Mēs ticam, ka gan mazas, gan lielas pārmaiņas

sākas ar sarunu. Vienkāršu, cilvēcīgu sarunu, kurā

abas puses ir vienlīdzīgas, patiesi ieinteresētas un

gatavas ne vien runāt, bet arī klausīties. Un mēs

ticam, ka tieši šādas sarunas ir iespējamas bērnu,

jauniešu un politiķu starpā. Radot piemērotu vidi un

sarunas „rāmi”, nesaistīti monologi kļūst par īstu

sarunu. Tā patiešām ir SARUNA.

2011

Šī rokasgrāmata ir veidota ar Latvijas un Šveices sadarbības programmasfinansiālu atbalstu. Par rokasgrāmatas saturu atbild biedrība “NEXT”.

6-7 LĪDZDALĪBA 8 Kas ir līdzdalība? 10 Kāpēc vajadzīga bērnu un jauniešu līdzdalība? 12 Līdzdalības prasmes 14 Bērnu un jauniešu līdzdalības veidi

18-19 „KAFIJA AR POLITIĶIEM” un „SALDĒJUMS AR LIELAJIEM” 26 Sagatavošana 40 Īstenošana 54 Turpinājums 58 Biežāk uzdotie jautājumi

60-61 LĪDZDALĪBAS RESURSI UN MATERIĀLI 62 Fondi un finansējuma iespējas 64 Noderīgi līdzdalības resursi un materiāli 68 „Kafija ar politiķiem” un „Saldējums ar lielajiem” moderatori 70 Projekts „Skaties tālāk!” 72 Biedrība „NEXT” 74 Ogres Jauniešu klubs „Projektu darbnīca” 76 Jauniešu klubs „Dēms”

4

5

Mēs ticam, ka gan mazas, gan lielas pārmaiņas sākas ar sarunu.

Vienkāršu, cilvēcīgu sarunu, kurā abas puses ir vienlīdzīgas, patiesi

ieinteresētas un gatavas ne vien runāt, bet arī klausīties. Un mēs

ticam, ka tieši šādas sarunas ir iespējamas bērnu, jauniešu un

politiķu starpā. Radot piemērotu vidi un sarunas „rāmi”, nesaistīti

monologi kļūst par īstu sarunu. Tā patiešām ir SARUNA.

„Kafija ar politiķiem” stāsts sākās 2007.gadā,

kad biedrības „NEXT” jauniešu mājas „IDEA

House” vadītāja Ance Zemžāne piedalījās

starptautiskā konferencē, kurā iepazinās ar

zviedru meiteni Astrīdu no Vēstervikas. Vairāk

stāstot vienam par otra darbu, Ance uzzināja

par zviedru jauniešu rīkotajām neformālajām

tikšanās reizēm ar politiķiem, kurās Zviedrijā

tika populārās kafijas pauzes fikka laikā

jaunieši un lēmumu pieņēmēji runāja par

abām pusēm aktuāliem tematiem. Ance

nolēma ko līdzīgu sarīkot saviem jauniešiem

Aizputē. Pirmā „Kafija ar politiķiem” Latvijā

bija notikusi, un tālākajam, kā nereti labām

lietām, jau bija sniega lavīnas efekts. Kafijošana

ar politiķiem drīz vien notika ne vien Aizputē,

bet arī citur Latvijā, un 2011.gadā notika arī

pirmā nacionālā mēroga „Kafija ar politiķiem”

tikšanās, kuru rīkoja „Jaunatnes starptautisko

programmu aģentūra”, un kurā piedalījās

lēmumu pieņēmēji, jaunieši un jaunatnes

darbinieki no visas Latvijas.

Šogad „Kafija ar politiķiem” arī pievienojās

mazais brālis – „Saldējums ar lielajiem”, un

šoreiz nekādi pirmie kucēni nekur nebija

jāslīcina. Saldējumošana ir devusi lielu devu

iedvesmas un darba spara, un vīziju par to, ka

līdzdalību var mācīties un piedzīvot arī paši

mazākie.

3 gadu laikā ir notikuši aptuveni 40 „Kafija

ar politiķiem” un „Saldējums ar lielajiem”

pasākumi gan lielās, gan mazās Latvijas vietās.

Ir milzīgs gandarījums, ka esam varējuši

palīdzēt jauniešiem un politiķiem satikties,

iepazīties un kopā izdomāt ko jaunu. Jauniešu

sacītais par politiķiem, ka „Es nezināju, ka viņi ir

tik sakarīgi!”, un politiķu teiktais par jauniešiem,

ka „Izrādās, ka viņi tiešām grib kaut ko darīt!”

mūs patiešām iedvesmo darboties tālāk.

Mēs sakām lielu paldies visiem, kas ir

palīdzējuši pilnveidot, attīstīt un popularizēt

„Kafiju ar politiķiem” un „Saldējums ar

lielajiem”. Mūsu kolēģiem Latvijā ir milzīgs

radošais potenciāls un lieliskas idejas, kuras

var redzēt arī šo metožu attīstībā. Īpašs paldies

mūsu projekta partneriem - jauniešu klubam

„Dēms”” un Ogres Jauniešu klubam „Projektu

darbnīca” - kas ir ieguldījuši milzīgu darbu

metožu pilnveidošanā un ieviešanā, kā arī šīs

rokasgrāmatas tapšanā. Paldies Sabiedrības

integrācijas fondam, kā arī Latvijas un Šveices

sadarbības programmai, kas noticēja šīm

metodēm un piešķīra finansējumu projekta

īstenošanai.

Vilis Brūveris un Madara Peipiņa,

rokasgrāmatas veidotāji, biedrība „NEXT”

8

Mūsdienās sabiedrības līdzdalība lielākajā daļā

Eiropas valstu ir kļuvusi par pašsaprotamu

nepieciešamību, un tā tiek veicināta

visdažādākajos veidos gan valsts un

pašvaldības iestāžu līmenī, gan nevalstisko

organizāciju vidū, gan arī biznesa vides

ietvaros. Lai gan katram no šiem „spēlētājiem”

ir savi mērķi un intereses, kādēļ viņi vēlas, lai

sabiedrība iesaistās viņu darbības, aktivitāšu un

pakalpojumu līdz-veidošanā, skaidrs ir viens –

līdzdalības nozīme arvien pieaug. Tas nozīmē arī

to, ka ir jābūt cilvēkiem, kas māk līdzdarboties,

kas zina, ko tas nozīmē, un paši vēlas šo iespēju

izmantot gan savu, gan sabiedrības kopējo

interešu aizstāvēšanai un īstenošanai.

Kas vispār ir līdzdalība? Vienkārši sakot,

līdzdalība ir process, kurā iedzīvotāji piedalās

sev būtisku jautājumu izlemšanā, apkārt

notiekošā līdzveidošanā un svarīgu sabiedrībā

notiekošu procesu ietekmēšanā. Līdzdalība

dažādos kontekstos nozīmē piedalīšanos,

nestāvēšanu malā, iniciatīvas izrādīšanu

un atbildības uzņemšanos. Tas ir simbols

cilvēku kopumam, kuriem nav vienalga, kas

notiek apkārt, un viņi ir gatavi kaut ko darīt,

lai veicinātu kopējo sabiedrības labklājību

un apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanu.

Līdzdalību un tās prasmju apgūšanu var

minēt arī kā vienu no stūrakmeņiem un

priekšnoteikumiem gudras, rīcībspējīgas un

inteliģentas sabiedrības veidošanā, kurā

iedzīvotāji ir spējīgi un vēlas izrādīt iniciatīvu,

uzņemties atbildību un piedalīties savas un citu

dzīves kvalitātes veidošanā.

Bērnu un jauniešu līdzdalība svaukārt ir

process, kurā galvenā mērķauditorija ir tieši

bērni un jaunieši, kuri piedalās un ietekmē to,

kas ir saistīts ar viņiem, interesē tieši viņus

un ir būtiski tieši viņiem. Bērnu un jauniešu

līdzdalību raksturo nedaudz citāds izmantoto

līdzdalības veidu un metožu kopums, kā

arī aplūkoto tematu un jautājumu loks. Lai

gan daudzi jaunieši ir pietiekami patstāvīgi

un iniciatīvas bagtāti, lai savas līdzdalības

iespējas īstenotu paši, taču nereti bērnu un

jauniešu līdzdalības aktivitāšu īstenošanai ir

nepieciešams kāds, kas piedāvā līdzdarboties

un izskaidro līdzdalības radītās iespējas, motivē

un iedrošina jauniešus šīs iespējas izmantot.

9

10

Kādi ir bērnu un jauniešu līdzdalības radītie

ieguvumi un pozitīvie aspekti?

– tā dod iespēju bērniem un jauniešiem

pavadīt brīvo laiku drošā vidē jēgpilnā un

interesantā veidā;

– tā dod iespēju apgūt jaunas prasmes un

zināšanas, gūt pieredzi, kas būs aktuāla un

noderīga visu turpmāko dzīvi;

– tā dod iespēju būt kopā ar citiem bērniem

un jauniešiem, mācīties no viņiem, veidojot

draudzības, kopienas, atbalsta un kontaktu

tīklus;

– tā dod iespēju un māca izteikties, tādējādi

paaugstinot pašvērtējumu, pašapziņu

un apmierinātības sajūtu, un uzlabojot

attieksmi pret apkārtējiem;

– jaunieši spēcīgāk izjūt piederību un saikni ar

vietējo sabiedrību;

– tā dod iespēju jauniešiem vienoties un

izteikties par to, ko viņi vēlas sasniegt un

uzlabot;

– tā nodrošina ilgtspējīgas pārmaiņas un

veicina diskusijas par vietējās sabiedŗibas

nākotni;

– tā veicinina demokrātiju un pilsoniskas

sabiedrības veidošanos.

Jauniešu līdzdalībai ir arī savi trūkumi un

izaicinājumi, un kā piemērus var minēt šos:

– tā prasa salīdzinoši daudz laika un līdzekļu;

– jaunieši var justies vīlušies, ja redz, ka

viņu teiktais netiek sadzirdēts vai viņu

padarītajam škietami nav rezultāta un

ietekmes;

– ne visus bērnus un jauniešus varēs motivēt

un iesaistīt līdzdalības pasākumos; ne

visiem tas šķiet interesanti un vajadzīgi.

Šos aspektus var ņemt vērā, par līdzdalības

jautājumiem runājot ar bērnu un jauniešu

vecākiem, skolotājiem, politiķiem. Nereti pret

jauniešu līdzdalību var būt samērā skeptiska

attieksme, jo tai var nebūt acīmredzamu

tūlītēju rezultātu, turklāt tā paņem to laiku, ko

jaunietis, piemēram, varētu veltīt mācībām.

Taču, izskaidrojot līdzdalības ilgtermiņa ietekmi,

kā arī minot pozitīvus piemērus, var panākt,

ka bērnu un jauniešu līdzdalības pasākumi un

aktivitātes tiek uztvertas nopietni un atbalstītas

no visu iesaistīto puses.

Lai gan bērnu un jauniešu līdzdalība galvenokārt attiecas uz viņiem

pašiem, ieguvēji ir daudz plašāks cilvēku loks – tai skaitā bērnu

un jauniešu ģimenes, draugi, skolasbiedri, vietējā pašvaldība un

sabiedrība kopumā. Ieraugot bērnu un jauniešu līdzdalības jēgu un

nozīmi plašākā kontekstā, ir vieglāk pārliecināt arī citus (piemēram,

jauniešu vecākus vai skolotājus), ka dalība līdzdalības pasākumos ir

kaut kas labs un pozitīvs, un ka ilgtermiņā ieguvēji būs visi.

11

12

Lai izmantotu neskaitāmās līdzdalības

iespējas, bieži vien nepietiek tikai arī spēcīgu

motivāciju – ir nepieciešamas arī noteiktas

prasmes un zināšanas. Līdzdalības prasmes

ir ļoti dažādas – gan tās, kas palīdz jauietim

līdzdarboties, gan tās, ko jaunietis apgūst

līdzdalības pasākumu ietvaros un pielieto citur.

Šīs prasmes vēlāk noderēs, lai jaunietis nākotnē

būtu veiksmīgs jebkurā dzīves jomā (piemēram,

liela daļa veiksmīgu augstākā līmeņa vadītāju

un politiķu ir bijuši aktīvi un iniciatīvas bagāti

jau vidusskolas laikā). Lai attīstītu šīs prasmes,

ir nepieciešamas reālas iespējas līdzdarboties –

pasākumi un projekti, kuros viss notiek „pa

īstam”. Šādā veidā jaunieši nevis domā un

runā par to „kā būtu, ja būtu”, bet gan gūst

pavisam īstu līdzdalības pieredzi – tiekoties

ar reāliem politiķiem, apspriežot aktuālas

problēmas un izsakot viedokli par tematiem,

kas viņiem pašiem ir būtiski. Tas prasa ne vien

pašu jauniešu ineteresi un motivāciju, bet arī

nopietnu attieksmi no organizāciju, jaunatnes

darbinieku un lēmumu pieņēmēju puses. Pirmā

līdzdalības pieredze veidos jaunieša priekšstatu

par līdzdalības iespējām un nozīmi nākotnē, un

tādēļ svarīgi, ka tā ir pozitīva un jēgpilna.

Lūk, daži piemēri prasmēm, kuras attīstot,

jaunieši daudz veiksmīgāk varēs iesaistīties

lēmumu pieņemšanā un sabiedrībajā

notiekošajā:

– Prasme formulēt un paust viedokli

– Prasme uzdot jautājumus

– Prasme redzēt problēmas un to risinājumus

– Uzdrošināšanās iestāties par savām/kādas

sabiedrības grupas interesēm

– Prasme sadarboties, meklēt kopīgo,

saskatīt iespējas strādāt kopā vienota

mērķa labā

– Radošums, uzņēmība, uzdrīkstēšanās

– Prasme domāt ilgtermiņā un kopienas

perspektīvā.

13

14

Līdzdalības veidus var iedalīt arī, balstoties

uz to, cik formāli vai neformāli tie ir. Ar

formālajiem līdzdalības veidiem var saprast

tādus līdzdalības veidus, kas ir nostiprināti

tiesību aktos un kurus organizē valsts vai

pašvaldības institūcijas (piemēram, sabiedriskās

apspriešanas), vai uz kuriem šīm institūcijām

ir pienākums reaģēt (piemēram, uz iedzīvotāju

oficiālu vēstuli pašvaldībai ir jāatbild noteiktā

laika posmā). Šiem līdzdalības veidiem ir

noteikta kārtība un protokols, nereti arī saturs,

kas tiek sagaidīts, kā arī valsts un pašvaldības

iestādēm ir pienākums (iespēju robežās) ņemt

vērā cilvēku izteikto viedokli. Daļā formālo,

normatīvajos aktos nostiprināto līdzdalības

veidu personas viedoklis tiek ņemts vērā tikai

gadījumā, ja tā ir sasniegusi pilngadību. Tādēļ

jārēķinās, ka jauniešu līdzdalības gadījumā

jāmeklē arī citi veidi, kā jaunieši var tikt

sadzirdēti.

