1

2002. gada 26.septembrî

LATVIJAS NACIONÂLÂS FRONTES UN APGÂDA “VIEDA” INFORMATÎVAIS BIÏETENS

Nr. 15

Ceturtdiena2002. gada 26.septembris

Latvijas Nacionâlâ fronte aicina visus latvieðus katru dienu pulksten 12.00 raidît stingru pavçli domâs, bet bez naida jûtâmsirdî: “LATVIEÐU TAUTAS OKUPANTI! BRAUCIET MÂJÂS! PAÐMÂJU GÏÇVUÏI, VÂRGUÏI UN NODEVÇJI, PAEJIET MALÂ!”

www.latvians.lv/nmln

Pats Sâtans labâk nevarçtuizdomât, kâ iznîcinât nâciju unvalsts neatkarîbu, kâ to ir iz-domâjuði mûsu valsts vadîtâji.Domâju, ka tumsas kalpi viòusrûpîgi apmâca. Bet ðis gads, ðîsvçlçðanas bûs izðíiroðâs latvie-ðu kâ nâcijas izdzîvoðanâ.

Ïaunâ pasâkuma vadîtâji,iemantojot tautas uzticîbu,vispirms iedeva “neatkarî-bu”, “savu” valsti. Tad pârisgadus caur arhîviem viòi ïâvaatgût savu Tçvu zemi, pro-tams, reizç arî labi nopelnot,jo par visu bija jâmaksâ. Vien-laicîgi Andra Ðíçles vadîbâ ti-ka sagrautas lauksaimniecîbasraþoðanas çkas. Dzirnavnieki,kombinâti un citas raþotnesnonâca paðu organizatoru ro-kâs, lai vçlâk pârdotu Eiropaszemniekiem. Îsâ laikâ tika sa-grauta rûpniecîba. Rezultâtâtauta palika par bezdarbnie-kiem, toties uzradâs 150 ofici-âlie un 200 neoficiâlie miljo-nâri. Tie, kuriem nepatika ðîizlaupîðana, tika nodçvçti par“èîkstuïiem”, bet tie, kuri tikapie kaut neliela laupîjuma, –par gudrajiem, tâlredzîgajiem“diþuïiem”. Ðie “diþuïi” izvei-doja Zemnieku Saeimu (ap 200biedru), kura Valtera Brusapersonâ paziòoja, ka Zemkopî-bas ministrija nenodarbosiesar sociâlajiem pabalstiem, tâ-pçc 20 miljoni latu ir jâsadalatikai starp “attîstîties spçjîga-jiem diþuïiem”. Tâdçjâdi lau-ku ïaudis tika saðíelti ne pajokam! Nu, liekais, attîstîtiesnespçjîgais “èîkstuli”, pamçìi-ni uzturçt un izskolot savu trîsbçrnu ìimeni! Valsts vîri no-râda: “Pârdod savu zemîti unnopçrc kreklu savam skolasbçrnam!” Ko darît tâlâk? Navzemes, mâju; nav arî sociâlo pa-balstu, nav darbavietu, – pa-domdevçji paziòo, ka tâ vairsnav viòu darîðana. Preziden-te, kâ jau iejûtîga sieviete, pa-mâca: “Ja latvietis nevar uz sa-viem 10 – 15 hektâriem izdzî-vot, tad, lîdz ko zemîte pârdo-ta, lai brauc prom uz Eiropuun atklâj tur savu biznesu!”

Sîkstie “èîkstuïi” gan vçlnav dabûti prom, bet vietâ jaustrauji tiek vilktin vilkti oku-panti, interfrontieði, atvieglo-

jot “pilsonîbas iegûðanas” unvalodas eksâmenus, samazi-not maksu par naturalizâciju,svîtrojot latvieðu valodas kâr-tîgas zinâðanas prasîbu Saei-mas un paðvaldîbu deputâ-tiem, pieòemot latvieðus dis-kriminçjoðu valsts valodas li-kumu, kurð tikai formâli pa-redz, bet nepieprasa okupan-tiem lietot latvieðu valodu ie-rçdniecîbâ, tirdzniecîbâ, sa-dzîves pakalpojumu sfçrâ. Iz-kropïotâ skaidrojumâ tiek lie-tota frâze: “Pastâvçs, kas pâr-vçrtîsies.” Latvieti grib pâr-vçrst vienalga par ko – parkrievu, angli vai íînieti –, laitikai “demokrâtiskâ”, parla-mentârâ ceïâ balsojot tiktu lik-vidçta latvieðu tauta un neat-karîga valsts. Kâ par brînumuPutins aicina savçjos uz etnis-ko dzimteni. Bet Latvijasvalsts vîriem palîgâ nâkK.Streipa komanda “Skats nomalas”, kas vienprâtîgi brçc:“Putin, rokas nost no Latvijasokupantiem, interfrontes krie-viem!” Mîïie latvieði, tâ ir ti-piska 21.gadsimta okupâcija arpaðu latvieðu lîdzdalîbu. Ja tâturpinâsies, ne-vajadzçs ne tan-ku, ne bumbu.Okupanti unkangari vairojo-ties samçrâ îsâlaikâ panâks to,ko nespçja pa-nâkt 800 gadugarumâ, iekaro-jot Latviju ar ieroèiem.

Runâjot par lauku jautâju-mu, jâpiemin, ka ir izveidotaLOSP jeb lauku organizâcijusadarbîbas padome. Liekas,nekas seviðís. Bet kâdçï tâdâsajûsmâ par to ir valdîba, va-ras partijas, Zemkopîbas mi-nistrs A.Slakteris, sekretâreL.Straujuma un pârçjie Zem-kopîbas ministrijas ierçdòi?Paanalizçsim, ko tad LOSP irpaveikusi. Straujumas kun-dzes tik ïoti slavçtais zemnie-ku saeimas lîderis Bruss esotnoîrçjis Zemkopîbas ministri-jâ ofisu un aktîvi nâkot arpriekðlikumiem. Viens no Bru-sa panâkumiem esot 100 litrudîzeïdegvielas uz 1 ha. Zem-kopîbas ministrijai bez LOSP

esot bijis ïoti grûti izðíirtiespar tâdu gâjienu. Bet 100 lit-rus uz ha var saòemt tikai “di-þuïi”, pârçjiem – ne grama. Laiðî netaisnîba nedurtos tautaiacîs, tiek izstrâdâti spçles no-teikumi, kas atbilst cietumakameras noteikumiem, kurpurnu sitçji-karaïi paratizç uzcitu rçíina. Kâds zemnieksman stâstîja, ka saskaòâ arðiem noteikumiem viòa pagas-tâ tikai divi saòemot atpakaïnaudu par akcîzes nodokli dî-zeïdegvielai, pârçjie maksâ 10santîmus vairâk vai arî pçrkkontrabandas degvielu, ietau-pot 5 santîmus par litru.

“Lauku avîzes” dienâs manbija iespçja runât par akcîziar diviem ministriem. Uz ma-nu jautâjumu – kâpçc valdîbapiekopj tâdu netaisnîbas unnegodîguma konkurenci, ja ap200 000 saimnieku nesaòematpakaï akcîzes naudu par dî-zeïdegvielu? Ministrs Maka-rovs atbildçja, ka tâ ir cîòa pretdegvielas kontrabandu. Kadsâku skaidrot, ka tieði otrâdi,ðâdi kontrabandai paveras lie-lâkas iespçjas, Makarovs pali-

ka nervozs un nikni atbildçja:“Viena cilvçka dçï spçles notei-kumi netikðot mainîti. Ðî val-dîba ir pieteikusi kontraban-dai karu, un nekâdi 200 000“èîkstuïu” to no pareizâ ceïanenovirzîs.” Lîdzâs esoðaisministrs Greiðkalns saproto-ði mâja ar galvu un lika sa-prast, ka domâ tâpat.

Ja 12% PVN, ko valsts neiz-maksâ sîkzemniekiem, paliekvalsts kasç, tad kontrabandavalsts kasei aiziet garâm. Manir tâda sajûta, ka vismaz pusekontrabandas naudas par deg-vielu nonâk spçles noteikumuizstrâdâtâju rokâs. Spçles no-teikumu izstrâdâtâji ir minis-tri, valdîba, Saeimas deputâtiun politiskâs partijas, kas ir pie

varas un kas tai stâv cieði lîdz-âs, tâtad, tâ saucamâs, oficiâli“lielâs” partijas. Kâ gan citâdivaram izskaidrot situâciju, kadvalsts simtiem tûkstoðu saim-niecîbu nabadzîbas dçï bûtî-bâ spieþ pirkt kontrabandasdegvielu, bet sauc to par “cî-òu ar kontrabandu”.

Nevienlîdzîgajâ konkuren-ces cîòâ ar “diþuïiem” mçsmeklçjam lçtâkos ceïus.Viens no tiem bija samestnaudu kopâ un braukt uz naf-tas bâzi pirkt degvielu vairu-mâ – par 25 santîmiem litrâ.Tâ ir tâda pati cena kâ kontra-bandai ar piegâdi mâjas. Kom-forts atkrît, jo jâved paðiem.Bet esam latvieðu tautas pat-rioti, tâpçc 10 santîmus no lit-ra labâk ziedojâm valstij nevisvalsts izlaupîtâjiem. Izlaupîtâjiïoti âtri atðifrçja ðo gâjienu, jopieprasîjums pçc kontrabandasdegvielas kritâs. Un tâ –2002.gada martâ, kad aizbrau-câm uz naftas bâzi, priekðâ jaubija rîkojums sîkzemniekiemdegvielu nepârdot, tikai “diþu-ïiem”. Atbilde skançja: “Mçssaprotam, ka vadîba grib jûs iz-

nîcinât, bet ja mçsjums pârdosim,tad tâ iznîcinâsmûs.” Tik tieðâm,ja çnu ekonomi-kai ir “jumts”, tadtas ir Ministrukabinetâ un Saei-mâ. Katram “reò-ìu çdâjam” ir

skaidrs: lai likvidçtu degvie-las kontrabandu laukos, ir jâ-atmaksâ akcîzes nauda vi-siem lauksaimniekiem.

LOSP nesastâv tikai no Val-tera Brusa, tajâ ietilpst vçl 43grupçjumi. Piemçram, graud-kopîbâ ir plâns panâkt subsî-dijas 40 latu apjomâ par vie-nu hektâru. Tas gan, protams,uz “èîkstuïiem” jeb sîkzem-niekiem neattieksies.

