nodokļu jautājumi atbildes un risinājumipārskatu lietotāju, gan no grāmatvežu profesi-jas...

NEXIA International Bibliotēka

Nodokļu jautājumiAtbildes un risinājumi

METODIKA

JAUTĀJUMI

UN ATBILDES

NORMATĪVIE

DOKUMENTI

SKAIDROJUMI

PVN2014

J A U N A I S L I K U M S J A U N I E N O T E I K U M I J A U N A D E K L A R Ā C I J A J A U N A K Ā R T Ī B A

J A U N A K Ā R T Ī B A B I B L I O T Ē K A

2014.g. Nr. 3.–4.

Sveicieni 8. martā, mīļās dāmas!

2

Nodokļu jautājumi. Atbildes un risinājumi. 2014./03.–04.

Redaktore - Olga Zadorožnaja, Audit Advice, NEXIA INTERNATIONAL biroja „GRAFA” vadītāja,

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas izpilddirektore.

PVN Konsultācijas SIA. Rīga. 2014.g.

Autori un izdevējs neatbild par zaudējumiem, kas radīti personai, kura rīkojusies vai atturējusies no rīcības, vadoties no dotā izdevuma materiāliem.

Nodokļu JautājumiAtbildes. Risinājumi

PVNKonsultācijas

2 0 1 4 . g . N r . 3 . – 4 .

Izdevumu atbalsta:Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija,International Federation of Accountants (IFAC) asociētais biedrswww.lrga.lv

SIA AUDIT ADVICE, NEXIA INTERNATIONAL licencēta zvērinātu revidentu komercsabiedrībawww.auditadvice.lv

Šajā numurā:

andrejs Ponomarjovs. jaunā grāmatvedības direktīva .......................................................... 4

ruta Šneidere. Grāmatvežu profesionālo biedrību vēsturiskā attīstība .........................10

Ņina vasiļevska. Grāmatvedis – valstī, uzņēmumā, ģimenē ..............................................16

olga molčanova. dividenžu un ārkārtas dividenžu uzskaites nianses ..........................20 ilze Birzniece. Grāmatvežu profesijas reglamentēšana: būt vai nebūt? ..........................28

olga zadorožnaja. apliekamais ienākums par procentu maksājumiem .......................34

darījuma partnera un darījuma riska novērtēšana .................................................................38

olga zadorožnaja. uin 2013. taksācijas gada deklarācijas aizpildīšana .......................43

jūs jautājat, mēs atBildam...

Pakalpojumu saņemšana no citas dalībvalsts nereģistrēta maksātāja ....................50

kārtējā eka revolūcija ........................................................................................................................53

edvards H. ekonomikas policijas pārbaude komercstruktūrā .............................................56

Dārgās lasītājas!

Žurnāla redakcija apsveic jūs Sieviešu dienā. Šajā brīnišķīgajā pavasarīgajā dienā – tik jaukā kā pirmais pērkona negaiss, kā pirmais sniegs, kā pirmā sniegpulkstenīte – visas sievietes kautri steidz uzvilkt savus pavasarīgos tērpus, kas savā krāsu priekā vēsta par tuvo vasaru. Ziema ir aiz muguras, dzīve turpinās, Latvijā jau atgriezušies pirmie gājputni, pavasaris iekaro savu vietu zem saules, laiks pierakstīties uz sporta nodarbībām, laiks sākt jaunu dzīvi, nomest pāris ziemas laikā uzkrātos liekos kilogramus, parakstīties uz mūsu žurnāla gada abonementu (t. 67331303), laiks sākt mācīties kādu sarežģītu svešvalodu, nopirkt jaunu puķi, nomainīt matu kārtojumu, nogriezt visus atkāpšanās ceļus un iet uz priekšu. Bet, dodoties uz priekšu, mūs sagaida viņa Augstība Bilance. Par to gan nedaudz vēlāk – šā un turpmāko numuru lappusēs.

Bet tagad – mūsu svētku apsveikumi. Pirmkārt, jums, vismaigākajām, visjūtīgākajām, visgudrākajām un visskaistākajām – mīlestību, prieku un laimi ģimenē!

Otrkārt, 2014. gada marts Latvijas grāmatvežiem būs īpašs. 28. martā visvecākā un ietekmīgākā Latvijas profesionālo grāmatvežu organizācija – Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija – svinēs savu 20 gadu jubileju un iestāšanos Starptautiskajā Grāmatvežu federācijā (IFAC, www.ifac.org). Pēc iestāšanās svarīguma un sarežģītības to var salīdzināt vien tikai ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. LRGA tā ir atzīšana starptautiskajā līmenī, tā ir atzīšana, ka izsniegtos sertifikātus ir saņēmuši tikai viscienījamākie, tā ir atļauja norādīt uz LRGA sertifikāta IFAC logotipu kā simbolu tam, ka šis sertifikāts ir saņemts stingrā saskaņā ar starptautiskajām prasībām.

Savu dalību svinīgajā ceremonijā, kas veltīta Latvijas Grāmatvežu asociācijas 20 gadu jubilejai, ir apstiprinājuši valsts un pašvaldību pārstāvji un organizācijas, biznesa sabiedrības pārstāvji, gan Latvijas, gan kaimiņvalstu profesionālo organizāciju un apvienību vadītāji.

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija aicina visus grāmatvežus uz svētku pasākumu, kas notiks Splendid Palace Rīgā, priecāsimies jūs redzēt, pat, ja jūs vēl šobrīd neesat asociācijas biedrs un neesat saņēmis grāmatveža sertifikātu ar visā pasaulē atpazīstamu IFAC logotipu, kas nozīmē visaugstākos standartus finanšu, grāmatvedības un audita jomā. Jūs gribat uzzināt vairāk par IFAC un LRGA? Nāciet uz LRGA kongresu.

Sūtiet pieteikumus dalībai pasākumā uz e-pastu: [email protected], tel. +371 67333230, +37167331303.

Ar cieņu, vēlot jums visiem siltas un saulainas dienas,

Olga Zadorožnaja.

5


4


Andrejs Ponomarjovs darbojas grāmatvedības jomā kopš 1993.gada, savukārt, revīzijas jomā kopš 1999.gada. 1998.gadā viņš ir beidzis Rīgas Tehnisko universitāti, sa-ņemot maģistra grādu un diplomu ar izcilību. 2005.gadā Andrejs ieguva doktora grādu ekonomikā – Dr.oec., aiz-stāvot Latvijas Universitātē promocijas darbu „Revīzijas regulējošo prasību attīstība Latvijā”. 2008.gadā Andrejs ir ieguvis profesionālā iekšējā auditora kvalifikāciju „Sertifi-cēts profesionāls iekšējais auditors” (DipCPIA).

Kopš 1999.gada Andrejs ir Latvijas Grāmatvežu aso-ciācijas biedrs. 2001.gadā Andrejs ir ieguvis Latvijas Re-publikas Grāmatvežu asociācijas Profesionālā grāmatveža sertifikātu. Būdams asociācijas valdes loceklis un ētikas komitejas priekšsēdētājs, viņš regulāri pārstāvēja asociā-ciju starptautiskajos pasākumos, ieskaitot dalību ANO Tirdzniecības un attīstības konferences Grāmatvedības un finanšu pārskatu standartu darba grupā (United Nations Conference on Trade and Development Intergovernmen-tal Working Group of Experts on International Standards of Accounting and Reporting (UN UNCTAD ISAR), kā arī attiecībās ar starptautiskajām grāmatvežu un auditoru profesionālajām apvienībām un organizācijām, tai skaitā Starptautisko grāmatvežu federāciju (International Fede-ration of Accountants, IFAC) un Eiropas Grāmatvežu fe-derāciju (Fédération des Experts-comptables Européens, FEE – Federation of European Accountants).

Andrejs Ponomarjovs ir iesaistīts pētniecības un izglī-tības (apmācības) procesā profesionālajā jomā. Viņam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze lektora, docenta un vado-šā pētnieka akadēmiskajos amatos Latvijas augstskolās, starp docētiem mācību kursiem – finanšu grāmatvedība, Starptautiskie revīzijas standarti, grāmatvežu un revidentu profesionālā ētika. Būdams auditorfirmas – SIA AUDIT ADVICE, kura pieder pie viena no vadošajiem auditoru un biznesa konsultantu starptautiskajiem tīkliem – NEXIA In-ternational, partneris un ģenerāldirektors, viņš ir atbildīgs par neatkarīgā audita metodoloģijas un prakses attīstības jautājumiem, kā arī personāla apmācību norādītajā jomā.

Andrejs Ponomarjovs ir vairāku profesionālo mācību grāmatu, zinātnisko un zinātniski populāro publikāciju par grāmatvedības un neatkarīgās revīzijas jautājumiem au-tors. Viņa vadībā veiktie pētījumi par aktuālajām problē-mām profesionālajā sfērā (tai skaitā par grāmatvežu un au-ditoru profesionālās ētikas un auditordarbības sabiedriskās pārraudzības jautājumiem) tiek atzīti gan starptautiskajā līmenī, gan arī Latvijā.

Kopš 2011.gada jūnija Andrejs Ponomarjovs ir Rīgas Fondu biržas NASDAQ OMX Riga AS eksperts finanšu pārskatu revīzijas jomā un biržas pārstāvis Revīzijas kon-sultatīvajā padomē, kā arī Revīzijas konsultatīvās pado-mes priekšsēdētājs.

2012./2013.gadā Andrejs Ponomarjovs bija atbildī-gais par Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas uz-ņemšanas procesu Starptautiskajā Grāmatvežu federāci-jai (IFAC), kurš sekmīgi noslēdzās 2013.gada novembrī, kad asociācija Seulā (Dienvidkorejā) oficiāli tika uzņemta Starptautiskajā grāmatvežu federācijā par asociēto biedru.

2013.gada decembrī Andrejs Ponomarjovs tika ievēlēts par Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāju (prezidentu).

Jaunā Grāmatvedības direktīva pēc savas struktūras būtiski atšķiras no spēku zaudējuša-jām direktīvām, līdz ar to svarīgākais jautājums ir esošās gada pārskatu un konsolidēto gada pār-skatu sastādīšanas bāzes modernizēšana Latvijā un jaunā regulējuma pieņemšana, pamatojoties uz jaunās Grāmatvedības direktīvas normām.

Šajā saistībā Latvijas Republikas Finanšu ministrija izveidojusi darba grupu, kuras mērķis ir izstrādāt jaunu likumprojektu, kas atspoguļos jaunās Grāmatvedības direktīvas prasības. Pa-redzēts, ka darba grupa jauno likumprojektu izstrādās ne vēlāk kā līdz 2014. gada 4. jūlijam.

Darba grupas sastāvā, kuru vada Latvijas

JAUNĀ GRĀMATVEDĪBAS

DIREKTĪVAandrejs Ponomarjovs

ekonomikas doktors

latvijas republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētājs

nasdaQ omX riga as pārstāvis revīzijas konsultatīvajā padomē

revīzijas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs

sia audit advice, NEXIA International partneris, ģenerāldirektors, valdes priekšsēdētājs

2013. gada jūnijā tika pieņemta jauna Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem (turpmāk tekstā – Grāmatvedības direktīva), kas atceļ līdz šim spēkā esošās Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, kuru normas bija iekļautas Latvijas Republikas Gada pārskatu likuma un Konsolidēto gada pārskatu likuma esošajās redakcijās.

Paredzēts, ka šī Grāmatvedības direktīva ES dalībvalstīm jāpārņem ne vēlāk kā līdz 2015. gada 20. jūlijam.

6 7

Nodokļu jautājumi. Atbildes un risinājumi. 2014./03.–04. Nodokļu jautājumi. Atbildes un risinājumi. 2014./03.–04.

● nepieciešamībā uzņēmumiem piemērot sa-režģītus atsevišķu posteņu atzīšanas prin-cipus un novērtēšanas metodes;

● nepieciešamībā sagatavot atsevišķas gada pārskata daļas (tādas kā naudas plūsmas pārskats, pašu kapitāla izmaiņu pārskats, vadības ziņojums), kuras finanšu pārskatu lietotāji izmanto maz vai neizmanto;

● nepieciešamībā sniegt pārlieku detalizētu informāciju finanšu pārskatos, ieskaitot at-spoguļojamās informācijas apjomu finanšu pārskatu pielikumā.

Tajā pašā laikā Grāmatvedības direktīvas preambulā ir uzsvērts, ka valstī pieņemamajam normatīvajam regulējumam, kas tiek saskaņots ar Grāmatvedības direktīvas normām, ir jāsa-tur prasība uzņēmumiem sniegt tādu minimālo informācijas apjomu, lai šādā veidā sagatavots finanšu pārskats sniegtu „patiesu un skaidru priekšstatu” par uzņēmuma finanšu stāvokli un saimnieciskās darbības rezultātiem.

Svarīgs jauninājums ir tas, ka direktīva pie-dāvā unificēt bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina formas saskaņā ar Grāmatvedības di-rektīvā piedāvātajām shēmām, kam arī vajadzē-tu atvieglot finanšu pārskatu lietotājiem iespēju veikt finanšu pārskatu analīzi visas Eiropas Sa-vienības robežās.

Par ko tad „tiek lauzti šķēpi” darba grupā, kura nodarbojas ar jaunā regulējuma un likum-projekta par finanšu pārskatu sastādīšanu izstrā-di?

Pirmkārt, par sniedzamā finanšu pārskata apjomu, īpaši attiecībā uz iespējama-jiem atvieglojumiem mikro un maziem uzņē-mumiem. Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas normām uzņēmums ir uzskatāms par mikrouz-ņēmumu, ja tas nepārsniedz 2 no 3 kritērijiem: neto apgrozījums EUR 700 000, bilances kop-

summa EUR 350 000, vidējais darbinieku skaits gadā – 10. Piemērojot maksimāli iespējamos at-vieglojumus, ko dotajai uzņēmumu grupai pie-ļauj Grāmatvedības direktīva, turklāt neiedzi-ļinoties Grāmatvedības direktīvā izklāstītajos principos, viegli iedomāties situāciju, ka mikro-uzņēmuma gada pārskats varētu sastāvēt no bi-lances (detalizētas tikai tādos posteņos kā „Ilg-termiņa ieguldījumi”/„Apgrozāmie līdzekļi”, „Pašu kapitāls”/„Kreditori”), peļņas vai zaudē-jumu aprēķina, kas sastāvētu no tādiem poste-ņiem kā „Ieņēmumi”-„Izdevumi”-„Uzņēmuma ienākuma nodoklis”= „Peļņa” (vai arī pilnīgs atbrīvojums no nepieciešamības sastādīt peļņas vai zaudējumu aprēķinu), un nelielas informā-cijas atklāšanas finanšu pārskatu pielikumā – aizdevumi vadībai un garantijas, notikumi pēc bilances datuma, bez jebkādiem citiem atšifrē-jumiem, paskaidrojumiem un grāmatvedības uzskaites politikas aprakstiem. Kādi plusi un mīnusi šādam risinājuma variantam, ja tas būtu pieņemts? Neapšaubāmi, šāda Gada pārskata sagatavošanas process neprasītu daudz pūļu, pilnīgi iespējams, ka saskaņā ar grāmatvedības programmas iestatījumiem, šāds pārskats tiktu izdrukāts uz pāris lapām. Bet kādi ir zaudējumi no šāda „super atvieglotā” varianta? Pirmkārt, tas ir uzskaites analītiskums – piemēram, tas, ka pārskatā nav nepieciešamības sadalīt (sa-grupēt) izdevumus pa atsevišķiem posteņiem, novedīs pie visu izmaksu iekļaušanas „kopējā katlā” (īpaši, ja vadība nepievērš uzmanību iz-maksu analīzei un plānošanai). Tajā pašā laikā ar UIN apliekamā ienākuma bāzes noteikšanai nepieciešamas apjomīgas korekcijas izmaksu posteņos, kas nozīmē, ka izmaksām jābūt uz-skaitītām atsevišķos kontos. Tāpat jāatzīmē, ka pārlieku vienkāršota finanšu pārskata forma būs nepietiekama lēmumu pieņemšanai tādām finanšu pārskatu lietotāju grupām kā bankas, lī-zinga kompānijas, aizdevēji – visi no uzņēmu-

Republikas Finanšu ministrija, iekļauti pārstāv-ji gan no dažādām Latvijas Republikas minis-trijām un iestādēm – Finanšu ministrijas, Eko-nomikas ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta, gan arī no profesionālajām savienībām un organizācijām, kas apvieno biznesa un akadēmiskās vides ap-rindu pārstāvjus – Latvijas Republikas Grāmat-vežu asociācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Grāmatvedības ārpakal-pojumu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras u. c.

Viens no jaunās Grāmatvedības direktīvas mērķiem ir administratīvā sloga samazināšana mikrouzņēmumiem, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), labvēlīgas uzņēmējdar-bības vides izveidošana tiem (tajā skaitā biro-krātiskā sloga mazināšana, tiesiskā regulējuma uzlabošana) un to internacionalizācijas vei-cināšana. Piemēram, daļā jautājumu, kas skar mikrouzņēmumu darbību, ir atzīmēts, ka mik-rouzņēmumiem kā nelieliem uzņēmumiem jā-

izmanto iespēja sniegt vienkāršotus pārskatus (pat salīdzinājumā ar pārskatiem, ko sagatavo mazie uzņēmumi), jo šīs grupas uzņēmumiem ir ierobežoti resursi, kā arī šādu uzņēmumu pār-skatu lietotāju loks nav tik plašs.

Viens no vissvarīgākajiem jautājumiem Grā-matvedības direktīvas pārņemšanas procesā ir jautājums par katras uzņēmumu grupas finanšu pārskatu (iekļaujot pārskatus, ko sagatavo mikro-uzņēmumi un MVU) lietotāju vajadzību izpratni, kā arī sapratīga kompromisa un sava veida „līdz-svara” sasniegšanu starp finanšu pārskatu lieto-tāju interesēm un uzņēmumiem, kuri sastāda šos pārskatus, un tādā veidā tiek noslogoti.

Grāmatvedības direktīvā ir skaidri noteikts, kādi uzņēmumi uzskatāmi par mikrouzņēmu-miem, maziem uzņēmumiem, vidējiem uzņē-mumiem un lieliem uzņēmumiem.

Grāmatvedības direktīvas preambulas iz-pratnē administratīvais slogs, kas saistīts ar finanšu pārskatu sagatavošanu un sniegšanu, izpaužas:

Ak sieviete, ak sieviete -Tu esi mana dieviete!

Klēpjiem tulpītes Tev sūtu,Lai šai dienā

prieks Tev būtu!

8


ma visticamāk pieprasīs īpašu, atsevišķu finan-šu pārskatu sagatavošanu un sniegšanu, kas būs papildus slogs pārskatu sastādītājiem. Saprota-mas ir arī grāmatvežu profesijas pārstāvju ba-žas par to, ka grāmatvedības uzskaites standartu ievērošanas nepieciešamības trūkums, pārlieku vienkāršotu uzskaites metožu piemērošana var novest līdz profesionālo zināšanu un prasmju zaudējumam un profesijas degradācijai kopu-mā. Der atzīmēt, ka darba grupas dalībnieki ap-zinās šos riskus gan no sabiedrības un finanšu pārskatu lietotāju, gan no grāmatvežu profesi-jas puses. Šajā saistībā darba grupa kā mērķi izvirza nevis mikrouzņēmumu Gada pārskata formas pārlieku vienkāršošanu, bet gan finanšu pārskatu sagatavošanas normatīvā regulējuma izstrādi, ņemot vērā interešu saskaņošanu, kā arī proporcionalitāti, kas arī ir Grāmatvedības direktīvas galvenā ideja, uz kā vajadzētu balstīt jaunā regulējuma izstrādes pieeju.

