latvija atgale rĒzekne - ceļveži.lv · www. celvezi.lv latvija: latgale: rĒzekne – 2 – visi...

Eiropa – LATVIJA – LATGALE

RĒZEKNE CEĻVEDIS PA PILSĒTU

Ceļveža versija 30.03.2017.

http://celvezi.lv/

www.Celvezi.lv LATVIJA: Latgale: RĒZEKNE

– 2 –

Visi www.Celvezi.lv lejupielādējamie faili (.pdf) ir A4 formātā, lai tos ir ērti izdrukāt un ņemt līdzi ceļā.

Vai arī ceļojuma laikā tos var lasīt planšetdatorā / viedtālrunī.

Ceļveža maršruts

Iebraucam Rēzeknē no Rīgas (un Jēkabpils) puses (ceļš A12). Ir vērts apmek-lēt Mākslas namu un Latgales kultūrvēstures muzeju. Pilsētas galvenā iela ir Atbrīvošanas aleja, kuras vidū atrodas LATGALES ATBRĪVOŠANAS PIEMINEKLIS “VIENOTI LATVIJAI”, kas tautā dēvēts par “Latgales Māru”. Tam gandrīz blakus pareizticīgo un katoļu baznīcas. Drusku tālāk - Sv.Trīsvienības evaņģēliski lute-riskā baznīca. Ar savdabīgu arhitektūru izceļas Austrumlatvijas radošo pakal-pojumu centrs „Zeimuļs”. Tas būvēts blakus pilsētas senākajai vēstures liecībai – RĒZEKNES PILSKALNAM AR PILSDRUPĀM, kas atrodas Rēzeknes upes krastā. Dodamies pa Pils ielu, pāri Atbrīvotāju alejai, tur Kultūras nams, Festivāla parks un mūsdienīgā koncertzāle LATGALES VĒSTNIECĪBA ‘GORS’. Kovšu ezerā vasarā var peldēties un nodarboties ar veikbordingu. Jauki pastaigāt pa Latgales ielu ar senajām ēkām. Nesen atrestaurēta ZAĻĀ SINAGOGA, netālu no tās VISSVĒTĀ-KĀS JĒZUS SIRDS KATOĻU KATEDRĀLE. Vecticībnieku lūgšanu namā atrodas Latvijā lielākais zvans, kas sver 4832 kg. Iepazīties ar robežsarga profesiju pie-dāvā Valsts robežsardzes koledžas Robežsardzes vēstures ekspozīcija.

http://www.openstreetmap.org/#map=13/56.5097/27.3419

© OpenStreetMap contributors

http://www.celvezi.lv/

http://www.openstreetmap.org/copyright


– 3 –

Satura rādītājs

RĒZEKNE (Rēzne) .................................................................................... 5

Ģeogrāfija, daba, klimats .............................................................................. 7

Iedzīvotāji ...................................................................................................... 7

Rēzeknes vēsture .......................................................................................... 8

Saimniecība, ekonomika, ražošana ............................................................. 10 Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona ............................................................... 10 “Rēzeknes Gaļas Kombināts” .......................................................................... 11 “Rēzeknes Dzirnavnieks” ................................................................................. 11 Granulu ražotājs “NewFuels” .......................................................................... 11

Izglītība, sabiedriskā un kultūras dzīve ....................................................... 11 Latgales podnieku dienas .......................................................................................... 12 Starptautiskais laikmetīgās mākslas un mūzikas festivāls “SevenHills” .................... 12 Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi” ................................................ 12 Starptautiskais īsfilmu kinofestivāls “Open Place”.................................................... 12

Sports Rēzeknē ........................................................................................... 12

Rēzeknes ceļvedis .................................................................................. 13 Dzelzceļa pasažieru stacija “Rēzekne – 2” .......................................................................... 13 Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmija ............................................................... 14 Piemineklis Nikodemam Rancānam .................................................................................... 14 Piemineklis Miķelim Bukšam .............................................................................................. 14 Kultūras un atpūtas parks (Raiņa parks) ..................................................... 15 Latgales reģionālā televīzija ................................................................................................ 16 MĀKSLAS NAMS .......................................................................................... 16

Latgales kultūrvēstures muzejs................................................................... 17 Piemineklis Antonam Kūkojam ........................................................................................... 17 PIEMINEKLIS “VIENOTI LATVIJAI” (“Latgales Māra”) .................................. 18

Vissvētākās Dievmātes piedzimšanas pareizticīgo baznīca ........................ 18

Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca ..................................................... 20

Sv.Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca .............................................. 21

Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs „Zeimuļs” ............................. 22

RĒZEKNES PILSKALNS AR PILSDRUPĀM ...................................................... 22 Rēzeknes upe ................................................................................................... 23

Kafejnīca „Marijas kafija” .......................................................................................... 23 Rēzeknes pilsētas Kultūras nams ................................................................ 24

Tautas lietišķās mākslas studija “Dzīpariņš” ............................................... 24

Festivāla parks ............................................................................................ 25

LATGALES VĒSTNIECĪBA ‘GORS’ (koncertzāle) ............................................ 25 Pirmā Latgales Kongresa simtgadei veltīta piemiņas vieta ................................................. 27 KOVŠU (RĒZEKNES) EZERS........................................................................... 28

Veikborda parks ‘GoWake’ ......................................................................... 28

Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas Vidusskola ............................................... 29 Piemineklis Francim Trasunam ........................................................................................... 29 LATGALES IELA ............................................................................................ 29 Rēzeknes autoosta .............................................................................................................. 29

Bārs un Mākslas salons “Mōls” ................................................................................. 30 ZAĻĀ SINAGOGA ......................................................................................... 30

Latgaļu Rakstniecības muzejs ..................................................................... 31

VISSVĒTĀKĀS JĒZUS SIRDS KATOĻU KATEDRĀLE ........................................ 31



– 4 –

Vecticībnieku lūgšanu nams ....................................................................... 32

Valsts robežsardzes koledža ....................................................................... 33

Kultūras darbinieku parks ........................................................................... 33

Mākslinieka Leonarda Vinceviča darbnīca .................................................. 34

Saistītie maršruti: 1. “LATGALE: Ceļš A12/E22: (JĒKABPILS / Krustpils) – Teiču purvs – Va-

rakļāni – Viļāni – (RĒZEKNE) – (LUDZA) – Zilupe”

2. “LATGALE: (DAUGAVPILS) – Višķi – Malta – (RĒZEKNE) – Kārsava – Baltinava”

3. “LATGALE: (RĒZEKNE) – Gaigalava – Nagļi – Lubāna ezers – Staltbriežu dārzs ‘Mežsētas’ – Rugāji – BALVI – Viļaka – Žīguri

Ceļveži pieejami: www.celvezi.lv

http://www.openstreetmap.org/#map=14/56.5102/27.3250

© OpenStreetMap contributors

Ceļvedis veidots sadarbībā ar Rēzeknes pilsētas Tūrisma attīstības centru. Pateicamies personīgi TAC tūrisma informācijas konsultantei Guntai Grabustei par papildinājumiem un labojumiem ceļvedī!



http://www.openstreetmap.org/copyright


– 5 –

RĒZEKNE (Rēzne) http://www.rezekne.lv/

Latgales kultūras galvaspilsēta

Rēzekne – pilsēta Latgales sirdī. Garīguma, kultūras un izglītības centrs Latgales reģionā. ‘Septiņu pakalnu pilsēta’ ir septītā lielākā Latvijā (gandrīz 30 tk iedzīvotāju) un lielākā Eiropas Savienības Austrumu robežpilsēta.

Rēzekne atrodas Latvijas austrumu daļā, Latgales Augst-ienes ziemeļu nogāzē, Rēzeknes pazeminājumā. Šeit krustojas divas starptautis-kas transporta maģistrāles – dzelzceļš Sanktpēterburga-Varšava un autoceļš Rīga-Maskava. Administratīvi Rēzekne ir viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām, un, lai gan atrodas pašā Rēzeknes novada centrā, tomēr administratīvi tā neatrodas novada pakļautībā, bet ir vienā līmenī ar to. Izvietojusies uz septi-ņiem pakalniem, un savus līkločus tai cauri 10 km garumā met Rēzeknes upe.

Rēzeknē ik gadu notiek starptautiski kultūras pasākumi – mūzikas, mākslas un kino festivāli, teātra izrādes, klasiskās mūzikas koncerti un plenēri. Savukārt, notiekošās nozīmīgās biznesa konferences un semināri, veido pilsētu par reģi-ona uzņēmējdarbības pakalpojumu centru. Rēzekne ir pilsēta ar daudzveidīgām iespējām un lielu attīstības potenciālu nākotnē.

Darbojas Latgales reģionālā televīzija un Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmija.

Fakti

* Iedzīvotāju skaits: 29,9 tk (2017)

* Pilsētas platība: 17,5 km2 * Pilsētas tiesības kopš 1773.g. * Senie nosaukumi: Rositten (vācu), Rzeżyca (poļu), Режица (krievu) * Republikas nozīmes pilsēta

Vietējie gidi

* Gunta Grabuste: +371 29 507 238, [email protected] * Elīna Pastare: +371 29 466 442 [email protected] * Voldemārs Ivdris: +371 26 615 683

Ko apskatīt Rēzeknē

* PIEMINEKLIS “VIENOTI LATVIJAI” (“Latgales Māra”) – viens no Latvijas vienotības un neat-karības simboliem. * LATGALES VĒSTNIECĪBA ‘GORS’ – koncert-zāle ar pasaules līmeņa akustiku, gan Latgales, gan visas Latvijas mēroga kultūras centrs. * RĒZEKNES PILSKALNS AR PILSDRUPĀM – se-nākā vēstures liecība. * ZAĻĀ SINAGOGA - viens no vēsturiski nozī-mīgākajiem pilsētas kultūras pieminekļiem. * ARPC “ZEIMUĻS” – neparastās arhitektūras formās veidots bērnu un jauniešu centrs.

Ko darīt Rēzeknē

* Iemācīties sveicināties latgaliski – VASALS!

* Nobaudīt gardo latgaliešu virtuvi.

* Apskatīt pilsētas sakrālo mantojumu (6 baznīcas).

* Izmēģināt roku podnieka ripas griešanā cie-

mos pie kāda no vietējiem keramiķiem.

* Iepazīt tradicionālo un moderno mākslu, arhi-

tektūru.

* Izpeldēties Kovšu ezerā.

* Izmēģinās veikbordu.


http://www.rezekne.lv/

mailto:[email protected]



– 6 –

http://www.rezekne.lv/par-rezekni/

Dzejniece Anna Rancāne: Rēzekne, pilsēta Latgales sirdī, acu priekšā uzplaukst kā puķe, lauku un

ezeru, zemesceļu un dzelzceļa sliežu krustpunktā. Tieši tāda mūsu pilsēta izska-tās, ja uz to palūkojas no putna lidojuma: četrās debesu pusēs kā zieda lapiņās ezeru un padebešu zilums, mežu un lauku zaļums, bet pašā viducī degoša ugun-tiņa. Tā ir pieminekļa "Vienoti Latvijai" jeb Latgales Māras krusta smaile kā ener-ģētiski piepildīta un mīloša sirds, atvērta visiem, kuri te dzīvo, draudzīga tiem, kas nāk ar tādu pašu uzticēšanos, piederības un vienotības sajūtu.

Rēzekni, Zilo ezeru zemes centru, var atrast starp diviem augstākajiem Lat-gales kalniem — Mākoņkalnu un Lielo Liepukalnu, lielākajiem Latvijas ezeriem — Rāznu un Lubānu, kurus savieno līkumotā Rēzeknes upe. Mūsu pilsēta starp daudzo dievnamu zvanu torņu vertikālēm un vēstures likteņa līniju horizontālēm ir kā dzīvs un kvēlojošs podnieku ceplis, kurā norūdās ne tikai māla trauki, bet arī stipru cilvēku mūži, jo Rēzekne jau izsenis ir Latgales garīguma, kultūras un izglītības centrs.

Rēzekne ir kā varavīksnes loks, kas savieno austrumus un rietumus, pilsēta ar daudzveidīgām iespējām un lielu attīstības potenciālu. Tā ir lielākā Eiropas Savienības austrumu robežpilsēta, ar kuru sākas Latvija.

