n o b e i g u m s - lublogi.lu.lv/broks/files/2016/09/16_ds2-nobeigums-30.05.17.pdf · uzbūve...

A.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti

DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 1

Studiju kurss DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA [SDSK1034]

https://blogi.lu.lv/broks/2016/09/06/autorkurss_domasanas-

sistemologija_2016-2017_anno-2002/

N O B E I G U M S

(atskats paveiktajā )

Vai esam ieguvuši sev j a u n u DZĪVES PIEREDZI

(zināšanas, attieksmes, prasmes) DZĪVEI (izziņai, apdomai, rīcībai) ?

Beigu jau nav - katras beigas ir atkal kaut kā jauna sākums!

Latvijas Universitāte

LU emer.prof., Dr.fiz.,

A N D R I S B R O K S

+371 26 567 120

[email protected]

http://blogi.lu.lv/broks/

https://blogi.lu.lv/broks/2016/09/06/autorkurss_domasanas-sistemologija_2016-2017_anno-2002/

https://blogi.lu.lv/broks/2016/09/06/autorkurss_domasanas-sistemologija_2016-2017_anno-2002/

mailto:[email protected]

http://blogi.lu.lv/broks/


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 2

Vērtējoši apkopojot studiju procesa veikumu, varam izdarīt

šādus galvenos secinājumus :

kopsaistībā apdomājot cilvēces uzkrātās atziņas par Pasauli un

Cilvēku - cilvēku Pasaulē un pasauli Cilvēkā, esam centušies apzināt

Cilvēka domu un domāšanas sakārtotību jeb sistēmiskumu (IEVADS);

esam centušies sistēmiski apzināt cilvēces Lielo Domu kvadrātu

“Pasaule, Cilvēks, Sabiedrība, Dzīve“ (1.DAĻA);

esam koncentrēti apkopojoši Sistēmu Teorijas kā cilvēku domāšanas

vispārīgās teorijas pamatatziņas (2.DAĻA);

veicot izglītojošo zinātnisko pētījumu “Sistēmiskā domāšana”,

esam apzinājuši šīs teorijas īpašo nozīmību mūsdienu dzīves praksē

(3.DAĻA).

noslēdzot studiju kursa klātienes nodarbības, būsim pārlūkojuši kursa

ievadā un 1., 2. un 3.daļā aplūkotās galvenās atziņas (NOBEIGUMS).

Domu kartes par PASAULI un CILVĒKU

D I V A S P A S A U L E S –

cilvēks atveido Materiālo Pasauli savā Domu Pasaulē


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 3

Domāšana ir cilvēka nervu sistēmā īstenota cilvēka garīgā

darbība, kuru cilvēks apzinās kā ziņu jeb informācijas apstrādi smadzenēs

un kura vada viņa apzināto dzīvi.

Pasaule un Cilvēks

Pasaule ir mana kā Cilvēka

i e k š ē j ā v i d e un ā r ē j ā v i d e

Fiziskā Garīgā Cilvēkvide Dabasvide Tehnovide

(miesa) (g a r s) Cilvēki

Apziņa Zemapziņa

Jūtas Griba Prāts Dzīvā Nedzīvā

Emocijas Atziņas Augi

Tēli Jēdzieni Dzīvnieki

SAIMNIECISKUMS

MĀKSLINIECISKUMS ZINĀTNISKUMS

I n f o r m a c i o n ā l i e procesi (cilvēka garīgā darbība apziņas līmenī)

C i l v ē k a m a t e r i ā l ā d z ī v e s v i d e

Gāzes

Šķidrumi

Cietvielas


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 4

Cilvēks atveido Materiālo Pasauli savā Domu Pasaulē s i s t ē m i s k i :

pa daļām, tās savstarpēji salīdzinot un kopsaistot.

Z I N Ā T N I S K U M S

(PRĀTS pamato)

J Ū T A S

Emocijas, tēli - IZJŪTA

Saprātīgais cilvēks :

apziņa (griba, jūtas, prāts) virs instinktiem

P R Ā T S Atziņas, jēdzieni

IZPRATNE

A P Z I Ņ A -

cilvēka GARĪGUMA

ĪSTENOJUMS

apziņas līmenī

M Ā K S L I N I E C I S K U M S

(JŪTAS iedvesmo)

G R I B A

Vajadzības, to apmierināšana - IZDARĪBA

Barošanās Pašaizsardzības Vairošanās

I N S T I N K T I

P R A K T I S K U M S

(GRIBA īsteno)

SISTĒMAS

iekšēja vide

SISTĒMAS

ārējā vide SISTĒMAS īpašības

Citas

SISTĒMA sistēmas

Domu

Pasaule

CILVĒKS –

garīga un fiziska dzīva

būtne – materiālās

pasaules daļa

Cilvēka apkārtējā

Materiālā

Pasaule

Pasaule ir daudzveidīgu

parādību kopums, kurā

Cilvēks ir viena no šīm

parādībām.

