"meža nozare latvijā" 2008.gads

nozare Latvijā2008

2008Latvijas Kokrūpniecības federācija

1

Meža nozare Latvijā 2008

3 Ievads

4 Meža politika un tās realizācija

7 Mežs un mežsaimniecība

11 Kokrūpniecība

20 Vide un ilgtspēja

23 Dialogs ar sabiedrību

26 Meža nozares Gada balva „Zelta čiekurs”

30 Kontaktinformācija

SaturS


2

3


IevadS

Latvija ir maza valsts. Taču vismaz vienā ziņā esam lieli. Vairāk nekā pusi mūsu zemes klāj meži un tāpēc nereti tā tiek dēvēta par meža lielvalsti.

Mežs Latvijā ir galvenais resurss, turklāt atšķirībā no naftas, ku-ras krājumi agrāk vai vēlāk beigsies, mežs atjaunojas. Prasmīgi saimniekojot, savu bagātību neizsmelsim, bet gluži pretēji - vai-rosim. Mežs dod iztiku dažādās jomās strādājošiem: meža īpaš-niekiem un ar meža nozari saistītiem uzņēmējiem.

Savukārt kokrūpniecība ir otra lielākā ražojošā nozare Latvijā. Meža nozare Latvijā attīstās un tai ir nākotne. Kopš Latvijas vals-tiskās neatkarības atjaunošanas meža nozare ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kas sekmīgi attīs-tījusies tirgus ekonomikas apstākļos. Attīstību veicinājuši vairāki faktori: kvalitatīva un pieejama izejvielu bāze – meža resursi, ilg-laicīgas tradīcijas, zināšanas un, ne mazāk svarīgi – valsts un nozares interešu grupu spēja vienoties par meža nozares attīs-tības ilgtermiņa mērķiem un šo mērķu sasniegšanas pamatprin-cipiem.

Meža nozare ir arī lielākā eksporta nozare valstī, tās konkurēt-spēja attīstās, operatīvi pielāgojoties eksporta tirgus prasībām. Daudzās Eiropas, kā arī citās valstīs, pazīst Latvijas koksnes produktu ražotājus un, neskatoties uz ekonomiskām grūtībām globālajos tirgos, mūsu ražojumi ir pieprasīti.

Latvijas meža nozare, izmantojot valsts ģeogrāfisko stāvokli un līdzšinējās labās nozares tradīcijas, spēj būt stabils, ilglaicīgs sa-darbības partneris ārvalstu tirgos un dot nozīmīgu ieguldījumu arī mūsu valsts kopējā asinsritē.


4

Meža polItIka un tāS realIzācIja

Mežrūpniecībai, kas balstīta uz vietējo resursu izmantošanu, ir visas iespējas kļūt par nozīmīgāko garantu Latvijas tautsaimniecības stabilitātei. Taču, lai nodrošinātu ilgter-miņa attīstību, meža nozares attīstībā jābūt sabalansētiem visiem ilgtspējas faktoriem: ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem un sociālajiem. Tālab, vienojoties par meža nozares attīstības ilgtermiņa mērķiem un to sasniegšanas pamatprincipiem, Latvijā tiek reali-zēta pārdomāta meža nozares politika, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt meža un meža zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu, koksnes resursu ilgtspējīgu pieejamību un prognozējamu vidi meža produktu pārstrādes attīstībai.

Mežsaimniecības jomā ilgtspējīgu attīstību garantē Meža likumā ietvertās normas, kas nosaka meža īpašnieku pienākumus, apsaimniekojot savu īpašumu. Piemēram, lai sāktu koku ciršanu mežā, nepieciešamas noteiktas atļaujas: mežaudzes ir jāatjauno 3–10 gadu laikā pēc cirtes veikšanas un jānodrošina atjaunotās mežaudzes kopšana; meža atjaunošanā un meža ieaudzēšanā jāizmanto tikai konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes sertificēts meža reproduktīvais materiāls u.c.

Kokrūpniecības jomā viens no meža nozares politikas galvenajiem uzdevumiem ir kok-snes pārstrādi virzīt uz intensīvas, nevis ekstensīvas attīstības ceļu. Pēdējos gados veiktas ievērojamas investīcijas, Latvijas kokrūpniecību raksturo augsti attīstīta kok-snes pirmapstrāde, kas nodrošina labu bāzi nozares tālākajai attīstībai. Tālab nākamais uzdevums ir koksnes dziļākas pārstrādes attīstīšana. Jāpilnveido ražošana, kas nav vērsta uz zāģbaļķu patēriņa palielināšanu, bet orientēta uz aizvien augstākas pievieno-tās vērtības iegūšanu no katra koksnes kubikmetra. Kokrūpniecības attīstība lielā mērā būs atkarīga arī no sabiedrības viedokļa un nostājas. Ja sabiedrība akceptēs meža nozares izaugsmes iespējas gan labākā resursu izmantošanā, gan jaunu produktu at-tīstībā, tiks nodrošināta gan meža nozares ilgtspējīga attīstība kopumā, gan iespēja ražot un radīt jaunus produktus dzīves kvalitātes uzlabošanai, turpinot palielināt arī saražotās eksporta produkcijas vērtību.

Meža politika

5


Meža nozare Latvijā ir Zemkopības ministrijas (ZM) pārziņā. Sadarbībā ar nozares interešu grupām ZM izstrādā Meža politiku, nozares attīstības stratēģiju un programmas, kā arī meža apsaimniekošanas, meža resursu izmantošanas, meža dabas aizsardzības un medību saimniecības normatīvo aktu projektus. Tiek novērtēts un analizēts meža resursu stāvoklis, izstrādājot priekšlikumus meža produktivitātes un izmantošanas uzlabošanai. Tāpat ZM veic sabiedriskās domas izpēti un veicina izpratni par Latvijas meža nozari, kā arī pārstāv to starptautiskās organizācijās un procesos, koordinējot starptau-tisko sadarbību un sagatavojot starptautiskās vienošanās.

Būtiski, ka valsts publisko un privāto tiesību funkciju realizācija meža nozarē Latvijā ir institucionāli nodalīta. Kopš 2000. gada Meža politikas noteikto normatīvo un uzraudzības funkciju veic valsts institūcijas – ZM un Valsts meža dienests (VMD), bet valsts mežu īpašnieka funkciju īsteno valstij piederošs uzņēmums – akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” (LVM). VMD atrodas ZM padotībā, savukārt valstij piederošos mežus apsaimnieko LVM, kā akciju turētājs arī ir ZM.

VMD uzrauga meža normatīvo aktu ievērošanu visos mežos neatkarīgi no to īpašnieka, kā arī novērtē normatīvo aktu dar-bības efektivitāti; rada apstākļus meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai un sekmē privātā sektora attīstību, informē sabiedrību par meža resursu stāvokli valstī; nodrošina meža ugunsdrošības uzraudzību un meža ugunsgrēka atklāšanu, ierobežošanu, likvidāciju un meža īpašnieka (valdītāja) iesaistīšanu ugunsgrēka vietas uzraudzībā visu īpašnieku mežos. VMD izveidota arī jauna struktūrvienība – Konsultāciju pakalpojumu centrs (KPC), kura uzdevums ir sniegt meža īpašniekiem konsultācijas meža apsaimniekošanas un ar to saistītos jautājumos, palīdzēt sagatavot pieprasījumus atbalsta saņemšanai no ES fon-diem, kā arī sniegt dažādus ar meža apsaimniekošanu saistītus pakalpojumus.

Lai nodrošinātu atklātību meža nozares būtisko lēmumu pieņemšanā, koordinētu valsts un sabiedrisko organizāciju sadar-bību, kā arī visām ieinteresētajām pusēm dotu iespēju piedalīties meža nozari regulējošo normatīvo aktu projektu izstrādē, jau desmit gadus Latvijā darbojas zemkopības ministra izveidota Meža konsultatīvā padome (MKP). Šajā forumā pārstāvēti meža īpašnieki un pārvaldītāji, kokrūpniecības sektors, pakalpojumu sniedzēji, vides un dabas aizsardzības organizācijas, darba ņēmēji, izglītības un zinātnes iestādes, pašvaldības. MKP, risinot jautājumus, kas skar meža ekonomiskās, ekoloģis-kās un sociālās funkcijas, notiek meža nozares interešu un viedokļu saskaņošana un tiek veidota līdzsvarota un ilgtspējīga meža nozares attīstības politika.

Meža nozares valsts pārvalde


6

Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija

Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija

Latvijas mēbeles

Meža īpašnieku biedrība

Latvijas privāto mežu īpašnieki un apvienības

A/s „Latvijas valsts meži” – valsts mežu pārvaldītājs

Latvijas Lauksaimniecības

universitāteArhitekti

Celtnieki

Projektu attīstītāji

Finanšu sektors

Vides organizācijas

Koksnes Ķīmijas institūts

Mežzinātnes institūts Silava

Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija

Latvijas Koks

Latvijas Kokrūpniecības federācija

Zaļās mājas

Meža nozares informācijas centrs

Latvijas Kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadība

Latvijas meža nozares tehnoloģiskā platforma

Latvijas meža nozares tehnoloģiskā platforma

Kompetences centrs

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija

Latvijas mežizstrādātāju asociācija

Meža nozares klasteris

7


MežS un MežSaIMnIecībaMežs un koksne ir Latvijas galvenais resurss. Pēc līdz šim veikto meža statistiskās inventarizācijas mērījumu datiem, meža un meža kritērijiem atbilstošu lauksaimniecības zemju kopējā platība Latvijā sasniedz aptuveni 3,26 miljonus hektāru jeb ap 50,4 % valsts terito-rijas. Salīdzinājumam – pasaulē mežainums vidēji ir 30,3 %, Eiropā – 44 %. Valsts nodrošinājumu ar mežu raksturo arī meža platība uz vienu iedzīvotāju. Latvijā šis rādītājs ir 1,43 hektāri – tas ir 2,4 reizes lielāks nekā vidēji pasaulē.

Gan dabiskie faktori, gan cilvēka darbību kopums nodrošina meža platību palielināšanos – Latvijas klimata un augsnes īpašību dēļ kat-rā neapsaimniekotā teritorijā atgriežas mežs, turklāt lauksaimniecībā neizmantotajās platībās aizvien biežāk mežs tiek ieaudzēts un kopts arī apzināti. Pēdējo 70 gadu laikā meža platības Latvijā ir palielināju-šās aptuveni divas reizes, bet audžu krāja – 3,6 reizes, sasniedzot 648 miljonus kubikmetru.

