māksla un pētniecība
DESCRIPTION
Māksla un pētniecība. L MA 2012 Dr.art. Andris Teikmanis (Art Academy of Latvia). Māksla un pētniecība. Kāpēc māksla un pētniecība? Kāda ir pētniecības vieta un loma mākslas akadēmijās? Kas ir māksla? Kas ir pētniecība? - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
Māksla un pētniecība
LMA 2012Dr.art. Andris Teikmanis (Art Academy of Latvia)
Māksla un pētniecība
• Kāpēc māksla un pētniecība?• Kāda ir pētniecības vieta un loma mākslas akadēmijās?• Kas ir māksla?• Kas ir pētniecība?• Mākslinieks, pētnieks un mākslinieks/pētnieks – lomu
maiņa tikai izglītībā vai arī ārpus akadēmiskās prakses?
Māksla un pētniecība
Kristofera Frailinga mākslas un pētniecības attiecību veidi:
• Pētījumi par mākslu un dizainu
• Pētījumi mākslai un dizainam
• Pētījumi caur mākslu un dizainu
(Sir Christopher John Frayling, 1993 )
Sir Christopher John Frayling (1946)
2001. Iecelts bruņinieku kārtā, moto,
"PERGE SCELUS MIHI DIEM PERFICIAS”
“Aiziet, kalps, lai es varu piepildīt savu dienu”
"Go ahead, punk, make my day".
(Klinta Īstvuda spārnotā frāze no filmas Sudden Impact)
Četri Mākslas akadēmiju modeļi
• Pirmais modelis – Franču akadēmija, • Otrais modelis – Vācu romantisma akadēmija,• Trešais modelis – Bauhaus,• Ceturtais modelis – “post-war Art Schools, which
means to me, art as social critique, art as investigation of identity, and as expression and investigation of gender, which are fundamentally non-aesthetic forms of art. Ultimately they are bound to politics, not aesthetics.”
(An interview with James Elkins by Cornelia Sollfrank, 2008).
Piektais Mākslas akadēmijas modelis
Pētniecības akadēmijas modelis
Boloņas process un trīs augstākās izglītības līmeņu – bakalaura, maģistra un doktora studiju - savstarpējās harmonizācijas nepieciešamība Eiropā
Un nepieciešamība definēt kvalitatīvās atšķirības starp visiem trim bakalaura, maģistra un doktora studiju līmeņiem
Trešā studiju cikla problēma Latvijā I
Igaunijā (2008) un Lietuvā (2009) ieviests
Latvijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neatbalstīja 2011.gada vasarā grozījumus Augstskolu likumā
“Ints Dālderis rosināja noteikt, ka pēc mākslas doktorantūras programmas apgūšanas tiek iegūts mākslas doktora grāds. Atšķirībā no mākslas zinātņu doktora tas nebūtu zinātniskais grāds. Mākslas doktora grādu varētu piešķirt par "mākslas darbu, kas iegūts pētnieciskās prakses rezultātā".”
(delfi.lv – 16.06.2011.)
Trešā studiju cikla problēma Latvijā II
Šobrīd tādas studijas doktorantūrā, kuras balstās mākslinieciskajā praksē, tiek īstenotas Somijā, Lielbritānijā, Īrijā, Slovākijā, Beļģijā, Holandē, Ungārijā, Austrijā.
Arī mūsu tuvākie kaimiņi Igaunijas un Lietuvas likumdevēji jau ir iekļāvuši likumdošanas normas, kas paredz doktorantūras studijas mākslās.
Mākslā balstīta pētniecība – jauna izglītības vai mākslas paradigma
Mākslā balstīta pētniecība kā paradigmu maiņa
Praktiskais iemesls – profesoriem mākslas akadēmijās vajadzēja grādus (Ungārija)
Paradigmas maiņas iemesls – mākslas pētniecības atzīšana arī valstīs, kurās mākslas izglītībā Boloņas process nav iedzīvināts vai iedzīvināts tikai daļēji (Vācija)
Pētījums
Pētījums, plašākajā nozīmē ir mūsu ikdienas prakses un pieredzes sastāvdaļa(Booth, Colomb and Williams, 2008).