Neformālie līdzdalības veidi atšķiras ar to,

ka ir daudz brīvāki un elastīgāki formas un

satura ziņā. Tos izmantojot, ir iespējas radīt

formas ziņā brīvāku un neformālāku dialogu

ar lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību. Šiem

līdzdalības veidiem nereti ir arī daudz lielāka

ietekme, tie aizrauj daudz vairāk cilvēkus.

Radošums ir viens no atslēgas vārdiem, kas

dominē šajos līdzdalības veidos – jaunieši

var izpaust savu viedokli tieši tā, kā vēlas un

uzskata to par nepieciešamu.

Apvienojot un kombinējot dažādus līdzdalības

veidus (atkarībā no jauniešu līdzdalības

pieredzes un prasmēm, vecuma, interesējošiem

jautājumiem un lēmumu pieņēmējiem), ir

iespējams veidot daudzveidīgu un vispatverošu

līdzdalības pieredzi, kas parāda dažādās

līdzdalības iespējas un izaicinājumus. Minēsim

tikai dažus no formālajiem un neformālajiem

līdzdalības veidiem – tos, kuri, mūsuprāt,

vistiešāk attiecas tieši uz jauniešu līdzdalību.

Par dažādiem ļoti konkrētiem līdzdalības

veidiem un resursiem vairāk lasiet šīs

rokasgrāmatas sadaļā „Noderīgi līdzdalības

resursi un materiāli”.

Ir dažādi veidi, kā jauniešu var iesaistīties lēmumu pieņemšanā un

sabiedrībā notiekošajā, lai līdzveidotu vidi un apstākļus sev apkārt

tādus, kas atbilst viņu interesēm un vajadzībām.

Šie līdzdalības veidi ir atšķirīgi gan ar to, kāda līmeņa lēmumu

un kopienas veidošanā tie jauniešus iekļauj (skola, universitāte,

pilsēta, novads, valsts u.c.), gan ar to, vai tie kāda cita organizēti un

rīkoti (piemēram, vēlēšanas rīko valsts), vai arī vēlme līdzdarboties

sākotnēji nāk no pašiem jauniešiem (piemēram, zibakcija par

velosipēdu celiņu nepieciešamību pilsētā).

15

16

Formālie līdzdalības veidi:– skolēnu un studentu pašpārvaldes –

mācību iestādes ietvaros organizētas

skolēnu un studentu grupas, kuras

līdzdarbojas iestādes darba, mācību

procesa un sabiedriskās dzīvesm

organizēšanā. Katrā skolā (augstskolā,

universitātē u.c.) tām var būt atšķirīgas

funkcijas un to īstenošana, bet to galvenais

mērķis ir pārstāvēt skolēnu un studentu

intereses visdažādākajos jautājumos.

– jauniešu konsultatīvās padomes –

valsts vai pašvaldības iestādes paspārnē

veidotas jauniešu padomes, kuru mērķis

ir pārstāvēt jauniešu intereses un

viedokli konkrētās iestādes jaunatnes

politikas veidošanā un īstenošanām, kā

arī veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu

pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Šādas

konsultatīvās padomes var tikt veidotas,

piemēram, kādas konkrētas pilsētas vai

novada ietvaros, un tajās var tikt pārtāvēti

konkrētās administratīvās teritorijas

jauniešu orgazniāciju pārstāvji.

– dalība vēlēšanās un referendumos –

valsts un pašvaldības līmenī šis ir viens no

universālākajiem un vecākajiem līdzdalības

instrumentiem, un attiecas uz visiem, kas

sasnieguši pilngadību. Tādā veidā jaunieši

var piedalīties arī nacionāla mēroga

lēmumu pieņemšanā. Taču vēlēšanas

un referendumi var tikt rīkotas arī ļoti

lokālā mērogā, piemēram, skolā – ievēlot

pašpārvaldes prezidentu vai izsakot viedokli

par kādu skolas mēroga jautājumu.

– dalība sabiedriskajās apspriešanās – arī

šajā gadījumā oficiāli tiek ņemts vērā tikai

to iedzīvotāju viedoklis, kas ir sasnieguši

18 gadu vecumu, un nereti sabiedriskās

apspriešanas notiek par ļoti speficiskiem

jautājumiem, kuriem ir nepieciešamas

priekšzināšanas un iedziļināšanās. Taču, ja

apspriežamais jautājums ir cieši saistīts ar

jauniešiem un viņu dzīves kvalitāti, ir vērts

veltīt laiku jautājuma izskaidrošanai, lai arī

jauniešiem dotu iespēju izteikt savu viedokli

un, iespējams, ietekmēt gala rezultātu.

– oficiāla viedokļa paušana – atzinumu

un vēstuļu rakstīšana, vai arī viedokļa

paušana kādā citā oficiālā veidā. Valsts

un pašvaldības iestādēm ir pienākums

noteiktā laika posmā (ne ilgāk kā mēneša

laikā) pēc „lietas būtības” atbildēt uz

visām tām adresētajām vēstulēm. Šo

instrumentu var izmantot gan, lai paustu

viena jaunieša vai jauniešu grupas viedokli,

gan lai parādītu, ka konkrētais jautājums

ir būtisks daudz cilvēkiem, tādējādi aicinot

valsts vai pašvaldības iestādi tam pievērst

pastiprinātu uzmanību un ņemt vērā

iedzīvotāju (t.sk. jauniešu) viedokli.

– dalība politiķu (domes, darba grupu,

komisiju) sēdēs – lielākā daļa pašvaldības

domju, komisiju un darba grupu oficiālās

sēdes ir atklātas, un tās var apmeklēt

ikviens interesents (par dalības kārtību gan

jāpainteresējas iepriekš). Šo līdzdalības

instrumentu jaunieši var izmantot,

piemēram, brīžos, ja domes sēdē tiek

skatīts kāds ar jauniešiem cieši saistīts

jautājums – ierodoties uz sēdi, jaunieši

pārādīs, ka jautājums nav tikai „uz papīra”,

bet ka ar to dzīvē saskaras dzīvi cilvēki.

Tā būs arī iespēja izteikt viedokli un uzdot

papildus jautājumus.

– brīvprātīgais darbs – brīvprātīgais darbs

ir valstiski oficiāli atzīts līdzdalības veids,

kā jaunieši var iesaistīties sabiedrībā

notiekošajā, sniegt ieguldījumu apkārtējās

vides uzlabošanā un apgūt jaunas prasmes

un iemaņas. Brīvprātīgais darbs ir ļoti

izplatīts tieši jauniešu vidū, un ir labs

veids, kā iesaistīt jauniešus tiem apkārt

notiekošajā interesantā veidā, kas ietver

17

gan izaicinājumus, gan atbildību, gan

iespēju labi un interesanti pavadīt brīvo

laiku.

– iesaistīšanās dažādu nevalstisko

organizāciju (biedrību, nodibinājumu,

partiju, reliģisko organizāciju u.c.)

darbībā – arī šis ir likumā atzīts līdzdalības

veids, kas nodrošina jauniešiem iespēju

līdzdarboties sabiedrībā notiekošajā tieši

tādā veidā un apjomā, kāds jaunietim

ir pieņemams. Nevastisko organizāciju

īstenotās aktivitātes ir visdažādākās – sākot

no pasākumu rīkošanas līdz pat interešu

aizstāvībai nacionālā mērogā – un visos

līmeņos ir iespējams gūt vērtīgu līdzdalības

pieredzi, kas noderēs turpmāk.

Neformālie līdzdalības veidi:– neformālas tikšanās ar politiķiem (piem.

„Kafija ar politiķiem”, „Saldējums ar

lielajiem”, „idejuTalka” u.c.) – pasākumi,

kuros jaunieši ar politiķiem satiekas

neformālā atmosfērā, lai runātu par

kādu konkrētu tēmu vai, piemēram, lai

iepazītos. Šādas tikšanās ir vērtīgas gan

jauniešiem, kuri jūtas daudz brīvāk un

drošāk, gan arī politiķiem, kuri var veltīt

uzmanību jauniešiem un viņu jautājumu

būtībai, nevis sēdes protokolam vai likumā

noteiktajai atbildes sniegšanas kārtībai.

Šādu tikšanos laikā bieži vien tiek rasti

risinājumi problēmām un radītas jaunas

idejas nākotnes sadarbībai.

– foto, video, teātra un citu radošo metožu

izmantošana viedokļa paušanā – lai

gan likuma ietvaros ir noteiktas viedokļa

paušanas formas, kuras ir jāņem vērā, taču

valsts un pašvaldības iestādēs strādājošie ir

dzīvi cilvēki ar savām domām, emocijām un

dzīves pieredzi, kuri jūt, redz un dzird līdzīgi,

kā pārējie. Tādēļ ir vērts izmantot radošas

un netradicionālas metodes, kur viedoklis

tiek pausts nevis rakstiski, bet kādā citādā

veidā, tādējādi uzrunājot politiķus nevis kā

oficiālas amatpersonas, bet kā līdzcilvēkus.

Pārdomāti un spilgti foto, video, teātra u.c.

darbi, kurus politiķis ir redzējis īstajā laikā

un vietā (piemēram, jauniešu veidota foto

izstāde par to, kas notiek ar jauniešiem,

ja tiem nav iespējas pavadīt brīvo laiku

drošā vidē), var atstāt ļoti lielu ietekmi un

pārdzīvojumu, un galarezultātā ietekmēt

politiķa pieņemto lēmumu.

– sociālie mediji – aizvien palielinās to

cilvēku skaits, kas aktīvi sazinās ar citiem,

izmantojot sociālos medijus (twitter.com,

draugiem.lv, facebook.com u.c.). Ņemot

vērā, ka jauniešiem mūsdienās lietot

sociālos medijus ir tikpat dabiski, kā elpot,

tā ir lieliska iespēja, lai darītu politiķiem

zināmu jauniešu viedokli un jautājumus.

Tā ir arī vide, kur publicēt jauniešu veidotos

rakstus, foto, video – visu, kas kādā veidā

pauž vēlmi un motivāciju iesaistīties.

– publiskas akcijas un kampaņas – šis

ir līdzdalības veids, kur radošumam

un izdomai nav robežu, un nereti

būšana trakam un dullam atmaksājas

desmitkārtīgi. Tas var būt gan jauniešu

veidots lāpu gājiens, gan drāmas

performance zem pilsētas domes logiem,

gan zibakcija (jeb flashmobs) par kādu

noteiktu tēmu. Iespējas ir plašas, un tas arī

ir veids, kā jauniešiem ļaut līdzdarboties

tieši tādā veidā, kā viņiem vislabāk izdodas.

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians20

Kas ir „Kafija ar politiķiem”?

“Kafija ar politiķiem” ir līdzdalības metode,

kuras galvenais mērķis ir veicināt jauniešu un

lēmumu pieņēmēju (deputātu, pašvaldības

darbinieku, iestāžu vadītāju) savstarpējo

dialogu. Veidojot dialogu starp jauniešiem un

dažāda līmeņa lēmumu pieņēmējiem, ir svarīgi

radīt vidi un telpu, kurā ir iespējama atklāta un

ieinteresēta saruna par to, kas ir būtiski visiem

iesaistītajiem. „Kafija ar politiķiem” ir Zviedrijā

radīta un Latvijā adaptēta līdzdalības metode,

kuras mērķis ir pārdomātā un patīkamā vidē

abām iesaistītajām pusēm – jauniešiem un

politiķiem – dot iespēju satikties, iepazīties

un pārrunāt jauniešiem aktuālus jautājumus.

Jauniešiem tā nereti ir pirmā iespēja tieši un

nepastarpināti uzrunāt lēmumu pieņēmējus,

izstāstīt par sev svarīgo un uzdot jautājumus,

savukārt, politiķiem tā ir iespēja dzirdēt par

jauniešiem aktuālo no „pirmavota” – paša

jaunieša.

Izmantojot „Kafija ar politiķiem” un „Saldējums

ar lielajiem” metodes darbā ar bērniem un

jauniešiem, esam pārliecinājušies, ka tās tiešām

strādā! Vairāku desmitu pasākumu laikā esam

redzējuši, kā aizdomu vietā rodas izpratne, un

vienkāršu nezināšanu nomaina interese, kas pēc

tam pāraug reālā vēlmē sadarboties un satikties

vēl. Turpmākajās lapaspusēs uzzināsiet, kā sarīkot

pašiem savu „Kafija ar politiķiem” un „Saldējums

ar lielajiem” pasākumu!

Kas ir „Saldējums ar lielajiem”?

„Saldējums ar lielajiem” ir līdzdalības

metode, kuras galvenais mērķis ir iepazīstināt

sākumskolas vecuma (1. – 5. klase) bērnus

ar lēmumu pieņēmējiem (deputātiem ,

pašvaldības darbiniekiem, iestāžu vadītājiem)

un viņu darbu. „Saldējums ar lielajiem” notiek

divu atsevišķu pasākumu veidā – pirmajā

politiķi dodas iepazīties pie bērniem uz skolu,

savukārt otrajā bērni dodas uz pašvaldību

atbildes vizītē, lai paši redzētu, kur un kā politiķi

strādā, ko dara ikdienā, kā izskatās pašvaldības

ēka. Šādā veidā bērniem un

politiķiem tiek dota iespēja

uzzināt vairāk vienam par otru, tiekoties (nereti

– pirmo reizi) klātienē. Šī

metode ir laba iespēja radīt

bērniem pirmo līdzdalības

pieredzi, savukārt politiķiem

– iepazīt bērnu skatījumu

uz pašvaldībā notiekošo.

21www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians22

Katrai no metodēm ir sava mērķauditorija.

„Kafija ar politiķiem” tie ir jaunieši vecumā no

15 līdz 25 gadiem.„Saldējums ar lielajiem” tie ir bērni vecumā no

7 līdz 11 gadiem.

Rīkojot pasākumus, jāatceras, ka ir būtiski ņemt

vērā ne vien mērķauditorijas vajadzības un

vecuma īpatnības, bet arī sociālekonomisko

stāvokli, līdzšinējo līdzdalības pieredzi un citus

faktorus. Piemēram, ja bērni vai jaunieši šim

nav piedalījušies nevienā neformālās izglītības

aktivitātē, tad diskusijas norise būs jāveido

pavisam citāda, nekā gadījumā, ja tajā piedalās

novada aktīvākie jaunieši, kuri jau paši vada

aktivitātes citiem.

„Kafija ar politiķiem” un „Saldējums

ar lielajiem” rīkošanai ir trīs posmi –

sagatavošana, īstenošana un turpinājums.

