ŠAJĀ NUMURĀ LASIET: NoSkAIdRoTI UzņēMīgĀkIE LATvIEŠI ApvIENoTAJĀ kARALISTē — 4., 5. Lpp

Top gRANdIozĀkIE JĀņI ĀRpUS LATvIJAS!

8., 9. Lpp

JAUNUMS — pIELIkUMS «pASĀkUMA cEļvEdIS»

SAŅEM:

Un visur, kur redzi MoneyGram logo

NOSŪTI NO:

00800 8971 8971 www.moneygram.com

*Papildus komisijas maksai par naudas pārskaitījuma veikšanu var tikt piemērots arī MoneyGram vai tā oficiālo pārstāvju noteiktais valūtas maiņas kurss. MoneyGram International Limited ir pilnvarota maksājumu iestāde, kuru uzrauga Finanšu pakalpojumu pārvalde. Post Office, Going Places, Thomas Cook, DnB NORD, LBB, Swedbank un Paritate Bank ir MoneyGram International Limited oficiālie pārstāvji naudas pārskaitījumu veikšanā. ©2011 MoneyGram. Visas tiesības aizsargātas.

APSVEIC VIŅU

MĀTES DIENĀ

SŪTI NAUDU

SAVIEM MĪĻAJIEM

PAR LIELISKI

ZEMĀM CENĀM*

CS3427_morthers_day_press_ad_270x190_L_lv_v1.indd 1 21/04/2011 13:39

kARALISkĀS kĀzASPublicitātes fotoInga Svarena

2011. gada 29. aprīlī 11.00

(13.00 pēc Latvijas laika) vest-minsteras abatijā sākās Lielbri-tānijas prinča viljama un keitas Midltones svinīgā laulību cere-monija, un to klātienē vēroja aptuveni 1900 viesu ārvalstu karaļnamu pārstāvji, politiķi un slavenības.

Viljama un Keitas kāzas bija lielā-kās karaliskās kāzas kopš 1981.gada, kad laulājās Viljama vecāki — princis Čārlzs un princese Diāna.

29 gadus vecā Keita un 28 gadus vecais Viljams iepazinās 2001. gadā, kad abi studēja mākslas vēsturi Sen-tendrūsa universitātē Skotijā.

Par drošību kāzu laikā gādāja ap-tuveni 5000 britu policistu, arī aizsar-

dzības pasākumu speciālisti un bru-ņoti likumsargi.

Viljama vedējs bija viņa brālis princis Harijs, bet galvenās līgavas māsas pienākumus pildīja Keitas māsa Filipa.

Pēc ceremonijas jaunlaulātie svinī-gā procesijā zirgu vilktā karietē devās uz Bekingemas pili. Viņus pavadīja karavīri zirgu mugurās. Uz svinīgajām pusdienām Bekingemas pilī pēc cere-monijas ieradās aptuveni 650 viesu, bet banketā pēc tam ielūgti aptuveni 300 cilvēku. Banketā viesus izklaidēja britu dziedātāja Elija Gouldinga.

29. aprīlis Lielbritānijā bija brīv-diena, un karaliskā pāra kāzas tika svinētas visā valstī. Krogi Lielbritānijā bija atvērti vēl ilgi pēc ierastā slēgša-nas laika.

Kāzas varēja vērot daudzos pasau-les televīzijas kanālos. Varēja noklau-sīties komentārus par jaunā pāra un

kāzu viesu tērpiem. Kāds laikraksts Keitas kleitu no-sauca par triumfu. Britu žurnālisti bez mitas stās-tīja par dāmu cepurēm un kungu smokingiem. Uz ielām bija tūkstošiem skatītāju, pie kam neti-ka ievērotas nekārtības pūlī. Par ko brīnījās kāda komentētāja no ASV. Šīs kāzas tika rīkotas ar ļoti plašu rezonansi, britu ka-raļnamam uzsverot, ka tas vēlas saglabāt saikni ar vienkāršo tautu.

Latvijas valsts prezi-dents Valdis Zatlers ap-sveikuma vēstulē jaun-laulātajiem novēlēja, lai viņu nākamie dzīves gadi būtu piepildīti ar mīlestī-bu, prieku un laimi.

zIņAS

Ir pienācis maijs — pavasara pē-dējais mēnesis. Tas ieradies ar sau-li, ziediem visās varavīksnes krāsās un jautru noskaņu sirdīs un darbos. Maijs vienmēr atgādina jaunību, kad cilvēks dzīvo kaut kā liela un skaista priekšnojautās. Krāsas, melodijas, noskaņas — viss satrauc dvēseli. Pa-visam drīz pieneņu zelta brošas koši mirdzēs uz zaļā pļavu mēteļa. No rīta pamostoties, putni sacentīsies savā starpā par skanīgāko āriju, un pašam gribēsies dziedāt tiem līdzi, priecā-ties, ka Zeme atkal pamodusies un plaukst pilnā sparā. Savā patiesumā tu arī jūties kā Dabas Mātes bērns. Maijs ir tāds patīkams mēnesis, jo varam to uzskatīt par ģimenes mē-nesi. Maija otrajā svētdienā svinama Mātes diena un 15. maijā atzīmējama Ģimenes diena. Sasparosimies vasa-ras darbiem, sakopsim savu apkārtni, atbrīvosimies no gružiem un izbaudī-sim tuvojošos vasaru!

Paldies atbalstītājiem laikraksta tapšanā! Kompānijai «MoneyGram», A/S «Laima», «Levenes» advokātu birojam, pārvadātāju kompānijai «DiamondTS» un personīgi Dairim Dimantam, «MCHL» kompensācijas kompānijai no Mančestras un «Dilo-Auto» no Northemptonas.

Jūnijā «Anglo Baltic News» gatavo divus speciālizdevumus Līgo pasā-kumiem «Straumēnos» un Bostonā. Tie, kuriem interesē iespēja pastāstīt citiem  par savu biznesu vai produk-tiem, paveras lieliska izdevība laik-rakstā ievietot reklāmu vai sludināju-mu! Jūs pārsteigs īpaši zemās cenas un draudzīgās atlaides!

Uz sadarbību aicinot —

dace gaileInformatīvā izdevuma

«Anglo Baltic News» redaktore

REdAkToRES SLEJA

«ANgLo BALTIc NEwS» koMANdAI pIEvIENoJUŠĀS žURNĀLISTE UNA gRIŠkEvIčA

UN JURISTE dzIdRA NooRUna griškeviča informēs lasītājus par norisēm kultūras un izklaides jomā Lat-

vijā, kā arī latviešu mākslinieku sasniegumiem pasaulē. Pašlaik viņa studē Bizne-sa augstskolā «Turība» sabiedrisko attiecību specialitātē un raksta vairākiem preses izdevumiem, tostarp žurnālam «Izklaide», «Dari Pats!», «Lietišķā Diena» un žurnālam «Privātā Dzīve». Rakstu uzmanības centrā — aizraujošas personī-bas, norises kultūras un biznesa sfērā. Žurnāliste ir pārliecināta — latviešiem ir ar ko lepoties! To apliecina gan dziedātāja Fox Lima, gan diriģents Andris Nelsons, gan kinorežisors Kaspars Goba, gan daudzi citi. «Tādēļ vēlos ar viņiem iepazīsti-nāt «Anglo Baltic News» lasītājus, jo talantīgu latviešu, par kuriem vēl var tik daudz stāstīt, mums nudien netrūkst! Un ievērības cienīgu notikumu ir gana daudz. Ma-nuprāt, tie varētu interesēt arī tiem, kas pārcēlušies uz dzīvi Anglijā.»

LATvIJAS UzņēMUMI

pIEdALĀS IzSTĀdē

Londonas izstāžu centrā «olimpia» šī gada 3.-4.

aprīlī notika Eiropas dabisko un organisko (Natural &organ-ic) produktu izstāde.

Dau dzo dalībnieku vidū bija arī Latvijas ražotāji, kas plašākai publikai piedāvāja savus videi draudzīgos produktus. Latviju pārstāvēja firmas: «Dabas dārzs», «Bio2You», «Humate Green Ok», «Orgamint», «Dzintars», «Kalna Smīdes», «Mondo Berry Ltd», «Madara», «Biorganik».

«Anglo Baltic News» pārstāvji apmeklēja šo izstādi, iepazinās ar bagātīgo dabiskās kosmētikas produktu klāstu, tās ražotājiem un tikās ar firmas «Dzintars» pārstāvjiem.

dzidra Noor Anglijā ieceļoja 1999. gada beigās un uz dzīvi apmetās Lon-donā. Viņas angļu valodas zināšanas bija vājas. 2000. gadā Dzidra pieteicās angļu valodas kursos.  2002. gadā viņa pārcēlās uz Mančestru, turpināja mācī-bas dažādos kursos, lai paplašinātu zināšanas, un paralēli strādāja. 2003. gadā Dzidra uzsāka mācības «Manchester College of Arts and Technology» juridis-kajā specialitātē, kas bija sagatavošanās posms pirms studijām universitātē. 2005. gadā sākās bakalaura studijas jurisprudencē ( LLB law) «Manchester Metropolitan Univeristy». Līdztekus mācībām Dzidra strādāja uzņēmumā «Ci-tizens Advice Bureau», kas deva viņai papildzināšanas visdažādākajās nozarēs. 2008. gadā sekmīgi pabeidza universitāti un tad gadu mācījās juridiskās prak-ses kursā (LPC) «BPP Manchester». 2010. gadā viņa uzsāka darbu juridiskajā kompānijā «Salam and Co Solicitors», kur nodarbojās ar nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu, ģimenes lietām un imigrāciju. 2011. gadā Dzidra no-mainīja darba devēju un sāka darbu «Clear Law Solicitors», kur klientiem palī-dzēja saņemt kompensācijas par miesas bojājumiem. Kopš 2010. gada Dzidra Noor palīdz vadīt un sniedz juridiskos pakalpojumus kompānijai «MCHL», kā arī strādā tulkošanas kompānijā «Lingo Direct».

2011. gada maijs Nr. 5(10)

JAUNS LATvIJAS ModES

MĀkSLINIEkU INTERNETvEIkALS

Latvijas modes māksli-nieku interneta veikalā

www.CreativeLatvia.com iespē-jams iegādāties unikālus un kvalitatīvus Latvijas dizaineru veidotus un ražotus tērpus.

Daļu tērpu un aksesuāru ir iespē-jams pasūtīt vēlamā izmērā un krāsā pēc klienta ieskatiem, bet daļa preču ir pieejama vienā vai pāris ekskluzī-vos eksemplāros. Veikalā pārstāvēti vairāk nekā 40 dažādu Latvijas mo-des zīmolu, kas piedāvā sieviešu, vī-riešu un bērnu apģērbu, aksesuārus un neparastas koncepcijas dizaina priekšmetus. Veikalā nopērkami tādu zīmolu un autoru kā «QooQoo», «Hypnosis Fashion», Baiba Ripa, Vita Radziņa, «Salt», «ArtBag» produkcija. Domājot par pircējiem, kas atrodas ārpus Latvijas, veikalā nupat ir ievies-ta jauna norēķinu sistēma, kas klien-tiem internetā ļauj norēķināties ar maksājumu kartēm, padarot iepirk-šanās procesu ātrāku un ērtāku.

LATvIJAS UzņēMUMI SvEIc pRINcI vILJAMU UN kEMBRIdžAS

hERcogIENI kĀzU dIENĀ

Šī gada 3. maijā Latvijas Republikas vēstniecība Ap-vienotajā karalistē nogādāja Lielbritānijas prin-

cim viljamam un viņa sievai keitai Latvijas uzņēmumu «Laima» un «hugu» sarūpētās kāzu piemiņas veltes.

Karaliskajam pārim tika pasniegta «Laimas» šokolādes konfekšu īpašā izlase un Latvijā ražotais HUGU lācītis (ar rokām tamborēts un aitas vilnu pildīts lācītis, kurā iespējams ierunāt vēlējumu dāvanas saņēmējam un saglabāt to uz mūžu). Abu uzņēmumu sagādātās dā-vanas ir simboliskas, jo pārstāv gan salīdzinoši senas šokolādes ražo-šanas tradīcijas un teicamu kvalitāti, gan arī inovatīvu produktu, kas balstās uz vēl senākām amatniecības tradīcijām, kāds ir Latvijā radīts un ražots HUGU lācītis.

Britu karaliskajās kāzās šī gada 29. aprīlī Latviju pārstāvēja Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais.

NoTIkUMI

LIELdIENU gAIdīŠANAS SvēTkI BRAdfoRdĀ

Dace Gaile

Šoreiz stāsts būs par Ai-garu opihtinu, kurš nu

jau piekto gadu dzīvo Anglijā. Aigars šeit ieradās 2006. gadā ne jau tādēļ, ka Latvijā viņam slikti klājās, bet, lai atkal apvie-notos ar savu Anglijā dzīvojošo ģimeni.

Kad «Anglo Baltic News» no Aiga-ra saņēma pateicības vēstuli par pa-līdzību darba meklēšanā, man radās interese šo cilvēku uzmeklēt un uzzi-nāt ko vairāk par viņa darba gaitām Anglijā.

Latvijā Aigars strādāja Rīgas mai-zes kombinātā «Druva». Kā viņš sme-jas, tika darīti visdažādākie darbi: «Sāku tur strādāt kā maizes cepējs un 25 gadus ilgā pieredze ļāva uzdienēt līdz ražošanas direktora amatam.» Arī Anglijā šo piecu gadu laikā izmēģi-nāti dažādi amati — pastrādāts gan pārtikas rūpnīcā, gan ziedu fabrikā, veikti visvisādi darbi, kurus piedā-vāja darba aģentūras. Ar esošo dzīvi bijis pilnīgi apmierināts, jo ierodoties šajā valstī ne uz ko labāku bez darba pieredzes un valodas zināšanām nav cerējis.

Kā stāsta Aigars, tad klusībā viņam

pRofESIoNĀLS LATvIEŠU pĀRTIkAS TEhNoLogS cEp SALdSkĀBMAIzI ANgLIJAS vIdIENē

«daugavas vanagu» fonda Bradfordas

nama Radošā darbnīca 17. ap-rīlī visus aicināja uz pūpolsvēt-dienas pasākumiem un Lieldie-nu gaidīšanas svētkiem.

Saulainais un siltais rīts tā vien ai-cināja iet palūkot, kas notiek nama pagalmā. Visus viesus — lielus un mazus, svētkiem izgreznotajā sētā saimniece sagaidīja ar pūpolu pē-rienu, vēlot: «Veselību iekšā, slimību ārā!» Ar latvju dainām iesākot rītu, saimniece vedināja augstu šūpo-ties un kārtīgi izlēkāties. Tad, kur gadījies, kur ne — ar lielu troksni un raibu olu grozu sētā ielēca Liel-dienu Zaķis. Nu sākās dažnedažādas nopietnas un jautras izdarības: olu krāsošana sīpolu mizās (kamēr tās vārījās, bērni savu fantāziju piepil-dīja, krāsojot papīra olas); zaķu lēk-šanas sacensības un rotaļas. Zaķis Gudrinieks pēc tautas ticējumiem pamācīja, kas Lieldienās darāms, lai vairotu smukumu, gudrību, veselī-bu, saticību, veiksmi un labklājību.

Kad olas bija izvārītas — vispirms bija jāskatās, kas sanācis, tad sākās «olu kaujas» — sišanās ar olām, lai noskaidrotu, kuram stiprākā; ripinā-šana, kuram tālāk aizripos un kurš veiksmīgāk var trāpīt citai olai; olu komandu stafetes un «gaiļu cīņas».

Kad lielie darbi bija padarīti — varēja sākties svētku koncerts. Visus priecēja Radošās darbnīcas Zaķu Ģimenes priekšnesumi, deju kopas «Kamoliņš» danči un folkloras kopas «Dūdalnieki» skanīgās dziesmas, arī kopīgi dejotās, visiem zināmās, de-jas «Plaukstiņpolka» un «Tūdaliņ, tā-gadiņ». Laiks paskrēja ātri, un sētas saimniece teica atvadu vārdus svētku dalībniekiem, vēlot visiem patiešām priecīgas Lieldienas! Vēl tikai paldies raibi krāsotas oliņas veidā visiem, kas gādāja, lai šī gada Pūpolsvētdie-na Bredfordā būtu jauki, priecīgi un izdevušies svētki — visiem koncerta dalībniekiem, Viesturam Silinskim un latviešu kluba īstenajai saimniecei Rutai Dambītei.