Savukārt audžu kopkrājas pieaugumu nodrošina ne vien meža pla-tību palielināšanās, bet arī mērķtiecīgi veiktā ilgtspējīgā saimnieciskā darbība mežā – selekcionēta stādāmā materiāla izmantošana, profe-sionāla meža kopšana, kā arī ar koksnes pieaugumu nesalīdzināmi mazākā ciršana. Latvijas meža veselības stāvoklis, starptautiskās programmas „ICP Forests” ietvaros veiktā meža monitoringa rezul-tātus salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, uzskatāms par labu. To no-drošināt palīdz Valsts meža dienesta pastāvīga mežaudžu stāvokļa uzraudzība un savlaicīga meža aizsardzības pasākumu plānošana un ieviešana.

Meža īpašnieka funkcijas valsts mežu apsaimniekošanā un aizsardzī-bā īsteno akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” (LVM). Latvijas meža politika nosaka: valstij kā meža īpašniekam ir divi galvenie mērķi sava īpašuma apsaimniekošanā – palielināt meža kapitāla vērtību, kā arī nodrošināt ienākumus no meža īpašuma apsaimniekošanas. Tāpēc LVM pamatuzdevums ir sniegt valstij un sabiedrībai lielāko vērtību, ko var radīt ilgtspējīga meža īpašuma apsaimniekošana. LVM veic valsts meža apsaimniekošanu pilna mežsaimnieciskā cikla ietvaros.

Mežainums latvijā, %

Meža īpašnieku struktūra, %

43,7 44,5 44,9 45,650,4

1994 1998 2001 2004 2007

kopējā krāja, milj. m³

489544 544 569

648

1996 1999 2001 2005 2007

Pašvaldību 3%

Privātais 47%

Valsts 50%

28,8

28,2

17,4

9,7

7,5

5

1,9

1,5

valdošo koku sugu īpatsvars mežaudzēs, %

Priede

Bērzs

Egle

Baltalksnis

Apse

Melnalksnis

Cietie lapu koki

Citi

0

50

100

150

200Priede

Egle

Bērzs

1-10

11-2

0

21-3

0

31-4

0

41-5

0

51-6

0

61-7

0

71-8

0

81-9

0

91-1

00

101-

110

111-

120

121-

130

131-

140

141-

150

no 1

51

valdošo koku sugu vecumstruktūra mežaudzēs, tūkst. ha

CSB

CSB

Valsts meža dienests

Zemkopības ministrija



8

Latvijā ik gadu tiek iegūts salīdzinoši stabils koksnes apjoms, tiek cirsti aptuveni 10-11 miljoni kubikmetru koksnes. 2007. gadā cirsti 10,12 miljoni kubikmetru koksnes, no kuriem 4,69 miljoni kubikmetru jeb 46,3 % no kopējā izcirstā koksnes apjoma iegūti valsts mežos un 5,43 miljoni kubikmetru jeb 53,7 % – privāto meža īpašnieku, pašvaldību un citu meža īpašnieku mežos.

Valsts un privātajos mežos iegūtās koksnes apjoma īpatsvars mainās, un prognozējams, ka turpmāk lielākā daļa koksnes resursu tiks piegādāta tieši no valsts mežiem. Ciršanas apjomam privātajos mežos ir tendence samazināties, savukārt LVM rosinājusi diskusiju par iespējamu Latvijas meža resursu efektīvāku izmantošanu.

Koku ciršanas apjoms

Izcirstais apjoms sadalījumā pa ciršu veidiem, tūkst. ha

Kopšanas cirte 80,2Galvenā cirte 38,2

Sanitārā cirte 17,2

Citas cirtes 2,2Rekonstruktīvā cirte 0,9

veiktā mežizstrāde cirsmās iedalījumā pēc valdošās sugas

valsts mežos pārējos mežos

Priede 38%

Egle 20%

Ozols >0,1%

Osis 1%

Bērzs 29%

Melnalksnis 2%

Apse 9% Baltalksnis 1%Priede 22%

Egle 20%

Ozols >0,1%

Osis >0,1%Bērzs 32%

Melnalksnis 2%

Apse 9%

Baltalksnis 15%

koku ciršanas apjoms valsts un privātajos mežos, milj. m³

2

4

6

8

10

12

544 544 569

648

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

10,51

11,2911,67

10,7511,29

9,8110,12

4,41

5,4 5,43

4,69

6,496,81

7,537,4

6,71

3,8 3,89 4,14 3,94

4,8

Valsts meži Privātie meži Kopā Valsts meža dienests


9


Lai nodrošinātu tautsaimniecību ar nepieciešama-jiem koksnes resursiem, vienlaikus saglabājot vides ekoloģisko līdzsvaru un uzlabojot meža rekreācijas un estētiskās īpašības, ir svarīgi izaudzēt augstra-žīgas un bioloģiski noturīgas mežaudzes. To var nodrošināt, mežu atjaunojot mākslīgi (sējot vai stā-dot) vai veicinot dabisko atjaunošanos, ja tā noris ar konkrētajiem augšanas apstākļiem atbilstošām koku sugām.

Iepriekšējos gados atjaunotās meža platības strauji palielinājās, tāpēc kopējā situācija meža atjaunoša-nā ir ievērojami uzlabojusies. Meža atjaunošanas apjoms valsts mežos ir stabilizējies. Meža atjau-nošanas noteikumu prasības un meža īpašnieku pieņemtie lēmumi atjaunojamās koku sugas izvēlē nodrošina meža atjaunošanu ar četrām galvenajām saimnieciski izmantojamām koku sugām: priedi, egli, bērzu un apsi.

Paredzēts, ka meža īpašniekiem 2007.-2013. gada plānošanas periodā no Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) būs iespēja saņemt atbalstu meža atjau-nošanai ugunsgrēku un/vai dabas katastrofu radīto postījumu vietās, paredzēts atbalsts arī jaunaudžu kopšanai (gan dabiski, gan mākslīgi atjaunotajām), mazvērtīgo mežaudžu nomaiņai, kā arī neproduktī-vu mežaudžu aizstāšanai ar mērķtiecīgi izveidotām produktīvām audzēm, lai paaugstinātu bioloģisko daudzveidību, ekoloģisko un ekonomisko vērtību.

Meža atjaunošana

koku sugu īpatsvars meža atjaunošanā 2007. gadā, %

Meža atjaunošana 2001. – 2007. gadā, tūkst. ha

0

5

10

15

20

25

30

35

40

544 544 569

648

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

15,2

18

29,4

36,237,634,8

29,5

Priede 17%

Egle 25%

Bērzs 33%

Apse 17%

Baltalksnis 6%Citas 2%




10

Viens no racionāliem zemes izmantošanas veidiem ir apmežošana jeb jauna meža ie-audzēšana lauksaimniecībā neizmantota-jās zemēs. Apmežotās platības var reģis-trēt arī kā plantācijas – īpašiem mērķiem ieaudzētas mežaudzes.

Nākotnē lielas perspektīvas tiek prognozē-tas tieši apses audzēšanai lauksaimniecī-bā neizmantotās zemēs. Šī suga reizi 25 gados no hektāra ļauj iegūt pat 400 ku-bikmetru koksnes jeb apmēram tikpat, cik Latvijā no hektāra meža tradicionāli iegūst 80-100 gados. Akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” (LVM) sākusi hibrīdās apses stādu komercražošanu. Stādi jau kļuvuši par atzītu eksportpreci, un palielinās arī šo audžu platības Latvijā. Kaut gan par šo sugu iepriekš galvenokārt runāts kā par piemērotu celulozes ražošanai, tā ir ideāli izmantojama ne vien kā enerģētiskā kok-sne, bet pat zāģmateriālu ražošanā. LVMI „Silava” pētījumos konstatēts, ka parastās un hibrīdās apses koksnes tehniskās īpa-šības būtiski neatšķiras, bet atsevišķiem kloniem koksnes blīvums ir pat lielāks nekā parastajai apsei. Nelabvēlīgos tirgus apstākļos vai citu apsvērumu dēļ plantā-cijas var cirst arī par 10-20 gadiem vēlāk, jo arī vecākas audzes ir kvalitatīvas, nav trupes bojātas, stumbri atbilst kvalitatīvu zāģbaļķu prasībām.

Apmežošana

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

544 544 569

648

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

0,70,4

1,1

2,22,0

1,7

2,7

Meža ieaudzēšana latvijā 2001.-2007. gadā, tūkst. ha

koku sugu īpatsvars 2007. gadā ieaudzētajās platībās, %

Izaudzētais un meža atjaunošanai un ieaudzēšanai pielietotais stādāmais materiāls, milj. gab.

Priede 10%

Egle 49% Bērzs 38%

Citas 3%

0

5

10

15

20

25

2004 2005 2006 2007

17,74 18,51

4

0,083,52

0,183,55

0,11

4,31

0,12

21,8918,23

20,4717,84

21,8821,83

Priede Egle Bērzs Citas sugas




11


kokrūpnIecība

Meža sektors ir apliecinājis savu stratēģiskas nozares statusu Latvijas tautsaimniecībā. Ar meža nozari saistīti 8 % visu Latvijā reģistrēto uzņēmumu, un tajos strādā aptuveni 5 % Lat-vijā nodarbināto. Meža nozares apgrozījums jeb saražotās produkcijas vērtība 2007. gadā sasniedza 1,5 miljardus latu, turklāt aptuveni 70 % saražotās produkcijas tiek eksportēts, kas veido gandrīz ceturto daļu valsts kopējā eksporta. Nozares produkcija pēc vērtības vei-do arī aptuveni ceturto daļu apstrādes rūpnie-cības saražotā, un tās ieguldījums iekšzemes kopproduktā ir tuvu 5 %. Vērienīgas investī-cijas modernās augstas pievienotās vērtības kokrūpniecības produkcijas ražotnēs, kas galvenokārt tiek izvietotas ārpus galvaspilsē-tas, sekmē daudzu Latvijas reģionu attīstību. Turklāt paredzams, ka, paplašinoties koksnes produktu izmantošanai, tostarp enerģētikā, meža nozares loma reģionālajā attīstībā vēl ievērojami pieaugs.

Stabili pozitīvs – aptuveni pusmiljards latu – ir Latvijas meža nozares ārējās tirdzniecības sal-do. 2007. gadā meža nozares eksporta ap-joms sasniedza 1,02 miljardus latu, savukārt importēta tika produkcija par 482 miljoniem latu. Prognozēts, ka, aizvien sekmīgāk ap-mierinot iekšējā tirgus pieprasījumu un noza-rei turpinot attīstīties, nākotnē meža nozares pozitīvā ārējās tirdzniecības bilance sasniegs miljardu latu; labvēlīgas tirgus konjunktūras gadījumā meža nozares saražotās produkci-jas vērtība četru piecu gadu laikā varētu sas-niegt divus miljardus latu.