Tālāk pastāstīsim par katru no tiem – ko ir

svarīgi atcerēties, kas jāņem vērā, kādi ir

praktiskie ieteikumi un „knifiņi”, lai pasākums

izdotos pēc iespējas vērtīgāka un patīkamāka

pieredze visiem iesaistītajiem. Lai pasākumi

izvērstos par vēl vērtīgāku līdzdalības un

mācīšanās pieredzi, ir vērts bērnus un jauniešus

pasākumu rīkošanā iesaistīt no sākuma līdz

beigām. Kā – par to lasiet tālāk!

Kas nepieciešams, lai sarīkotu „Kafija ar politiķiem” un „Saldējums ar lielajiem” pasākumu?Ir skaidrs, ka, pirmkārt, ir nepieciešami

bērni un jaunieši, kuriem ir ko teikt lēmumu

pieņēmējiem, kuriem ir jautājumi un viedoklis,

vai arī vienkārši ir temati, kurus gribētu

apspriest. Taču ar kādiem resursiem vēl

jārēķinās, lai šie pasākumi izdotos?

Laiks. Lai gan „Kafija ar politiķiem” un

„Saldējums ar lielajiem” nav ļoti dārgi

pasākumi, tomēr to organizēšanā ir jāiegulda

sava deva laika un enerģijas. Vislaikietilpīgākā

ir tieši komunikācija ar jauniešiem un lēmumu

pieņēmējiem, taču noteikti atmaksāsies brīdī,

kad uz diskusiju atnāks visi uzaicinātie!

Vieta. Pasākumiem svarīga ir piemērota

vieta, taču to ļoti bieži var atrast, runājot ar

sadarbības partneriem – jauniešu centru,

pašvaldību, skolu, vietējo kafejnīcu!

Komunikāciju izdevumi. Dators, interneta

pieslēgums un telefons būs nepieciešami visos

pasākumu organizēšanas posmos, bez tiem

neiztikt.

Kafija, tēja, saldējums. Kā jau pasākumu

nosaukumos var redzēt, tad kafija un saldējums

ir neatņemama diskusiju sastāvdaļa. Šīs var

izrādīties vienīgās lietas, kam ir nepieciešami

finansiālie resursi. Ja to nav jums pašiem, tad

ir vērts iesaistīt pašvaldību un vienoties par

iespēju nodrošināt kafijas pauzes izmaksas no

saviem resursiem. Iespējams vietējā kafejnīca

ir gatava atbalstīt pasākumu, nodrošinot kafiju

un tēju pasākuma dalībniekiem. Protams, arī

uzkodas nenāktu par ļaunu – kā zināms, tad

„paēdis jaunietis ir laimīgs jaunietis” un „paēdis

politiķis ir laimīgs politiķis”.

23www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

„Kafija ar politiķiem” pasākumā es sapratu, ka visi lēmumu pieņēmēji ir tādi paši cilvēki, kā mēs! Biju pārsteigta, ka viņi mūs uzklausīja, deva padomus!Kitija, 17, Suntaži

Es „Kafija ar politiķiem” pasākumā piedalījos tāpēc, ka mani interesē, kas notiek manā pilsētā un pašvaldībā! Gribēju uzzināt, ko domā citi jaunieši, un ko domā politiķi par jauniešiem. Man bija svarīgi izteikt savu viedokli par jauniešu izaugsmi un iespējām laukos. Sabīne, 17, Jaungulbene

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians24

Tas ir dialogs, tā ir saruna. Tā nav skaista

uzstāšanās, aicinājums politiķiem iepazīstināt

ar savu darba plānu vai jauniešiem – izgāzt

dusmas un aizkaitinājumu par to, ka pilsētā

nekas nenotiek. Izpratne par to, kas ir saruna

un kā to veidot produktīvu un patīkamu

visiem iesaistītajiem, ir atslēga uz izdevušos

pasākumu, tādēļ ir būtiski, ka gan moderators,

gan jaunieši, gan politiķi šajā ziņā ir „uz vienas

lapas”. Cieņa pret citiem sarunas dalībniekiem

un arī pret sevi ir viens no priekšnoteikumiem,

lai veidotos veiksmīga saruna, tāpat arī pozitīva

attieksme pret notiekošo un vēlme sadarboties

un rast kopīgus risinājumus.

Visi atnākušie dalībnieki ir vienlīdzīgi.

Vienlīdzīgi nav tas pats, kas vienādi. Protams,

ka diskusijas dalībniekiem būs atšķirīgi vecumi,

nodarbošanās, dzīves pieredzes un skatījums,

taču ir svarīgi, ka gan „Kafija ar politiķiem”, gan

„Saldējums ar lielajiem” pasākumos neviens

netiek īpaši izcelts vai, gluži otrādi – ignorēts.

Gan teicamnieki, gan tie, kas regulāri iekuļas

nepatikšanās, gan tie, kas varbūt ir pametuši

skolu, gan politiķi ir vienlīdzīgi sarunas

dalībnieki – ar vienlīdzīgām iespējām izteikties,

uzdot jautājumus, ierosināt idejas un nepiekrist.

Jāuzmanās, lai lēmumu pieņēmēji nesāk runāt

no varas pozīcijām, uzsverot savu statusu

un padarīto, jo šī nav reize, kad pierādīt un

apliecināt ietekmi.

Visiem dalībniekiem ir interese un iespēja

izteikties, un būt uzklausītiem. Jārēķinās, ka

ne vienmēr visi gribēs runāt, un ne vienmēr

visi gribēs klausīties, taču ir būtiski (un šajā

gadījumā jo īpaši svarīga ir moderatora loma),

ka sarunā iespēja tiek dota visiem.

Saruna notiek neformālā atmosfērā. Tā ir

smalka „matērija”, kuru ne vienmēr izdodas

radīt, taču ir vairākas lietas, kas var to palīdzēt

nodrošināt – vide, telpas, mēbeļu izvietojums,

apgaismojums, kā arī moderators un viņa

attieksme. Cilvēks ļoti neapzināti piemērojas

videi, kurā nonācis, tādēļ pirmajam iespaidam

ir liela nozīme. Iedomājieties kāda pasākuma

kafijas pauzi, kurā visi čalo, smejas, pārrunā

nesenos notikumus un apmainās idejām!? Tas ir

tieši tas, kas vajadzīgs!

Tēmu un jautājumu loku nosaka tās

organizācijas vai iestādes bērni un jaunieši,

kas šo pasākumu rīko vai uzņem pie sevis. Šim

principam ir būtiskas divas daļas:

1) tematu loku nosaka bērni un jaunieši, nevis

jaunatnes darbinieki, skolotāji, organizāciju

vadītāji vai politiķi. Šajās diskusijās ir būtiski

noskaidrot tieši jauniešu viedokli, viņu

jautājumus un neskaidrības, un viņiem aktuālos

un interesējošos tematus, par kuriem pēc

tam diskutēt ar lēmumu pieņēmējiem. Tas

neizslēdz iespēju, ka arī politiķiem sarunas laikā

25www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

būs jautājumi un komentāri, taču sākotnējo

„dienas kārtību” jāļauj noteikt tieši bērniem un

jauniešiem.

2) Tematu loku nosaka rīkotāji. Tas ir būtiski

gadījumā, ja pasākumu palīdz organizēt un/vai

vadīt kāds cits no malas (kāda cita organziācija,

uzaicināts moderators, reģiona jauniešu

centrs u.c.). Katrā vietā jauniešiem būs citas

aktualitātes un „degošie” jautājumi, un ir

būtiski runāt tieši par to, kas ir aktuāls viņiem.

Jāievēro pasākumu „etiķete”. Tie ir skaidri un

visiem saprotami sarunas noteikumi, kas tiek

izklāstīti pasākuma sākumā. Par tiem sīkāk

lasiet „īstenošanas” sadaļā.

Vietai, kurā notiek pasākums, ir reāla interese

īstenot pasākumu pie sevis. Šie nav pasākumi,

kurus ir vērts rīkot tikai tādēļ , ka „projektā tā

paredzēts”. Visiem pasākuma dalībniekiem ir

jābūt motivācijai aktīvi piedalīties un iesaistīties

sarunā, un arī vietai, kurā notiek pasākums,

ir jābūt vajadzībai veidot dialogu bērnu un

jauniešu un politiķu starpā. Ir vērts par to

pārliecināties pirms organizēšanas, lai pēc tam

nav jācīnās ar neatsaucību un „kāda vispār no

tā jēga?” attieksmi.

Kas un kādā veidā var izmantot „Kafija ar

politiķiem” un „Saldējums ar lielajiem”

metodes?Šīs metodes nav patentētas, licenzētas vai kā

citādi tiesiski aizsargātas, un tās drīkst izmantot

jebkurš, kurš vēlas veidot dialogu bērnu,

jauniešu un politiķu starpā. Taču, rūpējoties

gan par šo metožu labo slavu un reputāciju,

gan par iesasitītajiem pasākuma dalībniekiem,

gan par potenciālajiem organizatoriem,

mēs iesakām, pirms organizēt kādu no šiem

pasākumiem, konsultēties ar tiem, kas to jau

darījiuši iepriekš. Arī pasākuma moderatoram

vajadzētu būt cilvēkam, kam jau ir pieredze

šo pasākumu vadīšanā – pasākums ritēs

raitāk, un arī rezultāti būs pārliecinošāki! Mūsu

ieteikto „Kafija ar politiķiem” un „Saldējums

ar lielajiem” organizatoru un moderatoru

kontaktus meklējiet 68. lpp.

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians26

„Kafija ar politiķiem” un „Saldējums ar

lielajiem” organizatori un iniciatori var

būt dažādi – jauniešu centrs, jauniešu

organizācija, skola, skolēnu pašpārvalde,

pilsētas vai novada dome vai jebkāda cita

iestāde vai organizācija, kurai ir saikne

ar jauniešiem. Tā var būt arī neformāla

jauniešu grupa, kur nav oficiāli reģistrēta vai

kādas iestādes „paspārnē” – šajā gadījumā

gan būtu vērts padomāt par sadarbību ar

kādu organizāciju, jo tas organizēšanas un

rīkošanas darbus padarīts daudz vieglākus

(piemēram,sadarbība ar jauniešu centru radīs

oficiālāku iespaidu par pasākumu brīdī, kad

būs jāsūta ielūgumi politiķiem). Kā sadarbības

partneri noteikti ir vērts iesaistīt arī pašu

pašvaldību vai vismaz vienu kontaktpersonu,

kas palīdzēs sazinātieas ar lēmumu

pieņēmējiem un palīdzēs parūpēties, lai

uzaicināties lēmumu pieņēmēji ierodas.

„Saldējums ar lielajiem” viens no

neiztrūkstošiem sadarbības partneriem būs

skola un skolotājs. Viņi būs tie, kas palīdzēs

„saorganizēt” bērnus, izskaidrot pasākuma

būtību un saskaņot pasākumu ar skolu un

vecākiem.

Jau pašā sākuma stadijā ir vērts satikties ar

visiem sadarbības partneriem un pārrunāt

pasākuma būtību, izskaidrot tā pamatprincipus

un mērķus, kā arī atbildēt uz jautājumiem un

kopā vienoties par pasākuma norisi. Svarīgi, ka

visām iesasitītajām pusēm un līdzīga izpratne

par to, kāpēc pasākums notiek un kāda ir to

motivācija piedalīties.

Ideāli, ja pasākuma rīkošanā jau no paša

sākuma var un grib iesaistīties arī paši

bērni un jaunieši! Tas dos iespēju mācīties

ne vien paust savu viedokli un diskutēt ar

politiķiem, bet arī organizēt pasākumus, darīt

komunikāciju darbus, sazināties ar medijiem

.u.c lietas, kas noderēs tālākajā dzīvē. Tā būs

neatsverama pieredze, pateicoties kurai bērni

un jaunieši ne vien jutīsies piederīgāki un

atbildīgāki par pasākumu, bet arī gūs lielāku

gandarījuma un izdošanās sajūtu pēc tam, kad

pasākums jau būs noticis.

Gan „Kafija ar politiķiem”, gan „Saldējums ar lielajiem” sākas

ar pārliecību – jā, mums to vajag! Ideālā gadījumā šī doma un

pārliecība sākotnēji rodas pašiem jauniešiem, taču nereti viņi pat

neaizdomājas, kas tas vispār ir iespējams – satikties ar lēmumu

pieņēmējiem neformālā gaisotnē, uzdod jebkuru jautājumu,

sarunāties par jebkuru tematu. Tādēļ ir vērts bērniem un jauniešiem

ierosināt šo ideju, pastāstīt pasākuma būtību un skatīties, kāda ir

viņu reakcija. Ja ideja patīk, jaunieši ir gatavi iesaistīties pasākuma

rīkošanā un viņiem ir ko teikt – lieliski! Tas ir labs sākums sarunai.

27www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians28

Datums un laiksSOLIS NR.1 -

Diskusijai „Kafija ar politiķiem” un „Saldējums

ar lielajiem” jārēķinās ar vismaz 2 stundām

pašam pasākumam, kā arī pusstundu pirms un

pēc pasākuma sagatavošanas un sakārtošanas

darbiem. It kā tas šķiet vienkāršs uzdevums,

taču vajadzētu noskaidrot politiķu dienas

kārtību un plānus, lai neizveidojas situācija,

kurā neviens politiķis pat gribēdams nevar

ierasties uz pasākumu!

Ir vērts noskaidrot, kurās dienās un cikos ir

domes sēdes vai citas politiķu tikšanās, jo

šajās dienās domes deputāti ierodas pilsētā

vai novada centrā, un viņiem uz pasākumu

atnākt būs daudz vieglāk, nekā gadījumā, ja būs

speciāli jābrauc citā laikā.

Jārēķinās arī ar jauniešu skolas un stundu

plāniem, kā arī bērnu stundu sarakstu.

Līdz ar pasākuma dienu un laiku, ir jāizlemj

arī par pasākuma vietu – tā ir ļoti nozīmīga

pasākuma atmosfēras veidošanā, un var gan

palīdzēt sarunai raisīties, vai – tieši otrādi – būt

kā šķērslis veiksmīgai komunikācijai. „Kafija ar

politiķiem” pasākuma telpas izvēles iespējas ir

plašākas – tā var būt gan semināru zāle, gan

telpa jauniešu centrā, gan vietējā kafejnīca!

Iesakām izvēlēties telpu, kas jauniešiem

nesaistās ar formālu un sasaistītu gaisotni –

reizēm ir vērts satikties vietā, kura ir „neitrāla”

teritorija un kura visiem saistās ar patīkamām

emocijām (šajā ziņā kafejnīcas var būt ļoti

pateicīgas vietas).

Telpām vajadzētu būt gaišām un labi

vēdināmām, un pietiekami lielām, lai tajā

varētu izvietot vairākas darba grupas, kas

strādā paralēli. Jānoskaidro, vai telpā galdus un

krēslus var izkārtot dažādos veidos – gan lielā

aplī, gan mazākās grupiņās. Tas ļaus pielāgot

telpu dalībnieku skaitam un un izvēlētajai

diskusijas metodei.