Radošās darbnīcas vadītājas – Gita Robalde un Anda Krolle

«INTEREŠU cENTRS BēRNIEM UN JAUNIEŠIEM» LESTERĀ (LEIcESTER)

Ivetas Ročānes vadībā dar-bu uzsācis «Interešu centrs

bērniem un jauniešiem». Atklāšanas pasākumā bērni un ve-

cāki tika iepazīstināti ar mūzikas sko-lotāju Edgaru Čužinski, mākslas sko-lotāju Ivetu Ročāni, rotaļu un literatū-ras skolotāju Līgu Orlovsku. Bērni jau pirmajā tikšanās reizē ar prieku gāja rotaļās, un katrs dobē iestādīja puķi. 29. maijā, kad ziedēs gan iestādītās puķes, gan bērnu sirdis, tiks atklāta izstāde un sniegts koncerts «Sapnis vasaras naktī» Līgas Orlovskas reži-jā. Ar lielu prieku koncertā gaidām viesos Mansfildas bērnu un jauniešu studiju «Varavīksne».

Esi laipni aicināts 29. maijā 14.00 Igauņu kluba telpās — 366 Fosse Road North, Leicester, LE35RS.

«kINo vĀcELīTE» LESTERĀ (LEIcESTER)

Līdz ar saules stariem sāka zaļot zāle, un Lesteras

(Leicester) nodaļā tapa jauna tradīcija — «kino vācelīte».

Pirmajā «Kino vācelītē» tika de-monstrēta režisora Jāņa Streiča 1975. gada kinofilma «Mans draugs — nenopietns cilvēks». Pēc filmas noskatīšanās Karla Popera debatēs

sacentās komandas «Karstās latvie-tes» un «Bebri». Debatēs uzvaru guva pozīcijas komanda «Bebri». Koman-das argumentētā runa pārliecināja tiesnešus un attaisnoja filmas galve-nā varoņa Arvīda Lasmaņa mērķi — godprātīgi un kvalitatīvi strādāt savu darbu un nodrošināt pozitīvas attie-cības ģimenē.

Otrajā «Kino vācelītē» skatītājus smīdināja Baibas Sipenieces–Gava-res un Valtera Krauzes apbedīšanas biroja rīkotās kāzas režisoru Alda Kalniņa, Viestura Dūles un Edmunda Jansona 2004. gada filmā «Es mīlu Jūsu meitu». Pēc filmas Viestura Dū-les tradīcijās Lesterā (Leicester) nori-sinājās «Mēmā šova» turnīrs.

tomēr bijusi doma, ka vienu dienu atkal labprāt vēlētos strā-dāt savā profesijā, pat nosapņojis to, bet domājis, ka ne-kad šo sapni nepie-pildīs. Šeit vēlreiz lieki pieminēt tei-cienu «nekad nesa-ki nekad». Neatme-tot cerības, Aigars sūtīja savus CV un publicēja sludināju-mus dažādos aus-trumeiropiešu me-dijos, tai skaitā arī «Anglo Baltic News» informatīvajā izde-vumā, pēc kura viņš beidzot saņēma darba piedāvājumu no nelielas maizes ceptuves īpašnieka Northemptonā. Nu jau vairākas nedē-ļas Northemptonā dzīvojošajiem latviešiem ir iespēja baudīt kārtīgu saldskābmaizi, rudzu klona maizi, baltmaizi, pīto baltmaizi, smalkmaizītes un smeķīgus latviešu pīrādziņus.

Šobrīd Aigars ir pārtikas tehno-logs, un viņa uzraudzībā strādā trīs cilvēki, no kuriem divi ir latvieši. Lai gan Aigaram katru dienu viena stun-da ir jāmēro ceļā uz darbu, viņš ir

gandarīts, ka atkal var strādāt savā profesijā, popularizēt latvietību un latviešu produktus. Šī ir viena no zi-nāmajām ceptuvēm Anglijā, kurā cep kārtīgu latviešu saldskābmaizi,

kas līdz šim bija nopērkama tikai Latvijā.

Darba devējs par Aigaru saka: «Kārtīgs, zinošs un izglī-tots savā specialitātē, ar augstu atbildības sajūtu un, cerams, ar zināmu pienesumu kompānijas attīstībā. Latvieši ir strādīga tau-ta un tas redzams manā izvēlē, jo trīs no ceptuves darbiniekiem ir latvieši.»

Ja arī Tu, lasītāj, vēlies baudīt lat-viešu labumus, tad dodies uz «Peres-troikas» veikalu Northemptonā, kur katru pēcpusdienu būs iespēja iegā-dāties tikko silti ceptu maizīti!

2011. gada maijs Nr. 5(10)

ABN NoMINĀcIJA

LABĀkAIS UzņēMēJS: RoBERTS vīToLS (34) IR «RcdAc» («coNSTRUcTIoN dESIgNERS ANd

coNSTRUcTIoN RESoURcES») dIBINĀTĀJS UN dIREkToRSUzņēmums «RCDAC» ir vairāku Lielbritānijas un starptautisku nozīmīgu balvu laureāts, saņemot tādus titulus kā «Biggest, Stron-

gest, Easiest»* vai «Number 1 Green Conception»*. Kopējais darbu pasūtījums šogad sasniedzis 24 miljonus Lielbritānijas mārciņu gadā. Šī brīža svaigākais projekts, kas nesen saņēmis oficiālu apstiprinājumu, ir divu viesnīcu gatavošana 2012.gada Olimpiskajām spēlēm Londonā. Roberts Vītols pastāsta, ka šo pasūtījumu izdevies piesaistīt, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar uzticamiem part-neriem. Paralēli būvniecības projektu izstrādei un izpildei «RCDAC» lepojas ar savu firmas pamatproduktu EPS — Eko Poliesterēna Sistēma (Eco Polystyrene System), citiem vārdiem, eko instalētās sienas sistēmas būvmateriālu. Tā dizaina un materiālā sastāva autors ir pats Roberts Vītols.

Roberts Skotijā dzīvo jau astoņus gadus un vaicāts par saistībām ar Latviju, viņš ļoti labprāt apsver iespējas sadarboties un veicināt kopdarbību ar latviešu uzņēmējiem. Roberts atzīst, ka neatceras, kad pēdējo reizi bijis Latvijā: «Diemžēl līdz šim vairāk tur ir bijusi sāpīga pieredze, saskaroties ar produkta idejas piesavināšanās mēģinājumiem, kā arī ar ne visai profesionālām sadarbības metodēm un tiek-smi izmantot.» Liela daļa Roberta ikdienas darba tiek veltīts formalitāšu kārtošanai. Iztaujāts, kā viņam izdodas tikt galā ar vietējo varas iestāžu prasībām šajā jomā, Roberts pastāsta par situāciju pāris gadus atpakaļ. Tieši viņam dažu nedēļu laikā izdevies izmisušai angļu klientei veiksmīgi pabeigt formalitāšu kārtošanas procesu, kas bija ieildzis gadiem. «Visu atrisina gribasspēks, ar kuru iegūt nepiecieša-mās zināšanas,» paskaidro Roberts, kurš nesen Skotijā absolvējis būvniecības inženiera neklātienes studiju programmu.

Sava uzņēmuma attīstības gaitā Roberts daudz laika pavadījis rēķinot, analizējot un izstrādājot gan produktus, gan to cenas. «Cilvēki, it īpaši Anglijā, aizmirst, ka labas kvalitātes māju, turklāt daudzējādā ziņā ekoloģisku, var uzbūvēt arī par labu cenu.» Tāpat Robertam svarīgi ir strādāt plecu pie pleca kopā ar saviem darbiniekiem, lai izzinātu katra spējas un nodrošinātu to, ka talanti tiek lietderīgi izmantoti kopējā projekta tapšanā. «Šobrīd sanāk, ka lielāko darba dienas daļu pavadu uz riteņiem, apbraukājot daudzos objektus, pašam izmeklējot un izvēloties izejmateriālus. Man patīk pašam visu redzēt un aptaustīt pirms izdaru lēmumu.» Kā izrā-dās, Roberts ir arī sava uzņēmuma kreatīvā persona, izstrādājot logo, interneta mājas lapu un pārējos PR materiālus. Entuziasma un iedvesmas Robertam netrūkst, viņš aktīvi spriež par iespējamām konferencēm, semināriem, kas pulcētu latviešu un angļu nozares pārstāvjus. «Noteikti, ka šādā veidā sadarbojoties — daloties pieredzē un zināšanās — varam arī piesaistīt talantīgu darbaspēku no Latvijas. Un tad ir iespējas paveikt lielas lietas!» Paralēli savam intensīvajam un arvien pieaugošajam darba apjomam, Robertu ilgu laiku jau urdījusi doma par grāmatas rakstīšanu. Pagaidām notiekot konkrētu ideju krāšana un piefiksēšana, lai vēlāk to apkopotu grāmatā «viss par un ap ekobūvniecību». Roberta dzinulis ir viņa moto: «Ticēt savam sapnim un savām spējām, to piepildīt, tiekties vienmēr pēc labākā un, galvenais, lai tas viss nāk no sirds.»

Vairāk uzziņu: www.rcdac-group.com.*«Lielākais, Stiprākais, Vienkāršākais»

* «Zaļās koncepcijas Nr.1»

UzņēMīgĀkAIS LATvIETIS: BAIBA fREIdENfELdE (32)

«dAUgAvAS vANAgU» oRgANIzĀcIJA (dv)Pateicoties dažādu apstākļu sakritībai un per-

sonīgajai vēlmei darboties latviešu sabiedrības labā, Baiba no Zemgales pirms pieciem gadiem nokļuvusi «Daugavas Vanagu» organizācijā. Ta-gad Baiba ir algots «Daugavas Vanagu» darbinieks — pasākumu plānotāja un mārketinga vadītāja (Events and marketing manager).

DVF Londonas latviešu nams ir arī viesu nams, un lielu daļu sava laika Baiba velta ikdienas darbu veikšanai, «namā esmu atbildīga par tā attīstību un latviskās sabiedrības piesaisti, tātad arī inicia-tore un organizatore, nodaļā — kluba (t.i. bāra) sarīkojumu organizatore». Jāpiebilst, ka Baiba aizsāka rīkot populārās latviešu vakariņas, kuras iespējams baudīt Londonas latviešu namā nedē-ļas nogalēs un svētku dienās. Baiba, kura savulaik paralēli savam amatam Brocēnu vidusskolā, Sal-dus rajona Blīdenes pagastā izveidoja divus tautu deju kolektīvus, DVF Londonas latviešu namu salīdzina ar mazu Latvijas kultūras namu Londonā.

Atskatoties uz pagājušo gadu DV, nevar neatzīmēt spraigos un labi apmeklētos pasākumus «sen iekoptas tra-dīcijas un ikgadēji pasākumi kā Ziemassvētku tirdziņš, Pankūku diena, saviesīgas video un kino pēcpusdienas, hokeja čempionāta tiešraides, Līgo vakars un Valsts svētku koncerts». Īpaši veiksmīgi aizritējuši latviešu mūziķu vieskoncerti un teātra viesizrādes. Baiba novērojusi, ka tautiešu interese iesaistīties notiekošajā palielinās propor-cionāli iebraukušo skaitam Lielbritānijā.

«Un tomēr», Baiba secina, «gadās, ka Latvijas latvieši līdz galam nenovērtē un neizprot milzīgo darbu un ener-ģiju, kas DV organizācijā ir ieguldīti. Labā tendence toties ir tāda, ka abas mūsu sabiedrības daļas — «vecie vanagi» un tikko iebraukušie — vēlas tuvināties un, kā saka angļi, «if there is a will, there is a way»*

Patlaban Baiba savu dārgo laiku velta ģimenei, auklējot jaundzimušo, taču idejas galvā turpina virmot. Viena no tām ir doma par TV seriālu, kurā atspoguļot DV Londonas Nama dzīvojoša latviešu ikdienu vai vispār dzīvi šeit Londonā un Anglijā. «Izskatās, ka šī tēma būs aktuāla vēl ilgi un interesanta plašai tautas daļai. Es ticu, ka latvieši ir viena varen jauka tauta, kurai patīk būt kopā savā īpašajā sabiedrībā», tādēļ arī Baiba turpinās strādāt, īstenojot sa-vas idejas. Lielākais sava darba atalgojums esot morālais gandarījums, tādēļ nemierīgajiem, t.i. darboties kārajiem latviešiem Baiba iesaka meklēt un atrast savu iespēju: «Nebaidieties jautāt un iesaistīties, izrādīt savu iniciatīvu un radīt savu pienesumu kopējai latviešu sabiedrībai šeit Lielbritānijā.»

*«Ja ir vēlēšanās, tad ir ceļš»

AkTīvĀkAIS LATvIETIS: NAURIS gūTMANIS (40)

«Man sirdī nav miera - rosos un dar-bojos. Vienmēr esmu vēlējies strādāt un palīdzēt citiem,» tā Nauris komentē sev piešķirto Aktīvākā latvieša titulu.

Naura ieguldījums Anglijas latviešu sa-biedrībā ir viņa ne-savtīgā vēlme dalīties padomos, kontaktos, pieredzē, kas saistīti ar formalitāšu nokār-tošanu, savu iespēju apzināšanu Anglijas likumdošanā, īpaši darba un sociālo ga-rantiju jautājumos. «Bieži vien dēļ savas nezināšanas un nian-šu nepārzināšanas tiesiskajās lietās cilvēki atmet visam ar roku.» Naura profesionālās izglītības ceļš sācies Latvijā Jūrmalas (SIVA) koledžā cilvē-kiem ar invaliditāti, studējis grāmatvedību, taču, saprotot, ka ar šīs profe-sijas algu nav iespējams iztikt, turpinājis izglītoties datorzinību jomā. Pat-laban Nauris studē IT administrēšanu (IT maintenance) speciālā koledžā Enhaim Alamein Hempšīras (Hampshire) ciematā, kur mācību apstākļi, vide un materiālais nodrošinājums ir pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti.

Sastopoties ar daudziem latviešiem, kam nācies izpalīdzēt, Nauris kļuva par Sauthemptonas latviešu biedrības dibināšanas (apmēram 160 biedru) iniciatoru. Tagad biedrību uzņēmusies vadīt Anete Vīgnere, jo Nauris lielāko daļu sava laika velta studijām, kā arī nedēļas nogalēs pie-strādā. Bieži pieredzēts, ka aktivitātes apsīkst praktisku vajadzību un at-saucības trūkuma dēļ «cilvēki labprāt vēlas piedalīties saviesīgos pasāku-mos, taču, kad jānāk uz kopsapulcēm, parādās izteikts iniciatīvas trūkums, tāpat arī, kad jāmaksā biedra nauda, visi paliek kūtri.» Kā pierādījumu tam, ka latvieši vēlas un prot sakopot savus spēkus, Nauris pastāsta par nesenu gadījumu ar kādu latviešu ģimeni: «Apstākļi bija tādi, ka ģimene nevarēja atļauties dzīvesvietu augstās īres priekšapmaksas dēļ. Nolēmām padot ziņu savējiem, un visi sametās pirmajai īres maksai, lai ģimene va-rētu atsperties.» Šāda arī esot Naura centrālā dzīves ideja — «Visiem kopā ir spēks un iespējas!» Viņš cer, ka latvieši nepārņems dažbrīd sastopamo angļu «tas-uz-mani-neattiecas» attieksmi.

Vairāk uzziņu portāla www.draugiem.lv «Hempšīras un apkārtnes lat-viešiem» domu grupā.