Kokrūpniecības nozīme Latvijā

latvijas importa-eksporta bilance sadalījumā pa galvenajām preču grupām, 2007. gadā, milj. lvl

Koks un koka izstrādājumi

28,8

532-65

-86

-103

-158-162

-332

-732

-1175

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

Augu valsts produkti

Dažādi izstrādājumi

Parastie metāli un to izstrādājumi

Pārtikas rūpniecības ražojumi

Ķīm. rūpniec. un saist. nozaru ražojumi

Minerālprodukti

Mehānismi, ierīces un elektroiekārtasCSB

latvijas apstrādes rūpniecības struktūra, 2007. gadā, %

22,4

22

18,6

8,9

8,3

6,9

6,8

6,2

Kokapstrāde

Mašīnbūve un metālapstrāde

Pārtikas rūpniecība

Ķīmiskā rūpniecība

Papīra ražošana un izdevējdarbība

Nemet. minerālu izstrād. ražošana

Vieglā rūpniecība

Citas

Lielas iespējas attīstībā ir arī sadarbībai ar citām nozarēm, piemēram, dažādu kompozītmateriālu ražošanā, koksnes ķī-miskajā pārstrādē, transportā, celtniecībā, enerģētikā un citās jomās izmantojamu produktu radīšanā. Tālab Latvijas meža nozare iesaistījusies tehnoloģiskās platformas izstrādē, kā arī piedalās starptautiskajās programmās, kas ļaus veidot bāzi jaunu uz vietējiem resursiem balstītu produktu izstrādei.

Ekonomikas ministrija


12

Latvijas kokrūpniecībā pēdējos gados notikusi ie-kārtu, tehnoloģiju un produktu nomaiņa, orientējo-ties uz plašāku koku sugu un tievāku koksnes sor-timentu kompleksu izmantošanu, kas dod iespējas būtiski paplašināt izmantojamo resursu bāzi. Latvi-jas kokrūpniecībā dominē mazie un vidējie uzņēmu-mi, un minētie faktori, no vienas puses, veicinājuši jaudu koncentrāciju un uzņēmumu skaita samazi-nāšanos, no otras – ražotņu specializēšanos. Lielie uzņēmumi tirgū pārsvarā orientējas uz iespējami lie-las pievienotās vērtības produktu lielapjoma patēri-ņa segmentiem (konstrukciju materiāli, impregnētie produkti, celtniecības materiāli). Savukārt vidējie un mazie uzņēmumi profilējas „nišu produktu” ražoša-nā (dārza produkti, apdares materiāli, koksnes tara, namdaru izstrādājumi utt.). Kopumā koksnes pirm-apstrādes sektorā Latvijā ir izveidota moderna teh-noloģiskā bāze, kas gan pēc produktivitātes, gan saražotās produkcijas kvalitātes atbilst pasaules tirgu prasībām. Līdz ar to koksnes pirmapstrādes produkcija kļuvusi par stabilu bāzi gan eksportam, gan tālākas pārstrādes un vēl augstākas pievie-notās vērtības produktu ražošanas attīstībai tepat Latvijā. Arī šajā jomā veiktas nopietnas iestrādes, un strauji attīstās galdniecības produkcijas, koka māju ražošana, pārstrukturējas mēbeļu ražošanas sektors.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur ir attīstīta koksnes pārstrāde un pievienotā vērtība uz vienu kubik-metru koksnes produkcijas sasniedz pat 400-800 eiro, Latvijai ar vidējo rādītāju 160 eiro/m³ ir iespē-jas saražoto koksnes produktu vērtību palielināt vēl vismaz divas trīs reizes. Tas panākams, izmantojot zināšanas un jaunākās tehnoloģijas, intensificējot ražošanu un attīstot jaunus produktus.

Kokrūpniecības attīstības tendences

31,4

16,6

10,1

9,6

7,9

6,3

5,1

3,8

3,1

2,2

1,6

1

0,8

0,2

0,2

0,1

ZāģmateriāliApaļkoki

SaplāksnisKurināmā koksne

MēbelesNamd. un galdniec. izstrād.

Papīrs un kartons, to izstrād.Gatavā tara

Kokskaidu plātnesPārējie koksnes izstrād.

Profilēti zāģmateriāliKoka būvkonstrukcijas

FinierisKokšķiedru plātnes

Celuloze un pārstrād. makulat.Sērkociņi

Meža nozares eksporta struktūra, 2007. gadā, %

Meža nozares importa struktūra, 2007. gadā, %

Papīrs un kartons, to izstrād.ApaļkokiMēbeles

ZāģmateriāliKokskaidu plātnes

Namd. un galdniec. izstrād.Kokšķiedru plātnes

SaplāksnisKurināmā koksne

Pārējie koksnes izstrād.Gatavā tara

Profilēti zāģmateriāliFinieris

Koka būvkonstrukcijas Celuloze un pārstrād. makulat.

Sērkociņi

31,1

17,1

15,6

15,2

5,1

5

2,4

2,2

1,5

1,4

1,1

1

0,6

0,6

0,1

0,01

Konkurētspējas saglabāšanai strauji mainīgajā globālajā ekonomiskajā vidē nepieciešams arī ievērojams darba ražīguma kāpums un produktivitātes palielināšana. Lielākajos kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos produkcijas izlaide uz vienu darbinieku ir augstāka, nekā apstrādes rūpniecībā kopumā, tomēr tā ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Tāpēc turpmāka darba ražīguma paaugstināšana ir viens no galvenajiem kokrūpniecības nozares izaicinājumiem. Lielais atalgojuma īpatsvars pašizmaksā rada nekonkurētspējīgu atalgojuma līmeni, tāpēc uzņēmumiem jādomā, kā lielo algu fonda īpatsvaru ražošanā nomainīt pret investīcijām pamatlīdzekļos. Citi faktori, kas pārskatāmā nākotnē noteiks meža nozares attīstības iespējas ir: augstas pievienotās vērtības produktu un ražošanas tehnoloģiju attīstībai pieejamās investīci-jas, enerģētikas sektora attīstība, kā arī meža nozares vieta un nozīme reģionālajā attīstībā. Kopumā meža nozare ir gatava jaunam izrāvienam, jo tehnoloģiju un jauno produktu attīstība dod labas iespējas ievērojami palielināt no meža kā resursa iegūstamo vērtību, neapdraudot citas meža vērtības.



13


0

1

2

3

4

5

544 544 569

648

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

4 4,23,9

4,13,9

3,43,7

1,2

1,7

0,20,4

0,50,8

1,1

Eksports Imports

apaļkoksnes eksporta un importa apjomi, milj. m³

Latvijā iegūtie apaļkoki galvenokārt tiek izmantoti zāģmateriālu un koksnes plātņu, virpotu, ēvelētu produktu, enerģētiskās koksnes, koka māju, mēbe-ļu, dārza produktu, kokogļu u.c. izstrādājumu ražo-šanā, kā arī eksportēti papīrmalkas vai malkas veidā. Lielākais apaļkoku pārdevējs Latvijā ir akciju sabied-rība „Latvijas valsts meži”, kas apsaimnieko valstij piederošos meža īpašumus – kopumā 1,65 miljonus hektāru zemes, to skaitā 1,4 miljonus hektāru meža. LVM apgrozījums 2007. gadā sasniedza 162,4 miljo-nus latu, bet peļņa bija 92,7 miljoni latu.

Ražošanas sektori

Mežizstrāde un apaļkoku tirdzniecība

Salīdzinot ar 2006. gadu, apaļkoku eksports 2007. gadā pēc apjoma palielinājās par 8 %, savukārt izvesto kokmateriālu vērtība pieauga par 99 % un bija 3,69 miljoni kubikmetru. Aptuveni 80 % apaļkoku eksporta veido papīrmalkas izvedums, un situāciju 2007. gadā galvenokārt noteica Skandināvijas koncernu aktivitāte, Latvijā iepērkot papīrmalku par nebijuši augstām cenām. Līdz šim papīrmalka galvenokārt tika eksportēta uz Zviedriju, Somiju un Igauniju, bet, strauji attīstoties plātņu rūpniecībai, kā arī enerģētiskās koksnes ražošanai Latvijā, pēdējā laikā ievērojami paplašinājušās tievkoksnes iz-mantošanas iespējas uz vietas. Par lielāko papīrmalkas pircēju kļūst plātņu ražotājs SIA „Bolderāja Ltd”, kas 2008. un 2009. gadā, palielinot ražošanas jaudas, varēs pārstrādāt augstākas pievienotās vērtības produktā aptuveni pusi skujkoku papīrmalkas, kas līdz šim tikusi eksportēta.

911

370,4

265,5

59,8

33,7

9,6

9,5

14,7

latvijas apaļkoksnes importa apjoms pa valstīm, 2007. gadā, tūkst. m³

latvijas apaļkoksnes eksporta apjoms pa valstīm, 2007. gadā, tūkst. m³

Krievija

Baltkrievija

Lietuva

Somija

Zviedrija

Igaunija

Ukraina

Pārējās valstis

Zviedrija

Somija

Igaunija

Norvēģija

Lielbritānija

Pārējas valstis

2511370,4

552

537

42

1,8

95

Izlīdzinoties izmaksām starp Latviju un Eiropas Savienības vecajām dalībvalstīm, Latvijas meža nozares uzņēmumu kon-kurētspējas saglabāšanas nolūkā būtiski jāpalielina ne vien finansējums zinātnei, izglītībai un darbinieku apmācībai, bet arī pamatfondu atjaunošanai un enerģētiskā kompleksa sakārtošanai, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu Latvijas vietējos koksnes resursus. Jāņem vērā arī ģeogrāfiskais stāvoklis un loģistikas tīkls, kas nodrošina iespēju izmantot kaimiņvalstu koksnes resursus un pirmapstrādes produktus. Tas ļauj izvērst rūpniecisko darbību, balstoties ne tikai uz Latvijas meža resursiem.




14

Zāģmateriālu ražošana tradicionāli veido lielāko īpatsvaru Latvijas meža nozarē, turklāt pēdējos gados sekmīgi pa-beigta zāģmateriālu ražošanas nozares pārstrukturizācija. Pēdējos gados valstī tiek saražots aptuveni 3-4 miljoni kubikmetru zāģmateriālu. 2007. gadā tika eksportēti zāģmateriāli 319,6 miljonu latu vērtībā un profilēti zāģmateriāli 16,1 miljona latu vērtībā.

Ieguldot ievērojamas investīcijas modernu ražotņu izveidē, Latvija pasaules tirgos savas pozīcijas nostiprinājusi kā augstas pievienotās vērtības – žāvētu, šķirotu, ēvelētu un impregnētu – zāģmateriālu produkcijas piegādātāja gala patērētājiem. Pārstrukturējoties ražošanai, aptuveni pusi Latvijas kokrūpniecības nozares apgrozījuma rada lielie un vidēji lielie ražotāji, kuri savai attīstībai izvēlējušies efektivitātes stratēģiju, investējuši modernās, jaudīgās tehnoloģijās un kuru produkcija galvenokārt tiek eksportēta.

