no lata uz eiro gulbene 2010_12_10

Latvijas tautsaimniecība no lata uz eiro

Krista KalnbērziņaLatvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomisteGulbenē 2010. gada 10. decembrī

Latvija – maza ekonomika ar nelielu iekšējo tirgu jeb patērētāju skaitu

<50 000 50 000 – 100000>250 000

Iedzīvotāju skaits jaunajās ES valstīs*

2009. gadā (milj.)

Iekšzemes kopprodukts jaunajās ES valstīs* 2009. gadā (salīdz. cenās, milj. eiro)

* pievienojušās ES, sākot no 2004. gada

2Avots: Eurostat

Latvija – atvērta ekonomikaLatvijas ekonomiku nozīmīgi ietekmē ekonomiskie notikumi ārpus LV

• Latvijas ārējā tirdzniecība, t.i., preču un pakalpojumu eksports un imports, ir ap 100% no kopējā ekonomikas apjoma (iekšzemes kopprodukta) (2010. gada 9 mēn.)

Igaunija KrievijaVācija

Lietuva

Igaunija

Polija

13.8%

8.1%7.5%

16.1%

9.8%

6.0%

LietuvaZviedrija

10.9%

5.5%

VācijaKrievija12.0%

6.8%

3Avots: Centrālā Statistikas pārvalde

Latvijā piemērots fiksēts valūtas kurss Izvēle kopš 2005 – lata piesaiste eiro


Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma struktūra pa valstu grupām

Latvijas Banka saglabās lata piesaisti eiro līdz eiro ieviešanai Latvijā

Fiksēts valūtas kurss veiksmīgi samazināja hiperinflāciju un mazina importēto preču cenu svārstības

1991-93 vid. gadā cenas pieaug 5 reizes

(1992. g. pat 10 reizes)

1994. g. ieviesa fiksēta valūtas kursa režīmu

Avots: Centrālā Statistikas pārvalde

Ekonomika attīstījās aizvien straujāk. Tomēr pēc straujās izaugsmes sekoja krass kritiens. Kāpēc tā notika?


Ekonomikas apjoma jeb iekšzemes kopprodukta pārmaiņas (%)

Krīze – globāla. Kas nosaka globālās krīzes ietekmes lielumu uz atsevišķām valstīm?

• Ekonomikas attīstība pirms krīzes

• Iespēja stimulēt ekonomiku krīzē, piemēram, vai budžetā ir/nav uzkrājumi, vai pieejami ES fondi

• Valstu īpašās, atšķirīgās pazīmes (liela-maza, atvērta-slēgta)

7

• Nesabalansēta izaugsme pirms krīzes;• Atkarība no ārējā finansējuma;• Biznesa ciklam neatbilstoša budžeta politika

Pastiprināja globālās krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku

Kas noteica globālās krīzes ietekmes lielumu uz Latviju?

8

Pēc pievienošanās ES Latvija straujāk augošā ekonomika Eiropā

Ekonomikas apjoma jeb iekšzemes kopprodukta pārmaiņas (%)

9Avots: Eurostat

Pēc pievienošanās ES ekonomikā ieplūdusī nauda “audzēja” pieprasījumu

Latvijas Banka

1 EUR = 0.702804 LVL

Valdības budžets

Komercban-kas

Ārvalstu tiešās

investīcijasES fondi

Ārvalstīs strādājošo pārvedumi

10 10

Strauji auga ārējā aizņemšanās – atkarība no ārējas naudas un investoru noskaņojuma

Ārējā parāda sadalījums pa sektoriem (milj. latu, bruto)

11Avots: Latvijas Banka

21 mljrd. latu

Kreditēšanā rekordpieaugumi – lielākoties saistīti ar nekustamo īpašumu, nevis ražošanu

0

2500

5000

7500

10000

12500

15000

2004 2005 2006 2007 2008 2009

Ar nekustamo īpašumu saistītās aktivitātes* Apstrādes rūpniecība Pārējie kredīti

Kredīti nozaru dalījumā (milj. latu)

*ietver kredītus: operācijām ar nekustamo īpašumu, būvniecībai, mājsaimniecībām mājokļa iegādei.