2011. gada maijs Nr. 5(10)

pasākuma atbalstītāji:

Sagatavoja: Elīna Rekēviča

LABĀkAIS zīMoLS: «dIMdIņI»

Augusts Kārkls

«ēdiet «dimdiņu» kāpos-tus un Jūs neslimosiet,» tā saka ģimenes uzņēmuma īpašnieks Normunds Au-dzišs, kurš apgalvo, ka kopš 1992. gada, kad nodibināts uzņēmums SIA «dimdiņi», nekad nav slimojis. «ABN» ir iespēja uzrunāt kompānijas īpašnieku Normundu Audzi-šu un eksporta vadītāju gun-taru Šubi.

— «dimdiņi» atrodas Lizu-mā, kāpēc mums bija jābrauc uz Skrīveriem?

— Normunds A.: Jau kādu lai-ku esam arī viena no Latvijas pazīs-tamākā saldumu zīmola «Skrīveru saldumi» īpašnieki. Esam atjau-nojuši ražotni, izveidojuši tādu kā tūrisma objektu, kur var braukt ne tikai iepazīties, kā top Skrīveru «Gotiņas», bet arī apgūt to veido-šanas procesu.

— cik gadus eksportējat pro-dukciju uz Apvienoto karalisti un kur to var nopirkt Lielbritānijā?

— guntars Š.: Varētu teikt, ka jau gadus trīs esam Lielbritānijas tirgū, un mūsu produkcija atro-dama vismaz 150 veikalos visā Anglijā. No plašā «Dimdiņu» sor-timenta uz Angliju eksportējam astoņus produktu veidus. Priecē tas, ka pēdējā laikā blakus tā sau-camajiem poļu, krievu, lietuviešu un ukraiņu veikaliem parādās arī latviešu veikali. Tas nozīmē, ka lat-vieši ir iedzīvojušies un sāk bizne-su ārzemēs. Galvenokārt strādā-jam ar izplatītājiem, veikalos rīko-jam degustācijas. Pagājušajā gadā «Straumēnos» Jāņu pasākumā arī devām degustēt savus produktus. Parēķināju un sanāk, ka Latvijā mūsu zīmolu varat sastapt vairāk kā 3000 tirdzniecības vietās.

— Normunds A.: Mums stāsta, ja Anglijas veikalā parādās «Dim-diņu» produkcija, tad informācija ātri apceļo visus potenciālos pir-cējus, un jau nedēļas laikā viss tiek izpirkts. Gribētos padarīt šo piegā-des procesu vienmērīgāku.

— vai «dimdiņu» kāposti būtu vērtīgi arī Anglijas princim un karaliskajai ģimenei? ko an-gļi saka par «dimdiņiem»?

— Normunds A.: Noteikti, ka princim tie būtu jālieto, jo kāposti ir ļoti veselīgi. Tie attīra no slikta-jām baktērijām, kāpostos ir daudz dzelzs. Vēl neviens nav prasījis iz-veidot speciālu garšu vai recepti angļiem, bet būtu interesanti uzzi-nāt, ko viņi domā par mūsu kāpos-tiem. Receptes izdomā mana sieva Iveta, talkā ņemot arī savas mam-mas pieredzi. Tā kā par tiem angļu publikai paredzētajiem kāpostiem būs jāpadomā!

— guntars Š.: Mūsu produk-

cija tiek eksportēta uz vairāk kā astoņām valstīm, tādēļ cenšamies sekot, kurās valstīs dzīvo mūsu tautieši. Speciāli nekādas receptes neizstrādājam, jo latvieši zina, kas ir «Dimdiņi». Jebkuram interesen-tam internetā ir pieejama mūsu māja lapa, un skype nodrošina komunikāciju ar pircējiem visā pasaulē. Varētu teikt, ka līderis eks-portā ir štovētie kāposti paciņās. No Skrīveru saldumiem — «Skrī-veru Gotiņas», taču pēdējā laikā ļoti populāras ir kļuvušas «Plūmes šokolādē».

— Anglijā tiek atvērti veikali, kas atgādina kooperatīvu veika-lus. varbūt, ka arī «dimdiņi» va-rētu veidot šādus veikalus vai arī domāt par ražotni Anglijā?

— guntars Š.: (Smaida.) Pro-tams, ka esam domājuši un runā-juši par veikaliem, kooperāciju. Tā kā man ir pieredze mazumtirdz-niecības biznesā, tad šobrīd īsti neredzu vajadzību plānot darbību šajā virzienā. Par ražošanu arī vēl pāragri runāt, un mūsu produk-cijai attālums vairs nav izšķirīgs faktors.

— Normunds A.: Pasaule tie-šām kļuvusi tik maza, ka Londona no Rīgas ir jau kā ciems netālu no Skrīveriem. Paldies visiem, kas atbalsta mūs un arī svešumā ēd «Dimdiņu» kāpostus!

— guntars Š.: Mēs šobrīd strā-dājam pie ieceres padarīt kāpostu ražošanas procesu par tūrisma ob-jektu. Lai uz Lizumu brauktu cie-mos tūristi, paši gatavotu kāpos-tus — rīvētu, maisītu un piedalītos skābēšanas procesā. Mūsu kāpos-tu sula ir lielisks dzēriens gan alus vietā, gan arī pēc alus lietošanas.

— Jūsu uzņēmums meklē jaunus darbiniekus. vai iespē-jams, ka kāds «atrodas» Anglijā?

— Normunds A.: Jā, mēs jau esam atraduši darbiniekus Angli-jā. «Skrīveru Saldumu» galvenā tehnoloģe Zinaīda Mahotkina at-brauca atpakaļ uz Latviju tieši no Anglijas, kur viņa strādāja putnu fabrikā. Šobrīd meklējam agrono-mu un inženieri darbam «Dimdi-ņu» uzņēmumā Lizumā. Jāatjauno arī cukura ražošana, tikai tas prasa lielus ieguldījumus. Es uzskatu, ka mums latviešiem jādzīvo un jāstrā-dā Latvijā, un tepat ir atrodamas neizsmeļamas iespējas. Tikai jāprot sadarboties!

2011. gada maijs Nr. 5(10)ABN NoMINĀcIJA

LABĀkĀ oRgANIzĀcIJA: BRīvo LATvIEŠU ApvIENīBA «LATvIEŠI MANSfILdĀ»

(BLA LM) hELMUTS fELdMANIS (40)Vairāk kā

100 Mansfil-das latviešu pulcējas lat-viskās gaisot-nes koncer-tos, teatrali-zētos iestudē-jumos, deju sarīkojumos, dzejas vaka-ros un valsts svētku dienās. Tas ir brīvo latviešu ap-vienības «Latvieši Mansfildā» (BLA LM) nopelns. Šīs organizācijas akti-vitātes ar to vēl nebeidzas: latviešu kultūra tiek apzināti popularizēta arī angļu sabiedrībā, neaizmirstot viesošanās kaimiņpilsētās sadrau-dzības koncertos un pasākumos.

Apvienības dibinātāju un vadī-tāju Helmutu uz Mansfildu atveduši nenozīmīgi apstākļi, un viņš pats uzsver, ka «svarīgi ir tas, kādēļ esmu šeit šodien, nevis kādēļ es ierados vakar». Vaicāts par BLA LM būtību, mērķi un moto Helmuts norāda: «Būdami BRĪVI no aizspriedumiem, intrigām un personīgām ambīci-jām, latvieši, kuri ir lojāli saskarē un godprātīgi pret veicamo darbu, vē-las dot savu ieguldījumu un līdzdar-boties, apvienojas, lai veidotu aktī-vu latviešu sabiedrisko un kultūras vidi Mansfieldā.»

Savu četru gadu darbības laikā apvienība pulcējusi Mansfildas un tās apkārtnes latviešus kultūras, izglītības, sabiedriskās un pašdarbī-bas norisēs, «pieņemot vai noraidot citu uzliktās normas, domājot nevis par amatu sadali, bet gan par kopīgi paveiktā darba rezultātu».

BLA LM paspārnē darbojas lat-viešu svētdienas skola «Varavīksne» ar nodarbību vadītājiem, profesio-nāliem pedagogiem — L. Feldma-ne, I. Štrovalde un H. Feldmanis. Par skolas vadlīnijām izvirzītas – latvie-šu valoda, Latvijas vēsture un ģeo-grāfija, Latvijas kultūrmantojums, mūzika, vizuālā un skatuves māksla. Turklāt nodarbības tematiski pie-saistītas gadskārtu ieražām un Lat-vijā svinamajiem svētkiem.

Savukārt jau otro gadu Mans-fildā darbojas Latviešu Kamerko-

ris «Novadi», kura mākslinieciskais va-dītājs un diriģents ir pats Helmuts. Kora koncertmeis-tare ir M. Zdanovi-ča, kora vecākais A. Fiziks. Helmuts pats pēc profesijas ir trombonists — pū-tēju orķestra diri-ģents, ««Novados» ir mana iespēja likt lietā savu pieredzi un zināšanas, ko

esmu guvis pats, dziedot dažādos koros». Patlaban koris gatavojas koncertam maijā Mansfildas St. Pe-ters & St. Paul’s baznīcā. Helmuts pastāsta, ka ir izveidota arī jauna Mansfildas luterāņu draudze, kur dievkalpojumus vada V. Vāvere.

Vaicājot par biežāk sastopama-jiem šķēršļiem organizatoriskajā darbā, Helmuts ir tiešs: «Problēmu nav, ir cilvēki, kuri tās rada. Viņi izvē-las ar mums nesadarboties. Mēs — palikušie turpinām strādāt.» Helmu-ta nākotnes idejas esot izklāstāmas vairāku lappušu garumā, taču viņš ir praktiķis, par idejām nerunā, tās pie-pilda. Palieciet kopā ar mums un jūs to uzzināsiet!»

Ja vēlaties uzzināt par notiku-miem BLA LM ietvaros, pievienoja-ties www.draugiem.lv domu grupai «Latvieši Mansfildā»!

LABĀkĀ BIzNESA IdEJA: «pēTERNīcA» Valmierieši Pēteris Šics (30) un Inese Vītola

(53) vismaz jau vairāk kā gadu saimnieko latviešu maiznīcas veikaliņā «Pēternīca».

Pēteris, kurš Anglijā dzīvo jau sešus gadus, at-ceras pašu sākumu, «konditorejas ideja auklēta vienmēr, jebkurā valstī, kur nācies strādāt un novērot mazās, pievilcīgās kūku tirgotavas.» Tad pienākusi diena, kad iegūts nepieciešamais kapitāla ieguldījums un «Pēternīca» tapusi dibināta. Pagaidām maiznīca savu produk-ciju — pīrāgus, kanēļmaizītes, vecrīgas, augļu groziņus u.c. tradicionālus latviešu izstrādājumus ražo Bostonā. Tiek uzmanīgi apsvērti dažādi piedāvājumi sadarboties, tomēr maiznīcas primārais mērķis ir turpināt nemitīgo saimniecības nostabilizēšanos, pakāpeniski iegādājoties jaudīgāku tehnoloģiju, lai spētu saražot pieprasīto apjomu. Paralēli garās ikdi-enas darbam tiek meklētas iespējas paplašināt produkcijas noietu tuvākās un tālākās apkārtnes veikalos.

Latvieši nebūt nav galvenie «Pēternīcas» cienītāji, «labais vārds ceļo no poļu, lietuviešu un vietējo angļu mutes mutē, slavējot izstrādājumu kvalitāti un izdevīgo cenu», lepojas Inese. Pasūtījumi dzimšanas dienas un svētku kliņģeriem, kā arī latviešu tradicionālajām kāzu tortēm no dienas aug. Vaicāti par top 3 pieprasītajiem produk-tiem Inese pastāsta,»pirmajā pozīcijā droši izvirzās medus kūka, tad seko bulciņas ar krēma pildījumiem.» Kopš «Pēternīca» uzsākusi savu darbu, sortiments ir dubultojies un pat trīškāršojies. Cilvēki izvēlas garšu dažādību un latviešu izsenā kūku gaume to spēj piedāvāt. Maiznīca lielāko daļu nepieciešamās izejvielas iegādājas vietējās baltiešu vairumbāzēs, kur var iegādāties latviešu cepumus un marmelādi. Galvenās sastāvdaļas olas un milti ir vietējie, lai gan «Pēternīca» ir atvērti sarunām ar latviešu piegādātājiem, Inese atīzst, «galu galā visu izšķir cena, jo ļoti domājam par to, ko mūsu pircēji var un vēlas atļauties.»

«Pēternīcas» izaugsme gada laikā ir ļoti jūtama», atviegloti secina Inese, « pagājušo gadu ap šo laiku mēs cepām un bieži arī metām to pašu ārā.» Maiznīcas attīstības gaitā nācies piedzīvot dažādas grūtības, to skaitā darbinieku piesaistīšanu. Tagad maiznīcā kopumā rosās seši uzcītīgi latviešu darbinieki. Turklāt, pavisam drīz kā milzīgs atbalsts un sirdsprieks Inesei, un, protams, papildus darba rokas «Pēternīcai», pievienosies arī Ineses meitas ģimene no Valmieras. Šobrīd «Pēternīcas» produkciju var iegādāties: King’s Lynn («Salomka»), Wisbech («Warschava»), Spald-ing («Western European»), Peterborough («Peterborough Bargain», «Mini Poli»), March («Europa») un Birmingemā («Lituanica», «Polonia»).

LATvIEŠU oDzIņAS pASAULēAugusts Kārkls

Sēžam Tallinas centrā, milzīgā lielveikalā «Sola-ris», kas pieder igauņiem, bet kurā savu mājvietu

ir radis arī gunāra Ķirsona «Lido». Runājam ar latvieti, kas paklausot savas mīļotās sievietes sirdsbalsij nu jau vairāk kā 45 gadus dzīvo un strādā Tallinā. Šķiet, ka citu tautu pārstāvji saskata latviešu intelektuālo potenciālu un gudrākos prātus aizvilina prom no Latvijas! Ne velti paši arī sakām, ka citur pasaulē esam savādāki — strā-dīgāki, labāki un visādā ziņā ļoti sadarboties griboši. Ar ko tad var lepoties Jāzeps paplavskis? vai daudzi no mums zina, ka ir tāds vīrs no dobeles puses, kura sara-žotā gāzbetona produkcija konkurences ziņā rada ba-žas pašiem šī produkta radītājiem zviedrijā?

kĀ vEIcINĀT LATvIEŠU INTEgRĀcIJU ApvIENoTAJĀ kARALISTē

daudzi latvieši izvelēju-šies dzīvot, mācīties un

strādāt Apvienotajā karalistē. «Thomas cook» grupa ir visla-bāk atpazīstamais vārds tūris-ma industrijā. kompānija pie-dāvā daudzveidīgas ceļojumu iespējas un finansiālus pakal-pojumus, ieskaitot naudas pār-sūtīšanas servisu visā pasaulē.

Kompānija «Thomas Cook» apzi-nājusies, cik svarīgi pazīt Apvienotajā Karalistē dzīvojošo latviešu sabiedrī-bu, un šobrīd kopā ar citu starptau-tisko naudas pārvedumu firmu «Mo-neyGram» organizē seminārus vai-rākās Apvienotās Karalistes pilsētās. Pirmais seminārs notika šī gada 12. aprīlī Northemptonā. Tajā piedalījās visi «Thomass Cook» Northempton-

INTERESANTI

šīras vadošie darbinieki. Semināra mērķis bija ģenerēt kopīgas idejas, kā labāk strādāt ar latviešu sabiedrī-bu Apvienotajā Karalistē, kā paaug-stināt klientu apkalpošanas servisu, lai latviešu klientiem kompānijas pie-dāvājums būtu saprotams, ērts un viegli lietojams.

Seminārs notika Northemptonas universitātē, kurā studē daudz latvie-šu, kas nolēmuši iegūt augstāko izglī-tību Anglijā. Dienas laikā «Thomass Cook» vadošajiem darbiniekiem bija iespēja iepazīties ar Daci Gaili un no-klausīties viņas lekciju par latviešiem Apvienotajā Karalistē un Northem-tonšīrā. Dace gandrīz septiņus gadus dzīvo, mācās un strādā Anglijā. Viņa ir latviešu informatīvā izdevuma redak-tore, kā arī kompānijas «Anglo Baltic News ABN Ltd» īpašniece un direkto-

re. Daces stāstītais «Thomass Cook» darbiniekiem ļāva saprast, cik svarīgi ir pazīt citu tautu kultūru un uzrunāt latviešus viņu dzimtajā valodā.