Savukārt mazās un vidējās zāģētavas orientējas uz „nišas produktu” un lapu koku zāģēto sagatavju ražošanu, servisa stratēģiju, un to konkurētspēja balstīta uz elastīgu pieeju izmaiņām tirgus pieprasījumā. Kā problēmu jāmin nosacītu „naturālās saimniecības” saglabāšanos šajā sektorā. Kaut gan pamatražošanā nodarbināto darba ražīgums bieži ir augsts, efektivitātes rādītājus nereti pazemina neattīstītā ārpakalpojumu izmantošana, kā arī neefektīva, nespecializēta blakus produktu ražošana.

zāģmateriālu ražošana

eksportēto zāģmateriālu vērtības dinamika, milj. lvl un milj. m³

milj. m³ milj. LVL

2,0

2,5

3,0

3,5

544 544

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

2,9

3,2

3

2,8

2,6

2,9

2,1

200

250

300

350

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

232

288

300

313307

224

318

Ievestās un izvestās apaļkoksnes struktūra, 2007. gadā, milj. m³

1,69

0,64

1,03

2,05

Lapu kokiSkuju koki

Imports

Eksports

Savukārt apaļkoku importā dominē zāģbaļķi, kas Lat-vijā tiek pārstrādāti augstākas pievienotās vērtības produktos. 2007. gadā apaļkoku imports sasniedza 1,7 miljonus kubikmetru, taču ir skaidrs, ka turpmāk ievesto apaļkoku apjoms vairs nebūs tik liels. Gandrīz 70 % importētās koksnes tika ievesta no Krievijas, kas pēdējā laikā būtiski paaugstinājusi izvedmuitas likmes neapstrādātai apaļkoksnei; no 2009. gada 1. janvā-ra tās sasniegs jau 50 eiro/m³. Apaļkoksnes importa kritumu ir iespējams pilnībā kompensēt ar vietējiem resursiem. Tāpat prognozējams, ka tuvākajos gados ražošanas izejvielu importā palielināsies daļēji apstrā-dātas koksnes ieveduma apjoms, piemēram, ievestus zāģmateriālus Latvijā tālāk pārstrādājot augstākas pie-vienotās vērtības produkcijā. Zemkopības

ministrija


15


zāģmateriālu eksporta tirgus struktūra 2007. gadā, tūkst. m³

zāģmateriālu importa struktūra pa valstīm 2007. gadā, tūkst. m³

Lielbritānija

Nīderlande

Vācija

Japāna

Īrija

Igaunija

Pārējās valstis

Krievija

Baltkrievija

Igaunija

Ukraina

Lietuva

ASV

Vācija

Pārējās valstis

1097

488

370,4

265,5

16

88

91

138

170

473

370,4

1,1

0,9

15,8

9,2

20

20

62

Koksnes taru ar salīdzinoši nelielām investīcijām un vienkāršām tehnoloģijām Latvijā ražo daudzi mazie un mikrouzņēmumi, lielākoties – izmantojot zemas vai vidējas kvalitātes lapu koku zāģmateriālus. Vienlaikus Latvijā ir aptuveni desmit uzņēmumi, kas ražo augstas kvalitātes gatavo taru atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Eksportējot augstākas kvalitātes un gatavī-bas pakāpes taras materiālus vai taru, 2007. gadā eksportētās koksnes taras produkcijas vērtība palielinājās par 24,2 %.

Tiesa, pieprasījums pēc taras ir visai tieši atkarīgs no vispārējās ekonomiskās situācijas noieta tirgos – samazinoties pre-ču pārvadājumu apjomam, samazinās arī pieprasījums pēc taras, ar to sektors saskārās 2008. gadā. Tomēr lielākie taras ražotāji, kas, ievērojami investējot tehnoloģijās, izveidojušies par nopietniem partneriem Eiropas taras piegādātajiem un ar koksnes taru un paliktņiem apgādā arī Latvijas lielākos taras patērētājus, savas pozīcijas varētu noturēt.

koksnes tara

0

1

2

3

4

5

6

544 544

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

1,31,6

2,2

3,33,6

0,9

5,3

15

20

25

30

35

40

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

20,4

22,7

20,6

24,5

31

15

38,3

koksnes taras eksporta un importa dinamika, milj. lvl

latvijas koksnes taras eksporta struktūra pa valstīm 2007. gadā, %

latvijas koksnes taras importa struktūra pa valstīm 2007. gadā, %

EksportsImports

35,2

14,3

12,210,4

9,35,9

3,22,3

7,2

26,2

12,8

3,9

17,310,3

76,2

5,95,25,2

Vācija

Nīderlande

Francija

Beļgija

Dānija

Itālija

Igaunija

Zviedrija

Citas

VācijaIgaunijaLietuva

NīderlandeFrancijaSomijaDānija

ZviedrijaKrievija

CitasZemkopības ministrija




16

Koksnes plātņu ražošana ir viens no kokrūpniecības sektoriem, kas lielo investīciju dēļ pēdējos gados at-tīstījies visvērienīgāk. 2007. gadā plātņu produkcija veidoja jau 13,3 % nozares eksporta kopējās vēr-tības. Latvija stabili ir lielākais saplākšņu ražotājs Austrumeiropā, bet pēdējā laikā iepriekš nebijuša apjoma investīcijas ieguldītas arī kokskaidu plātņu, orientēto kokskaidu plātņu (OSB) un kokšķiedras plātņu (MDF) ražošanā.

Jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas Latvijā pa-stāvīgi pieaugusi saražoto saplākšņu vērtība, un arī 2007. gadā eksportētā saplākšņa vērtība, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinājās par 34,1 %. Aizvien vairāk tiek ražoti specifiski saplākšņu produkti, ko piegādā gala patērētājiem noteiktā laikā un vietā. Atsevišķās valstīs, piemēram, Francijā un Itālijā, gala patērētāju īpatsvars starp produkcijas pircējiem sasniedzis 90 %. Arī turpmāk sektors plāno attīstīt speciālās pro-dukcijas, piemēram, lielizmēra saplākšņu, ražošanu, koncentrējoties uz stabiliem dārgākas produkcijas pircējiem, kas iegādājas lielāku apjomu.

Eksportēto kokskaidu plātņu vērtība 2007. gadā pieaugusi par 46,6 %. Tas skaidrojams ar lielajām sektorā veiktajām investīcijām un augstākas pievie-notās vērtības produkcijas ražošanu. OSB Latvijas ražošanā ir jauns produkts – „Bolderāja Ltd” jaunajā ražotnē, izmantojot no skujoku tievkoksnes iegūtas skaidas, sākts ražot būvniecībā lieliski izmantojamu produktu, kas tehnoloģiski uzskatāms par kokskaidu plātnes un saplākšņa hibrīdu.

Līdzīgas pozitīvas tendences pēdējā laikā vērojamas arī kokšķiedras plātņu ražošanas sektorā. Pēc Lat-vijas neatkarības atjaunošanas kokšķiedras plātņu ražošana uz kādu laiku apsīka pavisam, bet pēdē-jos divus gadus šīs produkcijas eksports ir palieli-nājies par aptuveni 80 % gadā, jo kompānija „Jeld-Wen” ieguldījusi 60 miljonu ASV dolāru investīcijas Aizkraukles ražotnē.

koksnes plātņu sektors

kokskaidu plātņu un saplākšņa eksporta dinamika latvijā, tūkst. m³

latvijas koksnes plātņu eksporta struktūra pa valstīm 2007. gadā, %

50

100

150

200

250

300

544 544

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

147144143

164

180

206

81 80

130141

161

179

235

252

Kokskaidu plātnes Saplāksnis

Vācija

Itālija

Francija

Lielbritānija

Nīderlande

Citas valstis

25

48,7

8

7,4

5,5

5,4



17


Mēbeļu ražošanai Latvijā ir senas un stabilas tradīcijas, taču laika gaitā mainījušās galvenās ražoto mēbeļu produktu gru-pas. Līdz 90. gadu sākumam lielākais bija no kokskaidu plātnēm ražoto mēbeļu īpatsvars, savukārt pēc Latvijas neatkarī-bas atjaunošanas par galveno produkcijas veidu kļuva masīvkoka mēbeles.

Patlaban, lai paaugstinātu Latvijas mēbeļu konkurētspēju gan pasaules, gan vietējā tirgū, mēbeļu ražošanas sektorā nepie-ciešamas izmaiņas. Masīvkoka mēbeļu ražošanas rentabilitāte pēdējos gados ievērojami samazinājusies, jo salīdzinājumā ar citiem mēbeļu veidiem tā patērē daudz koksnes resursu uz vienu produkcijas vienību. Arī pieprasījums pēc šāda veida mēbelēm ir samazinājies, turklāt 2007. gadā mēbeļu ražošanu sāka ietekmēt kritums Eiropas būvniecības sektorā. 2007. gadā no Latvijas eksportēto mēbeļu vērtība bija 80,7 miljoni latu, kas ir par 7,4 % mazāk nekā 2006. gadā. Vairākiem ražo-tājiem itin sekmīgi izdevies sākt oriģināla dizaina mēbeļu ražošanu. Pārstrukturēšanās prasa investīcijas gan tehnoloģijās, gan cilvēkresursos, taču daudziem ražotājiem jau izdevies sevi starptautiskajā tirgū apliecināt arī dizaina mēbeļu jomā, piemēram, ar oriģināla dizaina liekti līmētu krēslu produkciju, kvalitatīvām guļamistabas mēbelēm.

