pašais ziņojums - europarl.europa.eu€¦ · 1. tabula Ūdensapgādes sadzīves patēriņam...

ISSN

183

1-08

77

eIropaSrevīzIjaS paLāta

Lv

2010

īpaš

ais

ziņo

jum

s Nr.

9

vaI LīdzekļI eS StruktūrpaSākumIemūdeNSapgādeI SadzīveS patērIņam Ir IzLIetotI, LaI paNāktu Labāko rezuLtātu?

vaI LīdzekļI eS StruktūrpaSākumIem ūdeNSapgādeI SadzīveS patērIņam Ir IzLIetotI, LaI paNāktu Labāko rezuLtātu?

īpašais ziņojums Nr. 9 2010

(saskaņā ar LeSd 287. panta 4. punkta otro daļu)

eIropaS revīzIjaS paLāta

īpašais ziņojums Nr. 9/2010 — vai līdzekļi eS struktūrpasākumiem ūdensapgādei sadzīves patēriņam ir izlietoti, lai panāktu labāko rezultātu?

eIropaS revīzIjaS paLāta 12, rue alcide de gasperi1615 LuxembourgLukSemburga

tālrunis +352 4398-1Fakss +352 4398-46410e-pasts: [email protected]: http://www.eca.europa.eu

īpašais ziņojums Nr. 9 2010

Liela daļa papildu informācijas par eiropas Savienību ir pieejama internetā.

tai var piekļūt, izmantojot Europa serveri (http://europa.eu).

kataloga dati ir atrodami šīs publikācijas beigās

Luksemburga: eiropas Savienības publikāciju birojs, 2010

ISbN 978-92-9207-849-2

doi:10.2865/17414

© eiropas Savienība, 2010. gads

pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu ir obligāta.

Printed in Luxembourg

3


SaturS

Punkts

Glosārijs

i–Vi KoPsaVilKums

1.–10. ieVads

1.–4. ŪdensaPGādeeiroPassaVienībā

5.–10. esstruKtŪrPasāKumiŪdensaPGādesinfrastruKtŪraslīdzfinansēšanai

11.–15. reVīzijastVērumsunmērķi

16.–70. aPsVērumi

16.–35. VaitiKaPieņemtiPiemērotāKierisinājumi,laiaPmierinātuVajadzībasattiecīGajāsjomās?

18.–24. gaNdrīz vISoS gadījumoS vajadzību progNožu IzStrādē Neņēma vērā Lejupejošu ūdeNS patērIņa teNdeNcI uz Iedzīvotāju uN dažoS gadījumoS Neņēma vērā vISuS jau pIeejamoS reSurSuS

25.–27. gaLveNā uzmaNība Ir pIevērSta INFraStruktūraS būvNIecībaI, LaI IzmaNtotu jauNuS ūdeNS avotuS, bet retI uzmaNību pIevērš cItIem rISINājumIem, pIemēram, ūdeNS zudumu SamazINāšaNaI

28. … vaI pIeejamāku reSurSu IzmaNtošaNaI

29.–35. komISIjaS uN daLībvaLStu vadošo IeStāžu veIktajam dotācIju pIeteIkumu Novērtējumam bIja Ierobežota pIevIeNotā vērtība

36.–48. VaiProjeKtumērķiuzlabotŪdensaPGādisadzīVesPatēriņamtiKasasnieGti?

39.–40. projektu mērķI at tIecībā uz gaIdāmajIem rezuLtātIem Ne vIeNmēr bIja IzteIktI SkaItļo

41.–42. projektu īSteNošaNa ļāva SaSNIegt IzmērāmuS uzLabojumuS ūdeNSapgādē eS IedzīvotājIem, bet

43. ... dažI projektI NebIja NodotI ekSpLuatācIjā trūkStošo SavIeNojumu dēļ...

44. ... uN dažoS projektoS bIja objektīvI IerobežojumI

45.–48. zIņojumI par SaSNIegumIem bIja daļējI LIetderīgI

4

īpašais ziņojums Nr. 9/2010 — vai līdzekļi eS struktūrpasākumiem ūdensapgādei sadzīves patēriņam ir izlietoti, lai panāktu labāko rezultātu? īpašais ziņojums Nr. 9/2010 — vai līdzekļi eS struktūrpasākumiem ūdensapgādei sadzīves patēriņam ir izlietoti, lai panāktu labāko rezultātu?

49.–70. VairezultātussasniedzaarzemāKajāmizmaKsāmesbudžetam?

50.–52. ekoNomISkumu Ietekmē kavējumI uN IzmakSu pārSNIegšaNa

53.–59. vaIrāku projektu darbība Ir daļējI produktīva

60.–63. dotācIju LIkmju NoteIkšaNā Ir NozīmīgaS NepILNībaS

64.–70. … uN šajā proceSā pIetIekamI Neņem vērā projektu SpējaS radīt IeņēmumuS

71.–75. secinājumiunieteiKumi

72. Pieņemtierisinājumi

73.–74. mērķusasnieGšana

75. izmaKsasnoesbudžeta

iPieliKums. ŪdensaPGādessistēmas iiPieliKums. reVīzijaiatlasītieProjeKti iiiPieliKums. mājsaimniecībuizdeVumiParŪdeniunizmantojamieienāKumiProjeKtu

aPtVertajāsteritorijās

Komisijasatbildes


5


gLoSārIjS

apvāršņagads: gads nākotnē, kura lēsto pieprasījumu izmanto par pamatu ūdensapgādes iegul-dījuma plānošanai.

darbībasprogramma: komisijas apstiprināts dokuments, kurā uzskaitītas saskaņotas prioritātes un kas aptver daudzgadu pasākumus.

efektivitāte: attiecības mērījumus starp izvirzītajiem mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem.

eiropasreģionālāsattīstībasfonds(eraf): finanšu instruments, kas izveidots, lai veicinātu eS reģionu ekonomisko un sociālo kohēziju. eraF intervences galvenokārt īsteno ar tādu darbības programmu starpniecību, kurās ir daudz projektu.

Hm3: hektokubikmetrs jeb miljons kubikmetru.

izmaksuatgūšanasprincips: princips, kas prasa, lai ieņēmumi segtu konkrētas preces vai pakal-pojuma izmaksas.

attiecībā uz ūdens cenu politiku dalībvalstīm ir jāņem vērā visu izmaksu atgūšanas princips, lai stimulētu lietotājus izmantot ūdens resursus lietderīgi (sk. 9. pantu eiropas parlamenta un padomes 2000. gada 23. oktobra direktīvā 2000/60/ek, ar ko izveido sistēmu kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (ov L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

izmaksuefektivitāte: attiecības mērījumus starp izmantotajiem resursiem un sasniegtajiem re-zultātiem. šajā ziņojumā — attiecība starp ieguldījuma izmaksām un, piemēram, piegādātā ūdens daudzuma pieaugumu vai ūdens kvalitātes uzlabojumu.

izmaksuunieguvumuanalīze: metode intervences visu izmaksu un visu ieguvumu salīdzināšanai, lai noteiktu, vai ieguvumi ir lielāki par izmaksām un par cik procentiem.

Kohēzijasfonds: finanšu instruments, kas izveidots ekonomiskās un sociālās kohēzijas stiprināšanai un ar kura starpniecību finansē vides un transporta projektus dalībvalstīs, kurās Nkp uz iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no eS vidējā rādītāja.

Kopējāūdensapgādessistēma: visi infrastruktūras objekti, kas ļauj piegādāt ūdeni pašvaldību/vietējās tvertnēs, tostarp ūdens ieguves vietas, ūdens ražošana, neapstrādāta ūdens novadīšana lielā attālumā, ūdens attīrīšana un transportēšana uz tvertnēm. pēc tam ūdeni caur sadales tīklu piegādā patērētājiem.

Patēriņšuziedzīvotāju: ūdens daudzums litros diennaktī uz iedzīvotāju, kas vajadzīgs parastam sadzīves un rūpnieciskam patēriņam teritorijas, pašvaldības vai reģiona līmenī. Hidroloģiskās plā-nošanas dokumentā ir noteiktas vērtības patēriņam uz vienu iedzīvotāju, pamatojoties uz vietējām sadzīves iezīmēm un rūpniecisko attīstību.

Programmuposms: daudzgadu posms, kurā plāno un īsteno struktūrfondu un kohēzijas fonda izdevumus.

sadalestīkls: visi pasākumi un infrastruktūras objekti, kas nodrošina ūdens sadali sadzīves un citiem patērētājiem no pašvaldību un vietējām tvertnēm.

6


sociālāpieejamība: princips, kas prasa, lai, nosakot ūdens cenu tā, lai paredzamās cenas segtu pakalpojumu izmaksas, tiktu ņemta vērā iedzīvotāju spēja maksāt par ūdeni. to var mērīt kā attie-cību starp mājsaimniecības izdevumiem par ūdeni un rīcībā esošajiem ienākumiem.

struktūrpasākumi : šajā ziņojumā tās ir eiropas reģionālās attīstības fonda un kohēzijas fonda intervences.

Ūdenskanāls: atklāti vai slēgti ūdens ceļi no betona vai citiem materiāliem. šajā ziņojumā šis termins ir lietots tikai to ūdens ceļu aprakstīšanai, pa kuriem nogādā ūdeni jauktam patēriņam, apūdeņošanai un sadzīves patēriņam.

Ūdenskrātuve: mākslīgs ezers, kas izveidots, upē vai ūdens plūsmā uzbūvējot dambi.

Ūdensmaģistrāles: dažāda diametra un materiālu caurules, kuras izmanto ūdens transportēšanai kopējā ūdensapgādes sistēmā.

Ūdenstarifi(maksājumi): ūdens cena, kuru pakalpojumu sniedzēji liek maksāt patērētājiem. ūdens tarifi dažādiem patērētājiem atšķiras: mājsaimniecībām, rūpniecībā un lauksaimniecībā. ūdens tarifus parasti liek maksāt kopā ar notekūdeņu tarifiem.

Ūdenstvertne: betona vai cita materiāla konteiners, kuru izmanto ūdens glabāšanai.