Šis bija pirmais tāda veida semi-nārs, ko organizēja kompānijas «Mo-neyGram» un «Thomas Cook», uz kuru tika uzaicināti dažādu tautu un kultūru vieslektori. Seminārs pierādī-ja - ne vien latviešiem ir jāiedzīvojas angļu sabiedrībā, bet arī angļiem vai-rāk jāuzzina par latviešiem, kuri izvē-lējušies dzīvot Apvienotajā Karalistē.

«Thomas Cook» ir ieinteresēts pa-zīt savu latviešu klientu un atbalstīt to visā Apvienotajā Karalistē. Patei-coties veiksmīgajam Northemptonas semināram, nākamais notika jau šī gada 14. aprīlī Londonas apgabalā.

«MoneyGram» pakalpojumi ir pie-ejami «Thomas Cook» veikalos visā

Apvienotajā Karalistē.«MoneyGram» pakalpojumi ir

ātri, ērti un izdevīgi ikvienam:Vairāk kā 227 000 aģentu visā

pasaulē;Pakalpojumi pieejami 191 valstī;Naudu iespējams pārskaitīt 10

minūšu laikā; Zemas komisijas. Lai veiksmīgāk palīdzētu klien-

tiem veikt naudas pārvedumus, ir pieejama literatūra latviešu valodā.

Kompānija «Thomas Cook» tika dibināta 1841. gadā. Apvie-notajā Karalistē ir vairāk kā 800 «Thomas Cook» veikalu. Sīkāk par «Thomas Cook» lasiet mājaslapā www.thomascook.com.

«Thomass Cook» ir oficiālais Londonas 2012. gada Vasaras

Olimpisko spēļu atbalstītājs, kā arī ekskluzīvais partneris. «Tho-mas Cook’s» London 2012 īpašā piedāvājuma tirdzniecība sāksies 2011. gada pavasarī.

Ekskluzīvais piedāvājums ie-tver dzīvesvietas nodrošināšanu, transporta pakalpojumus un bi-ļetes uz olimpisko spēļu pasāku-miem.

Kompānijas «Thomas Cook» veikali ir ieinteresēti uzsākt sa-darbību ar latviešu sabiedrību un nākotnē plāno radīt darbavietas latviski runājošiem darbiniekiem. Informāciju par «Thomass Cook» veikaliem varat atrast «Thomas Cook» mājaslapā www.thomas-cook.com.

Gardi ēdot Ķirsona pankūciņas Jāzeps Paplavskis pasmaida un saka, ka šogad svin sava biznesa idejas lolojuma — gāzbetona ražošanas firmas «Aeroc» 10 gadu jubileju. Desmit gadus atpakaļ izstrādājot savu tehnoloģiju, kas balstīta uz lie-lu precizitāti, augstas kvalitātes izej-materiāliem un, protams, izdomu, tika uzsākta «Aeroc» sienu bloku ra-žošana Igaunijā. Pēc tam attīstoties tika atvērtas ražotnes Latvijā, Sankt-pēterburgā un Ukrainā. Šobrīd var teikt, ka visa Baltija, Somija, Zvied-rija, Krievija un arī Ukraina pazīst «Aeroc» produkciju.

Viņam ir prieks, ka izdodas sek-mīgi konkurēt Zviedrijā, kas ir gāz-betona dzimtene kopš 1929. gada. Pieprasījums pēc «Aeroc» produk-cijas arī Somijā ir liels. Jāatzīmē, ka Somijā šobrīd cilvēki vēlas celt visu māju no gāzbetona — gan sienas,

gan pārsegumus, gan jumta kons-trukcijas — kā tādu saliekamo konstruktoru. Tāda tendence ir cieņā, jo tas iz-maksā lētāk un, kas svarīgi, nodrošina izcilu siltums-pēju visai mājai. Pus pa jokam — vī-riem vienmēr patīk ko pašiem kons-truēt un būvēt, un gāzbetons dod šo iespēju. Tas tikai nozīmē, ka «Aeroc» ar savu kvalitāti, cenu un inženier-risinājumu, ir konkurētspējīgs visā pasaulē. Daudzi netic, ka no gāzbe-tona var izgatavot arī pārsegumus, taču tas ir iespējams izmantojot «Aeroc» tehnoloģiju.

Runājot par Angliju Paplavska kungs saka, ka svarīgi ir zināt, vai angļi pazīst gāzbetonu un lieto būv-niecībā, jo viņiem jau ir trīs labas

būvmateriālu rūpnīcas. Tas atvieg-lotu visus procesus tirdzniecības uzsākšanai. Jāņem vērā produktu ražošanas atšķirības, jo angļi savā gāzbetonā izmanto akmeņogļu pel-nus, kas ir labi maza izmēra blokiem, bet nav noderīgi lielākiem gabarī-tiem. «Aeroc» izmanto kvarca smil-tis. Runājot par noieta tirgu Anglijā, ir nopietni jāpārdomā visa veida lo-ģistika no Latvijas vai Igaunijas rūp-nīcām. Taču labā ziņa ir tā, ka pirmie pasūtījumi uz Angliju jau nogādāti. Izskatās, ka lietas sāk attīstīties. Par to liels prieks!

— kas varētu veicināt «Aeroc» biznesu Anglija?

Būtu jāmeklē speciālisti, kas vēlē-tos strādāt ar mūsu materiālu, jāapmā-ca un jāsāk būvēt. Domāju, ka jāmeklē sadarbība ar latviešu būvniekiem, kas jau strādā celtniecības nozarē Anglijā un vēlas ar mums sadarboties. Lab-prāt runātu ar studentiem, kas Anglijā studē arhitektūru, būvzinātnes un di-zainu. Jādomā veidi, kā pārliecināt arī angļus izvēlēties mūsu materiālu savu māju būvniecībai un remontiem.

Vēl viens no atbalsta punktiem biznesam Anglijā ir Latvijas klātbūt-

nē Eiropas Savienībā, jo nav jāveic papildus produkcijas sertifikācija, kas parasti aizņem daudz laika un līdzekļu. Šobrīd Eiropā ļoti domā pat par ES direktīvu, kas noteiktu siltum-caurlaidību un tā saucamo pasīvās ēkas standartu. Viss, protams, vērsts uz to, lai ēkas padarītu siltākas un ekonomiskākas, tādejādi «Aeroc» ir un vienmēr būs konkurētspējīgs ar saviem materiāliem un celtniecības risinājumiem.

— vai arī japāņiem varētu sūtīt «Aeroc»?

Protams, jo gāzbetons ir stipra un viegla konstrukcija, kas seismiskos apstākļos ir būtiski, jo var būvēt iztu-rīgas ēkas bez lielas pašmasas. Tāpēc jau arī manas firmas nosaukums tul-kojumā nozīmē gaiss un akmens.

— vai varam saražot zaļus gāz-betona blokus?

Paplavska kungs pasmaida un saka, visu var saražot, tikai tad jājau-tā, cik tas maksā un kam tas domāts. Taču «Aeroc» paneļi ir tik precīzi ap-strādāti, ka pat bez krāsošanas var kalpot kā iekštelpu un ārtelpu dizai-na elementi. Ja nu kāds ļoti grib, lai krāso zili zaļi dzeltenā krāsā un vēl izrotā ar pumpiņām.

«Lai par tiem mārketingiem domā dēls, jo esmu nodevis viņam firmas direktora grožus. Pats veicu tikai fir-mas darbības uzraudzīšanu. Es tā pa-domāju,» saka Paplavska kungs, «ka «Aeroc» ir labas iespējas pasaulē un noteikti arī Anglijā.»

2011. gada maijs Nr. 5(10)

pIEkTdIEN, 13. MAIJĀ No 20.00 Līdz 01.00

pAvASARA BALLE BRAdfoRdĀ

kopĀ AR gRUpAS «JūRkANT`» SoLISTU MĀRI BLĀzI

dvf Bradfordas nama, 5 clifton villas, Bradford Bd8 7BY

Ieejas maksa: £5

Balles laikā būs iespēja iegādāties grupas jaunāko albumu «Nāc līdzi!»

EIRopAS LITERATūRAS vAkARS kopĀ AR RAkSTNIEcI NoRU IkSTENU

Kad? Trešdien, 11. maijā Cikos? No plkst. 18.30-20.30Kas? Eiropas literatūras vakars Britu

bibliotēkā ar Noras Ikstenas piedalīšanos

Kur? British Library Conference Centre 96 Euston Road London NW1 2DB

Jau trešo gadu Eiropas galvaspilsētās notiek literatūras va-karu maratons, suminot Eiropas labāko literatūru. Šogad Lon-donā uzstāsies sešu valstu rakstnieki, viņu vidū arī Nora Ikstena. Rakstnieki lasīs no saviem darbiem un runās par literatūru.

Biļetes: £6 (£4 concessions)vairāk

LATvIEŠU MūzIkAS fESTIvĀLS JoRkĀ

2011. gAdA 1.-5. JūNIJĀ

Trešdien, 1. jūnijā 19.30 atklāšanas koncerts notiks St. Columba’s URC baznīcā, Priory ielā, Jorkā.

Biļetes — £ 8.00 (ieskaitot atspirdzinājumus) nopērkamas pie Mr. J. Murison (tālr.01904 704666) vai pie ieejas.

  piektdien, 3. jūnijā 19.30 koncerts «Vēsturiskā saite» notiks St. John the Baptist un All Saints Anglican Parish baznīcā, Easingwoldā, Jorkā.

Biļetes — £8.00 (ieskaitot atspirdzinājumus) nopērkamas pie Mr.A.Boddison (tālr.01347 821668) vai pie ieejas.

Papildus koncerts Londonā 31. maijā 18.30, DVF namā, 72 Queensborough Terasē, W2 3SH.

Biļešu cena — £10 (ieskaitot atspirdzinājumus) nopērkamas pie ieejas. Tuvākas ziņas pa tālruni 020 7312 0041 vai

rakstot uz e-pastu Irena.Hamiltone@mfa.gov.lv.Latviešu komponistu mūzika balsij un klavierēm

(Jānis Mediņš, Jānis Kalniņš, Bruno Skulte, Ādolfs Skulte, Jāzeps Vītols, Volfgangs Dārziņš, Jānis Lūsēns).

Svētdien, 5. jūnijā 19.30 noslēguma koncerts notiks All Saints Anglican baznīcā, Nether Poppleton, Jorkā.

Biļetes — £8.00 (ieskaitot atspirdzinājumus) nopērkamas pie ieejas.

koncertos gūtā peļņa tiks izmantota Senioru dienas centra uzturēšanai St. Saviours baznīcā, Rīgā.

Top gRANdIozĀkIE

«Jāņi  2011»  notiks  «Strau-mēnos» (Catthorpe  Manor,  Lilbour-ne Road, Catthorpe, nr. Lutterworth, Leics, LE17 6DF) sestdien, 2011. gada 18. jūnijā.  Pasākuma  organizato-ri  ir  «Daugavas Vanagu» Fonds un medicīnisko palīdzību nodrošinās St. John’s Ambulance.

Visi ir laipni aicināti sagatavoties svētkiem jau piektdien, 2011. gada 17. jūnijā no 14.00 un aicināti atbrī-vot pasākuma vietu svētdien, 2011. gada 19. jūnijā līdz 16.00.

Biļetes  jau ir pārdošanā:Pērkot biļeti interneta portā-

lā  www.wegottickets.com, pircēji saņems izdruku par iegādātajām biļetēm, kuras varēs apmainīt pret ieejas aproci (-ēm) pasākuma dienā «Straumēnos».

Individuālie pircēji  — dažā-dos  latviešu centros Apvienotajā Karalistē,  tai skaitā DVF Londonas nama birojā un bārā, DVF Bradfordas namā un  DVF «Straumēnu» birojā. Individuālie pircēji saņems ieejas ap-roci uz vietas.

Biļešu cenasBiļetes  iegādātas 10  dienas

pirms pasākuma, pirms 2011. gada 8. jūnija 23.59.

Pieaugušajiem: £15.00, pensionā-riem un  bērniem no 6 — 14: £5.00 Bērni līdz  6 gadi: bez maksas Ģimenēm  (2  pieaugušie  un  2  bēr-ni vecumā no 6 — 14): £35.00

Biļetes  iegādātas pēc  2011. gada 8. jūnija 23.59 un pasākuma dienā:

Pieaugušajiem: £25.00, pensionā-riem un bērniem no 6—14: £10.00 Bērni līdz  6 gadi: bez maksas Ģimenēm  (2  pieaugušie  un  2  bēr-ni vecumā no 6—14): £60.00.

Ja tiek pazaudēta vai nozagta biļete, vai arī biļešu īpašnieks nevar apmeklēt šo pasākumu, organizato-ri nepiedāvā  kompensāciju, kā arī, ja pasliktinās  laika apstākļi — pasā-kums turpinās.

Stāvvieta un nakšņošanaAutostāvvieta ir  bezmaksas.

Auto un  treileru  stāvvietas  tiks iedalītas  pie ieejas lielajā lau-kumā blakus galvenajai mājai. Apmeklētāji ir laipni gaidīti  pa-likt  pa nakti  pasākumā «Jāņi 2011». Veselības un drošības  apsvērumu dēļ  nakšņošana teltīs būs  atseviš-

ķā,  nožogotā  zonā lielajā laukumā. Jūs nevarēsiet apmesties  blakus sa-vai  automašīnai. Par katru  telti tiks iekasēta maksa — £5.00

Lūdzam apmeklētājus: Uzvesties  pieklājīgi un  rīkoties

atbildīgi; Rūpēties par savu un citu drošī-

bu, it īpaši ugunskuru tuvumā; Izmantot  labierīcībām  pare-

dzēto aprīkojumu, nepiesārņot mežu; Ņemt vērā un reaģēt  uz  saim-

nieka norādījumiem un drošības pa-sākumiem; Uzraudzīt un kontrolēt uguns-

kurus, saglabāt tos mazus, kā arī uz-raudzīt grillus un izmantot malku, kas paņemta līdz Respektēt  robežas  starp  pub-

lisko un  privāto  teritoriju «Strau-mēnos».  Sevišķi  jārespektē šādas jomas: Galvenā ēkā,  izņemot  tuale-

tes pie galvenās ieejas; Privāto  «bungalo» mājas,  no-

jumes,  siltumnīcas  un citas  privā-tas īpašības; Nebojāt žogus «Straumēni» īpa-

šumā;

Evita zālīte ir beigusi Latvijas Mūzikas akadēmiju 1997. gadā profesores Ludmi-las Braunas klasē. Viņa ir Latvijas Nacionālās operas soliste kopš 1999. gada. Papildus mā-cījusies pie profesora Hānena (Nīderlandē 1997./98.) un mācījusies Mozarteum meistar-klasē Nidā (Lietuva).

Evita Zālīte piedalās liela mēroga vokā-li instrumentālu skaņdarbu atskaņojumos kopā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko or-ķestri un Valsts Akadēmisko kori «Latvija», kā arī uzstājas kamermūzikas programmās. Sniegusi vieskoncertus ASV, Austrijā, Izraēlā, Holandē, Krievijā un Kanādā — 2001. gadā viņa sniedza solo koncertu Glena Goulda koncertzālē Toronto. Piedalās senās mūzikas koncertos Rundālē, Latvijā.

kristīne Ademaite ir mācījusies Rīgas 2. mūzikas skolā un Jāzepa Mediņa Mūzi-kas vidusskolā Rīgā. 1994. gadā beigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju Leldes Paulas klavierspēles klasē. Kristīne Ademaite ieguva maģistra grādu ērģeļmū-zikā prof. Larisas Bulavas klasē 2002. gadā un turpināja izglītoties Enschede konser-vatorijā Nīderlandē pie profesora Gija van Schoonhovena.

