nozaru vadlinijas latgale

Nozaru politiku vadlīniju tematiskais aptvērums

1. Vispārējā izglītība un pirmsskolas izglītība2. Pieaugušo izglītība3. Sports4. Jaunatnes politika5. Profesionālā izglītība6. Kultūra7. Nodarbinātība8. Bērnu un ģimenes politika9. Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība10. Vienlīdzīgu iespēju politika (personu ar invaliditāti tiesības)11. Vienlīdzīgu iespēju politika (dzimumu līdztiesība)12. Veselības aprūpe un veselības veicināšana13. Vides aizsardzība14. Vienas pieturas aģentūras principa ieviešana pakalpojumu sniegšanā15. Satiksme un sakari16. Enerģētika un energoefektivitāte17. Uzņēmējdarbības attīstības programmu izstrāde (Inovācija)18. Investīcijas un eksports19. Tūrisms20. Uzņēmējdarbības vides sakārtošana21. Mežu apsaimniekošana un zemes pārvaldība22. Lauksaimniecība un lauku attīstība

Jautājumi (izglītība un sports)

1. Vispārējā izglītība un pirmsskolas izglītība

• Vai IZM neplāno veikt izmaiņas pieejā „nauda seko skolēnam”, piemēram, paredzot lauku pašvaldībām ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu vairāk līdzekļu par vienu skolēnu?

• Vai mazo skolu saglabāšanai ir plānots cita veida atbalsts no ministrijas, jo arī ministrs Roberts Ķīlis publiski ir atzinis, ka mazās lauku skolas ir ļoti nozīmīgas un nekādā gadījumā nav pieļaujama to slēgšana?

• Vai autorprogrammu izveide ir iespējama izglītības iestādēs ar skolēnu skaitu zem 100 skolēniem?

• Ko pašvaldībai būtu nepieciešams darīt, lai savā novadā nodrošinātu „Izglītība un apmācība 2020” stratēģiskā mērķa - novatorisma un jaunrades, t.sk. uzņēmējdarbības gara sekmēšana īstenošanu?

• Izglītības iestādēs nepieciešams atbalsta personālam (t.sk. bibliotekāri, direktoru vietnieki audzināšanas darbā, sociālie pedagogi u.c.) pieļaujamā un pieejamā finansējuma palielinājums!


1. Vispārējā izglītība un pirmsskolas izglītība

• Vai valsts līmenī tiek domāts par t.s. „reālģimnāzijas” statusa izvērtēšanu, definēšanu un ieviešanu Latvijā?

• Kāds ir ministrijas viedoklis par publisko bibliotēku izvietošanu izglītības iestādēs, ja bibliotēkai nodrošina atsevišķu ieeju?

• Ar kādu finansējumu pašvaldības var rēķināties nākošgad un turpmākos 3-5 gadus? Vai ir plānots valsts atbalsts:

zēnu un meiteņu mājturības kabinetu modernā aprīkošanā, lai veicinātu dzīves un darba pamatprasmju apguvi?

uzņēmējdarbības mācību materiālu, mācību moduļu un jaunu apmācību metožu izstrādē skolotājiem un izglītojamiem atbilstoši vecumam (t.sk. piesaistot uzņēmējus un biznesa vides speciālistus)?


2. Pieaugušo izglītība

• Kas ir prioritārie pasākumi vai projekti, ko pašvaldībai vajadzētu paredzēt?

• No kādām naudām finansēt papildus izmaksas autorprogrammai, ja mērķdotācijas nav pietiekoši pat minimālai atalgojuma izmaksai pedagogiem atbilstoši normatīvajiem aktiem? Tas pats attiecas uz iespēju pedagogiem piemaksas izmaksāt, no kādiem līdzekļiem?

• Kādus rādītājus izmantot, lai veiktu pieaugušo izglītības monitoringu?

• Kāds ir bijis valsts atbalsts reģionos pieaugušo neformālajai izglītībai?

• Ar kādu finansējumu pašvaldības var rēķināties nākošgad un turpmākos 3-5 gadus? Kādās ES programmās pašvaldība var piedalīties konkursā finansējuma saņemšanai pieaugošo mūžizglītībai?


3. Sports

• Vai plānojot atbalstu sporta bāzēm un sporta infrastruktūras remontdarbiem pamatskolās, kritērijā par 100 skolēniem tiks ņemti vērā arī piecgadnieki un sešgadnieki?

• 2007.-2013.g. sports un sporta infrastruktūra vispār nav atbalstāma joma. Līvānos plānotā vieglatlētikas zāle atbilst visiem iepriekš nosauktajiem aspektiem, bet par ES naudu to celt nedrīkst, bet par savu, nevaram atļauties. Vai nākamajā plānošanas periodā būs citādāk?