Ūdens,parkurunavsagatavotifaktūrrēķini: starpība starp iegūtā ūdens daudzumu un patēriņu, par kuru sagatavoti faktūrrēķini, jeb neuzskaitītais ūdens. tajā ietilpst noplūdes, nelikumīgs patē-riņš, mērījumu neprecizitātes un ūdens bezmaksas patēriņš. kaut arī par noplūdēm var sagatavot tikai aplēses, ūdens, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini, ir izmērāms parametrs, par kuru dati ir pieejami gandrīz visās ūdensapgādes sistēmās. šajā ziņojumā šo parametru izmanto kā rādītāju par ūdens sistēmas tīklu atdevi.

gLoSārIjS


7


i .ū d e n s i r v i e n s n o s o c i ā l ā s u n e k o n o m i s -k ā s a t t ī s t ī b a s s v a r ī g ā k a j i e m r e s u r s i e m . ū d e n s a p g ā d e s a d z ī v e s p a t ē r i ņ a m i r ļ o t i svar īga c i lvēku vesel ībai un labk lā j ībai .

i i .Ieguldī jumi ūdensapgādē pal īdz apmier i -nāt dažādas vajadzības, p iemēram, pal ie -l ina ūdens resursu p ieejamību, p ieaugot p i e p r a s ī j u m a m ; p a p l a š i n a ģ e o g r ā f i s k o t vē r u m u ; u z l a b o p i e g ā d ā t ā ū d e n s k v a l i -t ā t i ; u z l a b o ū d e n s a p g ā d e s s i s tē m u ra ž ī -gumu un pak alpojumu k val i tāt i .

i i i .pa l ā t a s r e v ī z i j a a p t v ē r a t i k a i t o s i n f r a -s t r u k t ū r a s o b j e k t u s , k u r i b i j a p a r e d z ē t i ū d e n s a p g ā d e i s a d z ī v e s p a t ē r i ņ a m u n k u r u s l ī d z f i n a n s ē j a n o k o h ē z i j a s f o n d a u n e r a F u n p a b e i d z a 2 0 0 0 . – 2 0 0 6 . g a d a programmu posmā Spāni jā , gr ieķ i jā , por-t u g ā l ē u n I t ā l i j ā — v a l s t ī s , k u r a s i r l i e -l ā k ā s f i n a n s ē j u m a s a ņ ē m ē j v a l s t i s š a j ā j o m ā . r e v ī z i j a s k o n s t a t ē j u m i i r b a l s t ī t i u z 2 9 p r o j e k t u t i e š u p ā r b a u d i ( n o t i e m 1 1 p r o j e k t u s i r a p s t i p r i n ā j u s i k o m i s i j a , b e t 1 8 p r o j e k t u s — v a d o š ā s i e s t ā d e s d a l ī b v a l s t ī s ) u n e S l ī d z e k ļ u p ā r v a l d ī b a s u n u z r a u d z ī b a s s i s t ē m u p ā r b a u d i k o m i -s i jā un dal ībvalst īs .

iV.r evīz i jas ga lvenais mēr ķ is b i ja novēr tēt , v a i e S l ī d ze k ļ i ū d e n s a p g ā d e i i r i z l i e to t i , la i panāktu labāko rezul tātu. tāpēc rev ī -z i jā novēr tēja , va i

— tik a pieņemti piemērotāk ie r is inājumi, lai apmierinātu vajadzības att iecīgajās jomās;

— a r l ī d z f i n a n s ē t a j i e m p ro j e k t i e m i zd e -vās uzlabot ūdensapgādi ;

— re z u l t āt u s a s n i e d z a a r ze m ā k a j ā m i z -maksām eS budžetam.

kopSavILkumS

8


V.pa l ā t a k o n s t a t ē j a , k a s t r u k t ū r p a s ā k u m u t ē r i ņ i p a l ī d z ē j a u z l a b o t ū d e n s a p g ā d i s a d z ī ve s p a t ē r i ņ a m , t a č u l a b ā k u s re z u l -tātus varē ja sasniegt ar zemāk ām izmak-sām, prot i ,

— nākotnes vajadzību prognožu izstrādē neņēma vērā ne le jupejošu ūdens pa -tēriņa tendenci, ne visus jau pieejamos r e s u r s u s ; t u r k l ā t g a l v e n ā u z m a n ī b a bi ja pievērsta jaunu avotu izmantoša-nai , nevis a l ternat īv iem r is inājumiem, p i e m ē ra m , ū d e n s z a u d ē j u m a s a m a z i -nāšanai un c i tu tuvāku resursu izman -t o š a n a i ; k o m i s i j a s u n d a l ī bv a l s t u v a -došo iestāžu veiktajam novēr tējumam bi ja ierobežota pievienotā vēr t ība ;

— t i k a s a s n i e g t i i z m ē r ā m i u z l a b o j u m i , p r o t i , p a l i e l i n ā j ā s p i e e j a m ā ū d e n s d a u d z u m s , t i k a p a p l a š i n ā t s p u b l i s -k ā t ī k l a p ā r k l ā j u m s, u z l a b o j ā s ū d e n s k v a l i t ā t e , p a a u g s t i n ā j ā s t ī k l a a t d e v e un pakalpojumu nepār trauktība; tomēr daži projekt i nebi ja nodoti ekspluatā-c i j ā , j o t r ū k a p a p i l d u i n f ra s t r u k t ū ra s ; sasniegumu uzraudzības k val i tāte bi ja nevienmērīga; gadījumos, kad dotāciju l ē m u m o s b i j a i z v i r z ī t i n o s a c ī j u m i , n e v ienmēr uzmanība bi ja pievērsta tam, vai š ie nosacī jumi i r ievērot i ;

— v i s o s p r o j e k t o s b i j a i z m a k s u p i e a u -g u m s u n k a v ē j u m i . p i e m ē r o j o t d i v u s g a l ve n o s p ro d u k t i v i t āte s p a ra m e t r u s ( j a u d a s i z m a n t o š a n a s k o e f i c i e n t s u n ū d e n s d a u d z u m s, p a r k u r u n av s a g a-tavot i faktūrrēķ ini ) , varēja secināt , k a d a ž i p ro j e k t i d a r b o j ā s d a ļ ē j i p ro d u k -t īv i . tik a konstatētas nozīmīgas nepi l -n ī b a s d o t ā c i j u n o t e i k š a n a s p r o c e s ā ; k o m i s i j a u n d a l ī b v a l s t i s p i e t i e k a m i n e ņ ē m a v ē r ā p r o j e k t u s p ē j a s g ū t i e -ņēmumus.

kopSavILkumS

Vi.palāta iesak a

— dal ībvalst īm uzlabot e x a n te anal īz i un nākotnes vajadzību prognozēšanu, iz-mantojot jaunākos un precīzus datus, k ā ar ī uzlabot visu pieejamo ūdens re -sursu uzsk ait i ; l ie lāk a uzmanība jāpie -vērš piedāvājuma puses r is inājumu al-ternat īvām (piemēram, ūdens zuduma samazināšanas pasākumiem) un pasā-kumiem ūdens k val i tātes a izsardzībai ;

— komis i ja i mudināt dal ībvalst is iev iest efekt īvu ūdens resursu pār valdību un l ī d z f i n a n s ē t a s ū d e n s a p g ā d e s i n f r a -s t r u k t ū r a s p l ā n o š a n ā ņ e m t v ē r ā t ā s ietek mi ;

— dalībvalstīm jau plānošanas posmā no -d ro š i n āt , l a i s av l a i c ī g i b ū t u p i e e j a m a p a p i l d u i n f r a s t r u k t ū r a , k a s v a j a d z ī g a p r o j e k t u d a r b ī b a s s ā k š a n a i ; j ā i e v i e š labāk i sasniegumu un nosacī jumu uz-raudzības instrumenti ;

— dal ībvalst īm plānošanas posmā vairāk uzmanības pievērst faktoriem, kas bie -ži izraisa kavējumus; jaunas infrastruk-t ū r a s p l ā n o š a n ā j ā ņ e m v ē r ā l a b ā k a s e x a n t e anal īzes rezultāt i ;

— k o m i s i j a i u n d a l ī b v a l s t ī m u z l a b o t i z -maksu un ieguvumu anal īzes un t rūk-stošā f inansējuma aplēšu k va l i tāt i un pievērst piet iek amu uzmanību projek-tu spēja i gūt ieņēmumus.


9


IevadS

Ū d e n s a P G ā d e e i r o Pa s s aV i e n ī b ā

1 . ūdens i r ļot i būt isks c i lvēku vesel ībai , un tas i r v iens no svar ī -gāk aj iem dabas resurs iem sociā la ja i un ekonomisk aja i att īst ī -bai . piet iek ami k val i tat īva ūdens piegāde sadzīves patēr iņam i r svar īgs att īst ības pr iekšnoteikums.

2 . e i r o p a s S a v i e n ī b a s d a l ī b v a l s t ī s u n a t s e v i š ķ u v a l s t u d a ž ā d o s reģionos ievērojami atšķ iras to iedzīvotāju īpatsvars, kur iem ir pieejama publiskā ūdensapgādes sistēma, kā ar ī ūdens patēriņš uz v ienu iedzīvotāju. būt isk i atšķ i ras ar ī ūdens t īk lu raž īgums, ūdens cena un izdevumu par ūdeni īpatsvars mājsa imniec ību ienākumos (sk . 1 . t a b u l u ) .

1 . ta b u l aŪ d e n s a P G ā d e s s a d z ī V e s Pat ē r i ņ a m G a lV e n ā s i e z ī m e se i r o Pa s s aV i e n ī b ā , V i d ē j i e r ā d ī tā j i d a l ī b Va l s t u l ī m e n ī 1

Minimālais rādītājs Maksimālais rādītājs

Aptverto iedzīvotāju daļa(% no visiem iedzīvotājiem) 70 100

Patēriņš uz iedzīvotāju (litros uz iedzīvotāju dienā) 70 270

Ūdens, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini (% no visa iegūtā ūdens) 7 55

Ūdens cena (EUR/m3) 0 2,1

Ūdensapgādes izdevumu daļa no mājsaimniecības kopējiem ienākumiem (%)

0 2,5

1 Informācija ir vākta no dažādiem avotiem: EUREAU, Eurostat, eSao, International Benchmarking Network for water and Sanitation Utilities

[Starptautiskais ūdens un sanitārijas komunālo pakalpojumu salīdzinošās novērtēšanas tīkls] un eiropas komisija (reģionālās politikas

ģenerāldirektorāts).

10


3 . S a s k a ņ ā a r l ī g u m i e m d a b a s r e s u r s u a p d o m ī g a u n r a c i o n ā l a i z m a n t o š a n a i r v i e n s n o v i d e s p o l i t i k a s m ē r ķ i e m . g a l v e n a i s t i e s ī b u a k t s p a r ū d e n i i r ū d e n s p a m atd i re k t ī va , k u ra s m ē r ķ i s i r n o d ro š i n ā t ū d e n s a i z s a rd z ī b u u n i l g t s p ē j ī g u i z m a n to š a n u. d i re k t ī va s t ā j ā s s p ē k ā 2 0 0 0 . g a d ā u n t ā b i j a j āt ra n s p o n ē l ī d z 2003. gada decembr im. ar d i rekt īvu note ica ūdens k va l i tātes k l a s i f i k ā c i j a s s i s t ē m a s u n i z v i r z ī j a p r a s ī b u l ī d z 2 0 0 6 . g a d a m i z ve i d o t u z ra u d z ī b a s t ī k l u , 2 0 0 9 . g a d ā p u b l i cē t u p j u b a s e i n u a p s a i m n i e k o š a n a s p l ā n u s u n p r i n c i p ā s a s n i e g t v i d e s m ē r ķ u s l īdz 2015. gadam. direktīvā ar ī prasīts, lai dal ībvalstis pieņemtu ūdens cenu pol i t ik u, k as s t imulētu l ietotā jus izmantot ūdens resursus l ietderīgi , un dažādu ekonomik as sektoru ūdens l ieto -tāj i šā uzdevuma izpi ldē dotu pienācīgu ieguldī jumu ( izmaksu atgūšanas pr incips) . š ī pras ība i r jā izpi lda l īdz 2010. gadam 1.

