lizda pētījuma "izglītības darbinieku vajadzības nodarbinātības stabilitātes un...
DESCRIPTION
LIZDA pētījuma "Izglītības darbinieku vajadzības nodarbinātības stabilitātes un cienīgu darba apstākļu nodrošināšanā" prezentācija Anna Rāta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieku grupas vadītāja 09.10.2013. www.lizda.lvTRANSCRIPT
Pētījums Izglītības darbinieku vajadzības nodarbinātības stabilitātes un cienīga darba apstākļu nodrošināšanai un šo jautājumu aktualizēšanai kolektīvajos līgumos
Dina Bite – Dr.sc.soc.
Anna Rāta – Mg.sc.soc.
LIZDA konference 09.10.2013.
Pētījuma veicējiLatvijas lauksaimniecības universitātes pētnieku grupa:
Anna Rāta Mg.sc.soc., pētījuma vadītāja
Dina Bite Dr.sc.soc.
Sandra Nāckalne Mg.paed.pedagoģijas doktorante
Laima Barisa Mg.sc.soc.
Lana Janmere Mg.sc.soc., pedagoģijas doktorante
Maiga Krūzmētra vēstures zin.kandidāte
Norises laiks: 2013. gada maijs – 2013. gada novembris
“Sabiedrība skolotāju visu laiku vērtē. Publiska persona, katru dienu uz skatuves, 8 stundas pēc kārtas. Neviens aktieris to nevarētu izturēt! Jābūt formā!”
(administrācijas pārstāve)
Cienīga darba diskurss
• Sadarbība, nevis aristokrātisks individuālisms, veido publisko sfēru
• Diskurss – saruna, apspriešana, konstruktīvs dialogs, kura mērķis ir vienošanās (consensus)
• Komunikatīvā kopiena – sabiedrība, kurā notiek atklātas, publiskas diskusijas par aktuāliem jautājumiem
(Jurgens Habermāss, vācu filozofs, sociologs)
Cienīga darba diskurss
• Šobrīd visā pasaulē risinās aktīvs sociālais dialogs starp darba ņēmējiem, arodbiedrībām un valsti par cienīga darba nodrošināšanu visiem strādājošajiem
Starptautiskā darba organizācija (ILO) 1999.gadā Ženēvā pirmo reizi uzsāka diskusiju par cienīga darba sasniegšanu visā pasaulē
Cienīgs darbs (decent work)
• Cienīgs darbs ir diskusijas rezultātā izstrādāts termins. Ar to apzīmē visu, pēc kā cilvēks tiecas savā darba dzīvē:
- iespēju strādāt produktīvi un radoši,- taisnīgu atalgojumu, - drošību darba vietā, - sociālo aizsardzību sev un ģimenei, - personības izaugsmes iespējas, - iespēju brīvi paust savus apsvērumus par problēmām,- tiesības organizēties un piedalīties lēmumu pieņemšanā
u.c.
Pētījuma virsmērķis
Noskaidrot izglītības darbinieku viedokli par cienīgu darbu, pamatojoties uz 3 būtiskiem aspektiem:
- drošu darba vidi- sociālo drošību- sociālo dialogu
Pētījuma mērķisIegūt informāciju par to
1) kā pedagogi vērtē pašreizējo darba vidi, tās atbilstību darba drošības noteikumiem, sociālās drošības līmeni, sociālā dialoga iespējas un rezultātus
2) kāds ir pedagogu skatījums par vēlamo drošo darba vidi, sociālo drošību un sociālā dialoga rezultātiem
3) kuram pārvaldes līmenim – Izglītības un zinātnes ministrijai, pašvaldībai vai skolas vadībai – ir uzdevums nodrošināt vēlamās un esošās situācijas rādītāju tuvināšanos
Pētījuma metodes un izlase
1. Aptauja
Izlase: 1500 izglītības darbinieki:
200 no Rīgas
700 no astoņām lielajām pilsētām
300 no novadiem, kuru centri ir bijušās rajonu pilsētas
200 no novadiem, kuros ir mazpilsētas
100 no novadiem, kuros nav pilsētu
Izlasē iekļauti izglītības darbinieki, kas strādā visos izglītības līmeņos
Pētījuma metodes un izlase
2. Fokusgrupu diskusijas
5 diskusijas: Zemgalē, Vidzemē, Kurzemē, Latgalē, Rīgā
Diskusiju dalībnieki: katrā 6-10 cilvēki- skolotāji (pirmskolas, pamatskolas, vidusskolas),- izglītības iestādes administrācijas pārstāvis,- pašvaldības pārstāvis,- arodbiedrības pārstāvis
PALDIES!
