7

8

9

LAT

Tartu Visitor Centre

/Raekoda Town Hall, Tartu ESTONIAPh/fax +372 744 2111info@visittartu.comwww.visittartu.com

Text: Annereet PaatsiLayout: Triinu SarvPrint: PaarPhotoes: Tartu Countypublic photostock

www.visittartu.com

1

1

1

2

3

4

57

910

11

8

6

Tartu novada apceļošanas maršruti

Braucot pa ceļu gar ezeru ziemeļu virzienā, nonākam pieneogotikas stilā celtās , kurai ir garš, slaidstornis. Vasarā baznīca ir atvērta ceļotājiem. Igaunijas kultūrāEksi baznīca ir dziļi iesakņojusies, pateicoties mācītājam unliterārajam darbiniekam Oto Vilhelmam Masingam (

, 1763–1832), kurš igauņu valodā ieviesa burtu„õ“.

No Eksi pagriežamies uz dienvidiem. Lai veiktu pēdējopieturu, pirms miestiņa nogriežamies no lielā ceļa pakreisi pie skatu torņa, kas pamanāms jau no tālienes. No 15metrus augstā torņa ziemeļu pusē kā uz delnas ir redzamaVoremā ainava, bet dienvidu pusē – Tartu pilsētas augstākāsēkas.

Eksi baznīcas

Lehtes

Otto

Wilhelm Masing

Vēl 15 kilometrus augšup un

lejup pa kalnaino ceļu, un

esam atpakaļTartu.

10

11

Peatskivi

Sādjerva ezers

Sādjerves muiža

Sādjerva

dabas centrs

Somu puišu māja-muzejs

Ledus laikmeta

centrs

Sādjerva

jahtklubā

ciema, kas paliek 1,5 km attālumā no Alatskivi uzziemeļrietumiem, ainavu ar savām izdarībām ir izveidojis senoigauņu spēkavīrs Kalevipoegs.Viņš reiz esot tik dziļi aizmidzis,ka vilki aizstiepuši viņa zirgu. Esot palikuši tikai pāra-kmeņojušies segli – Seglu akmens ( ). Augstā kalnavirsmu, kurā Kalevipoegs esot gulējis, dēvē par Kalevipoegagultu. Īstenībā tas ir seno igauņu nocietinājuma iekšpagalmsno 3. gadsimta pirms mūsu ēras. Mūsdienās šeit kurina Jāņuugunskuru un svin ciema svētkus.

atrodas vistālāk uz dienvidiem no visiemVoremā ezeriem. Tas arī ir vislielākais un zivīm bagātākais.Ezera skaistajos krastos atradās vairākas baltvācu muižniekumuižas. Ziemeļu krastā paceļas lepns privātīpašums –klasicisma stila ar renovēto galveno ēku.Muižas ansamblī ietilpst vēl vairākas saimniecības ēkas: spirtabrūzis, kas 19. gadsimtā deva lielāko daļu no muižasienākumiem, vēršu stallis, klēts-rija un skaista dārzniekamāja.

Sādjerva ezera dienvidu krastā Eksi ciemā atrodas, kurā var gūt pārskatu par Voremā dabas

veidošanās vēsturi un tās īpatnībām. Šajā pašā ēkā atrodas, kurā tiek glabāta piemiņa par

igauņiem, kuri II pasaules kara laikā karoja Somijā un vēlākIgaunijā.

Eksi ciemā no 2012. gada vasaras ir atvērts, kurā caur daudzfunkcionālām skaņas un gaismas

instalācijām, kā arī interesantiem eksponātiem iespējamspiedzīvot ledus laikmetu, kāds tas bija Voremā apmērampirms 15 000 gadiem, un padomāt par klimata izmaiņām. Arekspozīciju var iepazīties patstāvīgi vai arī pasūtīt mācību vaiizklaides programmu ar gidu.

Ar mūsdienu Sādjerva ezeru var sadraudzēties. Šeit var doties izbraukumā ar izklaides brauciena

jahtu vai prāmi, iet nopeldēties un pasēdēt pirtī.

Sadulakivi

Tālākais ceļš ved cauri seniem, bagātīgi apdzīvotiem mežiem un

pāri kalnaino Selgises pauguraini uz rietumiem – uz Voremā

dienviddaļu. Voremā atrodas ledus laikmeta izveidoto zemes

virskārtas formu kopums, kas Igaunijā visspilgtāk demonstrē šo

parādību, – tas ir gluži kā ģeoloģijas brīvdabas muzejs.

Maršruts apkārt Tartu

novada ziemeļu daļai

Maršruts apkārt Tartu

novada ziemeļu daļai

Tartu novadaapceļošanas maršruti

No pašreizējiem 147 000 Tartumā novada iedzīvotājiem Tartupilsētā dzīvo divas trešdaļas. Pārējie dzīvo lauku rajonos unmazpilsētās.Taču vienmēr tas tā nav bijis. Ilgu laiku igauņi bijalauku un meža tauta. Lai labāk iepazītuTartumā novada ļaudisun pamanītu igauņu nopietnību un dvēseles dziļumu, irjāuzmet skatiens arī ainavām ap Tartu pilsētu un turienesiedzīvotājiem.

