ODONTOGĒNS SINUSĪTS

Jūlija Gornika MF4

Madara Cīrule SF V

INFEKCIJAS MUTES DOBUMĀ

• Izraisītāji:

– Stafilokoki

– Streptokoki

– Candida

– Kombinācijas

– Baktērijas

– Vīrusi

– Citi mikroorganismi

MUTES DOBUMA INFEKCIJAS

• Mutes dobuma infekcijas (īpaši periodontīts) ietekmē daudzu sistēmisku slimību patoģenēzi un norisi:– Kardiovaskulāras slimības

(MI, ateroskleroze)– Bakteriāla pneimonija– Infekciozais endokardīts– CD– Samazināts zīdaiņa svars

INFEKCIJAS IZPLATĪŠANĀS

• Infekcijas izplatīšanās kā īslaicīgas bakteriēmijasrezultāts-m/o no asinsrites tiek izvadīti minūšu laikā pateicoties retikuloendoteliālajai sistēmai;

• Mutes dobuma m/o (gr+;gr-) pēcsabrukšanasendotoksīnu un izdalīto eksotoksīnu rezultātā rodas bojājums

• M/o Ag var iekļūt asinsritē veidojot Ag-Avkompleksu un izsaucot akūtu/hronisku iekaisuma procesu

• 1 mg aplikuma= 1011 m/o• Apikālā peridontītā >200 sugu• Marginālā periodontītā > 500 sugu• Lielākoties gr- anaerobi• Nereti m/o, to komponenti, imunokompleksi

nokļūstot asinsritē var radīt bakteriēmiju• Bakteriēmija:

– 100% pēc zobu Ex;– 70% pēc saknes pulēšanas;– 55% pēc 3 molāru Ex;– 20% pēc endodontiskas ārstēšanas;– Ķirurģisku procedūru laikā pieaug no 15-97%– Zobu tīrīšanas laikā no 17-40%

• < 1 min laikā pēc procedūrām mutes dobumā m/o var sasniegt sirdi, plaušas u.c. orgānus

ODONTOGĒNS SINUSĪTS

• Bakteriāla infekcija, kas izplatās no zoba un/vai tā apņemošiem audiem

• Parasti unilaterāls• 10-12% no maksilāriem sinusītiem• Infekcijas līmeņi-

– Zobs (kariess, periodontīts)– Žoklis (periodontīts,

periostīts,osteomielīts)– Sejas/ kakla mīkstie audi (abscesi,

flegmonas u.c.)– Intrakraniāli/ intratorakāli– Ģeneralizēti (odontogēns sepsis)

ANATOMIJA, FIZIOLOĢIJA

• Sinus maxillaris sāk attīstīties 3. mēnesī intrauterīni

• No paranazāliem dobumiem attīstas pirmais, dzimstot pildīts ar šķidrumu

• Sākotnējā pneimatizācija horizontālā, posteriorāvirzienā, vēlāk inferiorā

• Attīstību beidz 12-14 g. (pastāvīgais sakodiens, maxillas alveolāro izaugumu augšana)

• Bērniem attālums starp sin. maxillaris pamatni un zobu saknēm ir lielāks

• Pieaugušam cilvēkam sin. maxillaris = 15-20 ml

ANATOMIJA, FIZIOLOĢIJA

ANATOMIJA, FIZIOLOĢIJA

• Tuvas anatomiskās attiecības starp maksilāro sīnusu un dentoalveolāro kompleksu

ANATOMISKĀS ATTIECĪBAS• Dažiem indivīdiem dobuma pneimatizācija un

izplešanās notiek uz pamatnes rēķina. Zobu saknes-sin. maxillaris, klātas ar mukoperiostu

• Pacientiem, kuri zaudē augšžokļa zobu/-us sinuspneimatizējas, veidojot padziļinājumu trūkstošā zoba vietā

ANATOMIJA, FIZIOLOĢIJA

• Totāla zobu zuduma gadījumā sinusu no mutes dobuma atdala vien plāna kaula plātnīte.