- Arodbiedrības reģionālo struktūrvienību un arodgrupu vadītājiem par atsaucību un organizatorisku u.c. palīdzību pētījuma veikšanā
- Aptaujas dalībniekiem, kuri veltīja 30 – 40 minūtes anketas aizpildīšanai
- Fokusgrupu dalībniekiem, kas 1,5 -2 stundas veltīja aktīvai diskusijai
Pētījuma starprezultāti
Cienīgs darbs IPedagoga darbs
• ir tikpat cienījams kā ikviens cits darbs• patīk un sniedz gandarījumu, ļauj cienīt pašam sevi,
sniedz izaugsmes iespējas• tiek novērtēts no sabiedrības puses• tiek veikts drošā, modernā vidē, ar moderniem mācību
līdzekļiem• sniedz iespējas sabalansēt profesionālo ar privāto dzīvi• tiek atalgots, ļaujot dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi
Cienīgs darbs II
“Pedagoga cienīgs darbs ir kā jebkura cilvēka cienīgs darbs – darbs, kas dod izaugsmi, sniedz gandarījumu un pietiekamu telpu atvēl arī savai personīgajai dzīvei, personīgajai izaugsmei. Tātad tāds līdzsvars starp darbu un personību, un šo līdzsvaru var panākt tad, ja ir labi darba apstākļi, ir izaugsmes iespējas savā darbā un arī pietiekami labs atalgojums” (administrācijas pārstāvis)
“Cienīgs darbs – tie ir arī cienīgi apstākļi. Tā ir moderna skola ar izremontētām telpām , ar attiecīgajiem soliem, ar tehnisko aprīkojumu...” (pašvaldības pārstāvis)
Cienīgs darbs III
“Man bija alga 5.datumā, vīram – 7. Viņš teica – labi, tad no 5.-7. ar tavu algu un pēc tam ar manu!” (pirmsskolas skolotāja, administrācijas un arodbiedrības pārstāve)
“Mēs to varam atļauties! Tā ir tāda anekdote. Viens draugs jautā otram – “Taisnība, ka Tava sieva strādā skolā par skolotāju?” “Jā, mēs to varam atļauties!” (administrācijas pārstāvis)
Cienīgs darbs IV
“Tad, kad mēs tiekam līdz šai vietai, tad tas cienīgais darbs pazūd, jo īstenībā tā darba cienīgumu mēs uzturam paši. Mēs to kaut kā ceļam – mēs esam izvēlējušies utt. Bet, tikko mēs nonākam līdz šai te darba samaksai, patiešām ir tā, ka... nu, nav viņas, nav patiešām! Tur tā visa cieņa pazūd. Ja tas darbs tiktu novērtēts, tad jau būtu ideāli!”