Mēbeļu ražošana

10

20

30

40

50

60

70

80

544 544

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

20,3

2627,5

36,6

55

74,1

15,7

40

60

80

100

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

63,9

72,4

79,581,4

87,1

55,9

79,6

Mēbeļu eksporta un importa dinamika latvijā, milj. lvlEksportsImports

latvijas mēbeļu eksporta struktūra pa valstīm, %

latvijas mēbeļu importa struktūra pa valstīm, %

Vācija

Dānija

Lielbritānija

Francija

Zviedrija

Citas valstis

Polija

Lietuva

Itālija

Ķīna

Igaunija

Citas valstis

19,3

18,3

11,3

36,6

6,6

7,9

28

14,6

14

29,7

6,3

7,4




18

Galdniecības izstrādājumu eksporta un importa dinamika, (milj. lvl)

Eksports

0

5

10

15

20

25

544 544

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

3,44,3

6,5

9,5

16,4

23,8

3

30

40

50

60

70

80

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

37,7

43,6

52,2

59,456,6

31,2

63,7

Eksportētās logu, durvju un koka celtniecības apdares materiālu produkcijas vērtība 2007. gadā pieauga par 12,8 % un bija 63,8 miljoni latu. Lai attīstītu modernas galdniecības produkcijas – koka logu, durvju, kā arī, pie-mēram, kvalitatīvu līmēto materiālu un koka māju – ražo-šanu, daudzos Latvijas uzņēmumos veiktas lielas inves-tīcijas. Bieži vien tiek piesaistīti arī ražotņu modernizācijai pieejamie līdzekļi no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Šo attīstību lielā mērā stimulējis vietējā būvniecības tir-gus straujais pieaugums pēdējos gados, taču vienlaikus Latvijā ražotie koksnes tālakapstrādes produkti iekaro pozīcijas arī Eiropas un citos pasaules tirgos. Turpmāku koksnes tālākapstrādes sektora konkurētspēju lielā mērā noteiks uzņēmumu spēja veidot ilgtermiņa attiecības gan ar resursu piegādātājiem, gan produkcijas pircējiem.

namdaru un galdniecības izstrādājumi

Par aizvien svarīgāku segmentu Latvijas kokrūpniecībā kļūst enerģētiskās koksnes produkcijas – koksnes granulu, kurināmo šķeldu, gatavās malkas, brikešu – ražošana. 2007. gadā kurināmās koksnes eksports pēc vērtības palielinājās par 18,4 %, sasniedzot 99,9 miljonus latu un veidojot 9,8 % kopējā nozares eksporta. Turklāt ļoti augstas ir enerģētiskās koksnes izmantošanas perspektīvas uz vietas. Latvijā kā ziemeļvalstī lielākais enerģijas daudzums tiek patērēts siltuma ražošanai, un koksnes īpatsvars Latvijas kopējā energobilancē tādējādi jau tagad sasniedz 24 %. Taču jāņem vērā, ka liela daļa meža bioenerģijas resursu joprojām paliek neizmantoti – ciršanas atliekas, liela daļa sīkkoksnes, zaļā masa, arī celmi. To lietderīgi izmantojot, iespējams iegūt lielus enerģijas resursus, tādējādi palielinot valsts enerģētisko neatkarību. Valsts un pašvaldību līmenī kompleksi risinot šos jautājumus, iespējams radīt spēcīgu enerģētisko sektoru, kas būtu balstīts uz vietējo atjauno-jamo resursu izmantošanu un nodrošinātu arī jaunas iespējas reģionu attīstībā. Optimāli izmantojot vietējos atjaunojamos resursus, no tiem iegūtā siltuma īpatsvaru iespējams palielināt no pašreizējiem 24 % līdz 45% kopējā enerģijas patēriņa.

Pēdējos pāris gados Latvijā veikts nozīmīgs darbs, lai kā kurināmo koksni varētu sagatavot arī mežizstrādes atliekas no galvenajām, un perspektīvā – arī no kopšanas un, iespējams, krājas kopšanas cirtēm. Akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” kvalitatīvas, no mežizstrādes atliekām gatavotas kurināmās šķeldas jau piegādā gan vietējam tirgum, gan ārvalstu pircējiem. Turklāt lielākā daļa (aptuveni 68 %) tehniski pieejamo mežizstrādes atlieku resursu, kas tiek lēsti 2-2,5 miljonu kubikmetru apjomā ik gadu, koncentrēti privātajos mežos. Mežizstrādes atlieku savākšana ar šībrīža tehnoloģijām ļautu pa-lielināt koksnes izmantošanas apjomu energoapgādē gandrīz divas reizes. Lai maksimāli efektīvi izmantotu tehniku, meža īpašniekiem būtu jākooperējas vai jāpērk konkrētie pakalpojumi.

enerģētiskā koksne

Imports

Galdniecības sektora ārējās tirdzniecības partneri, (%)

VācijaPolija

NorvēģijaLietuvaIgaunijaĪslande

ZviedrijaDānija

UngārijaItālija

ČehijaŠveice

Citas valstis

23,716,9

12,79,7

6,96,2

5,24,7

5,11,51,6

2,63,1



19


Lai optimāli izmantotu šos resursus, svarīga visa komplek-sa sabalansētība: kurināmās koksnes ieguve, transports un loģistika, katlumājas, ēku siltināšana. Jārisina jautājums, kā veicināt siltumenerģijas uzņēmumu pārorientēšanos no fosilā uz videi draudzīga kurināmā izmantošanu. Atjauno-jamo resursu izmantošana enerģētikā pamatā ir saistāma ar jaunu tehnoloģiju izmantošanu, lai to tradicionālos vei-dus – malku un šķeldas – aizvietotu ar ērtāk lietojamu un mazākus transporta un glabāšanas izdevumus prasošu no biomasas iegūstama kurināmā veidu. Tāpat svarīgi atrast līdzsvaru starp pieaugošo pieprasījumu pēc meža bioma-sas enerģijas un citu koksnes produktu ražošanai.

latvijas energobilance, %

latvijas enerģētiskās koksnes eksporta struktūra pa valstīm 2007. gadā, %

latvijas enerģētiskās koksnes importa struktūra pa valstīm 2007. gadā, %

Mazuts,degakmens eļļa 0,8%

Ogles 2%

Elektroenerģija 9,9%

Koksnes kurināmais,kūdra 23,5%

Dabas gāze 29,9%

Citi naftas produkti 33,9%

55

16,5

5,31,21,110,8

1,8

17,339,3

26,3

11,4

10,1

2,6

2,7

4,1

3,5

Zviedrija

Igaunija

Somija

Lietuva

Beļģija

Polija

Austrija

Norvēģija

Citas valstis

Zviedrija

Igaunija

Lietuva

Somija

Baltkrievija

Krievija

Vācija

Citas valstis

Aktīvi attīstās arī citas augstākas pievienotās vērtības koksnes produkcijas ražošana. Par to liecina šī segmenta īpatsvara pieaugums kokrūpniecībā un tālākas apstrādes produkcijas dažādošanās pēdējos gados. Piemēram, koka būvkonstruk-ciju sektora eksports 2007. gadā palielinājies par 34,6 %. Nelielie uzņēmumi, kas specializējas dažādu nišas produktu ražošanā, 2007. gadā palielināja arī dārza mēbeļu un aprīkojuma, koka rotaļlietu, kā arī citas tirgū pieprasītas produkcijas ražošanas apjomu un produktu vērtību.

citi produkti

0

1

2

3

4

5

6

7

8

544 544

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

0,1 0,16 0,20,7

3,5

7,1

0,030

50

100

150

200

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

26,6

4955,2

66,9

84,4

16,5

167,8

enerģētiskās koksnes eksporta un importa dinamika, milj. lvl

EksportsImports





20

vIde un IlGtSpēja

Latvijā meža apsaimniekošana tiek organizēta un pilnveidota, ņemot vērā meža ekosistēmu lomu gan vietējos, gan globālajos procesos – oglekļa dioksīda piesaistīšanā un tā aprites stabilizēšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabā-šanā, ūdensteču un ūdenstilpju, augšņu un ainavu aizsardzībā. Visā pasaulē meži ir ļoti nozīmīgs instruments politiskai un ekonomiskai rīcībai, lai, no vienas puses, mazinātu globālā klimata pārmaiņas, un, no otras puses, cīnītos ar šo pārmaiņu sekām. Arī Latvija ir uzņēmusies Kioto protokola saistības, un atmosfēras oglekļa piesaistē arvien lielāka nozīme ir oglekļa piesaistei – mežos un koksnes izstrādājumos. Turklāt CO2 piesaisti iespējams veicināt, intensificējot mežsaimniecību un panākot ikgadējā koksnes pieauguma palielināšanos. Visaktīvāk mežaudzes CO2 piesaista, kad tām ir vislielākais koksnes krājas pieaugums. Vidēji (atkarībā no koku sugas) līdz aptuveni 60 gadu vecumam, savukārt pāraugušās audzēs CO2 piesaiste samazinās.

Kokrūpniekiem ir iespējas ar jaunām tehnoloģijām pārstrādāt tievkoksni, tādēļ mežu jau agrākā vecumā nekā kādreiz iespējams pārstrādāt augstas pievienotās vērtības koksnes produktos, kas nodrošina ilgu oglekļa uzglabāšanu saistī-tā veidā. Kokrūpniecības izstrādājumos, kuru kopējā masā ogleklis ir aptuveni 49 %, ogleklis saglabājas visu produkta kalpošanas laiku, tādējādi sniedzot ieguvumu vides aizsardzības ziņā. Savukārt garāks meža aprites cikls vienmēr tiks nodrošināts aizsargājamās teritorijās, kā arī saimnieciski izmantojamos mežos, audzējot resnākus kokus tradicionālās koksnes pārstrādes vajadzībām.

Klimata pārmaiņu kontekstā

2,6

69

1,68,6

59

1

8,5

34

2,1

67

79

20

1304 1251

53

Saimnieciskās darbības ierobežojumi meža zemēs pēc īpašuma piederības, tūkst. ha

Privātais

Aizliegta mežsaimnie-ciska darbība

Aizliegta kopšanas cirte

Aizliegta galvenā cirte

Aizliegta kailcirte Bez ierobežojumiem

Valsts Pašvaldību

Visā pasaulē ilgtspējīgu, videi draudzīgu meža apsaimniekošanu nodrošina sertifikācijas sistēmas. Latvijā meža apsaim-niekošanas un koksnes produktu piegādes ķēdes tiek sertificētas atbilstoši abām Eiropā un arī pasaulē atzītākajām ser-tifikācijas shēmām: FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programm for the Endorsement of Forest certification schemes).

Šobrīd vairāk nekā puse Latvijas mežu, tostarp visi valstij piederošie meži, ir FSC sertificēti un to apsaimniekošana norit saskaņā ar starptautiski atzītiem labas mežsaimniecības standartiem. Meža īpašniekam piešķirtais FSC sertifikāts liecina, ka mežs tiek apsaimniekots saudzīgi, ievērojot gan vides aizsardzības, gan sociālās, gan arī ekonomiskās intereses. Turklāt FSC shēma ļauj sekot meža produkcijas plūsmai no apsaimniekotās teritorijas līdz pat patērētājam, veicot precīzu un neat-karīgu visas koksnes piegādes ķēdes pārbaudi. Savas koksnes plūsmas uzskaites sistēmas sertificējuši vairāk nekā simts Latvijas meža nozares uzņēmumu. Aizvien tiek pilnveidota arī PEFC Latvijas nacionālā shēma.

Meža un koksnes piegādes ķēžu sertifikācija


21


Dabas vērtību saglabāšanas un aizsardzības funkcijas kā pamatmērķis noteikts ļoti lielai daļai Latvijas meža platību – tie ir dažādi rezervāti, dabas liegumi un citas aizsargājamās teritorijas. Daļa no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikrolie-gumiem ir iekļauta vienotajā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā (Natura 2000), kas izveidots, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu, īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību. No direktīvu sarakstos iekļautajām sugām un biotopiem Latvijā atrodamas un tiek aizsargātas 20 augu, 20 bezmugur-kaulnieku, piecas zīdītāju, trīs rāpuļu, 11 zivju, 70 putnu sugas un 60 biotopu veidi. „Natura 2000” tīklā Latvijā ir iekļautas 336 teritorijas, kas kopā aizņem 11,9 % Latvijas platības – četri dabas rezervāti, četri nacionālie parki, 250 dabas liegumi, 37 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, deviņi dabas pieminekļi un 23 mikroliegumi. Šīm teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos un mikroliegumos.