Attālumi

RĪGA (E22) – 240 km Jēkabpils (A12) – 100 km Daugavpils (A13) – 90 km Ludza (A12) – 26 km

Rēzeknes pilsētas Tūrisma attīstības centrs Krasta ielā 31, LV-4601

Darba laiks: I-V: 10-18, VI: 10-16 +371-26-332-249, +371-64-622-222, [email protected]


Maltīte

* Krogs un mākslas Salons “Mols” – Latgales iela 22/24, +371 29 219 335

* Restorāns “Marijas Kafija” – Atbrīvošanas aleja 88, +371 26 514 420

* Restorāns “Gords” – Pils ielā 4, +371 20 227 762 * Kafejnīca “Rositten” – Krasta iela 31,

+371 25 435 444 * Picērija “La Pizza” – Dārzu iela 23,

+371 20 202 021, www.lapizza.lv

Naktsmājas

* Olimpiskā centra viesnīca “Restart” – Stacijas ielā 30b, t. 26666464, www.restarthotel.lv

* Viesnīca “Kolonna Hotel Rēzekne” – Brīvības iela 2, +371 64 607 820, www.hotel.ko-lonna.com

* Viesnīca “Latgale” – Atbrīvošanas aleja 98, +371 64 622 180, www.hotellatgale.lv

* Viesu nams “Zaļā Sala” – Griškānu pagasts, Rēzeknes novads, +371 29 373 015, www.hotelzalasala.lv



http://www.lapizza.lv/

http://www.restarthotel.lv/

http://www.hotel.kolonna.com/

http://www.hotel.kolonna.com/

http://www.hotellatgale.lv/

http://www.hotelzalasala.lv/


– 7 –

Attēli no: https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzekne

ĢEOGRĀFIJA, DABA, KLIMATS https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzekne http://map.rezekne.lv/ – karte

Augstākā vieta Rēzeknē sasniedz ~160 m, bet zemākā – 130 m virs Baltijas jūras līmeņa. Cauri pilsētai, virzienā no austrumiem uz rietumiem 10 km garumā tek Rēzeknes upe, tā apmet loku apkārt pilsētas centram, veidojot izteiktu ieleju Rēzeknes pazeminājumā. Pilsētas teritorijā Rēzeknes upē ietek Kovšupe, kas Rē-zeknes upi savieno ar Kovšu ezeru, lielāko pilsētas ūdenstilpi (22 ha).

Gada vidējā gaisa temperatūra Rēzeknē ir 4,7 grādi, janvārī līdz -7 grādi, jū-lijā līdz +17 grādiem. Absolūtais temperatūras minimums novērots janvārī, feb-ruārī -39 °C, absolūtais maksimums - jūlijā +34 °C. Atkušņa iestāšanās vidējais datums pavasarī ir 30. marts, rudenī pirmās salnas parasti tiek novērotas sākot no 15. novembra. Dienu skaits ar diennakts vidējo temperatūru virs 0 grādiem ir 230. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 639 mm. Ziemā biežas dabas parādī-bas ir migla, putenis un kailsals. info no: https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzekne Informācija pievienota 04.03.2017.

>>>> Ģeogrāfija, daba, klimats <<<<

IEDZĪVOTĀJI https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzekne

Rēzeknē 2016.g. 1.janvārī bija 31 216 iedzīvotāji. To blīvums uz ir 1 785,8 / km2 (otra blīvāk apdzīvotā pilsēta Latvijā pēc Rīgas). Pēdējo simts gadu laikā ie-dzīvotāju skaits ir pieaudzis ~4 reizes, bet kopš 1990.gadiem vērojama tendence


https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzekne

http://map.rezekne.lv/



– 8 –

iedzīvotāju skaitam samazināties. Ja 1990.g. pilsētā dzīvoja 43,2 tūkstoši iedzī-votāju, tad 2013.g. to skaits bija samazinājies vairāk nekā par 10 000.

Etniskais sastāvs Pēc 1897.g. Krievijas impērijas pirmās tautas skaitīšanas datiem, kad Rē-

zeknē bija tikai 10 tk. iedzīvotāju, ebreju bija vairāk nekā puse (60%). 1925.g. gandrīz vienlīdzīgās proporcijās dominēja trīs tautības – latvieši

(4348), krievi (3034) un ebreji (3911), poļu skaits sastādīja gandrīz 10% (1112). Latvieši sastādīja tikai 34% no visiem iedzīvotājiem.

2013.g. latviešu un krievu skaits Rēzeknē bija gandrīz identisks, attiecīgi 14 582 un 15 312, pārējie bija poļi (807), kas ir 2,44%, baltkrievi (514 – 1,56%) un ukraiņi (431 – 1,30%). 423 iedzīvotāji piederēja citām tautībām, bet gandrīz 1000 iedzīvotāji savu piederību konkrētai tautībai nenorādīja.

Vēsturisko notikumu un ar tiem saistītās pilsētā veiktās apbūves rezultātā, Rēzeknes pilsētas mikrorajonos ir izteikta kādas atsevišķas tautības dominance. info no: https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzekne Informācija pievienota 04.03.2017.

>>>> Iedzīvotāji <<<<

RĒZEKNES VĒSTURE http://www.rezekne.lv/par-rezekni/rezeknes-vesture/

Pirmo reizi rakstos minēta 1285.g. ar vācisko nosaukumu Rositten, bet vēs-tures gadsimtu līkločos dēvēta gan par Rzežycu (poliski), Režicu (krieviski), gan par Rēzni, Rāzni (latgaliski).

Vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras šo vietu apdzīvojušas somu-ugru ciltis. Mūsu ēras sākumā tos izspieda spēcīga zemkopju tauta – letgaļi, kuru kul-tūra bija jau uz augstākas pakāpes. 9.-12.gs. uz pakalna upes krastā atradās no-cietināta seno latgaļu dzīvesvieta, kur 13.gs. beigās Livonijas ordeņa mestrs Vil-helms de Šauerburgs uzcēla Livonijas ordeņa pili Rozitten, kas kalpoja par Livo-nijas fogta rezidenci.

Nostāsti par Rēzeknes nosaukuma rašanos

Pēc Volkenbergas pils (atradās Mākoņu kalnā pie Rāznas ezera) valdnieka un valdnieces nāves kā mantinieces palikušas viņu trīs meitas – Roze, Lūcija un Marija, kuru starpā arī tika sadalīti Volkenbergas plašie īpašumi. Katra no māsām uz mantotās zemes uzcēlusi sev pili: pirmā uzcēlusi Roze, pils nosaukta par Rēzekni (vācu hronikās – Rositten), vēlāk uzcēla pili sev arī Lūcija (Ludzu, krieviski tā saucās Lucina) un Marija (Viļaku, vāciski – Marienhausen). Bet kādreiz tik varenā Volkenbergas pils panīkusi un sabrukusi.

Cits nostāsts vēstī, ka 1281.g. tagadējās Rēzeknes vietā ordenim bijusi ļoti nikna cīņa ar lietuviešiem, no kuras tikai retais bruņinieks spējis izglābties. Vēlāk šī vieta krievu hronikās minēta kā Резница (место резни), vēl zināms vietas krievisks nosaukums Режица.

Pils kalpoja ordeņa karaspēkam kā galvenais atbalsta punkts 14.gs. cīņās ar krieviem un lietuviešiem. Pēc kara ar Lietuvu (1338.g.), kad Latgale uz neilgu laiku kļuva par neitrālu novadu, Rēzeknē kā tā administratīvajā centrā attīstījās amatniecība un tirdzniecība. Drīz vien Rēzeknes pils tika ierauta jaunās cīņās ar Lietuvu un Krieviju (1437.g. un 1480.g.). Livonijas kara laikā 1577.g. Ivana Bargā karaspēks, laužot solījumu, padevušos pils aizstāvjus sagūstīja, izpostīja apdzī-voto vietu un sagrāva pils baznīcu.


http://www.rezekne.lv/par-rezekni/rezeknes-vesture/


– 9 –

Pēc Livonijas sabrukuma, 1582.g. Rēzekne nonāca Polijas inflantijas sastāvā

un ieguva polisko nosaukumu Rzeżyca. Tajā laikā apdzīvotā vietā nīkuļoja – 1590.g. bijušas tikai 14 mājas. 18.gs. sākumā par agrāko varenību liecināja tikai pils drupas. Saimnieciskā rosība Rēzeknē atjaunojās 18.gs. otrajā pusē – 1765.g. te bija 15 apaļkoka mājas, tirgus laukums, darbojās dzirnavas un krogs.

1773.g. (gadu pēc Latgales iekļaušanas Krievijas sastāvā) Rēzekne kļuva par ap-riņķa pilsētu. Tagad to dēvēja krieviski – Режица.

Pilsētas tiesības 1773.g. Rēzeknei devusi Krievijas imperatore Katrīna II. 1778.g. viņa pati parakstīja pilsētas apbūves plānu. Sākās rosīga celtniecība.

Pilsētas ģerboni Katrīna II likusi aizņemties no Polockas (tagad tā ir Baltkrievijas teritorijā). Tāpat tas noticis ar Ludzu – abām pilsētām ģer-boņi bija līdzīgi – to lejasdaļā attēlots jātnieks zirgā ar zobenu rokā, virs tā – puse no cariskās Krievijas ģerboņa – divgalvainā ērgļa. Šo triju pilsētu ģerboņu atšķirība bijusi tikai fons, uz kura uzzīmēts jātnieks. Polockai tas bija sudraba krāsā, Ludzai – melns, bet Rēzeknei – ar kažokādas zīmēm. Latvijas valdība šo ģerboni nomainīja, dodot Rēzeknes ģerbonim grifu (Latgales ģerboņa elements, tikai Rēzeknei tas ir bez zobena), kuram uz krūtīm sarkanbaltsarkans vairodziņš.

No 1802.g. pilsēta ietilpa Vitebskas guberņas sastāvā un šajā laikā uzbūvētas guberņas pilsētām raksturīgās sarkanu ķieģeļu ēkas (kas vēl saglabājušās Latga-les ielā, tostarp 1882.g. būvētā aptieka ‘Zem ērgļa’.)

Pēc Pēterburgas-Varšavas šosejas (1836) un dzelzceļa (1861) uzbūves no-maļās provinces pilsētiņas dzīves ritms izmainījās. Daudzi rēzeknieši devās peļņā uz Pēterburgu un citām lielām pilsētām, savukārt ērtās satiksmes un gleznainās apkārtnes dēļ Rēzekne kļuva par Pēterburgas atpūtnieku iecienītu vietu. Strauji auga iedzīvotāju skaits, vairākums no kuriem, tāpat kā citās Latgales pilsētās, bija ebreju tirgotāji ar savām ģimenēm. Par to liecina arī sakrālo celtņu attiecība 20.gs. sākumā: 11 sinagogas, 2 pareizticīgo un pa vienai katoļu un luterāņu baz-nīcai, vecticībnieku lūgšanu nams.

1904.g. pēc Maskavas-Ventspils dzelzceļa uzbūves Rēzekne kļuva par nozī-mīgu dzelzceļa mezglu un svarīgu ceļu krustpunktu. Lielākie tā laika uzņēmumi pilsētā bija dzelzceļa remontdarbnīcas un alusdarītava. Pirms Pirmā pasaules kara iedzīvotāju skaits sasniedza 23 tūkstošus.

Pirmā pasaules kara laikā 1917.g. pavasarī Rēzeknē notika Latgales latviešu kongress, kas lēma par Latgales pievienošanu pārējiem Latvijas novadiem. Pēc LSPR valdības spēku atkāpšanās uz Latgali Rēzekne no 1919.g. jūlija līdz Latgales atbrīvošanas operācijas sākumam 1920.g. janvārī bija Padomju Latvijas valdības pagaidu mītne. Latvijas brīvvalsts laikā Rēzekne kļuva par Latgales kultūras centru. Tagadējais pilsētas vārds Rēzekne apstiprināts 1920.g. Tolaik pilsētā dar-bojās latviešu, krievu, poļu un eb reju ģimnāzijas, komercskola un arodskola, skolotāju institūts, kā arī tautas universitāte. Aktīvi darbojās Rēzeknes latviešu biedrība “Tautas pils”, Latgales teātris, tika nodibināts Latgales muzejs. Rēzek-nieši izvērsa plašu būvniecību: 1920.-1935.g. uzceltas 767 dažādas celtnes. Pil-sētas saimnieciskajā dzīvē joprojām nozīmīga loma bija tirdzniecībai: 1929.g. darbojās ap 800 tirdzniecības uzņēmumu un ik gadu notika 10 gadatirgi.



– 10 –

Otrā pasaules kara laikā lielākā daļa sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rēzeknē tika nopostītas, tāpēc pēc kara nācās gandrīz visu būvēt no jauna. Sākās PSRS nozīmes rūpnīcu celtniecība – ‘Rēzeknes piena konservu kombināts’ (1957), kura produkcija, sevišķi iebiezinātais piens, bija pazīstama visā pasaulē. 1962.g. darbu sāka ‘Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīca’, 1971.g. – ‘Rēzeknes elektro-būvinstrumentu rūpnīca’ (REBIR) u.c. Rēzekne kļuva par piekto lielāko Latvijas rūpniecības centru. Ar viesstrādnieku pieplūdumu palielinājās krievu īpatsvars. 80.gados Rēzeknē uzbūvēja vairākus pilsētai nozīmīgus objektu, to skaitā via-duktu pār dzelzceļu un jaunu viesnīcu pilsētas centrā.

