1

NVO VESELĪBAS PROJEKTI LATVIJAI

Latvijas iedzīvotāju medikamentu

lietošanas paradumi saaukstēšanās

slimību gadījumos

Ieva Salmane- Kuļikovska, RSU Sociālo zinātņu doktorantūra,

Signe Mežinska, RSU Sociālo zinātņu doktorantūra,

sadarbībā ar RSU asociēto profesori Ritmu Runguli

2010.gada marts

2

Saturs

Ievads............................................................................................................................................... 3 1. Pētījuma mērķis un uzdevumi ................................................................................................. 4 2. Pētījuma metožu un norises apraksts....................................................................................... 5 3. Pētījuma rezultāti ..................................................................................................................... 7

3.1. Izlases kopa....................................................................................................................... 7 3.2. Saslimšanas simptomi....................................................................................................... 8 3.3. Konsultāciju avoti ........................................................................................................... 10 3.4. Medikamentu lietošana un citi ārstēšanas veidi.............................................................. 14

3.4.1. Medikamentu lietošana bērniem (0-6 g.)................................................................. 18 3.4.2. Divu vai vairāku medikamentu grupu lietošana vienā saslimšanas reizē................ 18

3.5. Medikamentu nelietošanas iemesli ................................................................................. 19 3.6. Medikamentu lietošanas norādījumu ievērošana............................................................ 21

3.6.1. Medikamentu devas................................................................................................. 22 3.6.2. Medikamentu lietošanas biežums............................................................................ 25 3.6.3. Medikamentu lietošanas ilgums .............................................................................. 28 3.6.4. Medikamentu savienojamība................................................................................... 29 3.6.5. Medikamentu izraisītās blakusparādības ................................................................. 31 3.6.6. Medikamentu kontrindikācijas ................................................................................ 32

3.7. Informācijas avoti par medikamentiem .......................................................................... 34 3.8. Neatkarīgas informācijas par medikamentiem pieejamība ............................................. 35 3.9. Izdevumi medikamentu iegādei ...................................................................................... 37

4. Secinājumi ............................................................................................................................. 40 4.1. Konsultāciju un informācijas avoti ................................................................................. 40 4.2. Medikamentu lietošana un citi ārstēšanas veidi.............................................................. 40 4.3. Medikamentu lietošanas norādījumu ievērošana............................................................ 41 4.4. Izdevumi medikamentu iegādei ...................................................................................... 41

Atsauces......................................................................................................................................... 42

3

Ievads Medikamentu racionāla (saprātīga) lietošana ir pēdējos gados plaši diskutēta tēma gan

veselības aprūpes sistēmā, gan plašsaziņas līdzekļos, un tā ir viena no Pasaules veselības

organizācijas (PVO) Medicīnas stratēģijā 2008-2013 (Medicines Strategy 2008-2013)1

noteiktajām prioritātēm. Medikamentu racionālas lietošanas jēdzienu PVO eksperti definē kā

“pacientam piemēroti medikamenti, atbilstošās devās, pareizā laikā, par iespējami zemāko

cenu”2.

Neracionāla medikamentu lietošana var radīt nopietnas sekas gan cilvēku veselībai, gan

veselības aprūpes sistēmai kopumā, izraisot:

• nevēlamas medikamentu blakusparādības,

• rezistenci pret noteiktiem medikamentiem vai medikamentu grupām,

• sabiedrības veselības stāvokļa pasliktināšanos,

• uzticības mazināšanos veselības aprūpes sistēmai,

• nelietderīgi iztērētus resursus 2.

Medikamentu neracionāla lietošana var radīt nopietnas sekas arī tādu šķietami vienkāršu

saslimšanu gadījumos kā saaukstēšanās. Saaukstēšanās saslimšanas ir vīrusu izraisītas infekcijas,

kas skar augšējos un dažkārt apakšējos elpošanas ceļus un ir plaši izplatītas galvenokārt rudens,

ziemas un pavasara mēnešos. Ja saaukstēšanās slimību rezultātā nav radušās komplikācijas, šīs

slimības var uzskatīt par vieglām saslimšanām, kuru ārstēšanai nav nekādu klīniskos pētījumos

pierādītu medikamentu. Tomēr ir pieejami daudzi medikamenti, kas paredzēti slimības simptomu

atvieglošanai un slimnieka pašsajūtas uzlabošanai (deguna tūsku mazinoši līdzekļi, klepus

refleksu nomācoši līdzekļi, atkrēpotāji, u.c.). Lielākā daļa no tiem ir bezrecepšu medikamenti,

tādēļ saaukstēšanās saslimšanu gadījumos ļoti bieži notiek pašārstēšanās.

Rīgas Stradiņa universitātē 1999.-2003.gadā tika veikts pētījums par bezrecepšu

medikamentiem, ar mērķi izpētīt un analizēt ar pašārstēšanos un farmaceitisko aprūpi saistītas

problēmas.3 Pētījumā kā viena no bezrecepšu medikamentu grupām iekļauti arī medikamenti

pret saaukstēšanos, kuru tirgus daļa kopējā bezrecepšu medikamentu piedāvājumā 1999.- 2000.

gadā bija 26%. Viens no pētījuma secinājumiem ir, ka „Latvijas iedzīvotāju zināšanas par zālēm ir

4

atšķirīgas dažādiem indivīdiem un to līmenis negarantē drošu, efektīvu, patstāvīgu un nekaitīgu

pašārstēšanos” (3, 27). Arī LR Veselības Ministrija atzīst, ka situācijā Latvijā medikamentu

racionālas lietošanas jomā nav apmierinoša. Ministrijas rīcībā esošie dati liecina, ka trešā daļa

pacientu, kas lieto bezrecepšu zāles, pārsniedz rekomendējamās devas, 36% pacientu lieto

vairākus bezrecepšu medikamentus vienlaikus, un tikai 20% pacientu zina, kāds ir viņu lietoto

zāļu sastāvs.4

Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par medikamentu lietošanas paradumiem

saaukstēšanās slimību gadījumos, kuros tiktu analizēts, kur tiek gūta informācija par

medikamentiem, dažādu medikamentu grupu lietošanas paradumi, kā arī iedzīvotāju vērtējums

par pieejamās informācijas kvalitāti. Pētījums par pretsaaukstēšanās medikamentu lietošanas

paradumiem ir nepieciešams, lai noskaidrotu problēmas šajā jomā, kā arī veidotu zāļu racionālas

lietošanas veicināšanas programmas.