Saimnieciskās darbības aprobežojumi mežos – to pamatmērķis ir dabas aizsardzība – būtībā ir meža īpašnieku sniegts pakalpojums sabiedrībai. Lai kompensētu zaudējumus, kas īpašniekiem rodas no saimnieciskās darbības ierobežojumiem, tiek ieviesta kompensāciju sistēma, kas gan joprojām nav pilnīga. Faktiski mežrūpniecības komplekss, kas kopumā dod lielus nodokļu ieņēmumus, spēj finansēt arī aizsargājamo meža platību uzturēšanu, taču šis finanšu avots būs iespējams vienīgi tad, ja arī rūpniecībai būs pieejama pietiekama resursu bāze.

Aizsargājamās teritorijas


22

Vides prasības kokrūpniecībā Latvijā reglamentē attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, turklāt Latvijas uzņēmumi, tāpat kā organizācijas visā pasaulē, aizvien biežāk veic arī brīvprātīgus papildu pasākumus, lai pēc iespējas mazinātu ražošanas negatīvo ietekmi uz vidi. Tā kā vides ilgtspējas jautājumi ir faktors, kam aizvien lielāku uzmanību pievērš arī klienti, šī pieeja ļauj palielināt arī produkcijas pievienoto vērtību.

Valdības noteikumos apkopotas un saistošas visiem kokapstrādes uzņēmumiem ir gan prasības par kokzāģētavu un kokapstrādes iekārtu ietekmi uz vidi, gan vides prasības koksnes ķīmiskajai aizsardzībai. Pietiekama nosūcējventilācija un gaisa attīrīšana ciklonos vai filtros neļauj koksnes putekļiem, kas rodas kokapstrādes procesā, nonākt apkārtējā vidē. Tāpat prasību ievērošana garantē, ka augsnē un pazemes ūdeņos nevar nonākt ķīmiskie koksnes aizsardzības līdzekļi, kas tiek izmantoti koksnes impregnēšanā.

Papildus Latvijas kokapstrādātāji investē aizvien modernāku kokapstrādes iekārtu iegādē, kas jau sākotnēji atbilst visām noteikumu prasībām. Nopietnākie uzņēmumi izstrādā sistemātisku vadības pieeju ar vidi saistītajām problēmām, tādējādi nepārtraukti uzlabojot vides pārvaldību, kas kļūst par aizvien būtiskāku faktoru konkurētspējai nacionālā un starptautiskā mērogā. Daudzi Latvijas kokapstrādes uzņēmumi ievieš neatkarīgo vides pārvaldības sistēmas sertifikāciju saskaņā ar starptautiski atzīto ISO 14001 standartu. Tas pievieno vērtību organizācijas darbībai un padara to pievilcīgāku tiem biznesa partneriem, kam rūp apkārtējā vide. Saskaņā ar ISO prasībām uzņēmumos tiek izstrādātas detalizētas kvalitātes vadības sistēmas, kuru uzdevums ir novērst kļūdīšanās iespējas tehnoloģiskajos procesos. Tādējādi tiek panākta produktu ražoša-na atbilstoši uzstādītajām prasībām un maksimāli novērsta resursu nelietderīga izmantošana. Pirms jaunu produktu ievieša-nas tirgū tiek veiktas rūpīgas pārbaudes saskaņā ar klienta prasībām un nozarē pastāvošajiem standartiem.

Rūpes par vidi kokrūpniecībā

23


dIaloGS ar SabIedrību

Pētot sabiedrisko domu, noskaidrots, ka ļoti pozitīvi tiek uztverts mežs kā ekosistēma, atpūtas un rekreācijas objekts, patīkamas dzīves vides nodrošinātājs. Palielinās izpratne arī par koksnes produktu draudzīgumu videi un to izmantošanas priekšrocībām, savukārt pārsvarā negatīva joprojām ir attieksme pret mežizstrādes un arī koksnes pirmapstrādes sektoru.Kopumā sabiedrībā trūkst izpratnes par to, kā darbojas pilns koksnes aprites cikls, tālab meža nozare turpina sabiedrības informēšanu darbu, stāstot par koksnes aprites ciklu, tā nozīmi tautsaimniecībā, oglekļa aprites nodrošināšanā, meža vērtību saglabāšanā.

Nopietns darbs koksnes lietojuma veicināšanā un sabiedrības izglītošanā veikts, nodibinot biedrību „Zaļās mājas”. Tā sa-darbībā ar citām ieinteresētajām organizācijām sākusi koksnes produktu lietojuma veicināšanas programmas realizāciju. Biedrības veiktais pētījums liecina, ka 85 % Latvijas iedzīvotāju, izvēloties būvmateriālus, pievērš uzmanību to draudzīgu-mam apkārtējai videi un koksni vērtē kā daudzpusīgu materiālu ar plašām izmantošanas iespējām. Turpretī 31 % aptaujāto atzīst, ka kokmateriālus izmantotu vairāk, ja būtu pieejama plašāka informācija par šo materiālu labajām īpašībām.

Lai veicinātu iekšējā tirgus attīstību un paplašinātu koksnes izmantošanu, būtisks darbs jāiegulda arhitektu, dizaineru un visas sabiedrības izglītošanā. Tā kā izpratnes veicināšanai nozīmīga ir koksnes izmantošana sabiedrisko celtņu būvniecībā, jāsekmē arī valsts un pašvaldību pasūtījumu orientācija uz koksnes plašāku izmantošanu, kas Latvijas meža nozarei ļautu iekļauties Eiropas kopējā attīstībā ar vienādu konkurētspēju.

Viena no galvenajām novitātēm publiskā iepirkuma regulējumā Eiropā – ir radīts tiesisks pamats t.s. zaļā iepirkuma organi-zēšanai. Atbilstoši publiskā iepirkuma direktīvai pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi iepirkumos izvirzīt vides prasības, kas daudzās valstīs tiek izmantotas, pieprasot atjaunojamu resursu izmantošanu publisko ēku būvniecībā.

Latvijas mežos kopumā iekārtots vairāk nekā 300 dažādu atpūtas objektu, kurus var izmantot ikviens iedzīvotājs, turklāt objektu skaits ar katru gadu palielinās. Ik gadu aizvien populārāki kļūst tādi a/s „Latvijas valsts meži” (LVM) atpūtas objekti kā skatu torņi, izziņas takas, kultūrvēsturiski dabas objekti, laukumi piknika rīkošanai, kur izbūvēta ērta infrastruktūra un lab-iekārtotas atpūtas vietas. Lai tuvinātu Latvijas sabiedrību dabai un mudinātu to arvien vairāk iepazīt Latvijas dabas pirmat-nējo skaistumu, LVM radījusi zīmolu kustībai par atpūtu Latvijas dabā – „Mammadaba”. Šīs aktivitātes interneta mājaslapa kļuvusi par labu datubāzi, kur smelties idejas saviem brīvdienu plāniem, lai atpūstos dabā. Mājaslapā ievietota informācija, ko iespējams darīt mežā, kā arī detalizēti ceļojumu apraksti, Latvijas novadu kartes, aktuālāko notikumu kalendārs, kā arī tūristu iemīļotāko apskates objektu tops. Aktīviem Latvijas apceļotājiem „Mammadaba” piedāvā vairākus jaunus, aizraujo-šus ekskursiju maršrutus, ko izstrādājuši Imants un Rimants Ziedoņi.

Daudzi iedzīvotāji iecienījuši Valsts meža dienesta (VMD) daudzviet Latvijā izveidotās meža mācību takas, kas ir gan izziņas un mācību līdzeklis privāto mežu īpašniekiem, studentiem, vides speciālistiem un vēsturniekiem, gan atpūtas vietas. Meža takās var iepazīties ar mežā notiekošajiem procesiem un meža apsaimniekošanas pamatprincipiem. Interesantākie taku apskates objekti ir, piemēram, lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežojumi, izcilas mežaudzes, dabiskie meža biotopi, kultūrvēsturiskie objekti, kā arī meža dzīvnieku mājokļi – āpšu alas vai bebru krāvumi. Atpūtai un izklaidei izveidoti objekti ar atraktīviem elementiem un meža spēlēm, tie īpaši saistoši šķiet skolēniem un ģimenēm ar bērniem. Iekārtojot atpūtas ob-jektus, gan VMD, gan LVM, SIA „Rīgas meži”, nacionālie parki un citi meža platību apsaimniekotāji īpašu uzmanību pievērš tam, lai šie objekti būtu interesanti un saistoši bērniem.

Koksnes lietojuma veicināšana

Atpūtas un rekreācijas sektors


24

Sabiedrības izglītošana un iesaistīšana tiek veikta arī ikgadējos Meža dienu pasākumos. Katru gadu Meža dienās visas valsts teritorijā tiek stādīti un tīrīti meži, izlikti putnu būrīši, sakoptas ievērojamas kultūrvēsturiskas vietas, organizēti vis-dažādākie konkursi skolēniem, lasītas lekcijas un rīkoti semināri par mežsaimniecības jautājumiem un meža aizsardzību, ierīkotas jaunas un sakoptas līdzšinējās atpūtas vietas un īstenoti daudzi citi pasākumi. Meža dienu pasākumi notiek gan visos Latvijas reģionos, gan Rīgā. Meža dienu norisi koordinē Zemkopības ministrija un tajās piedalās nozares valsts institū-cijas, sabiedriskās organizācijas, pašvaldības, kā arī meža īpašnieki un kokrūpniecības uzņēmumi. Meža dienās brīvprātīgi piedalās tūkstošiem meža un dabas mīļotāju – skolēni un studenti, mednieki, dabas fotogrāfi, putnu vērotāji, makšķernieki, mūziķi, mākslinieki un daudzi citi.

2008. gada pavasarī tika atzīmēta Meža dienu 80. gadskārta. Meža dienu noslēguma pasākums notika Varakļānos, kur 1928. gadā ļaudis pulcēja pirmās Meža dienas. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze kopā ar meža nozares vadītājiem Vara-kļānu pils parkā stādīja liepiņas. Visas dienas garumā Varakļānu pils parkā un pilī tika piedāvāta plaša programma – radošās darbnīcas, kurās varēja izzināt mežu krāsās, skaņās un sajūtās, tirdziņš, izstāde par Meža dienu vēsturi, grāmatas par Meža dienu vēsturi atvēršanas svētki, Madonas pūtēju orķestra un citu pašdarbības kolektīvu priekšnesumi, noslēguma koncerts Varakļānu pils centrālajā laukumā. Arī līdz šim nebijis pasākums – vairāk nekā 500 meža nozares darbinieku piedalīšanās kopīgajā lielajā meža stādīšanas talkā mežā netālu no Varakļāniem.