Pētījuma pamatmodelis:jautājums (problēma) – pētījums (risinājums)
Māksla un pētniecība
• Creative work undertaken on a systematic basis in order to increase the stock of knowledge, including knowledge of man, culture and society, and the use of this stock of knowledge to devise new applications.
• Sistemātiski veikta radoša darbība, kuras mērķis ir palielināt zināšanu krājumu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šī zināšanu krājuma izmantošana izgudrojot jaunus pielietojumus.
(Frascati manual)
Māksla un pētniecība
1) inovācija — jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana produktā vai pakalpojumā;
2) pētniecība — mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā;
3) zinātne — intelektuālās darbības sfēra, kurā ar teorētiskām vai eksperimentālām metodēm tiek iegūtas un apkopotas zināšanas par dabā un sabiedrībā pastāvošajām likumsakarībām;
4) zinātniskā darbība — radoša darbība, kas ietver zinātni, pētniecību un inovācijas;
(Zinātniskās darbības likums)
Māksla un pētniecība
UK Research Assessment Exercise:“Professional practice qualifies as research when it can be shown to be firmly located within a research context, to be subject to interrogation and critical review, and to impact on or influence the work of peers, policy andpractice … .”
“Profesionālu praksi var kvalificēt kā pētījumu, ja tā ir iesaistīta pētnieciskā kontekstā, ir izziņas vai kritiska novērtējuma subjekts (priekšmets) vai ietekmē līdzinieku darbu, politiku (sociālās mijiedarbes formu nozīmē) vai praksi ..”
Māksla un pētniecība – trīs pazīmes
UK Arts and Humanities Research Council (AHRC):
1. clearly-articulated research questions to be addressed through the research2. the specification of a research context for the questions, and a rationale for why it is important that these particular questions should be explored3. the specification of appropriate research methods for addressing the research questions.
1. Skaidri formulēti pētījuma jautājumi, uz kuriem pētījuma tiek meklētas atbildes2. Pētījuma jautājumiem ir noteikts pētnieciskais konteksts un ir racionāli izskaidrots, kāpēc tieši šie īpašie jautājumi ir jāpēta3. Ir pētījuma jautājumiem atbilstoša pētījuma metode
Pētniecībā balstītas studijas
Studējošie mācās par citu pētījumiem Pasniedzēji izmanto savus un citu pētnieku pētījumus, lai informētu un izglītotu
Studējošie mācās veikt pētījumu Studējošie mācās veikt pētījumus savā studiju jomā. Šādas studijas var noritēt arī ārpus pētniecībai vai pētniecības metodēm veltītajiem studiju kursiem (studiju moduļiem).
Studējošie mācās pētot Studējošie iegūst zināšanas drīzāk izpētes nekā pasniedzēju apstrādātā veidā
Pasniedzēji ir iesaistīti pedagoģiskā pētījumā Pasniedzēji balsta mācīšanu vai reflektīvo praksi pētījumos, kurus veic pētniecībā praktizējošie studējošie
Healey, M. (2005) Linking research and teaching: disciplinary spaces.
Pētniecībā balstītas studijas II
Research ledPētniecības vadītasStudējošie mācās par citu pētījumiem
Pasniedzēji izmanto savus un citu pētnieku pētījumus, lai informētu un izglītotu
Studenti kā auditorija Uzsvars uz pētniecības saturu
Research orientedPētniecībā orientētas Studējošie mācās veikt pētījumu
Studējošie mācās veikt pētījumus savā studiju jomā. Šādas studijas var noritēt arī ārpus pētniecībai vai pētniecības metodēm veltītajiem studiju kursiem (studiju moduļiem).
Studenti kā auditorija Uzsvars uz pētniecības procesu un problēmām
Research basedPētniecībā balstītasStudējošie mācās pētot
Studējošie iegūst zināšanas drīzāk izpētes nekā pasniedzēju apstrādātā veidā
Studenti kā dalībnieki Uzsvars uz pētniecības procesu un problēmām
Research tutored Pētniecībā informētasPasniedzēji ir iesaistīti pedagoģiskā pētījumā
Pasniedzēji balsta mācīšanu vai reflektīvo praksi pētījumos, kurus veic pētniecībā praktizējošie studējošie
Studenti kā dalībnieki Uzsvars uz pētniecības saturu
Healey, M. (2005) Linking research and teaching: disciplinary spaces.