(pirmsskolas skolotāja, administrācijas un arodbiedrības pārstāve)
Droša vide IFiziskā vide (n=1356)
Mācību procesam nepieciešamie citi materiāltehniskie līdzekļi
Atpūtas telpas esamība un pieejamība
IT nodrošinājums mācību procesam
Medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas pedagogiem
Atpūtas brīžu esamība un garums starp/pēc mācību stundām
Sabiedriskais transports ceļā no/uz darba/-bu
Ērts, piemērots klases iekārtojums
Higiēnas telpu pieejamība un kvalitāte
Mācību iestādes ēkas tehniskais stāvoklis
Informācijas resursu nodrošinājums stundu sagatavošanai
Telpas lielums, kurā parasti strādājat
Temperatūra darba telpās (siltums, apkure)
Telpu vēdināšana, kurās parasti strādājat
Apgaismojums telpās, kurās parasti strādājat
2.7
2.57
2.25
2.16
2.12
2.12
2.03
2
1.98
1.98
1.7
1.63
1.63
1.53
Vērtējumi: apmierina – 1, drīzāk apmierina – 2, ne apmierina, ne neapmierina – 3, drīzāk neapmierina – 4, neapmierina - 5
Droša vide IFiziskā vide
• Tas [fiziskās vides uzlabošana] nenotiek tā plānveidīgi vai sistemātiski (pamatskolas un vidusskolas skolotāja)
• Paveicas tiem, kurus aizver uz kapitālo [remontu]. Bet mums arī paveicās, mums ir 25 gadi, mums ir bijis fasādes remonts, mums nevajag tagad milzīgu apkuri un nepūš vējš... Tas ir atkarīgs no tā, kuram kā paveicas (pirmskolas skolotāja, arodbiedrības pārstāve)
Droša vide IISociālpsiholoģiskā vide (n= 1356)
Vērtējumi: apmierina – 1, drīzāk apmierina – 2, ne apmierina, ne neapmierina – 3, drīzāk neapmierina – 4, neapmierina - 5
Darba apjomam atbilstošs atalgojums
Brīvība darba laika izvēlē (nedēļas dienas, stundas)
Aizsardzība pret disfunkcionālas uzvedības izpausmēm skolā
Atbalsts darba un mājas dzīves savienošanai
Stabilitāte (pārliecība, ka mani neatlaidīs )
Toleranta izglītības iestādes vadības attieksme
Mācību darba noslodze
Darba līgumā paredzēto darba pienākumu skaidrība
Toleranta kolēģu attieksme
Profesionālās izaugsmes iespējas
Patstāvība, izvēloties mācību metodes/līdzekļus
3.87
2.45
2.36
2.31
2.21
2.01
1.94
1.93
1.89
1.85
1.66
Droša vide IIIDarba apjomam atbilstošs atalgojums (n=1356)
Apmierina;5%
Drīzāk apmierin
a;12% Ne
apmierina, ne
neapmierina; 11%
Drīzāk neapmierina;33%
Neapmierina;39%
Droša vide IVSociālpsiholoģiskās vides riski (n=1356)
Psiholoģiskā vardarbība no izglītojamo puses
Ētikas normu neievērošana no skolas vadības puses
Pārāk bieža izglītības iestādes kontrole
Pārāk bieža pedagogu darba kontrole
Ētikas normu neievērošana no kolēģu puses (pieklājības, tolerances trūkums u.c.)
Vecāku „spiediens”
Aprunāšana (baumas, tenkas) kolēģu starpā
Stress, ko izraisa savstarpējās attiecības skolā
Stress, ko izraisa darba pienākumu pildīšana (pārslodze, „darba nešana mājās”, „izdegšana” u.c.)