• Ar kādu finansējumu pašvaldības var rēķināties nākošgad un turpmākos 3-5 gadus?


4. Jaunieši

• Vai arī mazajos novados ir nepieciešams jauniešu lietu speciālists, kas tiek prasīts Jaunatnes likumā?

• Ko valsts dara un plāno darīt reģionos, lai sniegtu atbalstu jaunatnes attīstībai un konkurētspējai (Palielināt brīvprātīgā darba aktivitāšu pieejamību sociālās atstumtības riskam pakļautiem jauniešiem, Izveidot jaunatnes iniciatīvu līdzfinansējuma (eksperimentu) fondu, Nodrošināt sociālās atstumtības riskam pakļautiem jauniešiem iespēju brīvlaikos pilnveidot zināšanas un prasmes nometnēs, veicināt veselīgu dzīvesveidu un dažāda veida atkarību ierobežošanu )

• Kāpēc valsts vai reģionu līmenī netiek rīkotas multifunkcionālas nometnes jauniešiem?


Jautājumi (nodarbinātība un sociālā palīdzība)

9. Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība

• Kāds atbalsts nākamajā ES fondu plānošanas periodā pašvaldībām varētu būt pieejams alternatīvās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomā, t.sk. sociālo māju būvniecībā un/vai siltināšanā?

• Kā novērst situāciju, ka dāsnā sociālā politika atņem motivāciju atgriezties darba tirgū? Cik lielā mērā tā ir valsts un cik lielā mērā pašvaldības atbildība? (P.S. Ir iedzīvotāji, kuri GMI uztver kā savu ikmēneša „algu”!)

• Vai var rēķināties ar ģimenes valsts pabalstu saglabāšanu (vai cerēt uz to palielināšanu) demogrāfiskās situācijas atbalstam?

• Nepieciešama lielāku pilnvaru piešķiršana pašvaldībai (un sociālajam dienestam) personu (ģimenes) ienākumu izvērtēšanā un lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņemšanā!

• Vai valstij atsakoties no garantētā minimālā ienākuma pabalsta un dzīvokļu pabalsta līdzfinansēšanas, tiks mainītas prasības šo pabalstu saņemšanas iespējai?

Jautājumi (nodarbinātība un sociālā palīdzība)

7. Nodarbinātība

• Vai ir kādi konkrēti plāni vai finansējums jaunu darba vietu radīšanai?

• Kā veicināt jauniešu nodarbinātību laukos? Kādas ir atbalsta iespējas jauniešu nodarbinātības veicināšanai? Kāda ir labā prakse citās pašvaldībās?

• Kādi ir ieteicamie bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi, kurus pašvaldība varētu īstenot, t.sk. kādas pašvaldības rīcības varētu sekmēt bezdarbnieku atgriešanu darba tirgū?


8. Bērnu un ģimenes politika

• Kādas rīcības pašvaldībai ieteicams plānot, lai samazinātu vardarbību ģimenēs?

Jautājumi (veselības aprūpe un veselības veicināšana)

12.Veselības aprūpe un veselības veicināšana

• Cik naudas gadā (LVL un % no ministrijas budžeta) ietaupīs 2012.g.un turpmāk uz tā, ka no nākošā gada tiek likvidēti veselības veicinātāji reģionos? Ir rēķināts, cik cilvēkus, par kādām tēmām viņi informēja, pirms šī lēmuma pieņemšanas? Kas tagad to darbu darīs? Vai iespējams mērķtiecīgi veikt veselības veicināšanas darbu un – vēl jo vairāk - tā attīstību pašvaldībā, ja lielākajā daļā Latvijas pašvaldību fiziski nav iespējams nodrošināt veselības veicināšanas štata vienību?

• Kā pašvaldība var palīdzēt ar zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanu lauku teritorijās? Kāda ir labā prakse (pašvaldību pieredze) zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanā laukos?

• Kā valsts ir gatava atbalstīt ārstniecības personāla piesaisti lauku teritorijās, kur ir maz iedzīvotāju un zema maksātspēja?

Jautājumi (veselības aprūpe un veselības veicināšana)

12.Veselības aprūpe un veselības veicināšana

• Pie ieteikumiem primārās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanā norādīts – medikamentu pieejamības uzlabošana (aptieku vai to filiāļu plānošana, atvēršana, finansiāls atbalsts trūcīgajiem iedzīvotājiem, finansiāls atbalsts aptiekām un to filiālēm reģionos, kur to darbība nav rentabla). – Vai Farmācijas likuma 36., 38. un 40. pants neierobežo pašvaldības iespējas nodrošināt medikamentu pieejamību lauku apvidos, ņemot vērā to, ka pašvaldības aptiekas ir kapitālsabiedrības ar 100 % pašvaldības kapitāldaļām?