Pētniecībā balstītas studijas III
Healey, M. Jenkins (2009) The nature of student research and inquiry.
Studenti kā dalībnieki
Studenti kā auditorija
Uzsvarsuz pētījumusaturu
Uzsvarsuz pētījumaprocesu un problēmām
Research tutored Pētniecības saturā balstītasPasniedzēji un studenti ir iesaistīti pētijumos
Research basedPētniecībā balstītasStudējošie mācās pētot
Research ledPētniecības vadītasStudējošie mācās par citu pētījumiem
Research orientedPētniecībā orientētas Studējošie mācās veikt pētījumu
Māksla, zinātne un pētniecība?
Māksla
PētniecībaZinātne
Māksla
Pētniecība
Zinātne
Vai?
Mākslinieciski radošajā praksē balstītas studijas
Studenti kā dalībnieki
Studenti kā auditorija
Uzsvarsuzsaturu
Uzsvarsuz
procesu un problēmām
Artistic practise tutored Mākslinieciskās prakses saturā balstītas studijasPasniedzēji un studenti ir iesaistīti mākslinieciskajā praksē
Artistic practise basedMākslinieciskā praksē balstītas studijasStudējošie mācās veicot māksliniecisko praksi
Artistic practise ledMākslinieciskās prakses vadītas studijas Studējošie mācās par citu māksliniecisko praksi
Artistic practise orientedMākslinieciskā praksē orientētas studijasStudējošie mācās veikt māksliniecisko praksi
1 problēma – definīciju problēmaNeskaidrība ar definīcijām un tipoloģiju
•Aprakstot mākslinieciskos pētījumus tiek izmantota virkne savstarpēji saistītu terminu:
•Artistic research, art reserch, art based research, art informed research, art practise informed research, •practise led research, practise informed research, practise oriented research, research led practise, research based practise, reseach oriented practise, •design research, design practise informed research,
•Bieži netiek nodalītas vai formulētas attiecības ar tādām pētniecības praksēm kā:
•art research, art history research, art theory research, design history research, design theory research
•Pilnīgi neskaidras attiecības ar:
•scientific research, academic research, educational research, practise research
Māksla un pētniecība attiecību tipoloģija
Pirmā iespējamā tipoloģija – Frailinga definētā
Mākslas un pētniecības attiecību veidi:
• Pētījumi par mākslu un dizainu
• Pētījumi mākslai un dizainam
• Pētījumi caur mākslu un dizainu
(Kristofers Frailings)
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija IIVēlāku tipoloģisko modeļu piemērs – aprakstot pētījuma un prakses attiecībasHazel Smith and Roger T. Dean.
1) practice-led research "and its affiliates (practice-based research, practice as research)”;2) research-led practice which they used “to complement practice-led research” because it “suggests more clearly than practice-led research that scholarly research can lead to creative work”3) academic research (Smith, and Dean, 2009).
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija III
Pētījuma tipi Pētījuma un prakses attiecības
Subjektīvās attiecības
Pētījuma objekts Rezultāts sabiedrībai, zināšanu veidi
Tekstuāli novērtējamais rezultāts
Academic (Scientific) Research
Pētījums par prakses rezultātu
Pētnieks ≠ darba autors
Citu personu radīti mākslas darbi, to grupas, mākslas norises, ar tām saistītas idejas utt.