Sākoties Trešajai Atmodai, Rēzekne atkal kļuva par Latgales kultūras aktivi-tāšu centru. Tika izveidota Latgales televīzija. Darbu uzsāka Rēzeknes augstskola, kas tagad saucās Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmija. 20./21.gs. mijā arī dibināti jauni uzņēmumi – ‘Rēzeknes gaļas kombināts’, ‘Rēzeknes dzirnavnieks’ u.c.

Līdz 2009.g. Rēzekne bija rajona centrs.

Rēzeknē dzimuši:

Jurijs Tiņanovs (Юрий Николаевич Тынянов, 1894-1943) – ebreju izcel-smes krievu rakstnieks, literatūrzinātnieks, izcils A.Puškina dzīves un daiļrades pētnieks.

Ivans Zavoloko (1897-1984) – vecticībnieku ticības glabātājs, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un pedagogs.

Frīdrihs Ermlers (Фридрих Маркович Эрмлер, 1898-1967) - slavens pa-domju kinorežisors.

Iveta Apkalna (dzimusi Viļuma) (dz.1976) – latviešu ērģelniece. Ar koncer-tiem uzstājusies slavenākajās Eiropas un Ziemeļamerikas katedrālēs, baznīcās un koncertzālēs, piedalījusies vadošajos mūzikas festivālos un saņēmusi mūzikas balvas un uzvaras nozīmīgos ērģeļmūzikas konkursos.

Kristīne Opolais (dz.1979) – latviešu operdziedātāja, soprāns. Vairākus ga-dus bija Latvijas Nacionālās operas soliste, vēlāk Minhenes, Berlīnes, Milānas, Vīnes un citu pilsētu operu soliste.

>>>> Rēzeknes vēsture <<<<

SAIMNIECĪBA, EKONOMIKA, RAŽOŠANA Rēzekne var lepoties ar tādām rūpniecības nozarēm kā mašīnbūve un ko-

kapstrāde. Lielākie uzņēmumi: AS “Rēzeknes dzirnavnieks”, AS “VEREMS”, SIA “Rēzeknes gaļas kombināts”, AS “NEW FUELS”.

Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona

(http://www.rsez.lv/) nodrošina nodokļu atlaides un valsts un vietējo pašval-dību atbalstu investīciju projektu ieviešanā, konsultācijas par piemērota nekus-tamā īpašuma piemeklēšanu komercdarbībai. 2015.g. britu laikraksta “Financial Times” izdevuma “fDi Magazine” aptaujā par perspektīvākajām ekonomiskajām zonām pasaulē tā guvusi atzinību divās kategorijās – infrastruktūras attīstība un reinvestīcijas.


http://www.rsez.lv/


– 11 –

“Rēzeknes Gaļas Kombināts”

(http://www.rgk.lv/) dibināts 2001.g., viens no lielākajiem vietējiem gaļas pār-strādes uzņēmumiem, kas ražo savu produkciju pēc sentēvu tradīcijām un re-ceptēm. Šobrīd pēc saražotās produkcijas apjoma tas ieņem vadošās pozīcijas Latvijā, un produkciju augsti novērtējuši patērētāji arī tādās valstīs kā Igaunija, Lietuva, Anglija, Vācija, Krievija un citās. Rīgas iela 22, +37164607300.

“Rēzeknes Dzirnavnieks”

(http://www.rezeknes-dzirnavnieks.lv/). Graudu elevators uzbūvēts 1969.g. Tā ietilpība 53 000 tonnas graudu. Uzņēmums sniedz apkārtnes zemniekiem graudu pieņemšanas (gan no autotransporta, gan dzelzceļa vagoniem) un pirm-apstrādes pakalpojumus, piedāvā graudu glabāšanu. Elevatorā pieņem un uz-glabā visas graudu kultūras un rapsi. Atbrīvošanas aleja 167, +371 29117570.

Granulu ražotājs “NewFuels”

(http://www.newfuels.eu/). Darbojas Rēzeknē kopš 2010.g. Ražo ekoloģiski tīru un ekonomiski izdevīgu enerģijas avotu, izmantojot mežrūpniecības atlikumus. Atbrīvošanas aleja 169a.

Informācija pievienota 30.03.2017., papildināta 1.04.2017. >>>> Saimnieciskā dzīve un ražošana <<<<

IZGLĪTĪBA, SABIEDRISKĀ UN KULTŪRAS DZĪVE Divas ģimnāzijas, desmit vidusskolas, logopēdiskā internātpamatskola, māk-

slas un mūzikas skolas, 12 pirmsskolas izglītības iestādes, trīs izglītības centri pieaugušajiem, bērnu – jaunatnes sporta skola un skolēnu interešu centrs, kā arī viena privātā mūzikas skola. Kopš 2012.g. darbojas Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs, kas ir interešu izglītības iestāde bērniem un jauniešiem.

Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola. Kopš 1993.g. darbojas Rēzeknes Augstskola (tagad: Rēzeknes Teh-noloģiju akadēmija) – tā ir augstākā izglītības iestāde pilsētā. Rēzeknē atrodas Valsts robežsardzes koledža un Valsts robežsardzes koledžas robežsargu skola.

Ar koncertzāles GORS atklāšanu, Rēzekne ir kļuvusi par nozīmīgu Latgales kultūras centru. Festivāli SEVEN HILLS, Open Place, ORGANismi ir jau Rēzeknes pilsētas vizītkartes veidotāji.

Rēzekne vienmēr ir bijusi arī Latgales keramikas šūpulis. Kopš 1959.g. dar-bojas novadpētniecības muzejs.

Rēzeknes Kultūras nams un Nacionālo biedrību kultūras nams. Darbojas trīs bibliotēkas – centrālā ar divām filiālēm – bērnu bibliotēku un Rēzeknes 2. bibliotēku.

Pūtēju orķestris, pieci kori, pieci deju kolektīvi, trīs folkloras kopas, pieci vo-kālie ansambļi un grupas, kā arī trīs teātra trupas. Nopelniem bagāti ir kori “Ezer-zeme” (“Treikola”), deju kolektīvs “Dziga”. 20.gs. 80.gados lielus panākumus Latvijas PSR guva Rēzeknes tautas teātris un tā kolektīvs.


http://www.rgk.lv/

http://www.rezeknes-dzirnavnieks.lv/

http://www.newfuels.eu/


– 12 –

Iznāk laikraksti “Rēzeknes vēstnesis” (reizi nedēļā sestdienās) un “Панора-ма Резекне” (reizi nedēļā piektdienās - http://www.panorama-rezekne.lv/).

Latgales podnieku dienas

Atvērto durvju dienās Latgales podnieku darbnīcās paredzēti paraugde-monstrējumi un tikšanās ar meistariem, keramikas cepļu kurināšana un atvēr-šana, tikko no cepļa izņemtu trauku iegādāšanās, izstāde un lekcijas par lietišķās mākslas teoriju.

Starptautiskais laikmetīgās mākslas un mūzikas festivāls “SevenHills”

Starptautiskā laikmetīgās mākslas un mūzikas festivāla SEVEN HILLS FEST galvenā ideja parādīt mūsdienu ielu mākslas veidu daudzveidību un ļaut dziļāk iepazīt tik atšķirīgos un pārsteidzoši aizraujošos mākslas izpausmes veidus. Fes-tivāla laikā notiek laikmetīgās mākslas izstādes, sienu glezno-jumi, dzīvo skulp-tūru šovs, mākslas un mūzikas performances, koncerti, kā arī starptautisks māk-slinieku plenērs „Domas lidojums”

Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi”

Festivālā tiks atklātas vēl nenojaustās ērģeļu un citu mākslu, gadsimtu, stilu saspēles iespējas. Festivāla mākslinieciskā vadītāja ērģelniece Iveta Apkalna. Rē-zeknes ērģeļmūzikas festivāla uzmanības centrā ir koncertērģelnieki. Festivāla laikā notiks vairāki koncerti, kuru uzmanības centrā līdzās Latgales vēstniecības GORS jaunās koncertērģelēm būs dažādi sabiedrotie – deju mākslinieki, bērni, orķestra mūziķi.

Starptautiskais īsfilmu kinofestivāls “Open Place”

Iepazīstina ar jaunākajām Baltijas jūras reģiona valstu īsmetrāžas filmām. Festivāla laikā ārpus konkursa programmas notiek plaša kultūras programma – koncerti, mākslas izstādes, kino seansi, izrādes un jubilejas vakari. info no: https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzekne Informācija pievienota 04.03.2017., papildināta 30.03.2017.

>>>> Izglītība, sabiedriskā un kultūras dzīve <<<<

SPORTS RĒZEKNĒ Rēzeknē dzimusi Eiropas junioru čempionāta, Eiropas kausa un Eiropas U23

čempionāta zelta medaļu ieguvēja Aiga Grabuste, kura ir piedalījusies arī divās Olimpiskajās spēlēs Pekinā un Londonā. Rēzeknē dzimis Latvijas izlases futbo-lists Edgars Gauračs.

Lielākais sporta komplekss pilsētā ir Rēzeknes Sporta pārvaldes stadions – tajā ietilpst vieglatlētikas stadions ar sešiem celiņiem, futbola laukums un tribī-nes ar 978 skatītāju sēdvietam, norobežots tenisa korts un minifutbola laukums. Ziemā darbojas hokeja laukums.

Notiek publiskā apspriešana Daudzfunkcionāla sporta kompleksa būvniecī-bai (Olimpiskais centrs Rēzekne), kurā ietilps ledus halle, arēna, futbola laukums ar tribīnēm, citas sporta zāles un viesnīca. info no: https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzekne Informācija pievienota 04.03.2017.

>>>> Izglītība, sabiedriskā, kultūras un sporta dzīve <<<<


http://www.panorama-rezekne.lv/


– 13 –

RĒZEKNES CEĻVEDIS http://www.rezekne.lv/turisms/apskates-objekti/

Rēzeknes karte: balticmaps.eu.

Iebraucam Rēzeknē no Rīgas puses pa šoseju A12. Braucam garām Spundzāniem, Greivuļiem, Jurkiem, Konlna Ančupāniem. Tur, kur pa kreisi aiziet ceļš A13 (uz Kārsavu), griežam pa labi un iebraucam pilsētā pa Atbrīvošanas aleju. Braucam garām rūpniecības zonai cauri Ziemeļu rajonam.

Pa kreisi aiziet Kosmonautu iela, pa kuru tiekam līdz 6. vidusskolai.

Jurija Tiņanova muzejs. 1981.g. nelielā Rēzeknes 6.vidusskolas telpā

tika atklāts muzejs, kas veltīts slavenam rēzeknietim, pasaulē zināmam rakstnie-kam, dzejniekam, literatūrzinātniekam un Puškina pētniekam Jurijam Tiņano-vam (1894-1943).

Pa labi pirms dzelzceļa sliedēm:

Tekstilizstrādājumu ražotājs “Magistr-Fiskevegn Group” (Atbrīvošanas aleja 155b)

“East-West Transit” naftas bāze. Latvijas degvielas tirgū darbojas kopš 1996. gadam, turpmāk veicot savu darbību zem preču zīmes "Latvijas Nafta". Latvijas teritorijā atrodas četras SIA „East- West Transit” naftas bāzes – Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā, Valmierā.

Optimus mēbeles. Lielveikals “Maxima”

Pa viaduktu braucam pāri dzelzceļa sliedēm (pa kreisi dzelzceļa stacija “Rēzekne-2”).

Dzelzceļa pasažieru stacija “Rēzekne – 2” Stacijas iela 7a, +371-64-617-703

Atklāta 1901.g. 2006.g., attīstot Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridoru, at-klāts Rēzekne II vagonu pieņemšanas parks, kuras būvniecības izmaksas ko-pumā bija 10,2 miljoni eiro. Pie stacijas piemiņas vieta ar akmeni represētajiem Rēzeknes iedzīvotājiem (atklāta 1991.g.).

>>>> Dzelzceļa pasažieru stacija “Rēzekne - 2” <<<<

Ja aiz sliedēm braukt kreisi, Rēzeknes austrumu daļā:

Viens no Rēzeknes mikrorajoniem Jupatovka – 54,74 ha platībā, kuras ro-

beža pilsētā iet pa dzelzceļu, Stacijas ielu un Rēzeknes upi. Austrumos no Jupa-tovkas atrodas Griškānu pagasts.

Jupatovkas iela 3c Jupatovkas vecie katoļu kapi (platība 0,43 ha). Pāri ielai: Jupatovkas vecie krievu kapi (platība 0,19 ha).

Blakus:

“Rēzeknes autobusu parks” – A/S, kas nodarbojas ar pilsētas un piepilsē-tas pasažieru sauszemes pārvadājumiem, piedāvājot mikroautobusu, autobusu


http://www.rezekne.lv/turisms/apskates-objekti/

http://balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=slbxjp&centerx=704005.9296981386&centery=6267535.290985929&zoom=4&layer=map&ls=o


– 14 –

nomu vietējam un starpvalstu tūrismam, kā arī tehnisko palīdzību uz ceļa Rē-zeknē. Jupatovkas iela 5, +371-26-686-193.