Otrkārt, „administratīvā sloga” ma-zināšana Grāmatvedības direktīvā tiek uztverta kā iespēja apvienot atsevišķus posteņus vai kla-sificēt tos citos posteņos, kā arī iespēja piemērot tikai vienkāršotas novērtēšanas metodes (piemē-ram, netiek dota iespēja izmantot tirgus cenu me-todi). Kritiku izraisa arī pietiekošu skaidrojumu trūkums attiecībā uz vienu vai otru posteņu uz-skaiti. Kā piemēru šajā situācijā var minēt bio-loģiskos aktīvus. Šajā sakarā rodas neskaitāmi jautājumi arī attiecībā uz pārskatu iesniegšanu Elektroniskās Deklarēšanas sistēmā (EDS), kurā var nebūt iespējams atspoguļot visas iespējamās kombinācijas to vai citu posteņu iekļaušanai at-sevišķās aktīvu grupās. Bez tā, administratīvo slogu nemazinās Statistikas pārvaldes pieprasītā nepieciešamība papildus sagatavot statistiskas pārskatus, kuros tiek izmantota cita klasifikācijas sistēma, nekā uzņēmumā.

Treškārt, jaunās Grāmatvedības direktīvas ieviešana rada dažāda veida sarežģī-jumus terminoloģijā. Piemēram, mums ierasto jēdzienu „nolietojums”, „amortizācija” vietā tiek lietots termins „vērtības korekcija”. Tādā veidā darba grupai jaunā regulējuma termino-loģijas izklāstā jāņem vērā uzreiz vairāki as-pekti – esošā terminoloģija (gan Gada pārskatu likumā, gan Latvijas Grāmatvedības standartos kā labās prakses piemēros), termini, kuri tiek lietoti jaunajā Grāmatvedības direktīvā, Starp-tautiskajos Finanšu pārskatu standartos (SFPS).

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija regulāri informē tās biedrus par paveikto attiecībā uz likumprojektu, kas regulēs pārskatu sastādīšanu saskaņā ar Grāmatvedības direktīvu; asociācijas deleģētie pārstāvji aktīvi piedalās darba grupā, sagatavojot priekšlikumus un apkopojot no asociācijas dalībniekiem saņemtos komentārus, ierosinājumus un papildinājumus.

WWW.PVN.LVPVN2014

Viss par

PVN 2014 J A U N A I S L I K U M S J A U N I E N O T E I K U M I J A U N A D E K L A R Ā C I J A

J A U N A K Ā R T Ī B A B I B L I O T Ē K A

VISS

par

PVN

201

4

J A U N A K Ā R T Ī B A

Grāmata jau ir pārdošanāT. 29620020, 67331303.

11


10


Dr.oec. Ruta Šneidere ir LU Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore. Ir arī liela praktiskā darba pieredze, strādājot starptautiskā firmā par galveno grāmatvedi un finanšu direktori. Papildinājusi profesionālās zināšanas grāmatvedības jomā, iegūstot profesionāla grāmatveža sertifikātu un nodokļu konsultanta sertifikātu.

LR Grāmatvežu asociācijā, pārmaiņus pildot valdes priekšsēdētājas un valdes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus, rūpējas par grāmatvežu profesionālo zināšanu pilnveidošanu un sertifikācijas sistēmas nostiprināšanu.

Galvenais pētījumu virziens zinātniskajā darbībā ir grāmatvedība un uzskaites teorija un ar to saistītās problēmas – finanšu pārskatu kvalitāte un analīze, grāmatvežu profesionalitāte, nodokļu politika. Pēdējos desmit gados, iesaistot zinātniski pētnieciskajā darbā maģistrantus un doktorantus, pētījumu rezultāti apkopoti vairāk nekā 20 zinātniskajos rakstos, kas publicēti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos Latvijā gan starptautiskajos zinātniskajos izdevumos, kā arī prezentēti starptautiskajās konferencēs. Zinātniskās monogrāfijas „Finanšu analīzes metodes uzņēmuma maksātnespējas prognozēšanai” autore.

Ir Latvijas Zinātnes Padomes eksperte ekonomikā, LU EVF Promocijas padomes locekle, kā arī vairāku promocijas darbu un zinātnisko rakstu starptautiskā recenzente.

Piedalījusies vairāku ESF projektu īstenošanā, pašreiz ir eksperte ESF projektā „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana„

Grāmatvedība ir ne tikai ekonomikas zinātņu apakšnozare (grāmatvedība un uzskaites teorija), bet arī visas

valsts tautsaimniecības pamatnozare. Grā-matveža profesionālos pakalpojumus izmanto ikviena valsts, privātā vai nevalstiskā institū-cija, jo to veiksmīga funkcionēšana nav iedo-mājama bez saimniecisko darījumu, finanšu plūsmas un īpašuma uzskaites un analīzes. Raugoties no valsts ekonomiskās un sociālās

labklājības viedokļa, arī ēnu ekonomikas ap-karošanā un korupcijas mazināšanā būtiska nozīme ir profesionālo grāmatvežu darbībai, jo ētikas kodekss nosaka, ka grāmatvedībai ir jāapkopo finanšu un cita rakstura informācija un jāsniedz par to skaidrs un patiess priekš-stats, raksturojot arī darījumu patieso būtību. Grāmatveži ir tie, kas veic nodokļu aprēķinus un sagatavo dažādus pārskatus, ziņojumus un dekla-rācijas Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī sagata-

ruta Šneidere

ekonomikas doktore

latvijas republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle

lu ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore

Grāmatvežu profesionālo biedrību vēsturiskā attīstība

12


pašlaik ir vienīga institūcija, kas apvieno vairāk nekā 179 nacionālo grāmatvežu organizāciju no aptuveni 130 pasaules valstu privātajiem un valsts sektoriem, kā arī audita un izglītības jo-mām, kopumā apvienojot vairāk nekā 2,5 milj. grāmatvežu. Federācijai ir vairāki mērķi, kā gal-venos var minēt:

● grāmatvedības standartu lomas un grāmat-veža profesijas prestiža celšana;

● sadarbība ar starptautiskajām organizā-cijām nolūkā popularizēt grāmatvedības standartu ievērošanu un lietojumu visā pa-saulē;

● vadlīniju izstrāde profesionālo grāmatvežu izglītībai.

Organizācijas statūti uzliek pienākumu tās biedriem pielikt visas pūles, lai konkrētās valsts nacionālie grāmatvedības standarti atbilstu fe-derācijas izstrādātiem ieteikumiem.

Arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asoci-ācija ar tās biedru aktīvo darbošanos grāmatve-žu profesionālās izglītības jomā un veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem par grāmatvedības standartizāciju, grāmatvedības vēsturisko attīs-tību un labākās prakses ieviešanu, finanšu pār-skatu kvalitātes nodrošināšanu un grāmatvežu profesionālās sertifikācijas sistēmas ieviešanu, ir nodemonstrējusi augstu akadēmisko un pro-fesionālo kapacitāti, kā rezultātā 2013. gadā tika

uzņemta šajā prestižajā Starptautiskajā Grāmat-vežu federācijā.

Līdzīgi darbības mērķi ir arī reģionālajām grāmatvežu organizācijām. Kā nozīmīgākās or-ganizācijas Eiropas mērogā var minēt Eiropas grāmatvežu asociāciju (EAA) un Starptautisko grāmatvežu zinātnes un izglītības darbinieku asociāciju (IAAER). Eiropas grāmatvežu aso-ciācijas kongress ir svarīgākais akadēmiskais notikums grāmatvedības jomas speciālistiem. Ikgadējā kongresa mērķis ir veicināt un izpla-tīt akadēmiskās novitātes grāmatvedībā un ar to saistītās jomās, kā arī apkopot labāko praksi grā-matvežu apmācībai un izglītošanai, lai veicinā-tu starptautisko sadarbību. Katru gadu no 1.100 līdz 1.400 delegātu apmeklēt šo pasākumu, un paralēlās sesijās un pētniecības forumos tiek no-lasīti ap 800 referātu. Kongresi tiek organizēti sadarbībā ar universitātēm un katru gadu notiek citā valstī. Šogad notiks jau 37. Eiropas grāmat-vežu kongress, un tā norises vieta būs Tallina.

Arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asoci-ācijas biedri piedalās šajos kongresos, tā piln-veidojot gan savas zināšanas, gan nodrošinot ikdienas darbā atbilstošo starptautisko kvalifi-kācijas līmeni.

Nacionālās organizācijas ir skaitliski vislielā-kā grupa, jo gandrīz ikvienai pasaules valstij un atsevišķos gadījumos pat administratīvajai terito-

vo gadskārtējos finanšu pārskatus, kurus dažādu lēmumu pieņemšanā izmanto gan potenciālie investori, kreditori, darījumu partneri, darbinie-ki un valsts institūcijas. Grāmatvedības dati tiek izmantoti dažādu līmeņu lēmumu pieņemšanā, tie ir arī valsts pārvaldei galvenais informācijas avots budžeta izstrādei un tā izpildes analīzei. Tādēļ visnotaļ svarīga ir grāmatvežu profesio-nalitāte un sniegto pakalpojumu kvalitāte.

Kopš seniem laikiem katras profesijas pār-stāvji ir veidojuši profesionālās biedrības, lai rū-pētos par savu profesionālo izaugsmi un radošo spēju izkopšanu un lai sekmētu savas profesijas prestiža pieaugumu un vērtīgākās pieredzes ap-gūšanu. Grāmatvežiem pirmā šāda organizācija Collegio dei Raxonati tika izveidota 1581. gadā Venēcijā. Pēc dažiem gadiem Milānas grāmatveži apvienojās korporācijā, kas noteica vienotas algu likmes visiem šīs profesijas pārstāvjiem. Līdzīgas organizācijas tika izveidotas daudzās pasaules valstīs, tomēr, pēc zinātnieka Goldberga uzska-tiem, mūsdienu izpratnē to pirmsākumi ir meklē-jami 1853. gadā, Skotijā nodibinoties Grāmatvežu biedrībai (Society of Accountants in Edinburgh), kas reģistrēta 1854. gada oktobrī. Jau 1855. gadā analoģiska organizācija dibinājās arī Glāzgovā (The Institute of Accountants and Actuaries in Glasgow), bet 1870. gadā Liverpūlē savu apvienī-bu Institute of Chartered Accountants in England

and Wales nodibināja angļu grāmatveži. Pēc da-žiem gadiem līdzīgas organizācijas tika izveidotas Kanādā (1880. g.), Austrālijā (1886. g.), ASV un Krievijā (1887. g.), Īrijā (1888. g.), Jaunzēlandē (1894. g.) un Nīderlandē (1895. g.). Citās pasau-les valstīs šis process īpaši aktīvi norisinājies XX gs. trīsdesmitajos – piecdesmitajos gados (Vācijā, Francijā, Spānijā, Korejā, Japānā, Indijā u. c.).

Mūsdienās profesionālo grāmatvežu organizā-ciju skaits pasaulē pārsniedz dažus simtus, tās ir starptautiskās organizācijas, reģionālās organizā-cijas un nacionālās organizācijas.

Kā pirmo starptautisko organizāciju var minēt 1911. gadā Briselē dibināto Starptautisko Grā-matvežu asociāciju, kas nodarbojās ar uzskaites teorijas un terminoloģijas unifikācijas, kā arī ar grāmatvedības pasniegšanas kvalitātes problē-mām. Diemžēl Pirmais pasaules karš pārtrauca tās darbību un tikai pēc pusgadsimta ilga pārtrauku-ma, t. i., 1977. gadā ar XI Starptautiskā grāmat-vežu kongresa (Minhene) lēmumu tika izveidota Starptautiskā Grāmatvežu federācija (Interna-tional Federation of Accountants). Par federācijas nosacītu priekšteci var uzskatīt X Starptautiskajā grāmatvežu kongresā (Sidneja) dibināto Starptau-tisko Grāmatvedības profesijas koordinācijas ko-miteju (International Coordination Committee for the Accountancy Profession).

Starptautiskā Grāmatvežu federācija (IFAC)

13

8. marts ir tā diena,

kad sieviete ikviena

Ir pelnījusi ziedus

Un mīļus apskāvienus!

14


rijai ir sava profesionālā organizācija. Šīs profesio-nālās apvienības ir ļoti daudzveidīgas un tās atšķi-ras pēc vispārējiem darbības principiem. Tomēr tās visas vieno kāda atziņa – grāmatvedi nevar sagata-vot universitātē, nemaz nerunājot par koledžu vai mācību kursiem. Profesionālo kompetenci aplieci-nošu dokumentu ir iespējams saņemt tikai tad, ja pretendenta kvalifikāciju atzinusi attiecīgās valsts profesionālā grāmatvežu organizācija. Kļūt par tā-das asociācijas biedriem nemaz nav tik viegli – kā liecina statistika, vidēji pasaulē tikai 10% speciā-listu ir spējīgi nokārtot kvalifikācijas eksāmenus jau pirmajā reizē. Interesants fakts, ka Lielbritānijā ir vislielākais sertificēto grāmatvežu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, salīdzinājumā ar jebkuru citu Eiropas valsti.

Nacionālajā līmenī Latvijā visvecākā grāmatvežu profesionālā biedrība ir LR Grāmatvežu asociācija (LRGA). To kā sa-biedrisku profesionālu biedrību dibināja 1994. gadā grāmatvedības, audita un fi-nanšu praktiķi un šīs jomas zinātniskie un pedagoģiskie darbinieki, lai uz kopēju interešu pamata rūpētos par savu profe-sionālo izaugsmi un radošo spēju izkop-šanu, sekmētu savas profesijas prestiža pieaugumu un vērtīgākās pieredzes ap-gūšanu. Tādēļ tās galvenie uzdevumi ir pilnvei-dot grāmatvežu profesionālās zināšanas, nodro-šināt grāmatvežu sertifikācijas procesu, veicināt grāmatvežu profesijas reglamentācijas ieviešanu Latvijā, piedalīties dažāda līmeņa profesionālās izglītības studiju programmu ar specializāciju Grāmatvedība akreditācijas procesā eksperta līmenī un sadarboties ar citu valstu profesionā-lajām grāmatvežu biedrībām profesionālo jautā-jumu risināšanā. Pamatojoties uz starptautisko pieredzi, LR GA 2000. gadā uzsāka grāmatvežu sertifikāciju. Grāmatvežu sertifikācijas būtība – uz fundamentālo zināšanu bāzes, ko nodrošina augstākā izglītība, nepārtraukta profesionālo zi-

nāšanu un prasmju pilnveidošana atbilstoši so-ciālām un ekonomiskām valsts attīstības tenden-cēm. Sertifikācijas programmu izstrādāšanā pie-dalījās Latvijas augstskolu mācību spēki, kā arī Starptautiskās grāmatvežu zinātnes un izglītības darbinieku asociācijas konsultanti. Sertifikācijas programmas ir izstrādātas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē pieņemtajiem, kā arī Starptautiskās grāmatvežu federācijas Iz-glītības komitejas izstrādātām vadlīnijām:

● Augstākā izglītība un vispārējās prasmes – tās nostiprina fundamentālās zināšanas, kas ļauj profesionālam grāmatvedim adaptēties un nepārtraukti pilnveidoties karjeras laikā atbilstoši jaunākām tirgus prasībām.

● Grāmatvedības un ar to saistītās prasmes – finanšu un vadības grāmatvedība, nodokļu sistēma, komerctiesības, profesionālā ētika.

● Praktiskā darba pieredze, un nepārtraukta profesionālā tālāk izglītošanās.

Līdz šodienai profesionālās zināša-nas pilnveidojuši un sekmīgi nokārtojuši kvalifikācijas eksāmenus 387 grāmatve-ži, iegūstot profesionāla grāmatveža ser-tifikātu. Sertifikāta darbības termiņš ir 5 gadi, lai to pagarinātu, sertificētam grā-matvedim atbilstoši IFAC vadlīnijām un LRGA resertifikācijas nolikumam jāuztur profesionālais kvalifikācijas līmenis ser-tifikāta darbības laikā.

Grāmatveža misija ir kalpot visas sabiedrības interesēm. Latvijas brīvvalsts laikā grāmatvežu profesijai bija augsts prestižs. Tas veidojās dau-dzu gadu garumā. Profesionālās ētikas standarti un nepārtraukta profesionālā pilnveidošanās – tie ir grāmatveža profesijas prestiža stūrakmeņi. Tādēļ arī turpmāk LRGA rūpēsies par grāmat-vežu kvalifikācijas pilnveidošanu un profesijas prestiža stiprināšanu sabiedrībā.*R

akst

s sag

atav

ots,

izm

anto

jot d

r. oe

c. A

. Pra

uliņ

a zi

nātn

iskā

s pub

likāc

ijas.


Darbojoties sabiedriskajā praksē, esmu nonākusi pie dažādām pārdomām un seci-

nājumiem, par kuriem gribētu dalīties pārdomās šajā rakstā. Nākas sastapties ar dažādiem grāmatvežu profesijas pārstāvjiem, tāpēc joprojām uzskatu, ka grāmatvedības pakalpojumus vai pienākumus var veikt personas, kam ir atbilstoša izglītība.

Normatīvie akti, dibinot uzņēmu-mu, neizvirza dibinātājam prasību ie-celt par uzņēmuma vadītāju personu, kas ieguvusi izglītību uzņēmējdarbī-bas, nodokļu, ekonomista vai grāmat-vedības specialitātē. Šo uzņēmumu vadītāji slēdz līgumus par uzņēmuma grāmatvedības kārtošanu ar grāmat-vedi vai grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumu, par kuru kvalifikāciju viņi diemžēl nevar objektīvi spriest, tā kā lielākajai daļai pašiem nav pamatzi-nāšanu ne uzņēmuma vadībā, ne no-dokļu, ne grāmatvedības jautājumos.

Tāpēc praksē bieži gadās, ka šādi uzņēmumi, kas nepievērš uzmanību darbinieku kvalifikācijai nav ilgdzīvotāji, un to darbība beidzas ar nodok-ļu parādiem.

Savukārt grāmatvedības uzņēmumu dibinā-tājiem vai to vadītājiem uzņēmuma reģistrēša-nas brīdī likums arī neizvirza prasību apstiprināt zināšanas grāmatvedībā un nodokļu jautājumos. Tādejādi viņu klientiem rodas risks saņemt ne-kvalitatīvus pakalpojumus, no kā cieš citu grā-matvedības uzņēmumu prestižs. Šāda rīcība mu-dina veikt darbības, vēršoties pie likumdevēja ar lūgumu, sakārtot grāmatvedības profesiju un uzņēmējdarbību.

Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka visu grāmatvežu lielākā vēlēšanās ir grāmatveža profesijas kvalifikācijas kritēriju noteikšana, lai

16


Ņina vasiļevska


lrGa revīzijas komisijas loceklelr revīzijas konsultatīvās padomes locekle

rkP priekšsēdētāja vietniece

sia date v valdes locekle, īpašniece

aizkraukle, [email protected]

Grāmatvedis – valstī,

uzņēmumā, ģimenē

17

18


sniegt grāmatvedības pakalpojumus, mācības ir jāturpina. Papildus iepriekšminētajām mācībām neklātienē jāmācās finanšu grāmatvedība pēc tādas pašas sistēmas – mācības + darbs. Tam ir nepieciešami 3 gadi un 6 mēneši. Pēc mācībām tiek izsniegts sertifikāts. Tātad kopumā, lai va-rētu strādāt par grāmatvedi, ir jāmācās vismaz 6 gadi un 6 mēneši. Ja vēlas sastādīt finanšu un nodokļu pārskatus, tad jāmācās vēl 8 gadi un jānodod zvērests. Pēc zvēresta nodošanas iegūst nodokļu konsultanta sertifikātu. Tikai nodokļu konsultants drīkst sastādīt gada pārskatus un ci-tus finanšu pārskatus. Grāmatvedis nodarbojas ar attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanu grā-matvedības reģistros, darba algas aprēķināšanu, u. c. reģistru kārtošanu, bet ne ar gada pārskatu, nodokļu u. c. atskaišu sagatavošanu.

Kā redzams, Vācijā grāmatveža profesijai pieiet ar atbildību, saprotot, ka grāmatvedis ne-var būt darbinieks, kurš pabeidzis dažu mēnešu kursus. Tā ir profesija, kurā strādājot, nepiecie-šamas zināšanas, kas visu laiku jāpapildina.

Vēlētos, lai arī Latvijā tikpat nopietni kā Vā-cijā pieietu grāmatvežu darba nozīmīgumam un noteiktu grāmatvedības darbinieku kvalifikācijas kritērijus, kā arī šīs profesijas iekļaušanu regla-mentēto profesiju sarakstā, nevis aizbildinātos, ka citās ES valstīs tā nav. Neaizmirsīsim, ka Vā-cija arī ir ES dalībvalsts, turklāt viena no pirma-jām.

Otrs jautājums, par kuru gribētu parunāt, ir jautājums, par ko pēdējā laikā bieži runā un raksta – „aplokšņu” algas. Grāmatvežu dzīve jau tā ir noslogota ar dažādu atskaišu sniegšanu par darbiniekiem, ka reizēm šķiet, ka jāieslēdz hro-nometrs, lai kaut ko nenokavētu. Visas šīs atskai-tes jānodod tik bieži, lai uzņēmumā būtu mazāk iespēju nodarbināt darbiniekus bez līgumiem jeb lai samazinātu „ aplokšņu algas”. Tiek prātots, vai samazināsies „aplokšņu” algas, ja nodokļi no algām tiks samazināti? Cik vien atceros, iedzīvo-

tāju ienākuma nodoklis jau sākotnēji bija 25%, bet tas bija laikos, kad par mācībām un ārstēša-nos mums nekas nebija jāmaksā. Kas tad ir mai-nījies? Par izglītību un ārstēšanos maksājam, bet nodoklis, var teikt, – kāds bija tāds arī ir palicis... Vairāk gribu piedāvāt padomāt par citu nodokli – sociālo nodokli. Kā būtu, ja sociālais nodok-lis, ko ietur no mūsu darba algām tiktu mantots? Starp citu, arī šāda prakse ir Vācijā. Kaut kur ne-sen lasīju, ka mūsu valstī pensija tiek paredzēta uz 20 gadiem, bet tie, kas nenodzīvo līdz pensi-jai, to tā arī nekad nesaņem, protams, tāpēc arī rodas vēlēšanās strādāt neoficiāli, saņemt tūlīt un vairāk, jo tas „pēc tam” varbūt arī nepienāks, bet jādzīvo ir šodien. Ja katrs strādājošais zinātu, ka vismaz 50% no viņam pienākošās pensijas pēc tam saņemtu pārdzīvojošais laulātais, tad iedo-mājaties, vai tad kāds gribēs strādāt pa „melno” vai pa „pelēko”? Strādāt neoficiāli, tas nozīmētu to, ka viņa ģimene pēc tam nebūs nodrošināta. Domāju, ka neviens arī negribētu vairs strādāt neoficiāli, jo pēc tam nākotnē cietīs visa viņa ģi-mene, bet oficiāla darba rezultātā ģimenes locek-ļi tiks nodrošināti ar ienākumiem, un tas ir ļoti svarīgi! Visa šī pasākuma rezultātā atrisinātos vēl viena problēma, par kuru pēdējā laikā tiek daudz diskutēts – tiktu veidotas oficiālas ģime-nes, jo kā zināms, saskaņā ar Civillikumu tikai sieva var mantot vīra algu un otrādi, vīrs – sie-vas. Tātad, ja sociālais nodoklis tiktu mantots, pārdzīvojošais laulātais (bet ja tāda vairs nav, tad bērni) turpinātu saņemt vīra/sievas pensiju 50% apmērā par atlikušo gadu skaitu. Ja šāds lēmums tiktu pieņemts, domāju, ka valsts budžeta ieņē-mumi strauji pieaugtu, un tad atkal varētu lemt par nodokļa samazināšanu.

Mums atliek vēlēties, lai arī pie mums Latvi-jā būtu iespēja mantot pensiju, kas atrisinātu vai-rākas pašlaik esošās problēmas. Parasti saka, ja kaut ko ļoti grib, tad tas arī piepildās. Tad nu es to visiem mums novēlu – lai šīs idejas piepildās!

visiem būtu skaidrs, kam tad ir tiesības strādāt par grāmatvedi (arī tiem, kuriem liekas, ka viņi varētu būt grāmatveži pat bez pamatzināšanām), jo jautājums par grāmatvežu kvalifikāciju tiešām ir aktuāls. Grāmatvežu kļūdas uzņēmumu var novest līdz bankrotam – grāmatveža nezināšanas un nepietiekamas kvalifikācijas dēļ neatbilstoši likumam var aprēķināt mazākus nodokļu maksā-jumus, kā rezultātā uzņēmumam pēc tam veido-jas nodokļu uzrēķini.

Uzskatu, ka tieši tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu ministrijai ir jāatbalsta grāmatvedības darbinieku kvalifikācijas kritēriju noteikšana un šīs profesijas iekļaušana reglamentēto profesiju sarakstā.Jāatzīmē gan, ka nesen (21.05.2013.) tika

veikti grozījumi MK noteikumos Nr.585 „Notei-kumi par grāmatvedības kārtošanu un organizā-ciju”, nosakot, ka „grāmatvedības kārtošanu veic konkrētos grāmatvedības jautājumos kompeten-ta persona – grāmatvedis vai ārpakalpojumu grā-matvedis, un ar šo personu ir noslēgts attiecīgs rakstveida līgums, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos.”

Likās – nu beidzot „ aisbergs” ir sakustējies, jo tiek dota definīcija, kas ir grāmatvedis un ār-pakalpojumu grāmatvedis:

„Grāmatvedis – fiziska persona, kuras kvali-fikācija atbilst Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumos Nr.461 „Noteikumi par Profe-siju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamat-uzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēša-nas kārtību” minētajai grāmatveža ceturtā vai trešā līmeņa kvalifikācijai un kuras kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms

vai apliecība), tomēr neaizliedzot par grāmatvedi strādāt arī tādai fiziskajai personai, kuras kom-petenci attiecīgajos grāmatvedības jautājumos apliecina pieredze vai grāmatveža kompetences sertifikāts.

Ārpakalpojumu grāmatvedis – persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmu-mu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus.”

Un tomēr esmu neizpratnē, kāpēc kādam va-jadzēja tērēt laiku, lai veiktu šo noteikumu grozī-jumus, kuri vienalga neko nemaina. Tas ir tikpat kā pamainīt vietām saskaitāmos – summa no tā nemainās. Rodas tikai jauni jautājumi – kas un kā šo pieredzi apliecina un vai Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudes, pārbaudīs, vai uzņē-mumā grāmatvedības kārtošanu veic konkrētos grāmatvedības jautājumos kompetenta persona? Daudzi no MK noteikumu „ Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” punktiem ir iekļauti tematiskās pārbaudes aktā, varbūt VID iekļaus arī šos punktus? VID šādā veidā varētu izrādīt ie-interesētību par to, lai grāmatvedību kārtotu tie-šām kvalificēti speciālisti, un tādā veidā kopumā sekmētu stāvokli valstī ar precīzākiem nodokļu aprēķiniem.

Kādu laiku iepriekš bija radusies iespēja pa-būt Vācijā, kur izmantoju iespēju aprunāties ar nodokļu konsultantu, kurš pastāstīja, kādas pra-sības Vācijas likumdošanā ir grāmatveža profe-sijai. Vācijā grāmatvedību var kārtot tikai tie, kuri ir apgruvuši grāmatvedības pamatus. Tur-klāt grāmatvedības pamati jeb vispārējā grāmat-vedība tiek apgūta katrā specialitātē. Lai strādā-tu par grāmatvedi, pēc 9. klases pabeigšanas 3 gadus jāmācās tādā specialitātē, kur programmās kā mācību priekšmets ir iekļauta grāmatvedība un šajā priekšmetā ir nokārtots arī eksāmens. Nosacījums, lai pēc 9. klases varētu mācīties grāmatvedību, ir jāatrod arī darba vieta grāmat-vedības praksei. Savukārt, lai pēc tam varētu

19

20


21


Starptautiskā Sekretariāta kompetence ietver kontaktus ar starptautiskajām institūcijām un organizācijām, t.sk. Starptautisko grāmatvežu federāciju (International Federation of Accountants – IFAC) un Eiropas grāmatvežu federāciju (Federation of European Accountants – FEE). Metodoloģijas komitejas galvenās funkcijas ir nodrošināt normatīvo aktu (likumu, Ministru kabineta noteikumu u. c.) un profesionālo standartu grozījumu izskatīšanas procesu asociācijas biedru vidū, apkopot saņemtos viedokļus un sagatavot asociācijas viedokli par attiecīgajām jomām.

Starptautiskajā auditorfirmā SIA „AUDIT ADVICE”, Nexia International Olga ir sadarbības programmu koordinējošā partnere un ekonomikas pētījumu un vadības konsultāciju departamenta vadītāja. Olga iesaistās SIA „AUDIT ADVICE”, Nexia International realizējamos projektu uzdevumos, tajā skaitā grāmatvedības un revīzijas jomā. Olgas padziļinātās izpētes objekts ir Starptautiskie grāmatvedības standarti/Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (IAS, IFRS), tajā skaitā maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Olgai ir sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā – Mg. soc., kas ir iegūts Rīgas Tehniskajā universitātē Inženierekonomikas un vadības fakultātē. Olga ir ieguvusi Profesionāla grāmatveža sertifikātu (Sertifikāts Nr. 387), izpildot Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas profesionāla grāmatveža kvalifikācijas prasības. Olga turpina pilnveidot savas iemaņas, pašlaik viņa ir Zvērinātu sertificētu grāmatvežu asociācijas (Association of Chartered Certified Accountants – ACCA) kvalifikācijas studente.

olga molčanova


lrGa starptautiskā sekretariāta vadītāja

lrGa metodoloģijas komitejas vadītāja

Dividenžu un

ārkārtas dividenžu uzskaites nianses

un atspoguļošana sabiedrību finanšu pārskatos

23

Nodokļu jautājumi. Atbildes un risinājumi. 2014./03.-04.Nodokļu jautājumi. Atbildes un risinājumi. 2014./03.–04.

Grāmatojumi

Dividenžu saņēmējs – fiziska persona Dividenžu saņēmējs – juridiska persona

dividendes attiecināmas uz ienākumiem no kapitāla (sākot ar 2012.gadu);

par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un ienākuma izmaksas dienu tiek uzskatīta diena, kad dividendes ir aprēķinātas (likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 16.1 panta 8.punkts), neatkarīgi no tā, vai dividendes faktiski ir izmaksātas. Tādejādi valsts saņem ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) uzreiz pēc tam, kad tiek pieņemts lēmums par peļņas sadali;

apliekamas ar IIN 10% likmi (gan rezidentiem, gan nerezidentiem);

sabiedrība ietur un iemaksā budžetā IIN ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 5.datumam;

sabiedrība nosūta Valsts ieņēmumu dienestam (VID) „Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām” ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam, norādot šajā paziņojumā fiziskas personas ienākuma veida kodu 1011 (dividendes) un ieturēto IIN.

dividenžu izmaksa iekšzemes sabiedrību starpā netiek aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN);

ar 2013. gadu dividendes, kuras izmaksā juridiskai personai – citas valsts rezidentam, izņemot zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās reģistrētai personai, ir atbrīvotas no nodokļa ieturēšanas Latvijā;

ar 2013. gadu dividendēm, kuras izmaksā personām (juridiskām, fiziskām un citām personām), kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ir piemērojama UIN 15% likme.

Dividenžu aprēķināšana

Sākot ar 2013. gada 1. jūliju, no Komerclikuma tika izslēgta norma, kas noteica, ka dalībnie-kiem dividendes nosakāmas un aprēķināmas reizi gadā. Līdz ar šo jauno regulējumu, dividenžu aprēķināšanas biežums vairs netiek ierobežots, sadalot pārskata gada peļņu, un sabiedrības dalīb-nieki var noteikt un aprēķināt dividendes arī vairākas reizes viena kalendārā gada ietvaros, attiecīgi pieņemot vienīgā dalībnieka lēmumu vai dalībnieku kopsapulces lēmumu par peļņas sadali. Šis regulējums ļauj sabiedrībām labāk plānot naudas plūsmu, jo, ja sabiedrības dalībnieki ir fiziskās personas, pašlaik pastāv iespēja maksāt no dividenžu ienākuma ieturēto IIN līdz ar dividenžu ap-rēķināšanu vairākas reizes gadā nevis vienreiz gadā aprēķināt dividendes, uzreiz samaksāt IIN no visas dividenžu ienākuma summas, bet faktiski izmaksāt dividendes dalībniekiem vēlāk.

Grāmatojuma datums – dalībnieka lēmums/dalībnieku sapulces lēmums:D Nesadalītā peļņa EUR 1 000K Norēķini par pārskata gada dividendēm EUR 1 000

1. DividendesGrāmatvedības uzskaite

Dividendes ir tīrās peļņas sadalījums, kas ir attiecināma uz sabiedrības dalībniekiem/akcionāriem, līdz ar ko dividendes nav norakstāmas sabiedrības izdevumos peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tā vie-tā dividendes jāuzskaita kā nesadalītās peļņas samazinājums, kas ir uzrādāms pašu kapitāla izmaiņu pārskatā.

Tabulā redzams, kā dividendes parādās finanšu pārskatos (ja vispār parādās):

Finanšu pārskats Dividenžu ietekmeBilance Pirms dividendes tiek aprēķinātas un izmaksātas, ietekmes uz bi-

lanci navKad dividendes ir aprēķinātas, tiek samazināts atlikums postenī „Nesadalītā peļņa” un palielināts atlikums postenī „Neizmaksātas dividendes”Kad dividendes ir izmaksātas, tiek samazināti atlikumi posteņos „Neizmaksātas dividendes” un „Nauda”

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Nav ietekmes, jo dividendes nav izdevumi

Naudas plūsmas pārskats Sadaļā „Finansēšanas darbības naudas plūsma” tiek parādīta nau-das izmaksa pārskata perioda postenī „Izmaksātās dividendes”

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

Dividendes tiek parādītas kā nesadalītas peļņas samazinājums rin-dā „Aprēķinātas dividendes”

Pielikums Īsu aprakstu par dividenžu izmaksu un aprēķinātajām, bet neiz-maksātajām dividendēm var iekļaut arī pielikumā, kas ir finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

Lai zem Tava loga,

Vienmēr rozā rozes zied,

Un zem Tavām rozā rozēm

zaļa varde dzied!22

24 25


● ārkārtas dividenžu noteikšana un aprēķināša-na jānosaka sabiedrības statūtos;

● statūtos jāparedz arī nosacījums vai termiņš, kuram iestājoties nosakāms termiņš, kādā valde sasauc dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu;

● valde nesasauc dalībnieku sapulci, ja saskaņā ar saimnieciskās darbības pārskatu, kas saga-tavots par ārkārtas dividenžu izmaksas perio-du, sabiedrībai nav peļņas;

● valde sagatavo un iesniedz dalībnieku sa-pulcei sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu par periodu, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes, un priekšlikumu par ār-kārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Dalībnieku sapulce nevar noteikt lielāku ār-kārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par to, kas noteikta valdes priekšlikumā;

● sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu un derīgs 3 mēnešus pēc tā pārskata perioda beigām, par kuru tas ir sagatavots;

● valdes apliecinājumi dalībnieku sapulcē – sa-biedrības finansiālais stāvoklis līdz dalībnie-ku sapulces dienai nav būtiski pasliktinājies un ārkārtas dividenžu izmaksa nerada risku sabiedrības saistību izpildei atlikušajos pār-skata gada mēnešos;

● ne vairāk kā 85% no peļņas, kas gūta periodā, par kuru ārkārtas dividendes noteiktas, var tikt izmaksāti kā ārkārtas dividendes;

● ārkārtas dividenžu izmaksas biežums – ne agrāk kā 3 mēneši pēc iepriekšēja dalībnieku sapulces lēmuma par dividenžu izmaksu;

● nosacījums ārkārtas dividenžu noteikšanai un izmaksai – dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas dienā sabiedrībai nav nodokļu parādu, nav atliktu vai termiņos sadalītu no-dokļu maksājumu un sabiedrības veicamie nodokļu avansa maksājumi nav samazināti.

● sabiedrības pamatkapitāls nevar būt mazāks par Komerclikumā noteikto minimālo pa-matkapitāla lielumu (Komerclikuma 185. pants, EUR 2 800);

● ja ārkārtas dividendes ir izmaksātas, bet sa-biedrības pārskata gada darbības rezultāts būs zaudējumi, ārkārtas dividenžu summa ir pieskaitāma pie izdevumiem, kas nav tie-ši saistīti ar saimniecisko darbību (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5. panta 1. daļa), un tai piemērojams koeficients 1,5 UIN deklarācijā;

● ja sabiedrības dalībnieks ir fiziskā persona, pēc gada pārskata apstiprināšanas IIN piemē-rojams tikai starpībai starp aprēķinātajām di-videndēm un aprēķinātajām ārkārtas dividen-dēm. Jāņem vērā, ja pārskata gada darbības rezultāts būs zaudējumi, samaksātais IIN var nebūt atgūstams atpakaļ.Lai noteiktu kārtību, kādā sabiedrība uzskai-

ta un finanšu pārskatā atspoguļo ārkārtas divi-dendes, būs veicami grozījumi Gada pārskatu li-kumā. Pašlaik notiek likumprojekta izstrāde par finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu atbilstoši jaunās grāmatvedības direktīvas (Eiropas Parlamenta un Padomes Di-rektīva 2013/34/ES) prasībām. Plānots, ka jautā-jumi saistībā ar ārkārtas dividendēm šajā likum-projektā tiks atrunāti atsevišķi.

