārejasun Eksporta ielas autonomu funkcio-nēšanu, apgrūtinot projektējamā būv-kompleksa saiknes ar Daugavas pārejuun pilsētas centra ielu tīklu.Tilta variantos Daugavas pārejas ceļšorientēts uz Hanzas ielu. Dažos apakš-variantos krustojums ar Eksporta ielukārtots vienā līmenī, citos ar estakādi —divos. Abu maģistrāļu braucamo joslusaslēgumi risināti zemes līmenī kā regu-lējams krustojums vai ar apbraucamāmsaliņām. Priekštilta transporta mezglsaizņem plašāku vietu, tuvojoties Andrej-ostai, bet arī tad tas iznāk samocīts.Pagaidām Hanzas pārejas labā krastapriekštilta kustības izkārtojums Andrej-salas detālplānojumā, salīdzinot ar Sa-lu tilta un Dienvidu tilta transportamezgliem, ir ļoti saspiests un nepilnīgs.Domājams, ka tā risinājumu iespaidosarī Hanzas maģistrāles un PulkvežaBrieža ielas krustojuma organizācija,tāpēc sekmīgāk būtu risināt abusmezglus kompleksi.Pērn Rīgas dome pieņēma lēmumu ParAndrejsalas detālplānojuma pirmās re-dakcijas pilnveidošanu atbilstoši institūci-ju atzinumiem un sabiedriskās apsprie-šanas rezultātiem, kā arī detalplānojumagalīgās redakcijas sagatavošanu unnodošanu sabiedriskai apspriešanai.Papētījām pārskatus par institūciju at-zinumiem un sabiedrības priekšliku-miem, lai noskaidrotu, kādu detālplā-nojuma pilnveidošanu var gaidīt Dau-gavas Hanzas pārejas risinājumam.No sabiedriskās apspriešanas:“Ziemeļu un Hanzas ielas šķērsojumuizbūve atvieglos transporta kustību,būtiski ir satiksmes intensitātes aprēķi-ni transporta shēmā.”

“Eksporta ielu nevajadzētu noteikt kāmaģistrālo ielu.”Iebildums “pret jebkāda veida pārvadupār Daugavu, kas šķērso Ķīpsalu”.No Valsts kultūras pieminekļuaizsardzības inspekcijas piezīmēm:“Hanzas ielas tilta jautājums — vai tasbūs vai nebūs? Gan tilts, gan tunelis ie-viestu veselu sēriju pievedceļu variantu,kuriem noteikti būtu iespaids uz šīs zo-nas attīstību.” (Plānotāju komentārs:ieteikumi tiks izvērtēti, pilnveidojotdetālplānojumu.)No Rīgas vēsturiskā centra sagla-bāšanas un attīstības padomeslēmuma:“Turpmākajā plānošanas dokumentā-cijā iestrādāt Hanzas ielas šķērsojumarisinājumu.”Kā atbilstoši šādiem atzinumiem tikspilnveidots Hanzas pārejas transportaizkārtojuma mezgls galīgā Andrejsalasdetalplānojuma redakcijā?Tāpēc atkārtoti aicinām pilsētplānotā-jus un domniekus atbildīgi risināt Han-zas pārejas un iekšējā loka maģistrālesproblēmas, it sevišķi ņemot vērā to no-zīmi un gaidāmās transporta slodzes,attīstoties Skanstes ielas rajonam unparādoties jaunai dzelzceļa stacijai. Visi zina, kā iesākās, ar kādiem pārstei-gumiem turpinās, un tagad gaida, ar kobeigsies Dienvidu tilta un Ziemeļu pār-ejas epopejas. Nav viegli visu saskatīttālākā nākotnē, bet Daugavas pārejaHanzas ielas virzienā jāatbrīvo vismazno jau redzamajiem sarežģījumiem.Vispirms — projektējot Andrejsalas iz-būvi, infrastruktūru un rezervējot vietupilnvērtīgam tilta gala transportamezglam, tāpat arī domājot par Hanzasceļa turpinājumu Ķīpsalā un Iļģuciemā.

LBS Arhitektūras, pilsētbūvniecības untransporta infrastruktūras sekcijasuzdevumā arhitekti Valdis Trops,Edgars Pučiņš, Viesturs Briedis 53


VIEDOKLIS

Būvinženieris turpina meklēt, kas da-žos mūsu biedros ir tāds, kāpēc izdo-das dzīvē lietas sakārtot atšķirīgi nekācitiem? Vai tās ir rakstura īpašības,attieksme pret dzīvi, pret cilvēkiem?Vai tā ir kāda īpaša dienas kārtība, kas tiek ievērota? Kāda ir šī recepte?

“Kompetents arhi-tekts ar stratēģiskuinženiera redzējumu,drosmīgs reforma-tors, liela mērogabūvniecības vadītājs,savas domas aizstā-vēšanā nerespektē

pat valsts līmeņa vadītājus, sportists aratzīstamiem panākumiem burāšanā,cīņas sportā un smagatlētikā,” — tāSIA Rīgas pilsētbūvnieks ģenerāldirek-tora konsultantu Valdi Tropu raksturodaudzi LBS biedri.“Man nekad nav paticis sēdēt pie dēļa,tāpēc vienmēr esmu objektā. Manamraksturam vislabāk piestāv būve,” teicValdis Trops. Pēc arhitekta izglītībasiegūšanas viņš visu laiku ir bijis aktīvsceltnieks. Rīgas pilsētas Celtniecības unarhitektūras nodaļas Rīgas Ģenerālāplāna birojs, Latvijas Celtniecības mi-nistrijas 1. ēku celtniecības kombināts,11. celtniecības pārvalde, Orgtehstroj,projektēšanas institūts Pilsētprojekts —tāds ir Valda Topa darbavietu saraksts,līdz viņu pārvilina uz Rīgas domi. Kopš1990. gada Valdis Trops ir Rīgas domesAttīstības departamenta Kapitālās celt-niecības pārvaldes priekšnieks. Pēcreorganizācijas viņš strādā domesuzņēmumā SIA Rīgas pilsētbūvnieks.Valdis Trops vada arī Ādažu terašu unApgabaltiesas nama būvniecību.

