lv lv - european parliament ajos tiesību aktos paredzēts, ka dalībvalstīm, kas piedalās sis1+,...

LV LV

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.4.2012.COM(2012) 81 final

2012/0033 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (pārstrādāta redakcija)

LV 2 LV

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

• Vispārīgais konteksts

Šengenas Informācijas sistēma (SIS), kas izveidota saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (Šengenas konvencija), un tās turpinājums SIS 1+ ir svarīgs instruments Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā integrēto Šengenas acquis noteikumu piemērošanai.

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde ir uzticēta Komisijai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2424/20011 un Padomes 2001. gada 6. decembra Lēmumu 2001/886/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi2. SIS II aizstās SIS 1+. SIS II izstrādē tiek ņemtas vērā jaunākās attīstības tendences informācijas tehnoloģijas jomā, un tās ietvaros var ieviest papildu funkcijas.

Noteikumi par SIS II izveidi, darbību un izmantošanu ir ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu3 un Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmumā 2007/533/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu4. Šajos tiesību aktos paredzēts, ka dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+, tos piemēros tikai no dienas, ko noteiks Padome ar to Padomes locekļu vienprātīgu lēmumu, kuri pārstāv to dalībvalstu valdības, kas piedalās SIS 1+. Tie aizstās Šengenas acquisnoteikumus, ar kuriem regulē SIS 1+, konkrēti Šengenas konvencijas attiecīgos noteikumus.

Iekams tas var notikt, SIS 1+ lietotājiem būs jāmigrē uz SIS II vidi. Tāpēc ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1104/20085 un Padomes 2008. gada 24. oktobra Lēmumu 2008/839/TI6 par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (kopā "migrēšanas instrumenti") tika izveidots tiesiskais regulējums migrēšanai no SIS 1+ uz SIS II.

2. PRIEKŠLIKUMA PAMATOJUMS UN MĒRĶI

Priekšlikuma mērķis ir pārstrādāt Regulu (EK) Nr. 1104/2008 un Padomes Lēmumu 2008/839/TI vienā tiesību aktā. Šajā priekšlikumā ir pārskatīta tiesiskā kārtība migrēšanai no SIS 1+ uz SIS II, kas ļauj dalībvalstīm izmantot visas SIS II funkcijas no brīža, kad ir notikusi pāreja no SIS 1+ uz SIS II.

SIS II attīstības procesa pārredzamība Eiropas Parlamentam tiek nodrošināta, izmantojot spēkā esošo pienākumu sniegt ziņojumus.

1 OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.2 OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.3 OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.4 OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.5 OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.6 OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.

LV 3 LV

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

• Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 74. pants, jo tas paredz pasākumus, lai nodrošinātu sadarbību starp dalībvalstu attiecīgām struktūrvienībām, kā arī starp šīm struktūrvienībām un Komisiju politikas jomās, ar kurām nodrošina augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

• Subsidiaritātes princips

Priekšlikumā ir ievērots subsidiaritātes princips, jo ierosinātās darbības galveno mērķi, proti, migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II, dalībvalstis atsevišķi nespēj sasniegt un to būs iespējams labāk sasniegt Savienības līmenī.

• Proporcionalitātes princips

Šajā priekšlikumā paredzēts vienīgi tas, kas nepieciešams tā mērķa sasniegšanai. Tas ir saderīgs ar proporcionalitātes principu, jo tā galvenā ietekme ir sekmēt migrēšanu no SIS 1+uz SIS II dalībvalstīs.

• Juridisko instrumentu izvēle

Padomes regula ir vispiemērotākā juridiskā forma, lai pārstrādātu Regulu (EK) Nr. 1104/2008un Lēmumu 2008/839/TI, jo viens no pārstrādājamiem tiesību aktiem ir regula. Turklāt, lai pārvaldītu SIS II izstrādi un migrēšanu, ir vajadzīgi vienoti noteikumi un procedūras. Šajā regulas priekšlikumā ietvertie noteikumi ir precīzi, beznosacījumu un tieši piemērojami, un to būtības dēļ dalībvalstīm nav jāveic nekāda darbība, lai tos transponētu savos valsts tiesību aktos.

• Komitejas procedūra

Tā kā no 2011. gada 1. marta ir atcelts Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmums 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību7, noteikumā par komitejas procedūru ir jāparedz atsauce uz jauno Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu8. Regulatīvā procedūra, ko piemēroja saskaņā ar iepriekšējo komitejas procedūru, šajā priekšlikumā tiks aizvietota ar pārbaudes procedūru.

Regula (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmums 2007/533/TI, ar ko izveido komiteju, ietver noteikumus par iepriekšējo regulatīvo procedūru. Taču saskaņā Regulas (ES) Nr. 182/2011 pārejas pasākumiem pašreizējām komitejām no 2011. gada 1. marta darbība jāveic atbilstoši jaunajiem noteikumiem, šajā gadījumā – atbilstoši pārbaudes procedūrai. Regulas (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmuma 2007/533/TI formāli grozījumi nav nepieciešami.

7 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.8 OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

LV 4 LV

4. SĪKĀKS PRIEKŠLIKUMA SKAIDROJUMS

Šajā priekšlikumā ir ietverti pilnīgi vai daļēji jauni noteikumi par šādiem jautājumiem.

(a) Pārstrādāšana

Piemērotākais līdzeklis, lai īstenotu labāka regulējuma principus, ir izmantot tiesību aktu pārstrādāšanas metodi, jo

a) migrēšanas instrumentos ir jāveic vairāki būtiski grozījumi un

b) pīlāru struktūra, kuras dēļ pastāv divi tiesību akti ar gandrīz vienādu saturu, vairs nepastāv pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

2. punkts 2001. gada 28. novembra Iestāžu Nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu9 paredz, ka gadījumos, kad būtiskas izmaiņas tiek izdarītas iepriekšējā tiesību aktā, pārstrādāšanas tehnika ļauj pieņemt vienu tiesību aktu, ar kuru vienlaicīgi tiek veikti vēlamie grozījumi, kodificē šo grozījumu ar iepriekšējā tiesību akta noteikumiem un atceļ šo tiesību aktu. Kopīgajādeklarācijā par šo punktu trīs iestādes norāda, ka pārstrādāšana var būt gan "vertikāla" (ar ko jaunais tiesību akts aizstāj vienu iepriekšēju tiesību aktu un tā secīgos grozījumus), gan "horizontāla" (ar ko jaunais tiesību akts aizstāj vairākus iepriekšējus tiesību aktus, kuri saistīti ar to pašu jautājumu).

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību agrāk pieņemtu trešā pīlāra instrumentu vairs nav iespējams grozīt. Tāpēc vienīgā pareizā juridiskā tehnika ir iekļaut Regulu (EK) Nr. 1104/2008 un Lēmumu 2008/839/TI vienā tiesību aktā ar vienu un to pašu juridisko pamatu. Tādējādi migrēšanas instrumentu pārstrādāšanā ir apvienoti vertikālās un horizontālās pārstrādāšanas elementi.

Šajā priekšlikumā ir skaidri norādīti jaunie un pielāgotie noteikumi. Tajā ir ietverta atcelšanas klauzula un atbilstības tabula.

(b) Migrēšanas tiesiskā kārtība

Šajā priekšlikumā abiem migrēšanas posmiem no SIS 1+ uz SIS II ir piemērota diferenciēta juridiska pieeja. Migrēšanu īsteno divos posmos:

(1) N.SIS II datu ielāde

N.SIS II datu ielādes posmu arī turpmāk regulē ar Šengenas Konvenciju.

(2) pāreja no N.SIS uz N.SIS II

Šī diferenciētā pieeja ļauj dalībvalstīm izmantot SIS II ar visām tās funkcijām no brīža, kad ir notikusi pāreja no SIS 1+ uz SIS II, paredzot Regulas (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmuma 2007/533/TI piemērošanu.

Saskaņā ar migrēšanas instrumentu 12. panta līdzšinējo formulējumu migrēšana no SIS 1+ uz SIS II notiek saskaņā ar Šengenas Konvencijas IV sadaļu. Šis noteikums tomēr liedz

9 OV L 77, 28.3.2002., 1. lpp.

LV 5 LV

dalībvalstīm izmantot SIS II ar visām tās funkcijām no brīža, kad dalībvalsts ir sekmīgi veikusi pāreju no SIS 1+ uz SIS II. Tas nozīmē, ka dalībvalstis ir spiestas deaktivēt visas SIS II funkcijas, ko neietver SIS 1+, līdz Padome pieņem lēmumu par Regulas (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmuma 2007/533/TI piemērošanas datumu.

Dalībvalstis SIS-VIS komitejas 2011. gada 23. februāra sanāksmē aicināja Komisiju nekavējoties uzsākt migrēšanas tiesiskā regulējuma pielāgošanas procedūru, lai ņemtu vērā migrēšanas tehnisko pieeju, kas izklāstīta Migrēšanas plānā. Migrēšanas plānā ir aprakstīts, ka īsa pārejas perioda laikā visas dalībvalstis, viena pēc otras, veiks to lietojumprogrammu individuālu pārslēgšanu no SIS I uz SIS II. Ir vēlams, ka dalībvalsts, kas ir veikusi pāreju, var pilnībā izmantot SIS II no pārejas brīža un tai nav jāgaida, līdz pāreju ir veikušas citas dalībvalstis. Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI ir nepieciešams piemērot no brīža, kad pāreja ir iesākta pirmajā dalībvalstī. Migrēšanas periodam ir jābūt pēc iespējas īsākam. Regulas (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmuma 2007/533/TI piemērošana neliedz dalībvalstīm, kas vēl nav veikušas pāreju vai kurām intensīvas novērošanas periodā ir jāizmanto rezerves variants, izmantot tās SIS II funkcijas, ko ietver SIS 1+.

Priekšlikums ne tikai ļauj dalībvalstīm pilnībā izmantot visas uzlabotās lietojumprogrammas, kas ir pieejamas SIS II, tas dod dalībvalstīm arī nozīmīgu ietaupījumu iespējas.

(c) Migrēšanas pagaidu arhitektūra

Ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmuma 2007/533/TI piemērošanu tiks aizstāts Šengenas Konvencijas 64. pants un 92. līdz 119.a pants, izņemot tās 102.a pantu, kā tas minētajos tiesību aktos ir noteikts attiecīgi 52. panta 1. punktā un 68. panta 1. punktā. Tā kā Šengenas Konvencijas 92.a pants satur sīki izstrādātus noteikumus par migrēšanas pagaidu arhitektūru, ir vēlams saglabāt tā darbību visā migrēšanas procesa laikā.