Jubilejas gadā notika vairāk nekā 400 ar meža tematiku saistīti pasākumi, kuros piedalījās vairāki desmiti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Visdažādākos pasākumus organizēja VMD, LVM, SIA „Rīgas meži”, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte, Latvijas Kokrūpniecības federācija, meža īpašnieki un citas nozares orga-nizācijas un uzņēmumi. Katru gadu Meža dienās visas valsts teritorijā tiek stādīti un tīrīti meži, izlikti putnu būrīši, sakoptas ievērojamas kultūrvēsturiskas vietas, organizēti visdažādākie konkursi skolēniem, lasītas lekcijas un rīkoti semināri par mežsaimniecības jautājumiem un meža aizsardzību, ierīkotas jaunas un sakoptas līdzšinējās atpūtas vietas un daudzi citi pasākumi. Meža dienu pasākumi notika gan visos Latvijas reģionos, gan Rīgā.

Kopumā sabiedrības izglītošanas un informēšanas darbu Latvijas meža nozare veic pastāvīgi un sistemātiski. Viena no pamanītākajām meža nozares aktivitātēm ir arī LVM iniciētā sociālā kampaņa „Nemēslo mežā!”, kuras ietvaros radītais tēls Cūkmens iemantojis augstu atpazīstamību un popularitāti, kas palīdz pievērst sabiedrības uzmanību atkritumu problēmām mežos un ceļmalās.

Ar Meža attīstības fonda atbalstu tiek veiktas arī plašas sabiedrības informēšanas kampaņas par meža nozari kopumā, par iespējām lietot koksnes produktus dažādās dzīves jomās u.c.

Sabiedrības informēšana un izglītošana

25


Meža attīstības fonda (MAF) mērķis ir meža nozares atbalsta un attīstības programmu finansēšana, meža zinātniskā izpēte, meža īpašnieku izglītošana un apmācība. Fonda finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmu-miem, juridisku un fizisku personu ziedojumi, ārvalstu palīdzība. Fonda turētājs ir Zemkopības ministrija, to pārvalda ZM izveidota Meža attīstības fonda padome, bet fonda finanšu līdzekļus administrē un uzrauga Lauku atbalsta dienests.Lai nodrošinātu fonda finanšu izlietojuma atklātumu, kā arī veicinātu sabiedrības interešu ievērošanu fonda līdzekļu sadalē un tās līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, ZM izveido konsultatīvo padomi.Fonda sekretariāta funkcijas pilda Zemkopības ministrija. Informācija par Meža attīstības fondu un finansētajiem projektiem atrodama Zemkopības ministrijas mājaslapas www.zm.gov.lv sadaļā „Meža nozare”.

Saskaņā ar Medību likuma VI nodaļu, lai attīstītu medību saimniecību, izveidots Medību saimniecības attīstības fonds (MSAF). Fonda turētājs ir Zemkopības ministrija. Fonda līdzekļi izmantojami: medījamo dzīvnieku monitoringam un populā-ciju papildu aizsardzības pasākumiem, medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei, līdzdalībai starptautiskajās medību organizācijās, mednieku izglītošanai. Informācija par MSAF un tā finansētajiem projektiem atrodama Zemkopības ministrijas mājaslapas www.zm.gov.lv sadaļā „Meža nozare”.

Atbalsts meža nozares attīstībai

Meža attīstības fonds

Medību attīstības fonds

Izglītība un zinātne

Ieviešot meža nozarē jaunas tehnoloģijas, aizvien pieaug nepieciešamība pēc kvalificēta darbaspēka un zinātniski pētnie-ciskām izstrādēm jaunu produktu ražošanai. Lai arī meža nozares izglītības sistēma salīdzinājumā ar citām tautsaimniecī-bas jomām ir viena no līderiem profesiju standartu izstrādē, vērojama profesionālās izglītības sadrumstalotība un mācību programmu atpalicība no nozares attīstības. Tālab šajā jomā galvenais izaicinājums ir ātri un sekmīgi apvienot uzņēmēju un izglītības iestāžu iespējas nozarei nepieciešamo speciālistu apmācībai. Jāpiesaista līdzekļi darbinieku tālākapmācībai un profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanai. Būtiska būs profesionālās izglītības sistēmas sadarbība ar uzņēmumiem, veidojot prasmju centrus, kuros tiktu nodrošināta apmācība jaunāko tehnoloģiju izmantošanā. Tālab sākts īstenot Latvijas apstākļiem pilnīgi jaunas mācību programmas strādājošo praktiskai sagatavošanai darbam ar jaunākajām tehnoloģijām.

Starp deviņiem prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2006.-2009. gadā valsts piešķir līdzekļus arī meža zinātnei – jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai. Ar savu ieguldījumu zinātniskajos pētījumos sa-kārtotas dabas, sociālās un biznesa vides izveidi veicina akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” . Finansējumu valsts pētīju-mu programmām piešķir arī Izglītības un zinātnes ministrija. Meža un saistīto nozaru jomā zinātniskā pētniecība galvenokārt koncentrējas trīs pētniecības centros: Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā „Silava”, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā. Vairākās Eiropas Savienības valstīs sekmīgi darbojas dažādas citas zinātniskās pētniecības un mācību darba formas un arī Latvijā ir sākti priekšdarbi šādu jaunu, efektīvāku zinātniskās izpētes (lielākoties lietišķo pētījumu jomā) struktūru izveidošanai. Te var minēt nozares iniciatīvu, izveidojot Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA), kas veic pētījumus pēc nozares pasūtījuma. Veiktas iestrādes pētniecī-bas jaudu apvienošanai, lai strādātu pie jaunu produktu radīšanas Latvijā.

Meža bioloģijas un ekoloģijas jautājumu izpētē piedalās arī dabas aizsardzības organizācijas – Pasaules Dabas fonds, Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība –, iesaistot arī dabas aizsardzības entuziastus. Līdzekļus pētījumiem piesaista, izstrādājot dažādus projektus, ko finansē starptautiskie fondi, kā arī ārzemju un Latvijas organizācijas un uzņēmu-mi. Latvijas meža nozares zinātnieku kapacitāti lielā mērā raksturo to iespējas un iesaistīšanās Eiropas un citu starptautisko pētījumu programmās. Latvijas zinātnieki piedalās vairākos Eiropas zinātniskās sadarbības projektos.


26

Meža nozareS Gada balva „zelta čIekurS”

2008. gada sākumā jau ceturto reizi tika pasniegtas meža nozares Gada balvas „Zelta čiekurs”, kas ir augstākā atzinība par sasniegumiem meža nozarē un ko sadarbībā ar nozares valsts un sabiedriskajām organizācijām iedibinājusi Zemkopības ministrija. Gada balva tika pasniegta četrās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, „Par ilgtspējīgu saimniekošanu”, „Par inovatīvu uzņēmējdarbību” un „Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā”. Nozares speciālistu darbs tika vērtēts divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidātus vērtēja eksperti, bet otrajā – Meža dienu komiteja, kas noteica laureātus un Gada balvas „Zelta čiekurs” ieguvējus. Balvas mērķis ir veicināt meža nozares attīstību un sabiedrisko nozīmīgumu.

Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” 2008. gadā balvu „Zelta čiekurs” ieguva Osvalds Cinītis, Aija Fišere, Juris Matīss, Andrejs Nikuļcevs un Jānis Elmārs Rubens.

Osvalds Cinītis visu mūžu strādājis ciešā sasaistē ar mežu. Pēc universitātes beigšanas iecelts dar-bā mežsaimniecībā par meistaru, vēlāk kļuvis par mežzini, kā arī mežsaimniecības direktoru. Darbā Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijā atbildēja par meža atjaunošanu, meža selekci-ju, meliorācijas un ceļubūves jautājumiem. Līdz pensijai strādājis Vides aizsardzības komitejā un Vides valsts inspekcijā. Osvalds Cinītis darbā bija ļoti enerģisks, mērķtiecīgs un prasīgs pret pado-tajiem darbiniekiem, iemantojis autoritāti nozares meža speciālistu vidū. Cinīša kungs allaž bijis ak-tīvs arī sabiedriskajā un kultūras dzīvē, dibinājis meža darbinieku vīru kori „Silvicola” un bijis ilgga-dējs tā prezidents.

Aija Fišere ir labi pazīstama mežkope un savā darba mūžā ir strādājusi gan par mežziņa palī-dzi mežsaimniecībā, gan par inženieri reģionālās struktūrvienībās, kā arī dažādos amatos nozares ministrijā, vadot visu ar meža apsaimniekošanu saistīto normatīvo aktu izstrādi. Pie Aijas Fišeres padomu regulāri meklē meža nozares pārstāvji.

27


Juris Matīss 1955. gadā beidzis Mežsaimniecī-bas fakultāti un sācis strādāt par meža taksatora palīgu. Mežam veltītā darba mūža laikā ar Matīsa kunga tiešu līdzdalību mežu izpētē ieviestas vai-rākas modernas tehnoloģijas: no aerofotogrāfijas līdz elektronisko skaitļotāju izmantošanai. Pieda-lījies mežierīcības projektu, Latvijas aizsargājamo mežu pamatojuma izstrādē un saudzīgas meža izmantošanas nodrošināšanā. Juris Matīss aktīvi līdzdarbojās privāto mežu inventarizācijas notei-kumu, kārtības un meža apsaimniekošanas plā-nu sastādīšanas darbā.

Andrejs Nikuļcevs visu 44 gadus ilgo darba mūžu veltījis kokrūpniecībai un nozares attīstībai. Strā-dājis uzņēmumā „Lignums”, „Latvijas Bērzs” par direktoru, kā arī akciju sabiedrībā „Latvijas Finie-ris”, kur Andreja Nikuļceva virsvadībā veikti dau-dzi tehnoloģiski jauninājumi, kas ļāva sasniegt augstus ražošanas rādītājus.

Jānis Elmārs Rubens meža nozarē nostrādājis 55 gadus, darbu sācis kā meža meistars, „izaugot” līdz mežsaimniecības un mežrūpniecības ministra pirmajam vietniekam. Viņa vadībā notika būtiska mežsaimniecisko darbu tehnoloģiju modernizē-šana un darba organizācijas uzlabošana. Ar savu darbu nozarē iemantojis autoritāti Latvijas meža darbinieku vidū, kā eksperts pazīstams arī kai-miņvalstīs. Šodien mežizstrādes attīstības līmenis Latvijā tuvojas Skandināvijas valstu līmenim, kas ir uzskatāms arī par Rubena kunga darba mūža ieguldījuma rezultātu. Pēc Latvijas neatkarības at-gūšanas viņš bija viens no iniciatoriem izmaiņām meža nozares sistēmā, atdalot valsts funkcijas (likumdošanu, uzraudzību) no saimnieciskajām.