4 . ar ī padomes direktīva par dzeramā ūdens kval itāt i i r pieņemta, la i a izsargātu ci lvēku vesel ību, proti , tajā i r noteiktas atsevišķu mik robioloģisko, ķ īmisko un organolept isko parametru maksi -mālās vēr t ības 2.

e s s t r u K t Ū r Pa s ā K u m i Ū d e n s a P G ā d e si n f r a s t r u K t Ū r a s l ī d z f i n a n s ē š a n a i

5 . Ieguldī jumus ūdensapgādes s istēmās veic, la i apmier inātu vie -nu vai va i rāk as īpašās vajadzības, tostarp

a) paliel inātu ūdens pieejamību iedzīvotāju skaita pieauguma vai ekonomisk ās izaugsmes dēļ ;

b) paplaš inātu ģeogrāf isko t vērumu un to att iec inātu uz tām iedzīvotāju grupām, kuras nesaņem publ isk ās ūdensapgā-des pak alpojumus;

c) u z l a b o t u p i e g ā d ā t ā ū d e n s k v a l i t ā t i , v a i n u ve i d o j o t j a u -n u s ū d e n s r e s u r s u s , v a i a r ī a t t ī r o t ū d e n i n o p i e e j a m i e m a vo t i e m , j a r ū p n i e c i s k ā s v a i l a u k s a i m n i e c i s k ā s d a r b ī b a s rezultātā esošie avot i i r p iesārņot i ;

d) u z l a b o t u ū d e n s a p g ā d e s s i s t ē m u r a ž ī g u m u , l a i n o v ē r s t u ūdens zudumu vai at jaunotu novecojušās iek ār tas ;

e) uz labotu pak alpojumu k val i tāt i , samazinot ierobežojumu un pār traukumu sk aitu un i lgumu.

1 eiropas parlamenta un

padomes 2000. gada 23. oktobra

direktīva 2000/60/ek, ar ko

izveido sistēmu kopienas rīcībai

ūdens resursu politikas jomā

(ov L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

regulas 9. pants attiecas uz ūdens

pakalpojumu izmaksu atgūšanu. šo

pamatdirektīvu pieņēma tad, kad

jau bija pieņemtas īpašās direktīvas,

piemēram, direktīva par dzeramā

ūdens kvalitāti.

2 padomes 1998. gada 3. novembra

direktīva 98/83/ek par dzeramā

ūdens kvalitāti (ov L 330, 5.12.1998.,

32. lpp.). šī direktīva aizstāj padomes

direktīvu 80/778/eek.


11


6 . ū d e n s a p g ā d e s s i s t ē m u b ū v n i e c ī b a s i z m a k s a s i r u z s k a t ā m a s p a r a t t i e c i n ā m ā m , l a i s a s k a ņ ā a r k o h ē z i j a s p o l i t i k u s a ņ e m t u pal īdzību no eiropas reģionālās att īst ības fonda (eraF) un ko -hēzi jas fonda. atbalsta l ielums var svārst īt ies no 25 % l īdz 85 % no att iec ināmaj iem izdevumiem 3.

7 . 2 0 0 0 . – 2 0 0 6 . g a d a p ro gra m m u p o s m ā e S f i n a n s i ā l a i s a t b a l s t s projekt iem, kur i b i ja paredzēt i v ienīgi ūdensapgādei sadzīves p a t ē r i ņ a m u n k u r u s l ī d z f i n a n s ē j a n o š i e m f o n d i e m , s a s n i e -dza 4 ,05 mi l jardus eur 4; 3 ,62 mi l jardus eur jeb 89 ,4 % no š īs s u m m a s i z m a k s ā j a če t rā m d a l ī bva l s t ī m — S p ā n i j a i , g r i e ķ i j a i , po r t u g ā l e i u n I t ā l i j a i . š ī s j o m a s i z d e v u m i b ū s i e vē ro j a m i a r ī 2007.–2013. gada programmu posmā, jo aplēses l iec ina, k a 15 d a l ī bv a l s t ī m , k u rā m i r t i e s ī b a s s a ņ e m t a t b a l s t u n o k o h ē z i j a s fonda, ūdensapgādē i r jā iegulda vēl aptuveni 25 mil jardi eur 5.

8 . L īdzf inansēto projektu īstenošanu komisi ja un dal ībvalst is pār-v a l d a d a l ī t i , b e t k o m i s i j a i r u z ņ ē m u s i e s g a l ī g o a t b i l d ī b u p a r budžeta izpi ld i 6. komis i jas un dal ībvalstu uzdevumi i r atk ar īgi n o t ā , k u r š fo n d s s n i e d z f i n a n s i ā l o a t b a l s t u , u n n o p r o j e k t a izmaksu l īmeņa.

a) komisi ja pārbauda l īdzfinansējamo kohēzijas fonda projek-tu un eraF galveno projektu 7 kvalitāti , pārl iecinoties par to atbi lst īgumu att iecīgām eiropas direkt īvām un fondu pr io -r i t ātē m , š o p ro j e k t u s p ē j u s a s n i e g t re z u l t āt u s re ģi o n ā l ā s att ī s t ības kontekstā un va jadz ību pēc eS f inanšu l īdzek ļu ieguldī juma. komisi jas lēmumā l īdzf inansēt projektu nosa-ka dotāciju l īmeni un nosacījumus, kuri jāievēro maksājuma saņemšanai . kohēzi jas fonda projektu gadī jumā i r jāsaga-tavo gal īgais z iņojums, kuru iesniedz komisi jai un kurā ap -raksta paveikto dar bu un p lānoto rezul tātu sasniegšanas sākotnējo novēr tējumu 8. par eraF galvenaj iem projekt iem īpaš i gal īgie z iņojumi nav jāsagatavo;

b) at t i e c ī b ā u z c i t i e m e r a F p ro j e k t i e m k o m i s i j a s u zd e v u m s i r novēr tēt un apst ipr ināt darbības programmas, uz kurām projekti att iecas. projektiem ir jāveicina programmu vispā-rē jo mēr ķ u sasniegšana. dal ībvalstu vadošajām iestādēm ir jāvēr tē dotāci ju pieteikumi , jā lemj par dotāci jas summu un jāveic projektu īstenošanas pēcpārbaude.

3 Lai gūtu izvērstāku informāciju,

skatīt 29. pantu padomes 1999. gada

21. jūnija regulā (ek) Nr. 1260/1999,

ar ko paredz vispārīgus noteikumus

par struktūrfondiem (ov L 161,

26.6.1999., 1. lpp.), un 7. pantu

padomes 1994. gada 16. maija

regulā (ek) Nr. 1164/1994 par

kohēzijas fonda izveidi (ov L 130,

25.5.1994., 1. lpp.), kurā grozījumi

izdarīti ar regulu (ek) Nr. 1265/1999

(ov L 161, 26.6.1999., 62. lpp.).

4 palātas aplēstās summas. turklāt

eS ir piešķīrusi ievērojamu finansiālo

atbalstu ūdensapgādes projektiem,

kuros iekļauta arī sanitārija.

5 Strategic Evaluation on

Environment and Risk prevention

under Structural and Cohesion

Funds for the period 2007-2013

[Stratēģisks vērtējums par vidi

un riska novēršanu, izmantojot

struktūrfondu un kohēzijas fonda

atbalstu, 2007.–2013. gada posmā],

kopsavilkuma ziņojums, 7.11.2006.,

19. lpp. ziņojumu pasūtīja reģionālās

politikas ģenerāldirektorāts.

6 eiropas kopienas dibināšanas

līguma 274. pants (bijušais

205. pants).

7 2000.–2006. gada programmu

posmā “galvenie projekti” bija

tie projekti, “kuru kopējās

izmaksas, ko ņem vērā, nosakot

fondu ieguldījumu, pārsniedz

50 miljonus eur” (sk. padomes

1999. gada 21. jūnija regulas

(ek) Nr. 1260/1999 25. pantu).

plašāku informāciju par šo tēmu

skatīt palātas īpašajā ziņojumā

Nr. 1/2008 par procedūrām, ko

piemēroja 1994.–1999. gada un

2000.–2006. gada lielo ieguldījumu

projektu ex ante un ex post vērtēšanā.

8 II pielikuma F panta 4. punkts

regulā (ek) Nr. 1164/1994, kura

grozīta ar regulu (ek) Nr. 1265/1999.

12


9 . k atrā programmu posmā komisi ja publicē pamatnostādnes par fondu īstenošanu. 1999. gadā publicētajās pamatnostādnēs par 2000.–2006. gada posmu pr iekšrok a t ik a dota tam, la i panāktu atbi lst ību att iecīgajās eS direktīvās noteiktaj iem vides standar-t iem. ta jās konk ret izēts , k a projekt iem ūdensapgādes nozarē “ jāatbi lst ierosinātās ūdens pamatdirekt īvas pr incipiem” un k a “ l i e l ā k s u z s v a r s j ā l i e k u z e s o š ā s i n f r a s t r u k t ū r a s e fe k t i v i t ā te s pal iel ināšanu zudumu ierobežošanai” 9. turk lāt kohēzi jas fonda rok asgrāmatā i r norādī ts , k a “ v is iem ieguldī jumiem ūdensap -gādē paralēl i i r jā izstrādā konk rēt i r īc ības plāni , la i ierobežotu ūdens zudumus sadales sistēmā atbilst īgi optimālam rādītājam, k as nodrošina s istēmas efekt iv i tāt i ” 10.

10. L ī d z f i n a n s ē d a ž ā d u s i n f r a s t r u k t ū r a s o b j e k t u s . I p i e l i k u m ā sniegtajā “ūdensapgādes s istēmu” shēmā i r aprakst ī tas ūdens-apgādes s istēmu sastāvdaļas, sākot no ūdens ieguves (kopējās ūdensapgādes s istēmas) l īdz pat sadale i t iešaj iem l ietotāj iem ( s a d a l e s t ī k l i ) . d a ž i l ī d z f i n a n s ē t o p ro j e k t u p i e m ē r i i r s n i e g t i 1 . i z c ē l u m ā . ū d e n s a p g ā d e s s i s tē m u t ra d i c i o n ā l i e e l e m e nt i i r dambji , atsāļošanas iek ār tas, ūdens att ī r īšanas iek ār tas, ūdens maģistrāles, sūk ņu staci jas, ūdensk rātuves, ūdens tver tnes, sa -dales t īk l i un attā l inātas noplūžu un avār i ju kontroles un no-teikšanas s istēmas.

9 Struktūrfondi un to saskaņošana

ar kohēzijas fonda pamatnostādnēm

2000.–2006. gada posma

programmām. komisijas paziņojums

(ov c 267, 22.09.1999., 2. lpp.). citāts

no 6. lpp.

10 kohēzijas fonda pamatnostādnes

2000.–2006. gada posmā,

a pielikums, ek, 1.0 redakcija,

2000. gada februāris, 9.–10. lpp.