Piemērs dividenžu un ārkārtas dividenžu uzskaitei un atspoguļošanai sabiedrības finan-šu pārskatos.

SIA „ABC” vienīgais dalībnieks ir fiziskā persona. SIA „ABC” finanšu gads sakrīt ar ka-lendāro gadu. Pārskata gada laikā, kas beidzās 2013. gada 31. decembrī:

● tika pieņemts vienīgā dalībnieka lēmums par 2012. gada peļņas EUR 2 000 apmērā izmaksu dividendēs;

● tika izmaksātas ārkārtas dividende – EUR 500.No dividenžu ienākuma ir ieturams IIN 10%.

Ar to pašu datumu veicams vēl viens grāmatojums ieturētajam IIN:

D Norēķini par pārskata gada dividendēm EUR 100

K Norēķini par iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 100

Dividenžu izmaksaKomerclikuma 161. pants nosaka:

dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai;

dividendes aprēķināmas un izmaksājamas par pilnībā apmaksātām daļām;

dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali;

dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja no gada pārskata izriet, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu.

D Norēķini par pārskata gada dividendēm EUR 900

K Banka / Kase EUR 900

Tātad, izmaksājamā dividenžu summa dalībnie-kam – fiziskai personai būs par 10% mazāka nekā ap-rēķinātas dividendes.

Jāatceras, ja dividendes tiks izmaksātas skaidrā naudā no kases, un darījuma summa vienā operācijā ar fizisko personu pārsniegs EUR 3 000, šis darījums ar fizisko personu – dalībnieku jādeklarē VID līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārim (likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30. panta 7. daļa), no-dodot „Deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem da-rījumiem”.

D Norēķini par pārskata gada dividendēm EUR 1 000

K Banka / Kase EUR 1 000

2. Ārkārtas dividendesĀrkārtas dividendes ir dividendes, kas aprēķināmas un izmaksājamas no peļņas, kas gūta periodā

pēc iepriekšējā pārskata gada beigām un pirms ir zināma sabiedrības peļņa par pārskata gadu. Sabied-rība var izvēlēties maksāt ārkārtas dividendes pēc pārskata ceturkšņa vai pusgada, ja vien ir pieejama iepriekšējo periodu nesadalīta peļņa. Komerclikumā tika veikti grozījumi, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. jūlijā, paredzot ieviest šo jauno jēdzienu un iekļaut 161.1 pantu „Ārkārtas dividendes”:

26


Pārskata gada laikā, kas beidzās 2013. gada 31. decembrī, tika veikti šādi grāmatvedības ieraksti:

Dividendes par 2012. gaduDividenžu par 2012. gadu aprēķināšana

D Nesadalītā peļņa – EUR 2 000K Norēķini par pārskata gada dividendēm – EUR 2 000Ieturētais IIN 10%: EUR 2 000 * 10%D Norēķini par pārskata gada dividendēm – EUR 200K Norēķini par iedzīvotāju ienākuma nodokli – EUR 200

Dividenžu par 2012. gadu izmaksaD Norēķini par pārskata gada dividendēm – EUR 1 800D Norēķini par iedzīvotāju ienākuma nodokli – EUR 200K Banka / Kase – EUR 2 000

Ārkārtas dividendes 2013. gadā:Ārkārtas dividenžu aprēķināšana 2013. gadā

D Nesadalītā peļņa – EUR 500K Norēķini par pārskata gada dividendēm – EUR 500Ieturētais IIN 10%: EUR 500 * 10%D Norēķini par pārskata gada dividendēm – EUR 50K Norēķini par iedzīvotāju ienākuma nodokli – EUR 50

Ārkārtas dividenžu izmaksa 2013. gadāD Norēķini par pārskata gada dividendēm – EUR 450D Norēķini par iedzīvotāju ienākuma nodokli – EUR 50K Banka / Kase – EUR 500

Informācija, kas attiecas uz dividendēm un ārkārtas dividendēm, ir uzrādāma pašu kapitāla izmai-ņu pārskata un naudas plūsmas pārskatā šādi:

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

Daļu kapitāls Nesadalītā peļņa KOPĀ

EUR EUR EUR

2011. gada 31. decembrī 3 000 3 000 6 000Aprēķinātas dividendes - (3 000) (3 000)Pārskata gada peļņa - 2 000 2 0002012. gada 31. decembrī 3 000 2 000 5 000Aprēķinātas dividendes - (2 000) (2 000)Aprēķinātas ārkārtas dividendes - (500) (500)Pārskata gada peļņa - 3 000 3 0002013. gada 31. decembrī 3 000 2 500 5 500

Naudas plūsmas pārskats2013. 2012.

Finansēšanas darbības naudas plūsma EUR EURIzmaksātās dividendes (2 500) (3 000)

ilze Birzniece


sia konsultācijas un audits valdes locekle

sertificēta nodokļu konsultante

Nodokļu jautājumi. Atbildes un risinājumi. 2014./03.–04. Nodokļu jautājumi. Atbildes un risinājumi. 2014./03.-04.

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA) kā sabiedriska profesionāla biedrība ir dibināta 1994. gadā, un 2014. gada 28. martā LRGA būs 20 gadi! Visi ir aicināti piedalīties svinīgajā pasākumā – LRGA kongresā, kas būs veltīts LRGA jubilejai un uzņemšanai Starptautiskajā grāmatvežu federācijā (IFAC).

LRGA dibināja grāmatvedības, audita un finanšu speciālisti, kā arī šo specialitāšu zinātniskie un pedagoģiskie darbinieki, lai uz kopēju interešu pamata rūpētos par savu profesionālo izaugsmi un radošo spēju izkopšanu, sekmētu savas profesijas prestiža pieaugumu un vērtīgākās pieredzes apgūšanu. Šodien biedrība apvieno sertificētus profesionālus grāmatvežus un citus grāmatvedības un audita jomas speciālistus, kas aktīvi piedalās dažādu profesionālo jautājumu risināšanā.

Gatavojoties kongresam un pārdomājot mūsu biedrības mērķus un būtību, jāsecina, ka tie uzdevumi, kas tika izvirzīti, dibinot LRGA, vēl arvien ir aktuāli. Joprojām Latvijā nepastāv grāmatvežu profesionālās darbības reglamentācija.

Un arī 2013. gadā veiktie grozījumi nor-matīvajos aktos grāmatvedības jomā neko ne-izmainīja esošajā situācijā.

Arī 2013. gada 21. maijā Ministru kabi-neta pieņemtie noteikumi Nr.256 „Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra no-

Grāmatvežu profesijas

reglamentēšana:

būt vai nebūt?

28 29

teikumos Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedī-bas kārtošanu un organizāciju””, kas publicēti 2013. gada 23. maija laikrakstā „Latvijas Vēst-nesis” Nr.98 (4904) un stājās spēkā 2013. gada 24. maijā.

Šajā normatīvajā aktā – Ministru kabine-ta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un or-ganizāciju” (turpmāk – noteikumi Nr.585) gan ir veikti vairāki vērā ņemami grozījumi:

Pirmkārt, papildināts noteikumu Nr.585 8.2 punkts, nosakot, ka par naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem var izmantot arī

sabiedriskā transporta biļetes (autotransporta, tramvaja, trolejbusu, elektrovilcienu, u. c.), kas sagatavotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu un kuras izsniedzot saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada no-teikumu Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lie-tošanas kārtība” (turpmāk noteikumi Nr.282) prasībām, var nelietot kases aparātus (atļauts neizsniegt kases čekus).

Līdz šim MK noteikumos Nr.585 netika skaidrots, vai par naudas apliecinošiem do-kumentiem var izmantot arī biļetes, kas saga-


tavotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadājumiem. Noteikumu Nr. 282 71.5. apakšpunktā ir noteikts, ka kases aparā-tus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas nodokļu un citu maksājumu reģistrē-šanai var nelietot personas, kuras pārdod tikai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu noformētas pilsētas sabiedriskā transporta (autotransporta, tramvaju un trolej-busu) biļetes (arī bagāžu biļetes) un abonemen-ta braukšanas dokumentus, izsniedzot biļeti vai abonementa braukšanas dokumentu. Tātad no-teikumi Nr.282 pieļauj, ka var izsniegt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadā-šanu noformētas pilsētas sabiedriskā transporta (autotransporta, tramvaju un trolejbusu) biļetes (arī bagāžas biļetes) un abonementa braukšanas dokumentus. Līdz ar to Noteikumu Nr.585 8.² punkts tika papildināts, atzīstot, ka par naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem var iz-mantot arī šādas biļetes.

Otrkārt, papildināts noteikumu Nr.585 47.3 punkts, nosakot, ka viens pārskata gada slēgu-ma preču inventarizācijas saraksta eksemplārs vai tā kopija jāuzglabā preču saņemšanas vietā līdz nākamajai pārskata gada slēguma inventa-rizācijai.

Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu kontroles pasākumus, bieži vien ne-var pabeigt tos uzsākšanas dienā, jo nodokļu maksātājs inventarizācijas sarakstu var uzrā-dīt, piemēram, tikai nākamajā darbadienā vai arī pārbaudes veicēji inventarizācijas sarakstu var iegūt nodokļu maksātāja juridiskajā adresē, kura daļā gadījumu atrodas citā administratīva-jā teritorijā. Tas rada papildu slogu pārbaudes veicējam un tāpēc, acīmredzot, lai to mazinātu, nodokļu maksātājiem ir par vienu pienākumu vairāk.

Vai šī norma palīdzēs Valsts ieņēmumu die-nestam identificēt negodprātīgus nodokļu mak-

sātājus, rādīs laiks.Treškārt, svītrota noteikumu Nr.585 IV1

nodaļa „Grāmatvedības darba organizācija uz-ņēmumā”, kas noteica, ka uzņēmumā grāmat-vedību var kārtot viens vai vairāki uzņēmuma grāmatveži, cits uzņēmums – grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs (šajos gadījumos ar šīm personām bija jānoslēdz attiecīgi darba lī-gums vai uzņēmuma līgums) vai pats uzņēmu-ma vadītājs, ja tas ir kapitālsabiedrības vienī-gais īpašnieks un vienīgais valdes loceklis. Ar grozījumiem precizētās grāmatvedības darba organizācijas prasības iekļautas V nodaļā un 69. punkts papildināts, nosakot, ka uzņēmuma grāmatvedības kārtošanu var veikt konkrētos grāmatvedības jautājumos kompetenta persona – grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis, ar kuru uzņēmums noslēdzis rakstveida līgumu.

Līdz augšminēto grozījumu spēkā stāša-nās laikam, ja kapitālsabiedrībai bija vairāk nekā viens dalībnieks vai vairāki valdes locek-ļi, valdes loceklis varēja kārtot grāmatvedību, tikai tad, ja kapitālsabiedrība ar to bija noslē-gusi darba līgumu. MK, pieņemot jaunos gro-zījumus, atsaucas uz Tieslietu ministriju, kas ir norādījusi, ka kapitālsabiedrības valdes locekļa vadības funkcija aptver arī kapitālsabiedrības grāmatvedības kārtošanu. Tā kā kapitālsabied-rības valdes loceklis savus pienākumus pilda, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu, tam nav obligāti jānoslēdz ar kapitālsabiedrību darba lī-gums vai līgums par kapitālsabiedrības grāmat-vedības kārtošanu. Kapitālsabiedrības valdes loceklis bija tiesīgs savus pienākumus pildīt arī, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu, un tam nebija obligāti jānoslēdz ar kapitālsabied-rību darba līgums. Turklāt, saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. panta trešo un ceturto daļu uzņēmuma vadītājs (kapitālsabiedrības ga-dījumā – valde) ir atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu. Kapitālsabiedrības valdes atbildība

par grāmatvedības kārtošanu nostiprināta arī Komerclikumā (301. panta otrā daļa). Arī Ko-merclikuma 169. pantā vispārīgi noteikta kapi-tālsabiedrības valdes locekļa atbildība, ja valdes loceklis nav rīkojies atbilstoši krietna un rūpīga saimnieka principam. Tas nozīmē, ka valdes lo-ceklis ir atbildīgs arī par likumos noteikto grā-matvedības prasību ievērošanu. No minētajām likuma normām izriet, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis var lemt par to, vai grāmatvedī-bu kārtot pašam vai arī to uzticēt citai personai (darbiniekam vai citam komersantam). Ja val-des loceklim trūkst kompetences pašam kārtot uzņēmuma grāmatvedību, tam atbilstoši kapi-tālsabiedrības korporatīvās pārvaldības princi-piem ir pat pienākums grāmatvedības kārtošanu deleģēt citai personai.

Līdz šim Noteikumos Nr.585 paredzētais pienākums valdes loceklim noslēgt darba līgu-mu, lai pats valdes loceklis varētu kārtot kapitāl-sabiedrības grāmatvedību (ja kapitālsabiedrībā ir vairāki valdes locekļi), ir pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normām, kas ļauj valdes loceklim pildīt savus pienākumus, pamatojoties uz pilnvarojuma līguma, kā arī paredz valdes locekļa atbildību par grāmatvedības kārtošanu.

Tieslietu ministrija ir secinājusi, ka No-teikumu Nr.585 67.¹ punktā paredzētajiem uzņēmumu grāmatvedības kārtošanas ierobe-žojumiem nav pamatojuma, tāpēc jāļauj bez ierobežojumiem kapitālsabiedrību valdes lo-cekļiem kārtot kapitālsabiedrības grāmatve-dību un iesaka svītrot visu Noteikumu Nr.585 IV¹ nodaļu, jo minētās nodaļas 67.² punktā ir dublētas citos normatīvajos aktos (piemēram, Civillikuma 2212–2229. pantu par uzņēmu-ma līgumu; Civillikuma 2178–2195. pantu un Darba likuma 28. panta pirmo daļu par darba līgumu) noteiktās prasības par līguma slēgšanu un līguma sastāvdaļām gadījumā, ja uzņēmuma vadītājs pats nekārto grāmatvedību, bet uztic to

darīt citai personai (darbiniekam vai citam ko-mersantam).

Ceturtkārt, noteikumi Nr.585 papildināti ar 69.1 punktu, kurā sniegts terminu „grāmatvedis” un „ārpakalpojumu grāmatvedis” skaidrojums.

Grāmatvedis ir persona, kurai ir ceturtā vai trešā līmeņa grāmatveža kvalifikācija atbilsto-ši Ministru kabineta 2010. gada 18. maija no-teikumiem Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošajiem pamat-uzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktua-lizēšanas kārtību”, tomēr grāmatveža pienā-kumus atļauts veikt arī fiziskai personai, kuras kompetenci apliecina profesionālā pieredze vai grāmatveža sertifikāts.

Ārpakalpojumu grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu (izņe-mot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus.

Šāda vienkāršota pieeja grāmatvežu un ārpakalpojumu grāmatvežu termina skaidro-jumam pārsteidz. Nav skaidrots, kā novērtēt ārpakalpojuma grāmatveža kompetenci, ne arī kādas kvalifikācijas prasības tiek izvirzītas per-sonai, lai tā iegūtu grāmatveža sertifikātu. Kā liecina autores personiskā pieredze, kontaktējo-ties ar grāmatvedības jomas speciālistiem starp-tautiskajās konferencēs, kā arī iepazīstoties ar literatūru par grāmatvežu profesijas nozīmi sa-biedrībā, var teikt, ka jēdzienam «profesionāls grāmatvedis» mūsdienu izpratnē ir daudz pla-šāks skatījums, nekā tas bija profesijas attīstī-bas sākumā. Šodien profesionāls grāmatvedis ir speciālists, kurš augstākās izglītības iestādē studējis ekonomiku un grāmatvedību un, piln-veidojot profesionālās zināšanas, specializējies auditā, grāmatvedībā, vai nodokļos.

Grāmatvedības darba saturu reglamentē virkne normatīvo aktu (likumi „Par grāmatve-dību” „Gada pārskatu likums” „Konsolidēto

30 31

32


gada pārskatu likums”, „Komerclikums”, nor-matīvie akti nodokļu, sociālā un darba likumdo-šanas sfērā, Starptautiskie grāmatvedības stan-darti/Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi par gada pārskatu sagatavošanu, Eiropas Parla-menta un Padomes Regulas par Starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu un da-žādi MK noteikumi). Grāmatvedību regulējošo normatīvo aktu un standartu prasību ievērošana izvirza noteiktas prasības profesionālo zinā-šanu un prasmju kopumam, kas nepieciešams grāmatvedim pildot profesionālos pienākumus.

Latvijā pašreiz nepastāv grāmatvežu pro-fesionālās darbības reglamentācija (izņēmums – zvērināts revidents), salīdzinot ar praksi citās ekonomiski attīstītās valstīs. Šāda situācija ne-gatīvi ietekmē visas tautsaimniecības attīstību. Ļaujot sniegt neprofesionālus pakalpojumus grāmatvedības jomā, Latvija kā valsts zaudē iespēju piesaistīt tik ļoti nepieciešamos ārval-stu investorus, valsts budžets zaudē iespējamos nodokļu ieņēmumus, zaudē sabiedrība kopumā, ja profesionālās vērtības no valsts puses tiek noniecinātas. Tiek kropļota konkurences vide grāmatvedības pakalpojumu jomā, kā arī mūsu valsts grāmatvežiem zināmā mērā ir liegta pro-fesionālā darbība citās ES dalībvalstīs. Raugo-ties no valsts ekonomiskās un sociālās labklā-jības viedokļa, arī ēnu ekonomikas apkaroša-nā būtiska nozīme ir profesionālo grāmatvežu darbībai, jo saimniecisko un finanšu darījumu atspoguļošana ir balstīta uz ētikas principu ie-vērošanu.

Apzinoties, ka viens no finanšu pārskatu un nodokļu deklarāciju ticamības un kvalitātes kritērijiem ir grāmatvežu kompetence, atbilsto-ši labākai starptautiskai praksei, mūsu biedrība – LRGA – uzskata, ka nepieciešams grāmatve-žu profesiju iekļaut reglamentēto profesiju sa-rakstā, veicot grozījumus likumā „Par grāmat-

vedību”, „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un no tā izrietošos Ministru kabineta noteikumos.

Profesionālās kvalifikācijas sertifikāts „ser-tificēts grāmatvedis” būtu nepieciešams sa-biedriskajā praksē strādājošiem grāmatvežiem ( ārpakalpojumu sniedzējiem) un tā iegūšanai jānosaka kritēriji, līdzīgi kā tos noteikusi Starp-tautiskā grāmatvežu federācija. Valstisko pār-raudzību grāmatvežu profesionālās darbības reglamentācijas ieviešanai un nodrošināšanai varētu veikt Finanšu ministrija

Grāmatvežu profesijas reglamentēšana dotu pozitīvu ietekmi:1) ēnu ekonomikas apkarošanai un budžeta ie-

ņēmumu palielināšanai,2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iz-

skaušanai,3) normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai, 4) sabiedriski nozīmīgās grāmatvežu profesi-

jas aizsargāšanai pret nekvalificētu personu iesaistīšanos,

5) finanšu pārskatu kvalitātes uzlabošanai un nodokļu deklarāciju korektai sagatavošanai,

6) godīgas konkurences nodrošināšanai grā-matvedības pakalpojumu tirgū un sekmēs personas brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas priekšrocības vie-notā ES tirgū,

7) uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstībai.