Migrēšanas pagaidu arhitektūra SIS 1+ operācijām pieļauj, ka SIS 1+ un SIS II arhitektūras konkrētas tehniskas daļas, kurām ir jādarbojas, lai būtu iespējama pakāpeniska migrēšana no vienas sistēmas uz otru, ierobežotā pārejas periodā darbojas paralēli.

Tāpēc migrēšanas tiesiskajā regulējumā ir nepieciešams iekļaut Šengenas Konvencijas 92.a panta attiecīgos noteikumus.

• Spēkā esošie noteikumi šā priekšlikuma jomā

– 1990. gada 19. jūnija Konvencija, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām10 (Šengenas Konvencija);

– Padomes 2001. gada 6. decembra Regula (EK) Nr. 2424/2001 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi11;

– Padomes 2001. gada 6. decembra Lēmums 2001/886/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi12;

10 OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp., (OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.).11 OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.12 OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.

LV 6 LV

– Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu;

– Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmums 2007/533/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu;

– Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1986/2006 par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II)13;

– Komisijas 2007. gada 16. marta Lēmumi 2007/170/EK un 2007/171/EK par prasību noteikšanu Šengenas Informācijas sistēmas II tīklam14;

– Padomes 2008. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 189/2008 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) testiem15;

– Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmums 2008/173/EK par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) testiem16;

– Padomes 2008. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1104/2008 par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II)17;

– Padomes 2008. gada 24. oktobra Lēmums 2008/839/TI par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II)18;

– Komisijas 2009. gada 17. septembra Lēmums 2009/724/TI, ar kuru nosaka datumu migrēšanas no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) pabeigšanai19.

5. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

SIS II pastāvīgā attīstībā ir cieši iesaistīti dalībvalstu eksperti – jo īpaši SIS-VIS komitejā un Vispārējā programmu vadības valdē. Turklāt SIS II izstrāde tiek pastāvīgi apspriesta Padomes darba sagatavošanas struktūrās.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs arī ir iesaistīts apspriešanā, jo migrēšanas gaitā tiks augšupielādēti personu dati.

• Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Šajā priekšlikumā ir ņemti vērā plašu apspriežu rezultāti ar dalībvalstīm Padomes darba ietvaros, jo īpaši SIS-TECH un SIS-SIRENE Padomes darba grupās, kā arī Vispārējās

13 OV L 381, 28.12.2006., 1. lpp.14 OV L 79, 20.3.2007., 20. lpp. un OV L 79, 20.3.2007., 29. lpp.15 OV L 57, 1.3.2008., 1. lpp.16 OV L 57, 1.3.2008., 14. lpp.17 OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.18 OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.19 OV L 257, 30.9.2009., 41. lpp.

LV 7 LV

programmu vadības valdes locekļu izteiktie viedokļi. Tajā ir ņemts vērā arī dalībvalstu izteiktais aicinājums Komisijai saskaņot migrēšanas tiesisko regulējumu ar tehnisko scenāriju, ko atbalsta to eksperti.

• Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Gatavojot šo priekšlikumu, netika izmantoti pieaicinātu ekspertu atzinumi.

• Ietekmes novērtējums

Šim priekšlikumam nav vajadzīgs ietekmes novērtējums, jo tas ir tehniska projekta turpinājums bez skaidri noteicamas ekonomiskas, sociālas un vides ietekmes.

6. IETEKME UZ BUDŽETU

Regulā (EK) Nr. 2424/2001 un Lēmumā 2001/886/TI ir noteikts, ka izdevumi saistībā ar SIS IIir iekļaujami Savienības vispārējā budžetā. Saskaņā ar 5. pantu Regulā (EK) Nr. 1987/2006un 5. pantu Padomes Lēmumā Nr. 533/2007/TI centrālās SIS II un komunikācijas infrastruktūras izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Katras N.SIS II testēšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas sedz no attiecīgās dalībvalsts budžeta.

Regulā (EK) Nr. 1104/2008 un Padomes Lēmumā 2008/839/TI ir saglabāti iepriekš minētie izmaksu sadales principi. Taču tika ieviestas jauna izmaksu kategorija – izmaksas, kas saistītas ar migrāciju no SIS 1 no SIS II. Saskaņā ar šo tiesību aktu 15. pantu izmaksas par migrāciju centrālajā līmenī līdz ar izmaksām par testēšanas, uzturēšanas un izstrādes pasākumiem (centrālās SIS II līmenī un attiecībā uz komunikācijas infrastruktūru) sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Izmaksas par valstu N.SIS II turpina segt dalībvalstis.

Ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI, kā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmumu Nr. 574/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldības20, SIS II izstrādi valstu līmenī ietvēra attiecināmās darbībās, ko var līdzfinansēt no Ārējo robežu fonda (ĀRF). Komisijas 2007. gada 27. augusta Lēmums 2007/599/EK, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK īsteno attiecībā uz stratēģisko pamatnostādņu pieņemšanu 2007.–2013. gadam21, arī noteica SIS II kā vienu no piecām ĀRF prioritātēm, atzīstot, cik svarīgs ir atbalsts saskaņotai un savlaicīgai valstu projektu izstrādei līdz ar centrālo SIS II.

Kopš iepriekš minēto tiesību aktu pieņemšanas SIS II projekts 2010. gadā pēc svarīgas testēšanas kampaņas – "Milestone 1" – tika ievērojami pārorientēts. Turklāt, SIS lietotājiem (dalībvalstīm) lietojot sistēmu, šīs lietošanas attīstība ir radījusi vajadzību atjaunināt SIS IItehniskās prasības darbības rezultātiem un uzglabāšanas kapacitātei, jo šīs prasības ievērojami pieauga pēc deviņu jauno dalībvalstu un Šveices pievienošanās. Uzlabotās funkcijas ir atspoguļotas saskarnes kontroldokumenta ("Interface Control Document" jeb "ICD") jaunajā versijā ICD 3.0. Visi šie pārveidojumi ietekmēja projekta izmaksas gan centrālajā, gan valstu līmenī.

20 OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.21 OV L 233, 5.9.2007., 3. lpp.

LV 8 LV

Attiecībā uz migrēšanas procesu prasību attīstība un panāktais saistībā ar projekta pabeigšanu lika pārdefinēt migrēšanas arhitektūru, migrēšanas kalendāru un testēšanas prasības. Nozīmīga daļa no darbībām, kas migrēšanai uz SIS II tagad būtu vajadzīgas dalībvalstu līmenī, nebija paredzētas Regulas (EK) Nr. 1104/2008 un Padomes Lēmuma 2008/839/TI pieņemšanas laikā, nedz arī laikā, kad tika izstrādāta finanšu pakete un daudzgadu programmas saistībā ar ĀRF.

Tāpēc ir nepieciešams daļēji mainīt izmaksu sadales principus tādā mērā, kā tas attiecas uz migrēšanu no SIS 1 uz SIS II. Dažas valstu darbības, kas saistītas ar migrēšanu, jo īpaši saistībā ar dalībvalstu dalību migrēšanai vajadzīgajās testēšanas darbībās, varētu līdzfinansēt no SIS II budžeta pozīcijas Savienības vispārējā budžetā. Ar šo iespēju varētu nodrošināt konkrētas un precīzi definētas darbības papildus citām ar SIS II saistītām darbībām (kas nav vienas un tās pašas darbības), ko varētu turpināt atbalstīt ĀRF ietvaros. Tādējādi saskaņā ar šo priekšlikumu sniegtā finanšu palīdzība papildinātu to, kas tiek sniegta no ĀRF.

Tā kā valstu sistēmu izveide galvenokārt ir dalībvalstu pienākums, Savienības ieguldījums arī turpmāk uzskatāms par papildu iespēju, un ar šo priekšlikumu nav paredzēts noteikt saistības Savienībai. Tāpat ir nepieciešams noteikt maksimālo robežu Savienības ieguldījumam attiecībā uz katru dalībvalsti. Ar šo priekšlikumu nav paredzēts pieprasīt papildu apropriācijas, jo apropriācijas, kas vēl pieejamas no 2011. gada, tiks izmantotas, lai segtu starpību starp kopējām izmaksām 2012. gadā un SIS II budžeta pozīcijā piešķirtajām apropriācijām 2012. gadam.

Komisija sagatavos novērtējumus, pieņems lēmumus un īstenos pārvaldību attiecībā uz līdzfinansēšanas darbībām saskaņā ar budžeta procedūru un citām procedūrām, jo īpaši tām, ko paredz Finanšu regula. Dalībvalstīm ir jāievēro pareizas finanšu pārvaldības principi, jo īpaši attiecībā uz izdevīgumu un izmaksu lietderību. Komisijai būs tiesības veikt visas pārbaudes un inspekcijas, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pienācīgu pārvaldību un aizsargātu Savienības finanšu intereses pret jebkuru krāpšanu vai nelikumību. Eiropas Savienības Revīzijas palātai būs pilnvaras veikt revīzijas, kas paredzētas Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantā.

Izmaksas, ko rada SIS 1+ līmeņa pasākumi, tostarp papildu pasākumi, kurus veic Francija, rīkojoties SIS 1+ dalībvalstu vārdā, joprojām sedz saskaņā ar Šengenas konvencijas 119. pantu. Šajā pantā noteikts, ka SIS 1+ tehniskā nodrošinājuma vienības izveidošanu un lietošanu, kas paredzēta konvencijas 92. panta 3. punktā, tai skaitā līniju ierīkošanas izmaksas Šengenas Informācijas sistēmas valsts nodaļu sakariem ar tehniskā nodrošinājuma vienību, kopīgi apmaksā dalībvalstis, bet Šengenas Informācijas sistēmas valsts nodaļu izveidošanas un uzturēšanas izmaksas sedz katra dalībvalsts atsevišķi.

Komisija ir sagatavojusi finanšu pārskatu, kas pievienots šim priekšlikumam.

7. PAPILDU INFORMĀCIJA

• Spēkā esošo tiesību aktu grozīšana

Ar priekšlikumu Regulu (EK) Nr. 1104/2008 un Lēmumu 2008/839/TI pārstrādā vienā tiesību aktā kā regulu.

LV 9 LV

• Termiņa beigu datuma svītrošana

Ņemot vērā migrēšanas procesa sarežģītību, kas, neskatoties uz visu ieinteresēto personu veiktajiem plašajiem sagatavošanas darbiem, ietver būtiskus tehniskus riskus, šis priekšlikums paredz vajadzīgo elastīgumu reaģēšanai uz neparedzētām problēmām, ar kurām migrēšanas procesā varētu saskarties centrālā sistēma vai viena vai vairākas valstu sistēmas; tādējādi tas vairs neparedz termiņa beigu datumu.

