1

LATVIJAS RADIO KORISTEODORA KALNIŅA

www.radiokoris.lv

Idejas ierosinātājs – Sigvards KļavaAtmiņu un fotomateriālu vācēja, arhīvu gājēja – Ieva EzerieteTeksta autors – Orests SilabriedisMāksliniece – Laila Apšeniece

Foto no bijušo un esošo koristu personīgā arhīva, publicitātes attēli

Paldies Ivaram Bērziņam, Zigrīdai Bīrītei, Dinai Dūdiņai-Kurmiņai, Jurim Kļaviņam, Edgaram Račevskim, Leonorai un Jānim Ratniekiem, Margitai Tonei, Laimai Vanagai.

Burtnīcas veidotāji lasīja atmiņu krājumu par Teodoru Kalniņu, Vitas Lindenbergas grāmatu par Radio kori, Laimas Mūrnieces grāmatu par Edgaru Račevski, tekstu krājumu “Latvijas Radio – 75”, klausījās Diānas Albinas un Rūtas Paulas veidotos radioraidījumus.

Septiņdesmit – tas ir atspēriena punkts lielās 75. dzimšanas dienas svinēšanai. Burtnīca, kuru patlaban turat rokā, ir konspektīvs plāns lielajai grāmatai, kas, domājams, nāks

klajā 2015. gadā. Latvijas Radio kora pagātne joprojām ir pilna noslēpumu un neskaidrību. Laipnais lasītājs (Karela Čapeka vārdiem runājot, tā ir obligātā pieklājības formula tiem,

kas meklēs un atradīs kļūdas un neprecizitātes), tātad – Laipnais lasītājs laipni aicināts dot ieguldījumu Radio kora vēstures papildināšanā un kļūdu labošanā, rakstot papīra vai

elektronisko vēstuli uz kora jauno mājvietu Maskavas ielā 4 vai koris@radiokoris.lv.

Septiņdesmit pastāvēšanas gados Latvijas Radio korim bijušas dažādas sejas. Šai

dažādībai nav nekādas saiknes ar vecumu. Tad jau varētu teikt, ka nupat vieds sirm-

galvja vecums klāt, laiks pagātni vētīt un pie miera iet. Patiesībā ir gluži otrādi – Latvijas

Radio koris gluži jauneklīgā kārtā ne tikai definējies par vienu no pasaules labākajiem

profesionālajiem koriem, bet arī nonācis pie revolucionāras saprašanas par to, kas ir

koris mūsdienīgā izpratnē.

Tā nav dziedāšanas biedrība kā sendienās, un tas arī nav tīrskaņā vienots organisms,

kurā ik dziedātājs iekļaujas kā ūdeņraža vai skābekļa bezvārda atoms ūdens molekulā.

Latvijas Radio kora molekulā ik atomam ir savs personības vārds un savs individuāls

balss saišu paraksts. Un ir svarīgi, ka tieši šis atoms, ne cits, dzied tieši šo frāzi. Ik

korists ir konkrēts vārdā saucams cilvēks, un katram ir savs neatkārtojams uzdevums

un pienesums. Tā dziedāt nemāca nevienā akadēmijā. To zina mūsdienu komponists, un

viņš komponē konkrētam koristam. Tāds koris dzimst ilgā un mērķtiecīgā kristalizācijas

procesā – gadiem noritējušā pavisam īpašu cilvēku kopā saukšanas darbā, kas nupat

jau vairākus gadus nes leknus augļus starptautiskajā arēnā.

Viss kas ir bijis Radio kora pagātnē – vibrējoša un nevibrējoša dziedāšana, ansambļa

apmēru amplitūda no simtgalvaina augstāko priežu lauzēja līdz kamerīgam “kaut ko

klusiņām”, ceļojumi salauztos Ikarus autobusos un teju gaismas ātruma laineros, goda

nosaukumi un pavisam reāli likvidēšanas draudi. 2010. gada janvārī Latvijas Radio ko-

ris pēc sešdesmit deviņiem darba gadiem vienā un tajā pašā telpā atstāja Radionamu

Doma laukumā un pārcēlās uz dzīvi Spīķeru koncertzālē. Pasaules kormūzikas vēstures

tapšanas karstākais punkts patlaban ir tās dažas augšstāva istabas Daugavas krastā

Maskavas ielā 4, kur savulaik ar auzām, linsēklām, striķiem un putnu iekšām tirgojās. Un

tie divdesmit pieci, kas tur dzied, – tas ir fenomens, kura tapšanas liecinieki mēs esam.

Daudz laimes dzimsanas diena!Latvijas Radio koris dibināts trīs reizes, tātad korim ir trīs dzimšanas dienas.

Pirmā saistās ar 1940. gada vasaru, kad Teodoru Kalniņu aicina veidot Radio-

fona kori. Otrreiz koris veidots 1945. gadā pēc gadu ilga darba pārtraukuma.

Trešoreiz Latvijas Radio koris dzimis 1957. gada sākumā un kopš tā laika

darbojas nepārtraukti, kaut reāli eksistences draudi uzglūnējuši vēl arī 1995.

un 2009. gadā.

^ -

4

1940–19441940. gada martā nomirst Mihails Bulgakovs un Edvarts Virza

1940. gada maijā piedzimst Josifs Brodskis un Ivars Vīgners

1940. gada 17. jūnijā Latvijas robežu šķērso Sarkanās armijas karaspēks, ap pusdienlaiku

tas jau ieradies Rīgā. Radiomājā ienākušie padomju virsnieki norīko raidīt tikai mūziku.

17. jūnija vakarā Kārlis Ulmanis teic savu slaveno runu, kas beidzas ar vārdiem par

palikšanu katram savā vietā. Vairākus mēnešus ilgst Radiofona reorganizācija, tās

būtība – sadalīt iestādi divās pamatdaļās, kur viena ir tehniska (Radiocentrs jeb visu

Latvijas raidstaciju pārraudzība), otra – ideoloģiska (Radiokomiteja). Par Radiokomite-

jas priekšnieku ieceļ rakstnieku Indriķi Lēmani (1904–1960) – neviens nezina, kādēļ,

vismazāk pats ieceltais.

Šādā situācijā Teodors Kalniņš saņem aicinājumu veidot Latvijā pirmo profesionālo kon-

certkori – Radiofona kori. Slaikais briļļainais kungs ir pieredzējis koru vadonis. Tiesa, viņa

jaunības sapnis bijis spēlēt vijoli, taču vingrinoties pārspēlētais pirksts pārtraucis ceļu uz

koncertmākslinieka karjeru. “Vijole bija viņa sirdslieta,” saka Radio kora ilggadējs tenors,

arhivārs un bibliotekārs Arnolds Bīriņš. Teodors Kalniņš tomēr labi zina, ka viņa ceļš

jebkurā gadījumā vedīs mūzikas laukos. Neiedziļinoties izcilā maestro biogrāfijas finesēs,

uzsvērsim, ka pirms Otrā pasaules kara viņš guva ievērojamus panākumus, visu brīvvalsts

laiku strādādams par Nacionālās operas kormeistaru, vadīdams un kormeistarēdams

vairākus amatierkorus, kā arī diriģēdams Dziesmu svētku kopkori.

1928. gadā – laikā, kad operas kora priekšgalā ir Pauls Jozuus un Teodors Kalniņš, koris

saņem pasaules mūzikas praksē reti sastopamu aicinājumu kopā ar Fjodoru Šaļapinu

uzstāties izrādēs Berlīnē un Leipcigā. Iedomājieties tik – uz viesizrādēm īrē veselu kori!

Aizkulišu koru diriģēšanas laikā Teodors Kalniņš, kurš vienmēr tik savaldīgs un dzelžaini

profesionāls, pirmoreiz mūžā esot redzēts mazliet satraucies.

Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģenta tribīnē maestro pirmoreiz kāpj 1931. gadā. Debija

ir veiksmīga – koristi jauno diriģentu novērtē atzinīgi un labprāt pakļaujas viņa žestam.

Kad Pauls Jozuus 1935. gadā uz neilgu laiku kļūst par konservatorijas rektoru, Teodors

Kalniņš manto viņa zizli opernamā. Un tad pienāk 1940. gads: kam Baigais, kam jaunas

darba rītausmas gads.

Potenciālo Radio kora dziedātāju izvēle notiek mikrofona priekšā. Skaidrs – Teodors

Kalniņš vēlas nevis solistiski spožas balsis, bet gan tādas, kas bez piepūles iekļautos

ansamblī un palīdzētu veidot viendabīgu kora skanējumu. Tolaiku Latvijai revolucionārs

piegājiens. Pirmā sastāva, iespējams, vienīgā mūsdienās satiekamā koriste Margita Tone

atceras, ka aicinājumu uz konkursu teju nejauši dzirdējusi radio, varbūt pat no reproduk-

tora, kādi tolaik rotāja Rīgas ielas. Konkurss bijis milzīgs, piemēram, soprāniem uz vien-

padsmit vietām 120 pretendentu. Vērtējis pats Kalniņš un vēl kādi kungi.

Jaunizveidotais koris sākotnēji strādāja divas reizes nedēļā un nesaņēma algu. Galīgais

pamatsastāvs izveidojās tikai novembrī. Tas nenozīmē, ka līdz tam koris būtu publiski

klusējis – ja ticam tālaika radioprogrammām, pirmā tiešraide notiek 16. jūlijā septiņos

vakarā. Rakstīts “Latvju tautas dz. izpilda jaukts koris T. Kalniņa vadībā”. 29. jūlija

tiešraides pieteikumā rakstīts, ka uzstājas Teodora Kalniņa koris. Programmā – Jāzepa

Vītola “Kad mēs jauni bijām”, Emiļa Melngaiļa “Jau vakarblāzma dziest” un Jurjānu An-

dreja “Lūk, roze zied”. Kopš tā laika koris tiešraidēs uzstājas divas trīs reizes nedēļā,

dziedot pārsvarā latviešu autoru darbus. Patiesības labad atzīmēsim, ka diriģentu pieņem

darbā tikai augustā.

1940. gada 1. novembrī – tajā pašā datumā, kas ir Latvijas Radio dzimšanas diena, –

5

Teodors Kalniņš ar savu kori vecajā Radiofona ēkā 1941. gadā

6

pirmoreiz radioprogrammā rakstīts “LPSR Radiofona koris T. Kalniņa vadībā”. 6. novembrī

notiek revolūcijas svētku svinēšana kopā ar operas māksliniekiem. Kora vēsturniece Ieva

Ezeriete izpētījusi, ka pirmā “eiropārraide” notiek 3. decembrī. Runa ir par Maskavas

Kominternes raidstacijas translētu koncertu, kurā latviešu tautasdziesmas atskaņo Herta

Lūse, Mariss Vētra, Hermanis Brauns un, protams, arī LPSR Radiokomitejas koris. Divas

dienas vēlāk Jāņa Mediņa vadībā citstarp izskan Arama Hačaturjana “Poēma par Staļinu”.

Kā nedziedāsi – 5. decembris ir Staļina klātbūtnē tapušās 1936. gada konstitūcijas svētku

diena.

1941. gada 1. janvārī koris pirmoreiz sadarbojas ar ārzemju kolēģiem – koncertā piedalās

Lietuvas un Igaunijas Radiokomiteju orķestri. LPSR Augstākās padomes prezidija

priekšsēdētāja Augusta Kirhenšteina uzrunai seko Pētera Barisona “Pa zvaigžņu ceļu”,

Jāzepa Vītola “Upe un cilvēka dzīve”, “Diena aust” un kantāte “Dziesma” ar Ernas Traviņas

solo. Mūzika, kas tiklab varētu skanēt arī 1940. gada 1. janvārī (pēdējā Jaungadā pirms

padomju okupācijas) vai 1942. gada pirmajā dienā vācu režīma okupācijas apstākļos.

21. janvārī – Ļeņina nāves dienā – atskan “Ai, tā nakts bij tik ļauna” vēlākā koncertkokles

attīstītāja Sergeja Krasnopjorova apdarē. 6. februārī koris dzied latviešu tautasdziesmas

meistarīgā komentētāja Volfganga Dārziņa apdares. Radiokomitejas koris atskaņojis arī

skatuves darbus. 16. februārī plkst. 16:50 sākas pārraide Leona Paegles drāma “Dievi un

cilvēki” (diriģents Jānis Mediņš, kormeistars Teodors Kalniņš), kori no Mediņa operas ar

šādu nosaukumu skan 29. aprīlī, savukārt 1. maiju Radiokomiteja svin ar literāri muzikālu

montāžu “Proletāri, esiet solidāri”, kur kopā ar Radiokomitejas kori piedalās vēlākos gados

komunistu ne visai mīlētais dziedātājs un vokālais pedagogs Herberts Ozolītis.