Uz dienvidiem no Jupatovkas vēl viens mikrorajons – Vipinga (platība

3,54 km2), kura robeža pilsētā iet pa Rēzeknes upi, Ludzas un Liepu ielām. Aus-trumos no Vipingas atrodas Griškānu pagasts.

Aiz dzelzceļa viadukta turpinot ceļu taisni – pa Atbrīvošanas aleju:

Ielas kreisajā pusē rindā lielveikali Supernetto, Maxima, Rimi, Mego

Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmija http://www.ru.lv/ Atbrīvošanas aleja 115, +371-64-622-881 https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzeknes_Tehnoloģiju_akadēmija

Viena no nozīmīgākajām pirmās Latvijas laika sabiedriskajām celtnēm – 1925.g. celtais Rēzeknes Valsts skolotāju institūts (arhitekts Pauls Kundziņš). 1993.g. ēkā sāka darboties Rēzeknes Augstskola, 2012.g. tās nosaukums mainīts uz tagadējo. 2013.g. ēka rekonstruēta un ieguvusi pievilcīgu veidolu, nezaudējot vēsturisko auru. Akadēmija nodrošina studiju, pētniecības darba un mākslinie-ciskās jaunrades brīvību, zinātniskās darbības tematikas, virzienu un mācību me-tožu brīvu izvēli visiem studējošiem. Akadēmijai ir 3 fakultātes: Ekonomikas un pārvaldības fakultāte; Izglītības, valodu un dizaina fakultāte; Inženieru fakultāte. Kopā 1818 studentu, 172 pasniedzēji.

Informācija par objektu pievienota 13.01.2017., papildināta un pārstrādāta 04.03.2017.

>>>> Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmija <<<<

Tās priekšā divi pieminekļi nozīmīgiem Latgales pirmās atmodas darbiniekiem.

Piemineklis Nikodemam Rancānam

Piemineklis uzstādīts Otrā pasaules latgaliešu saieta laikā 2002.g.

Nikodems Rancāns (1870-1933) dzīvi veltīja Latgales jauniešu izglīto-šanai. 1907.g. viņš Rēzeknē nodibināja draudzes skolu, kurā apmācības notika latviešu valodā. Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktors 1929.-1933.

Piemineklis Miķelim Bukšam

http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrl-bibliotka/izstazu-apskati/975-mikelis-bukss-jubilars-no-latgales

Miķelis Bukšs (1912-1977) – latviešu literatūrvēsturnieks, valodnieks un pub-licists. 1938.g. absolvējis LU Filoloģijas un filozofijas fakultāti, 1957.g. – Stokhol-mas Universitāti. 1936.-1942.g. strādājis par skolotāju Aglonā, Daugavpilī un Rē-zeknē. Pēc tam līdz Latvijas pamešanai 1944.g. bija Rēzeknes Valsts ģimnāzijas direktors. 1944.g. emigrēja uz Zviedriju, kur bija “Dzeive” un Acta Latgalica re-daktors. Vairāku grāmatu autors. Par 1957.g. izdoto “Latgaļu literatūras vēsturi” 1959.g. saņēma Andriva Jūrdža fonda balvu.


http://www.ru.lv/

https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzeknes_Tehnoloģiju_akadēmija




– 15 –

https://goo.gl/maps/G7cnEfT4qS12

Kultūras un atpūtas parks (Raiņa parks) https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzeknes_kultūras_un_atpūtas_parks

Raiņa ielā 29. Vasaras sezonā estrādē vai arī visā parka teritorijā tiek rīkoti masu pasākumi dažādai gaumei un dažāda vecuma apmeklētājiem – teātra iz-rādes, mūziķu koncerti, tautas lietišķās mākslas gadatirgi un citi pasākumi. Va-saras darba sezona katru gadu sākas 1.maijā ar gadatirgu un noslēdzas septem-bra beigās. Rēzekne ir viena tām pilsētām, kurā joprojām ir saglabājies un visu vasaras sezonu darbojas parka karuseļu laukums.

Sākotnēji parka vidū atradās četrstāvu Valsts Komercskolas ēka, kuru 1930.g. uzcēla pēc arhitekta Blankenberga projekta. Tā tika pilnībā iznīcināta Otrajā pasaules karā.

1972.g. parkā atklāts latviešu dzejnieka J.Raiņa skulpturāls portrets (pēc tēlnieka O.Kalēja un arhitektes I.Bakules meta). J.Rainis Rēzeknē viesojās 1927.g. darba vizītē kā toreizējais izglītības ministrs.

Informācija par objektu pievienota 04.03.2017. >>>> Raiņa kultūras un atpūtas parks <<<<



– 16 –

Tālāk uz Rēzeknes upes pusi: Pareizticīgo kapi (Slimnīcas ielā 1) – Rēzek-

nes pilsētas pašvaldības īpašums, kura platība 2,96 ha.

Latgales reģionālā televīzija http://www.lrtv.lv/ 18. Novembra ielā 41, +371-64-622-859, +371-26-670-260

Uzņēmums plašsaziņas jomā darbojas kopš 1994.g. Veido ziņu sižetus, rai-dījumus par Latgalē aktuālām lietām, reklāmas. Piedāvā tādus pakalpojumus, kā reklāmu izgatavošana un pārraidīšana, pārvietojamās televīzijas stacijas pakal-pojumi pasākumu filmēšanā, pasākumu filmēšana un translācija internetā uz klienta un/vai televīzijas mājaslapu, autorraidījumu, komercraidījumu, komerc-sižetu izgatavošana un pārraidīšana pēc pasūtījuma. Informācija par objektu pievienota 30.03.2017.

>>>> Latgales reģionālā televīzija <<<<

MĀKSLAS NAMS http://www.atputasbazes.lv/lv/apskates_objekti/1425_makslas_nams_rezekne/ http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/8664/ 18.novembra ielā 26, +371 29 637 905

2017 bērnu (EUR)

stud. (EUR)

pens. (EUR)

pilnā (EUR)

II-V: 11-18, VI: 10-14 0,50 0,80 0,80 0,80

Viena no retajām Rēzeknei raksturīgajām koka arhitektūras būvēm. Kokgrie-zumiem bagātīgi rotātā ēka būvēta eklektikas stilā 19.gs. pēdējā ceturksnī. Sa-vulaik tā piederējusi tirgotājiem Vorobjoviem, bet vēlāk nodota pilsētas īpa-šumā. Te atradies gan skolotāju institūts, gan skola, gan arī tuberkulozes dispan-sers un kara komisariāts. Diemžēl biežā ēkas izmantotāju maiņa gandrīz pilnībā iznīcināja lielisko iekšējo iekārtojumu. 90.gadu sākumā tā stāvēja tukša; 1995.g. celtni iegādājās Rēzeknes mākslas koledža. Pateicoties studentu un pedagogu pūlēm, savrupmāja atguva sākotnējo izskatu. Tagad Mākslas nama viesi var prie-cēt acis ar griestu gleznojumiem, greznām podiņu krāsnīm, unikālām parketa grī-dām. 2009.g. nams ieguvis valsts nozīmes koka arhitektūras pieminekļa statusu.

Mākslas namā ekspozīcija „Latgales glezniecība” no Latgales Kultūrvēstures muzeja fondiem un Latgales vecmeistaru gleznas (Jakova Beketova, Franciska Varslavāna, Nikolaja Breikša, Staņislava Kreiča, Vitālija Kalvāna un Arvīda Egles), kā arī latgaliešu gleznotāju jaunās paaudzes darbi (Solvitas Ludboržas, Gunde-gas Rancānes un citus). info no: http://www.rezekne.lv/turisms/apskates-objekti/ Informācija par objektu papildināta 13.01.2017., rediģēta 03.03.2017.

>>>> Mākslas nams <<<<

Rēzeknes 2.vidusskolas parka teritorijā Dārzu ielā Piemineklis Afganistānas

karā kritušajiem karavīriem (2009). Veltīts sešpadsmit Latgales jauniešu piemi-ņai, kuri zaudēja savu dzīvību Afganistānā 1979.-1989.g. Piemiņas akmenī iekalti viņu vārdi.


http://www.lrtv.lv/

http://www.atputasbazes.lv/lv/apskates_objekti/1425_makslas_nams_rezekne/

http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/8664/


– 17 –

Latgales kultūrvēstures muzejs http://www.rezekne.lv/kultura/latgales-kulturvestures-muzejs/ http://www.muzeji.lv/lv/museums/latgale-culture-and-history-museum/

Atbrīvošanas aleja 102, +371 64 622 464, +371 64 622 778, +371 29 609 227

[email protected], [email protected]

2017 bērnu (EUR)

stud. (EUR)

pens. (EUR)

pilnā (EUR)

II-V: 10-17, VI: 10-16 0,50 0,50 0,80 0,80

Muzeja ēka būvēta 19.gs. trešajā ceturk-snī, un 1861.g. tā bija viena no septiņpadsmit akmens celtnēm Režicā. 1884.g. ēku slimnī-cas vajadzībām pārpirka pilsēta. Kad 1932.g. tika uzbūvēta jaunā Latvijas Sarkanā Krusta slimnīca, bijušajā savrupmājā ierīkoja krievu pamatskolu.

1937.g. Rēzeknes Dome Latgales centrā-lajam muzejam nomā nodeva trīs lielas telpas Atbrīvošanas alejā 102. 1938.g. mu-zejs sāka darbu. 1940.g. tā kolekcijā bija jau 1226 eksponāti, bet 1941.g. daļa tika noslēpta pilsētas domes pagrabos, bet otra – privātās noliktavās. Pats muzejs tika pārveidots par štābu.

Muzejs durvis atkal vēra vaļā 1960.g. Ilgu laiku tas bija Rēzeknes novadpēt-niecības muzejs, līdz 1990.g. tika pārveidots par Latgales Kultūrvēstures muzeju.

Šeit vienkopus savākta nozīmīga Latgales keramikas un tēlotājmākslas, kā arī etnogrāfisko priekšmetu kolekcija. Skatāma patstāvīgā Latgales keramikas ekspozīcija “Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums” un vēstures ekspozīcija “Rēzekne laikmetu griežos”. Savukārt, skolēniem tiek piedāvātas dažādas izglī-tojošas programmas (“24 stuņdis latgalīts”,”Pašiem sava ābece” u.c.), pilsētas ekskursija “Satikšanās Rozes pilsētā”, kā arī dažādas mākslas izstādes un tema-tiskas lekcijas. Muzejā darbojas zinātniskā bibliotēka, kas piedāvā literatūru par Latgales kultūrvēsturi. Informācija par objektu papildināta 13.01.2017., 21.02.2017.

>>>> Latgales kultūrvēstures muzejs <<<<

Piemineklis Antonam Kūkojam

Pieminekļa idejas autore un skulptore ir Svetlana Skačkova. Piemineklis iz-gatavots skulptūru parkā Sanktpēterburgā un 2012.g. augustā uzstādīts Latgales kultūrvēsturiskā muzeja skvērā, pašā pilsētas centrā. Blakus piemineklim soliņš, uz kura atrodas Kūkoja portfeļa skulptūra. Portfelis, cilvēkiem to pastāvīgi aiz-tiekot, ir nopulēta līdz metāliskam spīdumam.

http://www.ludzasbiblio.lv/lv/vecaks/novadnieki/literati/kukojs-antons

Antons Kūkojs (1940-2007) – latgaliešu dzejnieks, rakstnieks, māksli-nieks, keramiķis, aktieris un režisors. Bija īstens latgalietis un vienmēr le-pojās ar savām latgaliešu saknēm.


http://www.rezekne.lv/kultura/latgales-kulturvestures-muzejs/

http://www.muzeji.lv/lv/museums/latgale-culture-and-history-museum/



http://www.ludzasbiblio.lv/lv/vecaks/novadnieki/literati/kukojs-antons


– 18 –

info no: http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/rezekne-uzstadits-piemineklis-latgaliesu-maksliniekam-antonam-kukojam.d?id=42582652 Informācija par objektu pievienota 04.03.2017.

>>>> Piemineklis Antonam Kūkojam <<<<

PIEMINEKLIS “VIENOTI LATVIJAI” (“Latgales Māra”)

https://lv.wikipedia.org/wiki/Piemineklis_”Vienoti_Latvijai” Atbrīvošanas aleja 93

Viens no pazīstamāka-jiem Rēzeknes un arī visas Latgales simboliem Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai”, tautā tiek dēvēts par “Latgales Māru”. Pieminekļa pamati ielikti 1930.g., atzīmējot 10 gadu jubileju Latgales galīgai atbrī-vošanai no svešām varām.