Tartumā daudzveidīgās ainavas piedāvā iespējas kā dabasbaudītājiem, tā arī tiem, kas interesējas par vēsturi. Šeit varatpūsties purvu un mežu klusumā, baudīt saules rotaļas uzezeru ūdeņiem, meklēt liecības par Igaunijas sarežģītāsvēstures interesantākajiem posmiem uz Austrumu unRietumu robežas.

Kā zīmes par igauņu sensenajiem brīvības laikiem vēl irsaglabājušies pilskalni, apbedījumu vietas un svētbirzes, kā arīleģendas par spēkavīru Kalevipoegu. Bet kā tumši lieciniekipar garo vācu valdīšanas laiku stāv mūra cietokšņi unnocietinājuma tipa baznīcas, kā arī parku zaļumā grimstošiemuižu kompleksi. Krievijas cara laikus raksturo pareizticīgobaznīcas un pēc tipveida projektiem būvētās pagastmājas undzelzceļa stacijas. Arī Peipusa ezera rietumu krastā dzīvojošievecticībnieki mums atgādina par kādu posmu cara impērijasvēsturē. Pretrunīgas izjūtas un apmulsumu var izraisīt lieliekolhozu centri ar daudzstāvu dzīvojamām mājām un laukuieskautās, pamestās milzu fermas, kas atgādina PadomjuSavienības valdīšanas laiku.Ceļojuma laikā var atpūtināt kājaskā viduslaiku baznīcu atvēsinošo mūru ēnā, tā arī pa ceļamesošajās atpūtas vietās un varbūt labāk saprast, kādēļ daļaigauņu joprojām vēlas dzīvot tālu nostatus no citiem mežu unlauku vidū.

Emajegi upe sadalaTartumā novadu ziemeļu un dienvidu daļā.Savukārt austrumu–rietumu virzienā upe ir arī nozīmīgssatiksmes ceļš. Tartumā vecākās apdzīvotās vietas atrodasEmajegi krastos, bet viduslaikos upe bija svarīgs Hanzastirdzniecības ceļš. Arī Tartu pilsēta ir radusies, pateicotiesEmajegi, – kā tirdzniecības vieta ūdens ceļa un zemes ceļukrustošanās vietā. Pie mūsdienu Tartu pilsētas Emajegi platāpalienes ieleja sašaurinās, tā ļaujot vieglāk tikt pāri upei.Emajegi ir Tartumā novada apdzīvoto vietu veidotāja unsimbols. Pateicoties Emajegi upei, varam izklaidējošoceļojumu, kas iepazīstina ar novadu, sadalīt divās daļās.

Dodoties no Ninas ciema uz iekšzemi, nonākam .Šeit atrodas apkaimes lepnākais arhitektūras piemineklis –Alatskivi muižas kungu māja, kas tika uzcelta 1885. gadā.Tā irmuižkunga Arveda fon Nolkena paša projektēta neogotikasstila pils. Mirdzoši balta, ar torņiem un tornīšiem, sadalītufasādi – muižas galvenā ēka stāv kā balts gulbis Alatskivisenlejas kraujas malā. Restaurētā un pēc seno laiku elegancesparauga iekārtotā pils apmeklētājiem ir atvērta kā muzejs.Kādreizējā muižkunga ēdamzālē var iestiprināties arī tagad.Muižā var noklausīties koncertus un aplūkot izstādes. Kāromantiska un eleganta vieta pils apbur kāzu svinībuorganizētājus.

Alatskivi ir arī citi apskates objekti – mazā ciema baznīciņapriedulājā un kapsēta, kuras vārtos stāv piemiņas akmensBrīvības karā kritušajiem ciema iedzīvotājiem. Šeit nevajagraizēties arī par tukšo vēderu – apkaimē ir vairākas vietas tāpiepildīšanai.

No Alatskivi iesakām pagriezties uz dienvidiem un apmeklēt. Šeit tiek glabāts un iedzīvināts viena no

Igaunijas iemīļotākā dzejnieka Juhana Līva ( ,1864–1913) materiālais un garīgais mantojums. Savukārtbrīvdabas muzeja ēkas un iekārtojums piedāvā ielūkoties 19.un 20. gadsimtu mijas igauņu zemnieka sētā.

Alatskivi

Līva muzeju

Juhan Liiv

Tie, kuriem vairāk nav laika, šeit var griezties atpakaļ uzTartu.

Savukārt tie, kuri vēlas garāku ekskursiju, turpina braucienu

ziemeļu virzienā cauri Alatskivi uz Kallasti.