Gaisotne korī bijusi profesionāla un draudzīga. Dāmām atļauts mēģinājumu laikā

tamborēt un adīt, saprotams, tikai tajos brīžos, kad dziedājušas citas balss grupas. Koris

esot bijis visai mazkustīgs, taču Margitai Tonei atmiņā palicis brauciens vaļējā kravas auto

uz pili “Ziemeļblāzma”, lai ieskaņotu Bruno Skultes mūziku Voldemāra Pūces spēlfilmai

“Kaugurieši” (1941): “Sasēdām kur kurais, un braucienam nebija ne vainas.”Radiofona kora soliste Margita Tone 1943. gadā

7

Otrā pasaules kara ierašanās Rīgā ir dramatiska. Lūk, Margitas Tones atmiņas:

“Radio izziņoja, ka korim un orķestrim svētdien, 29. jūnijā, plkst. 10:00 jāpulcējas Meln-

galvju namā. Kas dzirdēja, atnāca. Ne kāds diriģents ieradies, ne kāds kaut ko ziņo. Kādu

stundu vai vairāk mierīgi sēdējām. Cits palasīja avīzes, cits parunājās. Un tad sākās

apšaude. Rīgai tuvojās vācietis, bet mēs bijām krievu pusē. Pēc vairākām stundām sākām

interesēties, vai kāds nāks kaut ko strādāt. Viens aiz otra ieskrēja iekšā karavīri un atkal

aizgāja. Vienā brīdī izrādījās, ka kāds aizslēdzis lielās durvis. Logi aizrestoti, mēs netiekam

ārā. Mēģinājām sazvanīt direkciju, tur pateica – te vairs neviena nav, direktors Indriķis

Lēmanis jau Maskavā, tieciet galā paši. Pa rezerves kāpnēm kāds no mūsējiem uzkāpa

augšā un ziņoja, ka deg Pēterbaznīcas tornis, liesmas nāk uz mūsu pusi. Nu bija problēma,

kā tikt ārā. Nervozākie gribēja lēkt pa augšstāva logu, viņus atturēja, lai nenošautu. Beidzot

kāds pagrabā atrada cirvi vai lauzni, taču lielās durvis tāpat neatlauzīsi. No šāvieniem

krietni gruva apmetums un atsprāga vaļā lielās seifa durvis. Es ielīdu tur iekšā, tomēr

drošāk. Galu galā izdevās atlauzt mazās durtiņas uz Grēcinieku ielas pusi. Visi skrien

laukā, bet man tāds kā miers, kā apātija, es laižu, lai visi skrien man garām, līdz beidzot

kāds no orķestrantiem izrāva mani ārā, un tajā brīdī iegruva degošā mazo durvju aploda.

Mēs varējām sadegt kopā ar Melngalvju namu.”

Kara laikā mēģinājumi esot notikuši filharmonijā. Kad kara beigās Rīgai atkal tuvojās

Sarkanā armija, šķiet, tas bija Jānis Ivanovs, kurš bija spiests paziņot korim – jūs tiekat

atlaisti.

Radiofona koris dodas ieskaņot Bruno Skultes “Kauguriešus” (1941. gada vasara)

8

1945–19531953. gada 5. martā nomirst Josifs Staļins. Sēro visa padomju tauta.1953. gada 5. martā nomirst Sergejs Prokofjevs. To nepamana gandrīz neviens.

1944. gada vasarā Maskavā notiek Latvijas Radiokomitejas atdzimšana – pa pēdām

varonīgajai Sarkanajai armijai Rīgai tuvojas nākošie radio speciālisti, kuru rokās būs

Radiofona darba atjaunošana. Radionams tramvaja galapunkta aplokā smagi sapostīts.

Tiek meklēta vieta, kur ierīkot raidīšanas iespēju. Par nākošo radio māju kļūst ēka Skolas

ielā 6. Kā nebūt telpas tiek pielāgotas darbam. 1944. gada vēlā rudenī Jāņa Ivanova rokas

uzliek uz skaņuplašu atskaņotāja plati ar Emīla Dārziņa dziesmas “Mūžam zili” ierakstu.

Necik ilgi – un šo dziesmu aizliegs. Tomēr tas būs bijis pirmais mūzikas raidījums Latvijā

pēc pasaules vēsturē pagaidām nežēlīgākā kara.

Orķestra vadīšanai visi gaida ierodamies Jāni Mediņu. Jānis Mediņš neierodas. Viņa

mītnesvieta turpmāk būs Stokholma. Orķestra vadība tiek uzticēta Dmitrijam Kuļkovam.

Kora vadīšanai visi gaida atgriežamies Teodoru Kalniņu. Teodors Kalniņš pa tam, uz ielas

notverts, bijis spiests doties līdzi vācu armijai uz Vāczemi. Krāvējs lidostā, citi darbi.

Radiokomiteja neziņā, ģimene neziņā. Kora vadību uztic Jēkabam Mediņam. Pienāk

1945. gada augusts. Teodoram Kalniņam izdevies atgriezties dzimtenē. Jānis Ivanovs

ar neslēptu lepnumu iepazīstina radio kolēģus ar tābrīža Latvijas labāko kordiriģentu.

Vienu mēnesi, kamēr Jēkabs Mediņš iekārtojas konservatorijas rektora amatā, Kalniņam

jānostrādā mūzikas raidījumu redaktora postenī, un tad – kopš oktobra Latvijas Radio

koris turpina darbu sava prasmīgā dibinātāja vadībā.

Tā kā kora sastāva veidošana notikusi bez Teodora Kalniņa klātbūtnes, nākas rīkot jaunu

konkursu. Maestro stingri pastāv uz to, ka Radio kora dziedātājam jādzied non vibrato –

tā rodas jauna kolektīvās dziedāšanas paradigma, kas ar laiku kļūst par visas Latvijas

kordziedāšanas kustības speciāli koptu īpatnību. Šo dziedāšanas paņēmienu darbā ar

Rīgas kamerkori Ave Sol vēlāk jo spoži pārņems un izkops Imants Kokars. Talantīgo al-

gebras, ģeometrijas un trigonometrijas skolotāju Teodors Kalniņš pamana pēc tam, kad

varen uzņēmīgais jauneklis ar Cēsu Skolotāju institūta kori divreiz (1948 un 1950) ieguvis

I vietu Dziesmu svētku koru skatēs. 1951. gada maijā Imants Kokars kļūst par Teodora

Kalniņa kolēģi – Radio kora kormeistaru.

Pa to laiku radio darbinieki atkal svinējuši jurģus, jo Skolas ielas nams ir aplam neērts.

Atbildīgo personu acu skats apstājies pie bijušās Latvijas Kredītbankas ēkas Doma

laukumā. Pēc apjomīgiem remontdarbiem 1948. gada 5. novembrī atklāj koncertstudiju,

gadu vēlāk darbu sāk pilnībā izbūvētais jaunais Radionams. Teodora Kalniņa vadītā

piecdesmitbalsīgā kora mēģinājumiem ierāda II studiju. Maestro prioritātes mūzikā nav

mainījušās – joprojām cieņā ir latviešu tautasdziesma un Latvijas komponistu mūzika.

Apbrīnojamā un sev neraksturīgā lēnprātībā Teodora Kalniņa interpretācijas slavē pa-

domju varas relatīvā atzinības saulē nonākušais Emilis Melngailis. Kora veikumu atzinīgi

novērtē ar sevišķi augstām prasībām pazīstamais Alfrēds Kalniņš. Jaunu lappusi daiļradē

šķir Marģeris Zariņš, kura mūza nu uzplaukst dziesmoti dejisku daudzbalsīgu kompozīciju

radīšanas sparā.

Tiek stiprinātas draudzības saiknes ar “lielo brāli”. 1947. gadā Radio koris iestudē pir-

mo lieldarbu – Mocarta Rekviēmu, ko Latvijas Universitātes aulā diriģē no Ļeņingradas

atbraukušais Kurts Zanderlings. 1949. gada ziemā koncertstudijā Radio koris satiekas

ar citiem Ļeņingradas viesiem – Gļinkas Valsts akadēmisko kapelu un tās vadītāju

Georgiju Dmitrevski, lielu autoritāti Krievijas kordiriģentu aprindās. Kora repertuārā nonāk

Čaikovska “Maskava”, Rahmaņinova “Pavasaris”, Prokofjeva “Aleksandrs Ņevskis”,

Šostakoviča “Dziesma par mežiem”, Arutunjana “Kantāte par Dzimteni” u. c. Lai neliktos,

ka skan tikai brālīgo republiku komponistu mūzika, pateiksim arī, ka koris iestudē Jurjānu

Andreja “Līgojiet, līksmojiet”, Vītola laicīgo kantāšu triādi un Eiropas klasiku – Haidna

“Gadalaikus”, Bēthovena Devīto simfoniju. Iecienīta laika pavadīšana ir piedalīšanās

operu koncertiestudējumos sadarbībā ar diriģentiem Arvīdu Jansonu, Dmitriju Kuļkovu,

9

Teodoru Vēju. Kora profesionalitātes stiprināšanas vai varbūt vienkārši darba dzīves

daudzveidīgošanas nolūkā Teodors Kalniņš izveido vīru dubultkvartetu un dāmu sekstetu,

kam bijusi paredzēta sevišķa loma, sadarbojoties ar 1950. gadā nodibināto Radio kokļu

ansambli.

40. gadu beigās arvien skaidrāk definējas vēl kāda vajadzība. Skaidrs, var izklaidēties ar

Teodora Kalniņa iecienītā Jēkaba Graubiņa greznajām un grūtajām apdarēm, var smal-

kumoties ar Jāņa Zālīša režģainajām un skaistajām dziesmām, taču tautas tieksmi pēc

skaņumākslas vislabāk, protams, apmierinās “padomju masu un sadzīves dziesmu”

skandēšana. Visticamāk, ne jau no laba prāta, taču – kas jādara, jādara, – Teodors

Kalniņš kļūst arī par Radio padomju dziesmu ansambļa vadītāju. Dzimst sadarbība ar

Veru Davidoni, Leonardu Daini, Elvīru Volšteini, Miķeli Fišeru, Pēteri Grāveli, Aleksandru

Daškovu. Jaunas dziesmas dāvina Jurijs Glagoļevs, Jānis Ozoliņš, Marģeris Zariņš (varam

iedomāties, cik uzjautrināts viņš varēja justies, komponējot, piemēram, dziesmu “Jaunā

Rīga”), Arvīds Žilinskis un citi. Par ierakstu mākslinieks saņem 18 rbļ. Pavisam cita nau-

da, nekā 50 kapeiku tā sauktās “salmu naudas”, ko izsniedz koncertceļojuma laikā kā

kompensāciju par nakšņošanu lauku klubā vai šķūnī.

1953. gadā no Maskavas pienāk aicinājums likvidēt Baltijas republiku Radio korus.

Mūzikas vēsturniece Diāna Albina atceras, ka Igaunija cīnījusies pret šādu rīkojumu un

pratusi saglabāt savu Radio kori, turpretim Latvijas amatpersonas tūlīt piekritušas, jo

Radio koris taču dziedot tikai tautasdziesmas un rekviēmus, tad jau labāk aktivizēt masu

dziesmas izplatību. Indriķis Lēmanis pieņem lēmumu likvidēt kori. Maz ticams, ka tā bija

viņa personiskā pārliecība. Stāsta, ka cienījamais rakstnieks politiskajās spēlēs bijis tikai

bandinieks. Tā beidzas Radio kora darbības otrais posms.

Radiofona koris pie pirmās radio ēkas (40. gadi)

10

1957–19621957. gada oktobrī PSRS delegācija iesniedz ANO priekšlikumu globāli samazināt Bruņoto Spēku apjomu1957. gada nogalē nomirst Ērihs Volfgangs Korngolds un piedzimst Arturs Maskats

Varbūt radionams var iztikt bez sava kora, taču Latvijas komponisti nevar. Komponistu

savienībā izskan aicinājumi atjaunot daiļrades laboratoriju – kori, kas vienmēr gatavs

palīdzēt skaņdarim tikt pie skaidrības, ko tad viņš galu galā sakomponējis. Arī Mūzikas

raidījumu redakcija pukst, ka nav neviena, kas varētu kvalitatīvi ieskaņot kaut vai pasaules

tautu daudzveidīgās dziesmas. Ir politiskā atkušņa laiks. Plaukst nacionālkomunistu ideju

un priekšstatu pasaule. Tiek atjaunots, faktiski gan dibināts no jauna Latvijas Radio koris.

Vēlāk kļūst zināms, ka pēc niekošanās Radio padomju dziesmu ansamblī, Teodors Kalniņš

uzņēmies kora veidošanu ar noteikumu, ka pirmajā darbības gadā koris dziedās tikai

latviešu tautasdziesmas un Latvijas komponistu mūziku. Arnolds Bīriņš saka:

“Teodors Kalniņš bija pietiekoši drosmīgs, lai pateiktu, un pietiekoši domājošs, lai zinātu, ko

teikt. Viņam aiz muguras bija Jānis Ivanovs un visa redakcija. Visi gribēja, lai būtu koris.”

Tā nu maestro atkal meklē dziedātājus. Viņam vairs nav vajadzīga mikrofona starpniecība,

lai saprastu, kura balss būs derīgāka par citām. Aina Ozoliņa atceras, ka pieteikusies trīs

mēnešus vēlāk, soprānu grupā vēl bijušas trīs brīvas vietas, un uz tām rindā stāvējuši

astoņdesmit septiņi pretendenti. Konkurss noticis trijās kārtās, uz trešo kārtu palikusi

kāda operetes soliste un viņa pati:

“Saspringums bija liels – aizgāju uz dzīvokli, izraudājos, noskaitīju lūgšanu un nācu uz

konkursu. Acīmredzot, solistiskas balsis Teodoram Kalniņam nebija tik pieņemamas kā

mana mazskolotā balss bez lielas vibrācijas.”

Arnolds Bīriņš stāsta, ka viņu neuzņēma Valsts korī, jo pārāk taisna balss. Valsts koris

Koristes uzstājas savās kleitiņās, koncerttērpi vēl tikai taps (ap 1958. gadu)

Kora dvēsele, ilggadējais dziedātājs un bibliotekārs Arnolds Bīriņš

11

bija solistu koris. Radio koris – ansambļa koris. Dziedātāju uzņemšana notiek komisijas

klātbūtnē, klausās Imants Kokars, kādi no koristiem, iespējams, arī radio mākslinieciskais

vadītājs Jānis Ivanovs. Ikvienam darbā pieņemtajam nosaka pārbaudes laiku.

“Biju nodziedājis vienu mēnesi, mēģinājuma starpbrīdī krāmējos ap notīm, pienāk Teodors

Kalniņš un saka – turpiniet strādāt; un viss eksāmens,” saka Arnolds Bīriņš.