Papildinot MK noteikumus ar grāmatvežu profesionālas reglamentācijas normām, tiks sakārtota grāmatvežu profesionālās darbības joma, kā arī kopumā tiks veicināta uzņēmējdar-bības vides uzlabošana.

*Raksts sagatavots, izmantojot LR Grāmatvežu aso-ciācijas izstrādāto koncepciju par grāmatvežu profesijas attīstību Latvijā.

Algas nodokļa grāmatiņa tikai elektroniskā dokumenta formā

No 2014.gada 1.jūnija algas nodokļa grāmatiņa - tikai elektroniskā dokumenta formā (Grāmatiņa). Grāmatiņa ir ieraksts VID informācijas sistēmā un tā būs pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID

EDS). Grāmatiņas, kas izsniegtas līdz 2014.gada 1.jūnijam, nebūs derīgas un izmantojamas pēc 2014.gada 1.jūnija.

S

INFORMĀCIJA FIZISKAI PERSONAI

Algas nodokļa grāmatiņas piešķiršanas kārtība

ŠOBRĪD algas nodokļa grāmatiņu papīra dokumenta formā izsniedz klātienē VID klientu apkalpošanas centrā, personai (arī nepilngadīgai) jāuzrāda pase vai personas apliecība. No 01.06.2014. personai (arī nepilngadīgai), ja tai nepieciešama Grāmatiņa un tā nav bijusi izsniegta papīra dokumenta formā līdz 31.05.2014., jāiesniedz VID iesniegums par Grāmatiņas piešķiršanu. VID informācijas sistēmā tiek izveidota Grāmatiņa. Personām, kurām līdz 01.06.2014. ir izsniegtas grāmatiņas papīra formā VID tās automātiski aizstās ar elektroniskajām Grāmatiņām.

Algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana ienākuma gūšanas vietā

Ja fiziskā persona vēlas, lai darba devējs (ienākuma izmaksātājs) piemērotu neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, par kuriem veikti ieraksti personas algas nodokļa grāmatiņā - ŠOBRĪD fiziskā persona grāmatiņu iesniedz ienākuma gūšanas vietā. No 01.06.2014. fiziskā persona, izmantojot VID EDS, elektroniskajā Grāmatiņā atzīmē konkrēto darba devēju vai citu institūciju, kas piemēros personai neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus, vai iesniedz VID papīra dokumenta veidā iesniegumu par ienākuma gūšanas vietu. Fiziskā persona varēs izvēlēties vai Grāmatiņā esošo informāciju (piemēram, par invaliditāti) sniegt darba devējam vai citai institūcijai, izdarot Grāmatiņā attiecīgu atzīmi. Ieviešot Grāmatiņu, sākotnējā informācija par galveno ienākuma gūšanas vietu 01.06.2014. VID informācijas sistēmā tiks atzīmēta automātiski, pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju, t.i., paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām un aktuālajām ziņām par darba ņēmējiem uz 2014.gada 31.maiju. Ja fiziskai personai no 01.01.2014. līdz 31.05.2014. nav mainījies darba devējs, kuram iesniegta Grāmatiņa, un, ja fiziskai personai ir tikai viena ienākumu gūšanas vieta, tad tai nav jāatzīmē elektroniskās Grāmatiņas iesniegšana darba devējam uz 01.06.2014., to elektroniski veiks VID. Gadījumos, kad VID nebūs iespējams aktualizēt ienākuma gūšanas vietu (piemēram, personai ir vairākas ienākumu gūšanas vietas vai VID rīcībā nav informācija par to, kurš ienākumu izmaksātājs piemēro neapliekamo minimumu), fiziskai personai pašai, izmantojot VID EDS, jāatzīmē vēlamo ienākuma gūšanas vietu.

Paziņojums par apgādībā esošām personām

Informācija, kas pamato nodokļa maksātāja tiesības uz nodokļa

atvieglojumiem un nodokļa papildu atvieglojumiem

Ja fiziskā persona iegūst vai zaudē tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, fiziskā persona VID iesniedz paziņojumu par apgādībā esošām personām un nepieciešamības gadījumā informāciju, kas pamato nodokļa maksātāja tiesības uz nodokļa atvieglojumiem un nodokļa papildu atvieglojumiem.

Fiziskajai personai ir pienākums algas nodokļa grāmatiņu, kas izsniegta papīra dokumenta formā uzglabāt vismaz piecus gadus, tas ir, līdz 2019.gada 31.maijam.

INFORMĀCIJA DARBA DEVĒJAM / IENĀKUMA IZMAKSĀTĀJAM Darba devējam vai citai institūcijai elektroniski, izmantojot VID EDS, būs pieejama informācija par saviem darbiniekiem (tiem, kuri

izvēlējušies nodokļa atvieglojumus piemērot pie konkrētā darba devēja) aktuāli piemērojamiem nodokļa atvieglojumiem, kurus darba ņēmējs ir apstiprinājis, ka informācija par tiem tiek sniegta darba devējam vai citam ienākumu izmaksātājam. VID elektroniski informēs darba devēju vai citu ienākuma izmaksātāju par izmaiņām darbiniekam piemērojamos atvieglojumos,

nosūtot informāciju uz e-pasta adresi, kas norādīta funkcionalitātē „Sarakste ar VID”. Darba devējs vai cita institūcija, kurai ir bijusi iesniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, izsniedz to fiziskajai personai vai

uzglabā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tas ir, 75 gadus.

Plašāka informācija pieejama zvanot uz VID informatīvo tālruni1898

Dokumentus saistībā ar elektronisko algas nodokļa

grāmatiņu fiziskā persona VID varēs iesniegt elektroniski, izmantojot VID EDS elektroniski, VID EDS VID klientu apkalpošanas

centrā, izmantojot datoru ar interneta pieslēgumu papīra dokumenta formā VID klientu apkalpošanas

centrā (VID klientu apkalpošanas centra darbinieks veiks izmaiņas VID informācijas sistēmā un izsniegs izdrukātu no VID informācijas sistēmas algas nodokļa grāmatiņas aktuālo informāciju)

Lai pieslēgtos EDS, fiziskā persona var izmantot

NAV noslēgts EDS līgums (iespēja iesniegt un aplūkot informāciju tikai saistībā ar algas nodokļa grāmatiņu) eParaksta viedkarti eID karti Latvija.lv

autentifikācijas līdzekļus

IR noslēgts EDS līgums VID piešķirto EDS

lietotāja identifikatoru un paroli

eParaksta viedkarti eID karti Latvija.lv

autentifikācijas līdzekļus

34 35

Nodokļu jautājumi. Atbildes un risinājumi. 2014./03.-04. Nodokļu jautājumi. Atbildes un risinājumi. 2014./03.-04.

Visus kredītus, kurus izmanto uzņēmums, likums iedala sekojoši:

Apliekamo ienākumu palielināšana par procentu maksājumiem par aizņēmumiem

1. grupa. Aizņēmumi, kas ir saņemti no:

1. Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētām kredītiestādēm, kā arī no kredītiestādes, kura ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju vai līgumu par nodokļu dubultās uzlikša-nas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija vai līgums ir stājies spēkā;

2. Valsts kases;3. Ziemeļu investīciju bankas;4. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas;5. Eiropas Investīciju bankas;6. Eiropas Padomes un attīstības bankas;7. Pasaules Bankas grupas.

Par aizņēmuma procentu

maksājumiem

apliekamo ienākumu

NAV JĀPALIELINA!

likuma par uin6.4 panta nosacījumi nav spēkā.

olga zadorožnaja

audit advice, NEXIA INTERNATIONAL biroja „GraFa” vadītāja latvijas republikas Grāmatvežu asociācijas izpilddirektore

siva rrc koledžas lektore

vairāku grāmatu un publikāciju par grāmatvedības un ekonomikas tēmam (arī lzP atzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā) autore

6.4 pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem(1) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem

(arī diskonta veidā), kas pārsniedz procentu maksājumu summu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot 1,57 reizes palielinātu taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kre-dītu gada vidējo svērto procentu likmi. Iekšzemes nefinanšu uzņēmu-miem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi, kas aprē-ķināta, izmantojot monetāro finanšu iestāžu statistikas rādītājus, savā interneta mājaslapā viena mēneša laikā pēc taksācijas perioda beigām publicē Latvijas Banka. Saimnieciskās darbības izdevumos iekļautā procentu maksājumu summa nedrīkst pārsniegt faktiski aprēķināto procentu maksājumu summu.

(2) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem proporcionāli tam, kādā mērā taksācijas perioda parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uzņēmuma gada pārskatā atspoguļoto pašu kapitāla apjomu (taksācijas perioda sākumā), kas samazināts par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā.

(3) Ja apliekamais ienākums vienlaikus jāpalielina par procentu maksājumiem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai, to palielina par lielāko no apliekamā ienākuma summām, kas noteikta saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu.

(4) Šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro kredītiestādēm un ap-drošināšanas sabiedrībām.

(41) Šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro procentu maksāju-miem par aizņēmumiem, kas saņemti no kredītiestādes, kura ir Latvi-jas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju vai līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija vai līgums ir stājies spēkā, kā arī no Latvijas Republikas Valsts kases, Ziemeļu Investīciju bankas, Eiropas Rekon strukcijas un attīstības bankas, Ei-ropas Investīciju bankas, Eiropas Padomes un attīstības bankas un Pasaules Bankas grupas.

(42) Šā panta otro daļu nepiemēro procentu maksājumiem par aizņēmumiem, kas saņemti no tādas finanšu iestādes, kura atbilst abiem šajā panta daļā minētajiem kritērijiem:

1) tā ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiro-pas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju vai līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konven-cija vai līgums ir stājies spēkā;

2) tā sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus, un tās uzraudzību veic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzī-bas institūcija.

(5) Šajā pantā noteiktā apliekamā ienākuma koriģēšana par pro-centu maksājumiem ir piemērojama visu veidu procentu maksāju-miem par parādu saistībām, kā arī jebkuriem citiem maksājumiem, kuri pēc darījuma ekonomiskās būtības ir procentu maksājumi neat-karīgi no darījuma juridiskās formas. Šajā pantā noteiktā apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem nav attiecināma uz Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomi-kas zonas valstu publiskās apgrozības parāda vērtspapīriem.

36 37

Nodokļu jautājumi. Atbildes un risinājumi. 2014./03.-04. Nodokļu jautājumi. Atbildes un risinājumi. 2014./03.-04.

2. grupa. Aizņēmumi, kas ir saņemti no finanšu iestādes, kura atbilst šādiem kritērijiem:

1) tā ir Latvijas, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents

vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslē-

gusi nodokļu konvenciju;2) tā sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga

pakalpojumus, un tās uzraudzību veic attiecī-gās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzības institūcija.


maksājumiem

apliekamo ienākumu

IR

JĀPALIELINA!

spēkā ir likuma par uin6.4 pantas 1. daļas nosacījumi.

Gadījumā, ja nodokļu maksātājs maksā procentu maksājumus šādai finanšu iestādei, tas aplieka-mo ienākumu palielina par procentu summu, kura pārsniedz summu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot 1,2 reizes palielinātu Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) noteikto taksācijas perioda pēdējā mēneša vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs (likuma „Par uzņēmumu ienā-kuma nodokli” 6.4 panta pirmā un 4.2 daļa). Vidējās svērtās īstermiņa kredītu procentu likmes kredītiestādēs 2013.gada decembrī: Latos 5,1 %; Euro 4,3 %; ASV dolāros 6,9 %.

3. grupa. Visi pārējie aizņēmumi.

Attiecas uz visu veidu procentu maksājumiem par parādu saistībām, arī procentu maksājumiem, kurus maksā par finanšu nomu (līzingu) un faktoringa ar regresa tiesībām darījumiem, kā arī jebkuriem citiem maksājumiem, kuri pēc darījuma ekonomiskās būtības ir procentu maksājumi neatkarīgi no darījuma juridiskās formas.

Parādu saistību vidējo apjomu aprēķina gan latos, gan ārvalstu valūtās saņemtiem aizņēmumiem un kredītiem.


maksājumiem

apliekamo ienākumu

IR

JĀPALIELINA!

spēkā ir likuma par uin6.4 pantas 1. daļas un 2. daļas nosacījumi.

Par parādu saistību vidējo apjomu likuma 6.4 panta 1. un 2. daļas izpratnē ir uzskatāma parādu saistību gada vidējā svērtā vērtība. Lai to aprēķinātu, summē:

- parādu saistību vērtību katra mēneša beigās (izņemot taksācijas perioda pēdējo mēnesi),- ½ parādu saistību vērtības taksācijas perioda sākumā,- ½ parādu saistību vērtības taksācijas perioda beigās.Pēc tam šo iegūto summu dala ar mēnešu skaitu taksācijas periodā.

Ja parādu saistības ar konkrēto kreditoru nav visu taksācijas periodu, tad summē:- parādu saistību vērtību katra mēneša pēdējā datumā (izņemot taksācijas perioda pēdējo mēne-

si vai mēnesi, kad saistības beidzas (ja tās beidzas taksācijas perioda vidū)), - ½ parādu saistību vērtības taksācijas perioda sākumā vai mēnesī, kad saistības rodas (ja tās

rodas taksācijas perioda vidū), - ½ parādu saistību vērtības taksācijas perioda beigās pēdējā mēneša datumā vai tā mēneša pē-

dējā datumā, kad saistības beidzas (ja tās beidzas taksācijas perioda vidū), Pēc tam šo iegūto summu dala ar mēnešu skaitu taksācijas periodā, kuros ir konkrētās saistības.Kā mēs jau minējam, saskaņā ar Latvijas CSP datiem, 2013. gada decembrī kredītiestāžu

vidējo īstermiņa kredītu likmes bija sekojošas:- latos – 5.1% (tas ir, aprēķinam – 5.1 x 1,2 = 6,12% => k = 0.0612 ),- euro – 4,3% (tas ir, aprēķinam – 4,3 x 1,2 = 5.16% => k = 0.0516).- dolāros – 6.9% (tas ir, aprēķinam – 6.9 x 1,2 = 8.28% => k = 0.0828).Tas ir, maksimāli pieļaujamo maksājumu aprēķina formula saskaņā ar pirmo variantu (likuma 6.4

panta 1. d.), lai aizpildītu 2013. gada UIN deklarācijas 14.1 rindu ir sekojoša:

Maksimāli pieļaujamā maksājumu

summa

Parādu saistības vidējais apjoms

LVL


EUR


USD

= x 0,0612 + x 0,0516 + x0.0828

Attiecīgi:

1. pārsnieguma summa (likuma 6.4 panta 1. d.,

UIN deklarācijas 14.1 rinda)

Procentu maksājumu summa, kas iekļauta

saimnieciskās darbības izdevumos

Maksimāli pieļaujamā maksājumu

summa

= ––

Apliekamā ienākuma palielinājums, izmantojot šo aprēķinu, netiek veikts, ja aizņēmuma procentu maksājumi ir mazāki par maksimāli pieļaujamo maksājumu summu.

Likuma par UIN 6.4 pantas 2. daļas nosacījumi un piemēri nakamājā numurā.

39


Informatīvajam materiālam ir ieteikuma rak-sturs, tādējādi tas vien, ka nodokļu maksātājs nav veicis darījuma partnera uzticamības pārbaudi un darījuma riska novērtējumu, pats par sevi nevar radīt nodokļu maksātājam negatīvas sekas. Taču, izvērtējot apstākli, vai nodokļu maksātājs zināja vai viņam vajadzēja zināt par iesaistīšanos darī-jumu ķēdē, lai gūtu fiskālas priekšrocības pievie-notās vērtības nodokļa veidā, fakts, ka nodokļu maksātājs nav veicis saprātīgus pasākumus da-rījuma partnera un darījuma riska novērtēšanai, var radīt šaubas, ka viņš ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Tāpat jāņem vērā, ka šajā informatīvajā ma-teriālā ieteikto pasākumu veikšana nav pamats nodokļu maksātāja tiesiskajai paļāvībai, ka no-dokļu kontroles pasākumu rezultātā nevar tikt precizēti nodokļu maksājumi, kas noteikti par darījumiem ar darījuma partneri, kura uzticamī-bu nodokļu maksātājs ir novērtējis.

II. Izmantojamie informācijas avotiLai novērtētu darījuma partnera uzticamību

un noteiktu darījuma risku, nodokļu maksātājs var izmantot gan publiski pieejamos datus, gan iegūt nepieciešamo informāciju tieši no darīju-ma partnera (t.sk. izmantojot tā mājaslapā pub-licēto informāciju). Ja pieprasītā informācija nav uzskatāma par komercnoslēpumu, taču darījuma partneris atsakās to sniegt, ir ieteicams izvērtēt iespējamos atteikuma iemeslus un ietekmi uz da-rījuma norisi.

Lielākā daļa publiskās informācijas ir pie-ejama elektroniskā veidā valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī komersantu izveidotajos reģis-tros un datubāzēs. Jāatzīmē, ka datu iegūšana no

komersantu uzturētajiem reģistriem un datubā-zēm var būt maksas pakalpojums. Informāciju, kuras publiskumu nodrošina Valsts ieņēmumu dienests, var iegūt iestādes mājaslapā www.vid.gov.lv, zvanot uz informatīvo tālruni 1898 vai apmeklējot tuvāko klientu apkalpošanas centru. Darījuma partnera un darījuma risku novērtē-šanai Valsts ieņēmumu dienests iesaka iegūt informāciju par darījuma partnera reģistrācijas datiem, izsniegtajām licencēm un atļaujām, fi-nansiālo stāvokli (saistību apmēru, maksātnes-pējas procesiem u.c.), darbības rezultātiem, kā arī materiālajiem resursiem.

Publiski ir pieejama šāda informācija:1) darījuma partnera – juridiskās personas

– reģistrācijas dati, informācija par personām, kurām ir tiesības pārstāvēt darījuma partneri, un pārstāvības ierobežojumiem;

Elektroniskā veidā informāciju var iegūt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datubā-zes atkal izmantotājiem – SIA “LURSOFT IT”, SIA “Firmas.lv” un SIA “CREFO Rating”.

2) darījuma partnera – fiziskās personas – no-dokļu maksātāja reģistrācijas dati;

Elektroniskā veidā (www.vid.gov.lv > Node-rīgi > VID publiskojamo datu bāze Saimniecis-kās darbības veicēji) var pārbaudīt, vai persona ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicēja vai patentmaksas maksātāja, vai ir pa-ziņojusi par saimnieciskās darbības veikšanu, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja.

3) komercsabiedrības pamatdarbības veids, apgrozījums, pamatkapitāla izmaiņas, saistības, materiāli tehniskās bāzes apjoms un vidējais dar-

38 39

Nodokļu jautājumi. Atbildes un risinājumi. 2014./03.-04.

I. Vispārīgā informācijaIzņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus

gadījumus, jebkuram nodokļu maksātājam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidu un darījumu partnerus. Taču jāņem vērā, ka ko-mercdarbība ir pakļauta dažādiem riskiem, kas saistīti gan ar darījumu partneru iespējamu sais-tību neizpildi, gan iespējamām nodokļu sekām, iesaistoties krāpnieciskos darījumos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības pievienotās vērtības no-dokļa veidā.