Lopkopîbâ aktîviste ir Li-gita Silaraupa. Viòa pie visâmnelaimçm vaino “èîkstuïus”,jo tie nemaksâjot nodokïus, iz-zogot valsti un dzîvojot uz “di-þuïu” rçíina.

Latvieðu Partijasaraksts Nr.10

Latvieðu partija ir latvieðiem naidîgâs sistçmas pretiniece

Latvieðu bçrniem, skolniekiem,studentiem un pensionâriem

Tuvojas 8.Saeimas vçlçðanas. Tâ saucamajâs “Milþucîòâs” ðâ gada 15.septembrî Kuldîgâ uz ventspilniecesSteidzîtes Freibergas jautâjumu, kas skançja apmçramtâ: “Kâpçc pie varas esoðâs partijas lîdz ðim nav atbrî-vojuðas Latviju no okupantiem, un vai arî turpmâk tâsturpinâs uzturçt un barot okupantus uz latvieðu tau-tas rçíina”, klâtesoðâs partijas atbildçja aptuveni tâ:

Jaunais Laiks: “Nedrîkst dalît sabiedrîbu okupantosun neokupantos”,

Latvijas Ceïð, apliecinâdams uzticîbu okupantiem, at-bildçja, ka nevienu sociâlu grupu (tâtad arî okupan-tus) netaisâs izraidît no Latvijas,

Zemnieku un Zaïo savienîbas pârstâvis atbildçja, kaatzîst tikai okupantu brîvprâtîgu repatriâciju,

Tautas partijas pârstâvis teica, ka vecie drîz aizies, betjaunos okupantus vajagot atkalapvienot ar latvieðu tautu,

Tçvzemes un Brîvîbas/LNNK pârstâvis deklarçja, kaneatbrîvoðanâs no okupantiem tagad Latvijai ir patslabâkais variants.

Uz otro jautâjuma daïu par okupantu uzturçðanu unbaroðanu politiíi izvairîjâs atbildçt.

Lai noskaidrotu latvieðu tautas viedokli ðajâ tik sva-rîgajâ jautâjumâ, Latvieðu partija (saraksts Nr.10), Lat-vijas Nacionâlâ fronte un apgâds “Vieda” rîko dom-rakstu konkursu par 2 tematiem:

1) Kuri mûsu valsts politiíi, atteik-damies atbrîvot Latviju no okupan-tiem, ir kïuvuði par latvieðu tautas unvalsts nodevçjiem?

2) Vai Latvijas valsts vadîtâji, minis-tri un deputâti, maksâjot pensijas oku-pantiem, ir nodevuði un piesmçjuði lat-vieðu pensionârus, represçtos, medi-íus, skolotâjus un bçrnus?

Konkurss notiks no ðâ gada 16.septembra lîdz 1.no-vembrim. Lîdz ðâ gada 26.septembrim iesûtîtie la-bâkie darbi tiks publicçti avîzes “DDD” tuvâkajânumurâ lîdz 8.Saeimas vçlçðanâm. Lîdz 1.novem-brim (pasta zîmogs) iesûtîtie labâkie darbi pçc þûrijaskomisijas lçmuma tiks publicçti atseviðíâ grâmatâ. Jakonkursa dalîbnieks nevçlas, lai viòa vârds tiktu pub-liski atklâts, viòð drîkst parakstît darbu ar pseidonî-mu. Konkursâ var piedalîties jebkurð Latvijas iedzîvo-tâjs. Darbiem jâbût uzrakstîtiem latvieðu valodâ. Ja ie-spçjams, kopâ ar darbu ieteicams atsûtît disketi.

KONKURSS

Þûrijas komisijas priekðsçdçtâjsAivars GARDA

Pirmâ prçmija – 100 latiOtrâ prçmija – 50 latiTreðâ prçmija – 25 lati

APTURÇSIM KANGARU DARBÎBU!Jâzeps KOTÂNS

!3. lpp.

“Prezidente aicina braukt prom, at-klât savu biznesu ârpus Latvijas. Ðâdâgadîjumâ no Latvijas pâri paliks tikainosaukums. Latvijâ varu pâròemskrievvalodîgie okupanti, bet tukðajoslaukos tiks iepludinâti vçl kâdi citi.”

* Par Latvieðu partijas reklâmu ðajâ avîzç samaksâjusi Latvieðu partija.

2

2002. gada 26.septembrî

DDD

Dagnija Apine ir Latvi-jas Nacionâlâs frontespriekðsçdçtâja vietniecesLienes Apines mâte. Tâpatkâ meita arî viòa kandidç8.Saeimas vçlçðanâs noLatvieðu partijas Vidze-mes vçlçðanu apgabalâ.

Piedâvâjam lasîtâjam no-vçrtçt interviju ar DagnijuApini. Aicinâm vçlçtâjuspar Latvieðu partiju pieliktkrustiòus sev simpâtiskâ-kajiem kandidâtiem.

– Kas jûs pamudinâ-ja kandidçt 8.Saeimasvçlçðanâs no Latvieðupartijas saraksta?

– Pietiekami daudz ne-jçdzîbas ir redzçtas jau pa-domju laikâ, bet tâs nema-zinâs. Deviòdesmito gadusâkumâ arî es cerçju uz brî-vu Latviju, uzticçjos valdî-bai, bet tagad redzu, ka lat-vieði tiek piesmieti, patprezidente iestâjas par lat-vieðu valodas nîdçðanu. Ðîciniskâ nodevîba ârkârtîgisâpina. Man ir kauns parmûsu valsts prezidenti. Bet re-dzot, ka mana meita Liene ne-ïaujas valstî valdoðajam izmi-sumam un bezcerîbai, bet gandrosmîgi pretojas un cînâs partaisnîguma atjaunoðanu Latvi-jâ, arî es izlçmu nestâvçt ma-lâ. Liene jau kopð dzimðanasir bijusi drosmîga un meklçju-si pareizas lietas. Es priecâjos,ka beidzot viòa ir satikusi sevatbilstoðus draugus un domu-biedrus. Uzskatu, ka ikvienamlatvietim ir jâdodas palîgâLatvieðu partijai, lai tâ iekïû-tu Saeimâ. Jo tikai ðâdi – ener-ìiski un neatlaidîgi – mçs spç-sim atgût tiesîbas uz cilvçkacienîgu dzîvi savâ Tçvzemç. Tosapratu jau tad, kad AivarsGarda, citu izsmiets un apme-lots, izdeva grâmatu “Nevie-nam mçs Latviju nedodam”,kurâ pirmoreiz jaunieði tieðiun nemâksloti rakstîja parkatra latvieða sirds dziïumosloloto sapni redzçt Latvijuplaukstoðu un brîvu no oku-pantiem. Aivars Garda ir uz-droðinâjies stâties pretî valdo-ðajai paðmâju un starptautis-kajai mafijai, tâpçc mûsu pie-nâkums ir viòu atbalstît unpalîdzçt! Tieði ðî pârliecîbamani aicinâja kandidçt Lat-

vieðu partijas sarakstâ, jo ðâdivarçðu apliecinât savu uzticî-bu latvieðu tautai, lai veicinâ-tu tâs labklâjîbu. Lielâkajaidaïai latvieðu sirdîs mît alkaspçc latviskas Latvijas, viòi il-gojas, lai okupanti aizbrauk-tu un vairs nekad nebâztosvirsû ar savâm amorâlajâmprasîbâm par otru valsts va-lodu, lai vairs nekad latvie-ðiem nebûtu jâbaidâs, ka va-rçtu pienâkt brîdis, kad par-lamentârâ ceïâ tiktu nobal-

sots pret lat-vieðu tautasvitâlajâm in-teresçm. Rie-bîgi noskatî-ties, kâ vadoðie latvieðu tau-tas apkrâpçji sagroza patiesî-bu un nosoda ðîs latvieðu tais-nîgâs un skaistâs ilgas.

– Jums ir èetras meitas.– Bçrnus, protams, ðobrîd

audzinât un skolot ir ïoti grû-ti. To zina ikviens. Mana jaun-âkâ meita mâcâs 3.klasç, kasprasa daudz lîdzekïu. Vienameita studç Medicînas akadç-mijâ. Vecâkajai meitai jau ir sa-va ìimene un divi mazi bçrni-òi. Es redzu, cik daudz ir jâstrâ-dâ un jâknapinâs ar lîdzekïiemvecâkiem, lai aprûpçtu bçrnus.Latvieðu mâtes un arî tçvi ir pa-zemoti savâ valstî, jo tâ maksâokupantu bçrniem pabalstus,atraujot naudu latvieðiem. Tie-ði tâdçï Latvieðu partija iestâ-jas par Latvijas dekolonizâciju,jo okupantiem aizbraucot, va-rçsim nozîmîgi palielinât ganbçrnu pabalstus, gan pensijas.

– Bet ðie paði okupantitaèu maksâ nodokïus val-stij. Ja viòi aizbrauks, sa-mazinâsies iekasçtâ naudapar nodokïiem.

– Tas ir kârtçjais krâpðanasmîts. Lai okupanti brauc uzKrieviju ar visiem saviem no-dokïiem, mums tie nav vaja-dzîgi! Okupanti apçd gan sa-vus, gan arî latvieðu nodokïus.Latvieðiem pat ir jâmaksâ oku-pantu pensionâriem, kuri irvistieðâk genocîdâ lîdzvainîgi,pensijas. Pateicoties gan jaun-iem, gan veciem okupantiem,daudzi latvieði ir bezdarbnie-ki, krievvalodîgie ir aizòçmu-ði mûsu darbavietas. Tikai ap-

tuveni 15% no visas Latvi-jas ekonomikas pârvaldalatvieði. Rîgas Centrâltirgû,citos tirgos un lielâkajâ daïâveikalu latvieði par preci sa-maksâ okupantam. Sociolo-ìisko pçtîjumu grâmatâ“Etniskâ piederîba un na-badzîba Latvijâ” ir liecîbas,ka krievvalodîgie iedzîvotâjiprocentuâli vairâk nekâ lat-vieði nemaksâ arî par îri unkomunâlajiem maksâju-miem. 1940.gadâ ienâkuðiekrievu “atbrîvotâji” ir atbrî-vojuði mûs no visa – no dar-

ba, naudas, dzîvokïiem, dzîvestelpas, drîz atbrîvos no valodas,kultûras un dzîvîbas. Okupan-ti mums reâli izsûc ne tikaimûsu gara spçku, pârkrievojot,bet arî materiâli pazudina unfiziski iznîcina. Pateicoties vi-òiem, latvieði nevar atïautiesradît lielas ìimenes. Valsts untauta nespçs uzplaukt, nepa-nâkot viòu aizbraukðanu.