Idejas, metodes, kritiski spriedumi un māksliniecisko norišu teoretizēšana
Teksts
Practice led research
Praksē balstīts pētījums
Darba autors = pētnieks
Paša autora radīti mākslas darbi, to sociālas realizācijas prakses
Mākslas darba un tā radīšanas procesa dokumentēšana
Teksts – mākslas prakses dokumentācija
Research led practice
Pētniecībābalstīta prakse
Pētnieks →Darba autors
Mākslas darba radīšana, ar to saistītu jaunu zināšanu izstrādāšana
Teorijas un tehnikas, jaunas paradigmas
Teksts – pētnieciskās prakses artikulācija
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija IV
Pētījumu veidi mākslās
Pētījuma un prakses attiecības
Subjektīvās attiecības
Pētījuma objekts Rezultāts sabiedrībai, zināšanu veidi
Novērtējamais rezultāts pašreizējā normatīvo aktu ietvarā doktora studiju programmā
Novērtējamais rezultāts hipotētiskās mākslas doktora programmas ietvaros
Pētījumi par mākslu
Pētījums par prakses rezultātu
Pētnieks ≠ darba autors
Citu personu radīti mākslas darbi, to grupas, mākslas norises, ar tām saistītas idejas utt.
Idejas, metodes, kritiski spriedumi un māksliniecisko norišu teoretizēšana
Teksts Teksts
Pētījumi caur mākslu
Praksē balstīts pētījums
Darba autors = pētnieks
Paša autora radīti mākslas darbi, to sociālas realizācijas prakses
Mākslas darba un tā radīšanas procesa dokumentēšana
Teksts – mākslas prakses dokumentācija
Mākslas darbs & un teksts kā rezultāts
Pētījumi mākslai
Pētniecībābalstīta prakse
Pētnieks →Darba autors
Mākslas darba radīšana, ar to saistītu jaunu zināšanu izstrādāšana
Teorijas un tehnikas, jaunas paradigmas
Teksts – pētnieciskās prakses artikulācija
Teksts & mākslas darbs kā rezultāts
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija VTomēr trīs proponētie pētniecības un prakses attiecību veidi neizsmeļ visas pētniecības un mākslas prakses attiecības
1. Art based research, kuru Patrīcija Lēvaja (Patricia Leavy) definēja kā "a set of methodological tools used by qualitative researchers across the disciplines during all phases of social research" that appeared as "the merging of cross-disciplinary social research with creative arts"( Patricia Leavy, 2008)
2. Citiem vārdiem sakot, Lēvaja piedāvāja izmantot mākslu tieši kā pētniecības instrumentu sociālajās zinātnēs.
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija VIArtistic research, kuru Mika Hanula (Mike Hannula) raksturoja kā:
"1) Like Trying to Run in Waist-High New Snow
...2) Crossing a River by Feeling Each Stone...3) Moving like Smugglers’ Boats, moving quietly in the night, with no lights, almost colliding with one another, but never quite making contact." (Hannula, 2009)
“Mākslinieciskais pētījums ir:
1) kā mēģināt skriet līdz jostas vietai dziļā sniegā
...
2) kā šķērsot upi ar kāju sataustot akmeni pēc akmens
...
3) kā naktī vadīt kontrabandistu laivu, kustoties klusi un bez uguņiem
...”(Hannula, 2009)
Pētījuma tipi Pētījuma un prakses attiecības
Subjektīvās attiecības
Pētījuma objekts Rezultāts sabiedrībai, zināšanu veidi
Tekstuāli novērtējamais rezultāts
Academic (Scientific) Research
Pētījums par prakses rezultātu
Pētnieks ≠ darba autors
Citu personu radīti mākslas darbi, to grupas, mākslas norises, ar tām saistītas idejas utt.
Idejas, metodes, kritiski spriedumi un māksliniecisko norišu teoretizēšana
Teksts
Practice led research
Praksē balstīts pētījums
Darba autors = pētnieks
Paša autora radīti mākslas darbi, to sociālas realizācijas prakses
Mākslas darba un tā radīšanas procesa dokumentēšana
Teksts – mākslas prakses dokumentācija
Research led practice
Pētniecībābalstīta prakse
Pētnieks →Darba autors
Mākslas darba radīšana, ar to saistītu jaunu zināšanu izstrādāšana
Teorijas un tehnikas, jaunas paradigmas
Teksts – pētnieciskās prakses artikulācija
Art based research
Prakse kā pētījumu lauks
Pētnieks var arī nebūt darba autors
Mākslas darba radītais iespaids sociālajā telpā
Idejas, teorijas, metodes, jauni dati (sociālajās zinātnēs)
Teksts
Artistic research
Prakse un pētījums nav nodalāmi
Pētnieksautors Mākslinieciskā prakse
Mākslas darbs un idejas
Teksts, kas pats varbūt mākslas darbs
Pētījuma tipi Pētījuma un prakses attiecības
Subjektīvās attiecības
Pētījuma objekts Rezultāts sabiedrībai, zināšanu veidi
Tekstuāli novērtējamais rezultāts
Academic (Scientific) Research
Pētījums par prakses rezultātu
Pētnieks ≠ darba autors
Citu personu radīti mākslas darbi, to grupas, mākslas norises, ar tām saistītas idejas utt.