1. Pētījuma mērķis un uzdevumi Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas medikamentu grupas Latvijas iedzīvotāji lieto

saaukstēšanās slimību ārstēšanā un kur gūst informāciju par medikamentiem.

Pētījuma mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:

1. Noskaidrot, kādus saaukstēšanās simptomus pēdējo mēnešu laikā izjutuši aptaujātie

respondenti.

2. Izpētīt, ar ko respondenti konsultējušies pēdējās saaukstēšanās saslimšanas sakarā, cik

lielā mērā respondentu dzimums, vecums, tautība un izglītība ietekmē konsultāciju avotu izvēli.

3. Izpētīt, kādas ārstēšanas metodes Latvijas iedzīvotāji izmanto saaukstēšanās saslimšanu

gadījumos.

4. Noskaidrot, cik liela daļa respondentu pēdējā saslimšanas reizē lietojuši medikamentus,

kādas medikamentu grupas tika lietotas, cik lielā mērā respondentu dzimums, vecums, tautība un

izglītība ietekmē medikamentu izvēli.

5. Noskaidrot, kādi bijuši galvenie medikamentu nelietošanas iemesli, cik lielā mērā

respondentu dzimums, vecums, tautība un izglītība ietekmē iemeslu, kādēļ medikamenti netika

lietoti.

6. Izpētīt, vai respondenti, ārstējot saaukstēšanās saslimšanas simptomus, pievērsuši

uzmanību norādījumiem par medikamentu devām, lietošanas biežumu un ilgumu, medikamentu

5

savstarpējo saderību un kontrindikācijām, cik lielā mērā respondentu dzimums, vecums, tautība

un izglītība ietekmē šīs informācijas ievērošanu.

7. Noskaidrot, kur Latvijas iedzīvotāji parasti gūst informāciju par medikamentiem, kas

paredzēti saaukstēšanās slimību ārstēšanai.

8. Izpētīt, kā respondenti vērtē Latvijā pieejamo informāciju par medikamentiem, kas

paredzēti saaukstēšanās saslimšanu ārstēšanai.

9. Noskaidrot, kādu naudas summu respondenti iztērējuši medikamentu iegādei pēdējā

saslimšanas reizē, kā arī to, cik lielā mērā respondentiem nācies samazināt citus izdevumus, lai

varētu iegādāties medikamentus.

2. Pētījuma metožu un norises apraksts Pētījuma metode. Kvantitatīvs pētījums.

Mērķa grupa. Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kuri pēdējo 3 mēnešu laikā ir

slimojuši ar saaukstēšanās vai vīrusu izraisītām saslimšanām.

Datu savākšana, apkopošana un apstrāde. SIA „TNS Latvija”.

Datu analīze. NVO „Veselības projekti Latvijai”, sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti.

Ģenerālais kopums. 1 700 460 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem (Centrālās

statistikas pārvaldes dati, 2008. gada 1. janvāris).

Izlases apjoms. Ģenerālajam kopumam reprezentatīva izlase (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18

līdz 74 gadiem), N=1700.

Statistiskā robežkļūda. Pie šāda izlases lieluma maksimālā statistiskā robežkļūda ir +/- 2,38% ar

95% varbūtības līmeni.

Izlases metode: izlase tika veidota, izmantojot kombinētu izlases veidošanas metodi – kvotu un

stratificētās nejaušās atlases metodi.

Aptaujas metode: kombinētā – CAWI (Computer Assisted Web Interviews) un CATI (Computer

Assisted Telephone Interviews) aptaujas metode.

Aptaujas valoda: latviešu vai krievu - pēc respondenta izvēles.

Pētījuma norise: CAWI interviju veikšanai tika izmantota TNS Latvia e-pasta adrešu datu bāze,

kas ir precīzi atlasīta un sasegmentēta atbilstoši Latvijas iedzīvotāju ģenerālajam kopumam.

Respondentu e-pasta adreses tiek iegūtas, rekrutējot respondentus citu pētījumu laikā

(galvenokārt no reprezentatīvās iedzīvotāju aptaujas – ikmēneša Omnibusa pētījuma). Regulāri

6

tiek veikta CAWI datu bāzes tīrīšana: neaktīvo dalībnieku dzēšana, kā arī nepārtraukta datu bāzes

atjaunināšana, piesaistot jaunus respondentus. Aptaujas dalībnieki aptaujas anketu tiešsaistes

režīmā (CAWI) aizpildīja laikā no 2009. gada 10. decembra līdz 28. decembrim. Telefonintervijas

(CATI) tika veiktas laikā no 2009.gada 21.decembra līdz 22. decembrim.

Datu svēršanas (vispārināšanas) procedūras: Datu apstrādē tika izmantota programma SPSS

11.5 for Windows. Rezultāti tika svērti pēc 5 parametriem – dzimuma, vecuma, tautības,

apdzīvotās vietas tipa un reģiona atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz 2008.gada 1.

janvāri. Datu svēršanas procedūrā tika izmantota viena no matemātiskās statistikas metodēm

„raking” metodoloģija. Šādas procedūras piemērošana koriģē gan izlases struktūras atbilstību

reālajai situācijai, gan atteikumu rezultātā (neatbildētība) radušās novirzes no ideālās izlases

struktūras.

Datu analīze: Datu analīzei tika izmantota SPSS Windows 17.0 versija.