– Latvieðu partijas sa-rakstâ ir daudz sievieðu.Daudzi latvieði baidâs pa-teikt skaïi, ka grib lai oku-panti aizvâcas no Latvijas.Sievietes mçdz uzskatît par“vâjo dzimumu”, tomçrdaudz sievieðu ir bezbailî-gi cçluðâs, lai aizstâvçtusavu tautu. Kâpçc jûs ne-sçþat mâjâs, bet piedalâ-ties “vîru cîòâ”?

– Es uzskatu, ka tad, kadtikai vîrieði mçìina valstî no-dibinât kârtîbu, viss iet aègâr-ni. Lai bûtu harmonija, ir jâ-uzklausa gan vîrieði, gan sie-vietes lîdzvçrtîgi. Sievietesbûtîba ir rûpçties un bût pað-

LATVIEÐU MÂTES PRET NETAISNÎBUAgnese ROZE

aizliedzîgai. Ja mâte spçj zie-doties savam bçrnam, tad vi-òas uzdevums ir arî sargât sa-vu tautu. Tieði sieviete visla-bâk jût savas tautas apdraudç-jumu un prot ar gudrîbu to no-vçrst. Mani kâ mâti neapmie-rina tas, ka maniem bçrniemun mazbçrniem bûs jâdzîvokaunpilnâ nabadzîbâ krievis-kâ vidç. Jau tagad, piemçram,Rîgas mikrorajonos latvieðuvalodu vairs nevar dzirdçt ne-maz. Laukos latvieðu bçrnikrievu valodu neiemâcâs, at-brauc uz Rîgu studçt un oku-panti viòus piekauj tikai tâpçc,ka viòi konsekventi runâ lat-viski. Es zinu, ka latvieði ðo pa-zemojumu ilgi vairs necietîs,un tas radîs arvien vairâk et-niskus konfliktus. Ðî situâcijavar pârvçrsties grûtâ un asiòai-nâ Brîvîbas cîòâ. Kâ sieviete gri-bu pasargât savus un citu mâðubçrnus no tâ. Vienîgâ iespçja irpanâkt okupantu aizbraukða-nu mierîgâ ceïâ. Tas ir izda-râms. Tâpat ir jârûpçjas parlatvieðu zemniekiem. Latvie-

ðu partija slçgsrobeþas, lailatvieðus pa-çdinâtu paðulauki.

– Kâ vçrtç-jat krievu skolu skolotâjus,skolniekus un viòu vecâ-kus, kuri negrib pâriet uzapmâcîbas sistçmu latvie-ðu valodâ?

– Ðie skolotâji ir faðisti!Skolotâjam ir jâbût atbildîgampar skolniekiem ieaudzinâtoapziòu. Ðâdi latvieðiem naidî-gi skolotâji ieaudzina audzçk-òos naidu un riebumu pretlatvieðu tautu. Viòi pasludinaLatvijâ krievu valodu un kul-tûru par nozîmîgâku nekâ lat-vieðu. Ðî domâðana ir visu oku-pantu apziòas dzîlçs, viòi dus-mojas, ka latvieði vçlas latvis-ku Latviju. Viòi ienîst latvie-ðus un darîs visu, lai tos no-smacçtu. Okupanti grib redzçtLatviju krievisku. Valdîbas lie-lâkais noziegums ir mûsu tau-tas apstulboðana un cenðanâsiestâstît, ka ðie faðisti kâdreizrimsies un kïûs draudzîgi lat-vieðiem. Realitâte ir gluþi pre-tçja – latvieði ar katru brîdizaudç vienu pozîciju pçc otras.Tas notiek ar lîdzðinçjâs valdî-bas un Saeimas svçtîbu.

“Sievietes bûtîba ir rûpçties un bût paðaizliedzî-gai. Ja mâte spçj ziedoties savam bçrnam, tad vi-òas uzdevums ir arî sargât savu tautu.”

!

Daugavpilî dzîvojoðais okupants Artûrs Petrovs izsauca Ai-varu Gardu uz dueli – viòð jûtoties aizvainots, ka Aivars Gar-da laikraksta “DDD” pielikumâ krievu valodâ okupantus no-saucis par parazîtiem – cçrmçm un lenteòiem. A.Petrova “va-ronîgâ nostâja” tika atspoguïota gan okupantu presç, gan tele-vîzijâ. Ðajâ sakarâ nedçïas laikraksts “Subota” (Nr.37; 13-19.09.,2002.g.) aicinâja Aivaru Gardu sniegt interviju, kurâviòð drosmîgi krievvalodîgajiem okupantiem izskaidroja sa-vas cîòas mçríus un iemeslus. Intervija, protams, tika snieg-ta latvieðu valodâ, tâdçï þurnâlista Andreja Mamikina tulko-jumâ ir arî bûtiskas kïûdas. Iespçjams, ka tas tikai latvieðuvalodas neprasmes dçï, bet varbût ir arî kâds cits iemesls.

Neatstâstîsim visu interviju, to katrs pats var izlasît unno sirds to iesakâm arî izdarît, jo Aivara Gardas teiktaisokupantu presç bija îsts drosmes paraugs mûsu paðu bâli-òiem. To nevar salîdzinât ar tçvzemieða J.Vidiòa zemiskolatvieðu patriotu noniecinâðanu ienaidnieka avîzç (Telegraf).Arî Raivis Dzintars (jaunieðu apvienîbas “Visu Latvijai” va-dîtâjs) gan latvieðu, gan okupantu presç vairâkkârt ir noro-beþojies no Aivara Gardas un Latvijas Nacionâlâs frontesdarbîbas. Pçdçjais R.Dzintara “spoþais iznâciens” bija20.septembra laikrakstâ Vesíi Segodòa. Okupantu þurnâ-listiem uz izvirzîto tçzi, ka apvienîbas “Visu Latvijai” ide-jas ir tuvas laikrakstâ DDD paustajiem uzskatiem, R.Dzin-tars saðutis un pat stostîdamies atbild: “Jâ, tâ ir Aivara Gar-das avîze, bet mums ar to nav nekâda sakara. [...] Man perso-nîgi nekas nav pret krieviem. Bet Gardu pazîstu tik patdaudz kâ jûs. Nekas vairâk.” Pçc ðâdiem izteikumiem noR.Dzintara puses viòam tieðâm nekâ kopîga ar Aivaru Gar-du nevar bût. Taèu ðî vaïsirdîgâ atzîðanâs no jaunekïa pusespierâda vçl kâdu patiesîbu – ienaidnieks ciena tikai spçcîgupretinieku. Kâdçï ðâds secinâjums? Tâdçï, ka Vesíi Segodòaþurnâlisti uz R.Dzintara prasîbu atvainoties par izteikta-jiem apvainojumiem atbild ar nicinoðu frâzi: Par ko? Ja vçlbûtu kam... Mums ir þçl, ka latvieðu jaunieði neprot izturç-ties ar paðcieòu, par ko saòem okupantu nicinâjumu.

Aivars Garda atklâti un bezbailîgi okupantiem pasaka:“Es eju Saeimâ, lai mierîgâ ceïâ atbrîvotos no oku-pantiem. Okupanti ir lîdz kaklam apnikuði, tâ arî pa-sakiet savçjiem! Viòi ir latvieðiem lîdz kaklam. Betviòi baidâs pateikt to tâ, kâ Garda.”

Nav noslçpums, ka okupantus sanikno, ja tikai pieminAivara Gardas vârdu. Varam tikai iedomâties, kâdu iespaiduatstâja viòa drosmîgâ intervija. Nav brînums, ka jau nâkoðajâavîzes “Subota” numurâ (Nr.38; 20-26.09.,2002.) varçja lasîtplaðus komentârus un lasîtâju atsauksmes par Aivara Gardasatklâti pausto taisnîgo attieksmi pret okupantiem.

Sergejs Neèajevs, apkopojot lasîtâju atsauksmes, raksta: sa-òçmâm ïoti daudz zvanus un vçstules. Vieni ir saðutuði, kadevâm Gardam vârdu, citi, savukârt, pasakâs, ka beidzot viòðparâdîts visâ krâðòumâ.

Þurnâlists, lasîtâju mudinâts, izpçtîjis, vai bûtu iespçjamsAivaru Gardu tiesât par viòa “antikrieviskajiem aicinâjumiem”.Kâ skaidro þurnâlists, Latvijâ nemaz neesot okupantu un kolo-nistu. Aivaram Gardam varbût esot sava vçstures interpretâcijapar okupâciju, kolonizâciju un citiem ârprâtiem, bet likumdoða-nâ tas neesot atrunâts. Tâpçc, viòu (lîdz ar to arî visus latvieðupatriotus – red.piez.) varçtu sodît par darbîbu, kas vçrsta uznaida kurinâðanu pret Latvijâ dzîvojoðajiem krieviem.

S.Neèajevs neapstâjas pie Latvijas likumiem – viòð pie-vçrðas arî starptautiskajâm konvencijâm un ir gatavs AivaruGardu sodît par musinâðanu uz genocîdu.

Citçtas ir divas lasîtâju vçstules, kuras þurnâlists S.Neèa-jevs arî komentç. Kâda lasîtâja ir saðutusi par laikraksta lab-vçlîbu pret Aivaru Gardu, publicçjot viòa interviju un pietam vçl bez redakcijas komentâriem! Viòa izsaka noþçlu, kapret Gardu netiekot pieòemti nekâdi mçri un vienîgais, kovar darît – vienkârði klusçt par viòu. Komentçtâjs ðai lasîtâjaiatbild: “Tas ir maldîgs priekðstats, ka tad, ja prese par kâduparâdîbu klusç, tad tâ neeksistç. Tâ eksistç un pat ïoti! Un,augot klusumâ un tumsâ, kïûst tûkstoðkârt bîstamâka. [...]Ienaidnieks vienmçr jâtur acu priekðâ, nevis sev aiz muguras.