Idejas, metodes, kritiski spriedumi un māksliniecisko norišu teoretizēšana
Teksts
Practice led research
Praksē balstīts pētījums
Darba autors = pētnieks
Paša autora radīti mākslas darbi, to sociālas realizācijas prakses
Mākslas darba un tā radīšanas procesa dokumentēšana
Teksts – mākslas prakses dokumentācija
Research led practice
Pētniecībābalstīta prakse
Pētnieks →Darba autors
Mākslas darba radīšana, ar to saistītu jaunu zināšanu izstrādāšana
Teorijas un tehnikas, jaunas paradigmas
Teksts – pētnieciskās prakses artikulācija
Art based research
Prakse kā pētījumu lauks
Pētnieks var arī nebūt darba autors
Mākslas darba radītais iespaids sociālajā telpā
Idejas, teorijas, metodes, jauni dati (sociālajās zinātnēs)
Teksts
Artistic research
Prakse un pētījums nav nodalāmi
Pētnieksautors Mākslinieciskā prakse
Mākslas darbs un idejas
Teksts, kas pats varbūt mākslas darbs
Art practise Mākslinieciskā prakse var saturēt pētnieciskos elementus
Autors var būt pētnieks
Nav nepieciešams Mākslas darbs, jaunas idejas, jauni izteiksmes līdzekļi, jaunas paradigmas
Citu autoru teksti par mākslas darbu
Dizaina pētniecība I
L.B. Arčers (1922 - 2005)
“The practitioner itself is (not) quite the same as research activity, however much research it may have been supported by...
It is the quality of the research methodology which will be of paramount importance to the examiners.”
(Leonard Bruce Archer, 1995)
Dizaina pētniecība II
L.B. Arčers (1922 - 2005)
Dizaina pētījums: "… is systematic enquiry whose goal is knowledge of, or in, the embodiment of configuration, composition, structure, purpose, value and meaning in manmade things and systems.“
(Leonard Bruce Archer, 1981)
Pētījuma tipi Pētījuma un prakses attiecības
Subjektīvās attiecības
Pētījuma objekts Rezultāts sabiedrībai, zināšanu veidi
Tekstuāli novērtējamais rezultāts
Academic (Scientific) Research
Pētījums par prakses rezultātu
Pētnieks ≠ darba autors
Citu personu radīti mākslas darbi, to grupas, mākslas norises, ar tām saistītas idejas utt.