7

3. Pētījuma rezultāti

3.1. Izlases kopa

Lai atlasītu pētījuma mērķa grupu – tos respondentus, kuri pēdējo 3 mēnešu laikā

slimojuši ar saaukstēšanos vai vīrusu izraisītām saslimšanām, visiem respondentiem (n=1700)

tika uzdots jautājums „Vai pēdējo triju mēnešu laikā jūs esat slimojis ar saaukstēšanos, gripas

vai vīrusu izraisītām saslimšanām? (izjutuši saaukstēšanās, gripas vai vīrusu simptomus

(piemēram, iekaisušu kaklu, aizliktu degunu, klepu, saaukstēšanās vai gripas izraisītu drudzi, pat,

ja Jūs gājāt uz darbu/mācību iestādi utt.))?”. Uz šo jautājumu apstiprinoši atbildēja 50,1%

respondentu (n=851). Respondentu sadalījums pēc dzimuma šajā izlases kopā bija 373 vīrieši un

478 sievietes, sadalījums pēc tautības - 549 latvieši, 233 krievi un 69 citu tautību Latvijas

iedzīvotāji, sadalījums pēc izglītības - 397 respondenti ar augstāko izglītību, 400 ar vidējo

izglītību un 54 ar pamatizglītību. Respondentu sadalījums pēc vecuma redzams 1. attēlā.

8

1. att. Izlases kopas sadalījums vecuma grupās

Tika iegūta arī papildus izlase (n=331), respondenti, kuru bērns pēdējo triju mēnešu laikā

ir slimojis ar saaukstēšanos, gripas vai vīrusu izraisītām saslimšanām. Šie respondenti aizpildīja

atsevišķu anketu, kurā tika uzdoti jautājumi par saaukstēšanās slimību ārstēšanu bērniem.

3.2. Saslimšanas simptomi

Izplatītākie saaukstēšanās simptomi, ko saistībā ar pēdējo saslimšanas reizi minēja

respondenti, bija iesnas, šķaudīšana un aizlikts deguns. Šos simptomus pēdējā saslimšanas reizē

izjuta 65,1% pieaugušo respondentu (sk. 2.attēlu) un 64,2% bērnu (sk. 3.attēlu). Pieaugušie kā

izplatītus simptomus minēja arī sliktu pašsajūtu (43,1%), klepu (40,9%) un kakla sāpes (37,7%).

Bērnu saslimšanas biežāk raksturoja paaugstināta temperatūra (61,2%) un klepus (60,3%).

9

2. att. Saslimšanas simptomi (pieaugušie respondenti)

3. att. Saslimšanas simptomi (bērni)

10

3.3. Konsultāciju avoti

Atbildot uz jautājumu „Vai šīs pēdējās saslimšanas sakarā saistībā ar saslimšanas

simptomiem Jūs konsultējāties ar ...”, respondenti varēja izvēlēties vienu vai varākus no šādiem

atbilžu variantiem:

- ģimenes ārstu, speciālistu, ārsta palīgu,

- medicīnas māsu,

- farmaceitu, aptiekāru,

- radiem, draugiem, paziņām (bez medicīniskas izglītības),

- lasījāt medikamentu aprakstus (t.sk. internetā),

- ne ar vienu nekonsultējos.

Pieaugušie pēdējā saslimšanas reizē visbiežāk (45,2%) bija konsultējušies ar radiem,

draugiem, paziņām, t.i., ar cilvēkiem bez medicīniskas izglītības. Farmaceita konsultācijas

(37,3%) un medikamentu aprakstu lasīšana (37,0%) ir otrajā un trešajā vietā, bet ar ģimenes ārstu

respondenti bija konsultējušies 30,9% gadījumu (sk. 4.attēlu). Ar medicīnas māsu konsultējušies

vismazāk respondentu (7,4%).

11

4. att. Konsultāciju avots pēdējā saslimšanas reizē (pieaugušie)

Konsultējoties par bērnu saslimšanas simptomiem, respondenti visbiežāk bija vērsušies

pie ģimenes ārsta (71,8%) (sk. 5.attēlu), un 52,7% no respondentiem bija lasījuši medikamentu

aprakstus. Atšķirībā no pieaugušo slimības gadījumiem, bērnu saaukstēšanās sakarā vecāki retāk

konsultējas ar radiem, draugiem un paziņām, šis konsultāciju avots ieņem tikai ceturto vietu

(36,1%). Tas liecina, ka bērnu slimības gadījumos simptomi tiek uztverti nopietnāk, un vecāki

biežāk vaicā padomu mediķiem. Salīdzinot ar pieaugušajiem, bērnu slimību gadījumos

respondenti biežāk bija konsultējušies arī ar medicīnas māsu (18,2%).

12

5. att. Konsultāciju avots pēdējā saslimšanas reizē (bērni)

Statistiskā nozīmīguma tests (Hī kvadrāta tests) apliecināja, ka pastāv statistiski

nozīmīgas atšķirības konsultāciju avota izvēlē dažādās vecuma grupās. Radi, draugi un paziņas ir

izplatītākais konsultāciju avots jaunu (18-24g.) cilvēku vidū (šo atbildi izvēlējās 62,7%

respondentu), kā arī 25-44 gadus vecu respondentu grupās, turpretim 55-64 gadus vecie

respondenti biežāk lasīja medikamentu aprakstus (40,2%).

Analizējot konsultāciju avotus, pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības arī starp

dzimumiem. Ar radiem, draugiem un paziņām biežāk konsultējās vīrieši (51,7%) (sk. 6.attēlu),

toties sievietes biežāk lasīja medikamentu aprakstus un konsultējās ar farmaceitu, ģimenes ārstu

vai medmāsu. Radi, draugi, paziņas sieviešu vidū bija trešais izplatītākais konsultāciju avots

(40,2%).

13

6. att. Konsultāciju avota izvēle atkarībā no dzimuma

Analizējot konsultāciju avota izvēles saistību ar respondentu izglītības līmeni (sk.

9.attēlu), ir vērojama loģiska likumsakarība - pamatizglītību ieguvušo respondentu grupā

svarīgākais konsultāciju avots ir radi, draugi un paziņas (61,1%), otrais populārākais konsultāciju

šiem respondentiem ir ģimenes ārsts (29,6%), trešais – farmaceits (25,9%), bet medikamentu

aprakstos padomu meklējuši tikai 22,2% šīs grupas respondentu. Respondentiem ar vidējo

izglītību otrais izplatītākais avots ir farmaceits (37,8%) un trešais - ģimenes ārsts (32,0%). Grupā

ar augstāko izglītību medikamentu aprakstu lasīšana ir tikpat izplatīta kā konsultācijas ar radiem,

draugiem un paziņām (42,3%), tad seko farmaceita (38,3%) un ģimenes ārsta konsultācija

(30,0%).