Viņš ir LBS BSSI padomes loceklis uneksperts, LBS valdes loceklis, jauno LBSbiedru uzņemšanas komisijas loceklisun LBS Arhitektūras, pilsētbūvniecībasun transporta infrastruktūras sekcijasvadītājs.Kad Valdis Trops jūtas vislabāk? Patssmej, ka tad, kad iestājas krēsla un ne-redz ne defektus, ne izrakāto būvlau-kumu, jo tas skaistums un puķītes ap-kārt parādās tikai pēc pamatīga darbaun laika. “Man prieks, ka visu dzīvi bi-jusi iespēja spēlēties ar klucīšiem. Tikaivienmēr jāuzmanās, lai tie nesagāz-tos,” smej Valdis Trops.Kolēģi Valdi Tropu pazīst kā labu dzie-dātāju. Viņš pats teic, ka tikai deviņusgadus dziedājis korī Gaudeamus. Sā-kumā nevarējis, jo studiju gados katruvakaru strādājis, savukārt vēlāk nāciespārtraukt, jo dziedāšanu bijis grūti sa-vienot ar galvenā inženiera pienāku-miem. Tajā laikā aizņemtības dēļ viņšsveikas pateica arī savam otram vaļas-priekam — burāšanai pa ūdeni vai paledu, kaut gan bija aizburājis līdz Latvi-jas čempiona titulam. Tagad viņš rei-zēm uzdzied kolēģiem jubilejas reizēs.Un, lai uzturētu sevi labā fiziskā formā,katru sestdienu skalda malku. Viņam irčetri kamīni, kas jānodrošina ar kurinā-mo. Valdis Trops teic, ka stresu nepa-zīst, jo iemācījies objektus nodot laikusun prot panākt, lai to dara arī citi.

Jāņa Karro darbamūžs ir atdots Rē-zeknei. Būvēts arī ra-jonā. No Ezernie-kiem līdz Ērgļiem zi-nāms katrs objekts.Rēzekne Jāņa Karro

Katram sava formulaDZĪVES SKOLA

54


darbības laikā ieguvusi attīrīšanas sis-tēmas, sakārtotu siltumapgādi un at-kritumu saimniecību, gāzes vadu. Jā-nis Karro iesāka arī pilsētas centralizē-tās ūdensapgādes būvniecību. Rēzek-nē viņš ieradās 1962. gadā, kad pa-beidza Rīgas Politehnisko institūtu.Daudz gadu nostrādāti Rēzeknes Vis-pārējās celtniecības trestā, kur JānisKarro sāka kā vecākais darbu vadītājsun turpināja kā pārvaldes priekšnieksun galvenais inženieris. Viņš bijis Rē-zeknes pilsētas TDP izpildkomitejaspriekšsēdētājs un Rēzeknes reģionālāsVides pārvaldes direktors. Padomjulaikos celtniekus par īpaši draudzīgiemvidei gan nedēvēja. “Kā var nedrau-dzēties ar vidi? Mēs esam tās sastāv-daļa. Mēs paši esam vide. Nevar sevinodalīt. Ar visu, kas apkārt, mums jā-būt harmonijā,” saka Jānis Karro. ParRēzeknes rūpnieciskā mezgla celtnie-cību viņš saņēma PSRS Ministru Pado-mes prēmiju. Jānis Karro ir bijis pa-domnieka statusā Vides ministrijā,eksperts Ekonomikas ministrijā, tačupensijā nekādas vieglās dienas nesa-nāk, jo darbs pats viņu sameklē. Rei-zēm šķiet, ka tagad ir pat vairāk darā-mā nekā pirms dažiem gadiem. Te SIACēsu būvnieks kā atbildīgajam būv-darbu vadītājam jābūvē Austrumlat-gales reģiona sadzīves atkritumu poli-gons, te kas cits jādara. Jāni Karro uzskata par lielu dziedātāju.Viņš dziedājis, jau ganos ejot, pēc tamskolā, tad piecus gadus RTU vīru korī,vēlāk Rēzeknes korī Ezerzeme. Tikaidaudzo darba pienākumu dēļ biežinav ticis uz mēģinājumiem. Bet ieras-ties tikai šad un tad kā goda viesimJānim Karro nešķita pareizi — ja jaunevar vienmēr, tad tā, viņaprāt, navnekāda dziedāšana. Tāpēc viņš atvadī-jās no kora. Vēl jau palika medības, zveja, malkasskaldīšana, koku zāģēšana, ogu un sē-

ņu lasīšana. Pie Adamovas ezera JānisKarro būvē savu māju. Viņam ir četrimazbērni, kuriem arī jāatrod laiks.