3.84
3.79
3.76
3.72
3.66
3.64
3.48
3.48
2.88
Vērtējumi: vienmēr -1, gandrīz vienmēr – 2, reizēm – 3, reti – 4, nekad - 5
Droša vide VPsiholoģiskā vardarbība no izglītojamo puses
“ Viņš pašā sākumā atnāk pirmskolā, kur viņš ir Dievs, ka viņš var uz to skolotāju nezin ko pateikt, var uzreiz piezvanīt uz departamentu un pateikt, ka viņa ir tāda un tāda – tad sit, tad nesit, tad kliedz, tad nekliedz, kā viņa izskatās, tad vēl kaut kas. Kolēģe pareizi pateica – mēs neesam pasargāti ne no kā! Tevi neviens neuzskata par cilvēku un ka tev var būt taisnība! “ (pirmskolas skolotāja, arodbiedrības pārstāve)
Droša vide VPsiholoģiskā vardarbība no izglītojamo puses
(n=1356)
Vienmēr; 1% Gandrīz vienmēr;
5%
Reizēm; 30%
Reti; 35%
Nekad; 29%
Droša vide VPsiholoģiskā vardarbība no izglītojamo puses
“...es nevaru to bērnu [ar agresīvu uzvedību] izslēgt, viņam ir jāmācās, man nav nekādu tiesību! Tajā pat laikā, tiem 18 bērniem, kuri tai pat laikā ar viņiem ir klasē, arī ir tiesības mācīties. Un kā man tagad sadalīt tās tiesības? To 18 bērnu vecāki sūdzas. Nav tādu līdzekļu, kas palīdzētu šo situāciju risināt pietiekami ātri. ...Viss ir šausmīgi lēni, smagnēji. Rakstīt vēstules un mēnesi gaidīt atbildi. ...mēs arī izbaudījām situāciju, līdzīgu kā bija Jaunjelgavā, ka policijai tika ziņots, bet policija mēnesi neko nedarīja. Tur viens atvaļinājumā, nodeva lietu kādam citam, un tā tas vilkās... (administrācijas pārstāvis)
“Piemērs no dzīves. Nozaga telefonu skolnieks, tēvs bija nopēris, bērns nosūdzēja, tēvam tiesa piesprieda 200 stundas strādāt. Un viss...un ko viņš tālāk uz priekšu darīs? Viņš vairs neko negrib darīt! ...Nav pareiza tā brīvības izpratne! (pašvaldības pārstāvis)
Sociālā drošība IVeselības aprūpe (n=1356)
% no aptaujāto skaita
Rīga Lielās pilsētas
Novadi – rajonu centri
Novadi - mazpilsētas
Novadi bez centra
Pedagogi, kuriem ir spēkā esoša veselības apdrošināšanas polise
16% 43% 19% 15% 20%
Pedagogi, kuru izglītības iestādē pēdējo trīs gadu laikā ir organizētas veselības pārbaudes
75% 29% 21% 26% 30%
“Sanitārā grāmatiņa neraksturo skolotāja veselību pēc būtības. Vajadzētu obligāto veselības apdrošināšanu!” (pamatskolas skolotāja)
Sociālā drošība II Sociālās garantijas (n= 1356)
Cienīgu dzīvi nodrošinošu pensiju
Izdienas pensiju pēc 58 gadu vecuma
Rehabilitācijas iespējām nopietnu slimību gadījumos
Invaliditātes pensiju
Citiem materiāla rakstura pabalstiem dzīvesdarbības krīzes brīžos
Atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām
Atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā vai sadzīvē no LIZDA fonda
4.28
4.24
3.97
3.56
3.21
3.07
2.46
Vērtējumi: pilnībā pārliecināts – 1, daļēji pārliecināts – 2, ne pārliecināts, ne nepārliecināts – 3, daļēji nepārliecināts – 4, pilnībā nepārliecināts - 5
Sociālā drošība II Sociālās garantijas
“Skolotājiem būtu nepieciešamas dažādas sociālās garantijas: iemaksas privātajos pensijas fondos, apdrošināšanas līgumi, ko apmaksā valsts vai pašvaldība; dažādas rehabilitācijas iespējas , vingrošanas, masāžas utml., tas radītu iespaidu, ka skolotājs ir novērtēts un vismaz reizi gadā par viņu domā”
Sociālā drošība III Cienīgu dzīvi nodrošinoša pensija (n= 1356)