Tādējādi nodokļu maksātāja interesēs ir iegūt pēc iespējas pilnīgāku informāciju par potenciā-lo darījuma partneri, kas ļautu novērtēt tā uzti-camību un darījuma risku, un atbildīgi pieņemt lēmumu par darījuma veikšanu vai arī atteikša-nos no tā.

Turklāt arī normatīvie akti nosaka gadījumus, kad nodokļu maksātājam ir pienākums iegūt un pārbaudīt informāciju par darījuma partneri. Tie-su judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka tikai nodokļu maksātājs, kurš nezināja vai nevarēja zināt, ka attiecīgo darījumu piegādātājs bija iece-rējis kā krāpšanu vai ka cits darījums, kas ietilpst piegādes ķēdē pirms vai pēc nodokļa maksātāja veiktā darījuma, ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, nevar tikt sodīts ar priekš-nodokļa atskaitīšanas tiesību atteikumu.2

Arī no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām secināms, ka pasākumu, kuri konkrētā gadījumā var tikt saprātīgi prasīti no nodokļa maksātāja, kurš vēlas izmantot tiesības uz pie-vienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu, lai pārlie-cinātos, ka viņa darījumi neietilpst kāda augšup-

ējās ķēdes tirgus dalībnieka izdarītā krāpšanā, noteikšana ir atkarīga galvenokārt no šī konkrētā gadījuma apstākļiem.

Ja ir norādes, kas pieļauj aizdomas par ne-likumību vai krāpšanas esamību, informētam tirgus dalībniekam varētu atbilstoši lietas aps-tākļiem tikt noteikts pienākums noskaidrot infor-māciju par citu tirgus dalībnieku, no kura viņš ir iecerējis pirkt preces vai pakalpojumus, lai pār-liecinātos par viņa uzticamību.Taču valsts tiesai, kurai tiek lūgts izlemt, vai kādā konkrētā gadīju-mā ar nodokli apliekams darījums nav noticis, un kurā nodokļu administrācija it īpaši pamatojas uz rēķina izsniedzēja izdarītiem pārkāpumiem, ir jānodrošina, lai pierādījumu vērtējums netieši neradītu rēķina saņēmējam pienākumu pārbau-dīt savu darījuma partneri, kas tam principā nav jādara. Tomēr, ja apstrīdēto nodokļu rēķinu sa-ņēmēja uzrādītajos dokumentos arī ir konstatēti pārkāpumi, tas ir jāņem vērā, valsts tiesai veicot visaptverošu novērtējumu.3

Lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvai-rīties no negodprātīgiem darījumu partneriem, Valsts ieņēmumu dienests ir apkopojis iespēja-mos informācijas iegūšanas avotus, ko nodokļu maksātājs var izmantot, veicot riska novērtēša-nu, un piedāvā iespējamos riska novērtēšanas piemērus. Jāatzīmē, ka šajā informatīvajā ma-teriālā piedāvāto risku saraksts nav pilnīgs, līdz ar to nodokļu maksātājam atkarībā no attiecīgās nozares specifikas, darījuma veida un pieejamās informācijas apjoma ieteicams patstāvīgi izvēlē-ties atbilstošāko rīcību darījuma riska novērtēša-nai.

1 Informatīvais materiāls izstrādāts, izmantojot Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes nodokļu administrācijas publicēto in-formāciju (www.hmrc.gov.uk).

2 Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 7.maija spriedums SKA-14/2013.

3 Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā Nr.C-563 Forvards V 39.–43.punkts.

VID ieteikumi

Darījuma partnera un darījuma riska novērtēšana

binieku skaits; Informācija pieejama publicētajos gada pār-

skatos, kas ir iegūstami no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datubāzes atkalizmantotā-jiem SIA “LURSOFT IT”, SIA “Firmas.lv” un SIA “CREFO Rating”.

40 41


www.vid.gov.lv >Noderīgi >VID publiskojamo datu bāze >PVN maksātāji.

2) darījuma partnerim – citas Eiropas Savie-nības dalībvalsts nodokļu maksātājam – ir de-rīgs pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numurs (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtās daļas 1.punkts).

Elektroniskā veidā informāciju var iegūt www.vid.gov.lv >Noderīgi >VID publiskojamo datu bāze >Citu ES dalībvalstu ar PVN aplieka-mās personas). Ja informācijas iegūšanas brīdī šķēršļu sadarbībai nav, taču iepriekš darījuma partnera saimnieciskā darbība tika apturēta vai tas bija izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienests ie-saka šo apstākli vērtēt kā potenciālu risku.

4) darījuma partnera Valsts ieņēmumu die-nesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi;

Elektroniskā veidā informāciju var iegūt www.vid.gov.lv > Noderīgi > VID publiskojamo datu bāze >Nodokļu parādnieki.

5) maksātnespējas procesa pasludināšana un statuss; Elektroniskā veidā informāciju var iegūt www.ur.gov.lv >UR reģistri> Maksātnespējas reģistrs.

6) darījuma partnerim Valsts ieņēmumu die-nestā reģistrētie kases aparāti vai kases sistēmas (ja norēķinus plānots veikt skaidrā naudā);

Elektroniskā veidā informāciju var iegūt www.vid.gov.lv >Noderīgi >VID publiskojamo datu bāze >Kases aparāti un kases sistēmas.

7) darījuma partnerim izsniegtās licences vai atļaujas, ja darījums ir saistīts ar licencējamu ko-mercdarbību. Attiecībā uz izsniegtajām licencēm akcīzes preču aprites jomā informāciju elektro-niskā veidā var iegūt www.vid.gov.lv >Noderīgi >VID publiskojamo datu bāze > Speciālas at-ļaujas (licences) un izziņas darbībām ar akcīzes precēm.

Informāciju par citu valsts un pašvaldību ies-tāžu izsniegtajām licencēm vai atļaujām meklē-jama šo iestāžu mājaslapās internetā, publicēta-jos reģistros (piemēram, būvkomersantu reģistrā – https://bis.gov.lv/bisp >Būvkomersanti) vai sazinoties ar attiecīgās licences vai atļaujas iz-devējiestādi.

Tāpat, lai novērtētu potenciālā darījuma part-nera maksājumu veikšanas disciplīnu, var iz-mantot privātpersonu izveidotās datubāzes par fizisko un juridisko personu parādvēsturi.

Tādā veidā, iegūstot publiski pieejamo in-formāciju, nodokļu maksātājs var pārliecināties, vai darījuma partneris ir reģistrēts un ieguvis nepieciešamās atļaujas un licences (ja darbība ir

licencējama), vai darījumu veic persona, kura ir tiesīga rīkoties darījuma partnera vārdā, vai darī-juma partneris izpilda maksājumu saistības, tam ir nepieciešamie personāla un materiālie resursi4, lai nodrošinātu piedāvātās preces piegādi vai pa-kalpojuma sniegšanu atbilstošā kvalitātē u.c.

Savukārt informāciju par plānoto darījuma organizēšanu (piemēram, vai darījuma partne-ris pats nodrošina preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai arī ir tikai starpnieks un tālāk darī-juma veikšanu uztic citām personām), kā arī pie-redzi līdzīgu darījumu veikšanā, kas īpaši būtiski ir, ja tiek piegādāta tehnoloģiski sarežģīta prece vai sniegti pakalpojumi, piesaistot augsti kvali-ficētus speciālistus, var iegūt tieši no darījuma partnera. Lai pārbaudītu sniegto informāciju, ja nepieciešams, var lūgt atsauksmes. Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 13.punktu nodokļu maksātājam ir pienākums ievērot aizliegumu pildīt maksājumu saistības vai veikt darījumus ar nodokļu maksā-tāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību (informāciju, vai darīju-ma partnerim nav apturēta saimnieciskā darbī-ba, elektroniskā veidā var iegūt www.vid.gov.lv >Noderīgi >VID publiskojamo datu bāze > Lēmumi par saimnieciskās darbības apturēšanu).

Savukārt, ja nodokļu maksātājs vēlas izman-tot Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteik-tās tiesības atskaitīt priekšnodokli no valsts bu-džetā maksājamās nodokļa summas vai nodokli par nodokļu maksātāja sniegtajiem pakalpoju-miem un preču piegādēm valsts budžetā maksā pakalpojumu vai preču saņēmējs, nodokļu mak-sātājam ir pienākums pārbaudīt, vai:

1) darījuma partneris ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 84.panta ceturtā daļa un 92.pan-ta sestā daļa);

Elektroniskā veidā informāciju var iegūt

4 Ja informācijas iegūšanai par materiālajiem resur-siem tiek izmantota darījuma partnera bilance, jāņem vērā, ka tā atspoguļo stāvokli uz konkrētu datumu.

Vērtējot darījuma partnera uzticamību un darījuma risku, Valsts ieņēmumu die-nests iesaka pārliecināties, vai persona, kas pārstāv darījuma partneri, ir tiesīga slēgt darījumu, cik konkrēts un likumīgs ir darījuma priekšmets, vai darījums ar šo priekšmetu nav aizliegts, ierobežots, vai notikusi vienošanās par darījuma bū-tiskām sastāvdaļām un darījuma formu, kā arī papildus pievērst uzmanību arī šā-diem aspektiem, kas norāda uz iespēja-mo risku:

● tiek piedāvāti liela apjoma darījumi par augstu vērtību, bet darījuma part-nerim ir liels kredītsaistību apmērs vai

arī darījuma partneris ir jaunreģistrē-takomercsabiedrība ar minimālu vai nesamērīgi mazu pamatkapi-tālu;

● darījuma partnerim ir liels apgrozījums, tiek piedāvāti liela apjoma darījumi par augstu vērtību, taču darījuma part-nerim nav sava biroja vai tirdznie-cības vietas un tikšanās notiek, pie-mēram, publiskās vietās;

● individuāli tiek piedāvātas tirgū plaši pieejamas preces vai pakalpojumi, taču publiski šādi darījuma partnera pie-dāvājumi nav atrodami (piemēram, precei vai pakalpojumam nav reklāmas

Darījuma partnera uzticamības pārbaudes un riska novērtējums

42 43


Par taksācijas periodu, kas sākas 2013. gadā, nodokļa maksātājs aizpilda uzņēmumu ienā-kuma nodokļa deklarāciju, kuras veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabineta 2011. gada 20. decembra noteikumi Nr.981 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas pe-rioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu”.

O. Zadorožnaja.

Apskatīsim UIN deklarācijas rindas.

1. taksācijas perioda peļņa (zaudējumi) pirms nodokļa aprēķināšanas (4.pants) Deklarācijas 1.rindā norāda peļņas vai zaudējumu apmēru pirms uzņēmumu ienākuma no-

dokļa aprēķināšanas. Nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības deklarācijas 1.rindā norāda norma-tīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādītajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādīto peļņas vai zaudē-jumu apmēru pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas.

2. ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi (4. un 5.pants), tai skaitā:

2.1. piemērojot koeficientu 1,5

2.2. nepiemērojot koeficientu 1,5

Deklarācijas 3.rindā nodokļa maksātājs norāda ar saimniecisko darbību tieši nesaistītos izdevu-mus. Šajā rindā norādāmo izdevumu summu (pirms ierakstīšanas deklarācijā), kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību, un zaudējumu summu, kuru radījusi sociālās infrastruktūras ob-jektu uzturēšana, reizina ar koeficientu 1,5.

Koeficientu 1,5 nepiemēro ziedojumu summām, par kurām tiek piemērota likuma “Par uzņēmu-mu ienākuma nodokli” 20.1 pantā noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide.

Saimnieciskā darbība ir darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakal-pojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību. Katrā konkrētā situācijā izdevumi, kas veidojas nodokļa maksātāja darbības rezultātā, jāizvērtē, ņemot vērā šo definīciju tiktāl, ciktāl izdevumi ir tieši saistīti ar komercsabiedrības saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai.

Saimnieciskās darbības izdevumi attiecas uz ražošanas, pakalpojumu sniegšanas vai komercdar-bības pārvaldes procesu. Nodokļa maksātājam iegādājoties preces, pakalpojumus u.tml., ne tā īpaš-nieki, ne darbinieki negūst tiešu labumu. Nodokļa maksātājs šos izdevumus veic atbilstoši savas saimnieciskās darbības īpatnībām un ievērojot savas finansiālās iespējas, un šāda veida izdevumi ir uzskatāmi par tieši saistītiem ar saimniecisko darbību.

vai piedāvājumu internetā, darījuma partnerim nav tirdzniecības vietas);

● darījuma partneris iesaka pircēju, kam tālāk pārdot preces tieši tādā pašā daudzumā un komplektācijā, kā piedāvājis darījuma partneris, darī-jumam ir iepriekš noteikta komerciāli un finansiāli nepamatota zema peļņas norma;

● darījuma partneris, neprasot nekādu nodrošinājumu, piemēram, bankas ga-rantijas, piedāvā veikt liela apjoma darījumus, kuros nodokļu mak-sātājam nav nekāda komercriska, piemēram, nav pienākuma maksāt par precēm, līdz klients nav samaksājis;

● darījuma partneris piedāvā veikt liela apjoma/lielas vērtības darījumus, ne-slēdzot rakstveida sadarbības lī-gumu;

● darījuma partnera rīcībā nav nepiecie-šamo resursu, lai nodrošinātu piedāvā-tos nosacījumus (piemēram, nav attie-cīgas materiāli tehniskās bāzes, lai uzglabātu preci, nodrošinātu speciālu glabāšanas režīmu, nav darbinieku ar attiecīgu kvalifikāciju, lai sniegtu pakalpojumu);

● darījuma partneris piedāvā preces – tehnoloģiski sarežģītas iekār-tas – bez specifikācijas, tehniskās dokumentācijas, nenodrošina lietotāju apmācību, iekārtu uzstādīšanu, apkal-pošanu un remontu;

● darījuma partnera piedāvātā preču un pakalpojumu cena ir zemāka par šo preču ražotāja vai oficiā-lā izplatītāja piedāvāto cenu vai ievērojami zemāka par tirgū piedā-

vāto cenu tādām pašām vai pēc ekono-miskās būtības un satura līdzīgām pre-cēm vai pakalpojumiem;

● piedāvātā norēķinu kārtība neatbilst nodokļu maksātāja parastajai ko-mercpraksei saistībā ar preču/pakal-pojumu finansēšanu un norēķiniem;

● darījuma partneris pieprasa veikt maksājumus par piegādāto preci vai saņemto pakalpojumu treša-jai personai vai maksājumus uz no-rēķinu kontu, kas atvērts zemu nodokļu vai beznodokļu valsts kredītiestādē;

● darījuma partneris pieprasa norēķi-nāties skaidrā naudā, it īpaši gadī-jumos, ja normatīvais regulējums pa-redz tikai bezskaidras naudas norēķinus (piemēram, akcīzes preces, būvniecības pakalpojumi);

● darījuma partneris pieprasa norēķināties skaidrā naudā, norēķinu summu sadalot vairākos maksājumos, kas nepārsniedz 1500 euro, tādē-jādi izvairoties no savstarpēji skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākuma;

● darījuma partneris piedāvā vērtīgu preču piegādi, taču nenodrošina to apdrošināšanu vai īpašu trans-portēšanas kārtību.

Ja nodokļu maksātāja iegūtā infor-mācija liek šaubīties par darījuma part-nera uzticamību un norāda uz darījuma riskiem, Valsts ieņēmumu dienests iesaka rūpīgi apsvērt sadarbību ar šo darījuma partneri, ņemot vērā iespējamo darījuma partnera saistību neizpildi, kā arī apstāk-li, ka nodokļu maksātājs var tikt iesaistīts pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanā.

UIN 2013. taksācijas gada deklarācijas aizpildīšana

44 45


Izdevumi, kuru rezultātā tiešu labumu gūst uzņēmuma īpašnieki vai darbinieki, piemēram, izde-vumi īpašnieku vai darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasākumiem, ar saimniecis-ko darbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar nodokļa maksātāja autotransportu, pabalstiem, dāvinājumiem, dāvinājumos pārvērstiem aizdevumiem u.tml., ja šāda veida izdevumi ir personificējami, tie ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar MK 31.03.1998. notei-kumiem Nr. 112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”, bet, ja tie nav personificējami, – par tiem palielina ar UIN apliekamo ienākumu ar koeficientu 1.5.

Pie ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem pieskaita: ● visus iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības izdevumus īpašnieku vai darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasākumiem,

● izdevumus ar saimniecisko darbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar nodok-ļa maksātāja autotransportu,

● izdevumus pabalstiem, dāvinājumiem, dāvinājumos pārvērstiem kredītiem un aizdevumiem, ● citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādī-tas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību,

● transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumus, kas pārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsē-tas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

● ziedojumus un dāvinājumus citām personām, ● materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus, kuri izlietoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai (kukuļošanai)

● galvojuma summas, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvoju-ma līgumu,

● izdevumus, kuri rodas no nodokļa maksātājam piederošo vai lietošanā esošo sociālās infrastruk-tūras objektu uzturēšanas. Par sociālās infrastruktūras objektiem ir uzskatāmi nodokļa maksātāja īpašumā vai lietošanā esošie dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, kā arī izglītības, kul-tūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes, ja šādu objektu lietoša-na, uzturēšana vai to sniegtie pakalpojumi nav nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība.

● atskaitījumus no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem,

● citus izdevumus, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, ● preces zudumus un norakstīto preču vērtību, kas pārsniedz nodokļu maksātāja plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam. Plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam aprēķina, pa-matojoties uz faktisko preču zudumu vērtību iepriekšējos trijos taksācijas periodos. Jaunizvei-dotiem komersantiem, kā arī tādiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības veids, iz-mantotās izejvielas vai pārdodamo preču sortiments ir būtiski mainījies, plānoto zudumu normas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā komersanta taksācijas gada prognozi un ievērojot saimniecis-kās darbības specifiku. Ja preces zudumu norma ir noteikta speciālā normatīvajā aktā, nodokļu maksātājs preces zudumu normu nosaka saskaņā ar speciālajiem normatīvajiem aktiem,

● ja reklāmas kampaņas ietvaros tiek izmantotas naudas balvas, kuru saņēmēju nodokļu maksātājs

Pie saimnieciskās darbības izdevumiem pieskaita: ● Obligātās izmaksas darbiniekiem saskaņā ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem. ● Personificējamas izmaksas par darbinieka apmācību un darba devēja segtā mācību maksa vai atmaksātā studiju kredīta pamatsumma, par kuru nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis saskaņā ar normatīvo aktu par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir izdevumi, kas saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja ir noslēgts rakstisks līgums par to, ka ap-mācībā iegūtās zināšanas, prasmes un iegūtā izglītība tiks izmantota darba devēja saimnieciskās darbības nodrošināšanā.

● Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izmaksātās nodokļu maksātāja kompensācijas par darbinie-kiem vai darījumu partneriem nodarīto kaitējumu nelaimes gadījumos ir uzskatāmas par saim-nieciskās darbības izdevumiem.

● Izdevumus, kurus darba devējs izmantojis, lai nodrošinātu dzeramā ūdens iegādi darbiniekiem darba vietā.

● Izdevumus darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja dar-ba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai nokļūt pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu.

● Transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili) ekspluatācijas izdevumi mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā.