Saskaņā ar 55. pantu Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un 71. pantu Lēmumā 2007/533/TI Padome nosaka termiņus gan šo tiesību aktu piemērošanai, gan migrēšanai. Tā kā tehniskajā dokumentācijā ir paredzēts vienu mēnesi ilgs periods pēc migrēšanas, kurā var izmantot rezerves variantu, Regulas (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmuma 2007/533/TI piemērošanas datums jānosaka vismaz vienu mēnesi pirms migrēšanas instrumentu beigu datuma.

• Grafiks

Lai nodrošinātu sagatavošanās darbu nepārtrauktību un migrēšanas savlaicīgu izpildi, šis priekšlikums būtu jāpieņem vēlākais 2012. gada otrajā ceturksnī.

LV 10 LV

2012/0033 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (pārstrādāta redakcija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

1104/2008 jauns

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 7466. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu22,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

tā kā:

jauns

(1) Padomes 2008. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1104/2008 par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II)23 un Padomes 2008. gada 24. oktobra Lēmums 2008/839/TI par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II)24 ir būtiski grozīti. Skaidrības labad tie ir jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus.

1104/2008 (pielāgots) jauns

(2) Šengenas Informācijas sistēma (SIS), kas izveidota saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem 1990. gada 19. jūnija Konvencijas, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām25 (Šengenas konvencija), un tās turpinājums SIS 1+ ir

22 OV C …23 OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.24 OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.25 OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

LV 11 LV

svarīgi instrumenti Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā integrēto Šengenas acquisnoteikumu piemērošanai.

(3) Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveide bija uzticēta Komisijai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2424/200126 un Padomes 2001. gada 6. decembra Lēmumu 2001/886/TI27 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi. Šo tiesību aktu darbības termiņš beidzās 2008. gada 31. decembrī pirms SIS II izstrādes pabeigšanas. Tāpēc šie tiesību akti bija vispirms jāpapildina ar Regulu (EK) Nr. 1104/2008 un Lēmumu 2008/839/TI, un pēc tam ar šo regulu, līdz Padome nosaka datumu, rīkojoties saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu28 un Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmumu 2007/533/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu29.

(4) SIS II izveidoja ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu30. Šai regulai nebūtu jāskar minēto aktu noteikumi.

(5) Konkrēti SIS II testi paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 189/200831 un PadomesLēmumā 2008/173/TIEK32 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) testiem.

(6) SIS II izstrāde būtu jāturpina un būtu jānoslēdz saistībā ar SIS II vispārējo grafiku, ko Padome apstiprināja 2008. gada 6. jūnijā 2010. gada oktobrī iesniedza Komisija .

(7) SIS II visaptverošs tests būtu jāveic, pilnībā sadarbojoties dalībvalstīm un Komisijai, saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem. Cik drīz vien iespējams pēc tā pabeigšanas tests būtu jāapstiprina, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI. Visaptverošā testa vajadzībām būtu jāizmanto tikai testēšanas dati.

(8) Dalībvalstīm būtu jāveic papildinformācijas apmaiņas tests.

(9) Attiecībā uz SIS 1+ Šengenas konvencijā paredzēta tehniskā nodrošinājuma vienība (C.SIS). Attiecībā uz SIS II Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI paredzēta centrālā SIS II, ko veido tehniskā nodrošinājuma vienība un vienotā valsts saskarne (NI-SIS). Centrālās SIS II tehniskā nodrošinājuma vienībai būtu jāatrodas Strasbūrā (Francijā), bet dublējumam – St. Johann im Pongau (Austrijā).

(10) Lai labāk risinātu iespējamos sarežģījumus, kas varētu rasties no SIS 1+ migrēšanas uz SIS II, būtu jāizveido un jātestē SISŠengenas Informācijas sistēmas migrēšanas pagaidu arhitektūra. Migrēšanas pagaidu arhitektūrai nebūtu jāietekmē SIS 1+operatīvā pieejamība. Komisijai būtu jānodrošina konvertētājs.

26 OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.27 OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.28 OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.29 OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.30 OV L 205, 1.3.2008., 63. lpp.31 OV L 57, 1.3.2008., 1. lpp.32 OV L 57, 1.3.2008., 14. lpp.

LV 12 LV

(11) Dalībvalstij, kas izdod brīdinājumu, vajadzētu būt atbildīgai par to, lai SISŠengenas Informācijas sistēmā ievadītie dati būtu precīzi, aktuāli un likumīgi.

(12) Komisija arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par centrālo SIS II un tās sakaru infrastruktūru. Šajā atbildībā ietverta SIS II un tās sakaru infrastruktūras uzturēšana un turpmākā izstrāde, tostarp vienmēr veicot kļūdu labošanu. Komisijai būtu jānodrošina kopīgo pasākumu koordinācija un atbalsts tiem. Komisijai jo īpaši centrālās SIS IIlīmenī būtu jānodrošina tehniskais un operatīvais atbalsts dalībvalstīm, tostarp palīdzības dienesta pieejamība.

(13) Dalībvalstis ir atbildīgas un tām arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par to valsts sistēmu (N.SIS II) izstrādi un uzturēšanu .

(14) Francija arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par SIS 1+ tehniskā nodrošinājuma vienību. Šī atbildība ir skaidri paredzēta Šengenas konvencijā.

(15) Dalībvalstu pārstāvjiem, kuri piedalās SIS 1+, būtu Padomes sistēmā jāsaskaņo savas darbības. Jāizstrādā sistēma šai organizatoriskai darbībai.

jauns

(16) Lai atbalstītu dalībvalstu izvēli par labu tehniski un finansiāli izdevīgākajam risinājumam, Komisijai bez kavēšanās vajadzētu uzsākt šīs regulas pielāgošanas procedūru, ierosinot migrēšanas tiesisko režīmu, kas labāk atspoguļotu tehniskās migrēšanas pieeju, kura izklāstīta SIS projekta migrēšanas plānā (Migrēšanas plāns), ko dalībvalstis apstiprināja 2011. gada 23. februārī.

(17) Migrēšanas plānā ir aprakstīts, ka pārejas perioda laikā visas dalībvalstis, viena pēc otras, veiks valstu lietojumprogrammu individuālu pārslēgšanu no SIS I uz SIS II. No tehniskā viedokļa ir vēlams, lai dalībvalstis, kas ir veikušas pāreju, varētu pilnībā izmantot SIS II no pārejas brīža, un tām nebūtu jāgaida, līdz pāreju ir veikušas citas dalībvalstis. Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI ir nepieciešams piemērot no brīža, kad pāreja ir iesākta pirmajā dalībvalstī. Migrēšanas periodam ir jābūt pēc iespējas īsākam. Regulas (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmuma 2007/533/TI piemērošana neliedz dalībvalstīm, kas vēl nav veikušas pāreju vai kurām intensīvas novērošanas periodā ir jāizmanto rezerves variants, izmantot tās SIS IIfunkcijas, ko ietver SIS 1+.

(18) Ir nepieciešams turpināt īslaicīgi piemērot Šengenas konvencijas IV sadaļas atsevišķus noteikumus, iekļaujot šos noteikumus šajā regulā, jo tie nodrošina tiesisko regulējumu konvertētājam un migrēšanas pagaidu arhitektūrai migrēšanas laikā. Migrēšanas pagaidu arhitektūra SIS 1+ operācijām pieļauj, ka SIS 1+ un SIS II arhitektūras konkrētas tehniskas daļas, kurām ir jādarbojas, lai būtu iespējama pakāpeniska migrēšana no vienas sistēmas uz otru, ierobežotā pārejas periodā darbojas paralēli.

541/2010

(19) Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI ir noteikts, ka centrālās SIS IIvajadzībām vienmēr tiek izmantota vislabākā pieejamā tehnoloģija, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi. Padomes 2009. gada 4.–5. jūnija secinājumu pielikumā par turpmāko SIS II attīstību ir noteiktas pamatprasības, kas būtu jāievēro, lai turpinātu

LV 13 LV

pašreizējo SIS II projektu. Vienlaikus ir veikts pētījums par alternatīva tehniskā risinājuma izstrādi SIS II attīstīšanai, kura pamatā ir SIS 1+ attīstība (SIS 1+ RE), kas būtu ārkārtas rīcības plāns gadījumam, ja pārbaudēs tiktu konstatēta neatbilstība pamatprasībām. Pamatojoties uz šiem kritērijiem, Padome var pieņemt lēmumu aicināt Komisiju pāriet uz alternatīvo tehnisko risinājumu.

(20) Tādēļ būtu jāpielāgo migrēšanas arhitektūras tehnisko komponentu apraksts, lai būtu iespējams cits tehnisks risinājums, konkrēti – SIS 1+ RE – centrālās SIS II attīstīšanai. SIS 1+ RE ir iespējams tehniskais risinājums centrālās SIS II attīstīšanai un Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI noteikto mērķu sasniegšanai.

(21) SIS 1+ RE raksturo tas, ka SIS II attīstīšanai un SIS 1+ izmantos vienus un tos pašus līdzekļus. Tādēļ šajā regulā minētās atsauces uz SIS II tehnisko arhitektūru un migrēšanas procesu, ja tiek īstenots alternatīvs tehniskais risinājums, būtu lasāmas kā atsauces uz SIS II, kuras pamatā ir cits tehniskais risinājums, tās mutatis mutandispiemērojot šā risinājuma tehniskajām īpatnībām, atbilstoši mērķim attīstīt centrālo SIS II.

541/2010 jauns

(22) Jebkāda tehniskā risinājuma gadījumā migrēšanas rezultātam centrālā līmenī vajadzētu būt SIS 1+ datubāzes un jaunu SIS II funkciju, tostarp papildu datu kategoriju, pieejamība centrālajā SIS II. Lai vienkāršotu datu ielādi, vajadzētu precizēt, ka dzēstos datus, kas minēti Šengenas konvencijas 113. panta 2. punktā, nepārnes no SIS 1+ uz SIS II.

1104/2008

(23) Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai slēgt līgumus ar trešajām personām, tostarp ar valstu struktūrām, par to uzdevumu izpildi, kādi tai doti saskaņā ar šo regulu, kā arī to uzdevumu izpildi, kas saistīti ar budžeta īstenošanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam33 ("Finanšu regula").

Visos šajos līgumos būtu jāievēro datu aizsardzības un datu drošības noteikumi un būtu jāņem vērā attiecīgu datu aizsardzības iestāžu nozīme, kas attiecas uz SIS, jo īpaši Šengenas konvencijas un šīs regulas noteikumi.