14

9. att. Konsultāciju avota saistība ar izglītības līmeni

3.4. Medikamentu lietošana un citi ārstēšanas veidi

Respondentiem tika uzdots jautājums „Kādus ārstēšanās veidus jūs izmantojāt, lai

novērstu saaukstēšanās, gripas vai vīrusu simptomus, kurus izjutāt pēdējā slimošanas reizē?”

Katram respondentam bija iespēja atzīmēt vienu vai vairākus no šādiem atbilžu variantiem:

1) medikamentus, kas novērš kakla sāpes un aizsmakumu (piemēram, Bioparox, Coldangin,

Decatylen, Hexoraletten, Neoangin, Septolette, u.c. Piezīme: Šajā kategorijā netiek

iekļauti homeopātiskie preparāti, uztura bagātinātāji, vitamīni, kā arī tautas medicīnas

līdzekļi),

2) pretsāpju un pretdrudža līdzekļus (piemēram, Aspirin, Coldrex, Fervex, Ibumetin, Irfen,

Nurofen, Nimesil, Panadol, u.c. Piezīme: Šajā kategorijā netiek iekļauti homeopātiskie

preparāti, uztura bagātinātāji, vitamīni, kā arī tautas medicīnas līdzekļi),

15

3) pretiesnu, elpošanu atvieglojoši līdzekļus (piemēram, Nodryl, Olynth, Otrivin, Rinodekss,

Vibrocil, Xymelin, u.c. Piezīme: Šajā kategorijā netiek iekļauti homeopātiskie preparāti,

uztura bagātinātāji, vitamīni, kā arī tautas medicīnas līdzekļi),

4) pretklepus un pretsaaukstēšanās līdzekļus (piemēram, ACC, Bromhexin, Brontex,

Dexofan, Fluditec, Rinodekss Plus, Robitussin, u.c. Piezīme: Šajā kategorijā netiek

iekļauti homeopātiskie preparāti, uztura bagātinātāji, vitamīni, kā arī tautas medicīnas

līdzekļi),

5) pretvīrusu un pretgripas medikamentus (piemēram, Remantadīns, Tamiflu, Relenza, u.c.

Piezīme: Šajā kategorijā netiek iekļauti homeopātiskie preparāti, uztura bagātinātāji,

vitamīni, kā arī tautas medicīnas līdzekļi),

6) antibiotikas (piemēram, Amoksicilīns (Ospamax, Hiconcil), Ciproflaksīns (Ciprol,

Bactiflox), Cefuroxime (Zinnat), Bactrim (Lidaprim), u.c. Piezīme: Šajā kategorijā

netiek iekļauti homeopātiskie preparāti, uztura bagātinātāji, vitamīni, kā arī tautas

medicīnas līdzekļi),

7) vitamīnus, uztura bagātinātājus, pastilas, dražejas (nopērkamas pārtikas u.c. veikalos,

piemēram, Halls, Mynthon, u.c.),

8) tautas medicīnu, mājas līdzekļus (piemēram, silts piens ar medu, ķiploki, tējas,

inhalācijas, kāju sildīšana, u.c.),

9) homeopātiskos vai augu valsts izcelsmes (fito) preparātus (piemēram, Sinupret, u.c.),

10) nelietoju neko.

Visizplatītākais ārstēšanas veids saaukstēšanās simptomu novēršanai bija tautas medicīnas

līdzekļu lietošana pieaugušajiem (66,9%) (sk. 9.attēlu) un bērniem (63,9%) (sk. 10.attēlu).

Visbiežāk lietotā medikamentu grupa gan pieaugušajiem (44,4%), gan bērniem (55,8%) bija

pretsāpju un pretdrudža medikamenti.

16

10. att. Ārstēšanas veidi (pieaugušie)

Medikamentu izvēle pieaugušajiem respondentiem un bērniem krasi neatšķīrās, vienīgi

pieaugušie vairāk lietojuši medikamentus pret kakla sāpēm (36,5%), bet bērniem biežāk doti

pretklepus medikamenti (45,5%). Antibiotikas vairāk izmantotas bērnu ārstēšanai (18,2%

gadījumu), nekā pieaugušajiem (9,9% gadījumu).

17

2. att. Ārstēšanas veidi (bērni)

Statistiskā nozīmīguma tests (Hī kvadrāta tests) uzrādīja statistiski nozīmīgas atšķirības

ārstēšanas veidu izvēlē saistībā ar respondentu vecumu. Tautas medicīnas līdzekļus visbiežāk

lietojuši 56-74 gadus veci cilvēki (89,8% no šīs vecuma grupas respondentiem atzīmēja šo

atbildi). Medikamentus pret kakla sāpēm visvairāk lietojuši 18-24 gadus veci respondenti

(45,6%), pretvīrusu un pretgripas medikamenti visvairāk lietoti 55-64 gadus veco respondentu

grupā (14,9%). Homeopātiskus līdzekļus visretāk lietojuši 18-24 gadus veci respondenti (5,7%),

bet visbiežāk tos izvēlējušies 35-44 gadīgie (16,0%) un 45-54 gadīgie (16,8%) respondenti.

Statistiskā nozīmīguma tests uzrādīja arī nozīmīgas atšķirības ārstēšanas metožu izvēlē

starp dzimumiem. Sievietes biežāk nekā vīrieši lieto pretsāpju un pretdrudža līdzekļus, pretiesnu

līdzekļus, antibiotikas, vitamīnus, tautas medicīnas līdzekļus un homeopātiju. Vīrieši biežāk

atzīmēja atbilžu variantu „nelietoju neko” (7,2%), sievietes šo atbilžu variantu izvēlējās tikai

3,8% gadījumu.

18

3.4.1. Medikamentu lietošana bērniem (0-6 g.)

Tā kā pēdējos gados atsevišķu medikamentu grupu lietošana, t.sk. arī pretklepus un

pretiesnu medikamentu lietošana, medicīniskajā literatūrā tiek saistīta ar paaugstinātu risku

pirmsskolas vecuma bērniem, tika atsevišķi analizēti dati par medikamentu lietošanu šajā vecuma

grupā.