“Ļoti kompetents in-ženieris, loģisks, ko-rekts, sabiedrībā labiieredzēts un cienīts,talantīgs pianists,” tāSatiksmes ministrijasAutosatiksmes de-partamenta direkto-ru Tāli Straumi raksturo kolēģi LatvijasBūvinženieru savienībā.Kompetence nerodas vienā dienā. Ardarbaspējām un labu galvu vien ne-pietiek. Jāmācās. Tālis Straume novēr-tē zināšanas. Izmācījies par satiksmesceļu inženieri, viņš strādāja par vecākoinženieri projektēšanas institūtā Ce-ļuprojekts, tad bija galvenais speciā-lists, tehniskais direktors. Tālis pieda-lījies daudzu objektu projektēšanā —viņa kontā ir transporta mezgls Inču-kalns, starptautiskā automaģistrāleHelsinki–Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava.Tālis Straume ir strādājis pie Latvijasvienotās autoceļu koncepcijas un vadī-jis trīs valsts programmu izstrādes: au-toceļu attīstības, satiksmes drošībasun velobraukšanas programmas. Ap-balvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Kas Tālim Straumem šķiet vērtīgākaisno padarītā, un kas viņam sagādāprieku? Viņš saka: “Kā inženierim —darbs pie Siguldas kamaniņu unbobsleja trasi pavadošā ceļa un pieSēnītes transporta mezgla, protams,kopā ar lieliskiem kolēģiem. Kā inže-nierim organizatoram — darbs pieJūrmalas apvedceļa saskaņošanas.Kā inženierim ierēdnim — valsts au-toceļu finansēšanas sistēmas izvei-došana un ceļu sektora pakāpeniskāčetru posmu restrukturizācija.”Astoņdesmitajos gados daudzi parceļiniekiem izteicās ar labvēlīgu 55


DZĪVES SKOLA

skaudību: par latvisko gaisotni, parsolidaritāti, par sakopto vidi ceļinie-ku administratīvajos centros un dar-ba vietās. Kas Tālim Straumem patīkceļinieka specialitātē? Viņš atzīst, katā ir iespēja līdz vissīkākajām deta-ļām iepazīt savu zemi, visus tās no-stūrus. Nu jau kādu laiku Tālis Strau-me strādā valsts struktūrā. Kāpēc?“1990. gadā mani aicināja to darīt,un pēc visai mokošām pārdomāmpiekritu, sekojot tā laika populāra-jam viedoklim: kas gan cits, ja nemēs paši? Tālāko noteica, šķiet, pā-rāk saasinātā pienākuma apziņa.”Tāļa Straumes vaļasprieks ir sports:teniss, kalnu slēpošana, braukšana arvelosipēdu, ko viņš cenšas darīt katruvakaru. “Kad pārāk rāts un nievātstieku, uzspēlēju kādu dziesmiņu uzklavierēm par prieku sev, par prieku tevun ļautiņiem par prieku…” Tā, lūk!

SIA Baložu celtnesvaldes priekšsēdētājsMāris Lipe domādesmit gadu uzpriekšu. “Man vien-mēr ir bijis svarīgi, laitas, ko daru, būtuskaists un dotu cil-

vēkiem labumu. Tikai pēc tam domājupar naudu. Būvniecība nav tikai biz-ness, man ir svarīgi, lai cilvēkiem patik-tu un man pašam būtu gandarījums,”saka Māris Lipe. Jau būdams būvinže-nieris, viņš mācījās biznesa menedž-mentu koledžā ASV, strādāja kolhozāNākotne par priekšsēdētāja vietniekuceltniecības jautājumos. Viņa vadībātika uzcelts kolhoza ciemats un daudziražošanas objekti. Savulaik PSRSbūvniecības konkursā ciemats ieguvaotro vietu. “Patīkami, ka vēl šodien cil-vēki satiekoties atceras tos trīspadsmitgadus, ko nostrādāju Nākotnē, unsaka labus vārdus. Lai arī tagad daudzi

no toreiz uzceltajiem objektiemnevienam nav vajadzīgi, tie tomēr navpārvērtušies par graustiem, tātaduzcelti labi,” saka Māris Lipe. 2003.gadā Māris atrada sabiedrotos savaiidejai par mūsdienīgu ciematu, kurātiktu izmantotas alternatīvas enerģijas,un kopā ar SIA Putsmeistars un Baložupilsētas domi nodibināja SIA Baložuceltnes. RTU profesors Juris Noviks vedstudentus skatīties šo ciematu, joatklājis, ka te Latvijā pirmo reizi tiek lik-tas lietā daudzas Vācijā noskatītas ide-jas. Te tiek izmantota zemes apkure unsaules enerģija, kuras ieguvesrisinājuma veids noskatīts Ķelnē. Pieapkures variantiem strādā arī zviedri.Visi ciemata ceļi ir bruģēti, nevisasfaltēti. Māris Lipe atzīst, ka idejasrealizēšanas sākums bijis grūts — mazbijis tādu, kas viņam ticētu. Vismazākjau nu bankas — tām vispirmsvajadzēja redzēt uzceltu māju, tikai tadMāris Lipe varētu saņemt kredītu.Savukārt tagad bankas līdzekļus dodlabprāt, turklāt pat vairākas. Tagad irpienācis Māra Lipes laiks izvēlēties. Arīar arhitektiem gājis samērā grūti —projekta laikā nomainīti pieci. Viņieminteresējusi tikai nauda, nevis projektsun ideja. Tagad Māris Lipe pats audzi-na arhitektu, kas solās būt veiksmīgsrisinājums, un viņam palīdz JurisRudzītis no Agroprojekta. Šogad pro-jekts Baložu Venēcija ir pilnībājāpabeidz. Pilsētas dome, redzotveiksmīgo risinājumu — tagadējāskaistā ciemata vietā kādreiz bija lielamiskaste —, iesaka projektu turpinātvēl citā zemes gabalā. Māris Lipeatzīst, ka stresu likvidēt palīdz darbs. Jatā nav, tad ir slikti. Māris patiešām ircaur un cauri darbaholiķis. Un visasidejas pie viņa atnāk rīta agrumā, joviņš ir rīta cilvēks — allaž cēlies agri, laiizplānotu darbus un pārdomātulabākos risinājumus.