14 mljrd. latu

13

Nesabalansētība darba tirgū: algu kāpums, konkurētspējas kritums

Darba ražīgums un darba samaksa uz nostrādāto stundu (2000 = 100, reālais)


“Uguni piekūra” arī valdība – pat izaugsmes laikā tērēja vairāk par nopelnīto

Valsts budžeta bilance – pārpalikums vai deficīts (% no IKP)

14Avots: Finanšu ministrija; Eurostat

Lai izietu no krīzes

• Valdībai jāoptimizē izdevumi atbilstoši sarūkošajiem ienākumiem

• Uzņēmumiem bija gan iespēja, gan nepieciešamība optimizēt izmaksas

• Nedrīkstam dzīvot pāri saviem līdzekļiem

Valsts atgūst starptautisko uzticamību

Uzņēmumi atgūst konkurētspēju

15

Kāpēc budžeta izdevumi jātuvina ienākumiem?

Paveikts ir daudz, tomēr vēl neesam galā!Paveikts ir daudz, tomēr vēl neesam galā!

Maza valsts nevar ilgstoši tērēt vairāk, nekā tā nopelna

Valsts konsolidētā kopbudžeta bilance, (EKS’95, % no IKP)

280

Lai sasniegtu budžeta deficīta mērķi 2011. gadam, ir nepieciešams veikt 280 milj. latu lielu budžeta konsolidāciju

Izdevumu samazinājums vēl neatbilst ieņēmumu kritumam

2011. gadā prognozētie ieņēmumi 2006.-2007.g. līmenī, bet izdevumi – 2007.-2008.g. līmenī

Izdevumu mazināšana mazina vajadzību valdībai aizņemties; budžeta deficīts nozīmē turpmāku parāda pieaugumu

* Latvijas Bankas prognoze

Vispārējās valdības parāds un procentu maksājumi (EKS’95 metodoloģija)

Budžeta deficīts nozīmē arī turpmāku procentu maksājumu pieaugumu

20

Procentu izdevumi 2010.g. – 235 milj. latu -ir tuvu budžeta gada izdevumu apjomam skolu pedagogu algām

Viss nav tik slikti!Konkurētspēja uzlabojas – eksports pārsniedzis pirmskrīzes līmeni

Preču eksporta apjoms (2004 1. cet. = 100)


Viss nav tik slikti!Ekonomikas izaugsme atjaunojas

Iekšzemes kopprodukta pārmaiņas (2004 I = 100)

22Avots: Centrālā Statistikas pārvalde; * ātrais novērtējums

Tomēr - Latvija ir joprojām viena no zemāko ienākumu valstīm Eiropā

Iekšzemes kopprodukts uz 1 iedz.; ES vid. =100 (2009)

• Atpaliekam pat no Igaunijas un Lietuvas.

• Kāpēc? Ražojam preces ar zemu pievienoto vērtību.

34.0 - 61.0 61.0 - 81.0 81.0 - 111.0 111.0 - 122.0 122.0 - 267.0

23Avots: Eurostat

Latvijā darba ražīgums ir viens no zemākajiem ES

Darbaspēka produktivitāte 2008. gadā (% no ES vidējā)

24Avots: Eurostat

Zems darba ražīgums nosaka zemu atalgojumu

Vidējā bruto mēneša darba alga 2008. gadā, EUR

25Avots: Eurostat

Zemas algas nozīmē zemus nodokļu ieņēmumus un mazas pensijas

Vidējā vecuma pensija 2007. gadā (EUR)

26Avots: Eurostat

Krīzes zemākais punkts pārvarēts – jāveic izglītības, pētniecības lomas un augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvara palielināšana tautsaimniecībā

Piem., ES fondu un EK finansējumu aktīvāka izmantošana zinātnei un pētniecībai.

Piešķirtais finansējums PĒTNIECĪBAI no EK (uz 1 iedz., EUR)

27Avots: Eiropas Komisija

Vēl viens stūrakmens – stabilitāte.Māstrihtas konverģences kritēriji ir pašas dalībvalsts interesēs

Kas tiek izvērtēts Kā izvērtē Konverģences kritēriji

Cenu stabilitāte Saskaņotā patēriņa cenu inflācija

Ne vairāk kā triju labāko dalībvalstu vidējais rādītājs +1.5 procentu punkti

Stabilas valsts finanses Valsts budžeta deficīts, % no IKP

Atsauces vērtība – ne vairāk par 3%

Ilgtspējīgas valsts finanses

Valsts parāds, % no IKP Atsauces vērtība — ne vairāk par 60 %

Stabilitāte, ko dalībvalsts panākusi konverģencē

Ilgtermiņa procentu likmes

Ne vairāk kā triju labāko dalībvalstu cenu stabilitātes ziņā vidējais rādītājs +2 procentu punkti