% no aptaujāto skaita
Pilnībā pārliecināts;1%
Daļēji pārliecināts;9%
Ne pārliecināts, ne nepārliecināts;
12%
Daļēji nepārliecināts; 16%Pilnībā
nepārliecināts;62%
Sociālā drošība IVAtbalsta/palīdzības saņemšanas iespējas
(n= 1356)
No valsts
No pašvaldības
No izglītojamo vecākiem
No arodbiedrības
No izglītības iestādes vadības
No kolēģiem
3.89
3.08
2.78
2.35
2.28
2.09
Vērtējumi: pietiekamas – 1, daļēji pietiekamas – 2, kā kuru reizi – 3, daļēji nepietiekamas – 4, nepietiekamas - 5
Sociālā drošība VAtzinība (n=1356)
No sabiedrības
No arodbiedrības
No izglītojamo vecākiem
No izglītojamajiem
No izglītības iestādes vadības
No kolēģiem
3.46
3.22
2.92
2.65
2.52
2.45
“Es par 22 kontaktstundām uz rokas saņemu 270 latus. Teikšu, ka jūtos nožēlojami. Kāds profesijas prestižs, kāda cieņa, kungi?! Plus vēl apziņa, ka vēl daži gadi, un novads paliks tukšs no cilvēkiem - tātad jūsu padevīgais kalps savos 55 gados varēs mācīties bomzēt pilsētiņas pievārtē” (no anketas)
Vērtējumi: vienmēr -1, gandrīz vienmēr – 2, reizēm – 3, reti – 4, nekad - 5
Sociālā drošība VITaisnīgums (n=1356)
“Un man liekas, arī tas, ka šis te direktors „ar grupu” ir tiesīgs izlemt, cik kurš skolotājs saņems, ka tas nav tas pareizākais variants, jo viens viņam patīk, viens nerunā pretī un saņem vairāk nekā tas, kurš aizstāv savu viedokli” (sākumskolas skolotāja)
Materiālo stimulu sadalē
Papildus pienākumu sadalē
Reglamentētā darba apjoma sadalē
Dežūru noteikšanā
Darba uzdevumiem atbilstošu telpu izdalē
Atvaļinājuma grafika izveidē
2.52
2.33
2.02
1.97000000000001
1.94000000000001
1.48
Vērtējumi: vienmēr -1, gandrīz vienmēr – 2, reizēm – 3, reti – 4, nekad - 5
Droša vide VPsiholoģiskā vardarbība no izglītojamo puses
“...es nevaru to bērnu [ar agresīvu uzvedību] izslēgt, viņam ir jāmācās, man nav nekādu tiesību! Tajā pat laikā, tiem 18 bērniem, kuri tai pat laikā ar viņiem ir klasē, arī ir tiesības mācīties. Un kā man tagad sadalīt tās tiesības? To 18 bērnu vecāki sūdzas. Nav tādu līdzekļu, kas palīdzētu šo situāciju risināt pietiekami ātri. ...Viss ir šausmīgi lēni, smagnēji. Rakstīt vēstules un mēnesi gaidīt atbildi. ...mēs arī izbaudījām situāciju, līdzīgu kā bija Jaunjelgavā, ka policijai tika ziņots, bet policija mēnesi neko nedarīja. Tur viens atvaļinājumā, nodeva lietu kādam citam, un tā tas vilkās... (administrācijas pārstāvis)
“Piemērs no dzīves. Nozaga telefonu skolnieks, tēvs bija nopēris, bērns nosūdzēja, tēvam tiesa piesprieda 200 stundas strādāt. Un viss...un ko viņš tālāk uz priekšu darīs? Viņš vairs neko negrib darīt! ...Nav pareiza tā brīvības izpratne! (pašvaldības pārstāvis)
Sociālais dialogs IPedagogu izmantotie problēmu risināšanas ceļi
Mutiski informēju izglītības iestādes vadību par problēmuNeformāli „izkratu sirdi” kolēģiem
Piedalos sanāksmē kā atbalstītājs, ja kāds cits to organizēPiedalos darba grupā kāda jautājuma risināšanā
Parakstos kolēģu sagatavotā vēstulē (petīcijā)Pats/-ti rosinu jautājumu apspriest sapulcē/arodkomitejā
Piedalos kolēģu, arodbiedrības organizētā piketāRakstiski iesniedzu ierosinājumu izglītības iestādes vadībai
Piedalos kolēģu, arodbiedrības organizētā streikāPaužu savu viedokli vietējā presē, sociālajos tīklos u.tml.