541/2010

(24) Uz cita tehniskā risinājuma pamata veidotas centrālās SIS II attīstīšana būtu jāfinansē no Savienības vispārējā budžeta, ievērojot pareizas finanšu vadības principu. Saskaņā ar Finanšu regulu Komisija var deleģēt budžeta izpildes uzdevumus valstu publiskā sektora struktūrām. Ņemot vērā politisko nostāju un ievērojot Finanšu regulā Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 paredzētos nosacījumus, gadījumā, ja notiktu pāreja uz alternatīvu risinājumu, Komisija tiktu aicināta deleģēt ar SIS II attīstīšanu uz SIS 1+ RE pamata saistītos budžeta izpildes uzdevumus Francijai.

33 OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

LV 14 LV

jauns

(25) Ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI, kā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmumu Nr. 574/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldības34, SIS II izstrādi valstu līmenī ietvēra attiecināmās darbībās, ko var līdzfinansēt no Ārējo robežu fonda (ĀRF). Komisijas 2007. gada 27. augusta Lēmums 2007/599/EK, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK īsteno attiecībā uz stratēģisko pamatnostādņu pieņemšanu 2007.–2013. gadam35, arī noteica SIS II kā vienu no piecām ĀRF prioritātēm, atzīstot, cik svarīgs ir atbalsts saskaņotai un savlaicīgai valstu projektu izstrādei līdz ar centrālo SIS II.

Kopš visu iepriekš minēto tiesību aktu pieņemšanas SIS II projekts 2010. gadā pēc svarīgas testēšanas kampaņas – "Milestone 1" – tika ievērojami pārorientēts. Turklāt, dalībvalstīm lietojot SIS, šīs lietošanas attīstība ir radījusi vajadzību atjaunināt SIS IItehniskās prasības darbības rezultātiem un uzglabāšanas kapacitātei, kas ietekmēja projekta izmaksas centrālā un valstu līmenī.

(26) Attiecībā uz migrēšanas procesu prasību attīstība un panāktais saistībā ar projekta pabeigšanu lika pārdefinēt migrēšanas arhitektūru, migrēšanas kalendāru un testēšanas prasības. Nozīmīga daļa no darbībām, kas migrēšanai uz SIS II tagad būtu vajadzīgas dalībvalstu līmenī, nebija paredzētas Regulas (EK) Nr. 1104/2008 un Padomes Lēmuma 2008/839/TI pieņemšanas laikā, nedz arī laikā, kad tika izstrādāta finanšu pakete un daudzgadu programmas saistībā ar ĀRF.

Tāpēc ir nepieciešams daļēji mainīt izmaksu sadales principus attiecībā uz migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II. Dažas valstu darbības, kas saistītas ar migrēšanu, jo īpaši saistībā ar dalībvalstu dalību migrēšanai vajadzīgajās testēšanas darbībās, varētu līdzfinansēt no SIS II budžeta pozīcijas Savienības vispārējā budžetā. Ar šo iespēju būtu jānodrošina konkrētas un precīzi definētas darbības papildus citām ar SIS II saistītām darbībām (kas nav vienas un tās pašas darbības), ko varētu turpināt atbalstīt ĀRF ietvaros. Tādējādi saskaņā ar šo priekšlikumu sniegtajai finanšu palīdzībai būtu jāpapildina to,kas tiek sniegta no ĀRF.

(27) Attiecībā uz šajā regulā paredzēto līdzfinansējumu būtu jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, un jāveic nepieciešamie pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nelietderīgi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību36, Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic,lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām,37 un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK)

34 OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.35 OV L 233, 5.9.2007., 3. lpp.36 OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.37 OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

LV 15 LV

Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)38.

(28) Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu39.

541/2010 (pielāgots)

(29) Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina cieši sadarboties visos izstrādes un migrēšanas posmos, lai pilnībā pabeigtu procesu. Lai sekmētu sadarbību un nodrošinātu dalībvalstu tiešu atbalstu centrālajam SIS II projektam, Padomes 2009. gada 26.–27. februāra un 4.–5. jūnija secinājumos par SIS II tika paredzēta neformāla struktūra ar nosaukumu “Vispārējā programmu vadības valde”, kurā darbojas dalībvalstu eksperti. Grupas sekmīgā darbība un nepieciešamība vēl vairāk pastiprināt sadarbību un projekta pārskatāmību attaisno grupas oficiālu iekļaušanu SIS II vadības struktūrā. Tādēļ būtu oficiāli jāizveido ekspertu grupa jeb Vispārējā programmu vadības valde, kas papildinātu pašreizējo SIS II organizācijas struktūru. Lai nodrošinātu efektivitāti un izmaksu lietderīgumu, būtu jānosaka ekspertu skaita ierobežojums. Šai ekspertu grupai nevajadzētu skart Komisijas un dalībvalstu atbildību.

1104/2008

(30) Personas datu apstrādei, ko veic Komisija, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti40.


(31) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanas uzraudzību un nodrošināšanu, kā arī , kas iecelts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2004/55/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko izraugās neatkarīgu uzraudzības struktūru, kas paredzēta EK līguma41 286. pantā, ir kompetents uzraudzīt Kopienas Savienības iestāžu un struktūru pasākumus attiecībā uz personas datu apstrādi. Šai regulai nebūtu jāskar ne īpašie noteikumi par personas datu aizsardzību un drošību, ko paredz Šengenas konvencija, ne arī Regula (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmums 2007/533/TI.

38 OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.39 OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.40 OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.41 OV L 12, 17.1.2004., 47. lpp.

LV 16 LV

jauns

(32) Migrēšana ir sarežģīts process, kas, neskatoties uz visu ieinteresēto personu veiktajiem plašajiem sagatavošanas darbiem, ietver būtiskus tehniskus riskus. Ir vēlams, lai tiesiskais regulējums nodrošinātu vajadzīgo elastīgumu reaģēšanai uz neparedzētām grūtībām, ar kurām migrēšanas procesā varētu saskarties centrālā sistēma vai viena vai vairākas valstu sistēmas. Tāpēc šajā regulā nebūtu jānosaka termiņa beigu datums. Migrēšanas galīgo datumu ir jānosaka Padomei saskaņā ar 55. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un 71. panta 2. punktu Lēmumā 2007/533/TI.


(33) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, migrēšanas pagaidu arhitektūras izveidi un datu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības Kopienas līmenī, Savienība Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(34) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(21) Būtu jāgroza Šengenas konvencija, lai SIS 1+ varētu integrēt migrēšanas pagaidu arhitektūrā.

(35) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju (Nr. 22), kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tādējādi šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula papildina Šengenas acquis saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 45. pantu sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas jānolemj, vai tā ieviesīs to savos valsts tiesību aktos.

2008/839/TI jauns

(36) Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste piedalās saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumā 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā 42, tādā mērā, kā šis pants attiecas uz Šengenas konvencijas noteikumu par SIS izveidošanu, un izņemot tās 96. pantu .

(37) Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija piedalās saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumā 2000/192/EK

42 OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

LV 17 LV

par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā43, tādā mērā, kā šis pants attiecas uz Šengenas konvencijas noteikumu par SIS izveidošanu, un izņemot tās 96. pantu .

(38) Šī regula neskar kārtību, kādā Apvienotā Karaliste un Īrija daļēji piedalās Šengenas acquis, kā attiecīgi noteikts Padomes Lēmumā 2000/365/EK un 2002/192/EK.

(39) Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par to abu minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā44 tajā jomā, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK45 par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto nolīgumu.

(40) Attiecībā uz Šveici šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā46 tajā jomā, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK47.

(41) Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā protokola izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā tajā jomā, kas minēta Padomes 1999. gada 17. maija Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2011/350/ES48.

jauns

(42) Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kura pamatā ir Šengenas acquis vai kurš ir kā citādi saistīts ar to nozīmē, kas paredzēta 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā,

43 OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.44 OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.45 OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.46 OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.47 OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.48 OV L 160, 18.5.2011., 19. lpp.

LV 18 LV


IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vispārīgais mērķis

1. Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), kas izveidota saskaņā ar 1990. gada Šengenas konvencijas IV sadaļas noteikumiem (SIS 1+), aizstāj ar jaunu sistēmu – Šengenas Informācijas sistēmu II (SIS II) – , kuras izveidi, darbību un izmantošanu reglamentē ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI .

2. Saskaņā ar procedūrām un uzdevumu sadalījumu šajā regulā Komisija un dalībvalstis izstrādā SIS II kā vienotu integrētu sistēmu un to sagatavo darbībām.

541/2010 1. panta 1. punkts

3. SIS II attīstīšanu var veikt, ieviešot alternatīvu tehnisko risinājumu ar tam raksturīgajām tehniskajām specifikācijām.


2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) “centrālā SIS II” ir SIS II tehniskā nodrošinājuma vienība, kurā ietverta datubāze – “SIS IIdatubāze” –, un vienotā valsts saskarne (NI-SIS);

b) “C.SIS” ir SIS 1+ tehniskā nodrošinājuma vienība, kurā ietverta atsauces datubāze – “SIS 1+ datubāze” –, un vienotā valsts saskarne (N.COM);

c) “N.SIS” ir SIS 1+ valsts sistēma, ko veido valstu datu sistēmas, kuras ir savienotas ar C.SIS;

d) “N.SIS II” ir SIS II valsts sistēma, ko veido valstu datu sistēmas, kuras ir savienotas ar centrālo SIS II;

e) “konvertētājs” ir tehnisks līdzeklis, ar kuru var nodrošināt pastāvīgu un uzticamu savienojumu starp C.SIS un centrālo SIS II, nodrošinot 10. panta 3. punktā paredzētās funkcijas un atļaujot datu konvertāciju un sinhronizāciju starp un C.SIS un Centrālo SIS II;

f) “visaptverošs tests” ir tests, kas minēts Regulas (EK) 1987/2006 55. panta 3. punkta c) apakšpunktā un Lēmuma 2007/533/TI 71. panta 3. punkta c) apakšpunktā ;

LV 19 LV

g) “papildinformācijas tests” ir Sirene biroju darbības testi.

3. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Šajā regulā noteikti Komisijas un dalībvalstu, kas piedalās SIS 1+, uzdevumi un pienākumi attiecībā uz šādiem uzdevumiem:

a) SIS II attīstīšanas turpināšana un uzturēšana;

b) SIS II visaptverošs tests;

c) papildinformācijas tests;

d) konvertētāja izstrāde un testu turpināšana;

e) pagaidu migrēšanas arhitektūras izveidošana un testēšana;

f) migrēšana no SIS 1+ uz SIS II.

4. pants

Migrēšanas arhitektūras tehniskie komponenti


Lai nodrošinātu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II, vajadzīgajā apmērā dara pieejamus šādus komponentus:

1104/2008

a) C.SIS un savienojums ar konvertētāju;

b) sakaru infrastruktūra SIS 1+, kas ļautu savienot C.SIS un N.SIS;

c) N.SIS;

d) centrālā SIS II, NI-SIS un sakaru infrastruktūra SIS II, kas ļautu savienot centrālo SIS II ar N.SIS II un konvertētāju;

e) N.SIS II;

f) konvertētājs.