Viņa aktīvi koncertē, sniedz solo priekš-nesumus un uzstājas kopā tādiem koriem kā Valsts Akadēmisko kori «Latvija», «Ka-mēr», «Balsis» un citiem; kopā ar tādiem

solistiem kā Gunta Davidčuka, Ilze Paegle, Ieva Parsa, Evita Zālīte, Ēriks Kiršfelds, Artis Sīmanis un citiem. Viņa ir mācību spēks Latvijas Evaņģē-liski Luteriskās baznīcas Lutera akadēmijā un ir ērģelniece St. Saviour’s anglikāņu baznīcā Rīgā. 2008. gadā par programmu «Dāvida Dziesmas» viņa tika nominēta Latvijas Lielās Mūzikas balvai.

SvINAM BoSToNĀ!Ierašanās no12.00.

programmā:12.00 Līgo svētku gadatirgus ar latvisku preci, bufete, šašliku cepšana (šašliku varēs baudīt visus

svētkus, līdz pat 26. jūnija rītam), konkursi un rotaļas (alus dzeršanas sacensības, skaistākā vainaga īpaš-nieka godināšana, zinošākā Līgo dziesminieka sumināšana u.c. izdarības), sporta aktivitātes (izmantoja-mi basketbola un volejbola laukumi). Līdzi var ņemt savu sporta inventāru — bumbas!

Līdz 18.00 darbosies baseins ar divu veidu saunām (pieaugušajiem ieejas maksa 4.50 GBP, bēr-niem vecumā 7—16 gadi: 2.60 GBP, bērniem līdz 6 gadu vecumam ieeja bez maksas).

17.00 Koncerts. Piedalās: Aisha, Guntis Veits un Artūrs Palkevičs (grupa «Credo»), Ēriks Gruzniņš, «Kolibri».

12.00 —17.00 darbosies bērnu stūrītis (rotaļas, spēles, zīmēšana un dziedāšana kopā ar profesio-nāliem pedagogiem).

Bērnu stūrītis būs atvērts arī pēc 17.00. Savas atvases varēsiet atstāt atsevišķā istabā, kur ar viņiem nodarbosies latviešu skolotāja.

Pēc 21:00, balles laikā, uz pāris stundām Jūsu bērnus pieskatīs, lai Jūs varētu kārtīgi izballēties!

20.00 Līgo ugunskura iededzināšana. 21.00 LUSTĪGĀ JĀŅU NAKTS BALLE. Darbosies bezmaksas telšu pilsētiņa (līdz 26.jūnija 12:00)! Biļetes iepriekšpārdošanā 15.00 GBP piesa-

kot mājas lapā www.anglobalticnews.co.uk vai zvanot pa tālruni +447912102983.

Uz tikšanos! Priecīgus Līgo svētkus!

2011. gAdA JĀņI ĀRpUS LATvIJAS

Neglabāt, nenēsāt ieročus vai  ko nelikumīgu  pasākuma laikā; Nenodarboties ar  nelikumī-

gam darbībām; Atstāt mājdzīvniekus mājās,

izņemot  reģistrētus  suņus, kuriem atļauts atrasties pasākumā; Nav  atļauta uguņošana,  kā arī

ķīniešu peldošās laternas u.c.; Sakārtot savu telšu vietas pirms

došanās prom, izmantot  atkritumu tvertnes un pārstrādes punktus.

NB: Ikviens,  kurš neievē-ros šos noteikumus un nosacījumus, tiks pieteikts  policijai un izraidīts no pasākuma.

Noteikumi un  nosacījumi

Biļetes / ieejas aproces nav ap-maināmas; Mākslinieki  un  izpildītāji pasā-

kumā uzstāsies bez noteiktas kār-tības, tie var mainīties  jebkurā lai-kā bez iepriekšēja brīdinājuma; Lai  atvieglotu  drošību un

komfortu  visiem viesiem, organi-zatori  var  atteikt ielaist pasākuma apmeklētājus, kuri  cenšas iekļūt  pa-sākumā ar aizliegtiem priekšmetiem; Pasākuma apmeklētājs ir atbil-

dīgs par savām ieejas biļetēm, lietām un priekšmetiem. Organizatori neatbild par jebkā-

diem zaudējumiem vai  bojājumiem, kas radušies  pēc  pasākuma, ieskai-tot  bojājumus, zādzību vai zaudēju-mus  īpašumam  un mehāniskajiem transportlīdzekļiem,  ja cēlonis  ir sais-tīts ar pasākuma apmeklētāja nolaidī-bu vai citu personu ļaunprātīgu rīcību; Ja biļetes vai aproces tiek pazau-

dētas, jaunas vietā netiek izsniegtas; Biļete ir derīga tikai tad, ja tā ie-

gādāta no oficiāliem avotiem; Aprocēm jābūt apliktām ap roku

visu pasākuma laiku līdz 2011. gada 19. jūnija 16.00. Nozagta vai pazau-dēta aproce netiks aizstāta ar citu. Tie, kuriem nebūs  aproces,  netiks  ielaisti pasākumā. Drošības un apsvērumu dēļ  šo  biļeti/aproci ir  vērts saglabāt līdz pasākuma beigām; Kategoriski aizliegta pasākuma

apmeklētāju tirdzniecība vai cita ko-mercdarbība bez organizatoru iepriekšējas piekrišanas.  Ņemiet vērā, ka  organizatori  iekasēs  mak-su  par  jebkuru saimniecisku darbī-bu (tai skaitā filmēšanu, fotografēša-nu mediju vajadzībām). Biļešu pārdošanas nosacī-

jums  — pasākuma apmeklētāji pie-krituši  tam, ka viņus filmē, fotografē un materiālus izmanto televīzijā, radio; filmē  ar webkameru; citām valsts  pārraidēm  jebkurā tehnikā un / vai ar jebkuru video vai DVD, kas nāk no auditorijas puses un/ vai klā-

tienes videonovērošanas kameras un ierakstiem drošības apsvērumu dēļ.

Saraksts līdzi ņemšanaiMūsu vislabākais padoms būtu —

ņemt līdzi tikai to, kas  jums tik tie-šām būs nepieciešams. Kad jūs iera-dīsieties pasākumā, jums neizbēgami nāksies veikt distanci no jūsu auto līdz telšu celšanas vietai «Tautas tīrumā».

ko ņemt līdzi: Telti, matraci, guļammaisu,

segu, spilvenu; Brilles / kontaktlēcas + kontakt-

lēcas šķidrumu; Ausu ieliktņus / vati; Dvieļus/ ziepes; Tualetes piederumus  (zobu

suku  /  pastu,  tamponus,  skūša-nās  piederumus, mitrās salvetes, tu-aletes ruļļus); Pretiedeguma krēmu / eļļu; Kabatas lukturi + baterijas; Mobilo tālruni; Kameru; Lapiņu ar mājas numu-

ru un pasta indeksu; Zāles  (zāles ar recepti/  inhala-

torus); Medicīnisku  informāciju  (aler-

ģijas u.c.); Pārtikas produktus un alkoholu

tikai pašu patēriņam; Informācija par tuvākajiem ra-

diniekiem  (telefona nr. adrese); Personas I.D.; Ieejas biļeti! Autovadītāja apliecību (vēlams

ar  atjauninātu  adresi;  gadījumā, ja tiek pazaudētas lietas, mantas, lai va-rētu jums nosūtīt  uz norādīto adresi); Naudu /  bankas karti; Izturīgus  apavus  /  gumijas zā-

bakus; Ūdensnecaurlaidīgu  mēte-

li / ekstra bikses; Džemperi; Tīras drēbes, dodoties mājās; Maiss (netīram  apģērbam

un apaviem).

ko neņemt līdzi: Lūdzu, neņemiet  lape-

nes — tās aizņem daudz vietas telšu kempingā; Lūdzu, neņemiet  stikla  pude-

les — tās ir bīstamas; Nav  ieteicami portatīvo  lāze-

ru ierīces vai pildspalvas; Mājdzīvniekus  (izņemot  reģis-

trētus suņus), atskaņošanas sistēmas, ģeneratorus, debess laternas vai pū-ķus, uguņošana ierīces, vaska signāl-raķetes vai lielu ugunskuru; Persona/-as, kas izmantos ugu-

ņošanas ierīces, tiks izraidītas no pa-sākuma, un ierīces tiks konfiscētas.

Priecīgus Jāņus!!!

LIELĀ MĀJA

LIELĀ SKATUVE

Baltic Lodge

Piebraukšana

X

Vietējās taksometru firmas: Lutterworth: George’s - 01455 559000 Rugby: Peoples Express - 01788 546666

Straumēnu plāns

Catthorpe

Prombraukšana

Auto ieeja

Auto izeja

Bufete Bārs Uzvedums / zaļumballe Tualetes Biļešu izmaiņa Dzeramūdens Atkritumi

Kafija (svētdien 19.6 no 08.00)

Ātrā/pirmā palīdzība Teltis

Riteņmājas Autostāvvieta

Autostāvvieta personām ar kustību traucējumiem

Stāvvieta busiem Informācija

X

Ieeja kājniekiem

Zaļā zāle

LIELAIS BĀRS, VECĀ ZĀLE & ZVIEDRU ZĀLE

TAUTAS TĪRUMS

SPĒKRATU LAUKUMS

LV

Šī gada 28. maijā Rīgā, 11. novembra krastmalā, no 16.00 līdz nākamās die-nas rītam notiks jau trešais blondīņu festivāls — «go Blonde».

Tas pārsteigs ar pasaulē vērienīgāko blondīņu parādi, Merilinas Monro līdzinieču konkursu, Blondo Dīvu koncertu, Latvijas dizaineru rozā apģērbu un aksesuāru modes skati un citām ne mazāk aizraujošām aktivitātēm. Festivāls noslēgsies ar spilgtu un dzirkstošu Pink Party kādā no Rīgas labākajiem naktsklubiem. Kā nebijis jaunums būs arī «Formula 2 Riga Grand Prix» ātrlaivu čepmpionāts Daugavā un kabrioletu parāde.

Latvijas Blondīņu asociācijas prezidente Marika Ģederte stāsta: «Festivāls «Go Blonde» ir ne vien pozitīvisma un dzīvesprieka pilns godinājums Latvijas un pasaules blondīnēm, bet arī labdarības akcija ar mērķi palīdzēt bērniem ar īpašām vajadzībām. Pērn mēs ar ziedotāju un atbalstītāju palīdzību Rīgas centrā izveidojām rotaļu laukumu bērniem ar kustību traucējumiem. Šogad ceram piesaistīt līdzekļus bērnu ar īpašām vajadzībām rehabilitācijas centram Rīgā. 

Mēs priecājamies, ka ziņas par «Go Blonde» īpašo šarmu piesaista arvien plašāku dalībnieču skaitu no ārvalstīm. Šobrīd dalību parādē jau ir apstiprinājusi komandas no Jaunzēlandes un Lietuvas. Aicinām blondīnes no visas pasaules pievienoties festi-vālam un palīdzēt vairot pozitīvismu un skaistumu!»

Iepriekš Rīgā notikušās divas blondīņu parādes guva plašu pasaules mediju uzma-nību, palīdzot Latvijai nokļūt vadošajos ziņu kanālos ar pozitīvu vēstījumu – «Latvija ir atradusi veidu, kā cīnīties ar krīzi». Vācijas nacionālais televīzijas kanāls 1 uzņēma dokumentālo filmu par Latvijas Blondīņu asociāciju. Parādes tika atspoguļotas vai-rāk nekā 500 interneta portālos visā pasaulē, populārajos dzīvesstila žurnālos «Mairie Claire» ASV, «Grazia» Anglijā un Itālijā, «Glamour» Spānijā. Populārais telekanāls CNN aicinājumu uz pasākumu pārraidīja marta beigās.

Plašāka festivāla «Go Blonde» programma ir pieejama Latvijas Blondīņu asociācijas mājas lapā: www.goblonde.lv/paradeeng.html

Vēlējums blondīnēm Anglijā — «Blondīņu parāde ir apliecinājums sievišķīgumam, lai gan praktisku motīvu vadīti reizēm aizmirstam par to. Lai šis pavasaris liek justies sievišķīgi un pozitīvi!»

RīgĀ ATkAL BLoNdīņU fESTIvĀLS

INTERvIJA

ANdRIS NELSoNS: «ņUJoRkĀ dzīvoT ES NEvARēTU»Una Griškeviča

pasaules slavu ieguvušajam latviešu diriģentam Andrim Nel-sonam 8. martā par spožiem starptautiskiem sasniegumiem

un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē tika piešķirta Lielā Mūzikas balva, kuru viņš klātienē nesaņēma. Intervijā diriģents stāsta par savu darbu, dzīvesdraudzeni, operdziedātāju kristīni opolais, un to, kā viņam klājās ņujorkā, kur pirms pāris mēnešiem viņš strādāja pie čaikovska operas «pīķa dāma» iestudējuma Metropolitan operā.

publicitātes foto / Marco Borggreve

— kādas bija pirmās izjūtas uz-zinot, ka jums piešķirta Lielā Mūzi-kas balva?

— Zināmā mērā biju pārsteigts, jo Latvijā neesmu koncertējis jau vai-rākus gadus, izņemot pagājušā gada nogalē notikušo koncertu kopā ar Birmingemas simfonisko orķestri. Bet, protams, esmu pateicīgs par to, ka cilvēki mani joprojām atceras. Sapro-tu, ka balva man piešķirta kā latviešu mūziķim, kas darbojas ārzemēs, nevis tikai par Latvijā paveikto. Diemžēl uz Rīgu netiku, lai saņemtu balvu. Šo fak-tu nosvinēju, kad satikos ar Kristīni.

— pēc jūsu teiktā var nojaust, ka esat ļoti aizņemts. kāda ir jūsu ierastā dienas kārtība?

— Pavisam vienkārša — no rīta paēdu brokastis, tad studēju partitūru un dodos uz mēģinājumu, kas notiek no vienpadsmitiem rītā līdz sešiem vakarā. Pēc mēģinājuma atkal ķeros pie partitūras, atkārtojot lietas, kas saistītas ar uzvedumu «Pīķa dāma», tāpat studēju «Salomes» partitūru, gatavojoties izrādei, ko nākamgad diriģēšu Koventgārdenas operā Lon-donā. Līdz ar to lielākā daļa laika paiet strādājot un mācoties kaut ko jaunu.

— vai tik intensīvi strādājot, jums izdevās kaut nedaudz iepazīt ņujorku?

— Ņujorku iepazinu pirms gada, kad te strādāju pirmo reizi, diriģējot operu «Turandota». Biju šeit divus mēnešus un varēju izstaigāt gan mu-zejus, gan pilsētu. Šī ir pavisam cita pasaule, pie kuras man kā tipiskam Eiropas cilvēkam sākotnēji bija ļoti grūti pierast. Man šķiet, ka šeit arī cil-vēku mentalitāte un attieksme pret

dzīvi ir daudz citādāka nekā Eiropā. Nemaz nerunājot par to, ka pilsēta ar saviem trīsdesmit un piecdesmit stāvus augstajiem debesskrāpjiem man liekas mazliet jocīga... (Smejas.) Tāpēc dažreiz man neiet kopā tā kla-siskā mūzika, kas nāk no Eiropas un ko šeit spēlējam. Katrā ziņā dzīvot es te nevarētu. Man daudz tuvāka ir jeb-kura Eiropas pilsēta — Vīne, Berlīne, Parīze, protams, arī Rīga.

— varbūt jums ņujorkā ir kā-das iemīļotas vietas, kur mēdzat atgriezties?

— Dzīvoju 60. ielā, un, ja pa šo ielu iet līdz galam, var nokļūt līdz krast-malai, no kuras redzama Brīvības statuja. Tiesa, ja iet kājām, tam nepie-ciešamas apmēram divarpus vai trīs stundas. Taču dažkārt brīvajās dienās es šo maršrutu tīri labprāt izstaigāju, jo man vispār ļoti patīk daudz staigāt kājām. Pa ceļam apskatāmi intere-santi rajoni, kas ir tuvāki manai eiro-peiskajai uztverei, piemēram, Soho. Tādēļ brīvajās dienās gan mācīšos, gan staigāšu — tas ir veselīgi, turklāt lielisks veids, kā izvēdināt galvu, pa-vērojot apkārt notiekošo.