„Saldējums ar lielajiem” vietas izvēles ziņā

būs vienkārši – pirmajā pasākumā politiķi nāk

ciemos pie bērniem un skolu, savukārt otrajā

atbilde vizītē bērni dodas uz pašvaldību. Taču

arī šeit rūpīgi jāpadomā par telpu iekārtojumu,

lai bērni justos komfortabli un droši.

Pirmais solis ir pavisam vienkāršs – kopā ar bērniem (viņu skolotāju) un jauniešiem (un, vēl labāk – politiķiem) vienoties par pasākuma datumu un laiku!

29www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians30

Bērni – parasti vienā „Saldējums ar lielajiem”

pasākumā nevajadzētu iesaistīt vairāk kā vienu

klasi . Gan tādēļ, ka tas ir optimāls grupas lielus,

gan tādēļ, lai bērni būtu savstarpēji pazīstami

un justos drošāk.

Jaunieši – „Kafija ar politiķiem” pasākumā nav

vecuma vai grupas lieluma ierobežojumi, bet

ir jāpievērš uzmanība, lai grupa atbilst telpas

lielumam. Optimāls grupas lielums (kopā

ar politiķiem) ir 30 cilvēki – tad ir iespējama

saruna gan visai grupai kopā, gan arī mazākās

grupās. Organizatoriem ir jābūt gataviem, ka

grupā var būt jaunieši ar lielu vecuma starpību

– piecpadsmit gadīgs jaunietis gribēs runāt par

citiem tematiem, nekā divdesmitpiecgadīgs.

Jābūt gataviem, ka jauniešu intereses var

atšķirties, taču uz to noteikti var skatīties nevis

kā problēmu, bet gan kā iespēju, kur jaunieši

var mācīties viens no otra un attīstīt diskusiju

par dažādām tēmām.

Politiķi – gan „Kafija ar politiķiem”, gan

„Saldējums ar lielajiem” diskusijā var aicināt

piedalīties dažāda līmeņa politiķus un lēmumu

pieņēmējus, kā arī pašvaldību darbiniekus.

Tie var būt pilsētas vai novada domju

priekšsēdētāji, deputāti, lēmumu pieņēmēji,

dažādu pašvaldības departamentu un iestāžu

vadītāji u.c. Ja ir iespēja un vēlēšanās, tad

var aicināt piedalīties arī Saeimas deputātus

– lielākā daļa no viņiem ir ļoti atsaucīgi, viņu

kontakti ir publiski pieejami un, laicīgi ieplānojot

pasākumu, ir liela iespēja, ka viņi ieradīsies uz

diskusiju.

Kad esat noskaidrojuši, kurus cilvēkus gribētu

redzēt savā pasākumā, tad atliek viņus

uzaicināt! Un te viss kļūst nedaudz sarežģīti,

jo komunikācija un savstarpējā sazināšanās

ir ļoti smalka lieta. Tai ir vērts pievērst vairāk

uzmanības, nekā parasti, un veltīt vairāk laika,

lai būtu pilnīgi droši, ka aicinātie cilvēki arī

ieradīsies. Jūs vislabāk pārzināt realitāti savā

pašvaldībā, un tāpēc arī vislabāk zināt, kādas

metodes strādās un kādas nestrādās, Tālāk ir

minēti vairāki veidi, kā aicināt dalībniekus uz

pasākumu tā, lai viņi patiešām ierodas!

Kad vieta ir atrasta un laiks norunāts, var pievērsties nākamajai lietai, kas ir viena no būtiskākajām visā pasākuma organizēšanā – dalībnieku uzaicināšana. Svarīgi jau sākumā izdomāt – kas būs pasākuma dalībnieki?

Pasākuma dalībniekiSOLIS NR.2 -

31www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians32

Elektroniski ielūgumi

Liela daļa komunikācijas mūsdienās notiek

elektroniski, un arī jauniešu un politiķi nav

izņēmums. Pārsteidzoši vai nē, bet liela daļa

jauniešu, īpaši ārpus lielākajām pilsētām,

ikdienā nelieto epastu, tādēļ elektroniskā

ielīgumu izsūtīšanai piemērotāks būs kāds

cits medijs – piemēram, portāls draugiem. lv.

Savukārt politiķiem gan ir vērts sūtīt

e-pastus, taču jāatcreas, ka tas ir viens no

bezpersoniskākajiem saziņas veidiem, kuru arī

ir visvieglāk ignorēt. Lēmumu pieņēmējiem

ir vērts sūtīt skaisti uzrakstītu un formālu

e-pastu, kurā izklāstīta svarīgākā informācija

par pasākumu, taču pēc tam noteikti vajadzētu

piezvanīt un pārliecināties, ka politiķis epastu ir

saņēmis, izlasījis, kā arī pajautāt, kad varētu būt

atbilde par ierašanos/neierašanos. Ja rakstīsiet

tikai e-pastu, cerot, ka kāds atnāks, tad ir

iespējas piedzīvot lielu vilšanos. Pašvaldības

deputātu un darbinieku tālruņu numuri un

e-pasta adreses ir pieejamas pašvaldības mājas

lapā, tos var arī viegli noskaidrot, sazinoties ar

pašvaldības kanceleju.

Ielūgumi pa pastu

Līdzīgi kā ar elektronisko ielūgumu, arī ielūgumi

pa pastu ir visai vienkārss veids, kā nodot

informāciju, bet arī to ir viegli nolikt malā.

Labā ziņa ir tā, ka, sūtot vēstuli, pašvaldībai

ir pienākums 2 nedēļu laikā jums atbildēt,

taču dubults neplīst – labāk tomēr piezvanīt

un pārliecināties, ka ielūgums ir saņemts un

politiķis plāno ierasties.

Telefonisks uzaicinājums

Šis ir daudz personīgāks uzaicinājums, taču

bieži vien cilvēkiem patīk informāciju saņemt

rakstiski, jo tā ir daudz pilnīgāka, un to ir vieglāk

piefiksēt – pa telefonu izrunāto var viegli

aizmirst. Tādēļ zvanot jārēķinās, ka politiķi

vienalga jums lūgs visu atsūtīt rakstiski, taču

tad, saņemot jūsu e-pastu, viņi jau zinās, par ko

ir runa un kas ir sūtītājs.

Personīgs uzaicinājums

Gan jauniešiem, gan politiķiem šis var būt

uzaicinājums, kuru visgrūtāk ignorēt un no

kura visgrūtāk atteikties. Īpaši, ja, piemēram,

pie politiķa vizītē ierodas vairāki jaunieši, kuri

izstāsta par plānoto pasākumu un iemesliem,

kāpēc tas tiek rīkots – politiķim radīsies pavisam

cits priekšstats par diskusiju, nekā, tad ja tā būs

tikai elektroniski izklāstīta informācija.

Lai uzaicinātu uz pasākumu jauniešus,

ielūgumu un informāciju par pasākumu var

izvietot tur, kur jaunieši ir – sociālajos medijos,

skolās, jauniešu centros. Taču vislabāk strādā

tieši personīgs uzaicinājums, turklāt tāds, kuru

izsaka nevis jaunatnes darbinieks vai cilvēks

no malas, bet jaunietis jaunietim, aicinot

piedalīties draugus, paziņas un skolas biedrus.

Aicinot dalībniekus, jāatceras vairākas lietas:

– daudz lielāku ietekmi uz politiķiem atstās

fakts, ka viņus uz sarunu aicina paši

jaunieši;

– informācijai jābūt saprotamai un konkrētai,

kā arī ir vērts iekļaut elektronisku

pieteikšanos, lai jūs aptuveni varat

prognozēt dalībnieku skaitu;

– par pasākuma norisi ir jāatgādina,

vairākas reizes, un īpaši politiķiem ir

vērts dienu pirms pasākuma piezvanīt un

pārliecināties, ka viņi tiešām būs!

– ir vērts piestrādāt pie tā, lai būtu vienlīdzīgs

dlaībnieku samērs – jaunieši/politiķi/

pašvaldības darbinieki. Būtu labi, ja uz katru

mazo grupu (5-7 cilvēki) būtu vismaz viens

politiķis vai pašvaldības darbinieks.

33www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

„Kafija ar politiķiem” diskusijā es vairāk uzzināju par politiķiem – gan pagasta, gan Saeimas. Sapratu, ka politiķi ir pavisam parasti cilvēki, man vairs nebija tik bail no viņiem, kā iepriekš. Estere, 18, Suntaži

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians34

Paralēli tam, kas piedalīsies pasākumā, ir

jādomā arī par to, kas vadīs pasākumu –

moderatoru, kurš vadīs sarunu un rūpēsies,

lai tas norit pēc plāna, lai visi var izteikt

viedokli un uzdot jautājumus, un lai pasākuma

beigās saruna ir novedusi pie kāda rezultāta.

Moderatoram noteikti nevajadzētu būt tam

pašam cilvēkam, kas dara organizartoriskos

darbus – pasākuma norises dienā tā ir liela

slodze, kuru labāk tomēr ir sadalīt uz diviem

cilvēkiem.

Kāda ir moderatora loma un uzdevumi?

– iedrošināt diskusijas dalībniekus izteikt

viedokli, jautāt, komentēt;

– rūpēties, lai diskusijas dalībnieki, īpaši

politiķi, pārāk ilgi „neaizņem ēteru” un

neaizrunājās;

– aicināt veidot konstruktīvu diskusiju,

vērstu ne tikai uz problēmu izcelšanu un

raksturošanu, bet arī risinājumu meklēšanu

un jaunu ideju radīšanu;

– rūpēties, lai diskusija un pasākums

iekļaujas laikā;

– rūpēties par diskusijas virzību, piemēram,

neļaujot iestigt tikai vienā jautājumā vai

lieki atkārtot jau vairākas reizes sacīto,

mudinot dalībniekus palūkoties uz

jautājumu no dažādiem skatupunktiem.;

– diskusijas noslēgumā īsi apkopot galvenos

izskanējušos jautājumus un secinājumus.

Mūsu ieteikto „Kafija ar politiķiem” un

„Saldējums ar lielajiem” moderatoru sarakstu

meklējiet 68.lpp!

SOLIS NR.3 -Moderators

35www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians36

Ir divas pieejas, kā noteikt diskusijas

tematus – tos kopā ar bērniem un jauniešiem

sagatavot iepriekš, vai arī ļaut pasākuma

dalībniekiem par tām vienoties pasākuma

sākumā. Sagatavojot diskusijas jautājumus

iepriekš, pasākums noritēs raitāk, un tas arī būs

nedaudz īsāks (kas politiķiem nav mazsvarīgi),

turklāt politiķiem nebūs iespēja ietekmēt

jauniešus un „ielobēt” sev tuvos un svarīgos

tematus. „Saldējums ar lielajiem” gadījumā,

vismaz pirmajā reizē, ir vērts tēmas sagatavot

iepriekš, dodot laiku bērniem padomāt par

to, ko viņi gribētu uzzināt, kā arī kopā ar

bērniem uzrakstot jautājumus uz lapiņām –

lai neaizmirstas, un lai ir drošāka sajūta, to

uzdodot.

Savukārt arī tēmu domāšanai kopā pasākuma

sākumā ir savas priekšrocības – tematu loks būs

tāds, kas ingteresē gan jauniešus, gan lēmumu

pieņēmējus, un kopīgs darbs būs labs pamats

turpmākai sarunai.

„Kafija ar politiķiem” temati un jautājumi var

būt arī kaut kas ļoti konkrēts, par ko pašvaldībai

ir svarīgi dzirdēt jauniešu viedokli, piemēra,

pilsētas attīstības plāns vai jaunatnes politika.

Tādā gadījumā ir būtiski šī temata ietvaros

ļaut jauniešiem noteikti sarunas fokusu un

virzienu – piemēram, jauniešu centra gadījumā

var runāt gan par aktivitātēm, gan par to,

kas to vadīs un uzturēs, par infrastruktūru vai

pašvaldības atbalstu jauniešu organizācijām un

projektiem. Lai dalībnieki labāk izprastu izvēlēto

diskusijas tēmu un iegūtu plašāku informāciju

par konkrētajiem jautājumiem, “Kafijas ar

politiķiem” pirmajā daļā var notikt arī īsas

prezentācijas, kuras ir gatavojuši jaunieši,

deputāti vai attiecīgās jomas pašvaldības

darbinieki. Svarīgi, lai šīs prezentācijas būtu

īsas un lakonsiskas, jo to galvenais mērķis ir

palīdzēt rosināt diskusiju, nevis pārsvērsties par

pasākuma “galveno” daļu.

„Saldējums ar lielajiem” gadījumā būtu svarīgi

pirms pasākuma ar bērniem un skolotāju

izrunāt to, kā pasākums notiks, kas nāks

ciemos, kāpēc, kā arī kāda ir bērnu loma un

iespējas – ka varēs uzdot jautājumus, uzzināt

par to, ko politiķi dara utt. Svarīgi ir bērnus

sagatavot – viņi jutīsies drošāk un pārliecinātāk

par sevi, kā rezultātā saruna būs raitāka. Arī

politiķiem vajadzētu izskaidrot bērnu uztveres

īpatnības, kā arī, ja iespējams, iedot vairāku

jautājumu piemērus, lai politiķi iepriekš var

pārdomāt, kā pēc iespējas vienkāršāk izskaidrot

bērniem atbildes.

Nākamais solis pēc dalībnieku uzaicināšanas (iespējams, tas var

notikt arī citā pasāku sagatavošanas stadijā – pirms ielūgumu

izsūtīšanas, vai līdz ar vietas un laika izvēli), ir –

izdomāt, par ko tieši runāt!

Sarunas tematsSOLIS NR.4 -

37www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

„Kafija ar politiķiem” tēmu piemēri

– Politiķa profesija – kāda tā ir, kā var kļūt par

politiķi, kāda ir politiķa ikdiena?

– Jauniešu brīvais laiks – iespējas,

infrastruktūra, jauniešu vēlmes

– Jauniešu centru izveide un darbība

– Padomi politiķiem par dažādām tēmām –

ko vajadzētu darīt citādāk, ko nevajadzētu

darīt.u.c.

– Jauniešu nodarbinātība – iespējas,

problēmas

– Jauniešu un pašvaldības sadarbība

– Brīvprātīgais darbs

– Kā jaunieši var iesaistīties lēmumu

pieņemšanā un izteikt viedokli?

„Saldējums ar lielajiem” bērnu jautājumu

piemēri– Kad Latvijā beigsies krīze?

– Kad mūsu pilsētā saremontēs tiltu, lai tas

būtu drošs?

– Vai ir grūti strādāt par deputātu?

– Kāpēc katrā veikalā tiek pārdots alkohols

un cigaretes?