1 . i z c ē l u m se s l ī d z f i n a n s ē to P r o j e K t u P i e m ē r i

viena projekta mērķis bija paplašināt publisko ūdensapgādes tīklu un darīt to pieejamu lauku teritoriju ie-dzīvotājiem, kuri izmantoja privātus un izkliedētus ūdens avotus. projektā bija paredzēts ierīkot 11 ūdens tvertnes, 32,6 km cauruļu jaunā tīkla savienošanai ar kopējo ūdensapgādes sistēmu, 10 sūkņu stacijas un aptuveni 87 km cauruļu jaunā sadales tīkla vajadzībām. eS palīdzībai attiecināmās projekta izmaksas bija 4,28 miljoni eur, no tiem 3,21 miljons eur — līdzfinansējums no eiropas reģionālās attīstības fonda.

tika izstrādāti vairāki projekti, lai radītu jaunus ūdens avotus un uzlabotu ūdens attīrīšanu kopējā ūdens-apgādes sistēmā, kura aptvēra 11 000 km2 lielu teritoriju un 2,5 miljonus iedzīvotāju. tika līdzfinansēti dažādi projekti: atsāļošanas iekārtas, kuru jauda bija 65 000 m³ ūdens dienā un attiecināmās izmaksas — 55,10 miljoni eur, tostarp 46,86 miljoni eur bija kohēzijas fonda līdzfinansējums; attīrīšanas iekārtu atjaunošana ( jauda — 116 640 m³ ūdens dienā un attiecināmās izmaksas — 5,38 miljoni eur, tostarp 3,50 miljoni eur — līdzfinansējums no eiropas reģionālās attīstības fonda); kā arī 27 km garas ūdens maģistrāles būvniecība un ar to saistītu trīs ūdens tvertņu būvniecība, lai savienotu kopējo ūdensapgādes sistēmu ar citu atsāļošanas iekārtu (attiecināmās izmaksas — 19,71 miljons eur, tostarp līdzfinansējums no eiropas reģionālās attīstības fonda — 12,81 miljons eur).


13


d a ž i e s l ī d z f i n a n s ē t i P r o j e K t i

1.attēls.SūkņustacijaPortugālē

2.attēls.AtsāļošanasiekārtaSpānijā

3.attēls.DambisSpānijā

4.attēls.AttīrīšanasiekārtaGrieķijā

14


revīzIjaS tvērumS uN mērķI

11. revīz i jas galvenais mērķ is b i ja novēr tēt , va i l īdzek ļ i eS st ruk-tūr pasāk umiem ūdensapgādei sadz īves patēr iņam i r i z l ietot i , la i panāktu labāko rezultātu.

12. palātas revidenti meklēja atbildes uz šādiem apakšjautājumiem:

a) vai t ik a pieņemti piemērotāk ie r is inājumi , la i apmier inātu vajadzības att iec īgajās jomās?

b) va i p ro j e k t u m ē r ķ i u z l a b o t ū d e n s a p g ā d i s a d z ī ve s p atē r i-ņam t ik a sasniegt i?

c) vai mērķus sasniedza ar zemākajām izmaksām eS budžetam?

13. revīzi ju veica komisi jā un četrās dalībvalstīs, kurās ir visl ielāk ie i zd e v u m i p a r i n f r a s t r u k t ū r u , k a s p a re d zē t a t i k a i ū d e n s a p g ā -dei sadz īves patēr iņam, prot i , Spāni jā , gr ieķ i jā , por tugālē un I tā l i jā .

14. r e v ī z i j u v e i c a n o 2 0 0 9 . g a d a f e b r u ā r a l ī d z 2 0 1 0 . g a d a m a r -t a m , t a j ā re v i d ē j a p ro j e k t u p a ra u g u, k u rā i e t i l p a 2 9 p ro j e k t i , kur i bi ja f inansēti 2000.–2006. gada programmu posmā un kur i b i ja reā l i pabeigt i . tr ī s no š iem projekt iem komis i ja apst ipr i -nāja p i r ms 2000. gada, bet 2000. -2006. gada posmā v isus t r ī s projektus būt isk i grozī ja ar komis i jas lēmumiem. projekt i b i ja at las ī t i proporcionāl i kopējā f inansiā lā atbalsta l ie lumam, k as bi ja piešķ ir ts katrai no četrām dalībvalstīm. deviņi projekti bi ja l īdzf inansēti no kohēzi jas fonda un 20 — no eraF, divi no t iem bi ja galvenie projekt i 7 (sk . I I p i e l i k u mu ) .

15. projektu dokumentus caur lūkoja visos l īmeņos, t ik a r īkotas sa-nāksmes ar dažādu vietējo iestāžu pārstāvj iem, kā ar ī to publis-ko vai jaukto komercsabiedrību pārstāvj iem, k as bi ja atbi ldīgas par atlasīto projektu infrastruktūras objektu projektēšanu, īste -nošanu un apsaimniekošanu. palātai pal īdzību sniedza eksper ti ūdensapgādes inženier z inību jomā.


15


Va i t i K a P i e ņ e m t i P i e m ē r otā K i e r i s i n ā j u m i ,l a i a P m i e r i n āt u Va j a d z ī b a s at t i e c ī G a j ā sj o m ā s ?

16. pirms saist ību uzņemšanās par f inanšu resursu piešķ iršanu jau -nu infrastruktūras objektu būvniecībai i r jāveic anal īze, kuras mērķ is i r rast labāko r is inājumu vietējām ūdensapgādes vaja -dzībām, jo šādus objektus biež i izmanto vairākus gadu desmi-tus. šādas analīzes galvenie elementi ir pieprasī juma prognoze, k uru aprēķ ina , balstot ies uz iedz īvotāju sk a i tu un paredzamo patēr iņu uz iedzīvotāju, k ā ar ī esošo ūdens resursu pieejamība un kvalitāte. dažus no šiem elementiem, piemēram, patēriņu uz iedzīvotāju un esošo ūdens resursu k val i tāt i , var ietek mēt at -t iecīgi pasākumi att iecībā uz pieprasī jumu un pasākumi ūdens resursu a izsardzībai .

17. pa lātas revident i pārbaudī ja , va i

a) l īdzf inansēto infrastruktūras projektu ūdens vajadzību ap-lēsēs izmantoja pamatotus pieņēmumus par piepras ī juma dinamiku un ūdens pieejamību att iec īgajā ter i tor i jā ;

b) p iet iek ami anal izē ja dažādus iespējamos r i s inājumus, to -star p dar bības, k as ietek mē piepras ī jumu va i saglabā va i uz labo pašreiz izmantoto ūdens resursu k val i tāt i , la i iz vē -lētos labāko r is inājumu;

c) iestādes, kuras bi ja atbi ldīgas par pieteikumu novēr tēšanu un dotāci ju apst ipr ināšanu, pal ie l ināja piedāvāto projektu vēr t ību.

apSvērumI

16


G a n d r ī z V i s o s G a d ī j u m o s Va j a d z ī b uP r o G n o ž u i z s t r ā d ē n e ņ ē m a V ē r ā l e j u P e j o š uŪ d e n s Pat ē r i ņ a t e n d e n c i u z i e d z ī V otā j u u nd a žo s G a d ī j u m o s n e ņ ē m a V ē r ā V i s u s j auP i e e j a m o s r e s u r s u s

18. I zņemot t r īs projektus, v isu pārējo projektu gadī jumā lēmums p a r j a u n a ū d e n s a p g ā d e s i n f r a s t r u k t ū r a s o b j e k t a c e l t n i e c ī b u bi ja balst ī ts uz nākotnes pieprasī juma un papi ldu ūdens resur-su vajadzību aplēsēm. tr īs izņēmuma gadī jumos šādas aplēses n e b i j a v a j a d z ī g a s , j o i e g u l d ī j u m s a t t i e c ā s t i k a i u z e l e m e n t a pievienošanu vai nomaiņu jau iz veidotā s istēmā.

19. tā k ā trūk a vēstur isku datu par patēr iņu un bi ja zudumi t īk los, 2 1 g a d ī j u m ā p i e p r a s ī j u m a a p l ē s e b i j a b a l s t ī t a u z t e o r ē t i s k u patēr iņu uz iedzīvotāju, k as bi ja iete ikts h idroloģisk ās plāno-šanas dokumentos. šādā veidā lēstais pieprasī jums dažkār t t ika p i e l ā g o t s , t o p a l i e l i n o t a r d a ž ā d u g r ū t i i z v ē r t ē j a m u f a k t o r u pal īdz ību, p iemēram, pagaidu iedzīvotāju ietek mi 11 un indus-tr ia l izāc i jas l īmeni .

20. citos piecos gadījumos ūdens pieprasījuma prognoze bija lēsta, balstot ies uz reāl iem agrāk ā patēr iņa dat iem, bet bi ja l ietotas c i tas aprēķ ina metodes. tr i jos no š iem gadī jumiem patēr iņš uz iedzīvotāju, kuru izmantoja projekta pamatošanai , i r augstāks nek ā hidroloģisk ās plānošanas dokumentos ieteiktais rādītājs .

21. turk lāt gandr īz v isos projektos piepras ī juma aplēses neatspo -guļo lejupejošo tendenci patēr iņā uz iedzīvotāju un dažk ār t ar ī ūdens zudumā, k as i r novērojama kopš 1990. gadu beigām vai 2000. gadu sākuma l ielāk ajā daļā projektu aptver to ter itor i ju 12. š ī t e n d e n c e i r t ī k l u u z l a b o j u m a 1 3, m ā j s a i m n i e c ī b u s k a i t ī t ā j u ier īkošanas un ūdensapgādes iestāžu un uzņēmumu atbalst ī -tu izgl ī tošanas k ampaņu rezultāts . tā k ā šādu ar p iepras ī jumu sa is t ī tu pasāk umu iev iešana k ļūst a iz v ien izp lat ī tāk a , maz t i -cams, k a patēr iņš uz iedzīvotāju pieaugs 14.

11 kā pagaidu (īslaicīgi) iedzīvotāji

domāti tūristi, darba ņēmēji, kas

pārvietojas no dzīvesvietas uz

darbavietu un sezonas strādnieki,

t. i., visi nerezidenti.

12 piemēram, četrās lielās pilsētās

lejupejošā tendence patēriņā uz

iedzīvotāju izpaužas tik krasi, ka

kopējais ūdens patēriņš kopš 1990.

gadu beigām ir samazinājies par

1 %–29 %, kaut arī iedzīvotāju

skaits ir palielinājies. blīvi

apdzīvotajās piekrastes teritorijās

šādi pati tendence ir vērojama kopš

2000. gadu sākuma. šajās teritorijās

atrodas astoņi pārbaudītie projekti.

13 tīklu uzlabojumu rezultātā ir

samazinājušies zaudējumi. tos

pieskaita pieprasījumam, jo tie ir

jāsedz ar saražotā ūdens daudzumu.

14 Sk. arī komisijas paziņojumu

“meklējot risinājumu sausuma un

ūdens trūkuma problēmai eiropas

Savienībā”, com(2007) 414 galīgā

redakcija un komisijas ziņojumu

padomei un eiropas parlamentam

“Novērtējuma ziņojums

paziņojumam par ūdens trūkumu

un sausumu eiropas Savienībā”,

com(2008) 875.