Darba diena ilgst četras stundas. Divas no tām strādā kormeistars, viņa uzdevums –

jāiedziedina koris un jāiemāca jaunās dziesmas. Otrās divas stundas strādā Teodors

Kalniņš, veidojot priekšnesumu. Darbam gatavs jaunais koris ir tikai gadu pēc darbības

sākšanas – pirmais “dzīvais raidījums” jeb koncerts notiek 1958. gada 1. martā. Tas ilgst

25 minūtes. Katru nedēļu jānodzied divi šādi koncerti. Pirmajā darbības gadā koris apgu-

vis tik apjomīgu repertuāru, ka veselu mēnesi var dziedāt tiešraides, ne reizi neatkārtojot

nevienu dziesmu.

Arnolda Bīriņa arhīvs ir unikāls: “Katrai darba dienai, katrai stundai man bija ieraksts

dienasgrāmatā. Diriģents pie vienas takts varēja nostrādāt divas stundas, lai izslīpētu tā,

kā tai vietai jāskan. Tolaik jau vairs tikai Teodors Kalniņš un Leonīds Vīgners zināja, kā sa-

vas dziesmas iecerējuši mūsu klasiķi.” 1990. gada 24. novembra laikrakstā “Literatūra un

Māksla” publicēts fragments no Arnolda Bīriņa dienasgrāmatas – 1957. gada 24. marta

ieraksts:

1) I. Kokars. J. Zālīša “Vasara”;

2) I. Kokars. J. Zālīša “Ceļš uz dzimteni”;

3) T. Kalniņš. Alfr. Kalniņš “Bezdelīgām aizejot”; T. Kalniņš. Alfr. Kalniņš “Kluss –

visur miers”; T. Kalniņš. Alfr. Kalniņš “Sena aukles dziesma”;

4) T. Kalniņš (turpina “Sena aukles dziesma”); T. Kalniņš. Jāz. Mediņš “Smaržīgs

brīnums”; T. Kalniņš. Alfr. Kalniņš “Imanta”; T. Kalniņš. P. Barisons “Latvijā”.

Latvijas Radio koris ar ilggadējo kormeistaru Imantu Kokaru

Bijušais LPSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētājs Augusts Kirhenšteins diriģē savu iemīļoto tautasdziesmu “Pūt, vējiņi” (1962. gada novembris)

12

Intensīvs darbs. Galvenās prasības – intonācija, dikcija, izlīdzināts ansamblis. Ja darbs

vienubrīd kļūst pārāk saspringts, diriģents saka – tagad piecas minūtes parunājieties.

Pēc tam darbs turpinās. Ziņu par adīšanu un tamborēšanu mēģinājumu laikā vairs nav.

Apsveicot kori jaunā gadā, Teodors Kalniņš vienmēr pasaka nākošā gada īpašo uzde-

vumu – tas varēja būt darbs pie ansambļa izkopšanas, noteikta dinamiskā gradācija vai

vēl kas cits.

Kad jau nu koris nācis atklātībā Radio studijā, ir tikai viens solis jāsper līdz koncertskatu-

vei, uz kuras jauntapušais kolektīvs kāpj 1958. gada 18. decembrī. PSKP kongresu gaidot,

Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiek Latvijas padomju komponistu 1958. gada jaun-

darbu skate, kurā Radio koris dzied Edmunda Goldšteina, Aldoņa Kalniņa, Valtera Kamin-

ska un Kārļa Tennes kordziesmas.

Nākošajā dienā “Rīgas Balss” publicē Viktora Sama rakstu “Jauno kora dziesmu

koncertā”, kura autors slavēt slavē kora paveikto “rūpīgo, augsti kvalificēto darbu”.

Taču – ko nepamana recenzents, to ievēro mūžam modrie padomju darbaļaudis un,

visticamāk, 1959. gada sākumā tajā pašā “Rīgas Balsī” lasāms jautājums “Vai Radio koris

tik nabadzīgs?”. Kas noticis? Izrādās, “mūzikas draugus sarūgtina mākslinieciski augstu

līmeni sasniegušā kora raibu raibais izskats. Republikā neatrast pašdarbības kolektīva,

kam nebūtu vai nu krāšņu tautas tērpu, vai arī kādu citu vienādu tērpu. Vienīgi Radio koris

šai ziņā palicis pastarīša lomā. Vai tiešām Radio vadība neko nevar līdzēt?” Vadība var

līdzēt, un koris beidzot tiek pie tērpiem.

1959. gada martā Oļģerts Grāvītis vērtē triju koru uzstāšanos Komponistu kongresa

koncertā – Skolotāju nama vīru koris “Tēvija” un Haralds Mednis, kā arī Valsts akadēmiskā

kora dziedājums nopelna pa kritiskai piezīmei (“vai nebūtu laiks papildināt [Valsts] kori ar

jauniem spēkiem?”), turpretim “nelielais Latvijas PSR Radio jauktais koris” uzslavēts kā

“profesionāli pilnvērtīgs kora kolektīvs”. Neliels – tas nozīmē, ka dziedātāju skaits tobrīd

bija “tikai” ap četrdesmit.

Teodora Kalniņa laikā gaisotne korī bijusi draudzīga un izteikti latviska, caur ko Latvijas

Radio kora dāmas vasaras atpūtas gaitās

Pie kreisera “Aurora” Ļeņingradā

13

komponistu mūziku koristi izjutuši vislabāk. Dziedātāju biežas maiņas nav populāras.

Ja kāds aiziet no kora, tad galvenokārt rakstura īpašību dēļ. Pikants gadījums noti-

cis ar kādu II soprānu grupas pārstāvi, kas bijusi ziņotāja. Visi, protams, zina, ka viņa

pienes ziņas, un “neko lielu no tā neiztaisa” (Arnolds Bīriņš). Taču vienā brīdī sākas ap-

melojumi pret dāmām. Gadās divas stiprākas koristes, kas neklusē un saka, ko domā.

Briest dumpis. Kadru daļas priekšnieks Lazdiņš (“vecs frontinieks, godavīrs, uz viņu varēja

paļauties”, saka Arnolds Bīriņš) sasauc sapulci. Sarkanajā stūrītī ir liela sēdēšana, un viss

tiek noskaidrots. Tā kā dāma ziņotāja ir īpaši tuva persona Indriķim Lēmanim, sapulcē

uzstājas arī Radio priekšnieks, sak, nav viņa nekāda ļaundare, savulaik glābusi mani

no politpārvaldes špikiem... Kad galu galā dāma ziņotāja aizgājusi no kora, priekšnieks

esot licies tīri apmierināts, ka ticis vaļā no sava “melnā eņģeļa”, atceras korists Māris

Pavasars.

1962. gada ziemas sezona sākas kā ierasts. Teodora Kalniņa kundze Hermīne rosina

vīru, lai viņš pamet darbu Radio un atstāj tikai nodarbības ar konservatorijas studentiem

(vasarā bijusi neliela sirdslēkme). “No kora gan es pats neiešu prom, kamēr mani nedzīs,”

skan atbilde. 16. oktobrī koris ieskaņo mariešu tautasdziesmu “Pavasara diena” Jakova

Ešpaja apdarē. 17. oktobrī paredzēts mariešu tautasdziesmas “Varenais ozols” ieraksts.

Teodors Kalniņš ierodas studijā, novelk žaketi un pāri ejamām brillēm pārliek lasāmās

brilles. Negaidot veras durvis, un studijā ienāk vīri uzvalkos. Teodors Kalniņš uz mirkli

sastingst. Ilggadējā koriste Zigrīda Bīrīte izvirza versiju, ka maestro iedomājies par tiem lai-

kiem, kad viņa neslēpti nacionālā nostāja varējusi rosināt čekas represijas. Viesi uzvalkos

izrādās brālīgās Rumānijas pārstāvji, kurus pavada Radiokomitejas vadība un filharmoni-

jas darbinieki. Koris rāda paraugdemonstrējumu – nodzied divas mariešu tautasdziesmu

apdares. Viesi aiziet. Teodors Kalniņš paceļ roku ieelpas mājienam, it kā ieskatās nošlapā

un noslīgst zemē. Pēc laika atbrauc divas neatliekamās palīdzības mašīnas. Nekas nav

līdzams. Septiņdesmit vienu gadu vecā diriģenta sirds ir apstājusies. 20. oktobrī cauri

ļaužu pārpilnām Rīgas ielām koris pavada savu Meistaru uz Meža kapiem.

“Salmu naudas” pelnīšana pēc izbraukuma koncerta (50. gadu beigas)

Pie Kuršu kāpas

14

1962–19631962. gada 17. oktobrī mirst krievu avangarda māksliniece Natālija Gončarova1962. gada 29. novembrī piedzimst Sigvards Kļava

No 1951. gada līdz Teodora Kalniņa aiziešanai mūžībā maestro līdzās ir viņa kormeistars

Imants Kokars, kurš par darbu Radio saka – “mana otrā konservatorija”. Jauneklis

paņemts gandrīz kā līdzvērtīgs partneris. Protams, ikdienas pienākums ir zeļļa

lietas – iedziedināšana un “melnais” darbs, taču Imanta Kokara vārds pavīd arī koncert-

programmās un dažā Radio fonda ierakstā.

Pēc Teodora Kalniņa aiziešanas mūžībā visi ir pārliecināti, ka Imants Kokars mantos

sava skolotāja posteni. Tā nenotiek. Radiokomitejas priekšnieks tolaik ir aktieris Rihards

Zandersons, Ļeņina lomas allažīgais tēlotājs, un viņam Imanta Kokara kandidatūra nav

pieņemama. Skaidrojumi ir dažādi – joprojām jauneklīgā diriģenta dzīvespriecīgais

dzīvesveids, asā, neapdomīgā valoda, nevēlamas radniecības saites (Gido Kokars atceras,

ka tajā laikā vairākkārt aicināts uz nepatīkamām pārrunām svarīgās iestādēs)… Imantam

Kokaram piedāvā turpināt darbu kormeistara ampluā, un viņš, saprotams, atsakās. Kopā

ar Imantu no kora aiziet arī soprānu grupas dziedātāja Edīte Kokare. Neilgu laiku kori

vada Centis Kriķis. Koristu atmiņā palicis, ka pretendentu vidū pavīd Jura Skrīvera un

Anša Alberinga kandidatūra. 1963. gada 1. augustā par Radio kora galveno diriģentu un

māksliniecisko vadītāju kļūst Edgars Račevskis, kuram tobrīd divdesmit septiņi gadi.

Centis Kriķis kādas kora sapulces laikā

Teodors Kalniņš 1962. gada aprīlī

15

1963–19871963. gada 17. maijā notiek Jāņa Ivanova Desmitās simfonijas pirmatskaņojums1987. gada 22. februārī tiek nodibināts Vides aizsardzības klubs

Teodora Kalniņa televīzijas un radio koris 1986./87. gada koncertsezonā, maestro Edgaram Račevskim – 50

16

Arnolds Bīriņš uzskata, ka kora saprašanās ar jauno diriģentu bijusi tūlītēja. Račevskis

uzreiz meklējis koristu atbalstu, veidojis komandu, necenties diktēt ko principiāli jaunu.

Ilggadējais korists, vēlāk kora inspektors Jānis Ratnieks gan bilst, ka bijusi jūtama

opozīcija no kādu vecajo koristu puses. Iespējams, kāds nomana “jaunās slotas” vēlmi

profesionalizēt kori. No vienas puses, apbrīnojami, ka Teodors Kalniņš sasniedza tik

labu rezultātu ar dziedātājiem, kas faktiski uzskatāmi par amatieriem. No otras puses,

profesionālam radio korim piestāv dziedātāji, kas vismaz nedaudz mācījušies dziedāšanu

kā skunsti.

Edgars Račevskis nevēlas būt revolucionārs karsta strēbējs. Viņš izrāda cieņu kora

regulārajai ciemos iešanai pie Teodora Kalniņa atraitnes Hermīnes, arī citām tradīcijām.

Kora reorganizēšana notiek pamazām, neuzkrītoši. Galvenā problēma, ar ko jācīnās – īsa

elpa. Ar to pilnīgi pietiek tautasdziesmu dziedāšanai, taču izvērstākiem opusiem, tā sa-

kot, “par īsu”. Račevskis aicina palīgā vokālos pedagogus. Pirmā palīdzētāja ir Skaidrīte

Lepasepa, Teodora Kalniņa laika dziedātāja, pēc diriģenta liecības, laba profesionāle, kas

lieliski sapratusies ar dziedātājiem. Lepasepa strādās līdz 1980. gadam, un viņas vietā

nāks ekstravagantā, impulsīvā lietuviete Rita Treimane. Tajā laikā Radio koris jau būs

ieguvis raksturīgo skanējumu, kas ir Edgara Račevska radošā rokraksta apliecinājums.

Maestro nenoliedz savu ieguldījumu: “Ir jau, kas smejas, ka es ilgi iedziedinu kori –

divdesmit minūtes. Taču tas ir vienīgais, kā uzbūvēt pašam savu paklausīgu, elastīgu

instrumentu. Vingrinājumi ar plašu elpu, melodiju pāri oktāvai, frāzējuma elementiem.

Tā bija Radio kora ikdiena – neatlaidīgs vingrinājumu darbs pirms dziedāšanas.” Radio

koris kļuva par nevainojamu, intonatīvi stabilu instrumentu. Īpaši Edgara Račevska darba

perioda pēdējā desmitgadē.

Kad diriģents pats būvē kori, kormeistars lieks. Edgars Račevskis netieši atzīst, ka šis

postenis viņa laikā bija zināmā mērā formalitāte. Vislabākā sadarbība izveidojusies ar

Leonu Amoliņu. Pirms viņa divus gadus nostrādāja Juris Skrīveris un divus mēnešus –

Anna Ķēniņa. Pēc Leona Amoliņa savukārt nāca Vitolds Rijnieks un Egils Ķepītis,

Kora mākslinieciskais vadītājs Edgars Račevskis Kormeistars Vitolds Rijnieks

Kormeistars Leons Amoliņš

Kormeistars Egils Ķepītis Kormeistars Ivars Bērziņš Kormeistars Arnis Paurs

17

Teodora Kalniņa krustdēls, komponista Jāņa Ķepīša dēls. Kormeistaru sarakstā redzam

arī Arņa Paura un Ivara Bērziņa vārdu. Pret Bērziņu koris sākotnēji ir ļoti pretimnākošs –

jauns, daudzsološs diriģents, ar izcilību beidzis augstskolu, eksāmenā viņam dziedājusi

pati Žermēna Heine-Vāgnere...