– Vai mūsu novada dome ir bagāta?

„Kafijā ar politiķiem” man bija svarīgi pateikt, kas tieši manā pagastā ir labi vai slikti, iepazīt sava pagasta lēmumu pieņemējus. Kitija, 17, Suntaži

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians38

Divas vai trīs dienas pirms pasākuma vietējiem

medijiem (laikrakstiem, radio, ziņu portāliem)

būtu labi izsūtīt preses relīzi, kurā īsi un

konkrēti ir pastāstīta svarīgākā informācija

par pasākumu – kur un kad tas notiks,

kas piedalīsies, par ko tiks runāts, kāds ir

pasākuma mērķis un sagaidāmais rezultāts.

Taču nepietiks tikai ar preses relīzes izsūtīšanu

– ja gribat plašāku publicitāti, uzaiciniet

vietējos žurnālistus atnākt uz jūsu pasākumu!

Nepaļaujieties tikai uz elektronisko saziņu

– zvaniet un aiciniet žurnālistus personīgi,

uzsverot, kāpēc jūsu pasākums ir nozīmīgs un

kāpēc ir svarīgi uzklausīt jauniešu viedokli.

Lūk, arī daži padomi, kā efektīvāk izmantot

mediju sniegtās iespējas:

Mediji internetā – lokālā mērogā ir daudz un

dažādas mājas lapas (ieskaitot pašvaldību

portālus), kuri ar prieku publicēs informāciju

par viņu reģionā notiekošo! Ja uzrakstīsiet

labu preses relīzi, tad to visdrīzāk pārpublicēs

bez labojumiem, īpaši, ja pievienosiet labas

kvalitātes fotogrāfijas.

Drukātie mediji – personīgi uzaicinot lokālo

drukāto mediju žurnālistus, ir lielas izredzes,

ka viņi atnāks uz pasākumu un pēc tam par

tajā redzēto un dzirdēto uzrakstīs rakstu

vietējai avīzei. Nereti ir iespējams vienoties ar

vietējiem drukātajiem medijiem, ka rakstu un

fotogrāfijas sagatavojiet paši, un iesniedziet

publicēšanai. Tā ir laba iespēja pašiem pateikt

svarīgāko, uzsverot sarunas galvenās atziņas un

secinājumus.

Televīzija un radio – nacionāla mēroga TV un

radio ir visai grūti „pierunāt” stāstīt par lokāla

mēroga notikumiem, taču, ja jums ir izveidojies

labs kontakts ar kādu no žurnālistiem, tad

noteikti izmantojiet iespēju un pastāstiet

viņiem par jūsu pasākumu! Lokāla mēroga TV

un radio žurnālistiem interesēs jūsu pasākums,

ja tajā runāsiet par kādu aktuālu tēmu un ja

tajā piedalīsies kāds sabiedrībā zināms cilvēks.

Sociālie mediji – tie sniedz ārkārtīgi lielas

iespējas stāstīt par to, kas notiek, taču darbs

ar sociālajiem medijiem aizņem daudz laika.

Jaunieši visbiežāk lieto draugiem.lv, facebook.

com un twitter.com, un tur arī ir vislielākās

izredzes „tikt sadzirdētiem”. Sociālo mediju

komunikāciju droši var uzticēt jauniešiem – tur

viņi varēs par pasākumu stāstīt draugiem,

likt galerijās fotoattēlus un aicināt padot

informāciju tālāk. Sociālajos medijos var arī

dokumentēt sagatavošanās darbus un aicināt

jauniešus rakstīt par to, kas viņiem liekas svarīgi

saistībā ar dialoga veidošanu ar politiķiem. Ja

kāds no jauniešiem blogo, tad ideāli, ja ziņas

komunicēšanā var iesaistīt arī viņu.

Kad viss iepriekš minētais ir izdarīts un saorganizēts (un dalībniekiem

ir vēlreiz atgādināts par pasākuma norisi!), tad ir vērts kopā ar

jauniešiem padomāt, kā par pasākumu informēt vietējo sabiedrību,

lai arī citi uzzina, ka jauniešiem ir ko teikt un viņi ir gatavi iesaistīties

apkārt notiekošajā! Jauniešiem noteikti būs arī pašiem savas idejas,

taču visvienkāršākais (un reizē arī visgrūtākais) veids, kā informēt

sabiedrību, ir – izmantojot dažādus sabiedriskos medijus.

Kā pastāstīt citiem?SOLIS NR.5 -

39www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians40

Kādi materiāli nepieciešami pasākuma īstenošanas posmā?

Abos pasākumu veidos jums būs nepieciešami:

– pasākuma norises telpas

– viens krēsls katram pasākuma dalībniekam,

vairāki galdi

– projektors un dators (ja ir paredzēta

prezentācija)

– flipchart lapas, balts A4 papīrs

– skočs

– flomasteri, pildspalvas, zīmuļi rakstīšanai

un zīmēšanai

– kafija un tēja vai saldējums

– citi materiāli „ledus laušanas” uzdevumam

vai kādai citai pasākuma daļai

„Kafija ar politiķiem” un „Saldējums ar lielajiem” pasākumiem ir

trīs daļas – ievads, diskusija un nobeigums. Katrai no tā vajadzētu

būt sagatavotām un vadītām/moderētām, taču atstājot vietu arī

radošumam un improvizācijai!

41www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

„Kafijā ar politiķiem” uzzināju, ka deputāti zina, kas notiek manā pilsētā, taču pilnībā neizprot jauniešiem svarīgos jautājumus. Deputāti bija ļoti dažādi – vieni ļoti aktīvi iesaistījās diskusijās ar jauniešiem, taču citi tikai gaidīja no mums, jauniešiem, iemeslus, kādēļ tas mums ir svarīgi. Dažos jautājumos mans viedoklis nesakrita ar deputātu viedokli, taču man īpaši patika situācija, kad viens no deputātiem teica, ka oponēs jauniešiem kā vienkārši vecāks cilvēks, nevis kā deputāts. Tas lika manīt, ka arī viņam jaunieša dzīve nav sveša.Agnese, 18, Kuldīga

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians42

Ievaddaļai ir divi mērķi – iepazīstināt

dalībniekus ar pasākuma konceptu (un

organizāciju, ja nepieciešams), kā arī dot

iespēju dalībniekiem iepazīties savā starpā.

Ievadam nevajadzētu būt ļoti garam – tas

var dalībniekus nogurdināt un garlaikot, tādēļ

jāpārdomā, lai tas būtu īss, konkrēta un pēc

iespējas iesaistošāks. Jāatceras, ka, iespējams,

daļa dalībnieku (īpaši bērni) pasākuma sākumā

var būt uztraukušies, un tāpēc varbūt nemaz

nedzirdēs jūsu stāstīto. Tādēļ ievadu jāplāno

tādu, kas kliedē pirmo satraukumu un dod labu

pamatu dalībniekiem uzsākt sarunu jau brīvākā

atmosfērā.

Iepazīstinot ar pasākuma konceptu, var lietot

dažādas metodes. „Saldējums ar lielajiem”

gadījumā dalībniekiem jau vajadzētu būt

sagatavotiem – bērniem un politiķiem

vajadzētu zināt, kas notiks, par ko tiks runāts

utt. Tad atliek tikai vienkārši un īsi atgādināt,

kāpēc šāds pasākums tiek rīkots un kas notiks.

Lieliski, ja to var darīt bērniem interesantā un

saistošā veidā (šajā gadījumā power point

prezentācija varbūt nebūs tā veiksmīgākā

izvēle).

„Kafija ar politiķiem” ievadu var veidot,

atgādinot par pasākuma mērķi, kā arī īsi

pastāstot par tās norisi. Būtiski ir iepazīstināt

ar t.s. „etiķeti” – kas jāievēro un jāņem vērā

diskusijas laikā, lai tā būtu izdevusies un

veiksmīga.

“Kafija ar politiķiem” diskusijas “etiķetes”

piemērs:– runājiet no sirds par to, kas ir svarīgi –

būtiski ir atgādināt, ka šis ir pasākums nevis

jau desmitiem reižu dzirdētu formālu frāžu

un uzstādījumu atkārtošanai, bet sarunai,

kurā katra puse saka to, ko patiešām domā.

Protams, tas ir jādara, cienot otru, taču

šeit nav svarīgs „pareizais formulējums”

vai līdz sīkākajām detaļām noslīpēta

doma. Galvenais ir teikt to, kas patiešām

ir uz sirds. Ir vērts atgādināt arī to, ka nav

muļķīgu jautājumu – muļķīgāk ir nepajautāt

to, ko patiešām esi gribējis zināt!

– runājiet skaidri, klausieties uzmanīgi –

būtiskas ir abas daļas - gan runāšanas, gan

klausīšanās. Nereti jaunieši ir jāiedrošina

runāt un izteikt viedokli, savukārt politiķi –

klausīties!

– sasaistiet idejas – „viena doma ved pie

nākamās”. Tas ir viens no principiem,

kā raisās saruna un diskusija, un ir

būtiski dalībniekiem atgādināt meklēt

kopsakarības, cēloņus, sekas, paralēles,

tādējādi sasaistot šķietami nesaistītas

idejas un ieraugot „plašāku bildi”.

– ejiet dziļumā, nevis plašumā – labāk par

kādu ideju vai tematu runāt ilgāk, bet no

dažādām perspektīvām un skatupunktiem,

nekā lēkāt no viena temata uz citu,

pieskaroties tikai acīmredzamajam.

– rakstiet, zīmējiet, dejojiet, dziediet –

radošuma nekad nevar būt par daudz, jo

sevišķi pasākumos, kuros ir daudz pateiktā

un izrunātā. Jebkura radoša izpausme ir

apsveicama, un tā noteikti palīdzēt pašiem

dalībniekiem pasākuma laikā gūt vairāk

pozitīvu emociju.

43www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians44

Kā „salauzt ledu”?Iespējams, ka jaunieši ar politiķiem jau savā

starpā ir pazīstami. Tad būs vieglāk – līdz ko

būs zināmi jautājumi un temati, par ko runāt,

tā sarunas raisīsies pašas no sevis. Taču var

būt arī situācija, ka jaunieši un politiķi tiekas

pirmo reizi, un tādā gadījumā ir labi pasākuma

programmas sākumā iekļaut gan iepazīšanās,

gan „ledus laušanas” daļu. Iepazīšanos,

lai veidotu personīgāku un vienlīdzīgāku

komunikāciju , un „ledus laušanu”, lai radītu

neformālāku un atvērtāku atmnosfēru, kurā visi

dalībnieki jūtas komfortabli un nebaidās izteitk

savu viedokli.

Iepazīšanās un „ledus laušanas” aktivitātēm

var izmantot dažādas metodes, un šajā

ziņā nav ierobežojumu – vadieties pēc savas

pieredzes, intuīcijas, pasākuma vietas un

telpu izkārtojuma, kā arī auditorijas. Šīs ir

pateicīgas aktivitātes, kuras deleģēt izdomāt un

novadīt pašiem jauniešiem – tas ir jauniešiem

„paceļams” izaicinājums un dos viņiem iespēju

uzņemties daļu atbildības par pasākuma norisi.

Jāņem vērā, ka iepazīšanās un „ledus laušanas”

daļau nevajadzētu aizņemt daudz laika – ne

vairāk kā 20 minūtes, lai pārējo laiku varētu

atvēlēt kvalitatīvai un saturīgai diskusijai.

Lūk, dažas idejas no mūsu pieredzes „Kafija

ar politiķiem” un „Saldējums ar lielajiem”

pasākumos.

Plastalīna krūzītes

Pasākuma sākumā dalībnieki katrs pa vienam

vai pāros no plastalīna veido savu mīļāko kafijas

krūzi , par kuru pēc tam pastāsta iepazīstoties.

Krūzītes pēc tam var salikt vienkopus

improvizētā izstādē, safotogrāfēt un izmantot

citādos radošos veidos.

ZīmēšanaBērnu pasākumiem ļoti piemēroti būs dažādi

ar zīmēšanu saistīti uzdevumi (tie patiks arī

jauniešiem un politiķiem!). Var aicināt zīmēt

dažādas lietas, piemēram, kāds izskatās

politiķis, kāda ir mūsu pilsēta, ko es gribētu

mainīt utt. Zīmējumus noteikti ir vērts

safotogrāfēt un pēc tam ievietot sociālajos

medijos, piemēram, draugiem.lv bilžu galerijā!

Jauniešiem drošās un nedrošās vietas

pilsētas kartē

Pasākuma sākumā jauniešus un deputātus

var aicināt atzīmēt jauniešiem drošās un

nedrošās vietas lielformāta pilsētas kartē, kuru

pie sienas var atstāt visu pasākuma laiku, un

kas arī dos politiķiem vielu pārdomām par to,

cik jauniešiem draudzīga ir viņu pilsēta. Kartes

vispār ir ļoti labs līdzeklis, kā iedrošināt cilvēkus

runāt vienam ar otru. Tās var izmantot arī

citiem uzdevumiem, pielāgojot tos pasākuma

tematam (piemēram, dalībnieki var atzīmēt

savus ikdienas maršrutus, pilsētā sakopjamās

vietas, vai arī vietas, kuras ir īpaši iecienītas

jauniešu vidū).

Stāsti par sevi

Pasākuma sākumā var aicināt dalībniekus

pastāstīt kādu nelielu stāstu/faktu par sevi

– stāsta tematu var saistīt ar pasākumā

diskutējamiem jautājumiem (piemēram, ja

pasākumā runāsiet par jauniešu nodarbinātību,

tad stāsti var būt par to, kādas bija dalībnieku

bērnības sapņu profesijas un kāpēc).

45www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

2 patiesības un 1 meli.

Katrs no dalībniekiem pasākuma sākumā uz

papīra lapas (kas var būt izgriezta, piemēram,

kaklasaites vai tauriņa formā) uzraksta 2

patiesības par sevi un 1 melus. Pēc tam

dalībnieki pārvietojas pa telpu, un mēģina

uzminēt, kuri no uzrakstītajiem faktiem

ir patiesi, un kuri nē. Šī aktivitāte parasti

izvēršas ļoti jautra un ātri palīdz kliedēt pirmo

nedrošību.

Pabeidz teikumu.

Katram dalībniekam, nosaucot savu vārdu, ir

arī jāpabeidz teikums, kuru ir iesācis pasākuma

vadītājs. Piemēram, dalībnbiekiem ir jāpabeidz

teikums: „Lai šī pilsēta kļūtu labāka vieta, kur

dzīvot, mums vajadzētu...”

Atslēgas vārdu ideju vētra.

Diskusijas sākumā dalībnieki mazākās saraksta

visus atslēgas vārdus, kas nāk prātā, izdzirdot

vārdus „deputāts” un „jaunietis”. Pēc tam visu

grupu idejas tiek likta kopā, veidojot vienu

„deputāta” un vienu „jaunieša” portretu.