5. pants

Ar SIS II izstrādi saistītie galvenie uzdevumi

1. Komisija turpina izstrādāt SIS II, sakaru infrastruktūru un konvertētāju.

LV 20 LV

2. Francija padara pieejamu un vada C.SIS saskaņā ar Šengenas konvencijā paredzētajiem noteikumiem.

3. Dalībvalstis turpina izstrādāt N.SIS II.

4. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, uztur N.SIS saskaņā ar Šengenas konvencijas noteikumiem.

5. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, padara pieejamu un vada SIS 1+ sakaru infrastruktūru.

6. Komisija koordinē darbības un sniedz vajadzīgo atbalstu 1. līdz 3. punktā minēto uzdevumu un pienākumu īstenošanai.


6. pants

Izstrādes turpināšana

Pasākumus, kas vajadzīgi, lai turpinātu izstrādāt SIS II, kā minēts 5. panta 1. punktā, jo īpaši pasākumus, kas vajadzīgi, lai labotu kļūdas, pieņem kā īstenošanas aktus. Šos aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pasākumus, kas vajadzīgi, lai turpinātu izstrādāt SIS II, kā minēts 5. panta 3. punktā, jo īpaši attiecībā uz vienotu valsts saskarni, lai nodrošinātu N.SIS II savietojamību ar centrālo SIS II, pieņem kā īstenošanas aktus. Šos aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7. pants

Galvenās darbības

1. Komisija kopā ar dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+, veic visaptverošu testu.

2. Izveido SIS migrēšanas pagaidu arhitektūru, un šīs arhitektūras testēšanu veic Komisija kopā ar Franciju un citām dalībvalstīm, kuras piedalās SIS 1+.

3. Komisija un dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, veic migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II.

4. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, veic papildinformācijas apmaiņas testu.

5. Komisija nodrošina visu vajadzīgo atbalstu centrālā SIS II mērogā 1. līdz 4. punktā minētajām darbībām.

6. Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, koordinē 1. līdz 3. punktā minētās darbības.

8. pants

Visaptverošs tests

LV 21 LV

1. Visaptverošu testu nesāk, pirms Komisija nav paziņojusi, ka tā uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 189/2008 1. pantā un Lēmuma 2008/839/TI 1. pantā minēto testu izdošanās līmenis ir pietiekams, lai sāktu šādu testu.

2. Veic visaptverošo testu, ar kuru jo īpaši cenšas apstiprināt tādu vajadzīgo tehnisko pasākumu noslēgšanu, kurus veikusi Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, lai apstrādātu SIS II datus, un parāda, ka SIS II darbības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs tam, kāds sasniegts ar SIS 1+.

3. Visaptverošo N.SIS II testu veic dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, un visaptverošo centrālās SIS II testu veic Komisija.

4. Visaptverošo testu veic saskaņā ar sīki izstrādātu grafiku, kuru nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

5. Visaptverošā testa pamatā ir tehniskas specifikācijas, kuras nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

6. Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, izveido kritērijus, lai noteiktu, vai ir pabeigti tehniskie pasākumi, lai apstrādātu SIS II datus, un vai SIS II darbības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs tam, kāds sasniegts ar SIS 1+.

7. Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, veic analīzi, izmantojot šā panta 6. punktā minētos kritērijus. Rezultātus apstiprina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Lēmuma 2007/533/TI 71. panta 3. punkta c) apakšpunktu .

8. Dalībvalstis, kas nepiedalās SIS 1+, var piedalīties visaptverošajā testā. To rezultāti neietekmē testa vispārējo apstiprināšanu.

9. pants

Papildinformācijas tests

1. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, veic SIRENE darbības testus.

2. Papildinformācijas testa veikšanas laikā Komisija dara pieejamu centrālo SIS II un tās sakaru infrastruktūru.

3. Papildinformācijas testu veic saskaņā ar sīki izstrādātu grafiku, kuru nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

4. Papildinformācijas testa pamatā ir tehniskas specifikācijas, kuras nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

5. Darbojoties Padomē, dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, analizē testa rezultātus.

6. Dalībvalstis, kas nepiedalās SIS 1+, var piedalīties papildinformācijas testā. To rezultāti neietekmē testa vispārējo apstiprināšanu.

LV 22 LV

10. pants

Migrēšanas pagaidu arhitektūra

1. Izveido SIS migrēšanas pagaidu arhitektūru. Pārejas posmā konvertētājs savieno centrālo SIS II un C.SIS. N.SIS ir savienots ar C.SIS, N.SIS II ir savienots ar centrālo SIS II.

2. Komisija nodrošina konvertētāju, centrālo SIS II un tās sakaru infrastruktūru, kuras ir SISmigrēšanas pagaidu arhitektūras daļa.


3. Ciktāl tas nepieciešams, konvertētājs konvertē datus divos virzienos starp C.SIS un centrālo SIS II un nodrošina to, ka C.SIS un SIS II ir sinhronizētas.

1104/2008

4. Komisija pārbauda sakarus starp centrālo SIS II un konvertētāju.

5. Francija pārbauda sakarus starp C.SIS un konvertētāju.

6. Komisija un Francija pārbauda sakarus starp centrālo SIS II un C.SIS, izmantojot konvertētāju.

7. Francija kopā ar Komisiju ar konvertētāju savieno C.SIS ar centrālo SIS II.

8. Komisija kopā ar Franciju un citām dalībvalstīm, kuras piedalās SIS 1+, pārbauda testē visu SIS migrēšanas pagaidu arhitektūru, izmantojot Komisijas sniegtu testa plānu.

9. Francija vajadzības gadījumā pārbaudes testa mērķiem dara pieejamus datus.

1104/2008 jauns

11. pants

Migrācija no SIS 1+ uz SIS II

1. Lai no C.SIS varētu migrēt uz centrālo SIS II, Francija dara pieejamu SIS 1+ datu bāzi un Komisija ievada SIS 1+ datu bāzi centrālajā SIS II. Datus no SIS 1+ datubāzes, kas minēti Šengenas konvencijas 113. panta 2. punktā, nepārnes uz centrālo SIS II.


2. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, migrē no N.SIS uz N.SIS II, izmantojot migrēšanas pagaidu arhitektūru, saņemot atbalstu no Francijas un no Komisijas.

LV 23 LV


3. Valsts sistēmas migrēšana no SIS 1+ uz SIS II sākas ar N.SIS II datu ielādi, un N.SIS IIir jāietver datne, valsts eksemplārs, kurā ir pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija.

Punkta pirmajā daļā aprakstītajai datu ielādei seko katras dalībvalsts pāreja no N.SIS uz N.SIS II.

Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, nodrošina sīki izstrādātu migrēšanas grafiku.

1104/2008 jauns

4. Komisija migrēšanas laikā palīdz koordinēt kopējās darbības un sniedz atbalstu.

5. Pāreju veic pēc 8. panta 7. punktā minētās apstiprināšanas datumā, ko nosaka Padome saskaņā ar 55. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un 71. panta 2. punktu Lēmumā 2007/533/TI.

1104/2008

12. pants

Pamata tiesiskais regulējums

jauns

Kamēr migrēšanas laikā notiek 11. panta 3. punkta pirmajā daļā minētā datu ielāde, SIS 1+turpina piemērot Šengenas konvencijas IV sadaļas noteikumus.

Pēc tam, kad pirmā dalībvalsts ir veikusi pāreju no N.SIS uz N.SIS II, kā minēts šīs regulas 11. panta 3. punkta otrajā daļā, piemēro Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 533/2007/TI.

1104/2008

13. pants

Sadarbība

1. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai veiktu šajā regulā ietvertās darbības saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.

2. Komisija jo īpaši centrālā SIS II mērogā nodrošina visu vajadzīgo atbalstu N.SIS IIpārbaudēm un migrēšanai.

LV 24 LV

3. Dalībvalstis jo īpaši N.SIS II mērogā nodrošina visu vajadzīgo atbalstu migrēšanas pagaidu infrastruktūrai.

jauns

14. pants

Valstu nodaļu aizvietošana ar N.SIS II

1. Ar N.SIS II var aizstāt Šengenas konvencijas 92. pantā minēto valsts nodaļu, un šādā gadījumā dalībvalstīm nav jāsaglabā valsts datne.

2. Ja kāda dalībvalsts aizstāj savu valsts nodaļu ar N.SIS II, 92. panta 2. un 3. punktā minētās tehniskā nodrošinājuma vienības obligātās funkcijas attiecībā uz to valstu nodaļām kļūst par obligātām funkcijām attiecībā uz centrālo SIS II, neskarot pienākumus, kas minēti šīs regulas 5. panta 1. punktā un 10. panta 1., 2. un 3. punktā.

1104/2008

15. pants

jauns

Datu apstrāde un ierakstu saglabāšana centrālajā SIS II

1. Centrālās SIS II datubāze ir pieejama automatizētai meklēšanai katras dalībvalsts teritorijā.

2. Centrālā SIS II nodrošina pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu un apstrādātu SIS 1+datus, veiktu N.SIS II valsts eksemplāru tiešsaistes atjaunināšanu, N.SIS II valsts eksemplāru un centrālās SIS II datubāzes sinhronizāciju un saskanību un nodrošinātu kārtību N.SIS II valsts eksemplāru inicializēšanai un rekonstrukcijai.

1104/2008

3. Neskarot attiecīgos noteikumus Šengenas konvencijas IV sadaļā, Komisija nodrošina, ka katra piekļuve personas datiem un visa personas datu apmaiņa centrālajā SIS II tiek reģistrēta, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir vai nav likumīga, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un lai nodrošinātu centrālās SIS II un valstu sistēmu pareizu darbību, datu integritāti un drošību.

4. Ierakstos konkrēti uzrāda datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem, kā arī par datu apstrādi atbildīgās kompetentās iestādes nosaukumu.

5. Ierakstus lieto vienīgi 1. punktā minētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas.

6. Ierakstus var glabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

7. Kompetentajām iestādēm, kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt centrālās SIS II pareizu

LV 25 LV

darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.