• Apgrūtina implantu ievietošanu -sinusa dobuma augmentācija, sinuslifts

ETIOLOĢIJA• Odontogēnas patoloģijas izraisīts Šnaidera jeb

sinusa membrānas ievainojums • Infekcijas izplatīšanās no augšžokļa zobiem (reti-

apikāli blīvāks kortikālā kaula slānis nekā vestibulāri) d14,24,16,26,17,27 (apikāls osteītsu.c.)

• Jatrogēnie fakroti:– zoba ekstrakcija (apikāla kustība, zobu saknes sinusā,

diverģē)– endodontijas laikā periapikāli izgrūzti materiāli/

instrumenti – Implanti (periimplantīts)– maksilārā osteotomija

ETIOLOĢIJA

– atsevišķi stāvoša molāra ekstrakcija

– Ortognātiskā ķirurģija

– Impaktētu zobu izņemšana

– preprotētiska ķirurģija

– sinuslifts

• Periapikāli, periodontāli bojājumi (40%) –periapikālais abscess(15-20%), granulomas, cistas (6,66%)( radikulāras, reziduālas), pseidocistas, mukocēles

http://www.slideshare.net/JansenCalibo/maxillary-sinusitis-odontogenic-origin?qid=08c06b2c-7ccc-480e-97f3-bc258e8c65d9&v=qf1&b=&from_search=2

Med Oral Patol Oral Cir Bucal. 2010 Jan 1;15(1):e70-3. Meta-analysis of the etiology of odontogenic maxillary sinusitis. Arias-Irimia O, Barona-Dorado C, Santos - Marino, Natalia Martínez-Rodríguez,José Mª Martínez-González

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2995970/

ETIOLOĢIJA• Oroantrālā fistula –sin. maxillaris membrānas perforācija (ja

<5 mm slēdzas spontāni, ja > 5mm-slēdz ar mukoperiostālulēveri)– 50% prem, mol, Ex– 18,5% audzēju gadījumā– 11% osteomielīts– 7,5% Caldwell-Luc op.– 7,5% trauma– 3,7% folikulāras cistas

• Svešķermeņi• Sinuslifts• Zobu traumas

ETIOLOĢIJA• Odontogēnas šūnas-

– Odontogēna keratocista (no lamina dentalis)– Radikulāra cista (visbiežāk, bez perforācijas)– Odontoma– Cementoma– Kalcificējoša odontogēna cista– Osificējoša fibroma

• Ļaundabīgi:– Odontogēna keratocista– Ameloblastoma (1-5%, augsts recidīvu risks, var būt folikulāras

cistas malignizācijas rezultāts)– Odontogēna miksoma– Adenomatoīdais odontogēnais audzējs– Kalcificējošs epiteliāls odontogēns audzējs– Plakanšūnu odontogēns audzējs

http://www.slideshare.net/Eman.Qahtani/maxillary-sinus-31657083

SINUSĪTS

• Akūts:

– palielināta orālo baktēriju invāzija

– dentālās infekcijas izplatīšanās (premolāri, molāri)

• Hronisks:

– antrālās gļotādas ilgstošs iekaisums

– Recidīvs-akūts sinusīts

Rida Waseem (1 SlideShare) , Demonstrator at CMH Lahore Medical College / Institute of Dentistry

MIKROBIOLOĢIJA

• Uzskats, ka sīnusi ir sterili ir maldīgs• Ir izolēti:

– Streptococcus viridans, – β hemolītiskais streptokoks, – A grupas streptokoki, – S. Pneumonia, – Staphylococcus aureus, – Hemophillus parainfluena, – enterobacteria, – anaerobi, – Gr+ un Gr- koki un baciļi (Brook et al)

• Respiratorā trakta vīrusinfekcijas predisponē sinusītiem• Sēnīšinfekcijas izraisīts sinusīts imunosupresētiem pacientiem

(nekontrolēts CD, HIV/AIDS)

MIKROBIOLOĢIJA

• Tā pati mikroflora, kas ir atbildīga par odontogēnāminfekcijām, ir sastopama arī odontogēna sinusīta gadījumā:– Streptococci spp.– Bacteroides– Viellonella– Corynebacterium– Fusobacterium,– Eikenella

•Pamatā pieņemti trīs biežākie patogēni– S.pneumonia– H.influenza,– Moraxella catarrhalis

• Orālā flora!