12. att. Bērnu (0-6 g.) ārstēšanai izmantotās medikamentu grupas

Pirmsskolas vecuma bērnu (n=144) grupā medikamenti bija lietoti 134 bērnu ārstēšanai.

Šajā vecuma grupā 52,2% gadījumu tika lietoti medikamenti, kas atvieglo iesnu simptomus un,

lietoti ilgāk kā trīs dienas, var izraisīt nevēlamas blakusparādības (sk. 12.attēlu). Gandrīz

ceturtajā daļā gadījumu (24,6%) respondenti šī vecuma bērniem saaukstēšanās simptomu

novēršanai bija lietojuši antibiotikas.

3.4.2. Divu vai vairāku medikamentu grupu lietošana vienā saslimšanas reizē

Gandrīz trešā daļa (28,5%) no pieaugušajiem, kuri bija lietojuši medikamentus, kā arī

43,7% no bērniem, kuru ārstēšanai lietoti medikamenti, pēdējās saslimšanas sakarā bija lietojuši

trīs un vairāk dažādas medikamentu grupas (sk. 13. un 14.attēlu).

19

13. att. Vienā saslimšanas reizē lietoto medikamentu grupu skaits (pieaugušie)

14. att. Vienā saslimšanas reizē lietoto medikamentu grupu skaits (bērni)

3.5. Medikamentu nelietošanas iemesli

20

Ja, atbildot uz jautājumu „Kādus ārstēšanās veidus jūs vai jūsu bērns izmantojāt, ārstējot

saaukstēšanās slimību?” respondents nebija atzīmējis nevienu medikamentu grupu, bet bija

izvēlējies vienu no šādām atbildēm:

- vitamīnus, uztura bagātinātājus,

- tautas medicīnu;

- homeopātiskos vai augu izcelsmes preparātus;

- nelietoju neko,

tika uzdots jautājums „Kādēļ jūs nelietojāt medikamentus šo saslimšanas simptomu

ārstēšanai?”. Uz šo jautājumu bija iespējams atbildēt, atzīmējot vienu vai vairākus atbilžu

variantus (sk. 15.attēlu). Galvenie medikamentu nelietošanas iemesli bija divi - respondenti

uzskatīja, ka „saaukstēšanās gadījumā medikamenti nav jālieto”, kā arī „kļuva labāk bez

medikamentiem” (39,8% abos gadījumos). Blakusparādību dēļ medikamentus biežāk izvēlējās

nelietot respondenti ar augstāko izglītību

15. att. Iemesli, kādēļ respondenti izlēma nelietot medikamentus

21

Analizējot atbildes par bērnu ārstēšanu, redzams, ka respondenti biežāk uzskata, ka

medikamenti šādos gadījumos nav jālieto vispār. Lielāks skaits atbilžu, ka medikamenti bērniem

netika doti „kontrindikāciju vai blakusparādību dēļ” (22,9% bērniem, 14,1% pieaugušajiem)

liecina, ka bērnu saslimšanas gadījumos šim iemeslam tiek pievērsta lielāka uzmanība (sk.

16.attēlu) .

16. att. Iemesli, kādēļ respondenti izlēma nedot medikamentus bērniem

3.6. Medikamentu lietošanas norādījumu ievērošana

Ja respondents pēdējā saslimšanas reizē bija lietojis medikamentus, tika uzdoti šādi

jautājumi, uz kuriem bija jāsniedz viens no atbilžu variantiem („jā, pilnībā”, „jā, daļēji”, „nē”,

„grūti pateikt”):

22

- Vai jūs precīzi ievērojāt pēdējā slimošanas reizē lietoto medikamentu devas?

- Vai jūs precīzi ievērojāt medikamentu lietošanas biežumu?

- Vai jūs precīzi ievērojāt medikamentu savstarpējo savienojamību?

- Vai jūs precīzi ievērojāt informāciju par iespējamām blakusparādībām?

- Vai jūs precīzi ievērojāt informāciju par medikamentu kontrindikācijām?

3.6.1. Medikamentu devas

Vairāk kā puse respondentu (61,8%) apgalvoja, ka medikamentu devas ir ievērojušu pilnībā,

27,3% uzskata, ka devas ievērojuši daļēji, un 5,9% atbildēja, ka devas neievēroja (sk. 18.attēlu).

Atbildot uz jautājumiem par bērnu ārstēšanu, respondenti uzskata, ka devas tika ievērotas pat

89,8% gadījumu (sk. 19. attēlu).

18. att. Medikamentu devu ievērošana pieaugušajiem

23

19.att. Medikamentu devu ievērošana bērniem

Hī kvadrāta un Fišera testu rezultāti rāda, ka pastāv cieša statistiska saistība starp

medikamentu devu ievērošanu un dzimumu. Sievietes vairāk nekā vīrieši pievērš uzmanību

medikamentu devu ievērošanai - 67,6% sieviešu un 53,5% vīriešu uzskatīja, ka devas ievērotas

pilnībā (sk. 20. attēlu).

24

20. att. Medikamentu devu ievērošanas saistība ar dzimumu

Hī kvadrāta tests arī liecina, ka medikamentu devu ievērošana ir saistīta ar respondenta

izvēlēto konsultāciju avotu. Lielāka daļa to respondentu, kas bija konsultējušies ar ārstu vai

farmaceitu kā vienīgo vai vienu no vairākiem konsultāciju avotiem, vai arī lasījuši medikamentu

aprakstus, uzskata, ka devas ievēroja pilnībā. Piemēram, konsultējoties ar ģimenes ārstu, devas

pilnībā bija ievērojuši 73,4% respondentu, bet nebija ievērojuši 2,1% respondentu. No tiem

respondentiem, kuri nebija ne ar vienu konsultējušies, devas bija ievērojuši 44,6%, bet

neievērojuši – 12,0% (sk. 21.attēlu).