17


22. tādējādi nākotnes patēriņa pieprasī juma prognozes un faktiskā patēriņa sal īdzinājums ļoti bieži rāda, ka (dažus piemērus skatīt 2 . t a b u l ā )

a) f a k t i s k a i s p a t ē r i ņ š u z i e d z ī vo t ā j u 2 0 0 8 . g a d ā 1 5 i r b ū t i s k i zemāks nekā aplēse par apvāršņa gadu un dažos gadījumos pat zemāks nek ā puse no aplēses ;

b) f a k t i s k a i s k o p ē j a i s p a t ē r i ņ š 2 0 0 8 . g a d ā i r d a u d z z e m ā k s nek ā iepr iekš aplēsts .

2 . ta b u l aŪ d e n s Pat ē r i ņ a a P l ē s e s u n fa K t i s K i e d at i Pa r 2008. G a d ud a žo s Pā r b au d ī ta j o s P r o j e K to s

1 patēriņā uz iedzīvotāju ir iekļauts maksimālais patēriņš, zudumi un rūpnieciskais koeficients.2 kopējā patēriņa aplēse par 2008. gadu bija norādīta projekta pētījumos vai palāta to aprēķināja, balstoties uz iedzīvotāju skaitu un

patēriņa uz iedzīvotāju tendenci, kas parādīta šajos pētījumos.

15 jaunākie revīzijas laikā pieejamie

dati.

Projekts Patēriņš uz iedzīvotāju litros dienā Kopējais patēriņš hm3/ gadā

Valsts Apvāršņa gads Apvāršņa gada ex ante aplēse1

Faktiskie dati 2008. gadā1

Ex ante aplēse Faktiskie dati

Apvāršņa gadā 2008. gadā2 2008. gadā

ES 2027 530 286 26 24 14

GR 2020 375–609 197 219 180 90

IT 2040 432 360 178 149 90

PT 2030 154–300 34–66 25 15 6

PT 2038 150 74 0,6 0,4 0,1

ES 2030 350 201–291 8,5 datu nav 4,3

18


23. Sešos gadī jumos jaunas infrastruktūras plānošanā netik a pi lnī-bā ņemti vērā jau pieejamie resurs i (sk . 2 . i z cē l u mu ) . prot i , ja ūdens kval itāte bi ja s l ikta, piemēram, augsta nitrātu vai sulfātu satura dēļ , net ik a nosk a idrots , va i šo ūdeni nevar samais ī t a r k val i tat īvu ūdeni , la i panāktu atbi lst ību dzeramā ūdens regla-mentējošaj iem standar t iem, nevis to pi lnībā aiz vietot ar ūdeni no c i ta avota 16.

24. Labāk as aplēses par nākotnes piepras ī jumu un ūdens def ic ī tu būtu ļāvušas apsvēr t alternatīvus r is inājumus, kuri netika ņemti vērā , un būvēt infrastruktūras objektus ar mazāku jaudu.

2 . i z c ē l u m stā d u P r o j e K t u Pa r au G i , K u r u P l ā n o š a n a s P o s m ā i G n o r ē j aP i e e j a m o s r e s u r s u s

Spānijā no eraF līdzfinansēja projektu, lai uzlabotu vairākām kaimiņu pašvaldībām piegādātā ūdens kvalitāti, jo esošā ūdensapgāde neatbilda reglamentējošajiem parametriem. No jaunajiem infrastruktū-ras objektiem piegādājamā ūdens apjoma aplēses bija balstītas uz kopējo nākotnes ūdens pieprasījumu teritorijā, taču dažādām pašvaldībām bija teicamas kvalitātes ūdens, un tā netrūka. projektu varēja arī balstīt uz tāda kvalitatīva ūdens daudzuma aplēsi, kas vajadzīgs, lai panāktu atbilstošu sajaukumu ar jau pieejamo zemas kvalitātes ūdeni. Četrus gadus pēc nodošanas ekspluatācijā jaunās jaudas izmantošanas līmenis ir aptuveni 16 %.

citā kohēzijas fonda līdzfinansētā projektā Spānijā tika uzbūvēts dambis, lai apmierinātu nākotnes pie-prasījumu, kurš bija lēsts 13,9 hm3/gadā, taču netika ņemti vērā jau pieejamie resursi (8 hm3/gadā). revīzijas laikā minētais dambis nebija vajadzīgs, lai apmierinātu esošo pieprasījumu teritorijā (8 hm3/gadā), jo pietika ar jau pieejamajiem resursiem. Līdzfinansēto infrastruktūras objektu izmantos kā rezervi vai ar to apmierinās citu teritoriju vajadzības, taču to neizmantos saskaņā ar sākotnējo plānu.

16 direktīvā 98/83/ek ir noteiktas

parametru vērtības tādām vielām

kā sulfātu un nitrātu sāļi dzeramajā

ūdenī. kad sāls koncentrācija

pārsniedz šīs vērtības, ierasta prakse

ir ūdeni atšķaidīt ar citu (pieejamu)

ūdeni no avotiem ar zemu sāļu

saturu.


19


G a lV e n ā u z m a n ī b a i r P i e V ē r s tai n f r a s t r u K t Ū r a s b Ū V n i e c ī b a i , l a i i z m a n tot uj au n u s Ū d e n s aV ot u s , b e t r e t i u z m a n ī b uP i e V ē r š c i t i e m r i s i n ā j u m i e m , P i e m ē r a m , Ū d e n sz u d u m u s a m a z i n ā š a n a i . . .

25. visos palātas pārbaudīta jos gadī jumos izraudzīta is r i s inājums a p l ē s t ā ū d e n s t r ū k u m a a p m i e r i n ā š a n a i b i j a s a i s t ī t s a r j a u n u ūdens avotu apgūšanu un ūdens t ranspor tēšanu uz att iec īga-jām vietām 17.

26. g a d ī j u m o s, k a d b i j a a u g s t s t ā ū d e n s d a u d z u m a l ī m e n i s , p a r kuru nav sagatavot i faktūrrēķ ini , sadales t īk lu uzlabošanu ret i k ad apsvēra k ā l īdzek l i nākotnes ūdens vajadzību samazināša-nai , tādējādi t ik a izs lēgt i iespējami mazāk as jaudas r is inājumi (sk . 3 . i z cē l u mu ) .

27. divos gadī jumos pašvaldības tomēr i r r īkojušās, la i samazinātu p i e p ra s ī j u m u. š a j o s g a d ī j u m o s re z u l t ā t i b i j a t i k n oz ī m ī gi , k a l ī d z f i n a n s ē t ā i n f r a s t r u k t ū r a i r k ļ u v u s i n e v a j a d z ī g a ī s t e r m i ņ ā vai ar ī i r pārāk l ie la (sk . 4 . i z cē l u mu ) .

17 turklāt jāuzsver, ka ūdens

transportēšana vairāk nekā 100 km

attālumā ir ļoti dārga. Ieguldījumu

izmaksas ir augstas, bet arī

darbības izmaksas veido līdz pat

50 % no kopējām ūdensapgādes

izmaksām (A. Gee, EC Competition

Policy Newsletter [ek konkurences

politikas informatīvais izdevums]

Nr. 2, 2004. g. vasara).

3 . i z c ē l u m stā Ū d e n s d au d z u m a , Pa r K u r u n aV s aG ataV ot i fa K t Ū r r ē ķ i n i ,P ot e n c i ā l ā i e t e K m e u z Va j a d z ī b u P ē c Ū d e n s

ūdens daudzuma palielinājumu (viens no līdzfinansētā projekta mērķiem), ko darīja pieejamu Itālijas pilsētai, varēja panākt, samazinot tā ūdens daudzumu, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini, pilsētas ūdens tīklā no 44,5 % līdz 11,5 %. tas ir sasniedzams līmenis, kas jau panākts dažās šīs pilsētas daļās.

projekta plāns kopējās ūdensapgādes sistēmas infrastruktūrai grieķijā balstījās uz nākotnes pieprasīju-ma aplēsi, kurā bija paredzēts augsts ūdens zuduma līmenis (30 %). kaut arī ir veikti ieguldījumi (arī no eS līdzekļiem), lai uzlabotu sadales tīklu, zuduma īpatsvars joprojām ir aptuveni 30 %. ja rīcība ūdens zudumu samazināšanai būtu bijusi efektīva, būtu vajadzīga mazāka jaunā ūdensapgādes infrastruktūra.

20


4 . i z c ē l u m sP i e m ē r i Pa r to, K ā s a ņ ē m ē j u Pa š Va l d ī b a s i r r ī Ko j u š ā s , l a is a m a z i n āt u Ū d e n s z u d u m u s

No kohēzijas fonda līdzfinansēja dambja būvniecību, lai Spānijas pilsētai un tās apkārtnei nodrošinātu ūdeni 34 hm3/gadā. dambja izbūves pamatošanai izmantoja pieprasījuma aplēsi 158 hm3/gadā līdz 2012. gadam. tajā pašā laikā pilsēta izstrādāja rīcības plānu, kurā paredzēja individuālu skaitītāju ierīko-šanu dzīvokļos un transporta un sadales tīkla uzlabošanu. apstiprinot dotāciju 2000. gadā, šādu prasību noteica arī komisija. rīcības plāna īstenošanā sasniegtie rezultāti bija labāki nekā bija paredzēts komisijas prasībās: tā ūdens, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini, īpatsvars samazinājās no 36 % līdz aptuveni 20 % pašlaik. turklāt, lai gan ievērojami pieauga iedzīvotāju skaits, kopējais pieprasījums pēc ūdens samazinājās no 142 hm3 1997.–1998. gadā, kad projektu apstiprināja, līdz aptuveni 120 hm3 2008. gadā.

citā Spānijas pilsētā no kohēzijas fonda līdzfinansēja kopējo ūdensapgādes sistēmu. projektā bija pare-dzēts pilsētas nākotnes pieprasījums 113 hm3. komisija līdzfinansējuma lēmumā par 2001. gadu noteica, ka jāīsteno plāns, lai samazinātu noplūdi, kā rezultātā no 50 % līdz 30 % samazinājās tā ūdens daudzums, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini. kaut arī iedzīvotāju skaits ir palielinājies, kopējais pieprasījums ir samazinājies no 81 hm3 1996. gadā līdz 61 hm3 2008. gadā.