Ikvienu sajūtamās jeb

materiālās jeb reālās

pasaules parādību

Cilvēks atveido savā

Domu Pasaulē kā

sistēmu.

SISTĒMA ir ar savu

iekšējo un ārējo vidi, kā

arī ar savām īpašībām

raksturots veselums,

kas Cilvēka Domu

Pasaulē atveido

izvēlēto pasaules

parādību.

PASAULE un CILVĒKS (cilvēks pasaulē un pasaule cilvēkā)


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 5

Cilvēkus interesē s i s t ē m u ī p a š ī b a s

(īpašību faktoloģija un cēlonība), jo tās nosaka šo sistēmu

izmantošanu cilvēku dzīves vajadzību apmierināšanai

Sistēmas īpašības nosaka

sistēmas iekšējā un ārējā vide kopsaistībā

VISA CĒLONIS IR VISA KOPSAISTĪBA

Cilvēku SAZIŅA Sabiedrībā

Vārdiskā

valoda

Parādības – mainīgi ķermeņi jeb lietas un ar tām notiekošie procesi –

sistēmas, sistēmu īpašības

Uzbūve Mainība (izmaiņas,

pārmaiņas)

Sastāvs

Struktūra

Sakārtotība

(sistēmiskums)

Lietvārdi * * * * * Darbības

vārdi

*

Īpašības

vārdi

*

*

*

*

*

IEVĒROSIM: procesu un īpašību apzīmēšanai tiek izmantoti arī lietvārdi!

Ne visi lietvārdi apzīmē tikai lietas!

Sistēmu īpašības

Uzbūve (TELPA)

Sastāvs

Mainība (LAIKS)

Sastāvs Struktūra

ŪRA

Struktūra

Sakārtotība Sakārtotība

Sistēmu īpašību vispārīgā klasifikācija


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 6

PASAULE ir daudzveidīgu parādību kopums, kurā ikviens CILVĒKS ir

viena no šīm pasaules parādībām. Citiem vārdiem, cilvēks ir pasaules daļa un šī

atziņa sistēmteorētiski pozicionē cilvēku pasaulē.

Domāšana īstenojas atbilstošo fizisko un garīgo darbību

kopsaistībā.

Ikviena Doma ir ziņa jeb informācijas vienība kopā ar tās

fizisko nesēju to nedalāmā vienotībā.

Sajustais cilvēka Domu Pasaulē tiek apzīmēts ar zīmēm, kuras ir

ziņu jeb informācijas materiālie nesēji. Cilvēki ziņas apzīmē ar īpašām

zīmēm – ar cilvēka maņām uztveramiem vārdiem. Vārdiskā valoda ir

specifiska cilvēku domāšanai un saziņai!

Domu, domāšanas sakārtotība jeb sistēmiskums

DOMĀŠANA kā ziņu jeb informācijas apstrāde cilvēka smadzenēs ir

nemitīga domu kārtošana (salīdzināšana, analīze, sintēze), veidojot ar

dažādu sakārtotības pakāpi raksturojošos domu kopumus – domu sistēmas

ar tām atbilstošām struktūrām. Šīs domu struktūras savukārt raksturo domu

SAKĀRTOTĪBA, kas tāpat kā sistēmas struktūra ir universāla sistēmu

īpašība. Domu kopsaistības noteikta domu struktūru sakārtotības

apzināšana un ir īpaši nozīmīga, apzinot arī citas sistēmu īpašības to

izmantošanai cilvēku dzīves praksē. Attiecīgi sakārtotu domu

materializācija ir sakārtotu cilvēkdarbību pamats.


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 7

Sistēmu struktūras sakārtotībā kā pretmetu vienotībā – kārtība (kosmoss)

un nekārtība (haoss) pastāv kopsaistībā. Sistēmām mainoties - izmaiņu vai

pārmaiņu procesā atbilstoši mainās sistēmu struktūras, līdz ar to šo struktūru sakārtotība –

kārtības un nekārtības samērs. Sistēmu struktūru pārmaiņu procesā, tai pārejot no vienas

sakārtotības veida uz citu, pārejas posmā novēro struktūras zeme sakārtotības pakāpi –

šķietamu nekārtību jeb haosu, taču tajā jau iezīmējas jaunās struktūras sakārtotība.