Skulpturālo kompozīciju veidoja tēlnieks Kārlis Jan-sons toreizējā Mākslas aka-dēmijas studenta Leona To-mašicka darba ar nosaukumu „Māras zeme”. Pieminekli pirmo reizi svinīgi atklāja 1939.g. 8.septembrī. Pēc komunistu nākšanas pie varas 1940.g., pieminekli nogāza, nacistu okupācijas laikā 1943.g. pēc restaurēšanas to atkal uzstādīja, bet 1950.g. jūnijā komunisti pieminekli novāca, aizveda prom un iznīcināja.

1965.g. šajā vietā uzlika pieminekli biedram V.Ļeņinam (autors O.Ka-lējs). 90.gadu sākumā Ļeņina piemineklis tika gāzts.

Pēc tēva skicēm un fotogrāfijām, K.Jansona dēls, tēlnieks Andrejs Jansons kopā ar kolēģi Daugavpils tēlnieku Induli Folkmani atjaunoja pieminekli, kuru atklāja un iesvētīja 1992.g. 13.augustā.

Pieminekļa bronzas skulpturālo kompozīciju veido: ķēžu rāvējs, kas simbo-lizē Latgales varonīgo dēlu izcīnīto brīvību pār svešām varām, blakus – ceļos no-metusies meitene, kas, iegrimusi klusā lūgšanā, vainago atbrīvotāju ar ozollapu vainagu, bet pāri abām figūrām – tautumeita, kas rokā tur augsti paceltu zelta krustu – simbolizējot ticību un gandarījumu par atgūto brīvību.

Informācija par objektu pārstrādāta 21.02.2017. >>>> PIEMINEKLIS “VIENOTI LATVIJAI” (“Latgales Māra”) <<<<

Vissvētākās Dievmātes piedzimšanas pareizticīgo baznīca

Atbrīvošanas aleja 98A, +371-25-778-825

1834.g. bija pieņemts lēmums par pareizticīgo baznīcas celtniecību Režicā. Dievnama projektu izstrādāja Pēterburgas arhitekti Dāvids Viskonti un Šarle-mans Bodē II. 1840.g. sākās baznīcas būvniecības darbi, tomēr to iesvētīja tikai pēc sešiem gadiem par godu Dievmātes dzimšanai.


https://lv.wikipedia.org/wiki/Piemineklis_


– 19 –

1854.g. (8 gadus pēc iesvētīšanas) tā bija tuvu sabrukumam. Iemesls – ne-kvalitatīvu ķieģeļu un izmantošana un būvētāju nekompetence. Baznīca tika slēgta uz remontdarbu laiku, lai novērstu ne-pilnības. Taču 20.gs. sākumā dievnamu atkal nācās kapitāli remontēt. 1906.g. tika apzel-tīti krusti, izveidots granīta ieejas lievenis, uzmūrētas podiņu krāsnis. Pateicoties zie-dojumiem izveidots jauns koka ikonostass, kas ir saglabājies līdz mūsdienām.

Pa kreisi no baznīcas ieejas 1867.g. bū-vēta neliela mūra kapela, veltīta Krievijas imperatora Aleksandra II glābiņam vilciena katastrofā 1866.g.

Pa labi no baznīcas ieejas stikla mauzolejs-kapela, kur apbedīts baznīcas mecenāts, Adamovas muižas īpašnieks, ģenerālis Karaulovs ar sievu Helēnu. Ka-pela celta 1908.g., to veido skaists ažūrs metālkalums, kas, savulaik, bija papil-dināts ar krāsainu stiklojumu. Pašreiz kapelā notiek renovācijas darbi. Attēls no: https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzekne Informācija par objektu papildināta 13.01.2017., pārstrādāta 21.02.2017.

>>>> Vissvētākās Dievmātes piedzimšanas pareizticīgo baznīca <<<<


Rēzeknes jaunās daļas (no Rēzeknes upes uz ziemeļiem - tagadējais pilsētas centrs) izbūve attiecas galvenokārt uz 19.gs. 2.pusi. Pēc Polijas dalīšanas un Novembra sacelšanās apspiešanas Krievijas impērijas valdība nolēma veicināt anektēto zemju ātrāku integrāciju impērijas sastāvā, tā-dēļ var teikt, ka Rēzeknes pārbūvi 19.gs. vidū drīzāk noteica politiski ideo-loģiski apsvērumi nekā ekonomiska nepieciešamība. 1835.g. Vitebskas guberņas mērnieks A. Mazalovskis izstrādāja Rēzeknes ģenerālplānu. Augstienē uz ziemeļiem no vecās pilsētas tika projektēta pilnīgi jauna ap-būve ar regulāri taisnstūrainu ielu tīklu. Šīs t.s. Augšpilsētas ģeometris-kajā centrā paredzēja novietot Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimša-nas pareizticīgo baznīcu (pie tagadējā “Vienoti Latvijai” pieminekļa), dažā-das sabiedriskās ēkas un izmitināt vienīgi kristiešus, ebrejus atstājot vecajās dzīvesvietās. Viens no projekta mērķiem bija veicināt pareizticīgo baznīcas ietekmi uz vecticībniekiem, kurus paredzēja novietot jaunajā pilsētas daļā, pārceļot tos “no attālām, policijas uzraudzībai nepieejamām vietām”.

1836.g. Krievijas impērijas valdība Rēzeknes pārbūves projektu apstip-rināja un veicināja tā īstenošanu. 1846.g. Rēzekni apmeklēja imperators Nikolajs I un “atrada par nepieciešamu dod šai pilsētai celtnieciskā ziņā pienācīgu izskatu”. Saskaņā ar nolikumu par Rēzeknes pilsētas izbūvi tika izveidota īpaša Rēzeknes pilsētas izbūves komiteja. Komitejas darba sā-kumā tika izstrādāts arī jauns pilsētas ģenerālais plāns, ko apstiprināja 1847.g. No iepriekšējā 1836.g. plāna tas atšķīrās vienīgi ar to, ka bija de-talizēta apbūve ap centrālo laukumu, paredzot tur vietu tiesu iestādēm, veikaliņiem u.c. būvēm, kā arī paredzot vietu publiskam dārzam starp or-deņa pilsdrupām un upīti. Ik gadus Rēzeknē uzcēla ne vairāk kā 4-5 dzīvo-jamo māju. Sākumā jaunajā pilsētas daļā aizliedza dzīvot ebrejiem, bet



– 20 –

viņi tur drīkstēja celt ēkas un tās izīrēt. 1851.g. viņiem atļāva arī dzīvot sa-vās ēkās, izņemot laukumā ap pareizticīgo baznīcu. 19. un 20.gs. mijā jaunā apbūve sāka pakāpeniski un stihiski izplesties aiz plāna norādītajām robežām.

Guberņas mērnieks Svirskis 1901.g. izstrādāja jauno ģenerālo plānu, kurā apbūves areāls bija pietiekami paplašināts, saglabājot jau izveidoju-šos Augšpilsētas regulāri taisnstūraino sistēmu. Rēzeknes pilsētbūvniecis-kās attīstības vēsturē ļoti skaidri jūtama organiska pēctecība un konsek-vence pieņemto risinājumu īstenošanā. 19.gs. radītā pilsētas plānojuma struktūra tās centrālajā daļā saglabājusies līdz mūsdienām bez būtiskām izmaiņām.

Iepretim piemineklim “Vienoti Latvijai” – Baznīcas ielas un Atbrīvošanas alejas krustojumā:

Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca http://www.mariani.lv/musu-draudzes/rezekne/ Atbrīvošanas aleja 89, +371-64-623-500 http://www.katedrale.lv/index.php?id=17644 https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzeknes_Sāpju_Dievmātes_Romas_katoļu_baznīca

Jaunākais dievnams Rēzeknes pilsētā. Ro-mas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglo-nas diecēzes draudzes baznīca, kas veltīta Sāpju Dievmātes godam.

Baznīcas celtniecība uzsākta 1935.g. pēc arhitekta Pavlova projekta uz zemes gabala, ko Dricānu prāvesta Jāzepa Vojcehovska māsa testamentā novēlēja mariāņu kongregācijas tēviem. Baznīcas būvdarbu vadītājs bija mari-āņu kongregācijas tēvs Juris Kārkle. Kā minēts liecībās par baznīcas celtniecību, lielākā daļa būvdarbu veikta brīvprātīgi iesaistot draudzes locekļus. Daudzi materiāla apstrādes un saga-taves darbi tika veikti uz vietas, piemēram, ga-tavotas pārsedzes sijas un brusas. 1937.g. baznīcu svinīgi iesvētīja Latvijas mariāņu kongregācijas priors Benedikts Skrinda.

Baznīca celta neoromānikas stilā. Tā ir halles tipa celtne ar Katoļu baznīcām raksturīgajiem diviem torņiem un akcentētu ieejas daļu. Fasādes risinājumos iz-mantoti pseidoromānikas dekora un konstruktīvie elementi. Baznīcas garums ir 25 m, bet platums – 12 m un tās divu torņu smailes ar krustiem paceļas 27 m augstumā virs zemes. Baznīcai ir trīs jomi – centrālais un divi malējie, kurus no centrālā atdala balsta funkcijas pildošās četrstūrveida kolonnas. Interjera galve-nie elementi ir trīs altāri. Galvenais altāris veltīts Dievmātes godam, kura centrā atrodas 20.gs. sākumā gleznota svētbilde, kurā attēlota Jēzus upurēšana templī. Divos sānu altāros ir svētbildes, kas veltītas Jēzus sirds, Dievmātes sirds un Svētā Jāzepa godam. Pusapaļās apsīdas pilastru priekšā novietotas Sv.Jāzepa un Sv.Terēzes no Bērna Jēzus skulptūras.

Baznīcas dārzā Fatimas Dievmātes skulptūra.


http://www.mariani.lv/musu-draudzes/rezekne/

http://www.katedrale.lv/index.php?id=17644

https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzeknes_Sāpju_Dievmātes_Romas_katoļu_baznīca


– 21 –

Informācija par objektu pievienota 13.01.2017., pārstrādāta 21.02.2017. >>>> Sāpju dievmātes Romas katoļu baznīca <<<<

Viesnīca «Latgale»*** uzcelta 1991.g. Viena no augstākajām cel-

tnēm pilsētā. Atbrīvošanas aleja 98, http://www.hotellatgale.lv/, +371-646-22180.

Pa Baznīcas ielu dodamies vairākus kvartālus līdz Raiņa ielai.

Sv.Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca http://www.rezekne.lelb.lv/ Raiņa 4, +371-64-622-917

1886.g. Meščanskas ielā (tagad Raiņa iela) pēc A.Jefimova projekta tika uzbūvēta pirmā baznīcā. 20.gs. starpkaru laikā lute-rāņu skaitam pilsētā pieaugot nolietotā baz-nīca kļuva par šauru. Tā vecās baznīcas vietā 1932.g. piešķirot papildu gruntsgabalu līdzās jau esošajam, sākās jauna dievnama celtnie-cība. Jauno dievnamu projektējis Jānis Cīru-lis, būvniecība tika pabeigta un baznīca iesvē-tīta 1938.g. Baznīcas arhitektoniskais risinā-jums un bijusī iekārta veidota kā ansamblis, izmantojot neogotikas paraugus. Tā ir sar-kano ķieģeļu mūra ēka ar iekomponētu četr-stūra torni ar slaidu smaili. Centrālā altār-glezna „Kristus nomierina vētru”(1938) ie-gūta kā mākslinieka Arvīda Egles dāvana.

1949.g. vasarā padomju varas iestādes atsavināja baznīcu draudzei, noņēma krustus un demontēja zvanu torni. Ilgus gadus baznīcā atradās kinofilmu noma. Tās vajadzībām ēka no iekšpuses tika ievērojami pārbūvēta. 90.gadu sākumā draudze atguva īpašumu, kuram bija nepieciešams kapitālais remonts. 1993.g. jūlijā atjaunots baznīcas krusts un vēlāk arī zvans. Tagad te notiek dievkalpojumi un lieliski klasiskās mūzikas koncerti. Tad baznīcas durvis atvērtas visiem, kuri vēlas redzēt tās dzīvi piepildītu ar mūziku, gaismu un garīgumu. Attēls no: https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzekne Informācija par objektu pievienota 13.01.2017., pārstrādāta 21.02.2017.

>>>> Sv.Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca <<<<

Atgriežamies atpakaļ Atbrīvošanas alejā un dodamies no ‘Latgales Mā-

ras’ pretējā virzienā.

Atbrīvošanas alejā 94 saglabājusies 1902.g. celtā sarkano ķieģeļu ēka,

kur atradās latgaliešu tipogrāfija “Dorbs un Zineiba”, vēlāk Rēzeknes 9. kājnieku pulka virsnieku klubs un skolotāju un pašvaldības darbinieku slimokase.