● Izdevumus, kurus darba devējs ir samaksājis, lai nodrošinātu Darba aizsardzības likuma 7., 8., 11., 12., 14. un 25.pantā noteikto pienākumu veikšanu.

● Izdevumus, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās darba apstākļi to prasa (piemēram, izdevumi vakcinēšanai pret ērču encefalītu mežā nodarbi-nātajiem vai vakcinēšanai pret infekcijas slimībām farmaceitisko un veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem).

● Iztrūkumu vai izlaupījumu dēļ nodokļu maksātājam radušās zaudējumu summas, ja nodokļu maksātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības, un par notikušo nekavējoties paziņojis izmeklēšanas iestādēm, un ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu vai pieņemts lēmums par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.

● Reklāmas izdevumus par laimestiem vai balvām, kuras tiek laimētas, izlozētas vai dāvinātas, saimnieciskās darbības veicējam reklāmas nolūkā organizējot konkursus, kuru rezultāti tiek at-spoguļoti plašsaziņas līdzekļos, vai izdevumi, nodrošinot balvas citu fizisko vai juridisko per-sonu organizētajos konkursos, ja šo konkursu norises vietā ir attiecīgā saimnieciskās darbības veicēja reklāma, konkursi tiek organizēti, lai paplašinātu savas produkcijas (pakalpojumu) noieta tirgu, un dalībnieku loks šajos konkursos netiek citādi ierobežots, kā vienīgi nosakot, ka dalīb-niekam jānopērk attiecīgā prece vai jāatbild uz kādu jautājumu.

● Ja reklāmas kampaņas ietvaros tiek izmantotas naudas balvas, kuru saņēmēju nodokļu maksātājs nevar identificēt (piemēram, naudas zīmes ir preces iepakojumā), kā arī likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajos gadījumos nevar ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Izdevumi tiek uzskatīti par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem, ja nodokļu maksātājs, kas Pre-ču un pakalpojumu loteriju likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmis loterijas atļauju, rīko preču vai pakalpojumu loteriju un maksā valsts nodevu 25 procentu apmērā no laimestu fonda.

46 47


nevar identificēt (piemēram, naudas zīmes ir preces iepakojumā), kā arī likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajos gadījumos nevar ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli – izdevu-mi tiek uzskatīti par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, ja nodokļu maksātājs, kas Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteiktajā kārtībā nav saņēmis loterijas atļauju, rīko preču vai pakalpojumu loteriju un nemaksā valsts nodevu 25 procentu apmērā no laimestu fonda.

Ja nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu nepalielina par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, nodokļu maksātājam piemēro soda sankcijas par apliekamā ienākuma slēpšanu. Izde-vumiem, kas nav saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un kurus nevar sadalīt personāli nodokļu maksātāja darbiniekiem, palielina nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu.

Pārbaudot nodokļu maksātāja apliekamā ienākuma pareizību, Valsts ieņēmumu dienests nosaka, vai izdevumiem ir ekonomiska saikne ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, kā arī novērtē to būtību un to samaksas pamatu.

1. piemērs Ja darba devēja darbiniekam pasniedz dāvanu 2010. gadā, komercsabiedrības apliekamo ienā-

kumu nepalielina par dāvanas vērtību, jo tā tiek pieskaitīta darbinieka apliekamajam ienākumam un par to ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

2. piemērs Nodokļa maksātājs vēlas kļūt par biedru dažādās asociācijās, fondos un citās organizācijās, mak-

sājot iestāšanās maksu un biedru naudu un par to saņemot dažādus pakalpojumus, informāciju u.tml. Ja nodokļu maksātājs ir dalībnieks (biedrs) savam darbības veidam atbilstoša rakstura profesionālās organizācijās, no kurām saņem savai darbībai nepieciešamo informāciju vai pakalpojumus un kuras pārstāv attiecīgās nozares komercsabiedrību intereses, iestāšanās maksu un biedru naudas maksā-jumi šādām organizācijām ir uzskatāmi par nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības izdevumiem. Par saimnieciskās darbības izdevumiem nav uzskatāma iestāšanās maksa un biedru naudas maksāju-mi politiska rakstura un cita veida biedrībās un nodibinājumos, kuru darbība tieši nesekmē nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

3. piemērs Nodokļa maksātājs apmaksā izdevumus, kas saistīti ar tā darbinieka apmācību kvalifikācijas cel-

šanas kursos, kuri atbilst darbinieka veicamajiem darba pienākumiem, ir saistīti ar darba pienāku-mu veikšanu, nepieciešami to labākai veikšanai, nodrošināšanai, darbinieka kvalifikācijas celšanai u.tml. Šāda veida izdevumus var uzskatīt par tieši saistītiem ar nodokļa maksātāja saimniecisko dar-bību, ievērojot, ka starp nodokļa maksātāju un darbinieku ir noslēgts rakstisks līgums (vienošanās) par to, ka apmācībā iegūtās zināšanas un prasmes tiks izmantotas nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības nodrošināšanā.

4. piemērsKapitālsabiedrība, kuras saimnieciskās darbības veids ir būvniecības pakalpojumu sniegšana,

iegādājas darba apģērbus – ziemas virsjakas saviem darbiniekiem. Minēto apģērbu darbinieki valkā darba laikā, un kapitālsabiedrība to izsniedz darbiniekiem bez atlīdzības.

Kapitālsabiedrības izdevumi darba apģērbu iegādei ir kapitālsabiedrības izdevumi, kuri tieši saistīti ar saimniecisko darbību, un par to summu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienā-kumu nepalielina.

5.pants. Ar saimniecisko darbību tieši nesaistītie izdevumi (1) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus iekšzemes uzņēmuma un

pastāvīgās pārstāvniecības izdevumus īpašnieku vai darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasāku-miem un ar saimniecisko darbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar nodokļa maksātāja autot-ransportu, pabalstiem, dāvinājumiem, dāvinājumos pārvērstiem kredītiem un aizdevumiem, kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.

(2) No apliekamā ienākuma nedrīkst atskaitīt maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu izvei-došanas izdevumu summu.

(3) Maksātājam piederošie vai tā lietošanā esošie sociālās infrastruktūras objekti šā likuma izpratnē ir dzī-vokļu un komunālās saimniecības objekti, izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes, kuru pakalpojumi tiek sniegti un īres maksa noteikta par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai bez maksas, ja šie objekti nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību.

(4) Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar gal-vojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem, un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

(5) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita izdevumus darbinieka nogā-dāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai nokļūt pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu.

(6) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili) ekspluatācijas izdevumi mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā. Mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlī-dzekļu nodoklis, šā transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumus iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto deg-vielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvie-las patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

(7) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta piešķiršanai nepieciešamajiem ikgadējās atbils-tības kritērijiem atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili) ekspluatāciju. Vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta pie-šķiršanai nepieciešamajiem ikgadējās atbilstības kritērijiem atbilstoša lauksaimniecības pakalpojumu koope-ratīvā sabiedrība iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

(8) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita kredītiestādes veiktos mak-sājumus par ķīlas uzturēšanas izdevumiem, kas radušies parāda piedziņas procesa laikā, par ķīlas priekšmeta pārņemšanas izdevumiem un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus (tai skaitā nokavējuma naudu), kurus parādnieks nav veicis par attiecīgo pārņemto nekustamo īpašumu, ja tiek saglabātas tiesības šos maksājumus atprasīt no parādnieka vai parāds netiek atprasīts, jo parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet par tā norakstīšanu tiek nosūtīta informācija debitoram.

(9) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus, kuri izlietoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, tostarp doti valsts amatpersonai kā kukulis vai valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai par nelikumīgu darbību izdarīšanu, vai arī privātpersonai komerciālas uzpirk-šanas nolūkos.

(10) Šā panta astotā daļa attiecas arī uz kapitālsabiedrībām, kurām ir anulēta licence (atļauja) kredītiestādes darbībai, ja maksājumi tiek veikti par tādas ķīlas uzturēšanas izdevumiem, kura nodibināta laikā, kad kapitāl-sabiedrībai bija licence (atļauja) kredītiestādes darbības veikšanai.

(Likuma par UIN redakcijā, kas bija spēkā 2013. g.)

48 49


5. soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantotā summa, kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summa (6.panta 1.d. 2.p.)

Nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par soda naudām, līgumsodiem un naudas so-diem izmantoto summu, kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un konkrēto nodokļu likumiem.

Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 2.punktu, apliekamo ienāku mu palielina par pārskata perioda izmaksās iekļautajām soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu. Šis nosacījums attiecas arī uz soda sankciju summu, kas aprēķināta un samaksāta saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

6. neatlīdzinātās iztrūkuma un izlaupījuma summas (6.panta 1.d. 3.p.)Nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupīju-

mu summām kapitālsabiedrībās, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir lielāka par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansētajās institūcijās.

Ja kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir lielāka par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansēta institūcija iztrūkumos vai izlaupījumos radušos zaudējumu ir norakstījusi savā finanšu grāmatvedībā, atbil stoši likuma 6.panta pirmās daļas 3.punktam taksācijas gada aplie-kamo ienākumu palielina par šo summu. Nodokļu maksātājam jāveic visi iespējamie pasākumi, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības, un par notikušo nekavējoties jāziņo izmeklēša-nas iestādēm, kuras turpmāk pieņem lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai pieņem lēmumu par atteikumu uzsākt kriminālprocesu. Ja pēc šādiem pasākumiem nākamajos taksācijas gados attiecīgās zaudējumu summas tiek atgūtas, tad, nosakot apliekamo ienākumu, peļņu samazina par atgūtajām summām.

(Turpinājums sekos)

3. apliekamais ienākums (zaudējumi) (1.r. + 2.r.), tai skaitā:

3.1. apliekamais ienākums no to vērtspapīru pārdošanas, kuri neatrodas publiskajā apgrozībā

3.2. taksācijas perioda zaudējumi no to vērtspapīru pārdošanas, kuri neatro-das publiskajā apgrozībā, ja attiecībā uz vērtspapīriem piemēro 14.panta 8.1 daļu

Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīri – Eiro-pas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu regulētajos tirgos kotētie vērtspa-pīri, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrēto atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, arī tad, ja tās nav iekļautas nevienā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts regulētajā tirgū.

P.S. Likuma par UIN 14.panta 8.1 daļa ir izslēgta ar ar 15.12.2011. likumu.

4. Gada pārskatā norādītā pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summa (6.panta 1.d. 1.p.), tai skaitā:

4.1. nodokļa maksātāja (kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā) gada pārskatā norādītā pamatlīdzekļu nolietojuma summa, kurus tas iegādājies laikposmā, kad teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, un kurus izmanto saimnieciskajā darbībā attiecīgajā teritorijā

4.2. nodokļa maksātāja gada pārskatā norādītā pamatlīdzekļu nolietojuma summa jaunām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, kurām nodokļu maksātājs piemēro palielinošo koeficientu (13.panta 1.2 d.)

4.3. norakstītās preču zīmes vai patenta vērtības (kurai piemērots palielinošais koefi-cients) summa (13.panta 4.1 d.)

Nodokļa maksātājs apliekamo ienākumu palielina (zaudējumus – samazina) par uzņēmuma gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu.

Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, nodokļu maksātājs finanšu grāmatvedībā veic tādu pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaiti, nolietojuma aprēķinu un norakstīšanu, kas atspoguļo pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu fizisko, morālo vai cita veida vērtības reālo zu-dumu un parāda nodokļu maksātāja patieso peļņu vai zaudējumus.

Tajā skaitā deklarācijas 4.1. rindā – uzņēmums, kurš ir reģistrēts un darbojas ar Reģionālās attīs-tības likumu noteiktā īpaši atbalstāmā teritorijā, ieraksta gada pārskatā norādīto to pamatlīdzekļu no-lietojumu summu, ko tas ir iegādājies laikposmā, kad teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, un kurus uzņēmums izmantoja uzņēmējdarbībā attiecīgajā teritorijā.

Deklarācijas 5.2. rindā uzņēmums norāda finanšu uzskaitē norādītā pamatlīdzekļu nolietojuma summu jaunām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, kurām nodokļu maksātājs piemēro 13.panta 1.2 daļu.

Sīkāk par nolietojuma aprēķināšanu nodokļu vajadzībām sk. 37. rindas komentāros nākamajā numurā.

Jums ir jautājumi

par nodokļiem -

rakstiet mums

[email protected]

50 51


Darījumu apraksts:SIA XXXX (PVN maksātāja), kas nodarbojas ar tranzīta autokravu pārvadājumiem, ir noslēgusi

līgumu par pakalpojumiem ar Igaunijas firmu, kas veic saimniecisko darbību, bet nav PVN maksātāja Igaunijā. Līguma priekšmets: mārketinga pakalpojumi, tirgus izpēte un tādu klientu atrašana Igaunijā, Latvijā vai Krievijā, kam vajadzīgi autokravu pārvadājumu pakalpojumi.

Igaunijas firma ir veikusi savu darbu, un SIA XXXX no tās ir saņēmusi sekojošus rēķinus:a) invoice par tirgus izpēti un klientu piesaisti no Latvijas – 5 000 EUR; b) invoice (26.12.2013) par tirgus izpēti un klientu piesaisti no Igaunijas – 8 000 EUR; c) invoice (22.01.2014) par tirgus izpēti un klientu piesaisti no Krievijas – 10 000 EUR; Kā pareizi šos darījumus uzrādīt PVN deklarācijā (kādās rindās, kādos PVN deklarācijas pieliku-

mos, ar kādu kodu, ja Igaunijas firmai nav PVN reģ.Nr.)?Vai ir jāpieprasa, lai Igaunijas firma reģistrētos par PVN maksātāju Igaunijā?Vai Igaunijas firmai ir jāreģistrējas par PVN maksātāju Latvijā?

Darījuma būtība

Kāda ir PVN likme

rēķinā

Kādu PVN lik.pantu norāda rēķinā

Kādās PVN deklar.rin-dās uzrāda

Kādos PVN deklar.pieli-

kumos uzrāda

Latvijas SIA transportē kravu Krievi-jas kompānijai no Vācijas uz Krieviju

Latvijas SIA transportē kravu Krie-vijas pilsonim no Vācijas uz Krieviju

Latvijas SIA transportē kravu Latvi-jas kompānijai no Vācijas uz Krieviju

Latvijas SIA transportē kravu Krie-vijas kompānijai no Baltkrievijas uz Krieviju

Latvijas SIA transportē kravu Igauni-jas kompānijai no Vācijas uz Igauniju

Latvijas SIA transportē kravu Krievi-jas kompānijai no Latvijas uz Krievi-ju

Piezīme: visos gadījumos, kur tas nepieciešams, ir tranzīta kravu transportēšanas pavaddokumenti

Jūs jautājat, mēs

atbildam...info@

pvn2013.lv

Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas vispārīgie noteikumi

Pakalpojuma saņēmējs

IR nodokļa maksātājs NAV nodokļa maksātājsSAŅĒMĒJA

• saimnieciskās darbības mītnes vieta

SNIEDZĒJA

• saimnieciskās darbības mītnes vieta

• pastāvīgās iestādes atrašanās vieta

• pastāvīgās iestādes atrašanās vieta

• deklarētā dzīvesvieta vai• pastāvīgās uzturēšanās vieta

• deklarētā dzīvesvieta vai• pastāvīgās uzturēšanās vieta

(PVN likuma 19.p)

Saskaņā ar PVN likuma 88. panta (Personas, kuras maksā nodokli valsts budžetā par citas dalīb-valsts nodokļa maksātāja sniegtajiem pakalpojumiem) 1.daļu, par pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19.panta 1. daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja, nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, kurš ir nodokļa maksā-tājs. Mārketinga, tirgus izpētes un klientu piesaistes pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19.panta 1. daļu. Un šajā gadījumā pakalpojumu saņēmējs, kas ir Latvijas reģistrētais PVN maksātājs ir atbildīga par nodokļa nomaksu valsts budžetam. Par šādiem darījumiem ir jāaprē-ķina reversīvais PVN.

Ja līgums būtu ar Igaunijā reģistrētu nodokļu maksātāju, tad darījums būtu jāatspoguļo PVN Dek-larācijas

50. rindā – saņemto pakalpojumu vērtība,55. rindā – aprēķinātais PVN,64.rindā un pārskata PVN 1 II daļā – priekšnodoklī uzrādāmais aprēķinātais PVN.

Ja notiek ar PVN apliekamo pakalpojumu saņemšana no citas ES dalībvalsts personas (izņemot pakalpojumus, kas saņemti no citas ES dalībvalsts reģistrētā nodokļu maksātāja un kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu un kas norādīti pārskata PVN1 II daļā) vai ES teritorijā nereģistrētas personas, tad darījumu atspoguļo PVN deklarācijā:

54.rindā – PVN, aprēķinātais par saņemto pakalpojumu63.rindā un pārskata PVN 1 I daļā – priekšnodoklī uzrādāmais aprēķinātais PVN.Mūsu lasītājas gadījumā notiek pakalpojumu saņemšana no citas ES dalībvalsts nereģistrētā no-

dokļu maksātāja. Pirms tādu pakalpojumu sniegšanas Igaunijas firmai ir jāreģistrējas par PVN mak-sātāju Igaunijā. Bet prasīt, pierunāt un piespiest to izdarīt – nav Latvijas uzņēmumu, bet Igaunijas nodokļu inspekcijas uzdevums. Latvijas uzņēmumam ir jāaprēķina reversīvais PVN un jāatspoguļo PVN deklarācijā, kā minēts: 54.rindā – PVN, aprēķinātais par saņemto pakalpojumu un 63.rindā un pārskata PVN 1 I daļā – priekšnodoklī uzrādāmais aprēķinātais PVN.

52 53


Atbildēt uz jautājumiem tabulā ir ļoti viegli, izmantojot tabulu par preču transporta pakalpojumu atspoguļošanu PVN deklarācijā no grāmatas «VISS par PVN 2014» (grāmatas 29.lpp):

Darījuma būtība

Kāda ir PVN likme

rēķinā

Kādu PVN lik.pantu norāda rēķinā

Kādās PVN deklar.rin-dās uzrāda

Kādos PVN deklar.pieli-

kumos uzrāda

Latvijas SIA transportē kravu Krievi-jas kompānijai no Vācijas uz Krieviju

Latvijas PVN

nepiemēro

Reverse chargeVAT

48.2 PVN 1-3

Latvijas SIA transportē kravu Krie-vijas pilsonim no Vācijas uz Krieviju

Latvijas PVN

nepiemēro

Reverse chargeVAT

48.2 PVN 1-3

Latvijas SIA transportē kravu Latvi-jas kompānijai no Vācijas uz Krieviju

0%ir tranzīta kravu transportēšanas pavaddokumenti

46.p. 41., 52. neuzrāda

Latvijas SIA transportē kravu Krie-vijas kompānijai no Baltkrievijas uz Krieviju

Latvijas PVN

nepiemēro

Reverse chargeVAT

48.2 PVN 1-3

Latvijas SIA transportē kravu Igauni-jas kompānijai no Vācijas uz Igauniju

Latvijas PVN

nepiemēro

Reverse chargeVAT

48.2 PVN 2

Latvijas SIA transportē kravu Krievi-jas kompānijai no Latvijas uz Krievi-ju

Latvijas PVN

nepiemēro

Reverse chargeVAT

48.2 PVN 1-3

Piezīme: visos gadījumos, kur tas nepieciešams, ir tranzīta kravu transportēšanas pavaddokumenti

53

Abonēt žurnālu!