Pasākuma beigās var jautāt klātesošajiem,

vai viņiem vēl joprojām šķiet, ka deputāti

un jaunieši ir tieši tādi, vai varbūt domas ir

mainījušās.

Sarokošanās.

Dalībniekiem ir uzdevums pāris minūšu laikā

sarokoties ar visiem telpā esošajiem cilvēkiem

un noskaidrot viņu vārdus.

Atrod kopējo!

Dalībniekiem ir uzdevums noteiktā laika posmā

(atkarīgs no dalībnieku skaita) atrast kaut ko

kopīgu ar vismaz 5 citiem telpā esošajiekm

cilvēkiem. Pēc tam var vairākiem dalībniekiem

pajautāt, kas ir noskaidrots un uzzināts, kas bija

pārsteidzoši, ko varēja paredzēt utt.

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians46

Diskusijas daļu nevajadzētu plānot ilgāk

par stundu – tās garums atkarīgs no dalībnieku

skaita, diskusijas tematiem un dalībnieku

motivācijas iesaistīties un vizteikt viedokli.

„Saldējums ar lielajiem” gadījumā diskusiju

iesakām veidot, par pamatu ņemot bērnu

iepriekš sagatavotos jautājumus. Katram

bērnam jādod iespēja uzdot savu sagatavoto

jautājumu, un politiķiem – atbildēt, taču

nevajag aizmirst, ka arī politiķiem varētu

būt jautājumi bērniem! Rūpīgi jāskatās līdzi

bērnu noskaņojumam un sajūtām – ja ir

acīmredzams, ka bērniem ir garlaicīgi vai ka

viņi sāk zaudēt uzmanību, tad diskusiju var uz

brīdi pārtraukt ar kādu kustēšanās aktivitāti,

piemēram, spēli vai enerdžaizeri.

„Kafija ar politiķiem” ir dažādas metodes,

kā organizēt tieši diskusijas daļu. To izvēle ir

atkarīga no pasākuma dalībnieku skaita un

sastāva, kā arī dalībnieku līdzdalības pieredzes.

Piedāvājam trīs dažādas metodes, kuras esam

izmantojuši, taču iedrošinam jums atrast to,

kura ir piemērota tieši jūsu pasākumam!

World caffee diskusija – dažādās diskusijas

tēmas ir izvietotas uz atsevišķiem galdiem.

Dalībnieki izvēlas kādu no tēmām un grupās par

to diskutē 5-7 minūtes. Pēc tam visi, izņemot

vienu cilvēku katrā grupā, dodas pie kādas

citas tēmas un turpina tur iesākto diskusiju,

papildinot jau runāto un rakstīto. Katrā grupā

viens cilvēks visu diskusiju laiku paliek pie

savas tēmas, lai katrā „raundā” iepazīstinātu

jaunpienācējus ar jau izrunāto. Pēc vairākiem

„raundiem” katrs atgriežas savā sākotnējā

grupā, kur tiek apkopots uzrakstītais un

sagatavota īsa prezentācija.

Atklātā diskusija – šim diskusijas veidam ir

raksturīgs nestrukturēts formāts, kurā jautājumi

par attiecīgo tematu tiek uzdoti brīvā formā.

Jautājumiem seko atbildes, komentāri, viedokļi,

taču moderatoram jārūpējas, lai diskusija vēl

joprojām būtu konstruktīva un tai būtu kāda

virzība.

Paneļdiskusija – šajā gadījumā ir auditorija

un „panelis”, kura sastāvā ir vairāki cilvēki.

Auditorija klausās un uzdod jautājumus,

savukārt panelis – atbild un izvērsti komentē.

Tradicionāli šis modelis tiek izmantots dažādās

ekspertu diskusijās, jo „panelī” tiek aicināti

jomas eksperti, taču „Kafija ar politiķiem”

pasākumā „paneli” ieteicams veidot gan no

politiķiem, gan jauniešiem, un tas būs vairāk

piemērots, ja ir liela auditorija un salīdzinoši

ierobežots laiks. Moderators vada sarunu,

nosakot, kad no viena jautājuma pāriet uz citu,

kad dot vārdu auditorijā u.c.

Pēc diskusijas var ieplānot pāris minūšu pauzi,

lai dalībnieki var atvilkt elpu, parunāties

neformālā gaisotnē un aiziet pēc kafijas.

47www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians48

Ja diskusijas daļā ir bijis darbs grupās, tad

noslēguma daļā var grupas lūgt īsi

prezentēt runāto – tā būs laba iespēja visiem

iepazīties ar visās grupās runāto, kā arī

ieraudzīt pasākuma „kopējo bildi” un sajust

kopējo noskaņojumu.

Noslēguma daļā var dot iespēju uzdot pēdējos

jautājumus – tiem ir jābūt īsiem un konkrētiem,

saistītiem ar kādu no jau apspriestajiem

tematiem (jaunu tematu aizsākšanai šajā brīdī

vairs vienkārši neatliks laika). Šis būtu arī brīdis,

kad dot pēdējo vārdu gan jauniešiem, gan

politiķiem īsu, konkrētu tēžu veidā, uzsverot

būtiskāko nodiskusijā dzirdētā un teiktā.

Noslēguma daļā noteikti pasakiet paldies

visiem pasākuma dalīniekiem un atbalstītājiem,

kā arī īsi izstāstiet, kas notiks pēc pasākuma

– kur un kā varēs aplūkot pasākuma bildes,

vai un kādi vēl līdzīgi pasākumi ir paredzēti

tuvākajā laikā, kā arī kā sazināties ar jums, ja

nepieciešams.

49www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

Jaunums bija tas, ka politiķi ir tādi paši cilvēki, kā mēs! Viņi nav nekādas agstākstāvošas personas, kas tikai gudri lemj. Fantastiski ir apzināties to, ka, lai gan tu esi tikai jaunietis, tomēr arī tev ir teikšana, un tu vari, ja ne viens, tad kopā mainīt un pilnveidot savu pilsētu!Sintija, 17, Kuldīga

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians50

Pasākuma dokumentēšanaTo, kas notiek jūsu „Kafija ar politiķiem” un

„Saldējums ar lielajiem” pasākumā, ir vērts

iemūžināt un piefiksēt – materiāli noderēs gan

pašiem, gan publicēšanai, gan arī sūtīšanai

citiem. Ideālā gadījumā šo uzdevumu –

dokumentēt pasākuma norisi – var deleģēt

atsevišķam cilvēkam (piemēram, brīvprātīgajam

jaunietim). Tādā gadījumā ne pasākuma

organizatoriem, ne vadītājam par to nebūs

jāuztraucas, turklāt jauniešiem patīk uzdevumi,

kas saistīti ar fotogrāfēšanu, video un citām

jaunajām tehnoloģijām.

Ko un kā dokumentēt?

Pasākuma vispārējā norise – fotogrāfijas un

video par to, kā pasākums noritējis, kas notika

utt.

Politiķi kopā ar jauniešiem – vērtīgas būs

tās bildes, kurās politiķi redzami, runājot un

diskutējot ar jauniešiem. Pēc pasākuma var

ari aicināt jauniešus nofotogrāfēties kopā ar

politiķiem.

Grupas bilde – fotogrāfijas, kurās redzami visi

diskusijas dalībnieki, būs labs materiāls, ko

izsūtīt medijiem, kā arī pašiem dalībniekiem pēc

pasākuma.

Īsas video intervijas ar politiķiem un

jauniešiem – šajos video var uzdot jautājumus

par to, ko dalībni domā par pasākumu, ko jaunu

viņi uzzināja un atklāja, kādi ir secinājumi.

Tas noderēs gan organizatoriem, izvērtējot

pasākumu, gan arī kā materiāls, kuru izplatīt

sociālajos medijos un parādīt tiem, kas

nepiedalījās diskusijā.

Grupu darbu rezultāti – iesakām pasākuma

beigās safotogrāfēt arī piefiksētos diskusiju

rezultātus (piemēram, lielās flipchart lapas),

uz kurām grupas ir rakstījušas savus viedokļus,

domas, idejas, komentārus, jautājumus. Šīs

bildes vēlāk noderēs pasākuma atskaitēm un

rezultātu apkopojumam.

Jāatceras – bildes pirms publicēšanas

ir jāizšķiro, un video noteikti ir jāmontē!

Fotogrāfijas un video kvalitāte netieši norāda

uz organizācijas darba kvalitāti, tādēļ ir vērts

ieguldīt laiku un pūles, lai vizuālais materiāls ir

pēc iespējas labāks!

Praktiski padomi un ieteikumi, kas var noderēt pasākuma īstenošanā:

– iesakām sagatavot dalībnieku parakstu

lapas, kurās norādīta diskusijas dalībnieku

kontaktinformācija. Šīs parakstu lapas

vēlāk noderēs atskaitēm, kā arī redzēsiet,

kas tieši bija ieradušies uz pasākumu un kā

ar viņiem sazināties;

– Ja iespējams, ir jauki, ja varat dalībniekiem

pasniegt kādas nelielas piemiņas veltes.

Tas ļaus noprast, ka novērtējat katra

ieguldījumu diskusijas veidošanā, kā arī

padarīs pasākuma noslēgumu sirsnīgāku

un patīkamāku;

– „Saldējums ar liepajiem” pasākumā

saldējumu jāpasniedz diskusijas

noslēgumā! Tas ļaus bērniem saglabāt

uzmanību un motivāciju, kā arī dos iespēju

noslēgt pasākumu ar ļoti patīkamu un

garšīgu aktivitāti!

51www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians52

14:00 – 14:10 – ievads

14:10 – 14:30 – iepazīšanās un „ledus laušana”

14:30 – 15:10 – jauniešu diskusija ar politiķiem. Darbs grupās, izmantojot world caffee

metodi - pieci sarunu „raundi”, katrs „raunds” 5-8 minūtes.

15:10 – 15:20 – diskusiju apkopojums, trīs galveno ideju / risinājumu izvēlēšanās.

15:20 – 15:40 – grupu darbu prezentācijas

15:40 – 15:50 – jautājumi, viedokļi, komentāri

15:50 – 16:00 – noslēgums

15.00-15.10 – iepazīšanās/ledus laušanas spēle

15.10-15.15 – ievads

15.15-15.25 – bērni uzzīmē kāds izskatās deputāts, pastāsta par zīmējumiem

15.25.-15.50 – bērnu un politiķu diskusija/jautājumu uzdošana (katram bērnam

ir iespēja uzdot savu jautājumu)

15.50-16.20 – noslēgums un saldējuma ēšana

„Kafija ar politiķiem” programmas piemērs

„Saldējums ar lielajiem” programmas piemērs

53www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

Pēc pasākuma man ļoti mainījās priekšstats par politiķiem, jo nedomāju, ka ar viņiem būs tikai viegli komunicēt un atrast savstarpēju kontaktu. Izrādījās, ka tas ir pavisam viegli, jo politiķi uzklausīja visu, kas man bija sakāms, papildināja to un izteica savus priekšlikumus. Uzzināju arī par sadarbības iespējām un to, ka politiķi ir gatavi atbalstīt mūsu ieceres.Kaspars, 19, Grobiņa

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians54

Pēc pasākuma ir vairākas lietas, kuras noteikti

vajadzētu atcerēties izdarīt – tās palīdzēs

izvērtēt jau notikušo diskusiju un ieliks labus

pamatus darbam nākotnē. Dažus no šiem

uzdevumiem var droši uzticēt jauniešiem – tā

viņi būs iesaistīti arī pasākuma noslēguma

fāzē, un redzēs visa iepriekš darītā rezultātu un

„kopējo bildi”.

Izvērtēšana – kā jau katrā neformālās izglītības

aktivitātē, arī šoreiz izvērtēšanas fāzē būtu

vērts iesaistīt jauniešus un noskaidrot, kādas ir

viņu domas. Kas viņiem patika? Kas nepatika?

Kas izdevās, kas varēja būt citādi? Kādi ir

ieteikumi līdzīgiem pasākumiem nākotnē? Tās

ir tikai dažas idejas jautājumiem, ko var uzdot

jauniešiem. Līdzīgi var jautāt arī politiķiem –

tas dos iespēju paskatīties uz pasākuma norisi

lēmumu pieņēmēju acīm. Atbildes pēc tam var

apkopot un nosūtīt visiem dalībniekiem, vai arī

izmantot nākamo pasākumu organizēšanas

procesā.

Rezultātu apkopošana un publicēšana –

diskusijas laikā noteikti būs radušies dažādi

secinājumi, idejas vai sadarbības piedāvājumi.

To noteikti ir vērts piefiskēt (piemēram,

safotogrāfējot lielās flipchart lapas, kurās

grupas ir apokojušas darba rezultātus), lai

pēc tam publicētu nelielu apkopojumu par

diskusijā runāto. Šo apkopojumu var publicēt

organizācijas mājaslapā, sociālajos tīklos, kā arī

preses relīzēs, publikāciju materiālos un citur.

Pasākuma vizuālais materiāls – fotogrāfijas

un video ir labs veids, kā parādīt, kas un kā

tieši notika diskusijas laikā. Cilvēkiem patīk

skatīties uz bildēm ar sevi, rādīt tās draugiem

un paziņām, un tas būs arī jauks žests pēc

pasākuma – aizsūtīt dalībniekiem interneta

saiti, kur var aplūkot pasākuma bildes. Vizuālo

materiālu var izmantot arī vēlāk, prezentējot

organizācijas darbu un sasniegtos rezultātus.

„Paldies!” un komunikācija ar dalībniekiem –

veidu, kā pateikt „Paldies!”, ir daudz un dažādi,

un to noteikti nevajadzētu aizmirst arī šajā

gadījumā. Vienkāršs e-pasts (vai ziņa draugiem.

lv ) nebūt neprasa daudz laika, taču būs jauks

žests. Ja ir laiks un iespējas, var izdomāt kaut

ko personiskāku, un „Paldies!” pateikšanu

lēmumu pieņēmējiem noteikti var uzticēt arī

„Kafija ar politiķiem” un „Saldējums ar lielajiem” pasākums ir

noticis – ko tālāk? Vai turpmāko atstāt pašu jauniešu un politiķu

ziņā, vai varbūt, gluži otrādi – šis ir sākums darbam vairāku gadu

garumā? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem jāatbild. Būtiski

ir arī saprast, vai šajā pasākumā tika izrunāts viss, kas varētu būt

un ir svarīgs jauniešiem, vai varbūt tika skarti tikai daži temati? Vai

jautājumi un atbildes izskanēja pēc būtības, vai varbūt šis pasākums

bija tikai iesildīšanās, un būtu nepieciešams turpinājums, kur saruna

notiktu jau citā dziļumā un kvalitātē?