DZĪVES SKOLA

56


Dibinu firmu. Vajadz¥gs sertificïts speciÇlists

Atbildes sagatavojis LBS izpilddirek-tors un Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas (BSSI)galvenā administratora vietnieksRomāns Auniņš.

Nesen nodibināju firmu. Tā veiksceltniecību un remontdarbus. Vaidarbinieks, ko esmu pieņēmis savāfirmā par būvdarbu vadītāju (ar vi-siem nepieciešamajiem dokumen-tiem par izglītību), drīkst iegūt šosertifikātu, strādājot šajā firmā, laifirma varētu sākt celtniecību. Unkas notiek, ja šis darbinieks aizietno darba?Jebkura būvfirma jāreģistrē Ekonomi-kas ministrijas Būvkomersantu reģis-trā. Lai to izdarītu, firmā jābūt vismazvienam sertificētam būvspeciālistamattiecīgajā jomā. Bez minētās reģistrā-

cijas firma būvdarbus nedrīkst veikt.Lai sertificētos, būvinženierim jāno-strādā vismaz trīs gadi un būvtehni-ķim pieci gadi sertificēta būvspeciālis-ta vadībā. Ja sertificētais būvdarbu vadītājs aizietno darba un citu sertificētu speciālistufirmā nav, būvdarbi objektos jāpār-trauc, līdz tiek sameklēts cits sertificētsbūvspeciālists.

Esmu RTU 3. kursa students un vēlē-tos saņemt informāciju par būvinže-niera sertifikāta iegūšanu. Gadustrādāju projektēšanas birojā. Vaipēc trīs gadu nostrādāšanas manskaitīsies trīs gadu pieredze, kautgan strādāju jau skolas laikā? Kasbez tā, ka sekmīgi jāpabeidz baka-laura studijas un jānostrādā trīs ga-di saistībā ar būvniecību, vēl būtu

Vito

lda

Kušn

era

priv

ātā

arhī

va f

oto

57


JŪS JAUTĀJAT, MĒS ATBILDAM

jāizdara? Kur var iegūt informāciju,kāds būs eksāmens, kas jānokārto,lai iegūtu šo sertifikātu? Kādiemjautājumiem jāgatavojas...Būvprakse mācību laikā, paralēlimācībām RTU strādājot būvfirmā, vē-lamajā sertifikācijas jomā tiek ieskaitī-ta, tikai sākot no 3. kursa, kad jau irapgūta daļa speciālo priekšmetu.Informācija par sertifikāciju atrodamaLBS mājaslapā www.lbs.building.lv,detalizētāka informācija saņemamaLBS birojā K. Barona ielā 99, lit. 1a,Rīgā. Pieņemšanas laiki: otrdienās unceturtdienās no pulksten 9 līdz 13.

Esmu RTU students. Vēlos izveidotsavrupmāju un mazstāvu ēku pro-jektēšanas firmu. Biju VID un Uzņē-mumu reģistrā. Tur man ieteicapajautāt LBS, kādi dokumenti,sertifikāti nepieciešami, lai varētusaņemt projektēšanas firmas licenciun sertifikātus darbības uzsākšanai.Vēlos zināt, vai man jāpiesaista ser-tificēts arhitekts, būvinženieris, laivarētu izveidot firmu? Vai arī viņusvarēs piesaistīt, tikai uzsākot reāludarbu? Kur varētu konsultēties paršādiem jautājumiem?

Raivo KatšensLai būvobjektu projektēšanas firma ie-gūtu prakses tiesības, tai jāreģistrējasEkonomikas ministrijas Būvkomersan-tu reģistrā, un šim nolūkam firmā jā-būt vismaz vienam sertificētam arhi-tektam un vienam sertificētam būv-konstruktoram, ja firmā netiek veiktaarī citu inženierrisinājumu projektēša-na. Vairāk par reģistrāciju jāinteresējasEkonomikas ministrijā.Sertificēšanu ēku konstrukciju projek-tēšanā veic LBS Būvniecības speciā-listu sertifikācijas institūcija (BSSI)K. Barona ielā 99, lit. 1a, Rīgā, kur varsaņemt nepieciešamās iesniegumaun darbu saraksta veidlapas, eksāme-

na jautājumu sarakstu, kā arī noskai-drot pārējos ar sertificēšanu saistītosjautājumus. Galvenais priekšnotei-kums sertificēšanai, lai pretendentambūtu augstākā vai vidējā profesionālāizglītība un attiecīgi trīs vai piecu ga-du būvprakse kā ēku konstrukcijuprojektētājam.Plašāka informācija par sertificēšanuir LBS mājaslapā www.lbs.building.lv.