Ne Garda viens sapòo par krievu izdzîðanu no Latvijas.Daudz ir pasîvo gardistu. Cita lieta, ka vairums no viòiemnobîsies balsot par Gardu – tas ir tas pats, kas balsot parpilsoòu karu Latvijâ (Ðis ir spilgts piemçrs, kâ latvieðu tau-tas ienaidnieki sagroza patiesîbu kâjâm gaisâ. Tieði tad, jalatvieði tomçr nebalsos par Latvieðu partiju, jeb 10.sarak-stu, un liegs Latvijai mierîgâ ceïâ atbrîvoties no okupan-tiem, mûsu valstî draud izveidoties situâcija, kad latvieðuun okupantu uzspiestâ un neiespçjamâ kopdzîve izvçrtîsiesasiòainâ etniskâ konfliktâ. Latvieðu partija vçlas no tâ pa-sargât savu tautu un valsti. – red.piez.)

Gardu varçtu ignorçt, ja viòð bûtu vientuïð jukuðais, – diem-þçl, tas tâ nav, nevajag sevi maldinât ar ilûzijâm. Tâdi lat-vieði, kuri sapòo kâdu rîtu pamosties “Latvijâ bezkrieviem”, ir mûsu lîdzpilsoòi, un viòu, atkârtoju,nav maz. Muïíîgi ir atteikties no dialoga ar viòiem masusaziòas lîdzekïos. VIÒI atradîs veidu, kâ propagandçt savasidejas, bet MÇS par to nekâ nezinâsim.” (“Subota”)

Grieíijas valdîba izsludinâ-jusi, ka ieviesîs ârkârtas stâvok-li, lai atrisinâtu problçmas,kuras radîjuðas valsts ekono-mikas pârieðana no dinâriemuz eiro. Pçdçjâ laikâ Grieíijasekonomika izjutusi spçcîgussatricinâjumus. Plaðu atsaucî-bu sabiedrîbâ ieguva grieíupatçrçtâju tiesîbu aizstâvju or-ganizâciju aicinâjums, protes-tçjot pret cenu augðanu, 3.sep-tembrî boikotçt veikalus unneizmantot daþus pakalpoju-mus. Ðî boikota rezultâti bijaiespaidîgi. Visas tautas pretes-tîbas laikâ pârtikas produktutirdzniecîba samazinâjâs par70 procentiem, bet kopçjaismazumtirdzniecîbas apjomssamazinâjâs par 85 procen-tiem. Neskatoties uz to, cenasir palikuðas tâdas kâ agrâk. Tâ-dçï arî patçrçtâju tiesîbu aiz-stâvji ir nolçmuði turpinât na-cionâlo boikotu.

Grieíijas finansu ministrsNikos Hristodoukakis paziòo-jis, ka arî valdîba ir nolçmusireizi pa visâm reizçm aizsar-gâties no mantrausîgajâm ma-zumtirdzniecîbas kompâni-

Lîga KRIEVIÒA jâm. Viòð solîjis, ka jau oktob-rî cenu un pakalpojumu sta-bilitâtei sekos lîdzi speciâlivalsts inspektori. Arî paðlaikvalsts vara stingri kontrolçspekulantu darbîbu. Pagâjuða-jâ nedçïâ tika arestçts kokvil-nas tirgotâjs, kurð centâs pâr-dot preci par “uzpûstâm” ce-nâm. Cenu politikâ nâcâs ie-jaukties arî Grieíijas prezi-dentam. Viòð uzstâjâs ar îpa-ðu aicinâjumu mazumtirgotâ-jiem, aicinot tos apdomâtiesun apturçt cenu kâpumu.[...]

Pâreja uz eiro ir izraisîjusi ce-nu kâpumu visâs eirozonasvalstîs. Cçlonis tam bija cenunoapaïoðana, kas lielâkoties no-tika par labu tirgotâjiem. Vidç-ji patçrçtâja groza izmaksas Ei-ropas Savienîbâ pieauguðas par4-5 procentiem. Taèu nevienâcitâ valstî tas nav radîjis tâducenu kâpumu kâ Grieíijâ. Sa-skaòâ ar attîstîbas ministrijasaprçíiniem, svaigu dârzeòu unaugïu cenas pçc eiro ievieðanaspaaugstinjuðâs par 95 procen-tiem. Kopumâ pirmâs nepiecie-ðamîbas precçm un pakalpoju-miem cenas palielinâjuðâs parvairâk nekâ 10 procentiem.

Cenu pieaugums sâcis nega-tîvi ietekmçt valsts makro-

ekonomiskos râdîtâjus. In-flâcija sasniegusi rekordlielu-mu – 3,6 procentus (Politcom.ru,2002.gada 20.septembris).

Vai tieðâm Latvijai jâiestâjasEiropas Savienîbâ? Ir jau ziòots,ka, Latvijai netiks dota iespçjaatseviðíâ balsojumâ izvçlçties –ieviest eiro vai neieviest. Tas no-tiks automâtiski, lîdz ar labvç-lîgu balsojumu par pievienoða-nos ES. Jâòem vçrâ, ka Latvijajau tâ ir nabadzîbâ novestavalsts. Mums ðâds satricinâjumsar cenu paaugstinâðanos, kâ tasnoticis visâs valstîs, kuras savunacionâlo valûtu nomainîjuðaspret eiro, bûs grûtâk pârvarams,nekâ labklâjîbâ dzîvojoðâm Rie-tumeiropas valstîm. Jâpaturprâtâ, ka iestâðanâs gadîjumâ nomûsu valts budþeta bûs jâmak-sâ nodevas Eiropas Savienîbaskopçjâ budþetâ. Ir aprçíini, ka“atpakaï” mçs dabûsim labi japusi no ðiem lîdzekïiem. “Atpa-kaï”– tas nozîmç jau kopâ areiropadomiem, kâ ðo naudu tç-rçt. Jau atskan balsis par nego-dîgo eiroierçdòu rîcîbu ar ES bu-dþeta lîdzekïiem.

Interneta portâls Delfi.lv2002.gada 20.septembrî, at-saucoties uz ziòu aìentûruBNS, raksta par apðaubâmo Ei-ropas Savienîbas grâmatvedî-bas uzskaiti. Ar paziòojumu

par to uzstâjusies no EiropasKomisijas galvenâs grâmatve-des amata atlaistâ Marta An-dreasena. Atlaiðana notikusipçc viòas publiskajiem izteiku-miem par trûkumiem ES bu-dþeta lîdzekïu pârvaldîðanâ.M.Andreasena uzskata, ka “trû-kumi Eiropas Savienîbas grâ-matvedîbas uzskaitç nozîmç,ka ir iespçjamas negodîgas ma-nipulâcijas ar savienîbas gan-drîz 100 miljardu eiro (59 mil-jardu latu) vçrto budþetu. [Uz-skaites] sistçma ir tik ievaino-jama, ka tâ neliek ðíçrðïus ie-spçjamâm blçdîbâm. Un ja ðâ-das blçdîbas notiek, tâs nav ie-spçjams konstatçt”. Viòa stâs-ta, ka Eiropas Komisija neuz-glabâ grâmatvedîbas dokumen-tus divos eksemplâros, kâ to pa-redz standarta grâmatvedîbasprakse. Turklât bijusî EK gal-venâ grâmatvede teica, ka EKdatorsistçmu ir viegli ievainot.M. Andreasa ir gatava liecinâtEiropas Parlamentâ un pierâ-dît savu taisnîbu.

Latvieði! Neïausimies eiro-meïiem, kuri sola mûsu valstiievest leiputrijâ! Patiesîba irskarba – Latviju gaida lieli sa-tricinâjumi, kas varçtu bût arîletâli, ja tâ tomçr tiks ievilktaeiroskavâs!

NELAIMES AR “EIRORUBÏIEM”

!

“SUBOTA” PARAIVARU GARDULiene APINE

LATVIEÐU PARTIJAS bezmaksaspriekðvçlçðanu aìitâcija izskançs:

Latvijas Radio 1. programmâ:2. oktobrî plkst. 12.50 – 13.00

Latvijas Televîzijas 1. programmâ:2. oktobrî plkst. 17.00

(ar 5. kârtas numuru)

!

3

2002. gada 26.septembrî

DDD

Teicienu: “Nav slikta kora, ir tikai slikts diriìents”var attiecinât uz jebkuras lielâkas vai mazâkas, valstsvai privâtas iestâdes darbu. Tas, kâds ir darba rezul-tâts, lielâ mçrâ ir atkarîgs tieði no vadîtâja, viòa uzska-tiem par to, kas ir TAISNÎGI, DEMOKRÂTIKSI un VA-JADZÎGI.

Pçdçjâ laikâ sabiedrîbas uzmanîba pievçrsta LatvijasTelevîzijai – jauns ìenerâldirektors un jauna kârtîba. Vissjauns, bet vai labâks?

Laikraksta DDD 8.numurâ varçjât lasît interviju arJâni Leju par masu mediju jeb ceturtâs varas ietekmiuz sabiedriskajiem procesiem. Ðoreiz apjautâjâm JâòaLejas bijuðos televîzijas kolçìus, lai noskaidrotu, kâdsviòð bija kâ padotais un priekðnieks, kâ viòam izdevâsvadît Latvijas Televîzijas darbu.

Izmantojot iespçju, gribçjâm noskaidrot arî bijuðo unvçl paðreizçjo televîzijas darbinieku attieksmi pret Lat-vijas Nacionâlâs frontes darbu – cîòu par Latvijas de-kolonizâciju, tomçr aiz kautrîbas vai bailçm, nevienspar ðo jautâjumu nevçlçjâs izteikties.

Valentîna Kesnere (LTV darbiniece): Par Jâni Leju kâpar savu bijuðo kolçìi varu teikt tikai to labâko. Viena noviòa labâkajâm rakstura îpaðîbâm ir viòa humora izjûta. Tâbieþi vien, îpaði tâdos apstâkïos, kâdos nâcâs mums strâdât,palîdzçja. Otrs, ko vçlos atzîmçt, ir viòa komunikabilitâte. Viòðïoti labi un âtri ar viesiem, kas pie mums ieradâs, atrada kon-taktu, spçja viòus ieinteresçt. Jâòa Lejas spçja kontaktçties arcilvçkiem ir vienkârði apbrînojama.

Rita Klindþâne (LTV, raidîjuma Dzîvîte redakcijas darbi-niece): Jânis Leja bija galvenais redaktors, bija viegli ar viòusastrâdâties. Viòð savâs darba attiecîbâs bija ïoti konkrçts –skaidrizinâja, ko grib. Tajâ laikâ nebija raksturîgs, ka priekðniekiem unpadotajiem bûtu tik demokrâtiskas attiecîbas kâ tagad, bet Jâ-nis Leja, atðíirîbâ no citiem, bija patieðâm demokrâtisks.