5 . i z c ē l u m st u V ē j o Ū d e n s r e s u r s u i z m a n to š a n a

divu līdzfinansēto projektu teritorijās Spānijā vairākās pašvaldībās tika piegādāts ūdens, kurā lauk-saimniecības piesārņojuma dēļ nitrātu saturs ievērojami pārsniedza dzeramā ūdens kvalitātes direktīvā noteikto maksimālo robežu. projekta iniciators neapsvēra iespēju sliktas kvalitātes ūdens vietā sadzīves patēriņam izmantot netālu esošu labas kvalitātes virszemes ūdeni, jo šā labā ūdens lietošanas tiesības bija piešķirtas lauksaimniekiem. katrā projektā tika uzbūvētas pazemes ūdens akas un aptuveni 50 km garas transportēšanas caurules. vienā no šiem projektiem tomēr par ūdens apsaimniekošanu atbildīgās iestādes vēl nebija piešķīrušas iegūšanas atļauju un lūdza vietējām iestādēm meklēt risinājumu, kas ļautu izmantot virszemes ūdeni, kas bija paredzēts lauksaimniekiem. šāda risinājuma gadījumā tomēr būtu jābūvē papildu infrastruktūra.

…Va i P i e e j a m ā K u r e s u r s u i z m a n to š a n a i

28. p i e p ra s ī j u m s p ē c ū d e n s re s u r s i e m va r b ū t k o n k u rē j o š s s t a r p, p i e m ē r a m , l a u k s a i m n i e c ī b a s v a j a d z ī b ā m u n s a d z ī ve s p a t ē r i -ņ u . pā r b a u d ī t a j o s p r o j e k t o s n a v a p s v ē r t a i e s p ē j a l a u k s a i m -n i e c ī b a i p a r e d z ē t o s ū d e n s r e s u r s u s i z m a n t o t c i l v ē k a u z t u r ā (sk . 5 . i z cē l u mu ) . dažos Spāni jas reģionos tomēr i r konstatēta laba prakse; ta jos i r iev iesta e last īga maiņas s istēma att iec ībā uz t ies ībām izmantot ūdeni , tādējādi apūdeņošanai paredzēto ūdeni vajadzības gadījumā var izmantot ar ī sadzīves patēriņam.


21


Ko m i s i j a s u n d a l ī b Va l s t u Va d o š o i e s tā ž uV e i K ta j a m d otāc i j u P i e t e i K u m u n o V ē r t ē j u m a mb i j a i e r o b e žota P i e V i e n otā V ē r t ī b a

29. r e v ī z i j a s p a ra u g ā i e t i l p s t d e v i ņ i k o h ē z i j a s fo n d a p ro j e k t i u n d i v i e r a F g a l v e n i e p r o j e k t i , k u r u s b i j a p ā r b a u d ī j u s i u n a p -s t i p r i n ā j u s i k o m i s i j a . pā r ē j o s 1 8 p r o j e k t u s l ī d z f i n a n s ē j a n o eraF, un tos bi ja apst ipr inājušas dal ībvalstu vadošās iestādes (sk . 8 . punktu) .

30. k ā j a u m i n ē t s c i t o s p a l ā t a s z i ņ o j u m o s 1 8, n e b i j a n o r ā ž u u n pār baudes sarakstu dotāc i ju p iete ik umu novēr tēšanai , un tā -p ē c n e b i j a i e s p ē j a m s n o te i k t , k ā d a s p ā r b a u d e s k o m i s i j a b i j a veikusi .

31. N e v i e n ā n o g a d ī j u m i e m k o m i s i j a n e a p š a u b ī j a n ā k o t n e s p i e -p ra s ī j u m a p ro gn oze s va i i z ra u d z ī to s r i s i n ā j u m u s ; t ā p at a r ī t ā n e p r a s ī j a i n fo r m ā c i j u p a r c i t i e m i e s p ē j a m i e m r i s i n ā j u m i e m , piemēram, iespēju izmantot vai att ī r ī t netālu esošu ūdeni , ne -v is iegūt to attā lāk ā v ietā .

32. pēc pār baudes veikšanas komis i ja četr iem projekt iem iz v i r z ī -ja nosacī jumus sa ist ībā ar ūdens zudumu samazināšanu, taču v ienā gadī jumā komis i ja att iec īgos mērķus neizte ica sk ai t ļos, bet c itā gadī jumā termiņi mērķu sasniegšanai bi ja noteikt i pēc p r o j e k t a p a b e i g š a n a s d a t u m a , l ī d z k u r a m d o t ā c i j u a t l i k u m a s u m m a i j a u b i j a j ā b ū t s a m a k s ā t a i . pra s ī t ā ū d e n s z u d u m u s a -mazinājuma ietekme nek ādā veidā nebija ņemta vērā vajadzīgā ūdens aprēķ inā.

33. divos no š iem projektiem dotāci ju lēmumā bi ja iek ļauts ar ī no -sacī jums, k a iestādēm jāuzrauga, k ā t iek piemērotas direkt īvas p a r v i r s ze m e s u n p a ze m e s ū d e ņ u a i z s a rd z ī b u 1 9, u n j ā i n fo r m ē kohēzi jas fonda uzraudzības komiteja . pateicot ies šādiem no -sacī jumiem, t ik a iz veidota īpaša sa ik ne starp dotāci jas maksā -jumu un pras ī to r īc ību. N i t rātu va i notek ūdeņu piesār ņojums tomēr ietek mēja ar ī c i tus projektus, k ur i da ļē j i b i ja paredzēt i piesārņoto avotu aiz vietošanai un kurus komisi ja bi ja apst ipr i-nājusi bez jebk ādiem nosacī jumiem. k ā nosacī jums eS dotāci ju s a ņ e m š a n a i n e k a d n e t i k a n o te i k t i c i t i p a s ā k u m i , k u r u m ē r ķ i s būtu paātr ināt v ides at veseļošanos.

18 Skatīt 41. punktu erp

īpašā ziņojumā Nr. 3/2009

“Struktūrpasākumu izdevumu

efektivitāte notekūdeņu attīrīšanā

1994.–1999. un 2000.–2006. gada

programmu posmā”.

19 padomes 1991. gada

12. decembra direktīva 91/676/eek

attiecībā uz ūdeņu aizsardzību

pret piesārņojumu, ko rada

lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti,

un padomes 1991. gada 21. maija

direktīva 91/271/eek par komunālo

notekūdeņu attīrīšanu.

22


34. pa l āt a p ā r b a u d ē k o n s t atē j a , k a d a l ī bva l s t ī s va d o š ā s i e s t ā d e s n e v i e n ā g a d ī j u m ā n e i e t e i c a u n n e i z d a r ī j a i z m a i ņ a s p ro j e k t u pr iekš l ikumos. Net ik a iz v i r z ī t i ne nosacī jumi par ūdens zudu -miem un ietaupī jumu, ne pasākumi neapstrādātā ūdens k val i -tātes a izsardzībai .

35. ūdensapgādes projektu vadības veids 2007.–2013. gada posmā i r mainī j ies :

a) komisi ja pārbauda t ik ai tos projektus, kuru kopējā vēr t ība p ā r s n i e d z 5 0 m i l j o n u s e u r. I r i z s t rā d āt a s j a u n a s vē r tē š a-n a s p ro ce d ū ra s : p ro j e k t u p i e te i k u m o s j ā i e k ļ a u j p r i e k š i z -pētes rezul tāt i , tostar p jā izsk ata a l ter nat īvas ; jāsagatavo p ā r b a u d e s s a r a k s t s , p ē c k u r a n ovē r t ē p ro j e k t u p i e t e i k u-mus, i t īpaš i att iec ībā uz ūdens resursu apsaimniekošanas efekt iv i tāt i (p iemēram, pasāk umi patēr iņa samazināšanai vai notekūdeņu atk ār totai izmantošanai ) projektu apt ver-tajās ter i tor i jās. tomēr novēr tēšanas k r i tēr i ju izmantošana v a rē t u u z l a b o t š o p ro c e d ū r u e fe k t i v i t ā t i u n t o re z u l t ā t u konsek venci ;

b) apmek lētajās dal ībvalst īs i r veiktas dažas pozit īvas in ic ia-t ī v a s : t r ī s r e ģ i o n o s v i e n s n o k r i t ē r i j i e m e r a F p a l ī d z ī b a s piešķ iršanai i r tāds, k a piedāvātajam projektam ir jāieti lpst att iec īgās ter i tor i jas stratēģisk ajā plānā un tam i r jāpapi l -dina jau uzbūvētā vai plānotā kopējā ūdensapgādes s istē -ma. I tā l i jā jaunās procedūras paredz pa l ie l ināt reģionālo d a r b ī b a s p ro gra m m u b u d že t u s , l a i s a s n i e g t u l a b ā k u s re -zultātus ūdens zuduma samazināšanā.


23


Va i P r o j e K t u m ē r ķ i u z l a b ot Ū d e n s a P G ā d is a d z ī V e s Pat ē r i ņ a m t i K a s a s n i e G t i ?

36. j a u n a s i n f r a s t r u k t ū r a s b ū v n i e c ī b a i v a r b ū t v a i r ā k i i e m e s l i ( sk . 5 . punktu) , un l īdz ar to projektu mērķ i var būt isk i atšķ i r-t ies. La i nodrošinātu efekt īvu uzraudzību un vēr tēšanu, dotā -c i ju p iete ikumos un f inansēšanas lēmumos projektu mērķ iem j ā b ū t fo r m u l ē t i e m u n s k a i t l i s k i i z te i k t i e m t i e š o u n g a l ī g o re -zultātu veidā.

37. var izmantot v irk ni rādītāju, la i novēr tētu, c ik l ie lā mērā mērķ i i r s a s n i e g t i . j a t i e š i e re z u l t āt i i r j ā d e f i n ē f i z i s k u s a s n i e g u m u v e i d ā , p i e m ē r a m , c a u r u ļ v a d u k i l o m e t r i , t v e r t ņ u s k a i t s u . c . , tad rezultātu rādītā j i jādef inē tā , la i t ie atspoguļotu, c ik l ie lā mērā i r apmier inātas ar projekta pal īdzību r is ināmās konk rētās vajadzības :

a) pieejamība: papi ldu ūdens daudzums, k as, pateicoties jau-naja i infrastruktūrai , nonāk ūdens piedāvājuma s istēmā;

b) p ā r k l ā j u m s : ū d e n s s a d a l e s t ī k l a a p k a l p o to c i l vē k u s k a i t a un iedzīvotāju īpatsvara pieaugums;

c) ūdens k val i tāte : to pārbaužu īpatsvars, kurās ūdeni novēr-tē ja k ā neatbi l s tošu eS , va ls tu va i v ietē j iem standar t iem, u n t o p a r a m e t r u v ē r t ī b a s u z l a b o j u m s , k u r i i e p r i e k š b i j a neatbi lstoš i ;

d) s i s t ē m u e fe k t i v i t ā t e : t ā ū d e n s d a u d z u m a s a m a z i n ā j u m s, par kuru nav sagatavot i faktūrrēķ ini ;

e) pak alpojuma kval itāte: pak alpojuma ierobežojumu un pār-traukumu sk aita un i lguma samazinājums.

24


38. pa lāta pārbaudī ja , va i

a) mērķ i i r formulēt i un izte ikt i sk ait ļos ;

b) mērķ i i r sasniegt i ;

c ) iestādes, kuras apstipr ināja dotāci jas, uzraudzī ja projektos gūtās sek mes.