Valūtas kursa stabilitāte Novirze no centrālā kursa+/- 15%

Dalība VKM 2 gadus bez nopietnām problēmām

28

Izpildot noteiktos budžeta mērķus, Latvija ieviesīs eiro 2014. gadā

Mērīšanas periods EIRO

Budžeta stratēģija

Valsts budžeta bilance (% no IKP)

29Avots: Centrālā Statistikas pārvalde; Latvijas Bankas prognoze

Laika plāns ceļam uz eiro: pirms eiro ieviešanas dalībvalstu kopīgs lēmums

Pievienoša-nās ES

LVL piesaiste EUR, iestāja Valūtas kursa mehānismā II

Konverģences ziņojums pavasarī;ECOFIN gala lēmums jūlijā

Pievienoša-nās eiro zonai

20042004 20052005 20132013 20142014

20102010

30

Eiro zonā budžeta un nodokļu politiku joprojām nosaka nacionālās valdības

Vairāku eiro zonas valstu, īpaši Grieķijas piemērs rāda, ka dalība eiro zonā pati par sevi nav garantija investoru uzticībai – valstij jārealizē atbilstoša fiskālā politika, lai tā spētu finansēt parādu

Budžeta deficīts (% no IKP, 2009)

Valdības parāds (%

no IKP

, 2009)

31Avots: Eurostat

Budžeta deficītu mazina vairākas eiro zonas valstis

Grieķija: no 13.6% no IKP 2009 uz zem 3% 2014

Portugāle: no 7.3% 2010 uz 4.6% 2011

Spānija: no 11.2% 2009 uz 6% 2011

Itālija: no 5.3% 2009 uz 2.7% 2012

Īrija: no 14.3% 2009 uz 2.9% 2014

Vācija: no 4.5% 2010 uz zem 2% 2013

Nīderlande: no 6% 2010 uz 3.5% 2011

Francija: no 8% 2010 uz 3% 2013

32Avots: Konverģences programmas

Iedzīvotāju ieguvumi no eiro

• Zūd nedrošība par lata un eiro savstarpējā kursa iespējamām svārstībām, kas ļaus drošāk veidot uzkrājumus, pieņemt izsvērtākus finanšu lēmumus

• Ikviens iedzīvotājs var iesaistīties vienotajā Eiropas finanšu tirgū, tostarp izmantot banku pakalpojumus, pirkt vērtspapīrus u.tml. Caurspīdīga cenu veidošana – konkurence rada zemākas cenas.

• Kā kredītņēmēji iegūstam zemākas aizdevumu procentu likmes, kas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti.

• Tūristiem –ceļošana ērtāka un izdevīgāka - nav jāmaina nauda un jāmaksā komisijas maksa

33

Uzņēmēju ieguvumi no eiro

• Drošāka, lētāka, ērtāka savstarpējā tirdzniecība: mazinās valūtas risks; likvidētas valūtas maiņas izmaksas.

• Palielinoties kopējam tirdzniecības apjomam, celsies arī ienākumu līmenis.

• Palielinās investīciju piesaiste; zemākas procentu likmes, pieejamāki kredīti

34

Valsts ieguvumi no eiro

• Augstāks valsts kredītreitings sniedz iespēju aizņemties ar zemākām procentu likmēm

• Pieaug izaugsmes iespējas caur ārējās tirdzniecības un investīciju pieaugumu

• Pieejamāki un lētāki finansējuma avoti (arī krīžu laikā).

• Lielāka stabilitāte finanšu sektorā

35

Uzskatāms piemērs - EUR/LVL valūtas maiņas izmaksas pārsniedz 100 milj. latu gadā

EUR/LVL valūtas maiņas izmaksas banku un valūtas maiņas iestāžu klientiem (milj. latu)


Pircējus var maldināt vizuālais cenas pieaugums ( skat. attēlu)

Gada sākums – tradicionāls cenu pārskatīšanas laiks

Sakrīt ar globāliem cenu pieaugumiem, piemēram, pārtikai

Dažās valstīs noapaļošanas ietekme lielāka – atkarīgs no tā, kā valsts pārrauga un vai ir godīgu pāreju veicinoši pasākumi

0,22 Ls = 0,31 €0,39 Ls = 0,55 €0,18 Ls = 0,26 €0,26 Ls = 0,37 €

Vai cenu pieaugums eiro ieviešanas dēļ?