“Man vienmēr bija jābūt gatavam stāties kora priekšā un strādāt ar jaunu skaņdarbu,

kaut arī tas tiktu paziņots piecas minūtes pirms mēģinājuma sākuma. Tā varēja notikt, ja

maestro pēkšņi gadījās steidzama sapulce vai kas cits.”

1985. gada ziemā sekmīgi noliktais asistentūras eksāmens ar kori “Sindi putnu dārzs”

maina Ivara Bērziņa radošās gaitas, kas neapšaubāmi labāk piemērotas neatkarīgam un

tiem laikiem revolucionāram projektam, nekā otrā diriģenta statusam valsts subsidētā

oficiālā kolektīvā.

Saņemot kori 1963. gadā, Edgars Račevskis situāciju novērtē vēsu prātu – algas mazas,

tērpi trūcīgi, uz ārzemēm nebrauc, darba daudz. Ar laiku diriģents iekārto tā, ka korim

ir tikai piecas darbdienas, neraugoties uz to, ka mākslinieciskiem kolektīviem likums

toslaikus noteicis sešas (vēlāk šo noteikumu pārkāpšanu kā vienu no argumentiem liks

svaru kausā līdz ar lēmumu atbrīvoties no straujā, enerģiskā maestro). Pēc apmēram

piecpadsmit gadu ilga darba izdodas panākt algas pielikumu. Uz ārzemēm brauc filhar-

monijas koris, mazliet vēlāk arī 1969. gadā izveidotais Ave Sol. Tiem koriem nav problēmu

atrast labus dziedātājus. Ar laiku tomēr Radio koris no bezlogu svinīgās Radio I studijas

iznāk dienasgaismā un pat palaikam tiek ārā – vispirms aiz Latvijas PSR, vēlāk arī aiz

PSRS robežām, kaut tik uz demokrātisko brālīgo Vāciju vai Poliju.

Gadu pēc Teodora Kalniņa aiziešanas mūžībā Radio koris jau uzstājas ar viņa vārdu.

Pirmā lielākā publiskā parādīšanās – dalība Komponistu savienības 1963. gada plēnuma

koncertā – tiek novērtēta atzinīgi. Mūzikas raidījumu redakcija un tās vadītāja Diāna Albina

ir vienisprātis ar jauno kora vadoni, ka jāturpina Teodora Kalniņa laikā iekoptais paradums

palaikam uzstāties publikas priekšā, tā sakot, korim nav tikai jāgrauž mikrofons, vajadzīga

Tālivaldis Deksnis, Ivars Bērziņš, Egils Ķepītis, Edgars Račevskis un Radio koris LU aulā 80. gadu sākumā

Ieraksta laikā Latvijas Radio I studijā ar diriģentu Edgaru Tonu

18

aktīvāka koncertdarbība. 60. gadu vidū Jēkabs Vītoliņš nāk klajā ar ierosinājumu veidot

divus monumentālus koncertciklus, pārlūkojot latviešu kormūziku. 1966.–1967. gada

sezonā tie ir astoņi koncerti ar tēmu – tautasdziesma latviešu mūzikā, sezonu vēlāk –

faktiski antoloģija “Latviešu mūzika deviņos gadu desmitos”. 1972. gadā akcija turpinās

ar latviešu kordziesmas divpadsmit koncertiem. Populāra un akustiski augstvērtīga kon-

certvieta ir Latvijas Universitātes Lielā aula. Virkne koncertu notiek Zinātņu akadēmijas

zālē, kas no dziedamības viedokļa Edgaram Račevskim nav palikusi labā atmiņā, tur

vajadzējis prast īpaši nostāties.

Šī perioda sākumā ar tērpiem ir visai bēdīgi. Situācija mainās, kad Teodora Kalniņa radio

un televīzijas koris pārtop par Teodora Kalniņa televīzijas un radio kori. Divas reizes

mēnesī televīzijā raida kora koncertus, skaidrs, ka vajag labi izskatīties. Parādās jaunas

kleitas, krāsainas žaketes. Televīzija visādā ziņā ir svarīgāka par radio, tāda ir amatper-

sonu noklusētā vienošanās. Starp citu, koris piedalās ne tikai TV koncertos, bet arī TV

iestudējumos, kuru vidū mūsu pirmā “opera” – Jāņa Ozola “Spoku stunda” un Marģera

Zariņa “Vecais Taizels”.

“Prasības pret dziedātājiem tolaik ir stingras,” atceras Jānis Ratnieks. Ik gadu jārīko

iekšējie konkursi – katrs dzied vispirms solo, pēc – kvartetā, katram pārbauda diapazonu

un mūzikas atmiņu. Vērtē Radio apstiprināta mākslinieciskā padome. Tikpat stingri jāturas

pie noteiktā darba plāna – divi “dzīvie” raidījumi nedēļā. Dziesmu rotācijas periods ir trīs

mēneši – šodien nodziedāji, šajā kvartālā vairāk nedziedāsi. Bijusi speciāla grāmata, kur

rūpīgi pierakstīts viss nodziedātais, ka, nedod die’s, neatkārtojas...

Diāna Albina atceras, cik rūpīgi vētīti dziesmu teksti. To pašu “Mūžam zili”, ko Ivanovs

1944. gadā atskaņoja kā pārraides atsākšanas dziesmu, aizliedza pavisam. Atbildīgo

personu šaubas raisīja Dārziņa “Ciānas bērni” (kas tie par nelaimīgajiem, kas te sēd

un raud?!). Tas pats ar Barisona “Brīnumzemi” – kas tā par laimes zemi, kas parādās

(jau atkal!) mums, nelaimīgiem? Melngaiļa “Latgales laikakārta” bija nevēlama, jo tur

piesaukti Ziemassvētki. Un tā tālāk. Jurjānu Andreja kantāti “Tēvijai” drīkstēja dziedāt

19

tikai ar Ziedoņa Purva pārdzejojumu, kas vidusdaļā vēsta – “Tev, tēvija dārgā, tev mūžam

dzīvot, tev mūžīgi būt”. Koriste Aina Ozoliņa atceras notikumu 1981. gadā. Radio koris

gatavojas Jurjāna 125. dzimšanas dienai. Vispirms ar lielu pacilājumu dzied kantātes

oriģināltekstu, pēc tam tomēr nākas pārmācīties. Maijā Kuldīgā notiek Dziesmu dienas.

Vakarā koncerts Skrundā – brīnišķīgs repertuārs bez nodevām varai, cilvēku nav sevišķi

daudz, toties tā ir īstā publika. Programmas noslēgumā – Jurjānu Andreja “Tēvijai”. Solo

dzied Māra Krenberga.

“Edžus pamāj Mārai, un pēkšņi es dzirdu – Māra dzied “Dievs Kungs, Tevi lūdzam”. Viņa

nevis dziedāja, bet lūdza, reizēm likās, ka balss aizlūzīs. Es jau jūtu, ka nāku pie tādas

aizkustinājuma robežas, ko korists nedrīkst atļauties. Paceļu acis uz Edžu, redzu, viņam

pilnas acis asarām, pametu skatienu sānis – redzu, vienai jau līst asaras, jūtu, ka man

pašai arī birst pār vaigiem. Kā mēs nodziedājām līdz galam... Tā bija liela, liela lūgšana.”

Radio koris ir labi trenēts – vokāli veikls un lapas lasīšanā acīgs. Var expromptum “ielēkt”

jebkurā situācijā. Zvans no kinostudijas – rīt jānodod filma, nav ieskaņota mūzika, vai

Radio koris nevarētu naktī to darbiņu padarīt? Radio koris varētu.

“Mēs bijām ugunsdzēsēju brigāde,” saka Edgars Račevskis, “gadījumos, kad pēdējā

brīdī mainījās plānošana, mūs mētāja no viena plāna uz otru, taču koris varēja iekļauties

jebkurā modifikācijā.”

Reizi gadā uz Rīgu brauc Maskavas skaņu ierakstu brigāde – tad koris apmetas uz dzīvi

Reformātu baznīcā, kur atrodas skaņu ierakstu firma “Melodija”, un nevar vien beigt

dziedāt. Ierakstam paredzētā stunda beigusies, taču Maskavas kolēģi lūdz piedevas.

Labi samaksā. Un kur nu vēl kontrasts starp Latvijas Radio I studijas pasauso akustiku,

novecojušo tehniku un “Melodijas” dzidro akustiku un moderno tehnisko aprīkojumu.

Edgars Račevskis atceras, ka viņu pagalam neapmierināja Radio skaņu režisoru darbs:

“Studijā koris kā koris – varens, kupls. Ieeju skaņu režisora telpā paklausīties – liekas, it

kā telefona klausulē kāds dziedātu.” Situācija mainās, kad uzrodas jaunā pults. Vislabāk

Soliste Mirdza Kalniņa un koristi TV uzvedumā (70. gadi)

Koris ar Edgaru Račevski un Vitoldu Rijnieku Latvijas Radio I studijā 1977. gadā

20

Tiešraide no Latvijas Televīzijas. Meitenes tērpušās jaunajās kleitās (1966. gads)

Darbaļaužu svētku koncerts Latvijas Televīzijā 1985. gada 1. maijā

Marģera Zariņa “Mahagoni” atskaņojums Maskavas Valsts konservatorijas Lielajā zālē (1966. gada oktobris)

21

ar to apieties iemācās skaņu režisors Kārlis Rūtentāls. I studijas akustiskajām īpatnībām

viņš atrod jaunu risinājumu – labāko “pults pogu kombināciju”, dabisku telpas tā saukto

“eho”.

Edgara Račevska 50. jubilejas gadā top divi izcili iestudējumi, kas apliecina kora feno-

menālo radošo spēku un nevainojamo, intensīvo un raksturīgo skanējumu. 1986. gada

14. aprīlī Universitātes Lielajā aulā izskan Jēkaba Graubiņa vokāli dramatiskā poēma

“Atraitnes dēls”. 27. septembrī turpat aulā četrdesmit septiņus gadus pēc uzrakstīšanas

pirmoreiz oriģinālversijā plašākai publikai izskan Pētera Barisona izcilā un izcili

grūtā kantāte “Nāves sala”. Šo skaisto mūziku emocionālā un profesionāli spožā

koncertatskaņojumā talantīgi lentē iemūžina Kārlis Rūtentāls. 1987. gada janvārī viņš

Radio I studijā ieskaņos “Atraitnes dēlu”. 1987. gada maijā būs nobriedusi situācija, kuras

iznākumā Edgars Račevskis pametīs darbu Latvijas Radio.

Kā vienmēr šādos gadījumos, ir dažādas versijas par notikušo. Maestro pats uzskata, ka

kādam Radionamā tobrīd esot bijusi pārāk liela teikšana. Ir dzirdēti stāsti, ka diriģents

vairs neesot ieguldījis savā darbā tik daudz sirsnības un pūļu kā agrāk. Ieraksti un citu ko-

ristu atmiņas savukārt liecina pretējo – Radio kora kvalitāte tobrīd ir zenītā. Maija sākumā

notiek sapulce, kurā piedalās Radio mākslinieciskā un administratīvā vadība, kā arī ko-

risti. Daži no viņiem izsaka pretenzijas pret diriģenta darba stilu. Uz klavierēm kaudze ar

anonīmiem, nepatīkamiem jautājumiem.

“Jutos tiešām no sirds aizvainots. Netika novērtēts nekas no tā, ko koris paveicis. Galu

galā nolēmu, ka jāraksta atlūgums. Pietiek plēsties ar skaņu režisoriem, risināt plānojuma

problēmas... Līdz ar aiziešanu no Radio manā dzīvē pavērās citas iespējas.”

Pēc Jēkaba Graubiņa poēmas “Atraitnes dēls” koncertuzveduma kopā ar solistiem un komponista ģimenes pārstāvjiem (1986. gada pavasaris)

Pētera Barisona kantātes “Nāves sala” atskaņojuma laikā – solisti Leonora Ratniece un Andris Miķelsons, diriģents Edgars Račevskis (1986. gada rudens)

22

1987–19921987. gada martā nākošā kormūzikas paradigmas apvērsēja Santa Ratniece svin 10. dzimšanas dienu1987. gada jūlijā Ronalds Reigans ierosina MIhailam Gorbačovam nojaukt Berlīnes mūri

Latvijas Radio kora jauno māksliniecisko vadītāju izvēlas Raimonds Pauls, toreiz Mūzikas

raidījumu redakcijas galvenais redaktors. Juris Kļaviņš saka:

“Domāju, mani uzaicināja tāpēc, ka man bija pieredze radio darbā kā skaņu režisoram, es

ilgstoši un labi sastrādājos ar Edgaru Račevski un labi pazinu kori.”

Par otro diriģentu Juris Kļaviņš aicina Sigvardu Kļavu, kuram tobrīd divdesmit pieci gadi.

Iepriekšējā gadā Sigvards ieguvis I vietu Šostakoviča diriģentu konkursā Ļeņingradā.

Pieredze neliela, toties stāju uztur sajūta, ka būt māceklim tādā postenī ir labākā iespēja

saprast, ko nozīmē jēdziens “profesionāls koris”. Pēc Sigvarda teiktā, galvenais bija iz-

veidot Radio kori par prestižu kolektīvu. Tas nenozīmē, ka korim tobrīd būtu bezslavas

statuss. Runa ir par vēlmi celt kora reputāciju un caur to panākt, lai ikviens dziedātājs

būtu simtprocentīgi lepns, ka dzied tieši šajā kolektīvā. Tā ir saprotama, taču arī nedaudz

metafiziska vēlme, kuras īstenojums pienāks pēc gadiem desmit.