— Ja jau pamazām kļūstat par ņujorkieti, varbūt arī skrienat pa centrālparku?

— Pagājušogad es to gribēju da-rīt, bet nepietika laika. Esmu pama-nījis, ka te, skrienot pa parku, daudzi uztur savu fizisko formu. To var darīt arī trenažieru zālēs, kas atrodamas teju vai katrā dzīvojamā mājā, arī ma-nējā. Viņiem acīmredzot tā ir veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Pats par sevi tas ir labi, bet cilvēks jau nesastāv ti-kai no fiziskā ķermeņa vien. Ir jābūt

arī dvēseliskajai pusei un kultūrai — šīs lietas jāspēj apvienot. Man šķiet, Ņujorkā tas ir iespējams.

— vai uzturoties Amerikā, jums izdodas veselīgi paēst?

— (Smejas.) Man liekas, te tā gra-dācija un kontrasti arī šajā ziņā ir milzī-gi — šeit iespējams dabūt visnevese-līgāko pārtiku kādu vien jebkad esmu redzējis — makdonaldus, burgerus, arī mafinus, kas ir šausmīgi saldi un neveselīgi. Tajā pašā laikā viņiem ir arī ļoti veselīgas lietas, ko citur nees-mu redzējis, piemēram, brokastīs tiek piedāvāti cepti olu baltumi. Tos te var dabūt jebkurā kombinācijā — kopā ar sieru, tomātiem u.tml. Ir arī putras bez sāls un cukura, ļoti daudz augļu un dārzeņu. Viss atkarīgs no tā, ko pats izvēlies un vai ļaujies kārdinājumam. Man gan liekas, ka arī šajā jautājumā Amerikā ir pārāk liela demokrātija — tāpat kā daudzās citās lietās. Kā zi-nāms, pārāk liela demokrātija parasti nenoved ne pie kā laba.

— darba dēļ visu laiku esat vienā vai otrā pasaules malā. vai šis dzīvesveids vēl jūs nav nogurdinājis?

— Protams, tas ir nogur-dinoši. Īpaši praktiskā puse, kas attiecas uz ceļošanu. Man visvairāk nepatīk pati lidošana un krāmēšanās. (Smejas.) Taču katra jauna atgriešanās mūzikā dod gan-darījumu un spēkus. Esmu laimīgs, ka varu diriģēt pasaules labākos or-ķestrus un regulāri pie tiem atgriez-ties. Tas man rada ļoti patīkamu sa-jūtu — tieši tāpat kā atgriešanās pie mana Birmingemas orķestra.

— vai ir kāds brīdis, kad jums iz-dodas distancēties no mūzikas un darīt kaut ko pilnīgi citu?

— Mūzika man līdzi ir vienmēr — tā ir saistīta ar manu darbu un ikdie-nas dzīvi. Arī tad, kad esmu kopā ar Kristīni, mēs ļoti daudz runājam par mūziku — vai nu manā, vai viņas sa-karā. Mūzika visur un vienmēr ir iesais-tīta — katrā sarunā un domās — pat tad, ja es tobrīd ar to nenodarbojos. Mūzika nav darbs, tā ir mana dzīves un dvēseles sastāvdaļa. Mums, eiro-piešiem, mūzika ir kultūras kompo-nente, tā nav tikai biznesa plāns, ar kuru nopelnīt naudu. Tas nav tā, ka divas stundas var attīrīt dvēseli un tad no tā atslēgties. Protams, tāpat kā ik-vienam cilvēkam, arī man vajag brīvu laiku, lai es varētu izvēdināt smadze-nes un padarīt citas lietas, kas dzīvē ir svarīgas, bagātināt savu dzīvi.

— kas ir tās svarīgās lietas bez mūzikas?

— Atklāti sakot, man neko daudz bez mūzikas nesanāk darīt, jo ir vai nu koncertu mēģinājumi vai jāmācās kaut kas jauns, līdz ar to brīvā laika man ir ļoti maz. Ja kāds brīvāks brī-dis gadās, cenšos to pavadīt kopā ar Kristīni. Atšķirībā no citiem neesmu pārāk liels ceļotājs, jo daudz ceļot iznāk ikdienā. Tādēļ man ir svarīgi tie brīži, kad varu pabūt kopā ar Kristīni vai mūsu suņuku Antonu, kas dod at-slodzi un ir kaut kas ārpus mūzikas. Tā ir mana ģimene, tie ir tuvie cilvēki.

Bet nekādiem hobijiem man diemžēl laika nesanāk.

— Ik pa brīdim pieminat kristī-ni. kā atrodoties katram savā pa-saules malā, jums izdodas uzturēt un saglabāt savas attiecības?

— Mēs sazināmies gandrīz ik die-nu, bet attālums, manuprāt, mūsu attiecībās uztur zināmu svaigumu un veselīgumu. (Smejas.) Galu galā, mēs arī visai regulāri redzamies — vai nu pie manis, vai pie viņas. Pēc operas iestudēšanas man bija trīs brīvas ne-dēļas, tāpēc devos pie Kristīnes uz Milānu, kur viņa strādāja pie lomas operā La Scala. Itālijā lieliski atpū-tos, pamielojos ar itāļu ēdieniem un pavadīju kādu laiku kopā ar Kristīni. Savukārt vasarā, kad diriģēšu Bairei-tas festivālā, viņa brauks pie manis. Protams, šāda satikšanās prasa lielu plānošanu, bet pie tā jau mēs esam

pieraduši. Tas ir ļoti individuāli, un no-teikti ir cilvēki, kuri savas attiecības veido citādāk. Bet mūsu dzīve ir tāda. Mēs no paša sākuma zinājām, ka attiecī-bas ir pirmajā vietā, bet arī mūzika mūsu dzīvē ir ļoti svarīga. Galu galā, mēs taču iepazināmies, pa-teicoties mūzikai. (Pirmo reizi muzikāli Andris un Kristīne satikās 2003. gadā Pučīni operas «Bo-hēma» atjaunoju-

ma pirmizrādē, kad Andris bija pie diriģenta pults, bet Kristīne izpildīja Mizetes lomu — U.G.)

Nojaušu, ka cilvēki vēlas zināt, vai mēs domājam apprecēties. (Smejas.) Protams, mēs to noteikti kādā brīdī izdarīsim. Man tikai gribētos, lai tas notiktu Latvijā un lai šajā brīdī varētu būt klāt mūsu tuvinieki, jo tas arī vi-ņiem ir svarīgi. Tādēļ vajadzētu atrast laiku, kad mēs pietiekami ilgi uzturē-tos Latvijā. Patiesībā mēs kā vīrs un sieva kopā esam jau ilgu laiku, tikai tas būtu jānoformē juridiski. Pro-tams, domājam arī par bērniem, bet tas ir tā plūstoši, jo arī šajā jautājumā ir jāpaļaujas uz Dievu.

— kā jums visvairāk pietrūkst, dzīvojot ārpus Latvijas?

— Cilvēcisko attiecību, atmiņu, emociju, kas saistītas ar draugiem un man tuvajiem cilvēkiem. Taču, kad esmu prom no mājām, to visu varu atsaukt atmiņā. Šīs lietas man palīdz vientulības brīžos. Sevišķi, kad iestu-dēju kādu operu — kā tagad Ņujor-kā. Strādājot ar savu Birmingemas vai kādu citu orķestri, jūtos daudz labāk.

Atklāti sakot, man vēl kādreiz ļoti gribētos pastrādāt kopā gan ar Lat-vijas Nacionālo simfonisko, gan Lat-vijas Nacionālās operas orķestri — ar šiem abiem kolektīviem man sais-tās gana daudz atmiņu. Un es jūtos mazliet vainīgs, ka lielajā aizņemtībā pagaidām šiem abiem kolektīviem nevaru veltīt savu laiku. Varbūt to va-rēšu izdarīt tad, kad Rīgā būs uzcelta jaunā koncertzāle. Tai obligāti nav jābūt uz ūdens. Esmu dzirdējis, ka tiks renovēts Kongresu nams, un šos darbus pārraudzīšot Raimonds Pauls. Man tiešām gribētos viņam novēlēt veiksmi, jo Rīgai jauna koncertzāle būtu ļoti svarīga. Tā būtu mūsu pilsē-tas vizītkarte.

2011. gada maijs Nr. 5(10)

pAUL poIRET (20.04.1879 - 30.04.1944.)

M o d E S v ē S T U R E

Paul Poiret bija franču modes dizainers. viņš 20. gadsimta modes pasaulē tika pielīdzināts ģēnijam.

Agrīnā dzīve un karjera:Vecāki cenšoties atbrīvoties no

viņa dabiskā lepnuma, aizsūtīja Paul par mācekli pie lietussargu darinātāja. Tur viņš strādājot, vienmēr paņēma zīda audumu atgriezumus, kas bija palikuši pāri no lietussargu piegrieztnēm, un radīja apģērbus māsas lellei. Pusaudža gados Poiret deva savas skices Madeleine Che-ruit, kas bija ievērojama šuvēja. Paul Poiret turpināja pārdot savas skices, līdz beidzot viņu ievēroja liels Parīzes modes nams.

1896. gadā Poiret sāka strādāt pie Jacques Doucet. Savu pirmo izgudro-jumu — sarkanu auduma apmetni, Poiret pārdeva 400 eksemplāros. Vēlāk Poiret darbā pieņēma «Worth», kur viņš bija atbildīgais par vienkāršu, praktisku kleitu dizainu.

Paul Poiret nodibināja savu

modes namu. 1903. gadā viņš kļuva pazīstams, pateicoties kimono mētelim.

1909. gadā viņš bija tik slavens, ka H.H. Asquith aicināja viņu parādīt savu dizainu Pauningstrītā 10.

1911. gadā viņš radīja smaržas, nosaucot savas meitas vārdā «Par-fums de Rosim».

Poiret bija pirmais dizainers, kas savus apģērbus sāka fotografēt un fotogrāfijas likt žurnālā «Art Ed Dec-oration», kas tiek dēvēts par pirmo modes žurnālu.

Pirmā pasaules kara laikā Poiret atstāja savu modes namu, lai pilnvei-dotu uniformu ražošanu.

Kad 1919. gadā Poiret atgriezās garīgi izsmelts, viņa modes nams bija uz bankrota robežas. Viņa vietu modes pasaulē bija ieņēmuši jauni modes dizaineri, kā, piemēram, Coco Chanel. Salīdzinājumā Poiret dizains likās vecmodīgs, un viņa izgudrotais apģērbs vairs netika ražots. Poiret pēkšņi bija ārā no modes biznesa.

Lai gan viņš meklēja atbalstu pie sav-iem partneriem, tomēr viņam nācās atstāt savu modes namu.

1929. gadā viņa modes nams tika slēgts pavisam, un viņa darinātās drēbes tika pārdotas uz svaru kā lu-patas.

1944. gadā Paul Poiret mira, un viņu kā ģēniju pasaule bija aizmirsusi.

Sagatavoja: Kristine Grigorjeva

LIELBRITĀNIJAS BIzNESA, EkoNoMIkAS UN TIESīBU

zIņU pĀRSkATSSagatavoja:

Mārcis Liors Skadmanis, Latvijas Lielbritānijas

Tirdzniecību palātas izpilddirektors

marcis.skadmanis@latvianchamber.co.uk

www.latvianchamber.co.uk

(E) BBC ziņo, ka Vasaras Olim-piskās spēles, kas notiks 2012. gadā Londonā būs lielākais pārbaudījums lielpilsētas transporta sistēmai. Olim-pisko spēļu laikā noslogotākajās die-nās paredzami vairāk nekā miljons papildus braucieni. Londonas asamb-lejas atskaitē par transportu ir norādīti 22 svarīgākie punkti, kuros paredz vislielāko pieprasījuma pieaugumu pēc sabiedriskā transporta. Visvairāk noslogoto punktu sarakstā ir King’s Cross un Victoria Station. Olimpisko spēļu laikā prognozē aptuveni 5,3 miljonu tūristu pieplūdumu. (T) Lielbritānijas parlaments

apsver iespēju mainīt saskatītos diskriminējošos noteikumus par ka-raļa troņa mantošanu, kas nozīmē, ka tronī, neraugoties uz dzimumu, varētu kāpt prinča Viljama un Kei-tas Midltonas pirmdzimtais. Šobrīd pastāvošā kārtība nosaka principu par vīrieša kārtas pirmdzimto tādā veidā, ka nākamais rindā uz troni ir pirmais dzimušais dēls, pat ja viņam ir vecāka māsa. (E/T) Lielbritānija nākusi klajā

ar jauniem vīzu izsniegšanas notei-kumiem, pēc kuru ieviešanas valstī dzīvojošo ārvalstu studentu un viņu piederīgo skaits ik gadu samazināsies par 100 000. Pēc valdības aplēsēm, studentiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) teritorijas iesniegto vīzu skaits būs par 25% jeb par 70 000 līdz 80 000 mazāks nekā līdz šim. Tur-klāt vēl par 20 000 varētu tikt sama-zināts to cilvēku skaits, kas valstī ie-rodas kopā ar studentiem. Līdz 2015. gadā gaidāmajām vēlēšanām solīts samazināt imigrantu skaitu no vairā-kiem simtiem līdz desmitiem tūkstošu gadā, un vīzu izsniegšanas ierobežo-jumi ārvalstu studentiem tiek minēti kā viens no efektīvākajiem līdzekļiem šī mērķa sasniegšanai. (T) Lielbritānijas valdība šobrīd

izstrādā skvoteru apkarošanas sis-tēmu, lai cīnītos pret tendenci, kad komerciālus vai privātpersonu īpašu-mus pārņem skvoteri, kas ļaunprātīgi izmanto esošos trūkumus Lielbritā-nijas normatīvajos aktos. Pēc 1977. gada Anglijas Krimināllikuma 6. pun-kta māju īpašnieki un pārvaldītāji ne-var atgūt savus īpašumus saskaņā ar «skvoteru tiesībām», kas interpretēts kā skvoteru aizsardzība no vardarbī-gas īpašuma atņemšanas. Skvoteri bieži pēc īpašuma ieņemšanas pie mājas durvīm vai citā redzamā vie-tā izliek brīdinājumu ar atsauci uz 6.punktu, lai atturētu īpašniekus no viņu padzīšanas. Pēc tiesību analīzes ir secināts, ka likums sākotnēji bija domāts, lai aizsargātu īrniekus, līdz ar to tika noteikts Krimināllikuma 6. punkts, kas neļautu negodprātīgiem māju pārvaldniekiem lietot vardarbī-bu pret īrniekiem. Esošā likuma labo-jumos plānots skvotošanu klasificēt kā kriminālpārkāpumu. Pašlaik skvo-tošana Lielbritānijā ir administratīvs

pārkāpums, izņemot Skotiju, kur ir spēkā 1865. gada likums, kas iekļū-šanu un uzturēšanos svešā īpašumā atzīst par kriminālpārkāpumu un pa-redz 21 dienas cietumsodu vai 200 sterliņu mārciņu lielu soda naudu. (B) www.db.lv ziņo, ka Londo-

nas īpašumi aizvien vairāk piesaista investorus, kas saskaras ar finanšu un politisko nestabilitāti savu valstu tirgos. Tunisijas un Ēģiptes līderu gā-šana, kas izraisījusi sacelšanos Lībijā, Bahreinā un Jemenā, iespējams, vei-cinās lielāku Tuvo Austrumu naudas apjoma ieplūšanu Londonā, jo turī-gie meklē veidus, kā pasargāt savu bagātību. 2009. gadā Londonā esot iepirkušies 46 valstu pārstāvji, bet pērn  — jau 61, kas ir jauns rekords. Visvairāk investīcijas palielinājuši pār-stāvji no Grieķijas, Spānijas, Uzbekis-tānas, Honkongas un ASV. Bažas par pieaugošo inflāciju Āzijā ir pārlieci-nājušas daudzus uzglabāt savu ba-gātību taustāmos aktīvos, piemēram, nekustamajā īpašumā, zeltā, mākslas priekšmetos un senlietās. Londonas ekonomiskā vide tiek uzskatīta par drošāku nekā Šveices bankas konts.