Jânim Lejam bija labs teiciens: “Tu taèu zini, ka pat vis-skaistâkâ andalûziete nevar dot vairâk nekâ viòai ir.” Vçlviòð bieþi vien teica: “Vai tev neliekas, ka katram ir jânessavs èemodâns?”

Olga Utkina (bijusî LTV þurnâliste): Jânis Leja ir ïotisareþìîts cilvçks. Viòð ir vienmçr tiecies tikt uz augðu. Nezi-nu, vai vienmçr ar godîgiem lîdzekïiem, nemâku spriest, jo ne-esmu tajâ iedziïinâjusies. Viòð vienmçr un visos laikos ir centiesbût priekðplânâ, bet nedomâju, ka uz citu rçíina. Jânis Leja navkâ daþs labs pagrûdis otru malâ, lai pats varçtu iekârtoties. Viòðvienkârði izmanto îsto mirkli.

Jânis Leja ir draudzîgs. Kad biju vecâkâ redaktore, viòð nâcapie manis prasît darbu, bet es viòu nepieòçmu, ieteicu viòamvispirms pastrâdât Panorâmâ un tikai pçc tam domât par dar-bu lielajâ Lauksaimniecîbas redakcijâ. Jânis nekad nav piemi-nçjis to ar ïaunu. Arî tagad viòð nav kïuvis iedomîgs un atceras,satiekas ar vecajiem kolçìiem, priekðniekiem un padotajiem.

Nekâdas lielas pârmaiòas televîzijâ viòð arî neienesa. Viòðvienmçr centâs tâ viegli un ar humoru visu nolîdzinât un izlîdzi-nât, ne ar vienu nenaidoties.

Viola Lâzo (LSDSP): Jâòa Lejas biogrâfija ir ïoti intere-santa, kas kâ jau daudzu cilvçku dzîves gâjumi atspoguïo mûsuvalsts vçsturi ar visiem kûleòiem un peripetijâm. Jânis Leja irmans bijuðais priekðnieks Latvijas Televîzijâ un es gribçtu teikt,ka viòam ir diezgan cieta roka. Tajâ paðâ laikâ viòð nekad, patviskritiskâkajos brîþos, nezaudç humora izjûtu. Varbût JânisLeja pârâk maz ieklausâs savos kolçìos – viòð nav kompromisacilvçks. Jâteic, ka tâ îsti simtprocentîgi klât viòam nekad nevartikt. Pilnîgi atklâtîbâ viòð sevi nekad nerâda. Jânis ir principi-âls cilvçks un galva viòam vienmçr ir pilna ar jaunâm idejâm.

Pçc sarunas ar bijuðajiem kolçìiem, vçlçjos noskaid-rot, vai tieðâm Jânis Leja, bûdams gan ierindas þurnâlists,gan Televîzijas priekðsçdçtâjs nekobûtiski jaunu nav ieviesis.

Jânis Leja: Lai cik dîvaini tas neska-nçtu, bet priecâjos par O.Utiknas vçrtçju-mu, ka Televîzijâ neesmu ienesis bûtiskaspârmaiòas. Tas nozîmç, ka reformastika veiktas bez îpaðiem konflik-tiem, kâ tas vçrojams tagad. Ir vai-râkas lietas, kas Televîzijas darbâmainîjâs vai tika iedibinâtas nojauna tad, kad tur strâdâju. Mi-nçðu tikai daþas: strâdâjot televîzijâ, ieviesu reglamentu raidî-jumu gatavoðanas un izlaides procesiem. Tas bija vajadzîgs, lainovçrstu tos konfliktus, kas radâs starp raidîjumu veidotâjukomandâm, un arî tâdçï, lai nodroðinâtu precîzu raidîjumu prog-rammas izpildi.

Pçc mana ierosinâjuma toreizçjais Televîzijas priekðsçdç-tâjs L.Bartkeviès, izdarot lielu spiedienu, panâca, ka tiek at-celts Maskavas noteiktais video ierakstu limits.

Pirmais sâku runât par to, ka nepiecieðams otrs televîzijaskanâls, kurâ sâkumâ raidîja interesantâko raidîjumu atkâr-tojumus un filmas.

Silaraupa pat mudinâjapârçjos izdomât “èîkstuïiem”papildus nodokli vai vismazkaut ko lîdzîgu policijai vai krie-vu druþiòòikiem, kuri kontro-lçtu “èîkstuïus”. Tâ îstâ “pað-mâju kontrabanda”, daudz bîs-tamâka nekâ no ârzemçm nâ-koðâ, esot tieði “èîkstuïu” pie-na burciòu, gaïas ðíçïu un kar-tupeïu maisu veðana uz pilsçtusaviem radiem. Valdîbâ esot jâ-panâk, lai par katru tâdu pienalitru vai gaïas ðíçli tiktu rak-stîta stingrâ uzskaites pavadzî-me. Nu, ko – arî zârks jau ir ap-likts ar nodokli.

Mûsdienâs veidojas valdî-bas nievâtais “lauku bomzis”.Nupat presç lasîju, ka pirmsiestâðanâs ES, plânots iznîci-nât 174 tûkstoðus saimniecî-bu ar 13 ha platîbu. Valdîbasaka: “Ar vienu gotiòu neiz-dzîvosi.” Pieòemsim, ka kat-râ saimniecîbâ dzîvo vidçji 4cilvçki. Tâtad – iegûstam 696tûkstoðus “lauku bomþu”.Kur paliks ðie tûkstoði nelai-mîgo cilvçku? Ja mâkslîgi iz-veido 200 “diþuïu” “muiþas”,arî tur ðie cilvçki ir lieki. Kodarît tâlâk, – darbavietu nav,viss ir sagrauts? Prezidenteaicina braukt prom, atklât sa-

APTURÇSIM KANGARU DARBÎBU!vu biznesu ârpus Latvijas. Ðâ-dâ gadîjumâ no Latvijas pâripaliks tikai nosaukums. Lat-vijâ varu pâròems krievvalodî-gie okupanti, bet tukðajos lau-kos tiks iepludinâti vçl kâdiciti. Latvieðu nâcijas pastâvç-ðana tiek upurçta kâdu 200 al-katîgu “diþuïu” attîstîbai. Betizrâdâs, ka daudzi no viòiemnemaz nevçlas uz savas zemesstrâdât, bet gan sagrâbt pçc ie-spçjas vairâk un pçc tam pâr-dot. Viòi arî ar abâm rokâmbalsos par Eiropas Savienîbu.

Dânijâ, piemçram, vienshektârs zemes maksâ 6000lîdz 6500 latu. Latvijâ, manâdzimtajâ Ruðonas pagastâ,viena hektâra kadastrâlâ vçr-tîba ir 98 latu, noapaïojot –100 latu. Pârdodot 333,3 hazemes Dânijâ, dânis Latvijâvar nopirkt visu Ruðonas pa-gastu 20 000 ha platîbâ ar vi-siem 27 gleznainajiem eze-riem un ekoloìiski tîro zemi.Tâ ir latvieðu tautas traìçdi-ja, jo Latvija kâ nacionâlavalsts tiek likvidçta.

Kas ir Eiropas Savienîba?Latvijas teritorijâ pirmie uzES gâja Kangars un lîbieðu va-donis Kaupo. Vçsture liecina,ka Kaupo savu tautu pârdevapar 100 sudraba graðiem. Ðo-dien lîbieði skaitâmi daþos

simtos. Jûda pârdeva JçzuKristu par 30 sudraba gra-ðiem. Ebreji zaudçja savu val-sti, bet tagad pçc nepilniem2000 gadiem viòi cînâs par tâsatgûðanu, izlejot savas un pa-lestînieðu asinis. Kangars ie-grûda latvieðu tautu vâcieðurokâs. Okupantu saradâsdaudz un visâdi: vâcieði, poïi,zviedri, krievi un citi. 800 ga-du latvietis savâ Tçvzemç fak-tiski bija dzimtcilvçks bezîpaðuma. Tomçr Brîvîbas cî-òâs latvieðu tautas labâkiedçli ar savâm asinîm uz 20 ga-diem izcînîja brîvîbu valstij arlatvieðu nacionâlo sastâvu tu-vu 80%. 1940.gadâ sarkaniekangari brauca uz Maskavu,lai veicinâtu Krievijas jebPSRS okupâcijas laika iestâ-ðanos. Kad formâli no ðîs oku-pâcijas izlîdâm, latvieði bijajau zaudçjuði 30% savas tau-tas. Bet traìiskâkais ir tas, kadeokupâcija nav pabeigta,okupanti nav aizbraukuði, to-mçr Latvija lien jau atkaljaunâ Savienîbâ. No ES mçsvarçsim izlîst tikai tad, kadtâ sabruks. Cik procentu lat-vieðu bûs palikuði? Viens irskaidrs – asins izlieðana bûsliela, kamçr katra nâcija no-stiprinâsies savâ teritorijâ.

Mûsu valsts vîri un sievas ar

neþçlîgu propagandu grûþ mûsEiropas Savienîbâ. No kurienesrodas tik daudz kangaru? Kan-garam esot bijuði 12 bçrni, kurivairojuðies un pielîduði ikvie-nam okupantam, lai dzîvotu uzsavas tautas nodevîbas rçíina.Savukârt, nacionâlpatriotiskâtautas daïa no visiem okupan-tiem un kangariem ir tikusi nî-dçta un nîcinâta.

Tieði ðo nacionâlpatriotiskotautas daïu es aicinu balsot parLatvieðu partiju, kura 8.Saei-mas vçlçðanâs startç ar sarak-stu Nr.10. Tikai Latvieðu par-tija iestâjas par latvieðu tautasizdzîvoðanas, attîstîbas un lab-klâjîbas nodroðinâðanu. Tâ tikspanâkta, veicot Latvijas deoku-pâciju, dekolonizâciju un de-boïðevizâciju un pasargâjotvalsti no iestâðanâs ES. Latvie-ðu partija aizstâv latvieðu tau-tas nabadzîgâko un godîgâkodaïu un nepieïaus tautas iznî-cinâðanu laukos. Apturçsimkangariskâs tradîcijas! Vai nutagad, vai vairs nekad.