Vai ir iespējams saņemt sertifikātuēku būvdarbu vadīšanā un būvuz-raudzībā, ja esmu pabeidzis RīgasTehniskās universitātes Būvniecībasfakultāti. Esmu inženierzinātņubakalaurs būvzinātnē. Man ir arīvidējā tehniskā izglītība. Darbapieredze — trīs gadi darbu vadītājapalīga amatā.

Aleksandrs ČerņiševsJābūt 1. vai 2. līmeņa profesionālajaiaugstākajai izglītībai, kas atbilst būvin-ženiera vai profesionāla bakalaura(ne mazāk kā 4 gadu mācību kurss)diplomam. Nav skaidrs, kādā jomā iriegūta vidējā tehniskā izglītība, jo, laisertificētos, jābūt profesionālajai vidē-jai izglītībai tieši būvniecības jomā.

Vēlētos uzzināt, vai ir iespējamsbūvniecības jomā iegūt sertifikātu,kas tiktu atzīts ne tikai Latvijā, betvisā Eiropas Savienībā?

Anna ZītarePagaidām tāda vispārēja sertifikātanav un katrā valstī jāatzīst citā valstīiegūts sertifikāts.

Esmu ieguvis inženierzinātņumaģistra grādu LLU. Strādāju parinženieri (konstruktoru) jau trešogadu. Darba pienākumi — saskaņāar būvprojekta MK sadaļu izstrādātMKD rasējumus. Esmu piedalījiesdaudzu ēku tērauda konstrukcijuradīšanas procesā. Stažēšanās


58


vadītāja man nav. Vai ar to ir pietie-kami, lai pēc trīs gadu darba varē-tu iegūt būvprakses sertifikātu ēkukonstrukciju projektēšanā?

Andris KronbergsDiemžēl ar to nepietiek, jo Ministru ka-bineta 2003. gada 8. jūlija noteikumuNr. 383 6.3. punkts nosaka, ka sertifi-kāta pretendenta būvprakse jāaplieci-na par šo darbu izpildi atbildīgam ser-tificētam speciālistam — tātad tam,kura vadībā pretendents strādājis.

Kādas iespējas ir iegūt sertifikātu iek-šējo inženiertīklu (apkures, ūk, km,sm, gāzes) tāmēšanā? Pēc diviemgadiem bakalaura biznesa vadībāman ir piecu gadu pieredze būvnie-cībā un divarpusgadu tāmēšanā?

Ritvars KazāksLBS BSSI tiek sertificēti būvspeciālis-ti — būvprojektu ekonomisko daļu,apjomu un tāmju sastādīšanā, nesa-dalot apakšspecialitātēs, kā norādātjūs. Painteresējieties Latvijas Siltuma,gāzes un ūdens tehnoloģijas inženierusavienībā (LSGŪTIS) Stirnu ielā 34,Rīgā, tālr. 67149361.

Vai strādājot par būvdarbu meistaruprojektu vadītāja vadībā ir vajadzīgskāds sertifikāts vai speciālā apmācī-ba? Izglītība — vidējā.

Sandra D.Būvniecības likuma 8. pants, kas nosa-ka Latvijā reglamentētās jomas būv-niecībā, neparedz obligātu būvdarbumeistaru sertificēšanu. Obligāta irbūvdarbu vadītāju sertificēšana.

Vai individuālajam komersantam irvajadzīgs būvdarbu vadītājs (arbūvprakses sertifikātu, kas reģis-trēts Būvkomersantu reģistrā), javeic kosmētiskos remontdarbusdzīvokļos, privātmājās utt.

Jānis

Nav saprotams jautājums, jo individuā-lais komersants nedrīkst algot darba-spēku un, strādājot reglamentētā jomā,viņam pašam nepieciešams sertifikāts.

Vai varu pretendēt uz tāmēšanassertifikāta saņemšanu, ja ir jau4,5 gadu pieredze tāmēšanā. Esmuieguvis arī būvinženiera grādu.

Rinalds KivlisVarat pretendēt.

Vai valsts iestādei, plānojot 2008. ga-dam telpu remontus, jāpieaicina ēkuapsekotājs, tāmju sastādītājs un būv-uzraugs no tās pašvaldības, kuras te-ritorijā tiks veikti remontdarbi (LRProkuratūra ir valsts iestāde, kurasstruktūrā rajonos ir iestādes, kurāsveicami šie darbi), vai arī var pieai-cināt vienu speciālistu visu iestāžuapsekošanai, tāmju sastādīšanai unbūvuzraudzībai? Ļoti gaidīšu atbildi!

LR Prokuratūras Iekšējā auditadaļas revidente A. Smiltniece

Latvijas būvnormatīvi nosaka:• obligāti ir jāveic būvju tehniskā ap-sekošana pirms tās renovācijas darbuprojektēšanas (LBN 405-01 4.2. p.);• būve jāapseko attiecīgajā jomā serti-ficētai fiziskai personai vai Būvkomer-santu reģistrā reģistrētai juridiskai per-sonai (LBN 405-01 6. p.);• Būvniecības likuma 8. pants nosaka, kabūvuzraudzība ir reglamentēta joma, betVispārīgo būvnoteikumu 159. punktsnosaka, ka būvvalde pieprasa objektābūvuzraugu, ja būvniecība tiek veikta parvalsts vai pašvaldību līdzekļiem;• jautājums par būvspeciālistu pieaicinā-šanu no konkrētas pašvaldības nav īstisaprotams, taču nav teritoriālu ierobe-žojumu būvspeciālistu pieaicināšanai.