25

21.att. Medikamentu devu ievērošanas saistība ar konsultāciju avotu

3.6.2. Medikamentu lietošanas biežums

Vairāk kā puse (53,8%) pieaugušo uzskata, ka ievērojuši medikamentu lietošanas

biežumu (sk. 22.attēlu). Bērnu saslimšanas gadījumos šis procents bija ievērojami lielāks - 85,7%

(sk. 23.attēlu). Medikamentu lietošanas biežumu ievēroja „daļēji” vai „neievēroja nemaz” kopā

41,7% pieaugušo, kā arī 14,6% bērnu saslimšanas gadījumos. Tas nozīmē, ka, dodot

medikamentus bērniem, informācijai par medikamentu devām tiek pievērsta lielāka uzmanība.

26

22. att. Medikamentu lietošanas biežuma ievērošana pieaugušajiem

23. att. Medikamentu lietošanas biežuma ievērošana bērniem

27

Hī kvadrāta un Fišera testu rezultāti liecina, ka medikamentu lietošanas biežumam ir

statistisks nozīmīgums saistībā ar vecuma grupu un dzimumu. Gados vecāki cilvēki (65-74 g.)

vairāk uzmanības pievērš medikamentu lietošanas biežuma ievērošanai (sk. 24.attēlu). 72,5% šīs

grupas respondentu uzskata, ka lietošanas biežumu ievērojuši pilnībā, kas ir procentuāli

visaugstākais rādītājs visās vecuma grupās, tomēr 12,5% no šīs pašas grupas atzina, ka devas nav

ievērojuši, kas arī ir procentuāli otrais visaugstākais rādītājs, salīdzinot visas vecuma grupas. Tas

nozīmē, ka gados vecāku respondentu grupai raksturīgas krasas atšķirības medikamentu devu

ievērošanā. Šajā vecuma grupā atbildi „jā, daļēji” sniedza tikai 7,5% respondentu. Atbildi „nē”

visbiežāk izvēlējās jaunieši (18- 24 g.) - 16,1%.

24. att. Medikamentu lietošanas biežuma ievērošanas un vecuma grupas saistība

28

3.6.3. Medikamentu lietošanas ilgums

Atbildot uz jautājumu par medikamentu lietošanas ilguma ievērošanu, gandrīz puse

(43,5%) pieaugušo uzskata, ka medikamentu lietošanas ilgums tika ievērots pilnībā, bet vēl

lielāka daļa (48,6%) uzskata, ka tikai daļēji ievērojuši vai neievērojuši medikamentu lietošanas

ilgumu (sk. 25.attēlu). Tas nozīmē, ka medikamentu lietošanas ilgumam tiek pievērsta mazāka

uzmanība nekā medikamentu devām un lietošanas biežumam.

25. att. Medikamentu lietošanas ilguma ievērošana pieaugušajiem

Ārstējot saaukstēšanās slimības bērniem, aina ir atšķirīga- 76,2% respondentu uzskata, ka

zāļu lietošanas ilgumu ievēroja pilnībā (sk. 26. attēlu).

29

26. att. Medikamentu lietošanas ilguma ievērošana bērniem

3.6.4. Medikamentu savienojamība

Tikai puse respondentu (50,0%) uzskata, ka pēdējā saslimšanas reizē tika ievērota

medikamentu savienojamība ar citiem vienlaicīgi lietotajiem medikamentiem (sk. 27.attēlu), bet

attiecībā uz bērnu saslimšanas gadījumiem respondenti apgalvoja, ka savienojamība tika ievērota

70,9% gadījumu (sk. 28.attēlu). Samērā liela daļa (15,4% pieaugušo un 10,4% bērnu gadījumos)

uz jautājumu par medikamentu savienojamības ievērošanu sniedza atbildi „grūti pateikt”. Tas

varētu nozīmēt, ka vai nu respondentiem nepietiek informācijas par dažādu medikamentu

vienlaicīgas lietošanas sekām, vai arī respondenti nesaprot šo jēdzienu.

30

27. att. Medikamentu savienojamības ievērošana pieaugušajiem

28. att. Medikamentu savienojamības ievērošana bērniem

31

3.6.5. Medikamentu izraisītās blakusparādības

Atbildot uz jautājumu par to, vai tika ņemta vērā informācija par medikamentu

izraisītajām blakusparādībām, vairāk kā trešdaļa (39,7%) respondentu atzina, ka informāciju par

blakusparādībām ņēma vērā daļēji vai neņēma vērā nemaz. (sk. 29.attēlu). 48,2% pieaugušo

uzskatīja ka, informāciju par blakusparādībām ņēmuši vērā pilnībā. Bērnu slimību ārstēšanas

gadījumos tikai 19,7% no bērnu vecākiem atbildēja, ka informāciju par iespējamajām

blakusparādībām ievēroja daļēji vai neievēroja nemaz (sk. 30.attēlu). Nozīmīga daļa pieaugušo

respondentu (12,1%) un respondentu, kuri atbildēja par bērnu saslimšanu gadījumos (7,8%)

izvēlējās atbildi „grūti pateikt”. Tas liecina, ka respondenti vai nu pietiekami neizprot, vai arī

viņiem nepietiek informācijas par medikamentu izraisītajām blakusparādībām.

29. att. Informācijas par medikamentu blakusparādībām ievērošana pieaugušajiem

32

30. att. Informācijas par medikamentu blakusparādībām ievērošana bērniem

Hī kvadrāta un Fišera testu rezultāti rāda, ka pastāv nozīmīga statistiska saistība starp

informācijas par medikamentu blakusparādībām ievērošanu un dzimumu. Sievietes informācijai

par medikamentu blaknēm pievērš ievērojami vairāk uzmanības. 54,0% sieviešu uzskata, ka

informāciju par medikamentu blakusparādībām ievēroja pilnībā, un tāpat uzskata tikai 39,9%

vīriešu.