Tartu - Kervekila - Aovere - Vara - Kosa - Varnja - Kolkja - Nina -

Alatskivi - Rupsi - Alatskivi - Kallaste - Peatskivi - Selgise - Velgi -

Pataste - Igavere -Sādjerve - Eksi - Lehte -Tartu

Izbraucam noTartu pa Narvas šoseju (šoseja nr. 3).

Braucot cauri kultūrainavai ar laukiem un izklaidus apbūvi noTartu ziemeļaustrumu virzienā, nonākam pie Peipusa ezera,kur nokļūstam pilnīgi citā un igauņiem neraksturīgā kultūrastelpā. Šaurās ezera piekrastes joslas ciemos

dzīvo krievu vecticībnieki, kuri uz šejieni no caraiestāžu represijām atbēga jau 18. gadsimtā. Gadu simtu laikāviņi ir saglabājuši savu ticību un arhaiskās tradīcijas. Šeitcilvēki dzīvo cieši līdzās cits citam izstieptos ielas tipa ciemos.Starp mājām pamanāmi lūgšanu nami un kapsētas, kasaizsniedzas līdz pat ūdens robežai. Cauri laikiem vecticīb-niekiem galveno iztikšanu ir nodrošinājusi zvejniecība, sīpoluun dārzeņu audzēšana. Rudeņos gandrīz ikvienā pagalmā unšķūnītī žūst zeltaini sīpoli, tiek organizēti zivju un sīpolufestivāli. Ceļu, kas vijas cauri šim rajonam, dēvē par Sīpoluceļu. Ar vecticībnieku kultūru iepazīties palīdz Peipsimānovada tūrisma centrs, Kolkjas vecticībnieku muzejs unVarnjas dzīvās vēstures muzejs.

Varnja, Kasepē

un Kolkja

Braucot tālāk pa piekrastes ceļu ziemeļu virzienā, ceļotājs, kasinteresējas par dabu, var piestāt pie unaplūkot šeit ligzdojošos dažādos Igaunijas putnus(paugurknābja gulbis, cekuldūkuris, ūdensvistiņa u. c.). Betgājputnu rudens un pavasara pārlidojumu laikā uz ezeraatpūsties apstājas tūkstošiem mazo gulbju, simtiem pīļu unmazo gauru. Skatu tornī, kas novietots ezera ziemeļu krastā,nokļūt un baudīt ezera skatus var arī dabas cienītāji invalīduratiņos.

Nogriežoties no galvenā ceļā, var nokļūt ciemā, kurPeipusa ezera krastā paceļas varena Dievmātes Patvērumapareizticīgo baznīca.Tā mums vēsta par oficiālās valsts ticībascīņu ar vecticībniekiem. Ezera krastā un pašā ezerā guļ daudzlielu ceļojošo akmeņu, kas šeit esot palikuši no tiem laikiem,kad igauņu spēkavīrs Kalevipoegs gribējis uzcelt tiltu pāriezeram uz Krieviju. Ciema otrā malā kādreizējā robežsargukordonā tagad atrodas viesu māja, kas piedāvā ne tikaipatīkamas nakšņošanas iespējas, – vasarā var dotiesizbraukumos ar laivu, bet ziemā ar kājām – uz ledus makšķerētzivis, kā arī iegādāties iepatikušās antīkās mēbeles.

Lahepera ezera

Nina

1

2

3

4

6

5

Kallaste atrodas Peipusa ezera krastā. Tā ar nepilnu tūkstotiiedzīvotājiem ir viena no mazākajām Igaunijas pilsētiņām.Šeit ir vērts apskatīt vidējā devona perioda Arukilas nogulumasarkanā smilšakmens atsegumu.Tas atrodas uz dienvidiem nopilsētas un ir gandrīz kilometru garš un astoņus metrus augsts.Arī putnu mīļotājiem vasarās nenāksies vilties, jo tie būsnokļuvuši krasta čurkstu paradīzē. Šeit ezera krastā smilšuatsegumā alas savām ligzdām ir izveidojis vairāk nekātūkstotis putnu.

Pilsētiņā valda miers un klusums. Cilvēki nekur nesteidzas.Tomēr, neraugoties uz to, varat nokļūt arī pašā trokšņa viducī.Rudeņos Kallastē notiek medus un sīpolu gadatirgus, betziemās šeit notiek dīvainu pašbūvētu ledus braucamrīku uzmilzu riteņiem ( ) sacensības un izstāde. Arīvecticībnieku svētku laikā pilsēta kļūst rosīgāka nekā parasti.

karakatitsa

Kallaste ir ekskursijas punkts, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem.

Tagad jāsāk virzīties atpakaļ uz dienvidiem. Kādu kilometru

pirms Alatskivi jāpagriežas pa labi rietumu virzienā, lai caur

Peatskivi, Velgi, Patasti un Igaveri aizbrauktu uz Sādjerva

ezeru.

Maršruts apkārt Tartunovada ziemeļu daļai