P r o j e K t u m ē r ķ i at t i e c ī b ā u z G a i d ā m a j i e mr e z u ltāt i e m n e V i e n m ē r b i j a i z t e i K t i s K a i t ļo s

39. d o t ā c i j u p i e te i k u m o s u n l ē m u m o s b i j a i e k ļ a u t i i z m ē r ā m i s a-sniedzamie t ieš ie rezultāt i . dažiem pārbaudītaj iem projekt iem t i e š o s re z u l t ā t u s n o te i c a u n i z te i c a s k a i t ļ o s p ro j e k t a i z p ē te s la ik ā , jo nebi ja konk rētu pieteikumu un lēmumu.

40. L ie lāk aja i daļa i projektu bi ja noteikt i v ispārēj i i zmērāmi mēr-ķ i at t i e c ī b ā u z a p t ve ra m o i e d z ī vo t ā j u s k a i t u u n p i e g ā d ā j a m ā ūdens daudzumu. tomēr ne v is i gaidāmie rezultāt i (piemēram, tā ūdens daudzuma samazinājums, par kuru nav sagatavoti fak-tūrrēķ ini , un pak alpojumu nepār trauktības un ūdens kval itātes uz labošana) bi ja izte ikt i sk ait ļos.

P r o j e K t u ī s t e n o š a n a ļ āVa s a s n i e G ti z m ē r ā m u s u z l a b o j u m u s Ū d e n s a P G ā d ē e si e d z ī V otā j i e m , b e t. . .

41. N e s k a t o t i e s u z k a v ē j u m i e m u n i z m a k s u p ā r s n i e g š a n u (sk . 51 .–52. punktu) , v is i revidēt ie projekt i b i ja f iz isk i ī s tenot i k ā p l ā n o t s , j a n e ņ e m vē rā n e l i e l a s i z m a i ņ a s , p i e m ē ra m , c a u -r u ļ v a d u g a r u m ā v a i t ve r t ņ u j a u d ā u n a t r a š a n ā s v i e t ā , p a r k o v ienojās būvniecības la ik ā .

42. ja vēr tē rezultātus, jāsaka, ka projekti ir uzlabojuši ūdensapgādi sadzīves patēr iņam, vai nu pal ie l inot pieejamo ūdens daudzu -mu, vai paplaš inot publ isko t īk lu v ietās, kuras iepr iekš nebi ja tam pievienotas, va i ar ī uz labojot ūdens k val i tāt i , t īk la efekt i -v i tāt i va i pak alpojuma nepār traukt ību (sk . 6 . i z cē l u mu ) .


25


6 . i z c ē l u m sP o z i t ī V u s a s n i e G u m u P i e m ē r i

Lai novērstu ūdens trūkumu kādā Spānijas apgabalā, no kohēzijas fonda līdzfinansēja atsāļošanas iekār-tas, kuru ražošanas jauda bija 22 hm³ dzeramā ūdens dienā. kopš 2006. gada iekārtas darbojas, izmantojot aptuveni 90 % no to jaudas, un samazina ūdens trūkumu trijās lielākajās pašvaldībās, kurām šīs iekārtas piegādā ūdeni. Salīdzinājumā ar agrāko stāvokli ir būtiski uzlabojusies arī iedzīvotājiem piegādātā ūdens kvalitāte eS direktīvas dažu rādītāju izteiksmē (vadītspēja un trihalometānu un sulfātu saturs).

Lai apmierinātu kādas Itālijā apdzīvotas vietas vajadzības pēc ūdens, no eraF līdzfinansēja ūdens maģistrāles būvniecību, lai ar tās palīdzību ūdeni no jauna dambja nogādātu vairākām pašvaldībām. 2004.–2008. gada posmā teritorijai darīja pieejamus 14,5 hm3 ūdens gadā. šī jaunā ūdens maģistrāle ir piegādājusi papildu ūdens resursus pašvaldībām un ir atbrīvojusi citus iepriekš pārslogotus ūdens avotus.

5.attēls.Ūdensieplūstjaunāūdensmaģistrālē,palielinotūdenspieejamībuItālijasreģionā

6.attēls.Jaunasattīrīšanasiekārtas,kasuzlaboūdenskvali-tātilielāGrieķijaspilsētā

26


20 Līdzīgs gadījums tika novērots

ticamības deklarācijas revīzijā

(sk. 6.19. punktu pārskatā par

2008. finanšu gadu). tas ir saistīts

ar ūdens maģistrāli, kas tika

fiziski pabeigta 2004. gadā, bet

2009. gada sākumā to neizmantoja,

jo ūdenskrātuvē, no kuras ūdeni

iepludināja maģistrālē, nebija ūdens.

. . . d a ž i P r o j e K t i n e b i j a n o d ot i e K s P luatāc i j āt r Ū K s to š o s aV i e n o j u m u d ē ļ . . .

43. p i e c o s p r o j e k t o s , k u r i f i z i s k i b i j a p a b e i g t i n o 2 0 0 5 . l ī d z 2008. gadam, revīz i jas la ik ā vēl nebi ja sniegt i nek ādi rezultā-t i 20. divi c it i šajā pašā laik posmā pabeigti projekti i r t ik ai daļēj i nodot i ekspluatāci jā , un to darbības rezultāt i i r ierobežot i . tā galvenais iemesls bi ja papi ldinošās infrastruktūras trūkums, jo va i n u k avē j ā s t ā s b ū v n i e c ī b a va i a r ī n o d o š a n a e k s p l u at ā c i j ā (sk . 7 . i z cē l u mu ) .

. . . u n d a žo s P r o j e K to s b i j a o b j e K t ī V ii e r o b e žo j u m i

44. dažos gadī jumos rezultātu sasniegšanu ietek mē projektu ob -jekt īv ie ierobežojumi , p iemēram, v ienā projektā , kurš bi ja pa-re d z ē t s , l a i u z l a b o t u l i e l ā p i l s ē t ā p i e g ā d ā t ā ū d e n s k v a l i t ā t i , a u g s t ā k ā s k v a l i t ā t e s s a s n i e g š a n a i r a t k a r ī g a n o c i t i e m v i d e s aspektā pretrunīgiem projekt iem. divos c itos gadī jumos uzbū-vētajām att īr īšanas iek ār tām ūdeni piegādā pa atvēr t iem k anā-l iem, un l īdz ar to i r r i sks, k a ūdens tādā veidā var t ikt p iesār-ņ o t s . vē l v i e n ā c i t ā g a d ī j u m ā at s ā ļ o š a n a s i e k ā r t a s s a ra žo t a i s ūdens sasniedz pašvald ības ūdensk rātuvi sadz īves patēr iņam pārāk augstā temperatūrā (dažk ār t vai rāk nek ā 30 grādu) .

7 . i z c ē l u m sP i e m ē r i Pa r P r o j e K t i e m , K u r i n e b i j a n o d ot i e K s P luatāc i j āt r Ū K s to š u s aV i e n o j u m u d ē ļ

Spānijā četrus gadus pēc atsāļošanas iekārtu būvniecības pabeigšanas izmantoja mazāk nekā 20 % no iekārtu jaudas. kaut arī pieprasījums bija pietiekams, lai nodrošinātu augstāku ūdens ražošanas daudzu-mu, pārvietošanas sistēma un pilsētu sadales (un apūdeņošanas) tīkli, kurus arī finansēja no eS fondiem, revīzijas laikā nebija pabeigti.

grieķijā četrus gadus pēc dambja uzbūvēšanas ir jāpārplāno un jāuzbūvē papildu attīrīšanas iekārtas, kas vajadzīgas projekta darbības nodrošināšanai, tāpēc sistēmas darbība ir kavēta.


27


z i ņ o j u m i Pa r G Ū ta j ā m s e K m ē m b i j a d a ļ ē j il i e t d e r ī G i

45. p a r k o m i s i j a s p ā r v a l d ī t i e m k o h ē z i j a s f o n d a p r o j e k t i e m ( s k . 2 9 . p u n k t u ) p ē c to p a b e i g š a n a s i r j ā i e s n i e d z g a l ī g a i s z i -ņojums, un tas i r nosac ī jums, la i saņemtu gal īgo maksājumu. att iecībā uz eraF f inansētaj iem galvenajiem projektiem regulā i r minēta t ik ai pras ība iesniegt informāci ju z iņojumos par tām darbības programmām, kurās š ie projekt i i r iek ļaut i .

46. š ie z iņojumi sniedz daļēj i noder īgu informāci ju par sasniegta -j iem rezultātiem: t ik ai par vienu projektu ir aprakstīt i rezultāt i , p r o t i , s a r a ž o t ā u n p a š v a l d ī b ā m p i e g ā d ā t ā ū d e n s d a u d z u m s. divos gadījumos gal īgajos z iņojumos ir t ik ai teikts, k a rezultāt i i r sasniegti , bet vienā gadījumā informācija nav sniegta. piecos projektos infor māci ju par rezultāt iem nevarēja iek ļaut , jo, la i gan projekt i b i ja pabeigt i , gal īgā z iņojuma iesniegšanas br īdī to ekspluatāci ja vēl nebi ja uzsākta .

47. a t t i e c ī b ā u z k o m i s i j a s i z v i r z ī t a j i e m p a p i l d u n o s a c ī j u m i e m ūdens zudumu samazināšanā (sk . 32 . punktu) v ienā gadī jumā no četr iem ziņojumā nav sniegta nek āda informācija par to, c ik l ie lā mērā i r izpi ldīts komisi jas nosacī jums, bet komisi ja tomēr i r veikusi gal īgo maksājumu. divos gadī jumos, kuros komis i ja bi ja iz virzī jusi īpašas pēcpārbaudes prasības, proti , att iecībā uz pasākumu piemērošanu pret lauksaimniecības vai notekūdeņu piesārņojumu (sk . 33 . punktu) , informāci ja nebi ja sniegta .

48. att iec ībā uz t iem projekt iem, kurus apst ipr ināja v ienīgi dal īb -valst is, t ik ai divās revīzi jas aptver tajās dal ībvalst īs saņēmējiem kopā ar gal īgā maksājuma pieprasī jumu bija jāiesniedz gal īgais z iņojums. turk lāt ša jos z iņojumos i r norādītas galvenās izmai-ņas, k uras ietek mē projektu izmaksas un ter miņu ievērošanu, taču tajos nav iz vērstas informācijas par sasniegtaj iem rezultā-t iem. citās divās dal ībvalst īs gal īgā maksājuma pieprasī jumiem pievieno t ik a i apl iec inošos dokumentus par izdevumiem.

28


Va i r e z u ltāt u s s a s n i e d z a a r z e m ā K a j ā mi z m a K s ā m e s b u d ž e ta m ?