Rakstiski iesniedzu ierosinājumu arodbiedrībaiRakstu sūdzību izglītības iestādes vadībai
Pats/-ti sagatavoju rakstisku vēstuli/petīcijuNeko nedaru, tāpat nav vērts
Rakstiski iesniedzu ierosinājumu pašvaldībaiRakstiski iesniedzu ierosinājumu izglītības pārvaldei
Rakstiski iesniedzu ierosinājumu IZMRakstu sūdzību arodbiedrībai
Rakstu sūdzību izglītības pārvaldeiRakstu sūdzību pašvaldībai
Rakstu sūdzību IZM
0 200 400 600 800 1000 1200
1105
944
808
759
656
634
520
517
425
154
134
123
118
94
71
69
40
31
19
17
14
Sociālais dialogs IISociālā dialoga partneri (n= 1356)
Ar izglītības nozari saistītās NVO
Latvijas Pašvaldību Savienība
Latvijas Darba devēju konfederācija
Latvijas Trīspusējā konsultatīvā padome
Vecāki
Izglītojamo padome
IZM
Novada, pilsētas arodorganizācija
Pašvaldība
Izglītības pārvalde
LIZDA kopumā
Metodiskās komisijas/apvienības
Iestādes arodbiedrības priekšsēdētājs
Kolēģi izglītības iestādē
Izglītības iestādes administrācija
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%
Vienmēr/ gandrīz vienmēr Reizēm/ reti Nekad Nezinu
Sociālais dialogs IISociālā dialoga partneri
“... uz novada budžeta komisiju mēs braucam kopā ar bērnudārza vadītāju un vidusskolas direktori. Visi ir izbrīnīti, ka mēs esam tik lielā sastāvā atbraukuši. Mēs kopīgi cīnāmies. Mēs laikam esam vienīgais pagasts, kas brauc tik lielā sastāvā” (pašvaldības pārstāvis)
Sociālais dialogs IISociālā dialoga partneri
A.:“IZM Finanšu departaments. Man liekas, ka viņi ir atvērti uz sadarbību.
B.: Jā, bet sadarbību iniciē tu. Bet, man šķiet, ka netiek tā sadarbība iniciēta no tās puses - kopīgi parunāsim par šo, un tad pieņemsim kādu lēmumu. Jo ir tā - pieņem lēmumu un tad - ko jūs par to teiksiet? ...Man ir viedoklis, es labprāt arī piedalītos. Ķīlim bija šī metode sasaukt kopā vecākus ..., it kā sāka to dialogu, bet, man liekas, bija pāris tikšanās reizes, kurās visi apmulsa un ar to arī viss beidzās. Bet varbūt, ka tas bija pārāk plaši. Varbūt vajag pa šaurākām jomām, piemēram, mācību pārziņi runā par to, kā veidosies pamatizglītības programmu stundu sadale...utml.’’ (pamatskolas skolotāja un arodbiedrības pārstāve, administrācijas pārstāve)
Sociālais dialogs IISociālā dialoga partneri
A.: “Ir arī tomēr tādas jomas, kur ministrijas ierēdņi neuzklausa skolotāju viedokļus - piemēram, vēstures politiskā sadalīšana.
B.: Līdzīgi jau arī iznāca ar to angļu valodas eksāmenu. Mēs arī protestējām, rakstījām gan kopā, gan individuāli.... Ja pareizi atceros, tas bija jau otrais pusgads, kad oficiāli paziņoja, ka eksāmens būs martā. Rudens periodā visu laiku bija tā - būs-nebūs, būs - nebūs. Ārkārtīgi izjutām tiešām bezspēcību – ko tas dod, ja mēs protestējam, mums ir argumenti... Mūsu protesti pilnīgi netika ņemti vērā. Dialoga absolūti nav.