29620020, 67331303

Abonēšanas gada maksa - 42.69 EUR (30 Ls), iesk. PVN

FM dziļumos briest kārtējā

EKA revolucija

Noteikumu par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekār-tu tehniskajām prasībām pro-jekts paredz EKA iedalīt šādās kategorijās:

● kases aparāti; ● hibrīda kases aparāti; ● kases sistēmas; ● specializētās ierīces un iekārtas.

Apgrozījums gadā <200 t. euro -----------------------------------> Lietošanā esošie EKA

200 t. euro <Apgrozījums gadā < 1 500 000 euro -----------> Hibrīda kases aparāti

Apgrozījums gadā > 1 500 000 euro -----------------------------> Jalieto kases sistēmas

Pašreiz 52 748 kases aparātu modeļus lieto 30 170 nodokļu maksātāji (180 kases aprātu modeļi). No tiem 24 329 lietotājiem (lietošanā reģistrēti 31 314 kases aparāti) 12 mēnešu apgrozījums 2012.gadā nepārsniedz 140 600 latu (ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu 200 000 euro). Līdz ar to minētie lietotāji arī pēc noteikumu projekta pieņemšanas varēs lietot jau lietošanā esošos ka-ses aparātus.

4 250 kases aparātu lietotājiem (lietošanā reģistrēti 10 744 kases aparāti) 12 mēnešu apgrozījums 2012.gadā ir no 140 600 līdz 1 000 000 latu (ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu 1 500 000 euro). Tādējādi 4 250 nodokļu maksātājiem atbilstoši noteikumu prasībām būs jāsāk lietot hibrī-da kases aparāti.

Savukārt 1 591 kases aparātu lietotājiem (lietošanā reģistrēti 10 690 kases aparāti) 12 mēnešu apgrozījums 2012.gadā pārsniedz 1 000 000 latu. Tādējādi 1 591 nodokļu maksātājiem atbilstoši no-teikumu prasībām būs jāsāk lietot kases sistēmas.

54 55


citiem maksājuma apliecinājumiem (dāvanu kartes, čeki, taloni un tamlīdzīgi apliecinājumi par to, ka tiek veikts norēķins par darījumu). Tādējādi nodokļu maksātāja visa skaidrā nau-dā un ar bankas norēķinu kartēm saņemtā nau-da ir reģistrējama, izmantojot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas, ja noteikumu projektā nav atrunāti izņēmumi, kad par saņemtajiem maksājumiem var izsniegt VID reģistrētās kvītis, biļetes vai citus dokumenta veidus.

Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta iz-pratnē ar citiem maksājumiem ir saprotami ne tikai maksājumi par darījumiem, piemēram, par preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegša-nu, bet arī amata atlīdzība par veiktajām nor-matīvajos aktos noteiktajām darbībām, kā arī jebkurš cits maksājums, kuru nodokļu maksā-tājs saņem un kurš saistīts ar nodokļu maksātā-ja veikto darbību, piemēram, attiecībā uz zvēri-nātiem notāriem un advokātiem – normatīvajos aktos noteiktie atlīdzināmie izdevumi.

Bez tam, tā kā attiecībā uz zvērinātiem no-tāriem un advokātiem notariāta un advokatū-ras jomu regulējošajos normatīvajos aktos tiek lietots termins „klients”, tad noteikumu pro-jektā punktos, kuros minēts darījuma partneris, ir papildināts ar klientu, turpmāk noteikumu projekta tekstā lietojot saīsinājumu – darījuma partneris.

Ar terminu „kontrolējošās institūcijas” no-teikumu projekta ietvaros ir saprotamas insti-tūcijas, kuras atbilstoši normatīvo aktu regulē-jumam ir pilnvarotas veikt noteikumu projektā noteiktās darbības. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 156.1pantā minētos pārkā-pumus var konstatēt VID pilnvarota persona, kā arī valsts policijas darbinieks, tādējādi mi-nētās institūcijas ir tās kontrolējošās institūci-jas, kuras var pieprasīt anulēt kases čeku.

Nakamājos numuros - sīkāk par šo tēmu ar nozaru speciālistu komentāriem.

Noteikumu par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lie-tošanas kārtību projektā preci-zēti apkalpojošajiem dienestiem noteiktie pienākumi attiecībā uz kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specia-lizēto ierīci un iekārtu plombēša-nu, programmēšanu, uzstādīša-nu, remontu un tehnisko apkopi – apkalpošanu.

bija noteikts atbrīvojums no kases aparātu, ka-ses sistēmu, specializēto ierīču vai iekārtu lie-tošanas, t.i. turpmāk būs jānodrošina kases apa-rātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, spe-cializēto ierīču vai iekārtu lietošanas uzsākšana personām, kuras veic dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu iepirkšanu, izgatavošanu un remontu, kā arī turpmāk būs jānodrošina kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču vai iekārtu lietošana par me-dicīnas pakalpojumiem, ko medicīnas iestādes sniedz ārpus kases darba laika, brīvdienās un svētku dienās un par pakalpojumiem, ko apdro-šināšanas starpnieki sniedz pastāvīgajā darbī-bas vietā (struktūrvienībā).

Minētās personas, attiecībā uz kurām iz-slēgti atbrīvojumi – medicīnas iestādes par medicīnas pakalpojumiem un apdrošināšanas starpnieki varēs arī turpmāk nelietot kases apa-rātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas, ja šo perso-nu pakalpojumi tiks sniegti ārpus pastāvīgās darbības vietas, samaksu saņemot pakalpoju-mu sniegšanas vietā, vai, ja pastāvīgās darbī-bas vietā, kur tiek sniegti pakalpojumi, vidējie skaidras naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniegs sešas minimālās mēneša darba algas.

Noteikumu projekts paredz atcelt prasību apkalpojošajiem dienestiem aizpildīt anketu par kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas specializētās ierīces vai iekārtas mo-deļa (modifikācijas) tehniskajām iespējām.

Noteikumu projektā tiek noteikts, ka apkal-pojošajiem dienestiem būs pienākums noplom-bēt tikai kases aparātus, hibrīda kases aparātus un specializētās ierīces un iekārtas. Līdz ar to tiek atcelta prasība apkalpojošajiem dienestiem veikt kases sistēmu plombēšanu.

Noteikumu projekts, tāpat kā šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2007.gada 2.maija no-teikumi Nr.282, paredz kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ie-rīces un iekārtas lietot nodokļu un citu maksā-jumu reģistrācijai, saņemot par darījumiem sa-maksu skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt stingrākas tehniskās prasības hibrīda kases aparātiem un kases sistēmām, kas turpmāk nodrošinātu šādas iespējas:

1. realizēto preču daudzumu elektroniski salīdzināt ar noliktavā reģistrētajām precēm;2. izmantojot Hash SHA-1 kontrolsummu, konstatēt iejaukšanos hibrīda kases aparātā un kases

sistēmā, ja čeks ir dzēsts vai mainīta tā vērtība;3. izdrukājot čeku, kas nesatur ar darījumu un nodokļu uzskaiti saistītu informāciju (nefiskālais

čeks), tad no šī čeka digitālās informācijas tiek aprēķināta Hash SHA-1 kontrolsumma un in-formācija tiek iekļauta elektroniskajā kontrollentē;

4. atjaunot datus un nodrošināties no iespējamiem datu zudumiem, veidojot energoneatkarīgās atmiņas rezerves datu kopijas. Šobrīd, ja elektrības svārstību dēļ vai citu iemeslu dēļ fiskālā atmiņa tiek bojāta, tajā reģistrētos datus pārsvarā nav iespējams atjaunot. Šādos gadījumos dati tiek fiskālā atmiņā ieprogrammēti, tātad var ieprogrammēt jebkuru vērtību;

5. izmantot energoneatkarīgās atmiņas ietilpību, kas būs neskaitāmas reizes lielāka nekā fiskālā vai elektriskā atmiņa, datu uzkrāšanai;

6. kontroles un elektroniskās kontrollentes datu faili tiek uzkrāti un saglabāti katalogos vai datu krātuvēs (direktorijās), tā samazinot iespēju patvaļīgi rakstīt/dzēst/labot uzkrātos datus;

7. energoneatkarīgā atmiņa ir vairākas reizes lētāka (0,03–0,06 tūkst. lati) par fiskālo atmiņu (bloku) (0,2–0,3 tūkst. lati), kas samazinās uzņēmuma izmaksas;

8. nodokļu maksātājam nebūs nepieciešams iegādāties un uzglabāt papīra formas kontrollentes, kā arī nebūs nepieciešams kontrollentes fiskālais printeris, kas samazinās uzņēmuma izmaksas;

9. automatizēt kontroles pasākumus, tādā veidā samazinot viena kontroles pasākuma veikšanas ilgumu un palielinot veikto kontroles pasākumu skaitu un efektivitāti, kas savukārt ļaus opti-māli izmantot VID rīcībā esošos resursus;

10. paaugstināt kontroles pasākumu operativitāti, nodrošinot inspektorus ar iespēju par pārbaudei nepieciešamo periodu datus iegūt elektroniski, (izvairoties no darbietilpīgām manuālām datu šķirošanas, pārbaudes un analīzes operācijām).

Noteikumu projekts noteic, ka, uzstādot ka-ses aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistē-mu, specializēto ierīci vai iekārtu vai mainot to programmnodrošinājumu, ja mainās Hash SHA-1 kontrolsumma, vai mainot to konstruk-ciju, apkalpojošā dienesta atbildīgā persona papildus ieraksta attiecīgā kases aparāta prog-rammu (instrukciju kopa, kas nosaka operāciju secību, ko izpilda dators datu apstrādes proce-sā) un Hash SHA-1, kuru elektroniski iesniedz Valsts ieņēmu dienesta elektroniskās deklarē-šanas sistēmā triju darba dienu laikā.

Lai varētu izsekot nodokļu maksātāju veik-tajiem darījumiem skaidrā naudā un mazinātu nodokļu nemaksāšanas riskus, noteikumu pro-jektā tiek samazināts to personu loks, kurām

56 57


Ekonomikas policijas amatpersonas ir tiesīgas veikt pārbaudes jebkurā komercstruktūrā visā Latvijas Republikas teritorijā. Protams, ka komercstruktūras darbiniekiem rodas vairāki jautājumi:

Kādā kārtībā Ekonomikas policijas amatpersonas veic pārbaudi?

Ko Ekonomikas policijas amatpersonas ir tiesīgas darīt un prasīt?

Kā uzvesties un rīkoties minētās pārbaudes laikā?

Gadījumā, ja jūsu firma nodarbojas ar preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu, Ekonomikas policijas amatpersonas sāks pārbaudi ar „kontrolpirkumu”. „Kontrolpirkuma” leģitimitāti un kārtību nosaka likums „Par policiju” (12. pants 34. punkts) un 2013. gada 20. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 619 „Kontrolpirkuma veikšanas kārtība”. Faktiski kontrolpirkums notiek šādā kārtā: policijas darbinieks vai Ekonomikas policijas amatpersonas iesaistīta persona kā firmas klients iegādājas preci vai pakalpojumu. Pēc preces iegādāšanās vai pakalpojuma sniegšanas Ekonomikas policijas darbinieki, uzradot apliecības, sāk veikt pārbaudi komercstruktūrā. Jā komercstruktūras darbinieks neizsniedza elektroniskā kases aparāta (turpmāk tekstā EKA) čeku, tas ir administratīvais pārkāpums, par kuru vēlāk tiks sastādīts

administratīvo pārkāpumu protokols. Pārbaudes laikā policijas darbinieki varēja pārbaudīt preces, kas glabājās komercstruktūrā, kā arī pieprasīt dokumentus, kas attaisnoja šo preces glabāšanu. Jāatšķir pārbaude un kratīšana – pārbaudes laikā policijas darbinieki nevar paši meklēt dokumentus un atvērt telpas, seifus utt. Protams, policijas darbinieki nevar ar spēku ielauzties firmas telpās, bet ir tiesīgi ierobežot pieeju, apzīmogot minēto telpu. Ja jums nav ko slēpt, labāk izturēties korekti. Strīdi un neskaidrības, kas rodas pārbaudes laikā, jārisina nevis ar katru policijas darbinieku, bet ar policijas grupas vecāko amatpersonu, jo tikai viņš var pieņemt lēmumus. Loģiski, ka jūsu firmai arī ir atbildīgā persona, kas var kontaktēties ar policijas darbiniekiem, piemēram, jurists.

Komercstruktūras darbiniekiem jāatceras, ka saskaņā ar likumu „Par policiju” Ekonomikas policijas amatpersonas ir tiesīgas:

● pārbaudīt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) iestāžu un organizāciju mantas iegādes likumību un tās uzglabāšanas drošumu ražošanas, transportēšanas un realizācijas vietās, šajā nolūkā apmeklēt uzņēmumus un iestādes un kopā ar īpašnieku, viņa pārstāvjiem vai pilnvarotām personām, bet, ja tās izvairās, – kopā ar pašvaldību pārstāvjiem apsekot ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas dienesta telpas un teritorijas, kā

Ekonomikas policijas pārbaude komercstruktūrā

58


arī transportlīdzekļus; pārbaudīt pie amatpersonām, materiāli atbildīgajām personām un kravu pārvadātājiem dokumentus par materiālajām un citām vērtībām, ja nepieciešams, šo personu klātbūtnē salīdzināt noliktavās, ražošanas un citās telpās, transportlīdzekļos esošo preču, izejvielu, pusfabrikātu un gatavās produkcijas atbilstību dokumentiem, kā arī pieprasīt no šīm personām paskaidrojumus gadījumos, kad ir pārkāpts likums (likumā nav dotas tiesības pieprasīt paskaidrojumus gadījumā, ja likums nav pārkāpts, kas ir klajā pretrunā ar citām likuma normām, un tomēr, ir tiesības pastāvēt arī stingai ievērošanai);

● pieprasīt nepieciešamos dokumentus, izdarīt kontrolpirkumus, ņemt izejvielu, pusfabrikātu un produkcijas paraugus;

● līdz inventarizācijas uzsākšanai, dokumentu izņemšanai vai apskates izdarīšanai aizzīmogot kases telpas, kā arī dokumentu, naudas, preču un materiālo vērtību glabāšanas vietas, veikt citus pasākumus, lai nodrošinātu to saglabāšanu.

● veikt pārbaudes, lai noskaidrotu, kā tiek ievērotas normas un noteikumi patērētāju interešu aizsardzībai, ražojot, uzglabājot, transportējot vai realizējot plaša patēriņa preces, kā arī sniedzot sadzīves pakalpojumus;

● pieprasīt no attiecīgajām amatpersonām iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ražošanas, finansiālās un

saimnieciskās darbības inventarizāciju, revīziju vai pārbaudi un tautsaimniecības speciālistu piedalīšanos šajos pasākumos;

● izdarīt kontrolpirkumu, kā arī iesaistīt tā izdarīšanā citu personu, tajā skaitā nepilngadīgu, lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus;

● izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuru izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana vai realizēšana ir aizliegta ar likumu vai kuras tiek glabātas bez atļaujas, ja saskaņā ar likumu tāda nepieciešama, kā arī izņemt dokumentus ar viltojuma pazīmēm;

Veicot pārbaudi, policija sastāda pārbaudes aktu, kur jānorāda visas policijas veiktās darbības un pārkāpumi, kas tika konstatēti pārbaudes laikā. Minētais akts jāparaksta visām personām, kas piedalījās pārbaudē (gan no policijas puses, gan komercstruktūras darbinieku puses). Komercstruktūras darbinieki ir tiesīgi pašrocīgi pierakstīt faktus un apstākļus, kas ir svarīgi, bet, netika atzīmēti pārbaudes aktā. Ir jāatzīmē arī pārkāpumi, ko, kā uzskata komercstruktūras darbinieks, policijas amatpersonas pieļāva pārbaudes laikā. Kā arī, policijas darbinieki pieņem paskaidrojumus no komercstruktūras darbiniekiem par pārbaudes laikā konstatētiem pārkāpumiem.

Turpmākajos rakstos mēs sīkāk apskatīsim katru konkrēto jautājumu.

Edvards H.

www.nexia.com

WORLDWIDE NETWORK OF INDEPENDENT ACCOUNTING, AUDITING AND CONSULTING FIRMS

Local expertise, global reachNexia International is a leading worldwide network of independent, high quality accounting and con-sulting firms, which helps to meet the business and financial needs of organisations and individuals with an international outlook.Experts from around the Nexia International net-work work together to provide cohesive, custom-ised services to solve cross-border business issues and advise individuals on wealth creation and preservation.Working together, our member firms provide: • local expertise and connections in all the right

places around the world • seamless advice from people who are used to

working together • cost-effective services designed to meet all your

business and financial needs • consistent quality and service excellence wher-

ever you do business • a proven track record

Services tailored to your needs• Nexia International offers a comprehensive

portfolio of assurance, tax and advisory services. With members in all the world’s major economies, Nexia International can deliver a truly global resource of profes-sional expertise.

• Audit services• International financial reporting standards• Legal services• Accounting services• Corporate governance and risk advisory

services • Corporate finance• Corporate recovery• Due diligence• Evaluation• Business taxation• Transfer pricing• Personal tax and wealth management

“As Chairman, I am very proud of the fact that delivering consistent quality of service on a global basis is at the very heart of everything we do at Nexia International.”

Norbert Neu, Chairman, Nexia International.

Nexia International operates from 580 offices in over 100 countries

Members of Nexia International in the Baltic countries:

Riga6, Bild.52 Unijas StreetRiga, Latvia LV-1084AUDIT ADVICE SIAOffice GRAFATel. +371 22063506Tel. +371 [email protected]

Liepaja45 Graudu StreetLiepaja, Latvia LV-3401AUDIT ADVICE SIA Branch KAPITALSTel. +371 29221897Fax +371 63407021 [email protected]

Ludza16A-11 Raina Str. Ludza, Ludza distr.Latvia LV-5701 AUDIT ADVICE SIABranch Birutas birojsTel. +371 [email protected]

Latvia www.auditadvice.lv

Tukums22-29 Pils Str.Tukums, Tukums distr.LV-3101 LatviaAUDIT ADVICE SIATukums regional officeTel. +371 [email protected]

Riga9-3 Grecinieku StreetRiga, Latvia LV-1050AUDIT ADVICE SIACentral OfficeTel. +371 26542354Tel. +371 [email protected]

Valmiera21-30 Beates StreetValmiera, Latvia LV-4201AUDIT ADVICE SIABranch JURATESTel. +371 29413681Tel. +371 [email protected]

Tartu21A Vanemuise Street Tartu, Estonia 51014Audiitorbüroo ELSS AS Tel. +372 7 301 330Fax +372 7 301 [email protected] www.elss.ee

Estonia

Vilnius24-11 Gedimino pr. Vilnius, Lithuania LT-01103UAB “Auditas” Tel. +370 5 261 9772Fax +370 5 278 [email protected]

Lithuania

nodokļu jautājumi atbildes un risinājumipārskatu lietotāju, gan no grāmatvežu profesi-jas...

Documents