AKŪTS SINUSĪTS

Aerobie un fakultatīvi anaerobie• alfa-hemolītiskais streptokoks (5),• mikroaerofiliskais streptokoks (4), • Staf.aureus (2)Anaerobie• Gram-negatīvie baciļi (22), • Peptostreptokoki (12), • Fusobacterium (9)• Propionibacterium acnes (2)+Beta laktamāzi producējošās baktērijas

Microbiology of Acute and Chronic Maxillary Sinusitis Associated with an OdontogenicOrigin, Itzhak Brook, MD, MSc

HRONISKS SINUSĪTS

•Daudz vairāk anaerobiAerobie un fakultatīvi anaerobie• alfa-hemolītiskais streptokoks (7),• mikroaerofiliskais streptokoks (5), • Staf.aureus (5)Gram-negatīvie baciļi (41), • Peptostreptokoki (16), • Fusobacterium (12)+Beta laktamāzi producējošās baktērijas

SIMPTOMI

• Jāievāc detalizēta pacienta anamnēze

• Sāpes (galvas, Mx zobu)

• Sāpes palielinās noliecot galvu

• Ožas traucējumi, zudums

• Subfebrila/ febrila t/ drudzis

• Pārpilnības sajūta, spiediens

• Simptomi bieži UNILATERĀLI

SIMPTOMI

• Rinoreja, sāpes vaigos, nepatīkama smaka, aizlikts deguns. deguna tecēšana, aizdegunes tecēšana, smaganu tūska

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2995970/

SIMPTOMI

• Unilaterālā strutainā rinoreja - 66.7%

• Sāpes vaigos - 26%

• Nepatīkama smaka

• Unilaterālā deguna obstrukcija

• Spiediena sajūta/sāpes

• Nepatīkama smaka - 48% zobu sāpes 29%

Lee KC, Lee SJ. Clinical features and treatments of odontogenicsinusitis. Yonsei Med J 2010;51:932-7

Longhini AB, Ferguson BJ. Clinical aspects of odontogenic maxillary sinusitis: a caseseries. Int Forum Allergy Rhinol 2011;1:409-15.

AKŪTS ODONTOGĒNS SINUSĪTS

• Trulas vai intensīvas spiedošas sāpes• Eritrēma• Priekšējā augšžokļa un vaigu pietūkums• Spiediena, pilnuma sajūa sinusa rajonā• Galvassāpes• Vārgums• Drudzis• Nepatīkama smaka no mutes• Mukopurulenta rinoreja• Aizlikts deguns

HRONISKS ODONTOGĒNS SINUSĪTS

• Nepatīkama smaka

• Pastavīgi strutaini izdalījumi, arī postnazāli

• Zobu sāpes košļājot

• Palielināts zobu kustīgums

• Migrēna

• Trulas galvassāpes

KLĪNISKA IZMEKLĒŠANA

• Inspectio – vaigu mīkstie audi un priekštelpa (tūska un eritrēma)

• Palpatio – maxillas frontālās daļas• Augšžokļa zobu perkusija – iespējami «vainīgo»

zobu noteikšana• Pulpas vitalitātes testi (elektriskie, termālie-

aukstuma)• Rinoskopija, deguna endoskopija, sinusa

endoskopija, sinusa satura aspirācija un citoloģija palīdz noteikt diagnozi

RADIOLOĢISKA IZMEKLĒŠANA

• CT (zelta standarts)- ļauj vizualizēt deguna blakusdobumu, pamatni, sienas, salīdzināt abas puses, noteikt precīzu bojājuma lokalizāciju un iespējamo defektu sinusa sienā. CBCT (20% no CT radiācijas)