E/B – Ekonomika / Bizness T - Tiesības

2011. gada maijs Nr. 5(10)BIzNESA zIņAS

UzSĀcIS dARBU SkoTIJAS — BALTIJAS BIzNESA INkUBAToRS

Edinburgas Napier Uni-versitāte un Baltijas

valstu speciālisti «cormack consultancy Baltic» (ccB), kuri bāzējas Skotijā, ir apvienoju-šies, lai veicinātu Baltijas teh-noloģiju kompāniju attīstību un ienākšanu Apvienotas kara-listes tirgū.

Nākamajās nedēļās uzņēmējdar-bības grupa gatavojas atvērt līdzīgu biznesa inkubatoru Lietuvā, lai at-balstītu skotu uzņēmējus, kuri plāno strādāt Baltijas tirgū. Uzņēmējdar-bības centrs atradīsies EDTC centrā Livingstonā un piedāvās biznesa telpas un dažādus servisa pakalpo-jumus Baltijas firmām, kuras plāno uzsākt uzņēmējdarbību Apvienotās Karaliste tirgū.

Profesors Ian Hunt no Edinburgas Napier universitātes Produktu dizai-na un ražošanas institūta saka:

«Pāreja no valsts uz starptautisko uzņēmējdarbību, ir aizraujošs un sa-

režģīts solis. Institūts ar CCB Baltijas valstīs ir sadarbojies vairākus gadus, un mēs saprotam, ka Baltijas valstīs ir potenciāli labākās pasaules tehno-loģijas, tādēļ mēs vēlamies palīdzēt uzņēmumiem darīt starptautiski pa-zīstamu savu biznesu, izmantojot uz-ņēmuma darbību un attīstot partner-attiecības Lielbritānijā. Mēs zinām, ka AK uzņēmumiem būs tikpat aiz-raujošas iespējas attīstīt pētniecību, izaugsmi un starptautisku biznesu, ar Baltijas valstu līdzdalību, šeit jāpie-min nozīmīgo jaunā Lietuvas projek-ta «Valley» iniciatīvu. Skotijas Baltijas Enterprise centru izveide ir pirmais solis, lai uzlabotu darījumu attiecības starp Skotiju, Latviju un Lietuvu.»

CCB rīkotājdirektors Charles Cor-mack piebilda: «Manuprāt, šis ir ļoti aizraujošs attīstības projekts. Pēdējo desmit gadu laikā mēs esam palīdzē-juši AK uzņēmumiem strādāt un at-tīstīties Baltijas valstīs. Aizvien vairāk mēs strādājam ar Baltijas uzņēmu-miem, kas cenšas iekļūt Apvienotās

Karalistes tirgū, tāpēc šādas attiecī-bas ir nepieciešamas. Mēs ceram, ka abi inkubatori radīs virkni projektu, kuru ietvaros tiks izveidota ciešāka sadarbību starp Baltijas un Skotijas universitātēm, Baltijas un Skotijas uzņēmumiem. Abu valstu inkubato-ros strādās virkne kvalificēti biznesa partneru un profesionālu speciālistu, kuri būs spējīgi piedāvāt pasūtītājiem augstas kvalitātes pakalpojumus, lai atvieglotu to ienākšanu tirgū.»

Centra atklāšanā piedalījās Mr. Daumants Lapinskas, Lietuvas eko-nomikas ministra vietnieks, kurš atzinīgi novērtēja inkubatora izvei-di, sakot: «Es priecājos atbalstīt šo iniciatīvu, mēs redzam ciešas saites ar Apvienoto Karalisti un Skotiju, jo īpaši svarīgas Lietuvas ekonomikas attīstībai, un mēs ceram, ka šie in-kubatori sekmēs ciešāku sadarbību uzņēmējdarbībā.»

Lai uzzinātu ko vairāk, sazi-nāties ar Charles Cormack tālr. 0044(0)7710428697.

www.TRAvELNEwS.Lv —TūRISMA zIņNESIS LATvIJĀ

ceļošanas prieks piemīt daudziem Baltijas iedzī-

votājiem, un tāpēc pirms četriem gadiem, 2007. gadā, tika dibināts tūrisma ziņu portāls www.Travel-news.lv Latvijā, www.Travelnews.lt Lietuvā un www.Travelnews.ee Igaunijā, lai Baltijas iedzīvotāji savās dzimtajās valodās uzzinātu vairāk par ceļošanas iespējām uz tuvākajām kaimiņvalstīm. ceļo-tāji, kuri dzīvo ārpus Baltijas un vēlas apciemot kādu no Baltijas valstīm, izmanto angļu, vācu un krievu valodā sagatavotas ziņas portālā www.BalticTravelnews.com par tūrisma aktualitātēm šai reģionā.

Latvijā www.Travelnews.lv ik mēne-si apmeklē vairāk nekā 100 000 inte-resentu, kuri iepazīstas ar ceļošanas jaunumiem Latvijas novados, Baltijā un pasaulē. Portālā vienmēr ir aktuāli piedāvājumi no vairāk nekā 400 tūris-ma uzņēmumiem – ceļojumu aģen-tūrām, lidsabiedrībām, viesnīcām, restorāniem un SPA centriem. Pirms neilga laika tika atklātas jaunas www.Travelnews.lv portāla sadaļas – Baltijas tūrisma uzņēmumu katalogs, tūrisma objektu katalogs un pasaules valstu katalogs. Lielu popularitāti ir iemanto-jis www.Travelnews.lv profils sociālajā tīklā Facebook.com/Travelnews.lv, kur ik nedēļu tiek izlozētas vērtīgas ceļo-jumu un atpūtas balvas starp vairāk nekā 5 000 sekotāju.

BalticTravelnews.com komandā

strādā ceļošanas entuziasti, kuriem patīk aizrautīgi piedzīvojumi un jau-nākās interneta tehnoloģijas. Mūsu uz-ņēmums lepojas ar to, ka tas dibināts Latgalē. Daudzi lieli pasaules tūrisma zīmoli slēdz ar mums līgumus un bie-ži vien brīnās, ka uzņēmuma adrese ir Krāslavas novads, Skaistas pagasts...

Pie mums praksē ierodas studenti no Vācijas, Polijas un Krievijas. Diem-žēl neviens nav bijis no Lielbritānijas vai Īrijas. www.Travelnews.lv labprāt publicētu ceļojumu piezīmes no tau-tiešiem, kuri dzīvo, strādā un atpūšas ārpus Dzimtenes. Precīza un intere-santa informācija var tikai vairot ce-ļošanas prieku!

Aivars Mackevičs, BalticTravelnews.com direktors

Aicinām atsaukties ikvienu, kurš varētu palīdzēt mazajam Ernestam no Liepājas.

Ernests Kupšis ir septiņus gadus vecs liepājnieks, kas apmeklē bērnu-dārzu, un ir savas grupiņas mīlulis. Taču draudzīgais un labsirdīgais pui-sēns kopš dzimšanas cieš no smagas ģenētiskas slimības — ahondroplāzi-jas. Lai palīdzētu Ernestam atveseļo-ties, ir vajadzīgas vismaz sešas ope-rācijas, kas tiktu veiktas pakāpeniski piecu vai vairāku gadu laikā. Latvi-jā tas nav iespējams, bet palīdzēt var   Krievijā, Sanktpēterburgā —  Puškinā «G. I. Turņera vārdā nosauk-tajā bērnu ortopēdiskajā institūtā»,

kur šā gada 27. janvārī zēnam jau tika veikta pirmā operācija. Ernests jopro-jām atrodas ortopēdiskajā institūtā un  turpina ārstēties.

Kupšu ģimenē jau auga divi brāļi — Jēkabs (šobrīd 13 gadi) un Kārlis (šobrīd 16 gadi), kad pasaulē nāca trešais brālītis Ernests, kurš bija ļoti gaidīts. To, ka bērniņš nav vesels, mamma Ilze uzzināja jau tūlīt pēc dzemdībām.

Ernestiņam ir savam vecumam neatbilstoši mazs augums — tikai 98 centimetri. Lai arī mazais Ernests pamazām, tomēr aug, no saviem vienaudžiem viņš atpaliek aptuveni par 20 centimetriem. Turklāt bēr-

niņš ātri nogurst, viņam ir deformēti kāju apakšstilbi un palielināta galvas forma. Ernestam  ir iespēja palīdzēt, taču procedūras, kas jau notikušas un vēl gaidāmas turpmāk, būs sāpī-gas un ilgstošas. Pakāpeniski piecu, sešu gadu laikā paredzēta abu kāju apakšstilbu un augšstilbu, kā arī roku un plecu stiepšana. Šobrīd Ernestam jau par 6 cm pastiepts kreisās kājas apakšstilbs, bet ārsti sola, ka varētu pastiept vēl, varbūt pat līdz 9 cm.

Ernesta mamma Ilze Kupše ir peda-goģe, viņa strādā Rīgas Tehniskās uni-versitātes profesionālajā vidusskolā par direktora vietnieci mācību darbā, bet tētis Uldis ir bīstamo iekārtu eksperts akciju sabiedrībā «Inspecta Latvia».

 Lai varētu palīdzēt dēlam, ģime-nei vēl vajadzīgi 18 000 Ls (piecām operācijām, kas saistītas ar ortopē-diskā aparāta uzlikšanu, kaulu stiep-šanu un aparāta noņemšanu).

J U M S I R I E S p ē J A p A L ī d z ē T

Rekvizīti ir: Liepājas Novada fonds

(Community foundation Liepaja) Reģ nr. 40008117203

Hipotēku un Zemes banka LV44LHZB3400151778001

Mērķis — Ernestam kupšim.

Svarīgi norādīt mērķi, jo tas ir kopīgais fonda konts.

kontaktinformācija: 0044 (0) 7515537733 ( Anglija)

00371 29171091 (Latvija)

2011. gada maijs Nr. 5(10)

viesnīca «Radi un draugi», kas sagaidī-

jusi savu 16 gadu darbības jubileju, 2011. gadu sāku-si ar pārmaiņām vizuālajā tēlā un mainījusi savu kor-poratīvo identitāti. viesnī-cai «Radi un draugi» radīts jauns logo, kas turpmāk būs redzams visos ar vies-nīcu saistītajos vizuālajos materiālos. Tas simbolizē ne tikai stabilitāti, eleganci, bet arī viesnīcas vēsturi un attīstību vienlaikus.

Trīszvaigžņu viesnīca «Radi un draugi» atrodas galvaspil-sētas vēsturiskajā daļā — Vecrīgā — un viesus uzņem jau vairāk kā 16 gadus, un līdz pat šodienai kopš tās atvēršanas 1994. gadā pieder An-glijas «Daugavas Vanagu» fondam (DVF). Savas darbības laikā tā ap-kalpojusi vairāk nekā 350 tūkstošus klientu. Kopš 1997. gada viesnīca ir arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas biedrs.

2011. gadu viesnīca «Radi un draugi» sākusi ar jaunu seju, mainot uzņēmuma vizuālo tēlu. Kopš pa-stāv viesnīca «Radi un draugi», šīs ir vērienīgākās un nopietnākās izmai-ņas, kas skārušas viesnīcas vizuālo tēlu. Tagad visā ar viesnīcas «Radi un draugi» saistītajā simbolikā ir re-dzams jaunais zīmols, kas simbolizē ne tikai stabilitāti, eleganci, bet arī viesnīcas vēsturi un attīstību vienlai-kus. Jaunais viesnīcas zīmols ir jau-ns, svaigs, un viesnīca ir atvadījusies gan no «Daugavas Vanagu» simbola,

vanaga, gan no vecajām uzņēmuma krāsām.

Līdz ar zīmola maiņu ir mainījusies arī viesnīcas «Radi un draugi» mājas lapa. Tā kļuvusi mo-dernāka, kvalitatīvāka un piedāvā plašāku informāciju gan par viesnīcu un tās pakalpojumiem, gan par noti-kumiem Rīgā un Latvijā. Arī turpmāk viesnīcas galvenās darbības pamat-vērtības paliks nemainīgas — kvali-tatīvi piedāvājumi, augsts viesu ap-kalpošanas standarts un tīrība.

Šīs nav vienīgās pārmaiņas, kas sagaida viesnīcu «Radi un draugi» Rīgā. Šogad viesnīcā tiek veikti arī pārbūves un rekonstrukcijas darbi, kā arī tiek veidota jauna konferen-ču telpa. Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai viesnīcas kategorija mainītos no trīszvaigžņu atzīmes uz četrzvaigžņu novērtējumu.

2011. gada februārī viesnīca «Radi un draugi» pievienojās Latvijas Na-cionālās aviokompānijas «airBaltic» lojalitātes programmai BalticMiles. Ja esi BalticMiles lojalitātes program-mas dalībnieks, tad tagad Tev ir ie-spēja nopelnīt 500 BalticMiles Punk-tus katru reizi, kad uzturies viesnīcā «Radi un draugi».

Populārākie Rīgas apskates objek-ti, tādi kā Latvijas Nacionālā opera, Doma laukums, Sv. Pētera baznīca, iz-stāžu zāles, kā arī restorāni un veikali, atrodas tikai pāris minūšu gājienā no viesnīcas.

Šobrīd viesnīcā «Radi un draugi» ir 72 dažādu kategoriju mājīgi iekārtoti numuri, kas aprīkoti ar visu nepiecie-šamo viesu labsajūtai un komfortam.

viesnīca piedāvā vienvietīgās istabas, divvietīgās ista-bas (ar vienu dubulto gultu vai divām

atsevišķām gultām), ģimenes istabas (ar 4 atsevišķām gultām) un Junior Su-ite istabas.

Klasiskā stilā ieturētais restorāns «Radi un draugi» klientiem piedāvā gan brokastis, gan pusdienas un va-kariņas. Restorāns nodrošina ēdināša-nas pakalpojumus arī klientu rīkotajos pasākumos, konferencēs un seminā-ros gan viesnīcā, gan citās telpās.

Viesnīca «Radi un draugi» ir lielis-ka vieta biznesa pārrunu, sapulču un konferenču organizēšanai pašā Rīgas centrā.

Ik gadu daļa no iegūtās viesnīcas peļņas tiek ziedo-

ta Latvijas iedzīvotājiem: nopelnītie līdzekļi netiek aizvesti no valsts, bet gan ieguldīti viesnīcas attīstībā, kā arī labdarības fondos un akcijās. Visus šos gadus viesnīca ar saviem līdzek-

LIELISkA ATpūTA pAŠĀ RīgAS SIRdī

par katru atvesto klientu saņemsiet 150 Lielbritānijas mārciņu lielu atlīdzību!

ATpūTA RīgĀ

ļiem atbalsta bērnus, jauniešus, maz-nodrošinātos un valsts kultūras pasā-kumus. Ziedotā nauda labdarībai ir mērāma vairākos tūkstošos latu, un tā ar katru gadu pieaug.

papildus informācijai:Inga kalniņa

Mārketinga vadītājaTālr.: +371 67820200

Mob.: + 371 22325195E-pasts: inga.kalnina@draugi.lv

radi.reservations@draugi.lv

par katru atvesto klientu saņemsiet 150 Lielbritānijas mārciņu lielu atlīdzību!