Atbildes uz jautājumiem meklējietmājaslapā www.lbs.building.lv rubrikāJūs jautājat, mēs atbildam. 59



Viktors Purmalis,būvinženieris: “Valstsbūvniecību atstājusipašplūsmā. Ar nozarisaistītās struktūras irsašķaidītas. Daudzpāri nodarīts būvma-teriālu ražošanai.

Tāpēc prioritātes patlaban būtu šādas:speciālisti, sākot ar amatniekiem, unreglamentējošie dokumenti, kas ievē-rojami uzlabotu kvalitāti. Lielām fir-mām te problēmu nav, bet sīkās, kasuzrodas kā sēnes pēc lietus un tikpatātri pazūd, nodara daudz ļauna, jo at-tīstītāju firmu īpašnieki bieži vien navbūvnieki un arī speciālistus neatrodpašus prasmīgākos.”

Mihails Glazunovs,SIA Glamma tehnis-kais direktors: “Vēl jo-projām gadās pasūtī-tāji, kas cenšas eko-nomēt arī uz uguns-drošību, bet lielākādaļa tomēr saprot, kaskopais maksā div-

reiz. Vieni no svarīgākajiem būvniecībāir normatīvi. To joprojām trūkst, līdz arto celtniecības gaitā tiek pieļauts daudzkļūdu. Loģiski, ka būvniecības izmaksastikai palielinās, ja darbs jādara vēlreiz unbrāķis jālabo.”

Dzintars Gailītis, SIABathaus darbu vadī-tājs: “Privātajā sekto-rā kvalitāte ļoti klibo.Lai kā negribētos pri-vātmāju īpašniekiemalgot būvuzraugu, jotas šķiet dārgi, vis-maz galveno kon-

strukciju būvniecības laikā tas atmak-

sājas. Uztrauc, ka daļa speciālistu ne-vēlas mācīties, negrib apgūt jauno.Maz ir jauniešu, kuriem būtu vēlēšanāsjomu, kurā strādā, kā saka, izkost līdzkaulam. Dažkārt būvuzraugi ierodasobjektā un tik vien zina kā pateikt:nedrīkst. Jāspēj pamatot, kāpēc nebū-tu vēlams kaut ko darīt vai, tieši otrādi,vajadzētu darīt. Piemēram, koka karka-sa ēkas OSB plātnes apšujot ar puto-plastu, pēc trim četriem gadiem mājāiemetīsies sēnīte. Tā ir reāla situācija,un to pierāda aprēķini, jo māja neelpo. Nozarei visvairāk pietrūkst vienotas ko-ordinācijas. Kolīdz celtniecību sadalīja,sākās bardarks. Un sadalīja laikam tā-pēc, lai nevar kontrolēt.” Juris Kantiševs, SIANCC Konstrukcijavaldes loceklis unceltniecības direk-tors: “Vispirms jaunevajadzētu uz no-dokļu maksātāju rē-ķina būvēt celtnes,kas vajadzīgas vientukšai lielībai, jo īpaši laikā, kad slim-nieki slimnīcās guļ gaiteņos, trūkst bēr-nudārzu, skolu, satiksmes infrastruktū-ras un daudz kā cita svarīga.” Eduards Neimanis,SIA Mūsu māja pro-jektu vadītājs: “Visoslaikos vislielākā no-zīme ir kvalitātei. Parto bija jācīnās gansešdesmitajos gados,gan arī tagad. Visssākas ar projektu unturpinās objektā. Kādreiz bija vismazprojektu galvenie inženieri. Tagad visuprojektu vada arhitekts, kuram galve-nais ir jumts — slīps vai ne tik slīps — un

VisaugstÇk vïrtï attieksmi pret darbu

BRĪVAIS MIKROFONS

60


krāsa — zila, zaļa vai vecrozā. Neviensno viņiem nav inženieris. Un tad pēkšņikā nepatīkams atklājums — ir vajadzīgakanalizācija, ūdensvads, kas arhitektūrāvairs neiederas.”

Gunārs Asars, būv-inženieris: “Būvnie-cībā būtiska ir vie-nota sistēma visāvalstī. Tās patlabanpietrūkst. Sarūgti-na, ka pasūtītājam,projektētājiem unceltniekiem traucē

strādāt lielā birokrātija. Protams, ir ne-pieciešamas atļaujas, jo nevar jau rakt,kur ienākt prātā. Taču tāda sajūta, kakatrs domā par sevi, nevis par galvenouzdevumu. Laiks, kamēr pasūtītājs tiekpie projektēšanas, ir garš, un, kamērvēl sākas celtniecība, situācija tirgū jaumainījusies. Apritei jābūt krietniātrākai.”