Līdzās 1911.g. celtā savrupmāja, kur bērnību aizvadījis krievu rakstnieks Ju-rijs Tiņanovs (1894-1943).


http://www.hotellatgale.lv/

http://www.rezekne.lelb.lv/


– 22 –

Pa Brāļu Skrindu ielu dodamies pa kreisi, tad pa Dārzu ielu pa labi.

Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs „Zeimuļs”

http://zeimuls.lv/ Krasta 31, +371-64-622-222

Jebkurš interesents patstāvīgi var uzbraukt ar liftu augšā un no skatu laukumiem redzē pils-kalnu un pilsētas vēsturisko daļu. Centrs atvērts skolas laikā.

Te notiek interešu un neformālās izglītības nodarbības bērniem un jauniešiem. ‘Zeimuļš’ latgaliski ir ‘zī-mulis’. Arhitektoniski drosmīgais pro-jekta risinājums sasaista Livonijas ordeņa pilskalnu ar moderno arhitektūru. Centrs atklāts 2012.g. Ēkas arhitekte Rasa Kalniņa torņu dizainā izmantojusi latvju rakstu zīmes, bet būves galvenie celtniecības materiāli ir betons, metāls, stikls. “Zeimuļam” ir viens no lielākajiem zaļajiem jumtiem Baltijas valstīs.

Informācija par objektu pievienota 13.01.2017., pārstrādāta 21.02.2017., rediģēta 30.03.2017.

>>>> Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs „Zeimuļs” <<<<

Rēzeknes pilsētas Tūrisma attīstības centrs Krasta ielā 31, LV-4601, +371-26-332-249, +371-64-622-222, [email protected]

Darba laiks: I-V: 10-18, VI: 10-16


RĒZEKNES PILSKALNS AR PILSDRUPĀM https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzeknes_pilskalns Krasta 33 http://www.vietas.lv/objekts/rezeknes_pilsdrupas/ http://spoki.tvnet.lv/mistika/Rezeknes-pilsdrupas/411585

Pašā Rēzeknes vidū, pie Rē-zeknes upes, labi nocietinātajā 15 m augstajā pilskalnā ~9.-12.gs. atradās letgaļu koka pils.

1285.g. tās vietā Livonijas ordenis sāka celt divstāvu mūra pili ar torņiem triju stāvu augstumā. Lai iekļūtu pilī, vaja-dzēja pāriet pār paceļamo tiltu, iziet caur trim dzelzs vārtiem un pa ceļam, kas veda gar austrumu puses sienu, ieiet forburgā (priekšpilī). Tā kā pils


http://zeimuls.lv/


https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzeknes_pilskalns

http://www.vietas.lv/objekts/rezeknes_pilsdrupas/

http://spoki.tvnet.lv/mistika/Rezeknes-pilsdrupas/411585


– 23 –

bija stratēģiski nozīmīgs objekts, to ieņemt tīkoja krievi, lietuvieši, poļi, bet pilnībā nojauca zviedri 1656.-1660.g. Pēc tam kā fortifikācijas būvi to vairs neatjaunoja.

Sākot ar 1712.g. apkārtējiem iedzīvotājiem oficiāli ļāva izmantot akmeņus no pils sienām māju un saimniecības ēku pamatu būvniecībai. Līdz mūsdienām se-najā pilskalnā saglabājušies tikai pils nocietinājuma fragmenti. Tagad pilskalns ir visievērojamākā un tūristu apmeklētākā vieta Rēzeknē. No tā paveras burvīgs skats uz pilsētas centru un veco pilsētas tirdzniecības daļu.

2003.g. sākumā netālu no Rēzeknes pilskalna, uzņēmuma „Rēzeknes Ūdens”

teritorijā tika izvietots Rēzeknes pils makets. Maketa autors – Rēzeknes teh-

nikuma pasniedzējs Edmunds Smans. Makets izveidots ar sabiedriskās organizā-cijas „Latvijas vēstures parks” atbalstu. Pils modeli var redzēt tikai tūrisma sezo-nas laikā – no aprīļa līdz oktobrim.

Laukums pilskalna pakājē nosaukts bīskapa Jāzepa Rancāna (1886-1969) vārdā.

Teika par Rēzeknes valdnieci Pils cēlāja Roze vēl tagad sēžot zelta tronī Rēzeknes pilskalna pazemē, apsargāta ar

diviem asinssuņiem: labā pusē suns ar zelta ķēdi, kreisajā – ar sudraba. Reizi deviņos gados Lieldienas naktī Roze atstājot pazemi, lai meklētu jaunekli, kurš viņu atpestītu no lāsta. To varot izdarīt, ja kāds paņemtu viņas zelta krustiņu un apslacītu to ar svētīto Lieldienas ūdeni. Daudzi jaunekļi esot arī mēģinājuši tā darīt, tos kavējuši visādi mošķi, zvēri un pat velni, ja kāds viņus nebaidījies, tam krustiņš licies nepanesami smags, bet ceļš līdz baznīcai licies kā mūžība. Kad krustiņš nomests zemē, atskanējušas klusas raudas, un princese nogrimusi uz nākošajiem deviņiem gadiem. Informācija par objektu papildināta 13.01.2017., pārstrādāta 21.02.2017.

>>>> Rēzeknes pilskalns ar pilsdrupām <<<<

Rēzeknes upe

https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzekne_(upe)

Rēzekne, saukta arī Rēzne, ir Lubāna pieteka Rēzeknes novadā un Rē-zeknes pilsētā. Iztek no Rāznas ezera Kaunatas pagastā, izteka regulēta ar slūžām. Augštece un vidustece Latgales augstienē, lejtece Lubāna līdze-numā. Ietek Lubānā.

Pavasara palu laikos upes palienes mēdz pārplūst, appludinot tuvējos zemes īpašumus un mājas. Upes platākais posms Rēzeknē ir lejpus Staci-jas ielas tiltam līdz Dzirnavu ielas tiltam, kur agrāk bijusi aizsprosta ūdenskrātuve. 2011.g. Rēzeknes centrā veikta upes krastu labiekārtošana un nostiprināšana.

Dodamies pa Pils ielu, sasnieguši Atbrīvotāju aleju, pa labi.

Kafejnīca „Marijas kafija”

Atbrīvošanas aleja 88, +371 26514420

Atrodas pilsētas centrā pretī pilsētas Festivāla parkam. Mierīga atmosfēra, izsmalcināts senās pilsētas interjers. Vakaros dzīvā mūzika. Vieta, lai satiktos ar draugiem, slēgtu darījumus vai izbaudītu romantiskas vakariņas.

Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola.


https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzekne_(upe)


– 24 –

Krustojumā ar Brāļu Skrindu ielu:

Modernā ēkā Rēzeknes centrālā bibliotēka http://www.rezeknesbiblioteka.lv/ http://www.rezekne.lv/kultura/bibliotekas/

Rēzeknes pilsētas Kultūras nams Brāļu Skrindu iela 3, LV 4600, +371-646-22066, 64607672, [email protected]

Agrāk pazīstams kā Latgolas Tautas pils. Tās ideju ierosinātāja un veicinātāja 1924.g. dibinātā Latgales Tautas Pils biedrība, kuras locekļi bija redzamākie Lat-gales sabiedriskie darbinieki. Neatkarīgi no politiskās piederības, viņus vienoja kopīgais darbs – gaismas un kultūras nešana tautā. Par biedrības pirmo priekš-sēdētāju tika ievēlēts deputāts Jezups Trasuns. Viens no biedrības pirmajiem uz-devumiem bija radīt Rēzeknē Latgales kultūras centru.

1926.g. tautas nama ēku nopirka Latgales kultūras biedrība un sāka domāt par tās kapitālo pārbūvi. Projektam tika pieaicināts arhitekts Pavlovs. Pēc viņa projekta 1928. un 1929.g. laikā bijušo Tautas biedrības namu arī pārbūvēja. Celt-niecības darbus vadīja inženieris F.Kemps. Tautas pils tika atklāta 1929.g. 17.no-vembrī. Atklāšanā piedalījās valsts prezidents Gustavs Zemgals, ministru prezi-dents Hugo Celmiņš, tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubuļs, kā arī vairāki Latgales deputāti un redzamākie sabiedriskie darbinieki.

Tautas pilī darbojās Latgales teātris un jauktais koris, atradās bibliotēka, la-sītava, zāle teātra izrādēm un citiem sarīkojumiem, blakus ēkai bija biedrības klubs. Teātrī strādāja ievērojami režisori, aktieri un mākslinieki, arī ilggadējais režisors Antons Varslavāns.

1944.g. aprīlī (Lieldienās) bombardēšanas laikā „Tautas pils” tika sagrauta. Tā bija pirmā sabiedriskā celtne, ko atjaunoja pēc kara. Atjaunošanā piedalījās rēzeknieši, kas nāca palīdzēt pēc darba, savā brīvajā laikā. Pēc atjaunošanas to pārdēvēja par Rēzeknes pilsētas Kultūras namu, kurā darbojās Latgales Drāmas teātris, koris un dažādi pulciņi. Valsts aizsargājams kultūras piemineklis.

Tagad šeit notiek dažādi kultūras pasākumi un darbojas 14 kolektīvi. info no: https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzeknes_Kultūras_nams, http://www.rezekne.lv/kultura/kulturas-nams/

Informācija par objektu pievienota 03.03.2017.

Tautas lietišķās mākslas studija “Dzīpariņš” http://www.rezekne.lv/kultura/kolektivi/tautas-lietiskas-makslas-studija-dziparins/

Brāļu Skrindu ielā 3 (2.stāvā), +371-25-880-259 (Anita Kairiša)

Dibināta 1978.g. Studijas pamatuzdevums – seno amatu prasmju saglabā-šana, integrēšana mūsdienu mākslā un kultūrā un to nodošana nākamajām pa-audzēm. Lai arī pamatmērķis ir seno tradīciju un amatu saglabāšana, mākslas studijas dalībnieces cenšas sekot līdzi jaunām tendencēm rokdarbu jomā.

Tiek darināti tautas tērpi, austi tautiskie lakati, linu dvieļi, sedziņas un gald-auti, vilnas segas un visdažādākie grīdceliņi, adītas zeķes un cimdi, izgatavoti ar-heoloģiskie brunči un apaudas, veidoti karogi pašdarbības kolektīviem.


http://www.rezeknesbiblioteka.lv/

http://www.rezekne.lv/kultura/bibliotekas/


http://www.rezekne.lv/kultura/kolektivi/tautas-lietiskas-makslas-studija-dziparins/


– 25 –

Katru gadu TLMS “Dzīpariņš” piedalās vietējas un valsts nozīmes izstādēs, gadatirgos un projektos. Informācija par objektu pievienota 03.03.2017.

>>>> Rēzeknes pilsētas Kultūras nams / Tautas lietišķās mākslas studija “Dzīpariņš” <<<<

Festivāla parks http://www.latgale.lv/lv/news/article?id=4856

Atrodas Rēzeknes upes krastā blakus Latgales vēstniecībai “Gors” un Rēzek-nes Kultūras namam (Pils ielā 7).

Parkā notiek Rēzeknes kā arī pasaules mēroga folkloras festivāli un izklaides pasākumi visa gada garumā: koncerti, izrādes, festivāli, Ziemassvētku, Jauna gada sagaidīšana, Līgo un Jāņu ugunskura dedzināšana. Tāpat parkā atrodas arī moderns bērnu laukums.

2014.g. tika pabeigta parka rekonstrukcija, kura veikta Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežu sadarbības programmas projekta „Kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana Rēzeknes un Braslavas reģionos” īstenošana Ei-ropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros. info no: https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzeknes_festivāla_parks Informācija par objektu pievienota 03.03.2017.

>>>> Festivāla parks <<<<

LATGALES VĒSTNIECĪBA ‘GORS’ (koncertzāle) http://latgalesgors.lv/ Pils ielā 4, +371-22-020-206 https://lv.wikipedia.org/wiki/Latgales_vēstniecība_”Gors” [email protected] http://www.rezekne.lv/kultura/latgales-vestnieciba-gors/

2017 bērnu (EUR)

stud. (EUR)

pens. (EUR)

pilnā (EUR)

ekskursijas jāpiesaka, minimālā samaksa no grupas 10,- / 15,- EUR 1,50 1,50 1,50 2,-

Ekskursijā var izzināt koncertzāles noslēpumus un iespējas gan publiskās, gan slēgtās apmeklētājiem zonās. 1. stāva foajē katru mēnesi jauna izstāde.


http://www.latgale.lv/lv/news/article?id=4856

http://latgalesgors.lv/

https://lv.wikipedia.org/wiki/Latgales_vēstniecība_”Gors”


http://www.rezekne.lv/kultura/latgales-vestnieciba-gors/


– 26 –

Baltijā pirmā no pašiem pamatiem celtā akustiskā koncertzāle, pirmā augstas kvalitātes akustiskā koncertzāle Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, viena no ievērojamākajām 2013.g. būvēm Latvijā. Vērienīgākais projekts Rē-zeknē pēdējā gadsimta laikā.