55www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

„Kafija ar politiķiem” pasākumā uzzināju, ka ne tikai mūsu pagastā ir sasāpējušas problēmas, bet arī citiem jauniešiem viņu pagastos ir daudz neizrunātu jautājumu. Atkāju, ka mūsu novadā ir ļoti pretīmnākoši politiķi un jaunieši. Mūsu novadā ir jaunieši, kam kaut kas rūp un interesē, un viņi ir gatavi iesaistīties dažādos pasākumos. Sapratu, ka jauniešiem pašiem vairāk jānāk klajā ar priekšlikumiem, un tad kopīgi varēsim atrast risinājumu problēmām.Lāsma, Paplaka.

jauniešiem, iedrošinot viņus būt radošiem

un izmantot netradicionālus komunikācijas

veidus (piemēram, kāpēc gan neizcept un

neaizsūtīt uz pilsētas domi pašceptu kūku?).

Visu iepriekšminēto – gan pasākuma apkopotos

rezultātus, gan vizuālo materiālu, gan

izvērtējumu – būtu noderīgi izsūtīt arī visiem

diskusijas dalībniekiem, tādējādi atgādinot gan

par pasākumu un tajā piedzīvoto, gan ieskicējot

nākotnes sadarbības iespējas.

Turpmāko pasākumu plānošana – ja ir sajūta,

ka būtu nepieciešams vēl viena jauniešu vai

bērnu tikšanās ar politiķiem, vai arī redzat

iespēju turpināt jau aizsāktā dialoga veidošanu,

vai arī ir pavisam konkrētas idejas sadarbībai,

tad ir vērts sākt plānot nākamo pasākumu!

Pēc cik ilga laika, kur un kādā veidā to rīkot,

tas atkarīgs gan no organizatoriem, gan

dalībniekiem, bet ir vērts saglabāt vienu vai

vairākus elementus no jau notikušās diskusijas

– tas nodrošinās pasākuma turpinātību un būs

kaut kas jau pazīstams, tādējādi radot drošības

sajūtu dalībniekos.

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians56

Kā rīkoties, ja politiķi, kas atnākuši uz

pasākumu, aiziet prom uzreiz pēc ievaddaļas,

vēl pirms diskusija ar jauniešiem ir sākusies?

Gan ielūgumā un informācijā par pasākumu,

gan arī pasākuma sākumā būtu ieteicams

norādīt paredzēto diskusijas laiku, un pie tā arī

turēties. Politiķi nereti ir diezgan aizņemti cilvēki

(un jaunieši arī!), un viņi priecāsies, ja iepriekš

zinās, ar kādu laika daudzumu jārēķinās.

Būtiska ir arī komunikācija pirms pasākuma

vispār – personīga attieksme un atgādinājums,

ka ir svarīgi, ka politiķi piedalās tieši diskusijas

daļā, jo tas ir pasākuma mērķis.

Tomēr, ja tiešām rodas situācija, kad politiķis

aiziet jau pirms diskusijas, tad ir vērts ar

jauniešiem pārrunāt, kādēļ tā ir noticis,

noskaidrot viņu attieksmi pret notikušo, kā arī

ierosinot pēc diskusijas paust savu viedokli

aizgājušajam politiķim citā veidā – rakstot

vēstuli vai piesakot atsevišķu vizīti.

Ko darīt, ja vieta, kurā iecerēts pasākums

(piemēram, projektā paredzēts, ka „Kafija

ar politiķiem” notiks Viesītē), šo pasākumu

nemaz nevēlas, neredz tā aktualitāti un

nepieciešamību savā pašvaldībā?

Viens no „Kafija ar politiķiem” un „Saldējums ar

lielajiem” pasākumu principiem ir tas, ka vietai,

kur pasākums notiek, ir jāgrib, lai šis pasākums

notiek pie viņiem – ir jābūt reālai vēlmei un

vajadzībai veidot sarunu jauniešu un politiķu

starpā. Nav vērts pierunāt kādu, uzspiest vai

apelēt pie „bet mums projektā ir paredzēts”

– ja pašiem diskusijas dalībniekiem nebūs

motivācijas tajā piedalīties, tad pasākums jau

iepriekš ir lemts neveiksmei.

Ko darīt, ja uz sarunu ar jauniešiem ir

ieradušies tikai daži politiķi, savukārt jauniešu

ir daudz vairāk?

Viena no būtiskākajām lietām pasākuma

sagatavošanas daļā ir tieši komunikācija ar

politiķiem, un, jo personīgāka un konkrētāka

57www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians58

tā ir, jo lielākas izredzes, ka uzaicinātie politiķi

tiešām ieradīsies. Lēmumu pieņēmēji ir jāaicina

personīgi, viņiem ir jāzvana (vairākas reizes!),

un dienu pirms pasākuma jāpārliecinās, ka viņi

tiešām būs.

Ja nu tomēr uz pasākumu tiešām ierodas tikai

divi politiķi, kuriem pretī ir trīsdesmit jaunieši,

tad var darīt vairākas lietas:

1) Mainīt pasākuma formātu, pielāgojot

diskusijas veidu un metodi tieši šādam

dalībnieku skaitam un sastāvam.

Piemēram, var ierosināt veidot atvērto

diskusiju, kad visi jaunieši uzdod politiķiem

jebkādus jautājumus, un saruna veidojas

brīva un nestrukturēta. Ir labi, ja metožu

ziņā ir padomā plāns B, lai vajadzības

gadījumā varētu ātri pielāgoties.

2) Pārrunāt ar jauniešiem (un atnākušajiem

politiķiem), kādēļ ir izveidojusies

šāda situācija – varbūt tas ceļ gaismā

jautājumus, par ko jaunieši nebija

aizdomājušies, vai kas atklāj kādu jaunu

aspektu par politiķu darbu vai jauniešu

attieksmi.

3) Ierosināt jauniešiem kaut kādā veidā darīt

zināmu savu attieksmi, viedokli un sarunas

rezultātus neatnākušajiem politiķiem.

Ko iesākt, ja uz pasākumu ir ieradušies

salīdzinoši maz jauniešu?

Līdzīgi, kā gadījumā ar neatnākušajiem

politiķiem, komunikācija pirms pasākuma ir

ļoti būtiska arī ar jauniešiem, vairākas reizes

atgādinot un pārjautājot, vai viņi būs. Tas

jauniešiem dos sajūtu, ka viņi ir gaidīti un

svarīgi, un ka viņu klātbūtnei diskusijā ir nozīme.

Taču, ja atnākuši ir maz jaunieši, tad ir vērts

pārrunāt ar atnākušajiem (gan jauniešiem,

gan politiķiem), kādēļ ir izveidojusies šāda

situācija, un ko darīt turpmāk, lai tā nebūtu. Tā

ir laba iespēja aktualizēt jauniešu līdzdalības

un iesaistīšanās jautājumu kā tādu, un jautāt

politiķu viedokli par to, ko darīt, lai jaunieši būtu

aktīvāki, motivētāki iesaistīties, ieinteresētāki

utt.

Kā rīkoties un reaģēt, ja jaunieši diskusiju

grupās nerunā, ir kautrīgi, baidās izteikt

viedokli un uzdot jautājumus?

Būtiska ir pasākuma iepazīšanās un „ledus

laušanas” daļa – to nevajadzētu izlaist, jo tā

palīdz atnākušajiem justies brīvāk un drošāk.

Taču, ja arī pēc tam diskusijas laikā jaunieši vēl

joprojām baidās izteikt savu viedokli, tad būtu

svarīgi jauniešus par to nenosodīt, bet gan

iedrošināt un palīdzēt (piemēram, atgādinot

par jau notikušām diskusijām jauniešu vidū,

vai arī jau izteiktiem viedokļiem). Jauniešus

var mēģināt „iekustināt” ar provokatīviem

jautājumiem – ko tādu, par ko viņiem pilnīgi

noteikti ir, ko teikt. Protams, arī joki un

smiešanās palīdz veidot atraisītāku atmosfēru.

Kā rīkoties, ja bērniem/jauniešiem diskusijas

laikā kļūst garlaicīgi, viņi sāk zaudēt

uzmanību, jo politiķi ir aizrunājušies?

Brīžos, kad jūtat, ka jauniešiem vai bērniem

sāk kļūt neinteresanti, varat piemērotā

brīdī pārtraukt politiķi un pievērst uzmanību

jauniešiem – vai nu uzdodot kādu jautājumu,

kas ir adresēts tieši garlaikotākajai auditorijas

daļai, vai arī pārslēgties uz nākamo sarunu

tematu, kas ir jauniešiem saistošāks un

interesantāks.

Ko darīt, ja „Saldējums ar lielajiem”

pasākuma laikā skolotājs „pārņem ētēru”

– sāk runāt bērnu vietā, pārāk aizraujas ar

bērnu jautājumu un atbilžu skaidrošanu,

nedodot vārdu pašiem bērniem?

Šādā situācijā jābūt diplomātiskiem un

uzmanīgiem, jo skolotājs savā ziņā ir jūsu

sabiedrotais un kolēģis, taču nevajadzētu ļaut

skolotājiem pārāk aizrauties ar skaidrošanu un

59www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

runāšanu – pasākums ir domāts, lai veidotu

sarunu tieši starp bērniem un politiķiem. Pirms

pasākuma būtu svarīgi par to vēlreiz atgādināt

gan skolotājiem, gan arī politiķiem, jo arī viņi

nereti var aizmirst, ka viņu auditorija šajā

gadījumā ir bērni. Tas nozīmē gan vienkāršas

un saprotamas teikuma konstrukcijas, gan

bērniem saprotamus un pazīstamus piemērus.

Ko darīt, ja kādā pašvaldībā jaunieši gribētu

„Kafija ar politiķiem” pasākumu, bet skola,

jauniešu centrs vai cita ar jauniešiem saistīta

institūcija nav atsaucīga un neizrāda vēlmi

tādu palīdzēt rīkot?

Gadījumā, ja ir aktīvi un motivēti jaunieši, kurit

gribētu darboties, ir vērts meklēt pasākuma

telpas un sadarbības partnerus citur. Viena

iespēja ir „Kafiju ar politiķiem” rīkot vietējā

kafejnīcā, kas būs neintrāla un neformāla vide,

taču tikpat labi to var organizēt arī pašvaldības

telpās, vai arī deleģēt pašiem jauniešiem atrast

piemērotu vietu pasākuma norisei.

Ko iesākt, ja deputāti „pārņem ēteru”, proti,

pārāk aizraujas ar runāšanu, ieslīgst garos

monologos, sākot aģitēt vai acīmredzami

mēģinot manipulēt ar jauniešiem?

Moderatoram šādā situācijā vajadzētu

piemērotā brīdī partraukt politiķi, pavēršot

sarunu jauniešu virzienā – uzdodot kādu

jautājumu tieši jauniešiem, jautājot jauniešu

viedokli, aicinot turpināt saurunu ar nākamo

jautājumu vai arī paskatīties uz diskutējamo

tematu no cita skatupunkta. Katrā ziņā

nevajadzētu ļaut politiķiem aizrunāties un

apzināti ievirzīt sarunu viņiem izdevīgā gultnē.

LIDZDALIBAS RESURSIUN MATERIALI

62

Programma „Jaunatne darbībā”

Jaunatne darbībā ir Eiropas Savienības

neformālās izglītības programma, kas

paredzēta 13 līdz 30 gadus veciem jauniešiem.

Tā finansē dažāda mēroga projektus, kuri

veicina neformālo izglītību un mācīšanos.

JSPA mājaslapā www.jaunatne.gov.lv

EK mājaslapā www.ec.europa.eu/youth

Annas Lindes EUROMED fonds starpkultūru

dialogamAnnas Lindes fonds sniedz cilvēkiem iespēju

strādāt kopā, lai veicinātu starpkultūru dialogu

un izveidotu EuroMed reģionu par telpu, kurā

valda sadarbība, mobilitāte un miers.

www.annaslindesfonds.lv

Eiropas Jaunatnes fonds (EUROPEAN

YOUTH FOUNDATION)

Eiropas Jaunatnes fonds atbalsta projektus, kas

iedrošina Eiropas valstu jauniešu sadarbību un

veicina mieru, sapratni un iecietību. Īpaši tiek

atbalstīti par cilvēktiesību, pretdiskriminācijas

un aktīvas līdzdalības tematiem veidoti projekti.

www.eyf.coe.int/fej (elektroniska pieteikšanās

procedūra).Eiropas Padomes mājaslapa www.eyf.coe.int/fej

Sorosa Fonds - Latvija

SFL atbalsta projektus, kas darbina demokrātiju,

stiprina tiesiskumu un vairo toleranci Latvijā.

www.sfl.lv

Ziemeļu Ministru Padome

Ziemeļu Ministru padome atbalsta projektus,

kas veicina Latvijas un Ziemeļvalstu sadarbību

dažādās jomās (uzņēmējdarbība, vide,

ilgtspējīga attīstība, māksla un kultūra, utt.)

http://www.norden.lv/lv/grants

Eiropas Mūžizglītības programma

Šī programma domāta, lai sekmētu iestāžu

sadarbību izglītībā un praktiskajā apmācībā

Eiropas mērogā. Programma veicina apmaiņu,

sadarbību un mobilitāti starp izglītības un

praktiskās apmācības sistēmām, lai padarītu

tās par pasaules kvalitātes standartu izglītības

jomā

www.apa.lv

Sabiedrības Integrācijas fonds

SFL atbalsta projektus, kas veicina sabiedrīgas

intergāciju dažādās jomās, attiecībā uz

dažādām mērķgrupām.

www.sif.lv

Latvijas – Šveices sadarbības programma

Šī programma sniedz atbalstu projektiem šādās

jomās:- drošība, stabilitāte un atbalsts reformām;

- vide un infrastruktūra,

- atbalsts privātajam sektoram;

- cilvēkresursu un sociālā attīstība;

- atbalsts nevalstiskajām organizācijām.

www.swiss-contribution.lv

http://ej.uz/sveicesprogramma

63

64

Latviešu valodā

www.nextyouth.org/coffee-with-politicians

Visi ar „Kafija ar politiķiem” un „Saldējums

ar lielajiem” saistītie materiāli – prezentāciju

paraugi, foto, video, kā arī šīs rokasgrāmatas

elektroniskā versija.

www.brivpratigais.lv

Viss saistībā ar brīvprātīgo darbu Latvijā

– informācija, viedokļi, komentāri, resursi,

metodiskie materiāli un dokumentu paraugi.

Pieejama arī brīvprātīgā darba datu bāze gan

tiem, kuri meklē brīvprātīgos, gan tiem, kas

vēlas par tādiem kļūt.

www.gudrasgalvas.lv

Platforma ikvienam, kurš vēlas sazināties ar

Saeimas deputātiem un ministriem! Lieliska

lapa, lai uzzinātu un vizuāli ļoti uzskatāmā

veidā redzētu, kas un kādā veidā ir pārstāvēts

Saeimā un Ministru Kabinetā, kā arī lai uzdotu

jautājumus konkrētiem politiķiem. Interaktīvi un

mūsdienīgi – jauniešiem patiks!

www.manabalss.lv

Līdzdalības platforma internetā, kurā ikviens var

ierosināt savu likuma izmaiņu vai likumdošanas

iniciatīvu, un iesaistīt tās atbalstīšanā arī citus.