1104/2008 jauns

16. pants

Izmaksas

1. Izmaksas, ko rada migrēšana, visaptverošs tests, papildinformācijas tests, uzturēšanas un izstrādes pasākumi centrālās SIS II līmenī vai attiecībā uz komunikācijas infrastruktūru, sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

2. Valstu sistēmu uzstādīšanas, migrēšanas, testēšanas, uzturēšanas un izstrādes izmaksas , kā arī izmaksas par uzdevumiem, kas saskaņā ar šo regulu veicamas valstu sistēmām, sedz katra attiecīgā dalībvalsts.

jauns

3. Savienība var sniegt finansiālu ieguldījumu dalībvalstu izdevumos saistībā ar migrēšanu un migrēšanai vajadzīgajām testēšanas darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo regulu un par kurām tās nav tiesīgas saņemt finansējumu no Ārējo robežu fonda, ja attiecīgā dalībvalsts spēj skaidri pamatot, ka tai ir nepieciešami papildu līdzekļi.

Savienības ieguldījums pirmajā daļā minētajās darbībās būs dotāciju formā, kā to paredz Finanšu regulas VI sadaļa. Savienības ieguldījums nepārsniedz 75 % no katras valsts attiecināmajām izmaksām un nepārsniedz EUR 750 000 vienai dalībvalstij. Komisija sagatavo novērtējumus, pieņem lēmumus un īsteno pārvaldību attiecībā uz līdzfinansēšanas darbībām saskaņā ar budžeta procedūru un citām procedūrām, jo īpaši tām, ko paredz Finanšu regula.

Katra dalībvalsts, kas pieprasa finanšu ieguldījumu, sagatavo finanšu plānu, ietverot tajā darbības un administratīvo izmaksu sadalījumu testēšanas un migrēšanas darbībām. Ja dalībvalstis saviem izdevumiem izmanto Savienības līdzekļus, šiem izdevumiem ir jābūt pamatotiem un saskanīgiem ar pareizas finanšu vadības principiem, jo īpaši attiecībā uz izdevīgumu un izmaksu lietderību. Dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par Savienības līdzekļu izlietojumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc datuma, ko Padome noteikusi saskaņā ar 55. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un 71. panta 2. punktu Lēmumā 2007/533/TI.

Ja Savienības ieguldījums nav izmantots vai nav izmantots pareizi, vai tas ir izmantots daļēji vai novēloti, Savienība var samazināt, aizturēt vai pārtraukt savu finansiālo ieguldījumu. Ja dalībvalstis neveic savu ieguldījumu vai veic tikai daļēju vai novēlotu ieguldījumu šā punkta pirmajā daļā minēto darbību finansēšanā, Savienība var samazināt savu finansiālo ieguldījumu.

4. Eiropas Savienības Revīzijas palāta ir pilnvarota veikt piemērotas revīzijas sadarbībā ar valstu revīzijas iestādēm vai kompetentajiem valstu dienestiem. Komisija ir pilnvarota veikt pārbaudes un inspekcijas, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu pārvaldību un aizsargātu Savienības finansiālās intereses pret krāpšanu un pārkāpumiem. Šim nolūkam dalībvalstis dara pieejamus Komisijai un Revīzijas palātai visus vajadzīgos dokumentus un datus.

LV 26 LV

5. Šengenas konvencijas 92. panta 3. punktā minētās tehniskā nodrošinājuma vienības izveidošanu un lietošanu, tostarp kabeļu uzstādīšanas izmaksas SIS 1+ valsts nodaļu sakariem ar tehniskā nodrošinājuma vienību, kā arī to pasākumu izmaksas, kurus veic saistībā ar uzdevumiem, kādi šās regulas nolūkos doti Francijai, kopīgi sedz dalībvalstis.

16. pants

Grozījumi Šengenas konvencijas noteikumos

Šengenas konvencijas noteikumus ar šo groza šādi.

1. Iekļauj šādu pantu:

“92.A pants

1. 1. Sākot no Padomes Regulas (EK) Nr. 1104/200849 un Padomes Lēmuma 2008/839/TI50 spēkā stāšanās dienas un paļaujoties uz minētās regulas 2. pantā ietvertajām definīcijām, Šengenas Informācijas sistēmas tehnisko arhitektūru var papildināt ar:

a) papildu centrālo sistēmu, kurā ietver:

– tehniskā nodrošinājuma vienību (centrālā SIS II), kura atrodas Francijā, un centrālās SIS II dublējumu, kas atrodas Austrijā, kuros ietverta SIS II datubāze un vienota valsts saskarne (NI-SIS),

– tehnisko saslēgumu starp C.SIS un centrālo SIS II, izmantojot konvertētāju, kas ļauj konvertēt un sinhronizēt datus starp C.SIS un centrālo SIS II;

b) valsts sistēmu (N.SIS II), ko veido valsts datu sistēmas, kuras ir saistītas ar centrālo SIS II;

c) infrastruktūru sakariem starp centrālo SIS II un N.SIS II, kas pieslēgta NI-SIS.

2. N.SIS II var aizstāt ar šīs konvencijas 92. pantā minēto valsts nodaļu, šādā gadījumā dalībvalstīm nav jābūt valsts datnei.

3. Centrālās SIS II datubāze ir pieejama automatizētai meklēšanai katras dalībvalsts teritorijā.

4. Ja kāda dalībvalsts aizstāj valsts nodaļu ar N.SIS II, 92. panta 2. un 3. punktā minētā tehniskā nodrošinājuma vienības obligātās funkcijas attiecībā uz to valstu nodaļām kļūst par obligātām funkcijām attiecībā uz centrālo SIS II, neskarot pienākumus, kas minēti Lēmumā 2008/839/TI un Regulas (EK) Nr. 1104/2008 5. panta 1. punktā, 10. panta 1., 2. un 3. punktā.

49 OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.50 OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.

LV 27 LV

5. Centrālā SIS II nodrošina pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu un apstrādātu SIS datus, veiktu N.SIS II valsts eksemplāru tiešsaistes atjaunināšanu, N.SIS II valsts eksemplāru un centrālās SIS II datubāzes sinhronizāciju un saskanību un nodrošinātu kārtību N.SIS II valsts eksemplāru inicializēšanai un rekonstrukcijai.

6. Francija, kura ir atbildīga par tehniskā nodrošinājuma vienību, pārējās dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai nodrošinātu, ka meklēšanas rezultāts N.SIS II datnēs vai SIS II datubāzē ir līdzvērtīgs meklēšanas rezultātam 92. panta 2. punktā minēto valstu nodaļu datnēs.”»

2. Ar šādu tekstu aizstāj 119. panta pirmās daļas pirmo teikumu:

“Tehniskā nodrošinājuma vienības izveidošanu un lietošanu, kas minēta 92. panta 3. punktā, tostarp kabeļu uzstādīšanas izmaksas Šengenas Informācijas sistēmas valsts nodaļu sakariem ar tehniskā nodrošinājuma vienību, kā arī to pasākumu izmaksas, kurus veic saistībā ar uzdevumiem, kādi doti Francijai, saskaņā ar Lēmumu 2008/839/TI un Regulu (EK) Nr. 1104/2008 kopīgi apmaksā dalībvalstis.”

3. Ar šādu tekstu aizstāj 119. panta otro daļu:

“Šengenas Informācijas sistēmas valsts nodaļu izveidošanas un lietošanas izmaksas, kā arī izmaksas, ko rada uzdevumi, kas valstu sistēmām doti saskaņā ar Lēmumu 2008/839/TI un Regulu (EK) Nr. 1104/2008, sedz katra dalībvalsts atsevišķi.”»


171. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 51. pantu un Lēmuma 2007/533/TI 67. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

541/2010 1. panta 5. punkts jauns

18. pants

Vispārējā programmu vadības valde

1. Neskarot attiecīgos Komisijas, 17. pantā minētās komitejas, Francijas un dalībvalstu, kas piedalās SIS 1+, pienākumus un darbības, ar šo izveido tehnisko ekspertu grupu ar nosaukumu “Vispārējo programmu vadības valde” (turpmāk “valde”). Valde darbojas kā padomdevēja struktūra, kas nodrošina atbalstu centrālajam SIS II projektam un palīdz

LV 28 LV

saskaņot centrālo un valstu SIS II projektus. Valdei nav ne lēmumu pieņemšanas pilnvaru, ne pilnvaru pārstāvēt Komisiju vai dalībvalstis.

2. Valdē ir ne vairāk kā desmit locekļu, kas tiekas regulārās sanāksmēs. Dalībvalstis, kas darbojas Padomē un kas piedalās SIS 1+ , ieceļ ne vairāk kā astoņus ekspertus un tikpat lielu skaitu aizstājēju. Atbildīgā Komisijas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors no Komisijas amatpersonu vidus ieceļ ne vairāk kā divus ekspertus un divus aizstājējus.

Valdes sanāksmēs var piedalīties citi dalībvalstu eksperti un Komisijas amatpersonas, kas ir tieši iesaistītas SIS II projektu izstrādē, to attiecīgai administrācijai vai iestādei apmaksājot izdevumus.

Kā noteikts nolikuma 5. punktā, valde var uzaicināt citus ekspertus piedalīties valdes sanāksmēs, to attiecīgai administrācijai, iestādei vai uzņēmumam apmaksājot izdevumus.

3. Valdes sanāksmēs vienmēr uzaicina piedalīties ekspertus, ko iecēlusi dalībvalsts, kura veic prezidentvalsts pienākumus, un nākamā prezidentvalsts.

4. Valdes sekretariātu nodrošina Komisija.

5. Valde izstrādā savu nolikumu, kurā paredz konkrētas procedūras attiecībā uz šādiem jautājumiem:

– vadība, ko pēc kārtas veic Komisija un prezidentvalsts,

– sanāksmju vietas,

– sanāksmju sagatavošana,

– citu ekspertu iesaistīšana,

– informēšanas sistēma, lai sniegtu visu informāciju tām dalībvalstīm, kas nepiedalās valdē.

Nolikums stājas spēkā pēc tam, kad ir saņemts labvēlīgs atzinums no Komisijas atbildīgā ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora un no dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+ un ir iesaistītas 17. pantā minētās komitejas darbā.

6. Valde regulāri iesniedz rakstiskus ziņojumus par projekta virzību, tostarp arī par sniegtajiem padomiem un to pamatojumu, 17. pantā minētajai komitejai vai – attiecīgā gadījumā – atbilstīgajām Padomes darba sagatavošanas struktūrām.

7. Neskarot 16. panta 2. punktu, valdes darbību dēļ radušās administratīvās izmaksas un ceļošanas izmaksas sedz no Savienības vispārējā budžeta, ciktāl tās netiek atmaksātas no citiem līdzekļiem. Attiecībā uz to valdes locekļu, kurus iecēlušas dalībvalstis, kas kas piedalās SIS 1+ un darbojas Padomē, un ekspertu, kuri uzaicināti piedalīties saskaņā ar šā panta 3. punktu, ceļošanas izdevumiem saistībā ar valdes darbu piemēro Komisijas “Noteikumus par to izdevumu atlīdzināšanu, kas rodas Komisijā nenodarbinātām personām, kuras kā eksperti ir uzaicinātas piedalīties sanāksmēs”.