Pēc Rēzeknes pilsētas domes iniciatīvas 2008.g. 25.februārī Rēzeknē notika plenērs metu konkursam. Konkursam tika iesniegti 12 darbi. Pēc žūrijas balso-juma par konkursa uzvarētājiem kļuva - VMS (arhitekti: Uldis Balodis, Daiga Bikše un citi) ar projektu “Zīdaste”. Projekta īstenošanas laiks tika noteikts ro-bežās no 2009.g. novembra līdz 2013.g. maijam – šos termiņus būvniekiem iz-devās ievērot, nododot būvi ekspluatācijā paredzētajā termiņā. Projekta sākot-nējās izmaksas bija paredzētas 9,68 miljonu latu apmērā, taču pēc nodošanas ekspluatācijā kopējā summa sastādīja 12,84 miljonus latu (bez PVN). Kultūras centra kompleksa ieskandināšana notika Vasarsvētku dienā, 2013.g. 19.maijā. Ēka veidota no trim apjomiem, kas savstarpēji kontrastē ar atšķirīgiem fasāžu risinājumiem materiālu un krāsu ziņā.

Tagad “Gors” ir: pasaules līmeņa akustika, lieliska pasākumu programma, vieta koncertiem, izstādēm, kino, semināriem un citiem pasākumiem. (‘Gors’ latgaliski ir ‘gars’).

Ēkas kopējā platība ir 11 166 m2, tai ir seši stāvi un nav pagrabstāva (neskai-

tot orķestra bedri un liftus). Daudzfunkcionālā centra galvenā sastāvdaļa ir lielā zāle ar 1000 skatītāju sēdvietām, kuras iespējams transformēt, palielinot ietil-

pību līdz 2500 stāvvietām. Zāle ar pieciem balkoniem, plašu parteri un skatuvi ar orķestra bedri ir vienīgā šāda tipa koncertzāle Latgalē un pēc mūziķu un eks-pertu vērtējuma tajā ir ļoti laba akustika. Mazajā zālē ir 250 skatītāju vietas.

Citas telpas: Laulību reģistrācijas zāle, orķestra mēģinājumu zāle (akustiski izo-lēta no pārējām telpām), horeogrāfijas zāle, kora mēģinājumu zāle, mākslinieku grimmētavas, mākslinieku ģērbtuves, mūzikas ierakstu veikals, restorāns, foajē (piemērots izstāžu rīkošanai), 18 tualetes, 5 lifti, 7 kāpņu telpas, citas palīgtelpas.

“Gors” logotipu un vizuālo identitāti, tostarp ēkas grafisko iekšējo un ārējo noformējumu, veidojusi dizaina studija Asketic. 2014.g. Adwards konkursā tā iz-cīnīja Zelta Ordeni vizuālo identitāšu kategorijā.

Baudīt latgaliešu ēdienkarti pusdienās vai vakariņās var restorānā ar vienu no labākajiem skatiem pilsētā. Informācija par objektu pievienota 13.01.2017., papildināta un pārstrādāta 04.03.2017. info no: http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/latgales-vestnieciba-gors, https://lv.wikipedia.org/wiki/Latgales_vēstniecība_%22Gors%22

>>>> Latgales vēstniecība ‘Gors’ <<<<

Blakus “Goram” – strūklaka.



– 27 –

https://goo.gl/maps/uQZgNXqErSG2

Baptistu draudzes lūgšanu nams – Atbrīvošanas aleja 67 – dar-

bojas pielāgotās telpās. Agrāk te atradās grāmatnīca. 1992.g. latviešu izcelsmes amerikāņu kristietis Kārlis Grūbers palīdzēja draudzei iegūt šo namu.

Šķērsojam Rēzeknes upi.

Kārļa Ulmaņa, Jāņa Baloža un Krišjāņa Berķa 1937.g. stādītie ozoli Atbrīvo-šanas alejā pie Rēzeknes upes tilta un lielveikala “Rimi”.

Pirmā Latgales Kongresa simtgadei veltīta piemiņas vieta Atbrīvošanas aleja 61

Tēlniecisks vides objekts “I KURZEME, I VIDZEME, I LATGALE MŪSU” atklāts 2017.g. Piemiņas vieta veltīta 1917.g. notikumiem Rēzeknē, kad Pirmā Latgales latviešu kongresa laikā tika pieņemts lēmums pievienot Latgali pārējiem jaundi-binātas Latvijas valsts reģioniem.

>>>> Pirmā Latgales Kongresa simtgadei veltīta piemiņas vieta <<<<



– 28 –

KOVŠU (RĒZEKNES) EZERS

Rēzeknes ezers (arī Kovšu ezers, Kovševas ezers, Kauša ezers) ir dzidrūdens ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā austrumos no dzelzceļa stacijas Rēzekne I.

Spoguļvirsmas platība ir 22 ha, garums 0,8 km, platums 0,5 km, vidējais dzi-ļums 2,6 m, maksimālais 3,7 m. Vidējais ūdens līmenis +136,4 m, līmeņa svārstību amplitūda 0,4 m.

Krasti slīpi, lēzeni; dibens dūņains (dūņu slānis 3 m un vairāk). Aizaugšanas pakāpe 5%. Neliels strauts (Kovšupe), kas sākas Kivku ezerā, iztiek cauri un sa-vieno Kovšu ezeru ar Rēzeknes upi. Pie iztekas izbūvēts regulējošs betona sliek-snis. Makrofīti: meldri, velnarutki, niedres, lēpes, mazlēpes, peldošās glīvenes, vārpainās daudzlapes, raglapes, elodejas u.c. Niedru un meldru joslas 5-10 m platas. Ezerā mīt šādas zivju sugas: līdaka, rauda, asaris, karūsa, vīķe, līnis, sud-rabkarūsa. 1927.g., notikušās Rēzeknes pilsētas teritorijas paplašināšanas dēļ, Kovšu ezers tika pievienots pilsētas teritorijai.

Izeja uz pludmali Atbrīvošanas alejas un Latgales ielas krustojumā. Pel-dvieta un labiekārtota atpūtas zona – šūpoles un slidkalniņi bērniem, pludmales volejbola laukums. Informācija par objektu pievienota 03.03.2017.

info no: http://www.vietas.lv/objekts/kovsu_ezers/, https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzeknes_ezers

Veikborda parks ‘GoWake’ http://gowake.lv/ +371 29 554 994, [email protected]

Veikparks atklāts 2016.g. Trases garums ir 200 m, braucamā daļa 160 m, kas pēc parka veidotāju domām ir ideāls attālums starp torņiem un kikeriem, lai brauciens visu laiku ir intensīvs un interesants, tikko apgriežoties trases beigās, braucējs jau būs atpakaļ uz tās, izvēles priekšā sataisīt reiliju vai lekt uz kikera un uzmaukt Olie beksaidu. Trasē uzstādīti divi kikeri, tuvākajā nākotnē uzstādīs arī slaidu, lai var uzlabot veikošanas prasmes. Inventārs ir sagādāts no vadoša-jām kompānijām: O’Neill (ķiveres, vestes, hidrotērpi), Seven Park veika dēļi, DupWake stiprinājumi/zābaki. http://gowake.lv/ Informācija par objektu pievienota 04.03.2017.

>>>> Veikborda parks ‘GoWake’ / KOVŠU EZERS <<<<

Aiz ezera:

Dzelzceļa stacija “Rēzekne-1” – viena no divām Rēzeknes dzelzceļa staci-jām, kas atklāta 1901.g. Stacijā ir tikai kravas satiksme, jo starptautiskie vilcieni kopš 2015.g. šeit nekursē. Ezeru iela, +371-64-616-203.


http://gowake.lv/

http://gowake.lv/


– 29 –

Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas Vidusskola http://www.jirmv.lv/ Atbrīvošanas aleja 56, +371-64-622-480 http://www.rezekne.lv/turisms/apskates-objekti/

Vēsturiskā ēka, bijusī Tirdzniecības skola, kur 1917.g. notika Pirmais Latgales latviešu kongress, kur notika nozīmīgu lēmumu pieņemšana par vienotas Latvi-jas valsts veidošanu. 1932.g. ēkā atradās Rēzeknes Tautas konservatorija, īsu brīdi te pastāvēja komercskola, tad Rēzeknes Valsts vidusskola, Rēzeknes poļu ģimnāzija. Šobrīd darbojas mūzikas vidusskola un 1984.g. skolai tika piešķirts Latgalē dzimušā (netālu no Preiļiem) izcilā komponista Jāņa Ivanova vārds.

Informācija par objektu pievienota 13.01.2017., rediģēta 03.03.2017. >>>> Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas Vidusskola <<<<

Pie skolas:

Piemineklis Francim Trasunam

Francis Trasuns (1864-1926) – latgaliešu kultūras un sabiedriskais darbi-nieks, garīdznieks, publicists, viens no galvenajiem Latgales kongresa Rē-zeknē (1917) organizētājiem. Latvijas neatkarības idejas dedzīgs atbalstītājs.

Pa Atbrīvošanas ielu ejam atpakaļ centra virzienā līdz Latgales ielai.

LATGALES IELA

Viena no senākajām ielām Rēzeknē. Lai gan tā ir vien 847 m gara, tomēr tā ir viena no noslogotākajām pilsētas ielām – pa to kursē liela daļa pilsētas sabied-riskā transporta. Šeit daļēji saglabājusies pilsētai raksturīgā 19.gs. beigu apbūve, kur ēkām raksturīgas Vitebskas baroka iezīmes.

Ielas nosaukums ir daudzkārt mainījies. 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā tā bija Lielā Ludzas iela, pēc 1934.g. – 15.maija iela, padomju varas gados – 17. jū-nija iela un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas – Latgales iela.

2012.g. veikti ielas remontdarbi, kuru laikā pilnībā rekonstruēts segums, gā-jēju celiņi un pārējā infrastruktūra. info no: https://lv.wikipedia.org/wiki/Latgales_iela_(Rēzekne)

Piemineklis “Rēzeknes atbrīvotājiem” (tautā saukts ‘Aļoša’) (Latga-

les iela 20, pie Rēzeknes autoostas), padomju karavīriem, kas 1944.g. jūlijā ie-ņēma Rēzekni pēc vācu nacistu okupācijas. Piemineklis atklāts 1974.g., tā autori ir arhitekts E.Salguss un tēlnieki O.Kalējs un O.Siliņš. Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā pie pieminekļa mēdz pulcēties vairāki simti cilvēku.

Rēzeknes autoosta “Rēzeknes autobusu parka” filiāle. Pasažieru iekāpšana notiek pēc adreses:

Latgales iela 19. Autoostas dispečerdienesta tālrunis: +371-64-624-656. >>>> Rēzeknes autoosta <<<<


http://www.jirmv.lv/


– 30 –

Bārs un Mākslas salons “Mōls”

Latgales iela 22/24, t. 64625353, 29460041, [email protected]

Latgaliešu ēdieni – miežu biezputra, putraimu desas, ķimeņu siers un daudzi citi ēdieni, kas gatavoti pēc senām latgaliešu receptēm, kā arī alus no māla krū-kām. Ļoti izteiksmīgi noformēts interjers, var gan aplūkot, gan iegādāties glez-nas, pinumus, linu audeklus un Latgales keramiku. Otrajā stāvā liela zāle, kur ēst grupām un rīkot pasākumus.

Labi saglabājusies divstāvu sarkano ķieģeļu māja Latgales ielā 28, kas

tagad pieder Rēzeknes Vecticībnieku kapu kopienai. Latgales ielā 41 (Dārzu ielu stūrī) no sarkaniem ķieģeļiem būvētā pilsētas

vecākās aptiekas ēka ‘Zem ērgļa’ (1882). Kad 1919.g. Rēzekne neilgu

laiku bija LSPR galvaspilsēta, šeit mitinājās tās valdība.

Pilsētas Dienvidu rajons, kas 19.gs. beigās bija pilsētas centrs un tajā daļēji saglabājusies vēsturiskā mūra ēku apbūve ap Latgales ielu 19. un 20.gs. mijā bija galvenokārt ebreju apdzīvots, sevišķi ap Latgales ielas trasi, kur šīs tautības pārstāvjiem piederēja vairāki veikali. Šeit atradās arī sinagogas (mūsdienās saglabājusies tikai viena — Zaļā sinagoga).

Tajā laikā Centra rajons bija galvenokārt kristiešu apdzīvots, t.i. katoļi un pareizticīgie, respektīvi — latvieši un krievi, bet Ziemeļu rajons un Vi-pinga bija ārpus pilsētas administratīvajām robežām un tajos pat nebija blīvas apbūves, bet gan apstrādāti zemnieku lauki.

ZAĻĀ SINAGOGA Krāslavas 5, +371 26 615 683, [email protected], III, VII: 10-15 vai pēc pieteikuma

apmeklējums bez maksas (taču saimnieki ar pateicību pieņems ziedojumus)

Pirms Otrā pasaules kara Rēzeknē darbojās 11 ebreju lūgšanu nami.