Juris Kļaviņš piecus amatā pavadītos gadus atceras kā ļoti interesantu laiku –

pirmsatmodas noskaņas un pirmie neatkarības gadi piedāvājuši milzum daudz iespēju. Nu

var atklāti dziedāt to komponistu mūziku, kas līdz tam nebija vēlami. Repertuārā parādās

Ādolfs Ābele, Alfrēds Feils, Bruno Skulte, Jāzepa Vītola kantātes ar Bībeles motīviem...

Juris Kļaviņš ķeras pie bibliotēku revidēšanas un atrod notis, kas glabātas maisos. Rīgas

vēstures un kuģniecības muzejā Sigvards Kļava uzrok Lūcijas Garūtas un Jāzepa Vītola

līdz tam zudušas kordziesmas. Daudz atklājumu gan pašiem, gan klausītājiem.

1988. gada 30. janvārī notiek pirmais abu jaunatnākušo vadoņu diriģētais koncerts.

Kora mākslinieciskais vadītājs Juris Kļaviņš

Koris 1991. gada 29. jūnijā Garezerā (ASV), priekšplānā Sigvards Kļava, Solveiga Raja un Juris Kļaviņš

23

Jāzepa Vītola 125 gadu jubilejas koncerts Ļeņingradas Valsts konservatorijas zālē, centrā Juris Kļaviņš un Sigvards Kļava (1988. gads)

24

arī Mūzikas akadēmijas mācību koris un Rīgas Doma zēnu koris. Tā ir tā sauktā “Bruknera

akcija”, kas ne tikai piedāvā brīnumskaisto un iespaidīgo Antona Bruknera Mesu

mi minorā (dzied apvienotais koris), bet arī uzdod jautājumu – kādai jābūt profesionālajai

kora kultūrai? Tālaika koru dzīves raksturlielumi ir nenoteiktība, vēlme reformēt izglītību,

neziņa par nākotni un koristu staigāšana – lielāks skaits dziedātāju vairākkārt migrē no

Radio kora uz Valsts kori un otrādi, turp un atpakaļ. Šo pārgājienu virziena vējš pārsvarā

pat nav lielāka vai mazāka alga, bet gan mākslinieciskā veiksme.

Kad arī augusta pučs kļuvis par pabaisu vēsturi, domas par “Satikšanos mūzikā” rosās

tālāk. 1992. gadā izskan Alfrēda Šnitkes Rekviēms (Anša Rūtentāla iekārtotā Universitātes

aulā), Arvo Perta Te Deum (Pētera Pētersona gandrīz nosvilinātā Pēterbaznīcā), Mocarta

Rekviēms Jura Podnieka piemiņai un citi iespaidīgi koncerti. Pa vidu Radio koris atkal

piedzīvo pārmaiņas – mainās koristu skaits un mākslinieciskā vadība. Juris Kļaviņš nosa-

ka: “Jauni laiki, jauna slota.” 1992. gada 30. jūlijā par kora māksliniecisko vadītāju un

galveno diriģentu kļūst Sigvards Kļava.

(Joprojām) Teodora Kalniņa televīzijas un radio koris uzstājas Latvijas Universitātes Lielajā

aulā. Programmā gan Vītola “Dievozolu trijotne” un Dārziņa “Ciānas bērni”, gan Dambja

“Dzelzu vārdi”, gan Džona Ratera Rekviēms – angļu sakrālās mūzikas tipisks paraugs,

kas Latvijā tolaik likās bezmaz kā pavasara vēstnesis. Guntars Pupa slavē Jura Kļaviņa

pieredzējuši drošo un Sigvarda Kļavas jutīgo un apgaroto žestu. Kora esošajām kvalitātēm

klāt nākušas spilgtākas jūtu izpausmes, atvērtība, dinamiskums. Raimonds Pauls novērtē

padarīto un atzīmē, ka tas esot tas, kas gaidīts.

Tā paša gada Ziemassvētkos koris sniedz koncertu Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā –

programmā gan iepriekš aizliegtais Feils, gan Barisona aizdomīgā “Brīnumzeme”, Helmers

Pavasaris un Jēkabs Poruks... Radio kora pienākums ir arī veikt Valsts himnas oficiālo

ieskaņojumu – Universitātes aulā ar orķestri (šī ieraksta diriģents Sigvards Kļava vēlāk

dabūs balvu par visvairāk lejuplādēto ieskaņojumu) un Rīgas Domā ar ērģelēm.

Darbs rit ritēdams, taču knieš sajūta, ka vajadzīgs kāds izrāviens. Viens no grūdieniem

apvāršņa paplašināšanai ir starptautiskais Radio koru festivāls “Rīga’90”, kas notiek no

28. novembra līdz 1. decembrim. Festivālā piedalās Somijas Radio kamerkoris, Lietuvas

Radio un televīzijas koris, Igaunijas Televīzijas un radio koris, kā arī abi šī starptautiskā fo-

ruma ierosinātāji – Zviedrijas Radio koris un Latvijas Radio un televīzijas Teodora Kalniņa

koris. Sigvards Kļava saka:

“Tā bija vērtību pārskatīšana, satikšanās ar aroda brāļiem ne bez sacensības gara. Toreiz

skaidri parādījās dažādas profesionālās kultūras un to atšķirības.”

Līdz ar pārdomām parādās cerība. Neformulēts sapņojums par to, ka reiz Latvijas Radio

koris būs viens no Eiropā visvisvis ... Paies padsmit gadu, un tā arī būs.

1991. gada janvārī radiomājā iebrūk OMON. Juris Kļaviņš atceras, kā tika glābtas ierakstu

lentes un notis. Kad vētras pagājušas, Sigvardam Kļavam dzimst ideja rīkot koncertciklu

“Satikšanās mūzikā”. Īstenojuma kodols ir Latvijas Radio koris, ap kuru pulcējas tobrīd

katrs savā ceļā esošie vērā ņemamie kamerkori “Sindi putnu dārzs”, “Versija” un Sacrum

(uzņēmīga biznesvīra Vadima Makarenko uzturēts un neilgu brīdi saukts par Consum), kā Pirms došanās Toronto latviešu dziesmu svētku gājienā (1991. gads)

25

Viens no pirmajiem “jauno laiku” reklāmas foto (1990. gads)

26

1992–20101992. gada 2. oktobrī piedzimst Latvijas internets2010. gada 1. decembrī Latvijas Banka laiž apgrozībā niobija un sudraba “Laika monētu III”

“Bruknera akcijai” un citiem koncertcikla “Satikšanās mūzikā” pasākumiem trenējot

Festivāla kori jeb tālaika labāko kordziedātāju “olimpisko izlasi”, Sigvards Kļava nāk pie

secinājuma, ka ideālo kora skanējumu nevar panākt, rīkojot kampaņas, – nepieciešams

lēns, mērķtiecīgs ceļš. Tūlīt pēc apstiprināšanas jaunajā amatā Sigvards izvēlas par kolēģi

aicināt Kasparu Putniņu. Tas notiek pēc kora “Balsis” koncerta, kurā Kaspara sniegums

liekas gana pārliecinošs, lai bez šaubīšanās piedāvātu viņam jaunas daiļrades iespējas.

“Zvanīju no savas mājas Nīcgales ielā, vārds vārdā atceros, ko toreiz teicu Kasparam.

Saruna bija ilga,” saka Sigvarda Kļava. Nu šī saruna turpinās jau astoņpadsmit gadu.

Kļuvuši par Radio kora vadītājiem, Sigvards un Kaspars kora labskaņu uztur, sistemātiski

pārbaudot dziedātāju spējas – rīkojot atdziedāšanās gan solo, gan kvartetos. Visai drīz

nākas atzīt, ka šāds paņēmiens ļauj palikt noteiktā kvalitātes punktā, taču īsti nekur neved.

Pamazām nostiprinās viedoklis, ka koris ir nevis četras vairāk vai mazāk saskanīgas balsu

grupas, bet gan personību kopums. Grūti iedomāties, cik stundu un diennakšu pagājis

sarunās par to, kā jāskan Latvijas Radio korim. Vai tas būtu jābūvē kā mazāks operkoris,

kur skanējumu līdzina “pēc vienas cepurītes”? Vai un kā saglabāt dabisku dziedāšanas

manieri? Vai korim vajadzīgs vokālais pedagogs? Un kur tad vēl mūžīgais jautājums par

Latvijā nu jau vairākus gadu desmitus piekopto non vibrato dziedāšanas manieri – kā

vērtējams šis fenomens un kā tas ietekmējis mūsu dziedāšanas kultūru?

Pārdomās un pārrunās aizrit četri gadi. Pienāk 1995. gads, un Finanšu ministrija

atsūta ziņu, ka nespēj visiem Radio darbiniekiem samaksāt algu. Dzimst eksistenciāls

jautājums – vai un kāpēc vajadzīgs Radio koris? Radio vadības uzskats ir – šāda kora

Kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava

Trīs gudrie – Guntars Ķirsis, Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš – 2002. gada Ziemassvētku ballītē

Diriģents Kaspars Putniņš

27

uzturēšana nav Radio darbības pamatuzdevums. Šāda paša likteņa priekšā ir arī Radio

bigbends. Iznākumā – koris paliek, bigbendu likvidē.

Arnolds Bīriņš saka ierasti jūsmīgi: “Sigvards, Kaspars un Guntars vienā naktī atrisināja

Radio kora likteni.”

Risinājumu atrada tajā pašā Nīcgales ielas namā – kora sastāvu samazināja uz divdesmit

četriem dziedātājiem un iezīmēja darbības modeli, kas darbojas līdz pat mūsdienām.

Visa pamatā klasisks kamerkoris. Kādu laiku bija cerība, ka līdzās šim pamatsastāvam

un 1994. gadā nodibinātajai Latvijas Radio kora grupai, ko vadīja Kaspars Putniņš, būs

iespēja palaikam (regulāri) sapulcēt lielāku sastāvu, lai atskaņotu izvērstas formas vokāli

instrumentālus opusus. Tā arī notiek, taču regularitāte izvēršas stipri reta. Daudzi toreiz

uzskatīja, ka kora sastāva samazināšana ir noziegums pret latvju kormūziku. Tajā pašā

laikā var teikt, ka tieši līdz ar šo drakonisko soli izveidojās vislabvēlīgākā platforma, lai

mērķtiecīgi sāktu augt tas Radio koris, kādu pazīstam šodien.

Sigvards saka: “Viss sakrita. Tā vietā, lai mēģinātu veidot kora kodolu, paši dziedātāji

parādīja ceļu, kāds ejams. Darbojās katra cilvēka iekšējais dabas dotais talants, nevis

iepriekš izdomāta shēma. Šie paši cilvēki iespaidoja attiecību modeli, kuru nevarētu klonēt

neviens cits kolektīvs. Attiecību shēma un muzicēšanas process ir ļoti personisks.”

Lielākā sastāvā Radio koris turpina satikties vasarās, kad Dienvideiropas koncertzāles

atvērtas ekspadomju lieliskajam daudzbalsu organismam. Vienā no šādiem braucieniem

jau agrāk – 1992. gada vasarā – Sigvards un Kaspars izdomā, ka korim vajadzīgs jau-

najiem karjeras apstākļiem atbilstošs kora direktors. Kurš cits, ja ne Rīgā un Valmierā

pazīstamais kordiriģents Guntars Ķirsis. 90. gadu sākumā uz Latviju (un citām neatkarību

atguvušajām valstīm) pasāka braukt Eiropas mūzikas dzīves aģenti. Viņu vidū bija,

piemēram, tāds Lumiss, skaņu ierakstu producents no Šveices, kā arī Alēns Findlings,

kurš pavēra korim ceļu uz Dienvideiropu un, citstarp, arī uz Francijas Radio festivālu

Monpeljē, kur Latvijas Radio koris no 1993. gada fenomenālā kārtā ir neiztrūkstošs un

Koris Reformātu baznīcā fotosesijas laikā (1994. gads)

Koris Reformātu baznīcā 55. dzimšanas dienas sezonā (1995. gads)

28

siltiem aplausiem allaž sveikts ikgadējs dalībnieks līdz pat šodienai (izņēmumi – 1995.

un 2010. gada vasara).

Sākotnēji šie braucieni (lieki atgādināt) faktiski līdzinājās vairākdienu transam nolietotos

ungāru autobusos. To kompensēja, piemēram, iespēja Džansuga Kahidzes vadībā dziedāt

Verdi Rekviēmu zem Parīzes jaunās arkas La Défense rajonā. Nākošajās vasarās Sigvards,

Kaspars un Guntars līksmi apbraukāja Latviju, lai pulcētu dziedātājus no visiem valsts no-

vadiem. Kad koris izdomāja, ka vairs negrib braukt ar autobusu, saikne ar Findlingu izjuka.

Koris turpināja vērt durvis uz Eiropu. Kāds valsts jubilejas koncerts kādā vēstniecībā, kāda

tūre ar Zviedrijas Rikskonserter. Svarīgi ir nevis nofotografēties pie Eifeļa torņa vai polārā

loka zīmes, bet gan vēlme koristos raisīt gandarījumu par darba procesu, lai tas būtu

sabalansēts un daudzveidīgs.

Pasaules skatiens Latvijas Radio korim tā pa īstam pievēršas ap 2005. gadu, kad Eiropas

profesionālo koru apvienības Tenso dibinātāji nolemj, ka no visas Baltijas jāvēršas tieši pie Drēzdenes Frauenkirche (2009. gads)

Austrijas mūsdienu mūzikas festivālā Klangspuren (2005. gads)Sigvards Kļava Drēzdenes Frauenkirche (2009. gads)

29

Latvijas radionama kora. Saruna Luksemburgas Hilton viesnīcā, un Latvijas Radio koris

iekļaujas vienā apritē ar RIAS kamerkori, Francijas kori Accentus, Nīderlandes kamerkori.