3.6.6. Medikamentu kontrindikācijas

Vairāk kā puse (57,0%) pieaugušo respondentu (sk. 31.attēlu) un 77,3% no

respondentiem, kuri atbildēja par bērnu saslimšanas gadījumiem (sk. 32.attēlu) uzskatīja, ka

informācija par medikamentu kontrindikācijām tika ievērota. Gandrīz trešdaļa respondentu

(31,7%) atzina, ka informāciju par medikamentu kontrindikācijām ievērojuši tikai daļēji vai nav

ievērojuši nemaz. Abu grupu (bērni un pieaugušie) atbilžu rezultāti liecina, ka ievērojama daļa

respondentu (pieaugušo gadījumā 11,4%) neatbildēja uz jautājumu par kontrindikāciju

33

ievērošanu. Tas varētu nozīmēt, ka šis jēdziens vai nu nav pietiekami saprotams, vai arī

respondentiem nepietiek informācijas par jēdzienu „medikamentu kontrindikācijas”.

31. att. Informācijas par medikamentu kontrindikācijām ievērošana pieaugušajiem

34

32. att. Informācijas par medikamentu kontrindikācijām ievērošana bērniem

3.7. Informācijas avoti par medikamentiem

Jautājums „Kur Jūs parasti gūstat informāciju par medikamentiem, kas paredzēti

saaukstēšanās, gripas vai vīrusu izraisīto simptomu ārstēšanai?” tika uzdots visiem 1700

respondentiem (arī tiem, kas pēdējo 3 mēnešu laikā nebija slimojuši ar saaukstēšanās slimībām).

Atbildot uz šo jautājumu, varēja atzīmēt vienu vai vairākus šādu atbilžu variantus:

- medikamentu ražotāju informatīvajos bukletos,

- televīzijā,

- radio,

- presē,

- internetā,

- no radiem, draugiem, paziņām,

- no ģimenes ārsta, palīga u.c. medicīniskā personāla,

- no medicīnas māsas,

- no farmaceita,

- citur,

35

- neesmu guvis informāciju.

Respondentu atbildes liecina liela ārstam un farmaceitam ir liela nozīme informācijas

sniegšanā par medikamentiem. Analizējot visu atbilžu skaitu (viens respondents varēja izvēlēties

vairākas atbildes), redzams, ka 61,4% respondentu uzskata, ka informāciju gūst no medicīnas

darbinieka (sk. 33.attēlu), otro vietu kā informācijas avots par medikamentiem ieņem farmaceits

(55,6%), trešo - radi, draugi, paziņas (36,6%). Plašsaziņas līdzekļu vidū vispopulārākie

informācijas avoti ir televīzija (28,4%) un internets (17,5%).

33.att. Informācijas gūšanas avots par medikamentiem

3.8. Neatkarīgas informācijas par medikamentiem pieejamība

Uz jautājumu „Vai, jūsuprāt, Latvijā iespējams iegūt nekomerciālu, neatkarīgu

informāciju par medikamentiem, kas paredzēti saaukstēšanās slimību ārstēšanai?” atbildēja visi

1700 respondenti. Bija iespējams sniegt vienu no šādiem atbilžu variantiem:

36

- jā, pilnībā,

- jā, daļēji.

- nē,

- grūti pateikt.

Tikai 19,7% respondentu uzskata, ka Latvijā ir pietiekoši daudz iespēju gūt neatkarīgu

un nekomerciālu informāciju par medikamentiem, kas paredzēti saaukstēšanās slimību

ārstēšanai (sk. 34.attēlu), bet kopumā 59,9% uzskata, ka neatkarīga informācija pieejama

daļēji vai nav pieejama nemaz.

34. att. Neatkarīgas informācijas par medikamentiem pieejamība

37

3.9. Izdevumi medikamentu iegādei

Gandrīz trešā daļa respondentu (30,8 %) pēdējā slimošanas reizē medikamentu iegādei

iztērēja Ls 6-10. Kopumā mazliet vairāk kā puse respondentu (53,1%) pēdējā slimošanas reizē

iztērēja Ls 6-20 (sk. 35.attēlu). Iegādājoties medikamentus bērniem tika tērēts vairāk naudas - Ls

6-20 Ls bija iztērējuši 68,1% respondentu (sk. 36.attēlu).

35. att. Izdevumi medikamentu iegādei (pieaugušie)

38

36.att. Izdevumi medikamentu iegādei (bērni)

Lai gan 49,1% pieaugušo uzskata, ka nav nācies samazināt citus izdevumus, lai iegādātos

medikamentus (sk. 37.attēlu), bērnu slimību gadījumos līdzīgi domā tikai 34,9% respondentu, bet

15,6% respondentu atzina, ka citus izdevumus nācās būtiski samazināt, lai iegādātos bērnam

paredzētos medikamentus (sk. 38.attēlu).

39

37. att. Medikamentu iegādes ietekme uz citiem izdevumiem (pieaugušie)

38. att. Medikamentu iegādes ietekme uz citiem izdevumiem (bērni)

40

4. Secinājumi

4.1. Konsultāciju un informācijas avoti

Saaukstēšanās saslimšanu gadījumos liela daļa iedzīvotāju nekonsultējas ar medicīnas

personālu un lēmumu par ārstēšanas līdzekļiem pieņem, balstoties uz citu cilvēku ieteikumu,

plašsaziņas līdzekļos pieejamo informāciju, t.sk., reklāmu, kā arī citiem informācijas avotiem.

Tādēļ, lai veicinātu saprātīgu medikamentu lietošanu, būtu svarīgi nodrošināt iedzīvotāju pieeju

labi saprotamai un neatkarīgai informācijai par medikamentiem un dažādu slimību ārstēšanu, kā

arī izstādāt zāļu racionālas lietošanas veicināšanas programmas.

Liela daļa respondentu uzskata, ka Latvijā trūkst neatkarīgas un pacientiem saprotamas

informācijas par medikamentiem. Tikai 19,7% respondentu uzskata, ka šāda informācija ir

pieejama.

Pētījuma dati liecina, ka medicīnas māsas kā konsultāciju avota loma Latvijā ir salīdzinoši

neliela. Kā atzīst LR Veselības Ministrija, ģimenes ārstu skaits Latvijā ir nepietiekams, tādēļ

medicīnas māsas iesaistīšana konsultāciju sniegšanā pacientiem būtu nozīmīgs atbalsts ģimenes

ārstiem.