Lai Dievs mums palîdz!

Jâzeps Kotâns kandidç8.Saeimas vçlçðanâs noLatvieðu partijas Latgalesvçlçðanu apgabala.

1. lpp.!

!

Laikraksts DDD Reì.Nr. 000702221; apl.Nr. M 1196Iznâk 1 reizi nedçïâ Rîga,2002Tirâþa 10 000 cena 0,10 apjoms 2 x A 2

Izdevçjs: LATVIJAS NACIONÂLÂ FRONTENorçíinu konts: Hipotçku un zemes banka;

Konts: LVL – 1000-054029-001; USD – 1000-054029-002

Galvenâ redaktore: Lîga MuzikanteRedaktores vietniece: Liene ApinePasta adrese: Kalnciema iela 53, dz.6,

Rîga LV-1046Interneta adrese: www.latvians.lv/nmln

E-pasts: lnf@e-apollo.lvIespiests: SIA “Tipogrâfija Ogre”

Ogrç, Brîvîbas ielâ 31, LV 5001Pasûtîjums: Nr. 4/10 Ofsetiespiedums

Elîna BANGAPORTRETS

!

Pirmsvçlçðanu laikâ izman-to daþâdas metodes, lai prog-nozçtu vçlçðanu rezultâtus,politisko spçku sadalîjumunâkoðajâ Saeimâ. Ticamîba irapðaubâma jebkurai no aptau-jâm, bet iespaidu uz vçlçtâjutâs atstâj – uz vienu vairâk, uzcitu mazâk. Ðoreiz par inter-aktîvajâm aptaujâm televîzi-jâ, kurâ var piedalîties ikviensskatîtâjs, piezvanot par attie-cîgo tâlruòa numuru un parkatru zvanu samaksâjot lielâ-ku vai mazâku naudas summu.

Okupantu avîzç Èas 21.sep-tembra numurâ þurnâlistsAleksandrs Ðabanovs rakstâ“Balso vai nebalso, tâpat sa-òemsi nulli” izklâsta gadîjumuar LNT ziòu laikâ (plkst.20.00)izsludinâto interaktîvo aptau-ju ar jautâjumu: par kuru nopartijâm jûs balsosiet 8.Saei-mas vçlçðanâs? Kâds no izdev-niecîbas nama “Petits” darbi-niekiem veicis eksperimentuun 62 reizes zvanîjis un balso-jis. Raidîjuma beigâs, apkopo-jot rezultâtus, tika paziòots, kapar attiecîgo partiju balsojuði ti-kai 56 LNT ziòu skatîtâji. Dî-vaini?! Avîze Èas pieprasîjusi

izdruku Lattelekom, kur uzrâ-dîti visi 62 zvani par kuriemattiecîgi arî jâsamaksâ – 10 san-tîmi par zvanu. Veicot tâlâkuizmeklçðanu, atklâjâs, ka LNTpaziòojis rezultâtus par îsâkulaika posmu, nekâ tika pieòem-ti zvani, kur par katru saòemtslaipns paldies. LNT ziòu die-nesta producents paskaidrojis,ka par interaktîvâs aptaujas re-zultâtiem atbildîgs ir Lattele-kom. Lattelekom, protams, navsniedzis nekâdu izskaidrojumuðâdai skatîtâju un arî zvanîtâjukrâpðanai (pçc aptuveniem ap-

SABIEDRISKÂSDOMAS KROPÏOÐANA

rçíiniem, LNT katru dienuskatâs 190 000 cilvçku).

SKDS direktors Arnis Kak-tiòð uzskata, ka ðâdas aptau-jas ir nenopietnas un to rezul-tâtus nevajadzçtu uztvert no-pietni. Tomçr skatîtâju at-tieksmi par labu vienam vaiotram politiskajam spçkamðâdas aptaujas ietekmç.

Interesanti, kâdçï vçl jo pro-jâm ðâdas aptaujas nav aiz-liegtas, kaut arî visiem zi-nâms, kâ tâs ietekmç sabied-risko domu. Vai neviena del-na vai kulaks nav iedomâjies,kâ tâ ir ne tikai slçptâ, bet ganatklâtâ politiskâ reklâma zemkuras nav paraksta, kas par tosamaksâjis. Kaut gan aptau-jas rezultâti nepârprotaminorâda uz pasûtîtâju.

Tâdçï, latvieði, nebrînieties,ka Latvieðu partijai ir tik zemsoficiâlais reitings, jo “ne mçsmaksâjam, ne mçs pasûtammûziku”. Neietekmçjieties nosafabricçtiem aptauju rezultâ-tiem, kuri vçrsti uz vçlçtâju ap-muïíoðanu. Nevajag vadîtiespçc principa – tâ dara visi, dariettâ, kâ liek sirds, dariet tâ, kâvajadzîgs jûsu – latvieðu tautai.

Pieminçðu kâdu aptauju,kuras rezultâts bija paðreizç-

jai valdîbas kliíei ne-çrts, tâdçï aptauja ti-ka pârtraukta. Latvi-jas Radio mâjas lapâbija izsludinâta aptau-ja par 8.Saeimas vçlç-ðanâm. Vairâkas die-nas Latvieðu partija ardaudzu balsu pârsva-ru bija pirmajâ vietâ.

Taèu drîz vien aptauja pazu-da no Latvijas Radio mâjas la-pas un klausîtâji varçja izteiktsavu attieksmi jau par citujautâjumu. Kârtçjo reizi nâkassecinât, ka valdoðâ kliíe pa-niski baidâs no Latvieðu par-tijas un visiem spçkiem cen-ðas iznîcinât jebkurus atgâdi-nâjumus par noziegumu, kastiek vçrst pret latvieðiem, ne-atbrîvojot Latviju no okupan-tiem.

Ilze LIEPA

Svçtdienas pçcpusdienâ bi-jâm nolçmuði parâdît skaistoLiepâjas Jûrmalas parku sa-viem viesiem no ârzemçm. Pa-râdîjâm leìendâro Liepâjas

koncertdârzu “Pût vçjiòi!”,“Liepâjas Metalurga” futbolastadionu, pludmali, bet jauatpakaïceïâ mûs ðokçja kâdsskats... jaunie soli parkâ apkoncertdârza teritoriju bijasalauzti, apspïaudîti un ap-rakstîti. Patieðâm, skats retipretîgs. Un varbût tas nelik-tos nekas îpaðs, ja vien nekris-tu acîs kâdi uzraksti. “Gansilohi!”, “gansi peìiki” utt.

Ja kâds nezin, tad varu pa-skaidrot, ka par “gansiem”Puðkina valodâ runâjoðiemçdz dçvçt latvieðus. Un pâr-steidz ne tikai ðis bezjçdzîgaisvandâlisms, bet gan tas, ka vçlpavasarî Liepâjas abu policijufîreri visai þiperîgi runâja parsazin kâdâm pastiprinâtâmpatruïâm parka teritorijâ...

Var jau bût, ka visi Liepâjaskrievi arî nemaz nesauc kat-ru latvieti par “gansu”, taèuaizvien bieþâk redzamie uz-raksti uz namu sienâm un þo-giem (mçs vçl vasaras sâku-mâ rakstîjâm, ka ar lîdzîgiemsaukïiem tika aprakstîtasLiepâjas 10. vidusskolas fasâ-de) liek secinât, ka tas jau kïu-vis par neatòemamu ikdienassastâvdaïu Liepâjas krieviem –

“Vairâkas dienas Latvieðupartija ar daudzu balsu pârsva-ru bija pirmajâ vietâ. Taèu drîzvien aptauja pazuda no Latvi-jas Radio mâjas lapas un klau-sîtâji varçja izteikt savu attiek-smi jau par citu jautâjumu.”

“GANSI LOHI”,JEB KÂ OKUPANTI

“MÎL” LIEPÂJAS PARKUSAigars P.www.latvians.lv

regulâri la-mât tautu,kuras valstîun pilsçtâviòi dzîvo.Pie tam,orâlâs lamassâkuðas ap-nikt un ta-gad pie lie-tas íerasvietçjie, po-tenciâli in-tegrçjamie,“mâkslinie-

ki”, kuri savu “talanti” steidziemûþinât sadauzot, iznîcinotun demolçjot Liepâju.

Te nu gribas atkal prasît unprasît: ko ðai laikâ dara poli-cija? Nu kamdçï Liepâjai vaja-dzîgas divas policijas, ja regu-lâri un sistemâtiski, kâ pçc gra-fika tiek dauzîti pieturu pa-viljoni, aprakstîtas sienas,lauztas ceïazîmes utt. Par ielukautiòiem jau sen vairs nav jç-gas runât, policijai tik un tâ ro-kas par îsâm. Un tâ liekas ne-vienam vien pilsçtniekam.

!

!

LAIKRAKSTA DDDVISUS IZNÂKUÐOS

NUMURUSVISÇRTÂK VARAT

IEGÂDÂTIESRÇRIHA

GRÂMATNÎCÂSRÎGÂ, ÈAKA IELÂ 26

UN ÈAKA IELÂ 50.CÇSÎS, GRÂMATNÎCÂ

“GUNETA”KÂ ARÎ PIE PRIVÂTIEM

IZPLATÎTÂJIEM.JAUTÂJIET PÇC AVÎZES

ARÎ CITÂSGRÂMATNÎCÂS!

4

2002. gada 26.septembrî

DDD LASÎTÂJU BALSIS

Tâ dçvçtajâs “milþu cîòâs”notiek patieðâm milzîga ble-foðana. Lai arî kâ pundurmilþiprot izvairîties no nepatîkamulietu apsprieðanas pçc to bûtî-bas, tomçr par paðradîto nejç-dzîbu sekâm spriedelçt vi-òiem nâkas tik un tâ. Pçc lauk-saimniecîbas sagrauðanas no-tiek nekonkrçta pïâpâðana parmazo un vidçjo zemnieku pos-tu, par raþoðanas pârstruktu-rçðanu, lauku tûrisma attîstî-ðanu, skolu, ceïu un bibliotç-ku stâvokli laukos. Pundur-milþi centîgi melðas par savupartiju “labajiem” nodomiemðajâs ðaurajâs vispârçjâ postaskartajâs jomâs, bet nerunâpar to, kâpçc ðâds stâvoklis irradies, un ka to novçrst vartikai radikâli mainot eko-nomisko politiku, aizsargâ-jot iekðçjo tirgu, nodroði-not lauksaimniecisko raþo-ðanu un produkcijas reali-zâciju, attîstot vietçjo bi-

odegvielas, spirta, cukura,celulozes, mçbeïu un pâr-tikas rûpniecîbu. Nav iespç-jama lauku skolu, pagastu bib-liotçku un ârstniecîbas iestâ-þu ilglaicîga pastâvçðana, ja arvalsts mçrítiecîgu politikucilvçki tiek spiesti pamest lau-kus. Kam tad Latvijas laukosbûs vajadzîgi ðie normâlas in-frastruktûras elementi? Visulîdzðinçjo saimniekoðanu varraksturot daþos vârdos – nozie-gums pret Latvijas laukiem unlatvieðu tautas dzîvîbu.