LV 29 LV

1104/2008

19. pants

Ziņošana

Par SIS II izstrādes gaitu un migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II Komisija ik pēc sešiem mēnešiem iesniedz progresa ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, šādu ziņojumu pirmoreiz iesniedz 2009. gada pirmo sešu mēnešu laikposma beigās.

jauns

20. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1104/2008 un Lēmumu 2008/839/TI atceļ.

Atsauces uz atcelto Regulu (EK) Nr. 1104/2008 un Lēmumu 2008/839/TI uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

1104/2008 (pielāgots)1 541/2010 1. panta 6. punkts(pielāgots)

21. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 1Tā zaudē spēku dienā, ko nosaka Padome, pieņemot lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 2. punktu un Lēmuma 2007/533 71. panta 2. punktu, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2013. gada 31. martā vai, ja saskaņā ar 1. panta 3. punktu notiek pāreja uz alternatīvu tehnisko risinājumu, ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē,

Padomes vārdā —priekšsēdētājs

LV 30 LV

I PIELIKUMS

Atceltie tiesību akti ar secīgiem to grozījumiem

Padomes Regula (EK) Nr. 1104/2008

(OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.)


(OV L 155, 22.6.2010., 19. lpp.)

Padomes Lēmums 2008/839/TI

(OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.)


(OV L 155, 22.6.2010., 23. lpp.)

LV 31 LV

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula



Šī regula

1. pants 1. pants 1. pants













- - 14. pants


- -


16. pants 16. pants -


17.a pants 17.a pants 18. pants


- - 20. pants


- - I pielikums

- - II pielikums

LV 32 LV

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS...................................................34

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums........................................................................34

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā......................................................34

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība ...............................................................................34

1.4. Mērķi......................................................................................................................34

1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, ko plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu 34

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības.................................................34

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme..............................................................................35

1.4.4. Rezultāti un ietekmes rādītāji ..................................................................................35

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums ......................................................................35

1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības .........................................................................35

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība ..........................................................................35

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas ..............................................36

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem....................36

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme...................................................................................36

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi....................................................................................36

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI ...............................................................................38

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi.......................................................................38

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma.............................................................................38

2.2.1. Apzinātie riski ........................................................................................................38

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes..................................................................................38

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi.....................................................38

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME .......39

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas...............................................................................................................................39

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem.........................................................................40

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums ...............................................40

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām ........................................................42

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām .........................................44

LV 33 LV

3.2.3.1. Kopsavilkums.........................................................................................................44

3.2.3.2. Paredzamās cilvēkresursu vajadzības ......................................................................46

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu .........................................................48

3.2.5. Trešo personu iemaksas ..........................................................................................48

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem .......................................................................49

LV 34 LV

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes Regulai par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (pārstrādāta redakcija)

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā51

18. nodaļa. Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa (18. sadaļa)

Solidaritāte – Ārējās robežas, atgriešanās, vīzu politika un personu brīva pārvietošanās (18 02. nodaļa)

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību52

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi

1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, ko plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Stokholmas programmā53 iekļautā ES informācijas pārvaldības stratēģija ir viena no prioritātēm, ko Eiropadome 2010. gadā noteica brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Šengenas Informācijas sistēma ir viens no svarīgākajiem kompensējošiem pasākumiem, lai panāktu augstu drošības līmeni pēc kontroles atcelšanas pie iekšējām robežām.

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr.1: Ļaut personām šķērsot iekšējās robežas bez robežpārbaudēm, veicināt drošas robežas un novērst nelikumīgu migrāciju, turpmāk izstrādājot integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu un augstus robežpārbaužu standartus, ieskaitot SIS II izveidi un finansiālu atbalstu no Ārējo robežu fonda.

51 ABM: — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.52 Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.53 "Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā", OV C 115, 4.5.2010.,

1. lpp.

LV 35 LV

Attiecīgā ABM/ABB darbība

18.02. nodaļa: Solidaritāte – Ārējās robežas, atgriešanās, vīzu politika un personu brīva pārvietošanās

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Migrēšanas instrumentu54 mērķis ir veicināt sekmīgu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II, precizējot migrēšanas arhitektūru, tehniskos priekšnosacījumus, pašas migrēšanas posmus un Komisijas un SIS 1+ iesaistīto dalībvalstu attiecīgās atbildības jomas.

Priekšlikuma galvenais nolūks ir saskaņot migrēšanas tiesisko regulējumu ar dalībvalstu ekspertu atbalstīto tehnisko scenāriju55 un iekļaut tiesiskajā regulējumā dažus papildu elementus attiecībā uz elastīgumu (skatīt 1.5.3. turpmāk).

Turklāt priekšlikums pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā apvieno vienā tiesību aktā migrēšanas tiesisko regulējumu, kas iepriekš bija sadalīts divos tiesību aktos atbilstoši iepriekšējo līgumu pīlāru struktūrai.

1.4.4. Rezultāti un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus

Priekšlikuma galvenais mērķis būs sasniegts līdz ar SIS 1+ datu sekmīgu augšupielādi SIS IIcentrālajā sistēmā (un valstu sistēmās), valstu lietojumprogrammu sekmīgu pārslēgšanu un, visbeidzot, visu SIS II funkciju pieejamību visās dalībvalstīs.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Dalībvalstīm un Komisijai ir nepieciešams ieviest visus tehniskos elementus un sekmīgi veikt testus, kas vajadzīgi visaptverošajam testam migrēšanas sagatavošanas posmā.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

SIS II pēc sava rakstura ir informācijas apmaiņa par noteiktām personu un objektu kategorijām starp tiesībsargājošām iestādēm, robežsardzes, muitas, vīzu un tiesu iestādēm Šengenas līguma valstīs. Komisija ir atbildīga par SIS II, sakaru infrastruktūras un konvertētāja tehnisko izstrādi. Turklāt Komisijai ir jāturpina koordinēt darbības saistībā ar SIS II izstrādi un jāsniedz dalībvalstīm nepieciešamais atbalsts to uzdevumu un atbildības jomu īstenošanā, tādējādi nodrošinot konsekvenci starp centrālo projektu un valstu projektiem.

54 Padomes 2008. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1104/2008 par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas

(SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.); Padomes 2008. gada 24. oktobra Lēmums 2008/839/TI par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.).

55 Šo tehnisko scenāriju (ko sauc arī par "Migrēšanas plānu") dalībvalstis vienprātīgi apstiprināja SISVIS komitejas sanāksmē 2011. gada 23. februārī.

LV 36 LV

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami elastīgam, lai izvairītos no liekām izmaksām saistībā ar migrēšanas procesu. Jo īpaši, dalībvalstīm, kas jau ir pārgājušas uz SIS II, ir jāļauj izmantot visas sistēmas funkcijas, negaidot, kamēr visas atlikušās dalībvalstis veiks sekmīgu pāreju.

Tāpat ir nepieciešams paredzēt iespēju līdzfinansēt no Eiropas Savienības vispārējā budžeta valstu konkrētus pasākumus saistībā ar migrēšanu (un jo īpaši saistībā ar dalībvalstu piedalīšanos testēšanas pasākumos, ko paredz migrēšana), lai sekmētu raitu un sistemātisku migrēšanas procesu.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Priekšlikuma pamatā ir Regula (EK) Nr. 1987/200656 un Padomes Lēmums 2007/533/TI57 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu.Ierosinātās regulas darbības termiņa beigas tiks noteiktas ar diviem iepriekš minētajiem tiesību aktiem. Turklāt šis priekšlikums ir saskanīgs ar citiem tiesību aktiem par SIS II testēšanu, tīklu un drošību.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 2012. gada 1. jūlija58 līdz migrēšanas pabeigšanai, kas paredzama ne vēlāk kā 2013. gada 30. jūnijā.

– Finansiālā ietekme no 2012. gada līdz 2013. gadam

Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

Piezīmes

Migrēšanas termiņa beigu datums nav noteikts ierosinātajā regulā, to noteiks Padome saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 2. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 71. panta 2. punktu.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi59

Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

56 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes

Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.).57 Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmums 2007/533/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas Sistēmas (SIS II)

izstrādi, OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.58 Datums, no kura paredzēts piemērot grozīto Padomes regulu, kas ierosināta šajā priekšlikumā.59 Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē:

http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

LV 37 LV

Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– izpildaģentūrām

– Kopienu izveidotām struktūrām60

– valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

60 Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

LV 38 LV

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Komisija rūpīgi un pastāvīgi uzrauga un pārrauga līgumslēdzēja darbu, cieši sadarbojoties ar kvalitātes nodrošināšanas līgumslēdzēju un Vispārējo programmu vadības valdi.

Saskaņā ar līguma nosacījumiem Komisija regulāri novērtē padarīto SIS II projektā, darba rezultātus salīdzinājumā ar prasītajiem standartiem un iepriekš noteiktiem kritērijiem, sadarbojoties ar kvalitātes nodrošināšanas līgumslēdzēju.

Saskaņā migrēšanas instrumentu 18. pantu Padomei un Eiropas Parlamentam reizi sešos mēnešos nosūta progresa ziņojumus, kuros apraksta paveikto darbu pie otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādes un sagatavošanos migrēšanai no SIS 1+ uz SIS II. Šajos ziņojumos sistemātiski iekļauj iedaļu ar sīku izklāstu par budžeta izpildi (saistībām un maksājumiem) saistībā ar centrālo SIS II projektu.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1. Apzinātie riski

1. Centralizētā līmenī: kavējuma risks vispārējā grafikā sakarā ar neparedzētiem notikumiem vai galvenā izstrādes līgumslēdzēja neapmierinošiem darba rezultātiem.2. Valstu līmenī: kavējuma risks ar ietekmi uz vispārējo grafiku sakarā ar vienas vai vairāku dalībvalstu nepietiekamu izstrādes gatavību valsts līmenī (dažu dalībvalstu nepietiekamā gatavība dalībai testēšanas posmos, kas paredzēti vispārējā grafikā, sakarā ar kavējumiem publiskā iepirkuma procedūrā, tehniskām problēmām vai nepietiekamu finansējumu, lai turpinātu izstrādi valsts līmenī un pabeigtu migrēšanu).

Ja vismaz viena no dalībvalstīm nebūs savlaicīgi gatava, tas var apdraudēt SIS II darbības uzsākšanu, jo nebūs izpildīti tiesiskie priekšnosacījumi (t.i., visām dalībvalstīm ir jāpaziņo par savu gatavību, un visās dalībvalstīs ir sekmīgi jāpabeidz visaptverošais tests).