Viss pēkšņi sāk notikt straujāk.

Sigvards saka: “Tas lielais mehānisms, kas likās neaizsniedzams sapnis, piepeši nokļuva

tepat blakus. Uz visa šī fona mums un Latvijas mūzikai ir daudz privilēģiju.”

Šajā pašā gadā Guntars Ķirsis kļūst par “Latvijas Koncertu” direktoru, un Radio kora

izpilddirektora amatā stājas Reinis Druvietis, kura pārziņā nu ir kora vadīšana pa

pasaules ceļiem.

No skanējuma viedokļa Latvijas Radio korim ir izdevies neiekļūt vilinošā slazdā.

“Mēs nelauzāmies uz Eiropas vienotā standarta kolektīva statusu. Tāda iespēja bija laikā,

kad uzstājīgi triumfēja zviedru slavenā korvadoņa Erika Eriksona iekoptā kordziedāšanas

paradigma. Skaņu bilde kļūst visiem vienāda, visur vieni un tie paši standarti, viens un tas

pats vokālais piegājiens… Mums izdevās noturēt savu individualitāti, jo mēs ar Kasparu

vienmēr esam varējuši kārtīgi un labi izrunāties pirms lēmumu pieņemšanas. Populārs ir

viedoklis, ka mēs allaž esam pretējās domās. Diemžēl nekāds asais stāsts te neiznāk. Mums

izdevās laikus saprast, kas notiek pasaulē, un savlaicīgi reaģēt, lai paliktu pie sava.”

Francijas Radio festivālā Monpeljē ar Faniju Ardānu un Žerāru Depardjē (2009. gads)

Amsterdamas Concertgebouw (2009. gads)

Projektu vadītāja Elīna Karaseva Izpilddirektors Reinis Druvietis

30

Izrādās, divi diriģenti citur pasaulē nereti tiek uztverti kā šarmanta īpatnība. Skaidrs – citiem

profesionālajiem koriem nav neviena, viņi iztiek ar pieaicinātajiem maestri. 2010. gada

beidzamajā tūrē koncertu rīkotāji pat apzināti ierīkojuši tā, ka viens diriģē vienu koncerta

daļu, otrs – otru.

CD “Rīgai 800” prezentācija (2001. gads)

Tenso dienās Berlīnes Radial System zālē (2006. gads)

31

Ģirta Biša Press to Play “Grīvas mēbelēs” (2007. gads)

Mārtiņa Viļuma Aalomgon Rīgas Sv. Pētera baznīcā (2007. gads)

Ierakstu sesija Latvijas Radio I studijā (2007. gads)

Kora sadarbības partneres projektā “Suitu mēle” – “Suitu sievas” Latvijas Radio I studijā (2008. gads)

32

Ar pasaules elpu Latvijas Radio koris sastopas festivālos Klangspuren, La Musica, Ultima,

Baltic Sea Festival, Venēcijas biennāle u. c., kā arī tādās prestižās koncertzālēs kā Am-

sterdamas Concertgebouw un Muziekgebouw, Berlīnes Konzerthaus, Parīzes Elizejas

lauku teātris, Drēzdenes Frauenkirche u. c. Skaņu ierakstu namu sarakstu papildina

BIS, GB Records, Ondine, Naïve, Hyperion u. c. Vēl pirms nedaudz gadiem bija grūti

iedomāties, ka Eiropas starptautiskā mūzikas festivālā kādu no rīkotājiem varētu interesēt

vēl arī kāds cits latvju komponists bez Pētera Vaska. Nu situācija ir mainījusies. Zināmā

mērā pakāpiens uz to bija Radio kora veikto ieskaņojumu lieliskie panākumi UNESCO

kompozīciju konkursā ROSTRUM: 2005. gadā I vietu lielajā konkurencē iegūst Mārtiņa

Viļuma Le temps scintille, 2006. gadā I vietu jauno komponistu grupā (līdz 30 gadu ve-

cumam) iegūst Ērika Ešenvalda “Leģenda par iemūrēto sievu”, savukārt 2010. gadā

I vietu jauno komponistu konkurencē iegūst Kristapa Pētersona “Mijkrēšļa dziedājumi”.

Artura Maskata “Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts” Dailes teātrī (2003. gads)

Džakomo Pučīni operas “Bohēma” iestudējumā Luksemburgā (2004. gads)KKK Gretchen Rīga.lv (1999. gads)

33

Līdzās nosauktajiem trim (joprojām) jaunajiem komponistiem Radio kora sadarbības part-

neru sarakstā noteikti jānosauc neaprēķināmais ideju priesteris Juris Ābols, elektronisko

vienādojumu asprātīgais risinātājs Ģirts Bišs, arvien vairāk skaistuma alkstošais Andris

Dzenītis, skaņas apbūrējs un tēsējs Voldemārs Johansons, spāniska noslēpuma glabātāja

Gundega Šmite, jasmīnu prieka un novembra krēslas dzejnieks Arturs Maskats, gaismas

un tumsas spēku sadursmes allažīgais liecinieks Pēteris Vasks.

“Aīda” Latvijas Nacionālajā operā(pirmizrāde 1998. gadā)

Izrādes “Melns pār sarkanu” reklāmattēls (2001. gads)

Uldis Bērziņš, Orests Silabriedis un Juris Rubenis koncertciklā “Vakara sarunas Jāņa baznīcā” (2010. gads)

Skati no izrādes “Operācija: Orfejs” (2007. gads)

34

Pateicoties Radio korim, atdzima Maijas Einfeldes radošais gars – viņas kompozīcija

“Pie zemes tālās” Kaspara Putniņa vadītās kora grupas ieskaņojumā 1996. gadā ieguva

pirmo vietu Bārlova kompozīciju konkursā ASV, un kopš tā brīža Maijas radošie ceļi ik

palaikam mijas ar Radio kora gaitām. Pateicoties Santas Ratnieces vīzijām un pilnīgi jau-

najam priekšstatam par mūsdienīgu kormūziku, Radio korim izdevies tik oriģināli definēt

savu šodienu. Īpaša pētījuma vērts ir virsskaņu dziedāšanas starptautiskais projekts

Concrescence.

Stāstot par ceļu uz starptautiskiem panākumiem, neaplūkots palicis daudz kas no Latvijā

paveiktā. Iecerētajā Radio kora vēstures grāmatā netiks aizmirsts ne 1996. gads un

pirmās Latviešu jaunās mūzikas dienas, ne Baha lieldarbu atskaņojumu sērija, ne Šnitkes

Kora koncerts, ne Maskata triumfālais “Klavierkoncerts” Dailes teātrī, ne Brāmsa kvarteti

Latvijas ārēs, ne “Vakara sarunas” un “Nakts lūgšana”, ne “Četri gadalaiki četros Latvijas

novados”, nedz teatrāli muzikālie iestudējumi, kuros kora dziedātāji atklājas kā teicami

skatuves cilvēki, nedz arī visas tās koncertprogrammas, kuru nosaukšanai šī burtnīca

gluži vienkārši par plānu.

Noslēgsim ar Latvijas profesionālās mūzikas aprites augstāko apbalvojumu – Lielo

mūzikas balvu, ko Radio koris saņēmis piecas reizes: 2007 – par koncertu “Nakts

lūgšana” (gada koncerts), 2005 – par koncertdarbību Latvijā un latviešu kora mūzikas

popularizēšanu ārzemēs, 2004 – par latviešu komponistu darbu atskaņojumiem Sig-

varda Kļavas un Kaspara Putniņa vadībā, 2000 – par kora sešdesmitgadei veltītajām

koncertprogrammām un ieguldījumu latviešu komponistu jaunrades veicināšanā,

1994 – par 1994. gada koncertprogrammām. Īpašs notikums Radio kora (un arī Lielās

mūzikas balvas pasniegšanas) vēsturē ir Lielā mūzikas balva 2007, kas par izcilu darbu

ansamblī piešķirta Ievai Ezerietei – viņai arī vislielākā pateicība par informācijas vākšanu

un fotoattēlu aprakstīšanu šajā burtnīcā.

Latvijas Radio kora grupa (2007. gads)

35Sigvards Kļava, Edgars Račevskis un Latvijas Radio koris pie

Teodora Kalniņa atdusas vietas II Meža kapos 2010. gada 1. novembrī

36

MĀKSLINIECISKIE VADĪTĀJI UN GALVENIE DIRIĢENTI

Teodors Kalniņš (1890–1962) no 1940. gada augusta līdz 1944. gada septembrimno 1945. gada augusta līdz 1962. gada 17. oktobrim

Edgars Račevskis (1936)no 1963. gada 1. augusta līdz 1987. gada 4. maijam

Juris Kļaviņš (1944)no 1987. gada 16. maija līdz 1992. gada 12. augustam

Sigvards Kļava (1962)mākslinieciskais vadītājs: no 1992. gada 30. jūlijadiriģents: no 1987. gada 22. maija

DIRIĢENTI UN KORMEISTARI

Imants Kokars (1921)1951–1953 / 1957–1963Centis Kriķis (1930)no 1962. gada decembra līdz 1963. gada vasaraiJuris Skrīveris (1934–1997)no 1963. gada vasaras līdz 1965. gadamAnna Ķēniņa (1937)no 1964. gada 7. jūlija līdz 5. septembrimLeons Amoliņš (1937)1965–1975Vitolds Rijnieks (1949)1975–1978Egils Ķepītis (1948–2001) no 1977. gada 13. oktobra līdz 1982. gada 7. jūnijamArnis Paurs (1961) kormeistars: no 1986. gada 16. jūnija līdz 1987. gada 22. maijamdziedātājs: no 1984. gada 25. aprīļa līdz 1988. gada 27. novembrimIvars Bērziņš (1954)no 1980. gada 1. jūlija līdz 1986. gada 1. aprīlimKaspars Putniņš (1966) diriģents no 1992. gada 1. septembra

VOKĀLIE PEDAGOGI

Skaidrīte Lepasepa (1915–)no 1966. gada 23. jūnija līdz 1980. gada 31. oktobrimRita Treimane (1946)no 1980. gada 26. februāra līdz 1988. gada 10. janvārimMirdza Kalniņa (1932–2005)dziedātāja, soliste: no 1958. gada 10. oktobra līdz 1973. gada 12. novembrimvokālā pedagoģe: no 1989. gada 11. septembra līdz 1992. gada 3. augustam

IZPILDDIREKTORI

Raimonds Veidenbaums (1962)no 1990. gada 9. janvāra līdz 1992. gada 31. janvārimĀrijs Biķis (1934)no 1992. gada 2. februāra līdz 1992. gada 31. decembrimGuntars Ķirsis (1965)no 1993. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 22. septembrimReinis Druvietis (1979) no 2005. gada 23. septembra

PROJEKTU VADĪTĀJA

Kristīne Zolotorenko (1977)2001–2006Elīna Karaseva (1981)no 2006. gada 1. februāra

KONCERTMEISTARI

Tālivaldis Deksnis (1946)no 1976. gada 21. janvāra līdz 1984. gada 1. oktobrimArita Orrava (1963)koncertmeistare: no 1986. gada 16. augusta līdz 1988. gada 1. martamdziedātāja: līdz 1994. gada 31. martam

ĢĒRBĒJAS ŠUVĒJAS

Amālija Spīgule (1928)no 1979. gada 22. februāra līdz 1994. gadamAina Ozoliņa (1928)dziedātāja: 1957–1984ģērbēja: 1984–1996

LATVIJAS RADIO KORAVADĪBA

37

Aldis Andersons (dz. 1965. gada 6. jūnijā) kopš 1991. gada 2. decembra

Inga Baltā (dz. 1978. gada 2. februārī) kopš 2010. gada 23. augusta

Kristīne Barkovska (dz. 1971. gada 6. februārī) kopš 2002. gada 3. janvāra

Ilze Bērziņa (dz. 1982. gada 12. janvārī) kopš 2007. gada 11. jūnija

Rūdolfs Bērtiņš (dz. 1986. gada 11. oktobrī) kopš 2010. gada 1. jūlija

Kārlis Bimbers (dz. 1952. gada 11. novembrī) no 1976. gada 15. novembra līdz

1992. gada 9. februārim / kopš 1993. gada 1. janvāra

Antra Dreģe (dz. 1966. gada 3. decembrī) kopš 1996. gada 2. septembra

Gundars Dziļums (dz. 1964. gada 3. novembrī) kopš 1995. gada 1. februāra

Ieva Ezeriete (dz. 1963. gada 30. maijā) kopš 1985. gada 2. janvāra

Egils Jākobsons (dz. 1975. gada 12. jūnijā) kopš 1998. gada 7. oktobra

Elīna Kalnakārkle (dz. 1978. gada 9. februārī) kopš 2000. gada 24. oktobra

Santa Kokina (dz. 1978. gada 12. oktobrī) kopš 2004. gada 5. janvāra

Jānis Kokins (dz. 1981. gada 29. martā) kopš 2005. gada 2. janvāra

Gundega Krūmiņa (dz. 1976. gada 17. martā) kopš 2001. gada 3. janvāra

Normunds Ķirsis (dz. 1971. gada 28. martā) kopš 1993. gada 1. jūnija

Inga Martinsone (dz. 1970. gada 10. augustā) kopš 1993. gada 1. janvāra

Ferijs Millers (dz. 1953. gada 5. novembrī) kopš 1993. gada 1. janvāra

Aigars Reinis (dz. 1975. gada 30. jūnijā) kopš 2001. gada 3. septembra

Iveta Romancāne (dz. 1975. gada 20. maijā) kopš 2006. gada 12. oktobra

Inga Rūtentāle (dz. 1982. gada 13. martā) kopš 2006. gada 11. septembra

Kārlis Rūtentāls (dz. 1980. gada 2. oktobrī) kopš 2004. gada 4. septembra

Dace Strautmane (dz. 1967. gada 29. maijā) kopš 2000. gada 10. janvāra

Jānis Strazdiņš (dz. 1984. gada 10. septembrī) kopš 2010. gada 1. maija

Ārijs Šķepasts (dz. 1961. gada 10. septembrī) kopš 1989. gada 7. septembra

Inita Vindava (dz. 1971. gada 19. aprīlī) kopš 1992. gada 18. maija

Inga Žilinska (dz. 1981. gada 19. martā) kopš 2005. gada 1. septembra

LATVIJAS RADIO KORIS2010. GADA NOGALĒ

38

Ančāne Sarmīte 1989–2008Apsāne Marita 1982–1985Āboliņa Anita 1978–1984Āboltiņa Līga 1986–2005Āboltiņš Aldis 1986–1988Baņņikova Žanna 1984–1992Beinerts Kārlis 1979–1980Bergmane Edīte 1989–1992Bēniņš Jēkabs 1974–1987Biķis Ārijs 1983–1994Bite Inga 1991–1992Bīriņš Arnolds 1957–1988 (līdz 1998. gada 6. oktobrim kora bibliotekārs)Blūma Dzintra 1993–1995Bokums Laimonis 1969–1985 Bombāns Ludis 1986–1992Braže Linda 1987–2004Breidaka Antoņina 1976–1981Brūveris Oskars 1983–1987Ceriņš Juris 1975–1988Cielavs Elmārs 1984Cinkuss Ivars 1998–2004Cīrule Diāna 1975–1980Dalbiņš Jānis 1964–1992Debesnieks Ivars 1963–1992Dimante Lidija 1980–1992Doņņikova Tatjana 1982–1983Drēviņš Māris 1992–1994Drozdova Daiga 1990–1992Dzenuška Maija 1978–1987