Valdoðâ mafija ir radîjusi hi-perbirokrâtisku veselîbas ap-droðinâðanas sistçmu, kas var-bût ir izdevîga apdroðinâðanassabiedrîbâm, bet ne slimnie-kiem un ârstiem. Ìimenes âr-sti apkalpo pacientus pastâvî-gâ bankrota draudu çnâ. Pçctaisnîgâm ârstu prasîbâm pa-lielinât darba algas valdoðâmafija ar pakalpîgo masu mç-diju palîdzîbu izvçrsa ârstu no-

melnoðanas kampaòu. No sa-vas pieredzes varu apliecinât,ka tieði ârsti ir latvieðu inteli-ìences morâli augstvçrtîgâkâdaïa. Tâpçc atseviðíu negadî-jumu pasludinâðana par vispâ-rîgu izspieðanas praksi ir me-lîga un nekrietna. Taèu neviensno pundurmilþiem nav deviskâdu konkrçtu, pozitîvu pro-jektu medicîniskâs aprûpesuzlaboðanai. Protams, valstsfinansçjums medicînai ir ne-pietiekams, tâpçc visi pundur-milþi sola medicînai vairâknaudas. Bet kurð to dos?

Vai tie, kas privatizçjot Lat-vijas jûras kuìniecîbu, kuraikâdreiz piederçja 103 kuìi,valsts kasç ieskaitîja tikai vie-na kuìa cenu? Starp citu pun-durmilþi par privatizâcijasnebûðanâm vienprâtîgi klusç.Ðim jautâjumiem viòu cîòâsir uzlikts “tabu”.

Pundurmilþu saimnieciskâvçriena rezultâtâ ir sâcies posts

arî Latvijas meþos. Likvidçjotmeþu ministriju un samazinotmeþu darbinieku skaitu, ir iz-veidots stâvoklis, kurâ meþsar-gu iecirkòi vairs nav pârskatâ-mi. Netiek uzturçti meþu ceïi,netiek tîrîtas kvartâlu stigas,nedz arî uzturçtas ugunsdro-ðîbas joslas. Visa minçtâ rezul-tâtâ Latvijas meþi top nesodî-ti izlaupîti un iet bojâ neval-dâmos ugunsgrçkos. Par vçluir veidot droðîbas joslas tad,kad uguns jau ir kokos.

Tas viss liecina par pun-durmilþu neprasmi saimnie-kot un par viòu noziedzîgobezatbildîbu tautas priekðâ.Ðobrîd pundurmilþi sevi izrâ-da “milþu cîòâs” televîzijâ, bet8.Saeimas vçlçðanas ir pçdçjâiespçja tautai viòus atpazît un“izrakstît vilka pasi” komu-nistu mafijai.

Latvieti, mosties, celiesun dari, kamçr vçl izdarîtvari!

Georgs MEÞMALIS

MILZÎGA BLEFOÐANA JEB PUNDURMILÞU CÎÒAS

Nepateikðu neko jaunu, –paðreizçjâ valsts vadîba Mas-kavas un Briseles uzdevumâatklâti stûrç tautu un valstiuz reâlas iznîcîbas pusi. Ðajânoziegumâ bîstamâka ir Mas-kavas neredzamâ “sâtana ro-ka”. Tiek darîts viss, lai atgû-tu Baltijas zemes, atjaunojotcariskâs Krievijas robeþas. Laito panâktu, pirmkârt, ir ne-atgriezeniski jâatbrîvojas noðîs teritorijas pamatiedzîvo-tâjiem. Vienalga kâdâ veidâ –fiziski iznîcinot, deportçjotvai pârkrievojot. Visu to jauLatvijâ esam piedzîvojuði, tâ-pçc, krievuprât, atlicis tikaiasti pârkâpt, tas ir, parlamen-tâ (Saeimâ) iedabût pârsvarâprokrieviskus deputâtus. Tiekuzpirkti daþâda ranga paðmâ-ju kangari, notiek sadarboða-nâs ar bijuðajiem kompartijasun citiem nomenklatûrasdarboòiem, neizslçdzot iebie-dinâðanu. Kur meklçjama iz-eja no ðîs traìçdijas, kad paðu,tâ saukto, tautas kalpu pâr-svars ir ienaidnieku pusç?Mûs var glâbt tikai vçlçðanupozitîvie rezultâti latvieðupatriotu labâ. Latvieðu tautaiðîs ir pçdçjâs izredzes izdzî-vot un valstij pçdçjâs izredzespastâvçt. Tâpçc ðodien kâ vçlnekad iepriekð mums ir jâbûtvienotiem, saliedçtiem. Tasnozîmç startçt vçlçðanâs zemviena kopîga patriotisko spç-ku vçlçðanu saraksta.

8.Saeimâ jau tagad jûtamspretîgais “þdanok/jurkânis-kais” smârds. Balsot par Rep-ði vai citâm pie varas esoðâmpartijâ un apvienîbâm ir amo-râli. Tas ir lçnâs nâves turpi-nâjums. Latvieti, attopies! Ja8.Saeimâ nacionâïi negûs pâr-svaru un netiks apturçta val-doðâs kliíes patvaïa, Latvijutuvâkâ nâkotnç piemeklçsAbrenes liktenis. tas nozîmç,ka Latvija pârtaps par krievið-íu sâdþu.

Nâku no Abrenes novada.Esmu dzîvs ðîs Latvijas teri-torijas aneksijas vçstures acu-liecinieks. 1944.gada vasarâ,krieviem iebrûkot Latvijâ,mûsu pierobeþas seðus pagas-tus ar Abrenes pilsçtu faktis-ki pienagloja pie Pleskavas ap-gabala. Sâkâs ieklîduðo mai-ðelnieku çra, kas radîja palie-koðas ïaunuma sekas ðajâ Lat-vijas teritorijâ. Neticami îsâlaikâ ðo samçrâ pârtikuðo, vi-sâs dzîves nozarçs augsti at-

tîstîto latgaïu nostûri ieklîdu-sî varza pârvçrta par dziïukrievzemi ar tai raksturîgonabadzîbu un nenormâlajâmsadzîves normâm. K.Ulmaòavaldîðanas lutinâtie aborigç-ni nesamierinâjâs ar krievu ra-dîto bardaku. Atstâja dzimtâsligzdas un liela daïa (arî vie-tçjie krievi) migrçja tâlâk Lat-vijâ. Rîgâ vien apmetâs vairâknekâ 600 abrçnieðu. Tâtadesam migranti savâ zemç, sa-vâ valstî, jo Abrene vçl aizvienir okupçta.

Ðodien valdoðâ kliíe node-vîgi pietupstas Maskavas uz-brçcieniem par cilvçktiesîbupârdarîjumiem, tasir, par vairâk nekâmiljonu iepludinâ-tajiem krievvalodî-gajiem okupan-tiem. Tajâ paðâ lai-kâ uzspïauj savutautieðu, Krievijaspazemoto, aplaupî-to abrçnieðu aizstâvîbai. Ci-nisma kalngals! Tas ir apkau-nojoði, ka man, ðîs zemes pa-matiedzîvotâjam, ir jânofor-mç vîza, lai noliktu ziedus mi-ruðo atceres dienâ uz savu ve-câku kapa manâ bçrnîbasDzimtenç, latvieðu zemç Ab-renç. Kristîgâ baznîca sludi-na Dieva taisnîbu, godîgumu.Bet jâkliedz, kur ir tâ taisnî-ba?

Toreiz, kad mûs pievienojaPleskavai, pats piedzîvoju unredzçju, kâ tika pazemota,pârkrievota un aprakta Lat-vija manâ Abrenes (tagad Pi-talovo) novadâ. Lai ðoreiz visstas pats nenotiktu ar mûsuTçvzemi Latviju, kâ patriotsaicinu katru, kam nav vienal-dzîgs savu bçrnu, savas tau-tas liktenis, balsot tikai parmûsu valsts patriotu sarak-stu! Òemiet vçra vienu –mums abrçnieðiem toreiz lai-mçjâs, jo priekðâ bija vçl Lat-vija, kur paglâbties no krievuinvâzijas. Bet kurp dosimies,kad te uzraksts vçstîs “Pri-baïtiskaja guberòa”.

Abrene Ulmaiòlaikâ veido-jâs par pievilcîgu, tîru, latvis-ku pilsçtiòu. Pfufainieki toîsâ laikâ pârvçrta par îstukrievzemes staòicu. Nepaiesilgs laiks, kad tâda Kuldîga,Smiltene, Sigulda un citasLatvijas pçrles kâ dvîòu mâ-sas ar draudzîgu roku tiks pa-sniegtas Pitalovai. Lai politis-kais izsmiekls, mûsu leìendâ-

rais maestro necer, ka ðeit kâd-reiz skandçs viòa komponçtosðedevrus. Viòa dziesmas “Mâ-tei” vietâ no viòa paða loloto,integrçto mutçm nâks îstâ“matj” semoèku spïâvienu pa-vadîbâ, ar “bï...” un citu leksi-kas riebeklîbu piedevâm. Jâ-jautâ, vai tâdu Latviju gribatredzçt un tâdâ dzîvot? Nevç-los neko dramatizçt. Ja kâdsgrib redzçt Latvijâ minikriev-zemi, tad to var apskatît Rî-gas 24.autobusa galapunktâ –Mangaïsalâ, kur vçl aizvienmitinâs bijuðo oficieru ìime-nes. Jûs, visi Pleskavas ceïubruìçtâji, prokrieviskâ flag-maòa LC un pârçjo savas tau-tas nîdçju varzas atbalstîtâji,tik stulbi neesat, lai nezinâ-tu, ka visos laikos mûsu attîs-tîbas un dzîves lîmenis ir bi-jis nesalîdzinâmi augstâks ne-

kâ Krievijâ. Nav saprotams,kâds sâtana spçks jûs spieþ sa-vus pçcnâcçjus, savu tautudzît austrumu vampîram tie-ði rîklç? Atbilde – tâ ir mûsudegradâcija, kârtçjâ Krievijasimperiâlisma noziedzîba, ku-ra pastrâdâta pret latvieðutautu. Jûs, kangari, Latvijaskapraèi, savu atmaksu saòem-siet. Vai ðî sodîba nâks no Die-va, to nezinu. Bet tas, ka bûsitnolâdçti no saviem pçcnâcç-jiem, par to neðaubos.