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Komisija, sadarbojoties ar Vispārējo programmu vadības valdi, dalībvalstīm un savu kvalitātes nodrošināšanas līgumslēdzēju, cieši uzrauga projekta riskus.

Ja tiks izmantots līdzfinansējums, tā kontroli veiks Komisija un Revīzijas palāta.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Komisija saskaņā ar Finanšu regulas priekšrakstiem novērtē, izlemj un pārvalda līdzfinansējuma risinājumu (ar dotācijām) no Savienības vispārējā budžeta. Komisija var samazināt, apturēt vai pārtraukt savu finansiālo ieguldījumu. Komisija un Revīzijas palāta būs tiesīgas veikt visas vajadzīgās pārbaudes un inspekcijas, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību Savienības finanšu interesēm un to aizsardzību pret jebkuru krāpšanu vai nelikumību.

LV 39 LV

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Budžeta pozīcija Izdevumu veids Iemaksas Daudzgadu

finanšu shēmas

izdevumu kategorija

Numurs Šengenas informācijas sistēma II

Dif. (61)

no EBTA62

valstīm

no kandidātval

stīm63

no trešām valstīm

Finanšu regulas 18. panta 1. punkta

aa) apakšpunkta nozīmē

3A 18 02 04 Dif. NĒ NĒ JĀ NĒ

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: tādu nav

61 Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.62 EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija. 63 Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

LV 40 LV

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: 3 A Brīvība, drošība un tiesiskums

DG: HOME2012. gads (pro rata

no 1. jūlija)

2013. gads (pro rata

līdz 30. jūnijam

)

N+3 gads

Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo

gadu skaitu (skat. 1.6. punktu)

KOPĀ

Darbības apropriācijasSaistības (1) 28,120 7,120 35,240Budžeta pozīcijas numurs 18 02 04Maksājumi (2) 18,184 17,056 35,240Saistības (1a)

Budžeta pozīcijas numursMaksājumi (2a)

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu darbības programmu piešķīrumiem64

Budžeta pozīcijas numurs (3)

Saistības =1+1a +3 28,120 65 7,120 35,240

KOPĀDG HOME apropriācijas

Maksājumi=2+2a

+318,184 17,056 35,240

64 Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība,

tiešā pētniecība.65 Tā kā vēl aizvien ir pieejamas neiztērētas summas, tās tiks izmantotas. Tāpēc netiks pieprasīti budžeta grozījumi.

LV 41 LV

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: 5 “Administratīvie izdevumi”


2012. gads

(pro ratano

1. jūlija)

2013. gads

(pro ratalīdz

30. jūnijam)

N+3 gads Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu

(skat. 1.6. punktu) KOPĀ

DG: HOME Cilvēkresursi 2,675 2,439 5,114

Pārējie administratīvie izdevumi 0,152 0,152 0,304

KOPĀ DG HOME 2,827 2,590 5,418 7,068

KOPĀDaudzgadu finanšu shēmas

5. IZDEVUMU KATEGORIJASapropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa) 2,827 2,590 5,418


2012.gads 2013. gads N+3 gads

Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu

(skat. 1.6. punktu)KOPĀ

Saistības 30,947 9,710 40,658KOPĀDaudzgadu finanšu shēmas 1. – 5.5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

apropriācijas Maksājumi 21,011 19,646 40,658

LV 42 LV

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus

2012. gads (pro rata no 1. jūlija) 2013. gads (pro rata līdz 30. jūnijam) KOPĀ

Rezultāta veids66 Vidējās gada izmaksas pa rezultātu

Rez

ultā

tu

daud

zum

s

Izmaksas

Rez

ultā

tu

daud

zum

s

IzmaksasKopējais rezultātu

daudzumsKopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr.167

SIS II darbības sagatavošana

Rezultāts Nr. 1 SIS II izmaiņas 0 0 0

Rezultāts Nr. 2 Kvalitātes nodrošināšana 1,250 1,250 2,500

Rezultāts Nr. 3 sTESTA (sakaru infrastruktūra)

7,500 0 7,500

Rezultāts Nr. 4 Drošības audits 0,500 0 0,500

Rezultāts Nr. 5 Drošības risinājums 0,500 0 0,500

Rezultāts Nr. 6 Dalībvalstu līdzfinansējuma68 variants

15,750 5,250 21,000

66 Rezultāti ir attiecīgie produkti un pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).67 Kā aprakstīts iedaļā 1.4.2. "Konkrētie mērķi…".

LV 43 LV

Rezultāts Nr. 7 Vispārējo programmu vadība 0,120 0,120 0,240

Rezultāts Nr. 8 Pētījumi 2,000 0 2,000

Rezultāts Nr. 9 Informācijas kampaņa 0,500 0,500 1,000

Starpsumma konkrētajam mērķim Nr. 1 28,120 7,120 35,240

IZMAKSAS KOPĀ 28,120 7,120 35,240

68 Izmaksas saistībā ar dalībvalstu piedalīšanos migrēšanas sagatavošanas darbībās, jo īpaši testu koordinēšanā. Aplēses liecina, ka papildu izmaksām par migrēšanas

sagatavošanu jābūt aptuveni vienādām katrai dalībvalstij, neatkarīgi no tās lieluma: 1 projekta vadītājs EUR 1500/dienā, 4 speciālisti, katrs EUR 1200 dienā (datubāzes administrators, sistēmu speciālists un lietojumprogrammu speciālist/izstrādātāji), un 2,5 operatori, katrs EUR 700 dienā, dienas izmaksu summa ir EUR 8 050 dienā un kopējā summa par 120 dienām ir EUR 966 000 katrai dalībvalstij, kas piedalās SIS1+. Tiek pieņemts, ka 2012. gadā tiks piešķirti 75 % no saistītajām apropriācijām un pārējās apropriācijas piešķirs 2013. gadā.

LV 44 LV

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1. Kopsavilkums

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:


2012. gads

(pro ratano

1. aprīļa)

2013. gads

(pro ratalīdz

30. jūnijam)

N+3 gadsIekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu)

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas

5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi 2,675 2,439 5,114

Pārējie administratīvie izdevumi

0,152 0,1520,304

Starpsumma —Daudzgadu finanšu

shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

2,827 2,590 5,418

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5.

IZDEVUMU KATEGORIJAS69

Cilvēkresursi

Pārējie administratīvie izdevumi

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu

shēmas 5. IZDEVUMU

KATEGORIJAS

69 Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta

izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

LV 45 LV

KOPĀ 2,827 2,590 5,418

LV 46 LV

3.2.3.2. Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

2012. gads

2013. gads

Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu)

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) 33 32

XX 01 01 02 (Delegācijas)

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnas slodzes ekvivalentu – FTE)70

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) 17 12

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNEdelegācijās)

- Galvenā mītne72

XX 01 04 yy71

- Delegācijas

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība)

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (precizēt)

KOPĀ 50 44

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Tas neskar Eiropas Aģentūraslielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā73 izveidi un uzdevumu eksternalizāciju minētajai aģentūrai, ar ko līdz 2013. gada beigām tiks atbrīvoti 50 FTE (27 amata vietas un 23 FTE ārštata darbiniekiem), kas strādā pie SIS II, VIS unEURODAC.

70 CA — līgumdarbinieki; INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās (Jeune Expert

en Délégation) , LA — vietējais darbinieks; SNE—valstu norīkotie eksperti. 71 Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām

(kādreizējām „BA” pozīcijām).72 Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas

Zivsaimniecības fonds (EZF).73 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1077/201,1 ar ko izveido

Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OVL 286, 1.11.2011., 1. lpp.).

LV 47 LV

2012. gads

Aprēķins: Ierēdņi un pagaidu darbinieki

AD/AST – 127 000 EUR gadā * 33 personas = 4,191 milj. EURNo 1. jūlija līdz 31. decembrim: 2,096 milj. EUR

Aprēķins: Ārštata darbinieki

Līgumdarbinieki: 64 000 EUR gadā * 9 personas = 0,576 milj. EURValstu eksperti: 73 000 EUR gadā * 8 personas = 0,584 milj. EURKopā ārštata darbinieki: 1,160 milj. EUR

No 1. jūlija līdz 31. decembrim: 0,580 milj. EUR

2013. gads

Aprēķins: Ierēdņi un pagaidu darbinieki

AD/AST – 127.000 EUR gadā * 32 personas = 4,064 milj. EUR

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam: 2,032 milj. EUR

Aprēķins: Ārštata darbinieki

Līgumdarbinieki: 64.000 EUR gadā * 7 personas = 0,448 milj. EURValstu eksperti: 73.000 EUR gadā* 5 personas = 0.365 milj. EURKopā ārštata darbinieki: 0,813 milj. EUR

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam: 0,407 milj. EURVeicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki Programmu koordinācija, projektu pārvaldība, novērtēšana un ziņojumi, publiskais iepirkums, līgumu pārvaldība

Ārštata darbinieki Tehniskā pārvaldība, IT un administratīvais atbalsts

LV 48 LV

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma74.

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2012.gads

2013.gads

Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu

(skat. 1.6. punktu)Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru

KOPĀ —Līdzfinansējuma apropriācijas

74 Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

LV 49 LV

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

dažādus ieņēmumus

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu vai cits līdzfinansējums (norādīt finansētāju), paredzamais līdzfinansējuma apjoms jānorāda šajā tabulā (ja finansētāji ir vairāki, var pievienot papildu rindas). Nepiemēro.

Norvēģijas iemaksa 2,406882 % apmērā un Īslandes iemaksa 0,073102 % apmērā [2010. gada skaitļi] darbības izmaksām, pamatojoties uz 12. panta 1. punkta otro daļu Nolīgumā starp Eiropas Savienības Padomi un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā75.

Šveices iemaksa 3,043387 % apmērā un Lihtenšteinas iemaksa 0,026579 % apmērā [2010. gada skaitļi] darbības izmaksām, pamatojoties uz 11. panta 3. punkta otro daļu Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par pēdējās asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā76.


Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme77

Budžeta ieņēmumu pozīcija:

Kārtējā budžeta gadā

pieejamās apropriācijas 2012. gads 2013.

gadsIekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu)

NO ieguldījums 0,438 0,411

IS ieguldījums 0,013 0,012

CH ieguldījums 0,553 0,519

LIE ieguldījums 0,005 0,004

KOPĀ xxxx. pants 1,009 0,947

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

75 OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.76 OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp. un OV L 160, 18.6.2011., 84. lpp.77 Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām,

t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

LV 50 LV

Skatīt iepriekš.

lv lv - european parliament ajos tiesību aktos paredzēts, ka dalībvalstīm, kas piedalās sis1+,...

Documents