Tā kā pašārstēšanās gadījumos tiek izmantoti bezrecepšu medikamenti, farmaceitam kā

konsultāciju avotam saaukstēšanās saslimšanu gadījumos ir svarīga loma, tādēļ nepieciešams

uzlabot informācijas apmaiņu starp ārstu un farmaceitu, lai izvairītos, piemēram, no savstarpēji

nesaderīgu medikamentu lietošanas, devu pārsniegšanas, u.c. Pētījuma analīzē iegūtie dati liecina

arī par atsevišķu medikamentu grupu (piemēram, deguna tūsku mazinoši medikamenti) lietošanas

tiešu saistību ar farmaceita konsultāciju. Farmaceita lomas palielināšana pacientu informēšanā

par bezrecepšu pretsaaukstēšanās medikamentiem, būtu nozīmīgs atbalsts ārstiem. „Atbilstoša un

atbildīga pašārstēšanās kopā ar farmaceitisko aprūpi sekmē efektīvāku veselības aprūpes

sabiedrisko līdzekļu izlietošanu” (3, 28).

4.2. Medikamentu lietošana un citi ārstēšanas veidi

Ārstējot saaukstēšanās slimības bērniem (0-6 gadi), 52,2% medikamentu lietošanas

gadījumu tika lietoti medikamenti, kas atvieglo slimības simptomus iesnu gadījumā un, lietoti

ilgāk kā trīs dienas, var izraisīt nevēlamas blakusparādības. Tā kā pēdējā laikā pretsaaukstēšanās

medikamentu lietošana bērniem zinātniskajā literatūrā tiek saistīta ar nopietnām

41

blakusparādībām, tādēļ būtu padziļināti jāveic bērnu (vecuma grupa 0-6 gadi) medikamentu

lietošanas paradumu saaukstēšanās slimību gadījumos izpēte, sīkāk analizējot noteiktu

medikamentu lietošanas ilgumu, devas, utt.

Antibiotiku lietošana ir vairāk izplatīta, ārstējot saaukstēšanās saslimšanas bērniem. Tā kā

veiktā analīze liecina, ka respondenti, kas lietojuši antibiotikas, konsultējušies ar ārstu, medicīnas

māsu, lasījuši medikamentu aprakstus un meklējuši padomu internetā, informācijai par šīs

medikamentu grupas lietošanu būtu jāpievērš vairāk uzmanības (piemēram, esošo vadlīniju

uzlabošana), izskaidrojot gadījumus, kad antibiotiku lietošana nav nepieciešama (vīrusu izraisītas

saslimšanas), un kad tā ir nepieciešama (ārstējot komplikācijas, ko izraisa baktērijas).

Gandrīz ceturtā daļa (24,6%) respondentu bērnu saaukstēšanās simptomu novēršanai bija

izmantojuši antibiotikas. Statistiskās analīzes rezultāti rāda ciešu saistību starp šādiem

parametriem- „lietoju antibiotikas” un „konsultējos ar radiem, draugiem, paziņām”. Tas nozīmē,

ka nepieciešams turpināt sabiedrības izglītošanu par šo medikamentu grupu.

Gandrīz trešā daļa (28,5%) medikamentus lietojušo pieaugušo, kā arī 43,7% bērnu

pēdējās saslimšanas sakarā bija lietojuši trīs un vairāk medikamentu grupas. Ja racionāla

medikamentoza terapija sevī ietver vienu līdz divus vienlaicīgi lietotus medikamentus vienā

saslimšanas gadījumā (PVO ieteikumi), ir pamats uzskatīt, ka Latvijā pastāv polipragmāzijas

(polifarmācijas) problēma medikamentu lietošanas jomā saaukstēšanās slimību gadījumos.

4.3. Medikamentu lietošanas norādījumu ievērošana Atbildot uz jautājumiem par medikamentu savstarpējās savienojamības, kontrindikāciju

un blakusparādību ievērošanu, liela daļa respondentu atzīmēja variantu „grūti pateikt”, piemēram,

jautājumā par medikamentu savienojamību 15,4% respondentu sniedza šādu atbildi. Tas nozīmē,

ka respondentiem nav pieejami avoti, kas sniegtu skaidru informāciju par šiem jautājumiem.

4.4. Izdevumi medikamentu iegādei Ārstējot bērnu saslimšanas gadījumus 62,7% respondentu atzina, ka nācies vai arī daļēji

nācies ierobežot citus izdevumus medikamentu iegādes dēļ. Pieaugušo gadījumā šī kopējā

proporcija bija 46,0%. Tā kā citi atbilžu varianti liecināja, ka lielāka bērnu daļa (salīdzinot ar

pieaugušo daļu) vienlaicīgi lietoja trīs vai vairāk medikamentus, iespējams secināt, ka

saaukstēšanās slimību gadījumos bērniem tiek doti vairāk medikamentu. Otrs iemesls varētu būt,

ka bērniem tiek iegādāti jaunāki un dārgāki medikamenti.

42

Atsauces 1. Pasaules veselības organizācija. Medicīnas stratēģija 2008–2013, 13.lpp.

Pieejams: http://www.who.int/medicines/publications/Medicines_Strategy_draft08-13.pdf 2. Pasaules veselības organizācija. Kā izveidot un īstenot nacionālo medikamentu

politiku, 59.- 60.lpp. Pieejams: http://www.ops.org.bo/textocompleto/ime18364.pdf 3. Ozoliņa Vita. Pašārstēšanās un farmaceitiskās aprūpes pētījumi Latvijā : tendenču,

ieguvumu un risku analīze. Promocijas darba kopsavilkums. 2006. Pieejams: www.3.acadlib.lv/greydoc/OzolinasV_disertacija/Ozolina_lat.doc 4. LR Veselības Ministrija. „Vai Latvijā ir iespējama racionāla zāļu lietošana?” LR

VM Valsts sekretāra vietnieka Jura Bunduļa uzstāšanās konferencē „Vai Latvijā ir iespējama racionāla medikamentu lietošana?” 2009. [autora īpašums]

5. Enciklopēdija Britannica. Pieejams: http://www.britannica.com/EBchecked/topic/128201/common-cold