Guntis Grīnbergs,SIA Rīgas Pilsētbūv-nieks ģenerāldirek-tors: “Katrai dzīvokļumājai pieprasot īpa-šu arhitektūru, Rīgānedaudz šauj pārstrīpu. Piemēram,Amsterdamā visam

jābūt vienkāršam, praktiskam. Lielpa-neļu mājas mums visiem liekas kā pa-domju laiku sērga, bet, piemēram,Šveicē, Austrijā, Vācijā, Spānijā unItālijā pašlaik topā ir tieši lielpaneļuceltniecība, tikai fasāde ir tāda, kadažkārt nevar pateikt, ka tā ir liel-paneļu māja. Piemēram, Nīderlandēraksturīgs ir tradicionālais ķieģeļu fasā-žu tips, un viņiem jau rūpnīcā veido šoķieģeļu ārsienu. Kādreiz mums patprātā nenāca, ka varētu tik haotiskistrādāt, kā šodien brīžam notiek Rīgā.Savulaik Purvciems tika būvēts pēcskaidras struktūras un saprotamā for-

mā, arhitekti pie tā rūpīgi strādāja. Ta-gad pagalmi tiek haotiski aizbūvēti, sa-spiesti. Negribas apvainot kolēģus, kasir dažādos amatos, bet brīžam pie-trūkst profesionalitātes. Piederu pietiem, kas uzskata, ka Latvijā būvniecī-bai nav organizatoriskas struktūras. Vaitā ir ministrija, departaments, aģentū-ra vai kaut kas cits, taču šai struktūraijābūt tādai, kas vienotu valsts būvnie-cības procesu. Joprojām ir nesakārtotinormatīvi. Kolīdz kāda institūcija nevarkaut ko līdz galam atrisināt, viss apstā-jas. Amatpersonām jāsaskata proble-mātiskās vietas un straujākā tempā jā-iet uz priekšu, izstrādājot normatīvus.Jābūt spēcīgākiem.”Līvija Krauja, Valstsbūvinspekcijas Būv-niecības kontrolesdaļas sektora vadītā-ja Liepājas reģionā:“Vispirms vajadzēturadīt atsevišķu būv-niecības nozares mi-nistriju un likvidēt būvnieku štatus visāsministrijās. Jaunajā ministrijā vajadzētuizveidot departamentus, kas pārzinātuatsevišķas nozares, piemēram, ostasun ceļus, mājokļus, veselības aprūpesēkas, izglītības un kultūras iestāžuēkas, valsts iepirkumu u. c. Ministrijāvajadzētu strādāt tikai ierēdņiem ar at-bilstošu izglītību un vismaz trīs gadubūvpraksi. Ministrijas pakļautībā jāiz-veido kompakts institūts, kas pētītubūvniecības procesus pasaulē, Eiropā,Latvijā un izstrādātu, nevis tikai tulkotuvai adaptētu darbotiesspējīgu būvnie-cību reglamentējošo normatīvo aktubāzi. Jālikvidē divpakāpju būvniecībasinspekcijas sistēma. VID jākontrolē, vaikatrā konkrētā valsts iepirkuma piedā-vājuma tāmē apsolīto darba algu unsociālo nodokli darba devējs tomēr sa-maksā. Lai novērstu politisko spēkuspiediena ietekmi, visas kontroles 61


BRĪVAIS MIKROFONS

institūcijas (ne tikai būvniecības) jāap-vieno kopējā pārraudzības aģentūrā,kas darbotos Valsts kancelejas, nevisdažādu politizēto ministrijupakļautībā. Bet... ko es te fantazēju parprocesiem, ko nespēju ietekmēt. Vaitad valdība, pieņemot lēmumus,ieklausās, ko saka profesionālāsbūvnieku sabiedriskās organizācijas?”

Gudruna Vectirāne,SIA Aizkrauklesūdens valdes locekle:“Vajadzētu izveidotinstitūciju, kuras uz-devums būtu pilnībāatbildēt par celtniecī-bu, sākot no teritori-ju plānošanas, apbū-

ves projektēšanas, realizācijas un kon-troles. Ar celtniecību jāsaprot ne tikaiēku uzbūvēšana, bet arī komunikācijuizbūve un apkārtnes veidošana. Pašrei-zējā pienākumu sadrumstalotība radanesakārtotību un haosu. Reizēm labāroka nezina, ko dara kreisā.”

Jānis Doniņš, SIAMerks projektu di-rektors: “Esmu ticiesar citu kompānijuprojektu vadītājiem,kas atzinušies, ka pē-dējo pāris gadu laikānevienu objektu eks-pluatācijā nav node-

vuši laikus. Es nezinu tādu situāciju, joobjekti vienmēr nodoti termiņā. Ļotibūtisks ir darbs ar darbuzņēmējiem.Leģendām par viņu žmiegšanu neticu,jo tādu nezinu. Svarīgi ir uzturēt kon-struktīvas darba attiecības. Jebkurš varkļūdīties, bet, ja darbs tomēr tiekpabeigts un darbuzņēmējs cenšas,iztiekam bez soda sankcijām. Ja nutomēr nākas šķirties, visu izrunājam,lai saprot, kāpēc. Būtiski ir turēt dotovārdu. Ko esi pateicis, ko apsolījis, tasjāizdara. Runājot par procesiem celt-