Proti, arī haosā pastāv kāda noteikta visa kopsaistība, kas ir cēlonis jaunās struktūras

rašanās parādībai. Te nu cilvēkiem pastāv mūžīgā problēma – cilvēki nezina šīs konkrētās

kopsaistības, līdz ar to nespēj tās vadīt sev vēlamajā virzienā. Taču ir arī pārmaiņas, kuras

cilvēki ir apzinājuši savā dzīves pieredzē un veiksmīgi izmanto tās savā dzīvē. Citiem vārdiem,

šeit sastopamies ar zināmā un nezināmā dialektiku.

Domām vadot cilvēka vairāk vai mazāk apzināto dzīvi, domāšanas

sakārtotības apzināšana – izzināšana, apdomāšana un izmantošana ir ļoti

uzdevums ikviena cilvēka pilnvērtīgas dzīves nodrošinājumam. Mērķtiecīgi

sakārtota un tādēļ veiksmīga dzīve ir tad, ja praksē materializējas apziņā atbilstoši

sakārtotas domas. Šeit tad arī slēpjas domāšanas sakārtotības jeb sistēmiskuma

apzināšanas, kā arī tam veltītā studiju kursa “Domāšnas sistemoloģija” būtība un

sūtība.

Līdz ar to kursa nobeigumā mēs esam atskatījušies kursa ievadā,

noskaidrojot domāšanas sistēmiskuma būtību un sūtību. Turpinājumā sekoja

Lielo Domu sistēmiskā domāšana kursa 1.daļā, sistēmu teorijas pamatatziņu

apkopojums kursa 2.daļā un šo atziņu izmantošanas izvēlēti piemēri dažādu

konkrētu nozaru problēmu risināšanā kursa 3.daļā.


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 8

Domu kartes par Sistēmu Teoriju

SISTĒMU TEORIJA - vispārīga zinātniska teorija par domāšanas

sistēmiskumu kā visa kopsaistības noteiktu pasaules daudzveidīgo parādību

sakārtotu atveidošanu cilvēka Domu pasaulē.

Īsi izsakoties, sistēmu teorija ir vispārīga domāšanas sistēmiskuma

teorija. Sistēmu teorijas kā vispārīgās teorijas daudzveidīgie lietojumi

atsevišķajās mūsdienu dzīves jomās ir saucami par attiecīgo nozaru

sistemoloģijām. Proti, tās ir mācības par sistēmu teorijas izmantošanu

atsevišķajā - konkrētajā nozarē.

Domāšana par domām un domāšanu –

domu struktūru veidošanu cilvēka apziņā -

sistēmu teorijas sūtība un būtība!

SISTĒMU TEORIJA – vispārīga zinātniska

teorija par cilvēka Domu Pasaules s a k ā r t o t ī b u

kā domu k o p s a i s t ī b a s izpausmi

SISTEMOLOĢIJA – izvēlētas dzīves nozares

lietišķā sistēmu teorija.

SAKĀRTOTĪBA –

domu kopsaistības

noteiktas struktūras

kārtības un nekārtības

samēra raksturojumam.

Sajūtamās pasaules

parādības tiek apzinātas,

veidojot atbilstoši

s a k ā r t o t u s domu struktūras

SISTĒMA – sistēmu teorijas pamatjēdziens, kas raksturo kopsaistītu domu kā daļu veidotu veselumu

citu veselumu veidotajā apkārtējā vidē

Ikviens sajūtamās jeb materiālās pasaules parādība (noteiktas uzbūves

mainīgs ķermenis) cilvēka Domu Pasaulē atveidojas kā atbilstošu

kopsaistītu daļu veidots veselums, kurš savukārt pastāv noteiktā apkārtējo

citu ķermeņu /veselumu veidotajā vidē.

KOPSAISTĪBA – sistēmu

teorijas pamatjēdziens -

kas kalpo domu

sakārtotības cēlonības

skaidrojumam.

Viss pastāv kopsaistībā -

visa cēlonis ir visa

k o p s a i s t ī b a – tā ir cilvēces sen izlolota

superdoma.