Vçlreiz atgâdinu, – lasîtâj,pirms balso, apdomâ! Tavâsrokâs ir mûsu nâkotne. Ðî irpçdçjâ izvçle, citreiz tâdasvairs nebûs! Lasîtâj, lai kâdastautîbas arî tu nebûtu, ja elpoLatvijas gaisu, tas nozîmç, katu eksistç zemç, kuru iekopu-ði tavi priekðteèi kopð neatmi-namiem laikiem. Tâpçc cienî-bâ pret viòiem neesi vienal-dzîgs pret visu, kas ðodien ða-jâ zemç notiek. Bet notiekprâtam neaptveramais!

Ar degradçjuðos cilvçkveidî-gu bûtòu “svçtîbu” sagrautair lauksaimniecîba. Katru die-nu redzu lîdz “lûpai” piekrau-tus sveðus kuìus ar mûsu me-þiem dodamies uz Daugavasvârtiem. Visas neìçlîbas naviespçjams uzskaitît, kuraspastrâdâjuði pie varas esoðiealkatîbas nepiepildâmie rî-mas. Kâ dubïu lavîna, kas sma-cç visu dzîvo, ir pâri miljonamiepludinâto okupantu – sâkotar militârokupantiem, civilo-

kupantiem un beidzot arvienkârðiem laimes meklçtâ-jiem. Kâds cits sevi viòu vietânodçvçtu par parazîtu. Betkas to deva!? Ðodien tie rij pielatvieðu galda, no kopîga kat-la, pie reizes arî tajâ iespïau-jot. Ja notiktu brînums un kâ-dam no viòiem galvâ rastosgodîguma un taisnîbas doma,viòð lûgtu piedoðanu latvie-ðiem par pastrâdâto postu unaicinâtu savçjos atgrieztiesKrievijâ.

Bet, kâ redzam, brînumi ne-notiek. Tieði otrâdi – draudo-ði pieòemas spçkâ ïaunums unnaids pret latvieðiem. NesenJaunolaines stacijâ agrâ rîtâtrîs krievvalodîgie okupantubandîti bez kâda pamatota ie-mesla lîdz nepazîðanai sasitamanu paziòu, gados vecu bi-juðo represçto. No sitçju mu-

tçm gâzâs vesela krie-vu lamu saukïu lavîna,kas tika adresçta lat-vieðiem. Tâtad tiekapzinâti rîkotas lat-vieðu upuru medîbas,uzbrûkot tikai par to,ka esi latvietis. Tastiek darîts ar nolûku

destabilizçt situâciju valstî.Nebûs godîgi, ja noklusçðu,

ka viss teiktais par krieviemneattiecas uz manâ novadâdzîvojoðiem krievu tautîbaspamatiedzîvotâjiem, kuri turmitinâs kopð neatminamiemlaikiem. Tie ir godîgi, sirsnî-gi, viesmîlîgi cilvçki.

Latvieðiem esot viena no ba-gâtâkâm folklorâm pasaulç.Neðaubos, ka to zina katrs de-putâts, katrs valsts vîrs, arîvalsts prezidente. Aizejot bo-jâ, latvieðu tautai iznîkstot,izzudîs ðî folklora un garîgâsvçrtîbas. Tâtad civilizâcija ko-pumâ zaudçs vienu no kultû-ras zelta lappusçm.

Tautas kangari, Latvijasvalsts kapraèi, apstâjieties!Jûs esat vainîgi ne tikai savastautas priekðâ, bet arî visas ci-vilizâcijas priekðâ. Kâ vçstaSvçtie Raksti, Dievs soda netikai tieðos vaininiekus, betliek ciest arî to pçcnâcçjiemvairâkâs paaudzçs. Ir pienâ-cis pçdçjais laiks jums apstâ-ties!

Pazemotais, Krievijasaplaupîtais – abrçnietis

*Autors savu vârduvçlçjâs neminçt

IZGLÂB SAVU TAUTU –NEBALSO EIROREIBULÎ!

Lai citiem riekstiòð, pîrâdziòð, latvietim kvotâ – ubadziòð...Latvieði nav nekâdi sîki zaglçni, kam nepârtraukti kaut kasjâdiedelç no sveðiem onkuïiem. Un nelieði ir visi tie, kas gribmûs padarît no ðîs kompânijas atkarîgus. Savas zemes pie-draòíçjuði, nu met skatus uz lçtticîgiem aborigçniem, cerot,ka izdosies dârgakmens vietâ krâsainus stikliòus iesmçrçt.

Nekâpsim atkal uz tâ paða grâbekïa un nebalsosim pareiroonkuïu un okupantu ratiòstûmçjiem! Par viòiem jau tâpatbalsos tie, kas aiz matiem pilsoòos savilkti un “mîïi integrçti”.

Paliksim savâ zemç, savâ SIDRABENÇ. Un, lai mums navmûþîgi LABÎBA AR ZOBENIEM JÂPÏAUJ, balsosim vien-reiz paði par sevi un savu tautu!

Ilona GRANTIÒA

ABRENE!

“Toreiz, kad mûs pievienojaPleskavai, pats piedzîvoju un re-dzçju, kâ tika pazemota, pârkrie-vota un aprakta Latvija manâ Ab-renes (tagad Pitalovo) novadâ.”

GODÂTAIS GARDAS KUNGS!

Jûs esat pacçlis taisnîguma zobenu – dzîvîbas un nâves zo-benu. Jûsu varonîba ielej spçku manâ dvçselç, zûd nogurumsun bezcerîba. Esmu no tiem cilvçkiem, kas no pieredzes zina,ka x stundâ mums no ârçji mîïajiem civilokupantiem þçlastî-bas nav ko gaidît.

Uzskatu, ka tie, kas klusina nacionâlistus, ir kâ adîtâji vaitamborçtâji, kas jau sâkumâ ornamentâ ir ielaiduði kïûdu,bet tik turpina adît un tamborçt, cerot, ka viss izskatîsieslabi. Bet ir jâatârda un jâdara par jaunu, nevis jâizliekas, kakïûdas nav.

M.KAZÇKASidgundâ

PUNDURMILÞIEM!

Jûs esat tik lieli,Cik liela ir

Jûsu nauda.Mçs esam tik lieli,

Cik liela irMûsu tauta.Jo nauda nâkUn projâm iet,Bet mûsu tauta

MûþmûþosZied!

Ârija KAZAKA

CIENÎJAMÂ REDAKCIJA!

Es neðaubos, ka jûsu avîzes bûtu uzmanîgi jâizlasa katramlatvietim, kurð dosies uz 8.Saeimas vçlçðanâm. Citâdi nâko-ðajâs vçlçðanâs jau varçtu bût par vçlu. Ðobrîd ir tikai vienasaprâtîga izvçle – tâ ir Latvieðu partija.

Mûsu paðreizçjâ elite baidâs diskutçt ar Aivaru Gardu, jojût viòa pârspçku. Ðâ iemesla dçï viòð arî netiek laists pievârda. No viòa paða un viòa atbalstîtâjiem baidâs un uz vi-òiem dusmojas tikai tâdçï, ka viòi pasaka taisnîbu. Nils Muiþ-nieks kâdâ TV raidîjumâ teica: “Mçs par viòiem runâsim, betviòiem runât neïausim...” Elitârajai sabiedrîbai ir bail patizrunât Aivara Gardas vârdu. Pçdçjâ laikâ to redzam itin bie-þi. Nesen TV5 raidîjumâ râdîja siþetu par Gardas kungu, kurukomentçt bija pieaicinâts ministru prezidents. Andris Bçr-ziòð nespçja nosaukt Aivara Gardas vârdu, pamatojot to uznevçlçðanos viòu izcelt. Tomçr, lai gan valdoðie cenðas noklu-sçt A.Gardas pareizos, nacionâlos uzskatus un mçríus, tautasatbalsts viòam vienalga pieaug. Nesenâ radio diskusijâ mûsuðodienas vadoðie politiíi jutâs nobaþîjuðies par saviem reitin-giem, nervozçja, ka tauta var pa îstam izðíirties tieði pçdçjâdienâ, un ievçlçt pat kâdu “mazo” partiju.

Tâdçï es patieðâm ceru, ka latvieðu tauta pçdçjâ brîdî at-modîsies un atdos savas balsis par Latvieðu partiju!

Latvijâ viss ies “grîstç” tik ilgi, kamçr netiks sasniegts gal-venais mçríis – atbrîvota Latvija no okupantiem. Ðâ brîþasituâcija ir drausmîga. Piemçram, Cilçvièam neesot pieòe-mami, ka Latvijâ dzimuðos krievus nesaprot viòu dzimtajâvalodâ. Bet man, tâpat kâ vairumam latvieðu, ir pilnîgi nepie-òemami, ka Latvijâ dzimuðos latvieðus Rîgâ nesaprot mûsudzimtajâ valodâ. Sâkumâ bojâts kuìis grimst lçnâm, pçc tamstraujâk un straujâk. Pçdçjo brîdi, kad vçl var izglâbties ne-drîkst nokavçt, jo pçc tam grimstoðais kuìis strauji ierauj vi-sus tuvumâ esoðos dzelmç kâ atvarâ.

Pçdçjos 10 gados latvieðu tautai ar apziòas deìenerçðanaspalîdzîbu ir nodarîts lielâks fizisks un garîgs posts nekâ visâpusgadsimta ilgajâ okupâcijas laikâ. No ðâ posta ir jâtiek ârâ,citâdi tas mûs iznîcinâs!

Ar cieòu,Donalds LÂCÎTIS

!!!

!!!

30.septembrî plkst.8.10Latvijas Radio 2

raidîjumâ “Vçlçðanu klîsteris”viesosies AIVARS GARDA