Dziļums Edvīns 1994–1995Eglītis Andris 1980–1982Eglītis Valdis 1992–1995Ezeriņš Raimonds 1978–1985 / 1989–2005Filipenkovs Guntars 1988–1989Freimanis Olafs 1990–1993Gaile Kristīne 1993–2008Gailis Andris 1993–1999Godiņa Lilija 1987–1992Granovska Inese 1982–1992Gravāne Ira 1963–1981Greste Inese 1976–1984Grigale Antoņina 1981–1994Grīva Zane 1984–1986Gulbe Aija 1990–1992Gulbis Tālivaldis 1987–1988Husainova Jeļena 1982–1985Indriksons Modris 1977–1980Intlere Žanete 1982–1992Jaksone Ģertrūde 1971–1981Jansons Kārlis 1988–1992Jaunalksne Baiba 1984–1987Jaunbrāle Karmena 1979–1981Juhņeviča Sarma 1973–1992Jumītis Jānis 1970–1982Jurgensons Bruno 1963–1982Kalniņa Ilze 1979–1984Kalniņa Ingrīda 1977–1979Kalniņš Aivars 1989–1992

Kalniņš Imants 1994–1996Kamarūts Ēriks 1972–1983 / 1985–1992Kaša Daina 1982–1989Kārkliņa Anita 1981–1992Knese Inese 1987–1992Knesis Ritvars 1986–1992Knēta Vija 1980–1985Krenberga Māra 1970–1993Krūmiņš Ronalds 1992–1998Kublinska Jolanta 1975–1982Kūkojs Gunārs 1992–1994Ķepīte Anita 1979–1982Ķimene Dace 1978–1982Ķirse Daina 1995–2002Ķivulis Ivars 1978–1986Lapiņš Haralds 1983–1984 / 1986–1996Laugalis Aivars 1982–1986Leja Daina 1982–1994Leja Jānis 1981–1989 / 1992–1994Lentionovs Artūrs 1981–1989Liepiņa Vija 1980–1985Linde Kaija 1984–1985Lovniece Iveta 1985–1987Lubiņa Ginta 1989–1991Ļebedeva Lauma 1958–1981Macata Sandra 1980–1992Makars Arnis 1982–1984Marecka Līvija 1978–1980Maskins Nikolajs 1979–1980Meidropa Aija 1980–1987Meijers Andrejs 1971–1989Mellenberga Maija 1970–1987Mendrika Ināra 1988–1996Mēness Ainārs 1992–1996Mickus Antra 1986–1990Mieze Valērija 1975–1987

Milzarājs Aldans 1993–1995Mirošņičenko Grigorijs 1976–1991Misiņš Jānis 1995Naudušēvics Aleksandrs 1963–1983Nākuma Anita 1994–2004Nececka Rita 1981–1982Neilande Astra 1978–1980Neimane Dace 1992–1996Nereta Inese 1989–1991Norbūts Egīls 1998–2010Ņesterova Svetlana 1986–1991Opincāns Aivars 1981–1982Opincāns Bruno 1987–1992Oša Mudīte 1979–1982Ošlejs Māris 1992Ozoliņa Aina 1957–1984 (līdz 1996. gada 31. janvārim ģērbēja)Ozols Edmunds 1964–1980Pagraba Nellija 1992–1994Pasīte Inese 1984–2008Paura Zaiga 1976–1989Pāvulēna Sarmīte 1988–1992Pele Jānis 1992–1992Petrovskis Jānis 1997–2006Pimenova Ludmila 1993–1996Pizika Agija 1983–1984Plesis Ādolfs 1979–1983Pluča Vaclava 1980–1987Poriete Ivita 1976–1987Porietis Jēkabs 1980–1991Pūce Dace 1987–1994Ratniece Leonora 1969–1991Ratnieks Jānis 1967–1988 (līdz 1995. gadam mūzikas kolektīvu galvenais redaktors)Redbergs Einārs 1986–1996Rijniece Dace 1984–1985Rižovs Jurijs 1978–1991

Romāne Janīna 1975–1980Rubiķis Ainārs 2006–2010Rupeika Valda 1969–1996Rūda Aira 1992–1994Sala Helēna 1974–1996Sala Ilgars 1975–1992Sebris Uldis 1986–1988Seilis Ilmārs 1991–1996Sila Sulamīte 1980–1992Siliņa Inese 1983–1992Siliņa Ineta 1988–1991Sirmais Atvars 1980–1982Sīlis Lilija 1985–1986Spale Anda 1988–1998Spīgulis Jānis 1974–1988Stetjuha Tatjana 1978–1987Strautniece Ieva 1982–1996Svelpe Olga 1986–1988Šlesers Olafs 1980–1987 / 1991 / 1995–1996Šulcs Ervīns 1989–1991Tomenass Olafs 1979–1981 / 1983–1989Tračuma Valda 1990–1996Valenta Velta 1975–2001Valters Pāvils 1978–1980Vanaga Laima 1974–1987Vanags Romāns 1983–1986Verro Einārs 1989–1990Vilsons Jūnijs 1986–1991Vilsons Miks 1989–1992Vucins Tālivaldis 1986–1986Zaikovs Artūrs 1981–1982Zariņš Jānis 1984–1992Zvaigzne Ervīns 1993–2001

KORADALĪBNIEKI 1980–2009

39

KORADALĪBNIEKI 1957–1979

I soprāni

Aizpuriete LudmilaBalode LailaBīrīte ZigrīdaBūrija TatjanaDzintare LidijaErta RasmaGrīnupa MirdzaGulbe AustraJakovela VeltaJankovska HildaKalniņa VizmaLarionova SaulcerīteMedne VeltaMorozova LidijaPēsla LūcijaRamate IlonaReinholde ĻenaUpīte AijaZommere Laima

II soprāni

Amoliņa MaijaBērziņa ŅinaBrože SkaidrīteČeče SandraFreimane IevaKalče ZentaKokare EdīteKrūmiņa IvetaMorozova SkaidrīteRigerte JaninaStengrēvica OlitaStrautmane VijaŠvāne Lauma

I alti

Keiere LidijaKrūmiņa AinaĶimene DaceLaugale EstereLibauere KonkordijaLiepiņa MarijaOzoliņa AinaPlātere SkaidrītePutika AnitaSkuja LeontīneVeisbārde Irīna

II alti

Adlere DainaBoša AusmaJurgilēviča SilvijaKožmjakova HertaKrīgena MaijaPlēsuma MaigaPutniņa AijaRomāne JanīnaRubīna BrigitaSaveiko LidijaUlmane LidijaZilpauša Vera

I tenori

Kalniņš PaulsKārklis AivarsMaļinovskis LeonsMelkuss EgonsMengots OjārsMežmačs MārtiņšMoks MatiPlešs ĀdolfsRomānovs FilipsVizulis Ojārs

II tenori

Grunte ĒvaldsLinde GeorgsLinde InārsPetrovs VoldemārsRijkuris JurisSokoveņins IljaSondors AntonsZariņš Kārlis

I basi

Agulis KārlisAmoliņš JānisBikšis ArnoldsGroblis VilnisKlēvers LaimonisKļaviņš RobertsKrauja RūdolfsOzols EdmundsPavasars MārisPizāns ViktorsRubīns EdgarsŠajuks JānisTimulis VladislavsUpmalis PaulsVanadziņš GunārsZīlmanis Aivars

II basi

Apsītis ArvīdsCīrulis AndrisFeders IntsJanovs JānisKalče OjārsKreicis OskarsLibauers VernersOzoliņš ArtisSokolovs Georgs

40

1956 Latvijas Radio dziesmu ansamblisEdgars Arro, Arvīds ŽilinskisDiriģents Teodors Kalniņš14679 RSF

1957 Latvian musicLatviešu tautasdziesmu apdaresDiriģents Teodors Kalniņš65733 Latvian Music (Zviedrija)

1960 Latvijas Radio korisLatviešu komponistu dziesmasDiriģents Teodors Kalniņš10350 “Melodija”

1961 “Latvijas Radio koris. Latviešu kora mūzika”Emīls Dārziņš, Aldonis Kalniņš, Valters KaminskisDiriģents Teodors Kalniņš2461 “Melodija”

1961 “Latvijas Radio koris dzied latviešu tautasdziesmu apdares”Diriģents Teodors Kalniņš13054 “Melodija”

1965 “Jāzeps Vītols Kantātes un kora dziesmas”Diriģents Centis Kriķis36402 “Melodija”

1966 “Par tiem kas ceļā”Valtera Kaminska kora dziesmasDiriģents Centis Kriķis un Edgars Račevskis7171 “Melodija”

1968 “Jāzeps Vītols Kantātes un kora dziesmas”Diriģenti Centis Kriķis un Leonīds Vīgners17018 “Melodija”

1968 “Jāzeps Vītols Skaņdarbi korim”Diriģenti Centis Kriķis un Edgars Račevskis11666 “Melodija”

1968 “Līgo, līgo!”Latviešu tautasdziesmu apdaresDiriģents Teodors Kalniņš7788 “Melodija”

1968 “Emilis Melngailis Latviešu tautas dziesmu apdares”Diriģents Edgars Račevskis7318 “Melodija”

1968 “Dzied Latvijas Radio koris”Nilss Grīnfelds, Aldonis Kalniņš, Valters Kaminskis, Ādolfs Skulte, Marģeris ZariņšDiriģents Teodors Kalniņš“Melodija”

1969 Marģeris Zariņš Oratorija “Mahagoni”Diriģents Edgars Tons“Melodija”

LRK

LRK

LRKLRK

LRK

LRK

LRK

LRKLRK

LATVIJAS RADIO KORASKAŅU PLATESno Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas fonotēkas

41

1969 “Aldonis Kalniņš Kora dziesmas”Diriģents Centis Kriķis“Melodija”

1969 “Latviešu tautas dziesmas un dejas”Jāņa Cimzes un Gunāra Ordelovska latviešu tautasdziesmu apdaresDiriģenti Edgars Račevskis un Gunārs Ordelovskis14861 “Melodija”

1969 Emilis Melngailis “Birzēs i norās”Diriģents Edgars Račevskis9274 Melodija

1970 Lūcija Garūta Oratorija “Dzīvā kvēle”Diriģents Leonīds Vīgners“Melodija”

1970 “Jānis Reinholds Kora dziesmas”Diriģents Edgars Račevskis9849 “Melodija”

1970 “Jēkabs Graubiņš Latviešu tautasdziesmu apdares”Diriģents Edgars Račevskis16953 “Melodija”

1970 “Latviešu tautas mūzika”Jurjānu Andreja un Pāvula Jurjāna tautasdziesmu apdaresDiriģents Edgars Račevskis24328 “Melodija”

1971 “Latvijas PSR Radio un Televīzijas T. Kalniņa koris”Pēteris Barisons, Teodors Kalniņš, Romualds Kalsons, Jānis Ķepītis, Paula Līcīte, Leonīds Vīgners. Marģeris Zariņš u. c.Diriģents Edgars Račevskis16393 “Melodija”

1973 Marģeris Zariņš “Latviešu tautas dejas un rotaļas”Diriģents Edgars Račevskis

20704 “Melodija”

1974 “Lielā Tēvijas kara dziesmas”Diriģents Edgars Račevskis25550 “Melodija”

1977 “Es savai ļaudavai”Latviešu tautasdziesmas Edmunda Goldšteina apdarēDiriģents Edgars Račevskis30629 “Melodija”

1978 “Oļģerts Grāvītis Kora dziesmas”Diriģents Edgars Račevskis33916 “Melodija”

1979 “Teodora Kalniņa kora koncerts”Diriģents Edgars Račevskis36498 “Melodija”

1979 “Alfrēds Kalniņš Kora dziesmas”Diriģents Edgars Račevskis35855 “Melodija”

LRK

LRK

LRK

LRK

LRK

42

1980 “Pauls Dambis”Diriģents Edgars Račevskis37324 “Melodija”