• MR• USG• Konvencionālā radioloģija

(Water`s projekcija)

NORMA

• Normā sīnususizklājoša gļotādanav redzama

• Labivizualizējamassinus kaula sienas(aizēnojums)

http://endo.dentalpresspub.com/pdfs/endo032en_080-083_cre.pdf

OROANTRĀLA FISTULA

SINUSĪTS

ODONTOGĒNA INFEKCIJA

PSEIDOCISTA

• Veidojas no šķidruma akumulācijas zem sīnusaperiosta

• Ovāls aizēnojums sinus gļotādā

• Nereti bilaterāli

• Periodontālām un periapikālāmcistām ir nozīme pseidocistuetioloģijā

• Ārstēšana nav obligāta

• Perio/ endo/ ķirurģiska ārstēšana

POLIPI, CISTAS

• Polipi- šķidruma akumulācija sinusa izklājošās gļotādas saistaudos

• Hroniska sinusītagadījumā- ķirurģiska ekscīzija

MUKOCĒLE

• Ekspansīvi augoša un potenciāli destruktīvs veidojums

• Haimora dobumos reti

HRONISKS SINUSĪTS (v,65.g.)

http://headneckbrainspine.com/Case-126-discussion.php

Atradne – maksilāri molāro zobu apikālsizgaismojums ar iespējamo savienojumu uz dobumu, saturs dobumā

KOMPLIKĀCIJAS

->CNS

• Subdurālā empiēma

• Smadzeņu abscess

• Meningīts

->asinīs

•Reimatisms

•Endokardīts

ĀRSTĒŠANA

• Primāri – zobu ārstēšana, etioloģiskā faktora novēršana• Endodontiska ārstēšana/ zoba ekstrakcija (radikulāra cista)/

polipektomija• 7-14 dienu a/b kurss.

– Benzilenicilīns (pie rezistences-cefazolīns)– klindamicīns– metronidazols

• Var kombinēt ar deguna dekonģestantiem (Efedrīna saturoši deguna pilieni, Oksimetazolīns)

• Deguna pilieni (Olynth 0,1%,0,05%; Nodryl)• NSPL-simptomu mazināšanai• Antibakteriāli mutes skalojamie līdzekļi (Corsodyl)

ĀRSTĒŠANA

• Ķirurģiskā ārstēšana, Caldwell-Luc pieeja,FESS

• Drenē – lai mazināt sāpes intensitāti, novērst slimības progresēšanu

• Sīnusu skalošana ar fizioloģisko šķīdumu, a/b saturošu sķīdumu, veic nazālo antrostomiju

http://gvwizard52.blogspot.com/2011_10_01_archive.html

ĀRSTĒŠANA

• Odontogēnas keratocistas gadījumā (parakeratinizētais tips)-augsts recidīvs (35%,5g), lokāli agresīvs-cistas kiretāža ar perifēruostektomiju

• Hroniska sinusīta gadījumā-kiretāža• Sakne Haimora dobumā-

– Mukoperiostāls lēveris bukāli pārejas krokā kanīnu-premolāru rajonā,

– Lodziņš– Vietas slēgšana ar bukālu lēveri– Šuvju uzlikšana– ņemot caur ekstrakcijas vietu- lielāka oroantrālā fistula,

slēdz ar bukālu lēveri ar pagarinājumu, palatinālu lēveri

ĀRSTĒŠANA

• Oroantrālas fistulas gadījumā:

– A/b (Amoksicilīns, Doksiciklīns;

– Deguna dekonģestanti

– Tvaiku inhalācijas (mentols,eikalipts)

– Antimikrobiāli mutes skalojamie līdzekļi ar hlorheksidīnu (Corsodyl)