C.: Tas pats bija arī latviešu valodas jauno standartu ieviešanā. Līdzīgi bija arī ar kulturoloģiju” (pamatsskolas skolotāja, administrācijas pārstāve)
Sociālais dialogs III Arodbiedrība sociālajā dialogā (n=1356)
Novada, pilsētas arodorganizācija
LIZDA kopumā
Iestādes arodbiedrības priekšsēdētājs
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%
Vienmēr/ gandrīz vienmēr Reizēm/ reti Nekad Nezinu
Sociālais dialogs IIIArodbiedrība sociālajā dialogā
“Arodbiedrība reaģē uz sekām, kad kaut kas ir noticis. Bet jāsāk sadarbība ar IZM, redzējums par to, ka tik un tik ilgā periodā jāsasniedz tādu un tādu līmeni, ka budžeta pieaugums ir par tik % gadā, ka arī skolotāju algas pieaug par attiecīgu %. Krīze ieviesa savas korekcijas, labi, mēs izturējām, bet tagad redzējums ir jāveido ilgtermiņā.” (administrācijas pārstāve)
“Arodbiedrībai kaut kādā konstruktīvā dialogā spiest ministriju strādāt pie nopietnas, stabilas ilgtermiņa izglītības politikas. Jo šobrīd mēs lēkājam no viena grāvja otrā.” (administrācijas pārstāve)
Sociālais dialogs IIIArodbiedrība sociālajā dialogā
Visas protesta formas ir ļoti miermīlīgas. Jo būtībā – skolotāji pastaigāja pa ielām, nemainījās nekas. Izbrauca zemnieki ar traktoriem ielās – viss notika. Ko tik viņiem neatrada! Jo, manuprāt, tas skolotājs ir tik inteliģents un pieklājīgs, ka viņš baidās par sevi pastāvēt, pieprasīt tā stingri. Jo nauda ir – ko tik mēs neesam izglābuši, kam tik mēs neesam aizdevuši un tā tālāk un tā joprojām. Iedomājieties, ja 1. septembrī visā Latvijā skolas nesāktu strādāt, kas notiktos? Nauda atrastos!
(administrācijas pārstāve)
Sociālais dialogs IIIArodbiedrība sociālajā dialogā
A. “Man reizēm gribas teikt arodbiedrībai – iesim streikot!”
B. “Rīga neies!”
(administrācijas pārstāve, arodbiedrības pārstāve)
Sociālais dialogs IVDialogā risināmie jautājumi (n= 1356)
Atvaļinājumi un atpūtas dienas
Daudzveidīgu mācīšanas metožu izvēle
Sadarbība ar arodorganizāciju, pārstāvot biedrus
Mācību gada garums
Mācībām nepieciešamo tehnoloģiju pielietošana
40 stundu darba nedēļa
Darba koplīgums
Profesionālā aizsardzība un kvalifikācijas celšana
Mācību priekšmetu standarti
Darba laika (slodzes) noteikšana
Mācību priekšmetu programmu izstrāde
Algu reforma
Mācību grāmatu izvēle
Skolēnu projektu nedēļas laiks un saturs
Darba aizsardzība un darba apstākļu uzlabošana
Citu mācību līdzekļu izvēle
Sociālā palīdzība
Darba samaksa un materiālā stimulēšana
0 100 200 300 400 500 600 700 800 900 1000
915
894
794
788
781
776
772
751
746
745
729
702
684
681
656
655
482
424
687
490
566
357
528
551
602
621
367
502
566
550
896
633
817
348
448
424
Vajadzētu risināt Tiek risināts
Sociālais dialogs VNoslēgtie darba koplīgumi (n=1356)
Jā; 75%
Nē; 10%
Nezinu; 15%
Sociālais dialogs VDarba koplīguma saturs (n=1356)
Ikgadējais atvaļinājums
Darba drošība
Darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtība
Kvalifikācijas celšana
Darba samaksa
Papildatvaļinājums
Arodbiedrības darbības nodrošinājums
Darba tiesisko attiecību aizsardzība
Sociālās drošības garantijas
Veselības aprūpe
Darba laiks, tai skaitā arī skolēnu brīvlaikos
Nodarbinātības garantijas
Piemaksas par papildus darbiem/darba kvalitāti
917
786
730
693
657
639
617
616
554
546
486
448
353
305
421
444
528
556
571
561
580
681
701
724
744
901
Būtu jāiekļauj Ir iekļauts
Noslēgumam
“Nu, nav jau nemaz slikti būt skolotājam! Šis darbs atļauj nenovecot!” (vidusskolas skolotāja)
www.LIZDA.lv
Konference notiek LIZDA projekta „Padziļināta izpratne par cienīgu darbu pedagogiem” (līguma Nr. 2012/104573) ietvaros ar Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas „Globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšanai” atbalstu
Paldies par uzmanību!