Idejas, metodes, kritiski spriedumi un māksliniecisko norišu teoretizēšana
Teksts
Practice led research
Praksē balstīts pētījums
Darba autors = pētnieks
Paša autora radīti mākslas darbi, to sociālas realizācijas prakses
Mākslas darba un tā radīšanas procesa dokumentēšana
Teksts – mākslas prakses dokumentācija
Research led practice
Pētniecībābalstīta prakse
Pētnieks →Darba autors
Mākslas darba radīšana, ar to saistītu jaunu zināšanu izstrādāšana
Teorijas un tehnikas, jaunas paradigmas
Teksts – pētnieciskās prakses artikulācija
Design research
Pētniecībābalstīta prakse
Pētnieks →Darba autors
Dizaina objekta radīšana, jaunu zināšanu izstrādāšana
Teorijas un tehnikas, jaunas paradigmas
Teksts – pētnieciskās prakses artikulācija
Art based research
Prakse kā pētījumu lauks
Pētnieks var arī nebūt darba autors
Mākslas darba radītais iespaids sociālajā telpā
Idejas, teorijas, metodes, jauni dati (sociālajās zinātnēs)
Teksts
Artistic research
Prakse un pētījums nav nodalāmi
Pētnieksautors Mākslinieciskā prakse
Mākslas darbs un idejas
Teksts, kas pats varbūt mākslas darbs
Art practise Mākslinieciskā prakse var saturēt pētnieciskos elementus
Autors var būt pētnieks
Nav nepieciešams Mākslas darbs, jaunas idejas, jauni izteiksmes līdzekļi, jaunas paradigmas
Tikai citu cilvēku teksti par mākslas darbu
Pētījuma tipi Pētījuma un prakses attiecības
Subjektīvās attiecības
Pētījuma objekts Rezultāts sabiedrībai, zināšanu veidi
Tekstuāli novērtējamais rezultāts
Rezultāts
Academic (Scientific) Research
Pētījums par prakses rezultātu
Pētnieks ≠ darba autors
Citu personu radīti mākslas darbi, to grupas, mākslas norises, ar tām saistītas idejas utt.
Idejas, metodes, kritiski spriedumi un māksliniecisko norišu teoretizēšana
Teksts Teksts
Practice led
research
Praksē balstīts pētījums
Darba autors = pētnieks
Paša autora radīti mākslas darbi, to sociālas realizācijas prakses
Mākslas darba un tā radīšanas procesa dokumentēšana
Teksts – mākslas prakses dokumentācija
Teksts + mākslas darbs
Research led practice
Pētniecībābalstīta prakse
Pētnieks →Darba autors
Mākslas darba radīšana, ar to saistītu jaunu zināšanu izstrādāšana
Teorijas un tehnikas, jaunas paradigmas
Teksts – pētnieciskās prakses artikulācija
Teksts + mākslas darbs
Design research
Pētniecībābalstīta prakse
Pētnieks →Darba autors
Dizaina objekta radīšana, jaunu zināšanu izstrādāšana
Teorijas un tehnikas, jaunas paradigmas
Teksts – pētnieciskās prakses artikulācija
Teksts + dizaina objekts
Art based research
Prakse kā pētījumu lauks
Pētnieks var arī nebūt darba autors
Mākslas darba radītais iespaids sociālajā telpā
Idejas, teorijas, metodes, jauni dati (sociālajās zinātnēs)
Teksts Teksts + mākslas darbs
Artistic research
Prakse un pētījums nav nodalāmi
Pētnieksautors Mākslinieciskā prakse Mākslas darbs un idejas
Mākslas darbs un teksts vai mākslas darbs
Teksts + mākslas darbs
Art practise Mākslinieciskā prakse var saturēt pētnieciskos elementus
Autors var būt pētnieks
Nav nepieciešams Mākslas darbs, jaunas idejas, jauni izteiksmes līdzekļi, jaunas paradigmas
Tikai citu cilvēku teksti par mākslas darbu
Mākslas darbs
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas I
Iespēja pārformulēt Frailinga tipoloģiju
• Pētījumi par mākslu un dizainu
• Pētījumi mākslai un dizainam
• Pētījumi caur mākslu un dizainu
(Kristofers Frailings 1993)
Džons Kasens - Protesta pedagoģijā:
“pedagogy about protest,
through protest and in protest”
(John Cussans 2011)
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas II
Frailingu veidot viņa tipoloģiju ietekmēja Herberta Rīda idejas:
"teaching through art and teaching to art"
No viņa vēsturiskās esejas Education Trough Art pirmā versija 1943., kurā Herberts Rīds apgalvoja, ka:
“The aim of education is the creation of artists – of people efficient in the various modes of expression”
(Sir Hearbert Read, Education Trough Art, 1954)
Herberts Rīds (1893 - 1968), angļu anarhists, dzejnieks un mākslas un literatūras kritiķis, bruņinieka tituls 1953.gadā, populārākais darbs To Hell With Culture (1963)
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas III
• Mākslas un pētniecības attiecību maiņa mākslas akadēmijas sasaucās ar divu paradigmu maiņu:
1. Meistara – mācekļu modelis tiek aizstāts ar sadarbības modeli mākslas izglītībā
2. 18.gs. beigu, LFR produkts – publisko izstāžu, kurām saskaņā ar sākotnējiem ideāliem bija jākalpo kritiskai, sociāli atbildīgai un apzinātai pilsoņa stājai, paradigmas maiņa. Iemesls, visupirms “tradicionālās mākslas auditorijas” (Martha Rosler) izzušana un mākslas lomas pieaugums izklaides industrijā
(Henk Slager 2012)
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas IV
Vai opozīciju maiņa:
No
• Māksla pret Ne-māksla
Uz
• Pētniecībā balstītā māksla pret Pētniecībā nebalstītā māksla
(Henk Slager 2012)
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas V
• Vai radīs jaunus mākslas potenciālās autonomijas modeļus, piemēram, “Temporaly Autonomous Research (in line with Hakim Bey’s Temporaly Autonomous Zone TMZ)” – kā virtuāla telpa, kurā izvairīties no “neo-liberālisma iedzīvināšanas” un “radošo industriju homogonizētās retorikas”
• Vai arī paliks par kognitīvā kapitālisma kvalitātes kvantifikācijas instrumentu, par kādu parā’dišanos savulaik brīdināja Teodora Adorno
(Henk Slager 2012)
Metožu triangulācija IDž. Zlatjevs (Jordan Zlatev) ieteica izmantot Triangulācijas metodi kognitīvajā semiotikā, kā līdzekli lai aplūkotu dažādus fenomenus no trīs metožu grupas perspektīvām, kuras definēja kā “subjektīvās”, “intersubjektīvās” un “objektīvās” metodes, savā Semiotisko hierarhiju teorijā.
Triangulācijas metode tika izveidota balstoties mūsdienu semiotikas pamatlicēja Čarlza Sandersa Pīrsa (1839-1914) definētajās trīs loģikas kategorijās:
1. Subjektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar Firstness)
2. Intersubjektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar Secondness)
3. Objektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar Thirdness)
Metožu triangulācija IIMetožu grupa Skatu punkts Mākslas konceptuālie
ietvariModelējošie uzdevumi
Subjektīvās metodes Pirmā persona Māksla kā pašrefleksija
Māksla kā individuāla mākslīga modelējošā sistēma
Intersubjektīvās metodes Otrā persona Māksla kā komunikācija
Māksla kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma
Objektīvās metodes Trešā persona Māksla kā prece Māksla kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma, kuru par tādu neuzlūko
Metožu triangulācija IIIMetožu grupa Skatu
punktsMākslas konceptuālie ietvari
Modelējošie uzdevumi
Pētnieciskās modelēšanas
Attiecības starp mākslu un pētījumu
Subjektīvās metodes
Pirmā persona
Māksla kā pašrefleksija
Māksla kā individuāla mākslīga modelējošā sistēma
Individuālo modeļu izgudrošana
Mākslas un pētniecības prakses ir identiskas vai saistītas
Intersubjektīvās metodes
Otrā persona
Māksla kā komunikācija
Māksla kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma
Komunikācijas modeļu konstruēšana un izmantošana
Māksla kā pētījuma instruments
Objektīvās metodes
Trešā persona
Māksla kā prece
Māksla kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma, kuru par tādu parasti neuzlūko
Vispārējo, iepriekš doto modeļu padziļināta izstrāde
Māksla kā pētījuma objekts
Metožu kartēšana
Subjektīvās metodes
Intersubjektīvās metodes
Objektīvās metodes
Academic (Scientific) Research
- - +
Practice led research
-/+ + -
Research led practice
- -/+ +
Design research - -/+ +
Art based research