– Atturēšanās no smēķēšanas, deguna šņaukšanas

LĒVERI

ĀRSTĒŠANA

FUNKCIONĀLA ENDOSKOPISKA DEGUNA BLAKUSDOBUMU

OPERĀCIJA• Rigīds endoskops, parasti 4.0mm diametrā ar

lokanības spēju līdz 120°, pincetes, naži, mikrodebrīderi.

http://www.privatehealth.co.uk/private-operations/ear-nose-and-throat/functional-endoscopic-sinus-surgery-fess-/

http://www.enttoday.org

FUNKCIONĀLA ENDOSKOPISKA DEGUNA BLAKUSDOBUMU

OPERĀCIJA

http://www.dariusrauba.lt

http://sinus.wustl.edu/details.aspx?ID=24

FUNKCIONĀLA ENDOSKOPISKA DEGUNA BLAKUSDOBUMU

OPERĀCIJA

www.entusa.com

ODONTOGĒNU INFEKCIJU KOMPLIKĀCIJAS

• Ludviga angina

• Mediastinīts

• Nekrotizējošs fascīts

• Kavernozā sīnusa tromboze

• Cerebrālais abscess

• Meningīts

LUDVIGA ANGĪNA-TIEŠA IZPLATĪBA

• Mutes dobuma pamatnes flegmona, kurai raksturīgs akūts sākums, strauja izplatība, skar submaksilāro, sublingvālo, submentālo reģionu, veidojas ciets, blīvs pietūkums kakla rajonā

• Biežākais infekcijas avots- 2,3 mandibulāraismolārs (70-80%), mīksto audu trauma, kas skar mutes dobuma pamatni

LUDVIGA ANGĪNA

• Biežākie ierosinātāji – Beta-hemolītiskais strept.ar Peptostrept., Bacteroides. Iespējams izolēt E.colli, Borrelia vincentii. Iespējama variācija.

• Slimībais progresējot rodas

muskuļu nekroze

LUDVIGA ANGĪNA

• Pacienta stāvoklis – ātri attīstās intoksikācija, blīva suprahioīda tūska, palpējot nesāpīga, fluktuāciju nenovēro. Mēle piepaceltā, pietūkusi, mazkustīga ar brūno aplikumu. Pastāv rīšanas un elpošanas grūtības, ādas eritrēma

http://znaniyapolza.ru/gnoynyie-zabolevaniya-shei.html

LUDVIGA ANGĪNA

• Iespējamas komplikācijas – sepse, respiratoro ceļu obstrukcija. Izplatoties uz parafaringeālām telpām, mediastenāli -> aspirācijas pneimonija, meningīts, vaskulārāerozija

LUDVIGA ANGĪNA

• Diagnoze tiek uzstādīta balstoties uz klīniskām izpausmēm, CT palīdz novērtēt infekcijas izplatīšanos (abscess?)

LUDVIGA ANGĪNA

• Ārstēšana – a/b(i/v penicilīns G, klindamicīns, metronidazols), nekrotisko audu evakuācija, drenē, elpceļu kontrole, nepieciešamības gadījumā -traheotomija

LUDVIGA ANGĪNA

• Ārstēšana – a/b(i/v penicilīns G, klindamicīns, metronidazols), nekrotisko audu evakuācija, drenē, elpceļu kontrole, nepieciešamības gadījumā -traheotomija

www.surgeryencyclopedia.com

Letalitāte 4-60% akūtās elpceļu obstrukcijas dēļ

MEDIASTINĪTS-TIEŠA IZPALTĪBA

• Jeb descendējošais nekrotiskais mediastinīts. Infekcija izplatās retro un parafaringeālās telpās, jo kaklā muskuļi un aponeirozes ir orientēti vertikālā plaknē, veidojot telpu, kas savieno mutes mugurējo daļu ar mediastinum. Tur pat atrodas ar perivaskulāro fasciju klāti n.vagus, v.jugularis interna, a.carotis

• Ierosinātāji – aerobie Strept.Staph, anaerobie Strept.ar Bacteroides

MEDIASTINĪTS

• Klīniskā izpausme – abscesi rada disfāgiju, dispnoe, stīvu kaklu, barības vada atvilni, sāpīgs pietūkums zem m.sternocleidomastoideus, retrosternālās sāpes. Drudzis ar drebuļiem, izteikts vājums.