niecībā valsts mērogā, atbilstošireālajai dzīvei jāpārkārto objektupieņemšanas kārtība. Pieņemšanaskomisijai mēnesi pirms objektanodošanas jāiesniedz apliecinājumspar objekta gatavību. Tātad jāsavācatzinumi. Kurš objekts ir gatavs pus-otru mēnesi pirms nodošanas? Para-dokss. Tas nozīmē, ka būvnieki rakstagarantijas un dod godavārdu, ka tad,kad ieradīsies valsts komisija, viss, koprasa ugunsdzēsēji, sanitārā inspekci-ja un pārējās inspekcijas, būs. Atzinu-mus varētu iesniegt nedēļu pirms ob-jekta pieņemšanas. Viss pārējais celt-niecībā ir ikdiena — jāstrādā ar projek-tētājiem, konstruktoriem. Prieks, ka tagad būvniecībā ienākdaudz jaunu perspektīvu cilvēku. Vis-augstāk vērtēju attieksmi pret darbu.Tā ir vislielākā vērtība, jo visu pārējo variemācīties.” Oskars Lumpovs,SIA Baltic Construc-tion Consultancy iz-pilddirektors: “Pa-stiprināta uzmanī-ba jāpievērš jaunobūvinženieru saga-tavošanai, pasnie-dzēju kvalifikācijas paaugstināšanai,būvinženieru kvalifikācijas celšanas sis-tēmas attīstībai. Nepieciešams sakārtotun attīstīt arodizglītību ar būvniecībusaistītajās profesijās, lai būvniecībā ie-nāktu kvalificēti strādnieki. Jāpaaugsti-na darba efektivitāte, lai ne tikai algas,bet arī efektivitāte būtu Eiropaslīmenī.”Jānis Ādamsons,SIA Būvalts īpaš-nieks: “Visvairākbūvniecības nozareinepieciešama vie-nota valstiska pie-eja. Vienās rokās jā-būt gan celtniecības

BRĪVAIS MIKROFONS

62


likumdošanai, gan procedūrām. Paš-reizējos apstākļos procesi un proce-dūras kaut cik normāli risinās tikaitiem, kam ir sakari, jo viss ir pārliekugari un sarežģīti. Procesiem jābūtvienkāršiem un sistematizētiem.”

Aija Anda Roze, SIABūvalts projektu va-dītāja: “Vispirms jā-apvieno sašķeltābūvniecības nozaresvadība no vairākiemdepartament iemvienā Būvniecībaslietu ministrijā. Tad

jāsakārto normatīvā bāze un likum-došana. Īpaši jautājumos, kas attie-cas uz projektēšanu, būvuzraudzībuun būvnieku atbildību. Bet, redzotpašlaik valstī notiekošo, pārņem tā-da kā bezcerības izjūta...”

Jānis Augstkalniņš,KDS Ziedonis valdespriekšsēdētājs: “Būv-niecības plānošanaun tās organizēšanamūsu valstī pašreizē-jā posmā ir atstātapašplūsmā. Katrsvelk to deķīti uz savu

pusi, kā nu prot. Jāizveido vienastruktūrvienība, varbūt Valsts celt-niecības komiteja, kuras uzdevumsbūtu būvniecības likumdošanassakārtošana, kā arī vienotu būvniecī-bas procesu organizēšana un vadīša-na, sākot no projektēšanas, ieskaitotvisus pirms un pēc projektēšanas pro-cesus un beidzot ar pašu būvniecībuun objektu nodošanu lietošanā. Navjau nemaz tālu jāmeklē. Tepat valstscentrā ir Rīgas dome, kurā ir daudzvajadzīgu un nevajadzīgu departa-mentu... un neatkarīgi no to pamat-funkcijām visi nodarbojas arbūvniecības organizēšanu. Turklātneviens neseko, vai to dara speciālisti

ar attiecīgu kvalifikāciju. Rīgas domēir jābūt atsevišķai struktūrvienībai,Rīgas domes Būvniecības departa-mentam, kas vienīgais pārvaldītubūvniecības jautājumus šajā sistēmā.” Kaspars Ziedkalns,SIA Augstceltne dar-bu vadītājs: “Pirmaisun svarīgākais, kouzskatu par ļoti ak-tuālu problēmu, —DARBA IZPILDESKVALITĀTE būvniecī-bā. Latvijā kopumātā ir visai zema. Tas saistīts ar labuspeciālistu trūkumu. Ir jāsakārto atal-gojuma sistēma valstī, darba devējamjānodrošina kvalifikācijas celšanas kursijaunajiem būvniecības speciālistiem.Jāpanāk, lai kvalificēts darbaspēks ne-brauktu prom no valsts, bet gan strā-dātu šeit, turklāt darītu to ar augstu at-bildības sajūtu un saņemtu atbilstošuatalgojumu. Patlaban ir tā, ka Rīgu ceļviesstrādnieki, savukārt latvieši būvēcitās valstīs. Man tas nav saprotami.” Andris Pavītols, SIAJelgavas būvniecībassistēmas tehniskaisdirektors: “Vienreizjādara gals būvniecī-bas nozares sa-drumstalotībai! Va-jadzīga nozares at-tīstības ilgtermiņastratēģija, lai valsts līmenī tiktu no-teikti nozares attīstības rādītāji, defi-nētas valsts atbalstāmās jomas, kaspirmām kārtām varētu būt kvalitatīvuun konkurētspējīgu būvmateriālu ra-žošana no vietējām izejvielām. Laiksapzināties, ka privātuzņēmēja veik-sme ir veiksme visai sabiedrībai, betneveiksme — zaudējums valstij. Gri-bētos ticēt, ka deviņdesmito gadubūvindustrijas sabrukums paliks tikaimūsu paaudzes atmiņās.” 63


BRĪVAIS MIKROFONS

Izraēla, Norvēģija, Grieķija, Austrija, Turcija. Romāna Meļņika, Tālivalža Keiva un Vladimira Afanasjeva foto

BvinÏenieri ce∫o

ATPŪTA

64


· lai labi slīd sniega dēļi un slē-pes gan tepat latvijā, gan alpos un ci- ... lu —...

Documents