28

Nominācijā „Par inovatīvu uzņēmējdarbību” tika izvirzīti četri laureāti: SIA „Bolderāja Serviss”, SIA „Troja”, SIA „Rairu” un SIA „Nelss”. Balvu „Zelta čiekurs” saņēma SIA „Nelss” – viens no lielākajiem Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem, kas jau kopš dibināšanas ir attīstījis modernu, inovatīvu ražošanu. Koksnes produktu tirgū uzņēmums ir starp līderiem koka konstrukciju materiālu ražošanā. 2006. un 2007. gadā kopējais investīciju apjoms uzņēmuma attīstībā ir sasniedzis 14 miljonus latu. Daļa investīciju piesaistītas no Eiropas strukturālo fondu programmām. Ieguldot jaunajās tehnoloģijās, SIA „Nelss” pašreiz ir kļuvis par vienu no modernākajiem kokrūpniecības uzņēmumiem, kas strādā, izmantojot bezatlikuma tehnoloģijas. Ra-žošanas process ir pilnībā automatizēts, tādējādi veidojot šo ražotni par vienu no konstrukciju koksnes ražošanas līderiem Ziemeļeiropā.

Nominācijā „Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā” tika izvirzīti trīs laureāti: Jānis Aļļis, Jānis Ence un Inese Iesmiņa. Balvu saņēma Inese Iesmiņa, kas 19 gadus strādā pirmsskolas izglītības iestādē „Mežmaliņa”. Pēdējos sešus gadus skolotāja īpaši pievērsusies bērnu apmācībai dabā, iesaistot arī vecākus. Viņa izveidojusi ļoti interesantus metodiskos materiālus. Skolotāja ar savu entuziasmu ietekmējusi citus pedagogus – arī viņi tagad māca bērniem pētīt, saskatīt, salīdzināt, izvērtēt un izdzīvot dabu ar visām maņām da-žādos gadalaikos.

Nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu” tika izvirzīti trīs laureā-ti: Agris Āboliņš, Juris Jefimovs un Jānis Vazdiķis. Balvu saņēma Agris Āboliņš, kurš par sevi mēdz teikt: „Mežs ir manā dvēselē, un mana dvēsele ir mežā.” Meža apsaimniekošanā Agris Āboliņš spēj sabalansēt dabas aizsardzības prasības ar ekonomiskajām interesēm. Sāka apsaimniekot no vectēva mantoto mežu, bet nu rūpējas par 233,2 hektārus lielu meža īpašumu Ventspils rajonā. Aktīvi darbojies dabas lieguma „Stikla purvi” uzraudzības grupā. 2006. gadā, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu maksā-jumu atbalstu, atjaunojis 25 hektārus vētrā izpostīto mežu.

29



30

kontaktInforMācIja

LR Zemkopības ministrijaMinistrs: Mārtiņš RozeRepublikas laukums 2, Rīga, LV 1981Tālr.: +371 67027107Fakss: +371 67027250E-pasts: [email protected]://www.zm.gov.lv

Valsts sekretāra vietnieks: Arvīds OzolsRepublikas laukums 2, Rīga, LV 1981Tālr.: +371 67027201Fakss: +371 67027096E-pasts: [email protected]://www.zm.gov.lv

Politikas departamenta direktors: Jānis BirģelisRepublikas laukums 2, Rīga, LV 1981Tālr.: +371 67027477Fakss: +371 67027409E-pasts: [email protected]://www.zm.gov.lv

Meža resursu departamenta direktors: Valdis LīdakaRepublikas laukums 2, Rīga, LV 1981Tālr.: +371 67027101Fakss: +371 67027094E-pasts: [email protected]://www.zm.gov.lv

Valsts meža dienestsĢenerāldirektors: Jānis Kinna13.janvāra iela 15, Rīga, LV 1932Tālr.: +371 67226600Fakss: +371 67820377E-pasts: [email protected]://www.vmd.gov.lv

A/s „Latvijas valsts meži”Valdes priekšsēdētājs: Roberts StrīpnieksKristapa iela 30, Rīga, LV 1046Tālr.: +371 67602075Fakss: +371 67805430E-pasts: [email protected]://www.lvm.lv

SIA „Rīgas meži”Valdes priekšsēdētājs: Aivars TauriņšA.Briāna iela 7, Rīga, LV 1001Tālr.: +371 67012591Fakss: +371 67037207E-pasts: [email protected]://www.rigasmezi.lv

Latvijas meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijaValdes priekšsēdētājs: Māris LiopaVīlandes iela 1-13, Rīga, LV 1010Tālr.: +371 67322530Fakss: +371 67322529E-pasts: konfederā[email protected]

Meža īpašnieku biedrībaPrezidents: Inesis BoķisValdes priekšsēdētājs: Arnis MuižnieksRepublikas laukums: 2-306, Rīga, LV 1981E-pasts: [email protected]

Latvijas Kokmateriālu pārdevēju biedrībaValdes loceklis: Leonards LīpiņšSkaistkalnes iela 1, Rīga, LV 1004Tālr.: +371 29123622Fakss: +371 63021619E-pasts: [email protected]

Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienībaPrezidents: Antons OrinskisDzērbenes iela 27-219, Rīga, LV 1006Tālr.: +371 29422052Fakss: +371 67555934E-pasts: [email protected]

Stādu audzētāju biedrībaValdes priekšsēdētājs: Imants BērziņšTērvetes iela 67B, Jelgava, LV 3008Tālr.: +371 29123622Fakss: +371 63021619E-pasts: [email protected]

Latvijas Meža nozaru arodu biedrībaPriekšsēdētājs:Juris SpāreBruņinieku iela 29/31, Rīga, LV 1001Tālr.: +371 67035931Fakss: +371 67035947E-pasts: [email protected]

Latvijas Mežu sertifikācijas padomeValdes priekšsēdētājs: Māris ZudragsElizabetes iela 8-4, Rīga, LV 1010E-pasts: [email protected]

Latvijas Mednieku asociācijaValdes priekšsēdētājs: Elmārs ŠvēdeValdes loceklis: Ainārs ZvejnieksMatīsa iela 8, Rīga, LV 1001Tālr.: +371 67291006Fakss: +371 67291006E-pasts: [email protected]

Latvijas Lauksaimniecības universitāteMeža fakultāteDekāns: Dagnis DubrovskisAkadēmijas iela 11, Jelgava, LV 3001Tālr.: +371 63021619Fakss: +371 63021619E-pasts: [email protected]://www.mf.llu.lv

Ogres Meža tehnikumsDirektors: Modris GrantiņšIkšķiles novads, p/n TīnūžiOgres rajons, Ogre, LV 5003Tālr. +371 65024254E-pasts: [email protected]

31


Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts „Silava”Direktors: Jurģis JansonsRīgas iela 111, Salaspils, Rīgas rajons, LV 2169Tālr.: +371 67942555Fakss: +371 67901359E-pasts: [email protected]://www.silava.lv

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtsDirektors: Aivars ŽūriņšDzērbenes iela 27, Rīga, LV 1006Tālr.: +371 67553063Fakss: +371 67550635E-pasts: [email protected]

Pasaules Dabas fondsDirektors: Uģis RotbergsElizabetes iela 8-4, Rīga, LV 1010Tālr.: +371 67505640Fakss: +371 67505651E-pasts: [email protected]://www.pdf.lv

Latvijas Dabas fondsPadomes priekšsēdētājs: Ivars KabuckisRaiņa bulvāris 31-6, Rīga, LV 1010Tālr.: +371 67830999Fakss: +371 67830291E-pasts: [email protected]://www.ldf.lv

Latvijas Ornitoloģijas biedrībaPrezidents: Jānis VīksneValdes locekle, direktore: Ilze VilšķērsteKalnciema iela 27-18, Rīga, LV 1050Tālr.: +371 67221580Fakss: +371 67603100E-pasts: [email protected]://www.lob.lv

Latvijas Pašvaldību savienībaPriekšsēdētājs: Andris JaunsleinisMazā Pils iela 1, Rīga, LV 1050Tālr.: +371 67226536Fakss: +371 67212241E-pasts: [email protected]://www.lps.lv

Biedrība „Zaļās mājas”Valdes priekšsēdētājs: Andis BunkšisMelnsila iela 13-3, Rīga, LV 1046Tālr.: +371 67327504Fakss: +371 67327504E-pasts: andis.bunkš[email protected]://www.zalasmajas.lv

Meža darbinieku biedrībaValdes priekšsēdētāja: Marika Šīrante„Saldenieki”, Novadnieku pagastsSaldus rajons, LV 3801Tālr.: +371 29498486

Latvijas Kokrūpniecības federācijaPrezidents: Juris BiķisIzpilddirektors: Kristaps KlaussSkaistkalnes iela 1, Rīga, LV-1004Tālr.: +371 67067371Fakss: +371 67860268E-pasts: [email protected]://www.latvianwood.lv

Asociācija „Latvijas Koks”Padomes priekšsēdētājs-prezidents: Juris BiķisIzpilddirektors: Andris PlezersSkaistkalnes iela 1, Rīga, LV-1004Tālr.: +371 67228374Fakss: +371 67860268E-pasts: [email protected]

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijaPrezidents: Andrejs DomkinsIzpilddirektors: Jānis MārciņšSkaistkalnes iela 1, Rīga, LV-1004Tālr.: +371 67067370Fakss: +371 67860268E-pasts: [email protected]

Asociācija „Latvijas Mēbeles”Valdes priekšsēdētājs-prezidents: Aivars EinaussIzpilddirektors: Andris PlezersSkaistkalnes iela 1, Rīga, LV-1004Tālr.: +371 67228374Fakss: +371 67860268E-pasts: [email protected]

Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijaPrezidents: Jānis ApsītisValdes loceklis: Kristaps KlaussSkaistkalnes iela 1, Rīga, LV-1004Tālr.: +371 67067369Fakss: +371 67860268E-pasts: [email protected]://www.latviantimber.lv

Latvijas Mežizstrādātāju savienībaPrezidents: Jānis BertrānsIzpilddirektors: Andrejs CunskisSkaistkalnes iela 1, Rīga, LV-1004Tālr.: +371 67065951Fakss: +371 67860268E-pasts: [email protected]

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijaPriekšsēdētājs: Andis AraksParka iela 4, Rauna, LV-4131Tālr.: +371 63237049Fakss: +371 63237048E-pasts: [email protected]

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtsDirektors: Andrejs DomkinsDobeles iela 41, Jelgava, LV-3001Tālr.: +371 63010605Fakss: +371 63010609E-pasts: [email protected]://www.e-koks.lv


32

Bukleta „Meža nozare Latvijā 2008” izdošanu finansēMeža attīstības fonds

Izdevējs: Latvijas Kokrūpniecības federācijaDizains: Reklāmas aģentūra BALTI

Rīga, 2008

"meža nozare latvijā" 2008.gads

Documents