• Diagnosticēšana – laterālais rtg – pharyngs mugurējās sienas dislokācija, gaisa klātbūtne. Anteroposterior – paplašināta videnes telpa, brīvs gaiss.

MEDIASTINĪTS

• Komplikācijas – septicēmija, abscess, izsvīdums pleirā, lokālo a/v kompresija, perikardīts, nāve.

• Ārstēšana – i/v a/b, drenē.

• Letalitāte – 42%

NEKROTIZĒJOŠS FASCĪTS-TIEŠA IZPALTĪBA

• Multimikroba mīksto audu infekcija ar ātru izplatību.

• Raksturīga lielo nekrotisko bojājumu un gāžu izveide subkutānos audos un virspusējā fascijā

NEKROTIZĒJOŠS FASCĪTS-TIEŠA IZPALTĪBA

• Slimībai progresējot patoloģiskos procesos iesaistās muskuļi un āda, attīstās mionekroze un parādās ādas plankumi

• Neārstējot, nekrotiskais fascīts var komplicēties multisistēmiskos orgānu bojājumos

NEKROTIZĒJOŠS FASCĪTS

• Ierosinātāji A grupas alfa –hemolītiskais streptokoks un Stapf.

• Klīniskā izpausme nespecifiskā(sākumā kā zobu infekcija, bet vēlāk progresē veidojot gangrēnu ar izteiktu tūsku). Intensīvas sāpes, parestēzija, anestēzija, nervu bojājumu gadījumā.

NEKROTIZĒJOŠS FASCĪTS

• Iesaistoties pat.procesā, āda kļūst tumši violeta ar izplūdūšām robežām. Vēlāk parādās pūslīši ar strutaino ekstudātu. Drudzis, krepitācija, sepses izpausmes.

NEKROTIZĒJOŠS FASCĪTS

• Iespējamas komplikācijas – pneimonija, abscess, vaskulārā erozija, kraniālās neiropātijas,vēnu tromboze

• Diagnosticēšana – CT, MR – gaisa atradne mīkstos audos un kakla dziļās telpās

• Ārstēšāna – i/v a/b, drenēšana, intubācija, traheotomija pēc nepieciešamības

• Letalitāte – 40%

KAVERNOZĀ SINUSA TROMBOZE-NETIEŠA IZPLATĪŠANĀS

• Tūskains periorbitāls paplašinājums ar plakstiņu un konjuktīvas iesaistīšanu.

• 7% dentālā etioloģija.

• Sejas venozā sistēmā veidojas trombs, kas spēj retrogrādi nokļūt sīnusā, izraisot trombozi

• Sākumā unilat.

KAVERNOZĀ SINUSA TROMBOZE

• Ierosinātāji – Strept., Staph., Gr-• Klīnika – acu sāpes, spiediena sajūta acī,

intoksikācijas pazīmes – drudzis, drebuļi, TA, svīšana.

• Vēnu nosprostojums izraisa plakstiņu tūsku, plakstiņa noslīdējumu, asarošana, tīklenes asiņošana.

• Slimībai progresējot -> oftalmoplēģija, samazinās vai izzūd radzenes refleksi, midriāze

• Ārstēšana – ķirurģiskā drenēšana, a/b

KAVERNOZĀ SINUSA TROMBOZE

• V.ophthalmica un kavernozā sīnusa tromboze

SMADZEŅU ABSCESS

• Kā sekas kavernozā sīnusa tromboflebītam, septiskā metastāze

• Izplatība 1/100,000, letalitāte 0-24%

• Dentālā etioloģija – zoba ekstrakcija, dentālās, periodontālās, ķirurģiskās, manipulācijas, lokālo anestētiķu injekcijas