Dārbi Svētdien, 1. maijā plkst. 12.00

Ģimenes dienas dievkalpojums

chapel of St. Mary on the Bridge Derby, DE1 3AT

Notingemā Svētdien, 1. maijā plkst. 15.00 Ģimenes dienas dievkalpojums

Trinity Lutheran church67 Homefield Road, Aspley,

NG8 5GH

Almēlijā Piektdien, 6. maijā plkst. 14.30

Kapu svētku dievkalpojumsAlmēlijas ciema baznīcāSt. Mary, Almeley, HR3 6LB

Bristolē Sestdien, 7. maijā plkst. 15.00

Dievkalpojums ar dievgalduSt. Bartholomew’s church

Maurice Road BS6 5BZ

Svonsijā Svētdien, 8. maijā plkst. 16.00

Dievkalpojums ar dievgalduSt. Barnabas church

57 Sketty Road SA2 0EN

koventrijā Svētdien, 8. maijā plkst. 15.00Ģimenes dienas dievkalpojums

“Mūsmājās”Priory Hill, Wolston, Coventry,

CV8 3FZ

halifaksā Sestdien, 14. maijā plkst. 14.00

ģimenes dienas un Kurzemes cietokšņa atcere ar svētbrīdi

dvf namā, 8 Lord Str., HX1 5AE

Londonā Svētdien, 15. maijā plkst. 14.00

Lieldienu laikā 4. svētdienas dievkalpojums ar dievgaldu

kristus baznīcāKnightsbridge, 19 Montpelier

Place, London, SW7 1HL

Birmingemā Svētdien, 15. maijā plkst. 14.30Ģimenes dienas dievkalpojums

ar dievgaldu All Saints baznīcā 

Vicarage Road 2, B14 7RA

Bredfordā Svētdien, 15. maijâ plkst. 11.00 ģimenes dienas dievkalpojums

vācu baznīcā 29 Great Horton Rd., BD7 1AA

Līdsā Svētdien, 15. maijā plkst. 14.00 Ģimenes dienas dievkalpojums

Sv. Lūkas baznīcā 9 Alma Rd, LS6 2AH

Rofantā Svētdien, 22. maijā plkst. 11.30

Draudžu dienas dievkalpojums

Viesojas LELBĀL Arhibīskaps El-mārs Ernsts Rozītis un citi

garīdzniekiRofantas dievnamā

Rowfant House, Wallage Lane, Crawley, West Sussex RH10 4NG

Londonā Svētdien, 29. maijā plkst. 14.00

Lieldienu laikā 6.svētdienas dievkalpojums bez

dievgaldaSv. Annas un

Sv. Agneses baznīcā, Gresham Street,

City of London EC2V 7BX

Visi laipni aicināti! Plašāks pasākumu kalendārs

pieejams www.draudze.org.uk

IMIgRĀcIJAS TIESīBAS EIRopAS SAvIENīBAS

pILSoņIEMImigrācijas (Eiropas Ekono-

mikas zona) 2006. Notei-kumi ļauj visiem Eiropas Savie-nības (ES) pilsoņiem izmantot brīvas pārvietošanās tiesības. Tas nozīmē, ka ES pilsoņi nav pakļauti imigrācijas noteiku-miem, tātad var ierasties un uz-turēties Apvienotajā karalistē bez Imigrācijas un pilsonības direktorāta atļaujas.Noteikumu tiesības stājas spē-

kā, ja ES pilsonis ir strādnieks, darba meklētājs, pašuzņēmējs, students vai pašnodarbināta persona. Ja ES pilsonis Apvienotajā

Karalistē izpilda iepriekš minēto Noteikumu izvirzītās prasības, tad viņš/a var pieprasīt, lai viņam/ai tiktu izsniegta/s reģistrācijas apliecība vai dokuments, kas apliecina pastāvīgu uzturēšanos.Ja ES pilsonis, kurš ieceļoja no

ES valstīm, kas piebiedrojās Eiropas Savienībai 2004. gadā, zināmas kā A8 valstis, uzsāka strādāt Lielbritānijā līdz 2011. gada 30. aprīlim, tad mē-neša laikā pēc darba uzsākšanas šim pilsonim bija jāiesniedz pieteikums reģistrācijai Strādnieku Reģistrēša-nās Shēmā. Ja A8 pilsonis nostrādājis gadu

vienā darba vietā, tad viņam ir jā-pieprasa reģistrācijas apliecība, kas apliecinātu turētāja uzturēšanās tiesības saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem. Reģistrācijas apliecība nav nepieciešama, lai iebrauktu, dzīvotu vai strādātu Lielbritānijā.A8 pilsoņiem līdz 2011. gada

30. aprīlim bija jāreģistrējas Strādnie-ku Reģistrēšanās Shēmā. Šī shēma ļāva kontrolēt, kur ES pilsoņi nonāca Lielbritānijas darba tirgū, kāda veida darbus tie veica un kāda bija to ie-tekme uz Lielbritānijas ekonomiku. No 2004. gada maija līdz 2010. gada beigām saskaņā ar šo shēmu bija re-ģistrēti 1,100,000 ES pilsoņu.Saskaņā ar Pievienošanās līguma

noteikumiem Apvienotā Karaliste ne-var pielietot ierobežojumus attiecībā uz ES valstu pilsoņu piekļuvi darba tirgum vairāk kā septiņus gadus. Tas nozīmē, ka pēc 2011. gada 30. aprīļa Latvijas pilsoņiem, izpildot Noteiku-mu prasības, ir tiesības uz reģistrācijas apliecību un nav jāreģistrējas Strād-nieku Reģistrēšanās Shēmā. Ja A8 pilsonis ir dzīvojis Apvie-

notajā Karalistē piecus gadus bez pārtraukuma, tad viņš var pieteikties šeit pastāvīgai dzīvesvietai. A8 pilsoņiem ir iespēja piekļūt

darba tirgum ar tādiem pašiem nosa-cījumiem kā citu ES dalībvalstu pilso-ņiem. A8 pilsoņiem, kas meklē darbu

Apvienotajā Karaļvalstī, uz ārpus-darba priekšrocībām ir tādas pašas tiesības kā citiem ES pilsoņiem. Tas nozīmē, ka A8 pilsoņiem ir tādas pa-šas tiesības uz palīdzību darba mek-lēšanā, piedalīšanos apmācībās, lai iegūtu papildus kvalifikāciju, kas pa-līdzētu dabūt darbu līdzīgi kā citiem ES pilsoņiem.

Sagatavoja: Dzidra Noor Tuvākai informācijai var rakstīt:

dzidra@anglobalticnews.co.uk

SoMIJAS hokEJISTI SpRAIgĀ cīņĀ ToMēR pĀRSpēJ LATvIJAS hokEJA koMANdU

Baudīsim šo brīnišķo laiku, kad aug mūsu Lolojums, iemūžināsim

fantastiskos mirkļus, kurus ar prieku varēsim atcerēties pēc

vairākiem gadiem!

Ingrīda Maķinska

IzNĀkUSI dIENASgRĀMATA TopoŠAJIEM vEcĀkIEM

kā pavasara sveiciens to-pošajiem vecākiem,

klāt Ingrīdas Maķinskas saga-tavotā dienasgrāmata topoša-jiem vecākiem — «Lolojums».

Mazuļa ienākšana ģimenē jau-najiem vecākiem sniedz ļoti daudz emociju un pārdomu, kas ikdienas ritējumā pazūd. Dienasgrāmatā «Lo-lojums» ir iespēja to visu pierakstīt, lai vēlāk šīs sajūtas atsauktu atmiņā.

MAIJA dIEvkALpoJUMI LIELBRITĀNIJĀ LATvIEŠU vALodĀ

Inga Svarena

2011. gada 2. mai-jā Bratislavā

norisinājās pasaules hokeja čempionāta otrā spēle starp Latvijas valstsvienību un Somi-jas hokeja komandu.

Pirmajā trešdaļā somiem bija diezgan ievērojams pārsvars, taču Latvijas komanda centās atbildēt ar pretuzbrukumiem. Somijas ho-kejisti divreiz spēlēja vairākumā un vienu no iespējām izmantoja, kad lielisku saspēli ar precīzu metienu pabeidza Jarko Immonens. Vienu reizi vairākumā spēlēja arī Latvi-jas komanda, taču reālus draudus somu vārtsarga Tēmu Lasilas vār-tiem neradīja.

Otrajā trešdaļā somi uzbruka biežāk un ne reizi vien radīja bīs-tamas situācijas Latvijas komandas vārtu priekšā. Pāris reižu Latvijas izlasi glāba tikai veiksme un Edgars Masaļskis. Pēc Ginta Meijas nopel-nītā vairākuma, izmantojot situāci-ju, Krišjānis Rēdlihs no zilās līnijas raidīja ripu somu komandas vārtu augšējā stūrī.

Pēdējā trešdaļa pagāja spraigi. Abas komandas cīnījās par kat-ru laukuma centimetru. Reizēm veiksme bija Somijas, bet reizēm Latvijas komandas pusē. Latvijas komandai izdevās otro reizi mačā realizēt vairākumu, kad Herberts Vasiļjevs izvirzīja Latvijas izlasi va-dībā. Tomēr somi vairākumā spēja izlīdzināt rezultātu — lielisku sa-spēli ar precīzu metienu noslēdza

Niko  Kapanens. Spēles pamatlaiks noslēdzās ar rezultātu 2:2.

Papildlaiks beidzās neizšķirti. Diemžēl pēc pēcspēles metieniem Latvijas hokeja valstsvienībai nepa-veicās, un spēle beidzās ar rezultātu 3:2 Somijas hokeja komandas labā. Izšķirošos vārtus guva somi Jarko Im-monens un Miko Koivu.

Pirmā Latvijas valstsvienības ko-mandas spēle pret Čehijas hokeja ko-mandu beidzās ar rezultātu 2:4 mū-sējiem par sliktu. Latvijas komandas labā vārtus guva Lauris Dārziņš un Roberts Bukarts.

4. maijā norisinājās Latvijas hoke-ja komandas trešā spēle pret Dānijas vasltsvienību.

2011. gada maijs Nr. 5(10)

transporta nelaimes gadījumi

nelaimes gadījumi darbā

ceļu satiksmes negadījumi

kriminālnoziegumi

*Pakalpojums pieejams tikai Lielbritānijā reģistrētiem telefoniem. Standarta SMS maksa

ir atkarīga no mobilā operatora un pieslēguma veida.

Kontaktinformācija www.kreolant.com

0044(0)2075 400070

Latviešu, krievu un lietuviešu

grāmatu, žurnālu, suvenīru,

pastkaršu un citu produktu

Tirdzniecības bāze

Kontaktinformācija:

0044(0)2075 400031

0044(0)7584139344

044(0)7760881991

Latvijas prece

www.monolith-uk.com

Informatīvais izdevums Anglo Baltic News neuzņemas atbildību par viltus sludinājumiem un reklāmām. Tas ir katras personas paša pienākums pārbaudīt

piedāvājuma patiesumu, legalitāti, pirms izmantot attiecīgo pakalpojumu.

p ē R k

Izīrē gaišu, mēbelētu istabu darbīgai sievietei Londonā Rain-ham RM138SL.

Tālr. uzziņām: 07521652171

I z ī R ē

Pērku zeltu. Pērku zelta lūžņu. Pēr-ku zelta izstrādājumus. Londona.

Tālr. 07521652171

Golfa klubs «Viesturi» (Jaunmā-rupe) aicina atsaukties Lielbritānijā dzīvojošos, kas spēlē golfu vai arī vē-lētos iemācīties to spēlēt.

Interesentus, lūdzu, rakstīt uz e-pastu: inese.golfs@inbox.lv

d A ž Ā d I

Veidoju brīnišķīgas ziedu kom-pozīcijas gan ikdienai, gan svētkiem, gan privāti, gan svinīgu pasākumu dekorācijām. Piedāvāju arī zīmola «Made by Maddy» ar roku darinātas retro stila personalizētas dāvaniņas, aksesuārus un citus smalkus nieci-ņus. Kāpēc gan neaplaimot savus tu-vos ar unikālu dāvanu par labu cenu!

Sazinies ar mani: www.maddysar-rangments.com.

2011. gada maijs Nr. 5(10)REkLĀMA UN SLUdINĀJUMI

Ja arī Tu vēlies piedalīties informatīvā izdevuma «Anglo Baltic News» tapšanā,

tad vari ziedot:Natwest banka, konta numurs: 35433698,

sort kods: 56-00-60, vai sazinies pa e-pastu:

ziedojumi@anglobalticnews.co.uk.Liels paldies tiem, kuri ir atbalstījuši

un atbalstīs turpmāk AngloBalticNews projekta īstenošanu.

Uz veiksmīgu sadarbību!Ar cieņu, Dace Gaile,

izdevuma redaktore

Izzināsim savas saknes!

E-pasts: aggi.mondo@gmail.com, w w w . m y f a m i l y t r e e . l v

© SIA „AG.GI mondo”

Jauns, Latvijā izstrādāts un ražots produkts - „Mans Dzimtas Koks” ir ģimeni vienojošs produkts.

Dzimtas koka veidošana bērniem - tagad kā rotaļa: mīlīgi, izglītojoši un noderīgi !

Cik kupls ir Jūsu bērna dzimtas koks? Vai Jūsu atvase zina savus tuvākos radiniekus?

Vārds, uzvārds

Piegādes adrese (UK)

Tālrunis

Cena: 12,00 GBP + 3,50 GBP (pasta izdevumi UK) Variet maksāt ar čeku, to izrakstot Anglo Baltic News ABN Ltd par summu 15.50 GBP

(vairāk informācijas par šo produktu, tā veidošanu un izmantošanas iespējām saņemsiet, apmeklējot māja lapu - www.myfamilytree.lv.

Sekojiet par jaunumiem arī www.twitter.com - @selfmade_tree,http://www.facebook.com/pages/My-family-tree/147850371941914)

Pieteikumu un čeku sūtīt uz:

Anglo Baltic News ABN Ltd7 Cromwell House20-24 Regent streetNorthamptonNN1 2LA

spēli Apvienotajā Karalistē var pasutīt Anglo Baltic News ABN Ltd

spēle tiks izsūtīta 3 dienu laikā pēc čeka apmaksas bankā

www.talantutelpa.lvProfesionālu mākslinieku grupa,

kas radījusi iespēju ērti, aplūkojot un novērtējot, internetā iegādāties skaistas lietas sev, mājai, draugiem. Gleznas, zīmējumi, šalles, grafikas, sienas dekori, vitrāžas, keramikas trauki, tēlniecības darbi, metālkalu-mi, rotas... Viss, kas tapis ar rokām un mīlestību, viss, kam dodams vārds – MĀKSLA.

«Anglo Baltic News» ABN LTD ai-cina darbā tirdzniecības aģentu uz pusslodzi. Darba samaksa atbilstoši padarītajam – procenti no nopelnītās komisijas naudas.

p I E d Ā v Ā d A R B U

ABN TIRdzNIEcīBAS

vIETAS

SIA «AEROC» meklē sadarbības partnerus Lielbritānijā !

Lūdzam sūtīt piedāvājumus uz riga@anglobalticnews.co.uk

SIA «DIMDIŅI» meklē agronomu darbam Lizumā, Latvijā.

Interesentus sūtīt jautājumus uz dimdini@dimdini.lv

Virtuālajā galerijā www.pogaso-gas.lv jums ir iespēja apskatīties un iegādāties dažādas ar roku gatavotas rotaslietas — auskarus, kaklarotas, sprādzītes, matu gumijas, filcētas un izšūtas brošas, ziedu piespraudes, interjera priekšmeti — kanvas, ap-gleznota zīda spilveni utt. Lieliskas dāvanas sev un mīļajiem!

Jums ir arī iespēja pasūtīt indivi-duālus lietas savām kāzām —kāzu karogu, ielūgumus, galda kartes un citas nepieciešamas lietas!

Apmeklējiet www.pogasogas.lv.

Piedāvāju pašdarinātas kartiņas atbilstoši svētku tematikai vai pēc jūsu vēlmēm. Par cenu vienosimies — viss atkarīgs no darba apjoma. Ieprieciniet sa-vus tuvākos! Īsts roku darbs! Zvanīt: 07552961724.

Meklēju auklītes darbu. Varustrā-dāt ar 2-6 gadus veciem bēr-niem. Mans tālr.nr. 07597103023; e-pasts: agris-sandra@inbox.lv

M E k L ē d A R B U

15

Ja arī tu izdevumu «Anglo Baltic News» saņem tuvākajā veikalā, bet nevari to atrast šai kartē,

tad, lūdzu, atsūti veikala adresi uz info@anglobalticnews.co.uk, lai

varam papildināt sarakstu.