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 9


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 10

Domu kartes par sistēmu teoriju cilvēku dzīves praksei

Dzīve – daudzveidīgu cilvēkdarbību kopums / sistēma

Cilvēkdarbību trapece – dzīves fraktālis

TEORIJA

P R A K S E

Izziņa Apdoma Rīcība


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 11

CILVĒKDARBĪBAS HIERARHISKĀ STRUKTŪRA

IZZIŅA APDOMA RĪCĪBA

1 2 3 4 5 6 7 8 9

Cilvēkdarbību struktūras hierarhija

Cilvēkdarbība

IZZIŅA APDOMA RĪCĪBA

Izziņa Apdoma Rīcība Izziņa Apdoma Rīcība Izziņa Apdoma Rīcība

Sajušana

(redze,

dzirde, tauste)

Sajustā

apzīmēšana

(tēli,

jēdzieni)

Sajustā

apraksts

VĒRTĒ-

ŠANA Rīcības

izpilde

Līdzekļu

piesaiste

Rīcības

plānošana

Lēmuma

pieņemšana Mērķa

noteikšana

IZPILDE VADĪBA


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 12

Mērķtiecīgu cilvēkdarbību vadības process ( t r ī s vērtēšanas mērķtiecīgas rīcības apdomā)

A P D O M A

Mērķa Lēmuma

I Z Z I Ņ A VĒRTĒŠANA noteikšana pieņemšana

Sajustā Griba (apzināta darbības vajadzība R Ī C Ī B A apraksts kā vērtība)

Bauda Rīcības plānošana Sajustā (procesa mērķtiecības apzīmēšana rādītāja) Līdzekļu LĪDZEKĻI Apmierinājums piesaiste Sajušana (sasniegtais

rezultāts) Rīcības izpilde

Atgriezeniskā saikne

VAJADZĪBA VAJADZĪBAS APMIERINĀJUMS

Ikviena dzīves pieredzi jaunradoša cilvēkdarbība izziņas, apdomas, rīcības

posmos īstenojas kā p ē t n i e c ī b a . Proti, ikviena cilvēka dzīvē nemitīgi rodas

j a u n a s dzīves situācijas, kuras prasa pētniecību. Pētīšana – tā ir problēmu risināšana

– neziņas, attieksmes trūkuma, neprasmes novēršana.

Parādību pētniecība – parādību izziņa jaunas dzīves pieredzes (zināšanu, attieksmju, prasmju)

iegūšana dzīves vajadzību apmierināšanai

Izziņa

Apdoma

Rīcība

Fundamentālā pētniecība Lietišķā pētniecība

TEORIJA

PRAKSE

Jēdzieni,

Tēli

Apraksts

Novērošana

saziņa

Projekts

Līdzekļu

piesaiste

Projekta izpilde

VAJADZĪBA VAJADZĪBAS APMIERINĀJUMS


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 13


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 14

Veiksmīgu Jums studiju kursa noslēgumu - patstāvīgi un radoši

veicamā izglītojošā zinātniskā pētījuma “Sistēmiskā domāšana”

pabeigšanu (pārskata un ziņojuma izveidi, paveiktā darba sekmīgu

novērtējumu).


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 15


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 16

PIELIKUMS

(īpaši veltīts tiem, kuri studiju kursu sāk apzināt no beigām)

Visbeidzot vēlreiz īsumā par kursa studiju gaitā veicamā pētījuma

pārskata un atbilstošā ziņojuma sistēmisko organizāciju un īstenošanu.

Pētīt nozīmē risināt problēmas – iegūt jaunu dzīves pieredzi

(zināšanas, attieksmes un prasmes), novēršot nepieciešamās pieredzes

(zināšanu, attieksmju, prasmju) trūkumu kādas aktuālas dzīves vajadzības

apmierināšanai. Studiju procesa novērtējuma ieguve prasa nopietnu patstāvīgu,

radošu darbību augšminētās jaunās dzīves pieredzes ieguvei savai un sabiedrības

dzīvei.

Dotā kursa priekšvārdā izteiktais aicinājums „padomāsim par domāšanu”

nozīmē atbilstošajā studiju procesā veikt izglītojošo zinātnisko pētījumu par to,

kā īstenojas sakārtota jeb sistēmiska domāšana. Proti, ir jāpadomā par domāšanas

sakārtotības jeb sistemātiskuma teorētisko izpratni un gūto atziņu izmantošanu

konkrēto praktisko dzīves vajadzību apmierināšanai.

Kursam atbilstošais izglītojošais zinātniskais pētījums

„SISTĒMISKĀ DOMĀŠANA”

Veicamais pētījums paredz divas savstarpēji saistītas pētījuma daļas, kas

atbilst attiecīgi kursa 1.un 3.posmam : pacelšanās – izzinošais jeb fundamentāls

pētījums un nolaišanās – sistēmu teorijas praktiskās izmantošanas jeb lietišķais

pētījums.