Rēzeknes Zaļā sinagoga, kas saukta arī par “Beth midrash”, ir vienīgā koka sinagoga Latvijā, kas bez būtiskiem pārveidojumiem saglabājusies līdz mūsdienām. Viens no vēsturiski nozīmīgāka-jiem pilsētas kultūras piemi-nekļiem, kas ļauj iepazīt Rēzek-nes vēsturiskās koka arhitektūras mantojumu, vienlaicīgi apgūstot ebreju kopienas vēsturi Latgales reģionā.

Būvēta 1845.g. un sākotnēji ir funkcionējusi gan kā lūgšanu nams, gan izglī-tības iestāde, jeb mācību māja. Celta laikā, kad caur Rēzekni uzbūvēta pirmā dzelzceļa līnija, pilsētā strauji pieaugot iedzīvotāju skaitam. Daudzi no tiem no-darbojās ar tirdzniecību un galvenie šīs nozares pārstāvji pēc etniskās piederības





– 31 –

bija ebreji. Tāpēc palielinoties ebreju kopienai piederīgo skaitam toreizējā Re-žicā, radās nepieciešamība pēc pulcēšanās vietas un sinagogas. Līdz mūsdienām Rēzeknes Zaļā sinagoga saglabājusi 19.gs. vidū izveidoto un 1939.g., kā arī 20.gs. 70.gados papildināto plānojumu un apjomu. Sinagoga darbojās līdz 90-tajiem gadiem, kad, avārijas stāvokļa dēļ, tā tika slēgta.

2004.g. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija to iekļāva 100 ap-draudētāko Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā. Rēzeknes pilsētas dome EZZ finanšu instrumenta ietvaros ir realizējusi Sinagogas ēkas restaurāciju un 2016.g. tā atvērta apmeklētājiem. Restaurētajās telpās iekārtota digitālā ekspo-zīcija par ebreju kopienas vēsturi reģionā. Pieejama bibliotēka ar garīga satura literatūru. Informācija par objektu pievienota 13.01.2017., pārstrādāta 21.02.2017.

>>>> Zaļā sinagoga <<<<

Latgaļu Rakstniecības muzejs Krāslavas ielā 4b, +371 26 667 368

Muzeju veidoja un dibināja slavenais latgaļu rakstnieks un izdevējs Vladi-slavs Locis (1912-1984). Te var apskatīt Loča izdevniecības kolekciju – žurnālus, grāmatas, dažādus dokumentus, avīzes. Informācija par objektu pievienota 30.03.2017.

>>>> Latgaļu Rakstniecības muzejs <<<<

Latgales ielā 82 - Rēzeknes vecākā mūra ēka. Rēzeknes centrāltirgus. Piemiņas plāksne tirgus laukumā, Latgales ielā pie bijušā cietuma sienas,

kur 1942.g. 4.janvārī tika publiski nošauti 30 Audriņu ciema iedzīvotāji.

VISSVĒTĀKĀS JĒZUS SIRDS KATOĻU KATEDRĀLE http://www.latvia.travel/lv/rezeknes-vissvetakas-jezus-sirds-romas-katolu-katedrale https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzeknes_katedrāle Latgales 88b, +371 64 624 522

1685.g. par Krakovas vo-jevodas Beļinska līdzekļiem šeit tika uzbūvēta koka baznīca, taču nodegusi zibens spēriena izraisītā ugunsgrēkā 1887.g.

Tagadējo sarkanu ķieģeļu divtorņu celtni pēc Rīgas inže-niera Floriana Viganovska pro-jekta sāka būvēt 1888.g. un ie-svētīja 1900.g. Ēkas fasādes daļa veidota neogotikas stilā, bet iekārtojums tapis pakāpe-niski pieskaņojoties celtnes stilistikai. 20.gs. skarbākajos vēstures notikumos


http://www.latvia.travel/lv/rezeknes-vissvetakas-jezus-sirds-romas-katolu-katedrale

https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzeknes_katedrāle


– 32 –

baznīca ir saudzēta, iekārta papildināta, remontēta un uzturēta. Galvenais no pieciem altāriem, kas veltīts Jēzus sirds godam, izgatavots Romanovas pilsētā (tagad Ukrainas teritorija) no ozolkoka. Dievnamā ir saglabājies 18.gs. baroka stila feretrons un divi neorokoko formās darināti feretroni. Baznīcas interjers rotāts ar Jaunavas Marijas, Svētās Terēzes un citām skulptūrām. Katedrāle sla-vena ar pirmo Livonijas bīskapu – Sv.Meinarda un Sv.Alberta attēlojumiem vit-rāžās.

Kopš 1995.g. te ir Rēzeknes-Aglonas diecēzes centrs ar bīskapa sēdekli. Attēls no: https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzekne Informācija par objektu papildināta 13.01.2017., pārstrādāta 21.02.2017.

>>>> Vissvētākās Jēzus Sirds katoļu katedrāle <<<<

Līdzās katedrālei 1780.g. būvētā bijusī valsts iestāžu ēka. Mūsdienās celtne

pieder Rēzeknes-Aglonas diecēzei un tajā Rēzeknes Katoļu vidusskola.

Vecticībnieku lūgšanu nams +371 26 354 441, +371 64 625 471, +371 64 633 037, Siņicina iela 4

19.gs. 50.gados vai iespējams pat vēl agrāk, pašreizējās I.Siņicina ielas rajonā aiz pilsētas robežas, tika likts pamatakmens Režicas vecticībnieku kopienai.

Sākums visam bija kapi, kuros kā pirmā tika apbedīta slavenā Režicas tirgoņa Lūka Masļeņņikova-Manonī 1859.g. mirusī mei-tiņa. Viņas kapavieta un piemineklis sagla-bājušies līdz pat mūsdienām.

Jau tad pie kapsētas darbojās baznīca, kas atradās samērā nabadzīgā namā. Sv.Ni-kolaja Vecticībnieku Lūgšanu nams uzbū-vēts 1895.g., bet 1906.g. ievērojami pārbū-vēts, uzceļot zvanu torni ar trim zvaniem. Tad arī ēka ieguva tagadējo izskatu. Īpašs

lepnums ir tā zvani. Tie lieti 1905. gadā

A.S.Lavrova biedrībā Gatčinā. Viens no tiem sver 4832 kg un ir lielākais Latvijā. Šī zvana mēle vien ir 200 kg smaga.

19. un 20.gs. mijā pie lūgšanu nama izveidojās vecticībnieku komplekss. 1911.g. tajā bija lūgšanu nams ar zvanu torni un lieveņiem, nabagmāju, mājām ekonomam un skolotājam. Kompleksā ietilpa arī virkne saimniecības ēku.

Vecticībnieku kapu draudzes telpās ir muzejs, kas atklāj Latgales vecticīb-

nieku ikdienu un viņu dzīvesveidu. Viena no telpām atvēlēta baznīcas dzīves at-spoguļošanai, citā – savākti etnogrāfiska rakstura priekšmeti. Attēls no: https://lv.wikipedia.org/wiki/Rēzekne Informācija par objektu pārstrādāta 21.02.2017.

>>>> Vecticībnieku lūgšanu nams <<<<



– 33 –

Valsts robežsardzes koledža http://www.vrk.rs.gov.lv/ Zavoloko iela 8, LV-4601, +371 64 603 679

Ekskursijas laikā ir iespēja apskatīt mācību korpusu, dienesta viesnīcu,

Robežsardzes vēstures izpētes nodaļas ekspozīciju, sporta mā-cību centru, Kinoloģijas centru, kā arī noskatīties kinologu ar dienesta suņiem paraugdemonstrējumus. Tiek sniegta arī sīkāka informācija par mācību iespējām Valsts robežsardzes koledžā, par kadetu ikdienu un ro-bežsargu darba specifiku, demonstrētas videofilmas.

Vismaz 4 dienas pirms vēlamā apmeklējuma laika ekskursija mutiski jā-saskaņo pa tālruni: +371-64-603-679. Pēc tam lūgums uzrakstīt oficiālu pieteikuma vēstuli un norādīt: kas ierodas, kad ierodas, cikos, cik perso-nas, ko vēlas apskatīt un norādīt kontaktpersonu.

Pieteikuma vēstuli var iesniegt personīgi Valsts robežsardzes koledžā vai nosūtīt pa faksu: +371-64-603-680. Ekskursijas ilgums ~2 h. I-V: 9-16.

VRK ir Ministru kabineta dibināta Iekšlietu ministrijas pārziņā esoša profesi-onālās augstākās izglītības iestāde, kas personām ar vidējo izglītību (robežsar-giem), kuri uzņemti koledžā, nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību.

1992.g. Rēzeknē uzsāka darbību Robežsargu mācību centrs, apmācot obli-gātā dienesta robežsargus un virsdienesta karavīrus. 1998.g. tas ieguva Rēzek-nes robežsargu skolas statusu, tika akreditēta “Robežsargu pamatapmācības 1 gada programma”, tādejādi iegūstot tiesības veikt robežsargu profesionālo apmācību un izsniegt absolventiem valstī atzītus diplomus par vidējo profesio-nālo izglītību. 2002.g. nodibinātā Valsts robežsardzes koledža un nodota Iek-šlietu ministrijas pārziņā. Šajā gadā licencēta profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Robežapsardze” (4.profesionālās kvalifikācijas līmenis; ie-gūstamā kvalifikācija – Valsts robežsardzes jaunākais virsnieks). info no: http://www.vrk.rs.gov.lv/ Informācija par objektu pievienota 03.03.2017.

>>>> Valsts robežsardzes koledža <<<<

Stādītais mežs, ko jaunsargi un zemessargi 1938.g. izveidoja par godu Kār-

lim Ulmanim. Tam blakus:

Kultūras darbinieku parks Strēlnieku iela 1c, +371 29 777 640, apmeklējums par brīvu

Veidots pēc keramiķa Leonarda Vinceviča un aktiera Kārļa Sebra iniciatīvas. Pirmo lapeglīti iestādīja Kārlis Sebris 1978.g., tāpat kokus te stādījuši Raimonds Pauls, Harijs Liepiņš, Uldis Stabulnieks un daudzi citi. 2016.g. bija atbraukuši ‘Ti-ņanovieši’ – rakstnieki un dzejnieki, kuriem svarīga rakstnieka Tiņanova daiļ-rade. Tiņanova kļava iestādīta jau 35 gadus atpakaļ. Iestādīti 118 koki, kas veltīti kultūras darbiniekiem.

Augusta pirmajā nedēļas nogalē tradicionāli notiek kultūras darbinieki sa-braukšana. Izstādē gleznas, šķīvji, svečturi, medaļas.


>>>> Kultūras darbinieku parks <<<<


http://www.vrk.rs.gov.lv/


– 34 –

Mākslinieka Leonarda Vinceviča darbnīca Strēlnieku iela 6a, +371 29 777 640, ieeja basām kājām

Iespēja pašiem no māla veidot dažādas figūras (svilpaunieki), pagleznot, ap-skatīt mākslinieka darbus.

Keramiķis un tautas daiļamata meistars Leonards Vincevičs (dz.1944) jau daudzus gadus darbojas Latgales Kultūrvēstures muzeja paspārnē esošajā Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijā, ilgu laiku bijis tās vadītājs (1993-2009). Viņš turpina kopt, saudzēt, attīstīt un populari-zēt podniecības un kultūras tradīcijas mūsdienās gan kā studijas meistars, gan kā savas pilsētas un Latgales patriots.


>>>> Podnieka Leonarda Vinceviča darbnīca <<<<

Pateicamies Rēzeknes pilsētas Tūrisma attīstības centram un personīgi TAC tū-risma informācijas konsultantei Guntai Gabustei par papildinājumiem un labo-jumiem ceļvedī!

Attēli ievietošanai ceļvedī saņemti no Rēzeknes pilsētas Tūrisma attīstības centra (izņemot tos, pie kuriem norādīti citi avoti).

Informācija par Rēzekni papildināta un pārstrādāta 30.03.2017.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> RĒZEKNE <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Ceļveža versija: 30.03.2017. Rediģēts: 14.05.2019.

Iepriekšējās versijas: 30.08.2013., izdalīts atsevišķā ceļvedī 13.01.2017.

Informācija ceļveža veidošanai iegūta no dažādiem avotiem, tekstus un attēlus sagādājuši sadarbības partneri un portāla lietotāji. Ja kādus no izmantotajiem tekstiem vai attēliem aizsargā autortiesību likums, lūdzam mums par to ziņot, un tie tiks izņemti no ceļveža.

Ceļojumi iedvesmo!


http://celvezi.lv/

latvija atgale rĒzekne - ceļveži.lv · www. celvezi.lv latvija: latgale: rĒzekne – 2 – visi...

Documents