- + -/+
Artistic research
+ -/+ -
Art practise + -/+ -/+
Metožu triangulācija - dizains I Metožu grupa Skatu punkts Dizaina konceptuālie
ietvariModelējošie uzdevumi
Subjektīvās metodes Pirmā persona Dizains kā individuāla dizainera mākslinieciska ekspresija
Dizains kā individuāla mākslīga modelējošā sistēma
Intersubjektīvās metodes Otrā persona Dizaina komunikācija, arī dizains kā pakalpojums, sociālais dizains
Dizains kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma
Objektīvās metodes Trešā persona Dizains kā produktu (preču) ražošanas daļa, industriālais dizains
Dizains kā mākslīgi konstruētas modelējošās sistēmas daļa
Metožu triangulācija - dizains II
Metožu grupa Skatu punkts
Dizaina konceptuālie ietvari
Modelējošie uzdevumi
Pētnieciskās modelēšanas
Attiecības starp dizainu un pētījumu
Subjektīvās metodes
Pirmā persona
Dizains kā individuāla dizainera mākslinieciska ekspresija
Dizains kā individuāla mākslīga modelējošā sistēma
Individuālo modeļu izgudrošana
Dizaina un pētniecības prakses ir identiskas vai saistītas
Intersubjektīvās metodes
Otrā persona
Dizaina komunikācija, arī dizains kā pakalpojums, sociālais dizains
Dizains kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma
Komunikācijas modeļu konstruēšana un izmantošana
Dizains kā pētījuma instruments
Objektīvās metodes
Trešā persona
Dizains kā produktu (preču) ražošanas daļa, industriālais dizains
Dizains kā mākslīgi konstruētas modelējošās sistēmas daļa
Vispārējo, iepriekš doto modeļu padziļināta izstrāde, jaunu vispārējo modeļu izgudrošana
Dizains kā pētījuma objekts
Metožu triangulācija - dizains III
Metožu grupa Skatu punkts
Dizaina konceptuālie ietvari
Modelējošie uzdevumi
Pētnieciskās modelēšanas
Dizaina pētījuma metožu starpdisciplinārā ietekme
Subjektīvās metodes
Pirmā persona
Dizains kā individuāla dizainera mākslinieciska ekspresija
Dizains kā individuāla mākslīga modelējošā sistēma
Individuālo modeļu izgudrošana
Mākslas prakses un pētījumu metodes
Intersubjektīvās metodes
Otrā persona
Dizaina komunikācija, arī dizains kā pakalpojums, sociālais dizains
Dizains kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma
Komunikācijas modeļu konstruēšana un izmantošana
Sociālo zinātņu metodes
Objektīvās metodes
Trešā persona
Dizains kā produktu (preču) ražošanas daļa, industriālais dizains
Dizains kā mākslīgi konstruētas modelējošās sistēmas daļa
Vispārējo, iepriekš doto modeļu padziļināta izstrāde, jaunu vispārējo modeļu izgudrošana
Inženierzinātņu metodes
Dizaina pētniecības tipoloģija III
N. Kross 1999 gadā piedāvāja savu tipoloģiju
• Dizaina epistemiloģija design epistemology – study of designerly ways of knowing
• Dizaina praksioloģija design praxiology – study of the practices and processes of design
• Dizaina fenomenoloģija design phenomenology – study of the form and configuration of artifacts.“
(Niegel Cross, 1999)
Metožu triangulācija - dizains VI
Metožu grupa Skatu punkts
Dizaina konceptuālie ietvari
Modelējošie uzdevumi
Pētnieciskās modelēšanas
Dizaina pētniecības tipoloģija
Subjektīvās metodes
Pirmā persona
Dizains kā individuāla dizainera mākslinieciska ekspresija
Dizains kā individuāla mākslīga modelējošā sistēma
Individuālo modeļu izpēte
Dizaina epistemoloģija
Intersubjektīvās metodes
Otrā persona
Dizaina komunikācija, arī dizains kā pakalpojums, sociālais dizains
Dizains kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma
Komunikācijas un mijiedarbības modeļu izpēte
Dizaina praksioloģija
Objektīvās metodes
Trešā persona
Dizains kā produktu (preču) ražošanas daļa, industriālais dizains
Dizains kā mākslīgi konstruētas modelējošās sistēmas daļa
Vispārējo, iepriekš doto modeļu padziļināta izstrāde, jaunu vispārējo modeļu izgudrošana
Dizaina fenomenoloģija