Studiju kurss kopumā noslēdzas ar izglītojošā pētījuma „Sistēmiskā

domāšana” pārskata izstrādi un atbilstošā kopsavilkuma publisku ziņojumu. Uz

šī pamata tiek izdarīts kursa studiju darba kopnovērtējums.

Izglītojošā pētījuma „SISTĒMISKĀ DOMĀŠANA”

pārskata struktūras paraugs

Titullapa (jāuzrāda augstskola, fakultāte, studiju programma, pētījuma

autors/autore – vārds, uzvārds un studenta kods, studiju gads, e-pasta adrese)

IEVADS

(Satur kursa izvēles pamatojumu jeb motivāciju, izvirzīto kursa studiju mērķi un

galvenos uzdevumus, studiju procesa īstenojuma īsu raksturojumu)


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 17

1.daļa. Kas tā tāda sistēmu teorija un kāpēc? (Patstāvīgas un radošas dažādu informācijas avotu studijas, veicot savu analītiski

vērtējošu atbilstošās informācijas apstrādi un kopsaistībā ar to veidojot arī savas

atziņas atbildei uz pētījuma pirmajā daļā izvirzīto jautājumu)

2.daļa. Kā izmantot sistēmu teoriju savā dzīves praksē? (Praktiska izstrādne, kuras izveidē ievēro dažādos informācijas avotos pieejamo

dzīves pieredzi sistēmiskās domāšanas apzinātā (mērķtiecīgā) izmantošanā, kā

arī izmanto savu līdzšinējo dzīves pieredzi dažādu dzīves prakses problēmu

risināšanā)

NOBEIGUMS (Satur no veiktā pētījuma rezultātiem izrietošos galvenos secinājumus un

atbilstoši pamatotus priekšlikumus, kā arī izglītojošā pētījuma mērķa sasniegtības

pašnovērtējumu)

PS. Pārskata apjoms – līdz 10 lpp. pamatteksta, neskaitot tajā ievietotās

struktūrloģiskās shēmas (domkartes) un izmantoto informācijas avotu

sarakstu.

Daži metodiski norādījumi

pārskata kopsavilkuma ziņojuma izveidei Studiju noslēgums īstenojas kā pētījuma pārskata kopsavilkuma publiska

ziņojuma sniegšana, gūto rezultātu apspriešana un vērtēšana. Atbilstošie

uzskates materiāli (parasti ppt formātā) jāsagatavo un jāiesniedz vienlaikus ar

pētījuma pārskatu. Ziņojums un tā apspriešana, atbildes uz klausītāju

jautājumiem ilgst līdz 20 – 30 minūtēm, ietverot ziņojumu (10 min) un atbildes

uz jautājumiem.

Ziņojuma struktūra

1.kadrs Titullapa (virsraksts, autors)

2.kadrs Pētījuma pamatojums, mērķis, uzdevumi

3., 4.kadrs Pētījuma 1.daļā gūtās galvenās atziņas

5., 6.kadrs Pētījuma 2.daļā gūtās galvenās atziņas

7.kadrs Pētījuma galvenie secinājumi un priekšlikumi

8.kadrs Galvenie izmantotie informācijas avoti

9.kadrs Noslēguma lapa


DS(2) 16-17 Nobeigums 30.05.17 18

Sistēmiska domkarte par izglītojošā zinātniskās pētījuma „Sistēmiskā domāšana”

sūtību un būtību, studiju procesa un rezultātu pārskata pamatstruktūru

Lai mums izdodas pilnvērtīgs un sistēmisks pētījums –

datu ieguve un apstrāde, pārskata izveide un ziņojums par

paveikto izglītojošo zinātnisko pētījumu

“SISTĒMISKĀ DOMĀŠANA” !

Apdoma

Izziņa Rīcība

Ievads

(pētījuma

pamatojums,

mērķis,

uzdevumi)

Nobeigums

(pētījuma

kopsavilkums

– rezultāti un

to vērtējums

1.daļa

Kas tas

ir un

kāpēc

tas tā?

ir?

3.daļa

Kā

konkrēti

rīkoties?

VAJADZĪBA

VAJADZĪBAS

APMIERINĀJUMS

2.daļa

Ko, kā un

kāpēc to

un tā

darīt?

n o b e i g u m s - lublogi.lu.lv/broks/files/2016/09/16_ds2-nobeigums-30.05.17.pdf · uzbūve...

Documents