1980 “Visu gadu dziesmas krāju” Līgo dziesmasPēteris Barisons, Edmunds Goldšteins, Alfrēds Kalniņš, Jānis Mediņš, Jānis Reinholds, Edgars RačevskisDiriģents Edgars Račevskis37300 “Melodija”

1980 “Pūt, Jānīti, vara tauri”Diriģents Edgars Račevskis37297 “Melodija”

1981 “Teodora Kalniņa koris dzied Edmunda Goldšteina dziesmas”Diriģents Edgars Račevskis40599 “Melodija”

1981 “Anatols Liepiņš Requiem”Diriģents Edgars Račevskis39010 “Melodija”

1983 “Jānis Zālītis Kora dziesmas”Diriģents Edgars Račevskis45044 “Melodija”

1983 “Latviešu komponistu skaņdarbi korim”Jāzeps Vītols, Marģeris ZariņšDiriģents Edgars Račevskis44009 “Melodija”

1984 “Pēteris Plakidis Kamermūzika”Diriģents Edgars Račevskis45676 “Melodija”

1985 “Latvijas Radio koris”Raimonda Paula dziesmasDiriģents Edgars Račevskis47988 “Melodija”

1986 “Apliecinājums”Mārtiņš Brauns, Imants Kalniņš, Juris Karlsons, Arturs Maskats, Pēteris Plakidis u. c.Diriģents Edgars Račevskis50967 “Melodija”

1988 Romualds Jermaks Oratorija “Salaspils sirdspuksti”Diriģents Edgars Račevskis53280 “Melodija”

1989 “Dziesma brīvai Latvijai”Baumaņu Kārlis, Jurjānu Andrejs, Jānis Kalniņš, Jānis Norvilis u. c.Diriģents Juris Kļaviņš54520 “Melodija”

1990 “Mana dziesma” 20. Vispārējo latviešu dziesmu svētku repertuārsDiriģenti Ivars Bērziņš, Jānis Dūmiņš, Jānis Erenštreits, Gido Kokars, Imants Kokars, Daumants Gailis, Juris Kļaviņš, Haralds Mednis, Pauls Kvelde, Jānis Zirnis56265 “Melodija”

1991 “Jāzeps Vītols Garīgā mūzika”Diriģenti Juris Kļaviņš un Sigvards Kļava57055 “Melodija”

43

SALINE / “SĀLSEZERS”Santas Ratnieces mūzikaLatvijas Radio koris, Sinfonietta RīgaDiriģenti Sigvards Kļava, Kaspars Putniņš, Normunds Šnē2010 (P) Latvijas Radio (P) “Latvijas Koncerti” (C) + (P) LMIC

SERGEI RACHMANINOV LITURGY OF ST JOHN CHRYSOSTOMSergeja Rahmaņinova “Sv. Jāņa Zeltamutes liturģija” korim a cappellaDiriģents Sigvards KļavaPirmais Latvijā veiktais kora ieraksts Hybrid SACD (Super Audio CD) formātā 2010 (C) un (P) Ondine Inc., Helsinki

STRAUSS A CAPPELLARiharda Štrausa a cappella kora mūzikaLatvijas Radio koris, kamerkoris Accentus, diriģente Lorānsa Ekilbē (Equilbey)2009 (C) & (P) Naïve

“JAUTRA SABIEDRĪBA”Gunāra Ordelovska tautas dziesmu apdares un Jura Ābola kumulatīvā kantāte “Jautra sabiedrība”Latvijas Radio koris, Altera veritas, diriģents Sigvards Kļava2009 (P) Latvijas Radio

ESMERALDALuīzes Bertēnas (Bertin) opera “Esmeralda”Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestriDiriģents Lourenss Fosters (Foster)2009 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

“KRUSTA DANCIS”Ilgas Reiznieces un Uģa Prauliņa mūzikaLatvijas Radio koris, “Iļģi”, diriģents Sigvards Kļava2008 (C) Latvijas Radio, 2002 (P) Latvijas Radio

“SKAISTI DZIEDI”23 populārākās latviešu tautas dziesmasDiriģents Sigvards Kļava2008 (C) un (P) Latvijas Radio un “upe tt”

“SUITU MĒLE”Mārtiņa Brauna, Pētera Butāna, Ērika Ešenvalda, Jura Karlsona, Jura Kulakova, Valta Pūces un Ārija Šķepasta dziesmasLatvijas Radio koris, “Suitu sievas”, diriģents Sigvards Kļava2008 (C) un (P) Latvijas Radio

IL DUCA D’ALBAGaetāno Doniceti opera “Hercogs d’Alba”Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestriDiriģents Enrike Madzola (Mazzola)2008 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

MESA DO MAŽORĀ UN KANTĀTE ĶEIZARA JOZEFA II NĀVEILudvigs van BēthovensIeraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestriDiriģents Frīdemanis Laijers (Layer)2008 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

EESTI HELILOOJAD | ESTONIAN COMPOSERS VErki Svens Tīrs (Tüür), Gaļina Grigorjeva (Grigoryeva)Senās mūzikas ansamblis Hortus musicus, Latvijas Radio koris, diriģents Andress Mustonens (Mustonen)2008 (C)+(P) ERR

GLORIOUS HILLGevina Braiersa (Bryars), Pētera Vaska un Ērika Ešenvalda mūzikaLatvijas Radio koris, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš2007 (C) GB Records

LATVIJAS RADIO KORADISKOGRĀFIJA

44

PATER NOSTERPētera Vaska mūzikaLatvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga, diriģents Sigvards Kļava2007 (P) Ondine Inc., Helsinki

MARION DELORMEAmilkāres Ponkjelli (Ponchielli) opera “Mariona Delorma”Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestriDiriģents Frīdemanis Laijers (Layer)2007 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

LIVONIASelgas Mences un Pētera Butāna mūzikaLatvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava2006 (C) un (P) Latvijas Radio

“KLAVIERKONCERTS”Artura Maskata mūzika un Ojāra Vācieša dzejaSolisti, aktieri, Latvijas Radio koris, pianisti, diriģents Sigvards Kļava2003 (P) Latvijas Radio (C) 2006, apgāds “Valters un Rapa”

“PĀRCĒLĀJS”Valda Muktupāvela oratorija “Pārcēlājs”Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava2005 (C) un (P) Latvijas Radio

ON PHOTOGRAPHYGevina Braiersa (Bryars), Artura Maskata un Valentīna Silvestrova mūzikaLatvijas Radio koris, vokālā grupa Cosmos, Gevins BraierssDiriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš2005 (C) un (P) GB Records

“SAULES LĒKTS”Jura Ābola, Andra Dzenīša un Maijas Einfeldes mūzikaLatvijas Radio koris, “Rīgas kamermūziķi”, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš2005 (C) un (P) LMIC un Latvijas Radio

KÖNIGSKINDEREngelberta Humperdinka (Humperdinck) opera “Ķēniņbērns”Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestriDiriģents Armins Jordans (Jordan)2005 (C) un (P) Collection Euterp. Accord-Universal

CUM ESSEM PARVULUSRita Mažuļa mūzikaLatvijas Radio kora grupa, Chordos kvartets, diriģents Kaspars Putniņš2004 (C) un (P) Megadisc

“ZEMES AUGĻI”Nika Gothama mūzikaLatvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš2004 (C) un (P) Latvijas Radio, Nic Gotham

“TAVAS KLUSĒŠANAS GRĀMATA”Andra Dzenīša operaLatvijas Radio koris, instrumentu grupa, diriģents Kaspars Putniņš2004 (C) un (P) Latvijas Radio

“LĪGO DZIESMAS”Jāņu dziesmu aranžējumi korimLatvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, diriģents Sigvards Kļava2004 (C) un (P) Latvijas Radio

“GADALAIKU DZIESMAS”Valta Pūces mūzikaLatvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava2003 (C) Valts Pūce (P) Latvijas Radio

LUTHERMūzika mākslas filmai “Luters”Latvijas Radio koris, diriģents Ričards Hārvijs (Harvey)2003 (C) BMG Ariola Media GmbH, NFP Teleart, Fireworks Music Ltd.

45

“DIVĒJĀDA SAULE TEK”Andra Dzenīša, Maijas Einfeldes un Viļņa Šmīdberga mūzikaLatvijas Radio koris, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš2003 (C) & (P) Latvijas Radio

ESTHERKristiāno Džuzepes Lidarti (Lidarti) opera “Estere”Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestriDiriģents Frīdemanis Laijers (Layer)2003 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

RISURREZIONEFranko Alfāno (Alfano) opera “Augšāmcelšanās”Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestriDiriģents Frīdemanis Laijers (Layer)2003 (C)+(P) Universal Classics France

LES FEES DU RHINŽaka Ofenbaha (Offenbach) opera “Reinas meitas”Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestriDiriģents Frīdemanis Laijers (Layer)2003 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

“EŅĢEĻI VIŅAS AUSĪ”Andra Dzenīša, Maijas Einfeldes un Gustava Fridrihsona mūzikaLatvijas Radio koris, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš2002 (C) & (P) Latvijas Radio

LACRIMOSAArtura Maskata mūzikaLatvijas Radio koris, “Rīgas kamermūziķi”, diriģenti Sigvards Kļava un Normunds Šnē2002 (C) & (P) BIS Records AB

“MĀTE SAULE”Pētera Vaska mūzikaLatvijas Radio koris, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš2001 (C) & (P) BIS Records AB

GLI ESILIATI IN SIBERIAGaetāno Doniceti (Donizetti) opera “Sibīrijas izsūtītie”Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestriDiriģents Enrike Dimeks (Diemecke)2001 (P) O.N.M.

“RĪGA” Vokāli instrumentāli elektronisks Uģa Prauliņa veltījums Rīgas 800. dzimšanas dienai – Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš2000 (C) Uģis Prauliņš (P) Latvijas Radio

CASSANDRAVitorio Njeki (Gnecchi) opera “Kasandra”Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestriDiriģents Enrike Dimeks (Diemecke)2000 (C) AGORA

PARISINAPjetro Maskanji (Mascagni) opera “Parizīna”Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestriDiriģents Enrike Dimeks (Diemecke)1999 (C)+(P) O.P.M.

MACBETHErnsta Bloha (Bloch) opera “Makbets”Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestriDiriģents Frīdemanis Laijers (Layer)1999 (C)+(P) O.P.M.

“MŪZIKA SVĒTAJĀ NAKTĪ”Ziemassvētku dziesmas Jāņa Lūsēna un Uģa Prauliņa aranžējumāLatvijas radio koris, diriģents Sigvards Kļava1999 (C)+(P) Latvijas Radio

46

“LATVIEŠU MŪZIKA RĪGĀ”Jura Ābola, Paula Dambja, Andra Dzenīša, Maijas Einfeldes, Imanta Kalniņa, Romualda Kalsona, Jura Karlsona, Artura Maskata, Pētera Plakida, Pētera Vaska un Jāzepa Vītola mūzika1999 (C)+(P) Latvijas Radio

REGINA COELIEgils Siliņš (bass), Aivars Kalējs (ērģeles)Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava1999 (C)+(P) Latvijas Radio

“PIE ZEMES TĀLĀS”Maijas Einfeldes mūzikaLatvijas Radio koris, diri enti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš1999 (C)+(P) Latvijas Radio

“SEPTIŅI DZIEDĀJUMI PAR SAPNI GARU”Mārtiņa Brauna balāde fantāzija korim, klavierēm elektroniskajiem taustiņinstrumentiem (nezināma agrīna viduslaiku norvēģu dzejnieka balādes “Dziesma par sapni” teksts)Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš1998 (C) Mārtiņš Brauns (P) Latvijas Radio

MAGNIFICAT Jānis Sproģis (tenors), Aivars Kalējs (ērģeles)Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava1998 (C)+(P) Campion Records, England

STABAT MATERAntra Bigača (mecosoprāns), Aivars Kalējs (ērģeles)Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava1998 (C)+(P) Latvijas Radio

SALVE REGINAInga Kalna (soprāns), Aivars Kalējs (ērģeles)Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava1997 (C)+(P) Latvijas Radio

LATVIAN SACRAL MUSICEgila Straumes sakrālie skaņdarbiLatvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš1997 I.N.M.C. CD 1003

MUSICA SACRAInese Galante (soprāns), Latvijas Radio koris, diriģenti Juris Kļaviņš un Sigvards Kļava1997 (C)+(P) Campion Records, England

SANCTA MARIAJāni Sproģis (tenors), Aivars Kalējs (ērģeles)Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava1996 (C)+(P) Latvijas Radio

“MIRDZI KĀ ZVAIGZNE”Latviešu komponistu klasisko vīru kora dziesmu izlaseLatvijas Radio kora vīru grupa, diriģents Sigvards Kļava1996 (C)+(P) Latvijas Radio

“VAKARA MŪZIKA”Rietumeiropas klasisko komponistu instrumentālie hiti Sigvarda Kļavas un Zigmara Liepiņa pārlikumā korim un elektroniskajiem taustiņinstrumentiem1996 (C)+(P) “SWH L&M ieraksti”

“MĀTE SAULE”Pētera Vaska un Pētera Plakida a cappella kora darbiLatvijas Radio koris, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš1995 (C)+(P) Latvijas Radio

“RĪGA DIMD”Latviešu komponistu kordziesmas un tautasdziesmu apdaresLatvijas Radio koris, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš1995 (C)+(P) Prophone Records, Sweden

“LATVIEŠU KORA MŪZIKAS IZLASE”Pirmais digitālā formātā izdotais klasiskās mūzikas albums Latvijā – latviešu kordziesmas “zelta fonds”Latvijas Radio koris, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš1993 (C) Remix productions

47

Latvijas Radio koris pie jaunās mājvietas – Spīķeru koncertzālē (2010. gada rudens)

48

Latvijas Radio koris un pirmais mākslinieciskais vadītājs Teodors Kalniņš1959. gads

Latvijas Radio koris un tā mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava 2010. gads