Savācot noteiktu skaitu balsu, iniciatīva (ar

visiem oficiālajiem balsotāju parakstiem) tiek

tālāk nodota attiecīgajai valsts vai pašvaldības

institūcijai izskatīšanai.

www.esilabs.lv

Portāls un resurss par dažādām iespējām

palīdzēt citiem – brīvprātīgā darba, ziedojumu

vai kādā citā veidā. Ar šīs lapas palīdzību var

jauniešus iedvesmot pašus atrast projektu vai

organizaciju, kurā iesaistīties, kā arī meklēt

brīvprātīgos saviem projektiem!

www.jaunatnespolitika.lv

„Jaunatnes politikas institūta” mājaslapa, kurā

atradīsiet vērtīgu informāciju un resursus par

jaunatnes politiku Latvijā, tai skaitā materiālu

„Jaunatnes politikas ABC”

www.jaunatneslietas.lv

IZM veidots informācijas portāls „par un

ap jauniešiem”, kurā papildus dažādiem

jaunumiem un jauniešu iespējām saprotami

izstāstīsts arī par jauniešu līdzdalību,tās veidiem

un resursiem.

www.idejutalka.lv

Ideju īstenošanas platforma, radīta uz

idejuTalku pasākumu pamata, kas notikuši

vairāk kā 90 reizes. idejuTalka ir talka ideju

īstenošanai - pasākums, kurā no 15 līdz 200

kopīgā mērķī ieinteresēti cilvēki var īsā laikā

palīdzēt viens otra idejām atrast palīgus,

padomus vai resursus.

www.jaunatne.gov.lv

Materiāli un konsultācijas par neformālo

izglītību un programmu „Jaunatne darbībā”.

65

66

67

Angļu valodā

www.britishcouncil.org/latvia-projects-active-

citizens„Britu Padomes Latvijā” programmas „Aktīvi

pilsoņi” („Active Citizens”) apraksts un reasursi.

Par šo programmu un ar to saistītajiem

resursiem var lasīt arī šeit: http://activecitizens.

britishcouncil.org/content/resources

www.salto-youth.net/tools/toolbox/

SALTO resursu centra veidota interneta

platforma neformālās izglītības metožu

apkopošanai. Tajā pēc atslēgas vārdiem,

aktivitātes temata un metodes veidiem

iespējams atrast jums piemērotākās metodes,

kuras izmantot darbā ar jauniešiem.

www.coe.int/compass

Materiāls par cilvēktiesību izglītību ar

interesantiem teorētiskajiem aprakstiem un

izvērstu metožu skaidrojumu.

www.training-youth.net/INTEGRATION/TY/

Intro/index.html

Plaša informācija tiem, kas strādā kā

apmācītāji. Metodes, projekti, iespējas, kā arī

materiāli „T-kit” dažādās valodās.

www.ted.com

20 minūšu gari video par idejām, kas mainīja

pasauli. Pasaulē zināmi domātāji, zinātnieki,

projektu autori, mūziķi un aktīvisti stāsta par

to, ko viņi dara un kā tas ir mainījis viņus un

vidi, kurā viņi dzīvo. Neizsakāmi iedvesmojoši,

interesanti un noderīgi.

www.droppingknowledge.org

Projekts, kurš izaicina domāt par pasaulē

aktuāliem jautājumiem no „ko es varu darīt?”

perspektīvas. Lielisks resurss globālajai izglītībai

un diskusijām „think global act local” kontekstā.

www.loesje.org

Organizācija, kas īsteno šo projektu Latvijā:

http://baltimelns.blogspot.com/

Radošās rakstīšanas un plakātu veidošanas

projekts, kas izaicina dalībniekus domāt ārpus

kastes. Plakāti pēc tam tiek izstādīti un līmēti

ielās, lai paustu jauniešu viedokli par dažādām

tēmām. Idejas workshopiem, projektiem,

metodēm un ne tikai.

68

Kristīne Ļeontjeva, Biedrība “Jauniešu klubs “Dēms””

kristine.leontjeva@gmail.com

Liene Dembovska, Biedrība “Jauniešu klubs “Dēms””

liene@gulbene.lv

Līga Rudzīte, Ogres Jauniešu klubs „Projektu darbnīca”

ligarudzite@yahoo.com

Evija Rudzīte, Ogres Jauniešu klubs „Projektu darbnīca”

evijar@yahoo.com

Renāte Mencendorfa, Ogres Jauniešu klubs „Projektu darbnīca”

r.mencendorfa@gmail.com

Ance Kvasnikova, Biedrība „NEXT”ance@nextyouth.org

Vilis Brūveris,Biedrība „NEXT” vilis@nextyouth.org

Madara Peipiņa, Biedrība „NEXT” madara@nextyouth.org

Iveta Balčūne, Rēzeknes pilsētas Izglītības pārvalde

iveta.balcune@rezekne.lv

Rīkojot savu pirmo „Kafija ar politiķiem” un „Saldējums ar lielajiem”

pasākumu, iesakām sazināties un sadarboties ar šiem cilvēkiem –

viņi ar prieku dalīsies savās zināšanās un pieredzē!

69

70

Projekta mērķgrupa ir bērni un jaunieši ar

zemu līdzdalības līmeni un nabadzības risku

no ģeogrāfiski attālākiem un mazāk attīstītiem

Latvijas reģioniem. Projektā tika iesaistīti vairāk

kā 200 mērķa grupas bērnu un jauniešu, kuri

projekta laikā ieguva praktisku neformālās

izglītības un līdzdalības pieredzi un iespēju

paust savu viedokli, uzdot jautājumus lēmumu

pieņēmējiem un labāk izprast viņu darbu.

Projekta laikā tika organizētas apmācības

mērķgrupas jauniešiem un iesaistīto

organizāciju pārstāvjiem, līdzdalības metožu

“Kafija ar politiķiem” un “Saldējums ar

lielajiem” pasākumi dažādos Latvijas novados,

līdzdalības seminārs „Man ir, ko teikt!”,

pieredzes apmaiņas vizīte Šveicē, izstrādāta

projekta līdzdalības metožu rokasgrāmata, kā

arī organizēta noslēguma konference.

Projekta rezultātā tika :

– uzlabotas bērnu un jauniešu līdzdalības

prasmes un dota iespēju iesaistīties

lēmumu pieņemšanā un vietējās

pašvaldības (pilsēta, novads) attīstībā;

– nodrošinātas iespējas šiem bērniem un

jauniešiem gūt dažāda veida līdzdalības

pieredzi, mācīties uzņemties atbildību,

izrādīt iniciatīvu un īstenot savas idejas;

– dota iespēja projekta bērniem un

jauniešiem iesaistīties ilgtspējīgā un

noturīgā dialogā ar vietējo pašvaldību un

tās pārstāvjiem;

– radīta iespēja bērniem un jauniešiem, kas

pakļauti dažādiem sociālās atstumtības

un nabadzības riskiem, iesaistīties

dažādās neformālās izglītības aktivitātēs,

un sekmēta tādu prasmju, zināšanu un

pieredžu ieguve, ko nav iespējams iegūt

formālās izglītības ceļā.

Projekta partneri

– Biedrība “NEXT” (vadošais partneris un

aktivitāšu koordinators Kurzemes reģionā);

– Biedrība “Ogres jauniešu klubs “Projektu

darbnīca“” (aktivitāšu koordinators

Zemgales reģionā);

– Biedrība “Jauniešu klubs “Dēms””

(aktivitāšu koordinators Vidzemes reģionā);

– Aizputes novada dome (aktivitāšu partneris

Kurzemes reģionā);

– Pro Aizpute Society (aktivitāšu partneris

Šveicē).

Projektu „Skaties tālāk!” finansēja Šveices

Konfederācija un Latvijas Republika no Latvijas

un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem

paplašinātajai Eiropas Savienībai.

Vairāk informācijas par projektu:

http://www.nextyouth.org/skaties-talak/

Projekta „Skaties tālāk!” mērķis ir paaugstināt Kurzemes, Vidzemes,

Zemgales un Latgales reģionu bērnu un jauniešu līdzdalības

prasmes, dodot iespēju iesaistīties lēmumu pieņemšanā un

vietējās pašvaldības attīstībā.

71

72

Biedrības „NEXT” mērķis ir sekmēt jauniešiem

labvēlīgas vides attīstību un veicināt jauniešu

veidošanos par nozīmīgu sabiedrības resursu.

Organizācija sniedz jauniešiem iespēju

iesaistīties neformālās izglītības aktivitātēs,

jauniešu līdzdalības projektos un procesos,

kuri veicina vietējās un nacionālās jaunatnes

politikas attīstību. No pašiem darbības

pirmsākumiem NEXT strādā, lai veicinātu

dialogu un sadarbību starp jauniešiem un

lēmumu pieņēmējiem visos līmeņos.

„Next” galvenās aktivitātes un projekti ir:

- Projekts „IDEA House” - jauniešu

mājas darbība Aizputes novadā, kurā

tiek īstenotas neformālās izglītības

programmas;

- Neformālās izglītības projekti, kas veicina

jauniešu, īpaši Kurzemes reģiona jauniešu,

līdzdalību lokālā, nacionālā un Eiropas

līmenī;

- Eiropas Brīvprātīgā darba nosūtīšanas un

uzņemšanas projekti;

- Jaunatnes politikas attīstības veicināšana

pašvaldībās

Kontaktinformācija:

22382139info@nextyouth.orgskype: next.youth

www.nextyouth.org

www.twitter.com/nextyouth

www.facebook.com/nextyouth

www.draugiem.lv/nextyouth

Darbības vieta - Kurzemes reģions

73

74

Organizācijas mērķis ir radīt Ogres novada

jauniešiem telpu, kur viņi var realizēt savas

idejas, un mācīt jauniešus apieties ar to

īstenošanai nepieciešamajiem instrumentiem.

Līdz šim esam īstenojuši dažādu projektus gan

vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Ogres Jauniešu kluba „Projektu darbnīca”

galvenās aktivitātes un projekti ir:

– Līdzdalības pasākumi – uzskatām,

ka Ogres novada jauniešiem ir vairāk

jāiesaistās novada dzīvē, aktīvāk jāizsaka

savs viedoklis un jāstrādā kopā ar

pašvaldību. „Projektu darbnīca” iniciēja

pirmo Ogres novada jauniešu forumu

un sadarbībā ar vairākām jauniešu

organizācijām organizēja otro Ogres

novada jauniešu forumu. Biedrība ir

arī sniegusi atbalstu citu pašvaldību

jauniešiem viņu forumu organizēšanā.

Biedrība iesaistās sabiedriskajās

apspriešanās, izsakot savu viedokli gan

klātienē, gan nosūtot priekšlikumus

rakstiski.

– Neformālās mācīšanās pasākumi –

organizējam pasākumus, kas jauniešiem

ļauj apgūt dzīvei svarīgas kompetences.

Viens no lielākajiem pēdējā laika

projektiem ir projekts „Zobrata akadēmija”,

kas notika vairākus gadus un kur Ogres

novada jauniešiem bija iespēja apgūt to,

kas mūsdienu jauniešiem ir svarīgi (par

pasauli, globalizāciju, komunikāciju rīkiem

Internetā, vecajiem un jaunajiem medijiem,

ekonomisko ceļošanu, darba tirgu, izglītības

iespējām). Šajos projektos jaunieši mācījās

viens no otra un citu cilvēku pieredzes.

– Foruma teātris - piedāvājam jauniešiem

iespēju iesaistīties līdzdalības teātra

aktivitātēs, izmantojot teātri kā metodi

dialogam ar sabiedrību.

– Brīvprātīgais darbs – „Projektu darbnīca”

katru gadu pulcējas uz pasākumu „Ielaid

pavasari savās mājās!”, kur biedrības

jaunieši dodas pie veciem, vientuļiem

cilvēkiem mazgāt viņiem logus. Projektu

darbnīca ir arī Eiropas Brīvprātīgā

darba nosūtītājorganizācija un piedāvā

jauniešiem iespējas doties brīvprātīgajā

darbā visā Eiropā.

Kontaktinformācija:

projektudarbnica@inbox.lv

www.zobrats.lv

www.twitter.com/ZobratAkademija

www.draugiem.lv/za

Darbības vieta - Ogre un Ogres novads

75

76

Biedrības galvenais darbības mērķis ir

sabiedriskā labuma darbības veikšana,

pieejamas vides veidošana jauniešiem

aktīvai līdzdalībai sabiedriskajos un sociālajos

procesos. Jauniešu interešu aizstāvēšana.

JK „Dēms” galvenās aktivitātes un projekti ir:

- Jaunatnes interešu pārstāvēšana Gulbenes

novadā (jauniešu centra izveidei, ieteikumi

jaunatnes politikas īstenošanai, aptaujas

un pētījumi, sadarbības projekti ar

Gulbenes domi u.c.);

- Jauniešu līdzdalības lēmumu pieņemšanā

un sabiedrībā notiekošanās veicināšana;

- Lokāli un starptautiski jauniešu neformālās

izglītības projekti par dažādām jauniešus

interesējošām tēmām;

- Eiropas brīvprātīgā darba projektu

īstenošana;

- Apmācību un semināru jauniešiem

organizēšana.

Kontaktinformācija:

anita@gulbene.lv26698096Brīvības 22, Gulbene, LV-4401

www.labisbabis.lv, sadaļa par JK “Dēms”

Darbības vieta - Gulbenes novads

77

Rokasgrāmatu bērnu un jauniešu līdzdalības veicinātājiem „MUMS IR KO TEIKT!” izdevusi biedrība „NEXT” projekta „Skaties tālāk!” ietvaros, kuru finansē Šveices Konfederācija un Latvijas Republika no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem paplašinātajai Eiropas Savienībai.

Rokasgrāmatas elektroniskā versija lejupielādēšanai pieejama šeit: www.nextyouth.org

Rokasgrāmatas autori:Madara PeipiņaVilis BrūverisEvija RudzīteRenāte MencendorfaLiene Dembovska

“Bērni un jaunieši ir šodienas un nākotnes

sabiedrības veidotāji, tādēļ ir ļoti nozīmīgi veidot

dialogu ar jauno paaudzi, uzklausīt viņus un

iesaistīt lēmumu pieņemšanā. Diskusiju metodes

"Saldējums ar lielajiem" un "Kafija ar politiķiem" ir

lielisks veids, kā bērni un jaunieši var tikt sadzirdēti

un iesaistīties sarunā ar lēmumu pieņēmējiem par

aktuāliem jautājumiem.” Roberts Ķīlis,

Izglītības un zinātnes ministrs