37

Kā novērst nepamatotu cenu paaugstināšanos?

Ar likumu noteikta obligāta dubultā cenu uzrādīšana.

Patēriņu cenu pārmaiņu kontrole.

Īpaša vienošanās ar tirgotājiem par godīgu tirdzniecības praksi.Igaunijā uzsākta kampaņa - aicinājums uzņēmumiem parakstīt “Godīgu cenu paktu”

38

Cenu kāpums nav bijis tik liels, kā cilvēki atceras – Itālijas piemērs par kino biļešu cenu

05

101520253035404550

Respondenta minētā cena (liras) Īstā cena (liras)

%- tikai neliela daļa respondentu atcerējās pareizo cenu; - vidējā cena, ko atceras, bija daudz zemāka nekā pareizā cena;- līdz ar to kino biļešu cenas pēc eiro ieviešanas iedzīvotāji uztvēra kā pieaugušas

Avots: CESTARI, Vincenzo et al (2007) – Memory for prices and the euro cash changeover: An analysis for cinema prices in Italy. Banca D'Italia Working Paper, No 619, February.

39

Apgrozībā ir sešu nominālvērtību -1, 2, 5, 10, 20 un 50- eiro centu monētas un divu nominālu - 1 un 2 - eiro monētas

Eiro monētas

Vienots dizains eiro monētu priekšpusei (aversam) – trijos dažādos veidos attēlotas ES kartes aprises, ko ieskauj 12 ES simbolizējošas zvaigznes

Atšķiras dažādu valstu eiro monētu aizmugures (reversa) attēli

Visas eiro naudas zīmes var lietot visās eiro zonas valstīs!

40

Vai zaudējam savu naudas dizainu?

Latvijas eiro monētu reversa dizaina izvēle notika 2004. gadā visas tautas ideju konkursā.

Žūrija par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumu uz eiro monētām atveidot Latvijas ģerboni, tautumeitas portretu un Brīvības pieminekli.

41

Latvijas eiro monētas

Pēc konkursa Latvijas Bankas speciālisti, mākslinieki, kaltuvju un Eiropas Komisijas pārstāvji, strādājot pie monētu modeļiem, vienojās, ka Brīvības pieminekli monētā nav iespējams attēlot tā, lai tas būtu labi uztverams.

• Šos dizaina paraugus ir apstiprinājusi Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu padomes Eiro monētu apakškomiteja.

• Monētas kals, kad Latvija būs saņēmusi uzaicinājumu pievienoties eiro zonai.

• Kalšanai būs vajadzīgs aptuveni pusgads.42

Eiro banknotes ir veidotas pēc viena parauga - uz tām ir attēloti Eiropas kultūras vēsturi raksturojoši simboli.

Eiro banknošu nominālvērtības: 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro banknotes.

Tilti – simbolizē Eiropas vienotību un kopīgo monetāro savienību

Eiro banknotes

43

Eiro ieviešana Latvijā – vienlaikus bezskaidrās un skaidrās naudas maiņa

• Latvijā vienlaicīga eiro skaidras un bezskaidras naudas ieviešana - mazinās ar norēķinu valūtas maiņu saistītās izmaksas.

• Vienu mēnesi pēc ieviešanas skaidrā naudā cirkulēs gan eiro, gan lati. Atlikums tiks izdots eiro.

• Bezskaidrā nauda konvertēta uzreiz €-dienā.• Bezmaksas valūtas maiņa bankās un citur, neierobežotu laiku –

Latvijas Bankā.• Cenu paralēlās atspoguļošanas periods - ceturksni pirms un gadu

pēc ieviešanas cenas tiks izrādītas gan eiro, gan latos.• Valsts nekompensēs tirgus dalībnieku – banku, uzņēmumu –

izdevumus. Katram tirgus dalībniekam jāplāno eiro ieviešanas procesam nepieciešamie līdzekļi.

44

Latvijas Bankāhttp://www.bank.lv/lat/main/euro/

LR Finanšu ministrijā www.eiro.lv

Eiropas Centrālajā bankāhttp://www.ecb.int/euro/html/index.en.html

Eiropas Komisijā http://ec.europa.eu/dgs/economy_finance/index_en.htm

Papildu informācija par eiro

45

no lata uz eiro gulbene 2010_12_10

Economy & Finance