NO VISSENĀKAJIEM LAIKIEM LĪDZ 612. g. p. m. ē

APĢĒRBS

Dievs tas Kungs izraidīja viņus no Ēdenes dārza.

Un Dievs tas Kungs darīja vīram un sievai drānas no ādām un lika tās tiem apģērbt.

/1. Mozus 3:21,23/

Tā sākās apģērba attīstības vēsture

Renesanses mākslinieka Dīrera glezna “Ādams un Ieva”

(1507. gads)

Tādi varētu izskatīties pirmatnējo cilvēku apģērbi, kas darināti no dzīvnieku ādām

Šumēru valdnieks 2400. –2250.

g. p. m. ē.

Šumēru apģērbs

Vilnas kušķīšu volāni

Karalienes Pabijas (2550.–2400. g.p.m.ē.) galvassega

Zīmējums uz roņādas

4. – 3. gt.p.m.ē.

Ēģiptiešu sadzīves aina

Uz kapeņu sienām attēlotas stilizētas cilvēku figūras un viņu apģērbs. Šajos zīmējumos mode izpaužas pat vairāk nekā tas bija īstenībā

Vīriešu baltais gurnu apsējs – shentis, kas turējās uz jostas, skaisti kontrastēja ar brūni sarkanīgo vīrieša ķermeņa krāsojumu

Gurnu apsējs - shentis

Ēģiptiešu apģērbs4. – 1. gt.p.m.ē.

Vīriešu gurnu apsējs - shentis

Ēģiptē cilvēku attēlojums bija kanonizēts – galva sānskatā, ķermenis – pretskatā un kājas atkal sānskatā

Sievietes pamattērps – kalasiris – bija veidots no svārkiem, kas stingri piegūla augumam, un neliela ņiebura – vestītes, kas turējās uz vienas vai divām lencītēm.

Tērpus darināja no lina un kokvilnas, ko prata labi apstrādāt. Audēja amats Senajā Ēģiptē bija viens no grūtākajiem. Tas bija jāveic pagrabā, lai audums saglabātu spīdumu.

Valdnieču galvas rotas

Valdnieču galvas rotā greznas un sarežģītas rotas – diadēmas

Kapeņu zīmējumos var redzēt, ka ļoti daudz rotaslietu bijis gan vīriešiem, gan sievietēm. Senās Ēģiptes juveliermākslai ir grūti līdzināties pat mūsdienās

Abu dzimumu pārstāvji nēsāja apaļas, lielas apkakles formas rotaslietas uz krūtīm un pleciem

Dārgakmeņi un emalja tika izvietoti horizontāli un vertikāli, dominēja zaļā un zilā krāsa. Apaļie rotājumi uzsvēra sejas krāsojuma ģeometrisko formu, kā arī parūkas stilizēto veidojumu ar sarežģītajām galvas rotām

Valdnieku pāris, tērpies kalasiris, ar papirusa un lotosa ziediem rokās

Dieviete Izīda pavada valdnieci Noferteti aizkapa dzīvē

Tutenhamons un viņa sieva troņa atzveltnī

Parūkas gatavoja no meldriem vai zirgu astriem un krāsoja ar hennu tumši brūnā vai melnā krāsā

Nofretete – Ēģiptes valdniece

Valdnieču galvas rotas

Skarabejs Ornamenti

Asīriešu apģērbs (2400. – 612. g.p.m.ē.)

Asīrieši bija maza auguma, drukni ar stingru miesas uzbūvi. Galvas bija lielas ar biezu apmatojumu. Mati bija sapīti bizēs

Vīrieša tērps

Pamatapģērbs – krekls – kandi. Šim kreklam piedurknes sniedzās līdz elkoņiem. Valdnieku un virsnieku kandi bija garāki, krāšņi rotāti

Tērps bija dārgs, un tā iegādi un valkāšanu noteica likums. Vairāk par vienu tērpu drīkstēja atļauties valdnieks

Bez krāšņi rotāta kandi, valdnieks aplika arī apmetni - konasu , kas bija viņa statusa apliecinājums

konass

kandi

Valdnieks parādes tērpā

Valdnieka kandi un konass bija izšūti ar smalku un precīzu ģeometrisko rakstu. Rakstā ieauda arī zelta plāksnītes

Tērpa daļas greznoja bārkstis no smalkas vilnas dzijas purpura un safrāna tonī.

Valdnieka kandi parasti bija baltā krāsā

Apmetni lika zem paduses un sasprauda uz pretējā pleca

Valdnieka galvas rota bija konusveida cepure - tiāra – jeb kidaris. To darināja no voiloka konusa formā. Cepuri rotāja metāla plāksnītēm

Galvassegu saturēja apsējs ar daudziem dārgakmeņiem un emalju

Valdnieka rokas greznoja spirālveida aproces vai riņķi

Tiāra

Visiem ierēdņiem tērpu rotāja bārkstis, kas kalpoja par atšķirības zīmi un liecināja par stāvokli sabiedrībā

Kandi, kā arī bārkstu platums un garums liecināja par cilvēka stāvokli galmā un visā valstī

Par galminieka atšķirības zīmi kalpoja arī pieres apsējs, kas bija veidots no metāla lentēm

Sievietes tērps

Agrākajos laikos sievietes stāvoklis bija beztiesisks. Viņa visu mūžu piederēja tēvam, vēlāk vīram, tāpēc arī mākslas darbos sieviete ir maz attēlota

Valdnieka sieva un verdzenes ir tērptas garos kreklos ar piedurknēm, bet virsū uzlikts apmetnis. Sievietes tērps maz atšķiras no vīriešu tērpa

Arī valdnieka sievas tērps ir rotāts ar ornamentiem, bārkstīm, aplikācijām

Valdnieka dzīres

Asīrijā tērpus darināja no dažāda veida vilnas audumiem. Izšūto audumu ražošana bija sasniegusi augstu līmeni

Audumu krāsošanai lietoja sarkano, brūno, gaiši zilo un dzelteno krāsu. Purpura krāsas izgatavošanas māksla ilgi bija asīriešu un feniķiešu noslēpums

Tērpa izšuvums