• Kāda ir labā prakse veidojot veselību veicinošu vidi ar iespējami zemākiem izdevumiem?


Jautājumi (vides aizsardzība)

13.Vides aizsardzība

• Ar kādām rīcībām tiks veicināta atkritumu šķirošana un kāda loma atkritumu šķirošanā ir paredzēta pašvaldībām?

• Kad tiks pieņemti nepieciešamie dokumenti, lai reāli Latvijā sāktu darboties PET, Stikla un skārda iesaiņojumu savākšana?

• Kādas aktivitātes ir plānotas, lai nodrošinātu atkritumu šķirošanu arī ārpus daudzdzīvokļu māju teritorijām?

• Vai visur, kur ir pieejama centrālā ūdensapgāde un kanalizācija būs iespējams piesaistīt ES fondu līdzekļus ūdenssaimniecības sakārtošanai?

• Vai plānota valsts un ES atbalsta pieejamība alternatīvās enerģijas izmantošanas veicināšanai gan publiskām, gan privātām personām uz tādiem nosacījumiem, lai projektu dokumentācijas gatavošana neatbiedētu potenciālos pretendentus?


Jautājumi (satiksme un sakari)

15.Satiksme un sakari

• Kādas ir Eiropas prioritātes transporta politikas jomā? Kas no Baltajā grāmatā minētā attiecas uz Latviju?

• Kur ir atrodama informācija par valsts satiksmes infrastruktūras attīstības projektiem, kurus ierosina Satiksmes ministrija? Jeb katram jāraksta vēstule uz SM? Piem., Līvānu novada pašvaldībai svarīga reģionālā autoceļa P76 (Jēkabpils – Aizkraukle) un tā turpinājumā (pilnā apjomā Rīga – Daugavpils) rekonstrukcija vai tilta pār Daugavu pie Līvānu pilsētas būvniecība, vai dzelzceļa divlīmeņu pārvada izbūve Līvānu pilsētā autotransportam un gājējiem – kā zināt, kad tas varētu notikt? Un kad notiks?

• Valsts autoceļu uzturēšanai ir pieejami trīs reizes vairāk līdzekļu kā pašvaldības autoceļiem; vai pārņemot valsts autoceļus pašvaldības īpašumā būs iespēja saņemt arī kādus līdzekļus to uzturēšanai?

• Kas tiek darīts, lai pārņemot pašvaldības īpašumā valsts autoceļus, tiktu atvieglota pašreizējā procedūra?

Jautājumi (satiksme un sakari)

15. Satiksme un sakari

• Ceļu fonda finansējums nemitīgi samazinās, ceļu stāvoklis pasliktinās, nauda sabiedriskajiem pārvadājumiem tiek samazināta. Kā reālo situāciju sabalansēt ar vadlīnijām?

• Ņemot vērā, ka dzelzceļš (blakus tā sniegtajiem labumiem un iespējām) rada arī virkni problemātiku jautājumu, vai ir domāts ieviest nodokli par kravas transporta kustību pa dzelzceļu un ieņēmumus no šī iekasētā nodokļa novirzīt uz tām pašvaldībām, caur kuru teritoriju iet dzelzceļš? Vai „Latvijas dzelzceļš” kaut kad plāno nodrošināt trokšņu izolāciju uz dzelzceļa tiltiem un dzelzceļa trokšņu slāpējošo sienas apdzīvotās vietās?

• Kā veicas ar platjoslu interneta ierīkošanu reģionos (jūnijā seminārā teica, ka šogad jau notikšot)? Kad mūsu pagastos būs šis ātrais un kvalitatīvais internets?

• Nepieciešama nosacījumu un birokrātijas mazināšana informatīvo zīmju, norāžu uz publiskām iestādēm, tūrisma objektiem, mājām izvietošanā autoceļu tuvumā!


Jautājumi (kultūra)

6. Kultūra

• Kāpēc publisko bibliotēku un skolas bibliotēku apvienošana ir uzskatāma par izņēmumu, nevis sistēmu?

• Kādām/ kurām pašvaldībām varētu būt aktuāla atsevišķu attīstības plānošanas dokumentu izstrāde sabiedrības integrācijas un pilsoniskas sabiedrības jomā?

• Vai tiešām pašvaldībai attīstības programmas izstrādei ir saistošs Arhīvu likums, kā arī desmitiem MK noteikumi? Lūgums konkretizēt, lai pašvaldības speciālistiem, izstrādājot attīstības programmu, nebūtu jāpārlasa vairāki desmiti MK noteikumu!

• Vai plānots valsts un ES atbalsts materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai gan publiskām, gan privātām personām?


nozaru vadlinijas latgale

Documents