SMADZEŅU ABSCESS

• Lokalizējās smadzeņu parenhīmā, biežāk temporālajā daivā, cerebellum

• Etioloģija – smadzeņu trauma, ķirurģiskā manipulācija, organismā esošās infekcijas diseminācija, dentālā izcelsme

• Ierosinātājs(dentāli) - Streptococcus viridans, Bacteroides, Actinobacillusactinomycetemcomitans

SMADZEŅU ABSCESS

• Klīniskā izpausme – intrakraniāls spiediens, stiprās galvassāpes, slikta dūša, vemšana. Ja tiek skarta frontālā daiva – parādās krampji, afāzija, parestētiskās krīzes, mainās uzvedība.

• Diagnoze tiek uzstādīta balstoties uz CT izmeklējumu, papillārās stāzes pārbaude ar oftalmoskopu.

• Ārstēšana – a/b, pretiekaisuma līdzekļi, ķirurģiski - drenēšana

MENINGĪTS

• Neiroloģiskā komplikācija, kas attīstās metastātiski vai saistībā ar tuvāk lokalizēto tromboflebītu

• Klīniski izpaužas ar stiprām galvassāpēm, apjukumu, aizkaitinamību, drudzi ar drebuļiem, vemšanu, stīvu kaklu

• Diagnozes uzstādīšana – cerebrospinālā likvora analīze (duļķains, strutains, opalescējošs šķidrums, polimorfonukleārie Ley, palielināts proteīnu daudzums, pazemināts glikozes līmenis), ierosinātāja noteikšana

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

• Mehra P, Murad H. Maxillary sinus disease of odontogenic origin. Otolaryngol Clin North Am. 2004;37:347–64. [PubMed]

• Costa F, Emanuelli E, Robiony M, Zerman N, Polini F, Politi M. Endoscopic surgical treatment of chronic maxillary sinusitis of dental origin. J Oral Maxillofac Surg. 2007;65:223–8. [PubMed]

• Arias-Irimia O, Barona-Dorado C, Santos-Marino JA, Martínez-Rodriguez N, Martínez-González JM. Meta-analysis of the etiology of odontogenic maxillary sinusitis. Med Oral Patol Oral Cir Bucal. 2010;15:e70–3. [PubMed]

• Miroslav Andrić. Endoscopic Surgery of Maxillary Sinuses in Oral Surgery and Implantology. University of Belgrade, Faculty of Dentistry, Serbia

• Paulius Ugincius, Ricardas Kubilius, Albinas Gervickas, Saulius Vaitkus. Chronic odontogenic maxillary sinusitis. Stomatologija, Baltic Dental and Maxillofacial Journal, 8:44-8, 2006

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

• IC Uluibau, T Jaunay, AN Goss. Severe odontogenic infections. Aust Dent J 2005.

• Kyung Chul Lee, Sung Jin Lee. Clinical Features and Treatments of Odontogenic Sinusitis. Yonsei Med J. Nov 1, 2010; 51(6): 932–937.

• Priscila Dias Peyneau, Lívia Gravina Teixeira de Oliveira, Pollyanna Moura Rodrigues Carneiro, Flavio Ricardo Manzi. Maxillary sinus disease of odontogenic origin. Dental Press Endod. 2013 May-Aug;3(2):80-3

• X.Li, K.M.Kolltveit, L.Tronstad, I.Olsen, Systemic Diseases Caused by OralInfection, Clinical Microbiology Reviws, October 2000 , 13 (4) 547-558

• Jimenez Y, Bagan Jv, Murillo J, Poveda R. Odontogenic infections. Complications. Systemic manifestations. Med Oral Patol Oral Cir Bucal 2004;9 SUPPL:S139-47.

• http://www.arizonasinus.com/odentogenic-rhinosinusitis.htm• http://www.exodontia.info/Closure_of_Oro-Antral_Communication.html• http://www.surgical-dentistry.info/OroAntralCommunication.html

PALDIES PAR UZMANĪBU!