49. Lielākā daļa l īdzfinansēto projektu ir uzlabojuši ūdensapgādi eS iedzīvotāj iem. Lai novēr tētu, vai šādu rezultātu bi ja iespējams sasniegt ar zemāk ām izmaksām eS budžetam, palāta pārbaudī-ja , va i

a) l īdzfinansētās infrastruktūras būvniecību veica ekonomiski ;

b) infrastruktūra darbojas produktīv i , t . i . , vai infrastruktūras objektu izmantošanas l īmenis i r apmier inošs un vai i r p ie -ņemams tā ūdens daudzuma īpatsvars ūdens sadales t īk lā , par kuru nav sagatavot i faktūrrēķ ini ;

c ) eS dotāci jas i r noteiktas piemērotā l īmenī , ņemot vērā to, k a l īdzf inansēt ie projekt i rada ieņēmumus.

e Ko n o m i s K u m u i e t e K m ē K aV ē j u m i u n i z m a K s uPā r s n i e G š a n a

50. vairākos gadījumos atk lājās, k a l īgumslēgšanas procedūras ne -atbilst eS l īgumslēgšanas t iesību piešķ iršanas noteikumiem. to-mēr šajos gadījumos komisi ja un valstu kontroles iestādes l īdz-f inansētaj iem izdevumiem nepiemēroja pienācīgas korekci jas.

51. visos projektos bi ja k avējumi būvniecībā, sākot ar dažiem mē -nešiem l īdz par vai rāk nek ā t r im gadiem. vairākumā gadī jumu k avē j u m u s i z ra i s ī j a p a p i l d u p ra s ī b a s , k u ra s t i k a i z v i r z ī t a s i e -t e k m e s u z v i d i n o vē r t ē j u m o s, k ā a r ī g r ū t ī b a s a d m i n i s t r a t ī vo at ļ a u j u s a ņ e m š a n ā . L a b ā k a p l ā n o š a n a b ū t u d a ļ ē j i p a l ī d zē j u s i novērst neprecīzas aplēses vai aprēķ inus.

52. vi sos projektos b i ja ar ī pārsniegtas i zmaksas, 20 % gadī jumu tās pārsniedz sākotnējo cenu par vai rāk nek ā 30 %, maksimālā c e n a s p ā r s n i e g š a n a v i e n ā g a d ī j u m ā b i j a 8 0 % . b i e ž ā k a i s i e -mesls šādai izmaksu pārsniegšanai bi ja s l ikta plānošana, kuras re z u l t ā t ā r a d ā s k avē j u m i u n n o t i e m i z r i e t o š i s o d a m a k s ā j u -mi , kur i b i ja jāmaksā projektu in ic iator iem, un v ispārējs cenu pieaugums.


29


Va i r ā K u P r o j e K t u d a r b ī b a i r d a ļ ē j iP r o d u K t ī Va

53. div i galvenie produkt iv i tātes parametr i , kurus izmantoja revī -z i jā , bi ja infrastruktūras izmantojuma l īmenis un tā ūdens dau-dzuma īpatsvars ūdens sadales t īk lā , par k uru nav sagatavot i faktūrrēķ ini :

a ) z e m s j a u d a s i z m a n t o j u m a l ī m e n i s n o z ī m ē t o, k a m a z ā k a mēroga un lētāk a infrastruktūra varēja nodrošināt to pašu pak alpojumu l īmeni ;

b) a u g s t s t ā ū d e n s d a u d z u m a ī p at s va r s ū d e n s s a d a l e s t ī k l ā , par kuru nav sagatavoti faktūrrēķ ini , l iecina par zudumiem. ja ieguldī jums būtu sek mīgi novērs is ūdens zudumus, jau-najai infrastruktūrai būtu jāiegūst, jāatt īra un jātranspor tē m a z ā k ū d e n s , u n t ā p ē c t ā b ū t u v a r ē j u s i b ū t m a z ā k a v a i v ispār nevajadzīga.

54. revīzi jas laikā 21 l īdzfinansētais projekts darbojās no viena l īdz četr iem gadiem, tr īs sāk a darboties un pieci bi ja f iz isk i pabeig-t i , b e t n e b i j a n o d o t i e k s p l u a t ā c i j ā . š o p ro j e k t u n ovē r t ē j u m s pēc d iv iem galvenaj iem produkt iv i tātes parametr iem sniegts 3 . t a b u l ā .

55. Ievērojami atšķ i ras ekspluatāci jā nodoto projektu l īdzf inansē -tās infrastruktūras jaudas izmantošanas l īmenis (no 100 % l īdz 1 6 % ) u n t ā ū d e n s d a u d z u m a ī p a t s v a r s p a k ā r t o t a j o s s a d a l e s t īk los, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķ ini (no 13 % l īdz 55 %). La i ve iktu anal īz i , l īdz īgus projektus k las i f icē ja v ienā no t r im k ategor i jām (sk . 4 . t a b u l u ) .

56. uz pieņēmumiem, k as att iecas uz projekt iem, kur iem i r i lgāks ekspluatāci jas la iks, objekt īv i var paļauties mazāk nek ā uz pie -ņēmumiem, k as sa ist ī t i ar ī sāk a ekspluatāci jas termiņa projek-t iem. ja projektus var īstenot vairākos posmos, ī stenošanu var pie lāgot vajadzībām.

30


3 . ta b u l ae K s P luatāc i j ā n o d ot u P r o j e K t u n o V ē r t ē j u m s P ē cG a lV e n a j i e m P r o d u K t i V i tāt e s Pa r a m e t r i e m

Projekta tipsNodošanas

ekspluatācijā faktiskais datums

Projekta apvāršņa gads

Līdzfinansētās infrastruktūras

izmantojuma līmenis (%)

Tā ūdens daudzuma īpatsvars pakārtotajos sadales tīklos, par

kuru nav sagatavoti faktūrrēķini

A 2006. gads 2018 91,3 21,0

A / B 2004. gads 2020 82,4 20,6 26,0

A 2008. gada vidus 2028 63,2 16,8

A 2005. gads 2015 73,0 55,5

A 2005. gads 2021 65,9 augsts1

A daļēji 2005. gada vidus 2012 16,8 datu nav

B 2000. gada beigas 2020 100,0 26,0

B 2006. gada vidus 2027 52,8 27,0

B 2008. gads 2030 50,6 25,8

B 2008. gada novembris 2015 58,3 augsts1

B 2004. gads 2015 31–64 43,5

B / A 2004. gads 2030 22,7 50,0 29,6

B / C 2006.–2009. gads 2038 20,0 — 13,0

B 2005. gads 2016 16,2 39,0

B / C 2008. gada vidus 2040 32,6 — 55,3

B 2004. gads 2040 20–34 43,5

B 2008. gada vidus 2029 20,3 datu nav

B 2008. gads 2028 34,8 datu nav

C 2006. gads 2038 — 33,0

C 2003. gads 2040 — 43,5

C 2005. gads 2022 — datu nav

augsts izmantojuma līmenis (x ≥ 70 %) vai zems tā ūdens daudzuma īpatsvars, par kuru nav sagatavoti faktūr-rēķini (x ≤ 25 %).

vidējs izmantojuma līmenis (40 % ≤ x < 70 %) vai vidējs tā ūdens daudzuma īpatsvars, par kuru nav sagatavoti fak-tūrrēķini (25 % < x ≤ 40 %).

zems izmantojuma līmenis (x < 40 %) vai augsts tā ūdens daudzuma īpatsvars, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini (x > 40 %).

— = neattiecas: projekti, kuros tehniskie standarti nosaka cauruļu mazāko izmēro.

1 Skaitītāju trūkuma dēļ nav datu par tā ūdens daudzuma īpatsvaru, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini. tomēr cita informācija liecina, ka

sadales tīklu ražīgums ir zems.


31


4 . ta b u l aP r o j e K t u t i P o lo ģ i j a P r o d u K t i V i tāt e s n o V ē r t ē š a n a i

Projekta tipsNodošanas

ekspluatācijā faktiskais datums

Projekta apvāršņa gads

Līdzfinansētās infrastruktūras

izmantojuma līmenis (%)

Tā ūdens daudzuma īpatsvars pakārtotajos sadales tīklos, par

kuru nav sagatavoti faktūrrēķini

A 2006. gads 2018 91,3 21,0

A / B 2004. gads 2020 82,4 20,6 26,0

A 2008. gada vidus 2028 63,2 16,8

A 2005. gads 2015 73,0 55,5

A 2005. gads 2021 65,9 augsts1

A daļēji 2005. gada vidus 2012 16,8 datu nav

B 2000. gada beigas 2020 100,0 26,0

B 2006. gada vidus 2027 52,8 27,0

B 2008. gads 2030 50,6 25,8

B 2008. gada novembris 2015 58,3 augsts1

B 2004. gads 2015 31–64 43,5

B / A 2004. gads 2030 22,7 50,0 29,6

B / C 2006.–2009. gads 2038 20,0 — 13,0

B 2005. gads 2016 16,2 39,0

B / C 2008. gada vidus 2040 32,6 — 55,3

B 2004. gads 2040 20–34 43,5

B 2008. gada vidus 2029 20,3 datu nav

B 2008. gads 2028 34,8 datu nav

C 2006. gads 2038 — 33,0

C 2003. gads 2040 — 43,5

C 2005. gads 2022 — datu nav

Apraksts Derīgais ekspluatācijas laiks Iespēja īstenot posmos

A tips Attīrīšanas un atsāļošanas iekārtas 15–20 gadi ir

B tips Ieguves un transportēšanas infrastruktūra 30–50 gadi nav

C tips Sadales tīkli 30–50 gadi nav

7.attēls.Atsāļošanasiekārta(Atips)

8.attēls.Ūdenstransportēšanasinfrastruktūra(Btips)

9.attēls.Sadalestīkls(Ctips)

32


57. vismaz pirms gada ekspluatāci jā nodotos sept iņos a t ipa pro -jektos vai ta jos projekts, kuros bi ja a t ipa e lementi :

a ) jauda: tr i jos projektos jaudas izmantošanas l īmenis i r labs, t r i j o s — v i d ē j s u n v i e n ā — ze m s. tā k ā š ā d a ve i d a i n f r a -st ruktūras objektu ekspluatāc i jas la iks i r samērā ī ss , pro -j e k t i , k u r u j a u d a š o b r ī d i r p ā r ā k m a z i z m a n to t a , d i e z v a i s a s n i e g s p i e ņ e m a m u i z m a n t o š a n a s l ī m e n i . N o t ā v a r ē j a iz vair ī t ies, atsā ļošanas vai att ī r īšanas jaudu īstenojot vai -rākos posmos;

b) ūdens daudzums, par kuru nav sagatavot i faktūrrēķ ini : d i-vos projektos šāda veida ūdens īpatsvars i r ļot i augsts — vienā gadī jumā tas pārsniedz 50 % un otrā gadī jumā, k aut ar ī ūdens sadale patērētā j iem net iek mēr ī ta pēc sk a i t ī tā-j i e m , 5 5 0 l i t r u p a t ē r i ņ š u z i e d z ī v o t ā j u d i e n ā n o z ī m ē, k a zudumi t īk lā i r ļot i l ie l i 21.

58. att iec ībā uz 13 b t ipa projekt iem vai projekt iem ar b t ipa e le -mentiem, kur i b i ja nodoti ekspluatāci jā v ismaz pirms gada,

a) jauda: viens projekts darbojas ar pi lnu jaudu, četr i projekti darbojas ar v idēju jaudu un astoņi — ar zemu jaudas iz l ie -tojumu. tam par iemeslu ir pārāk augsta nākotnes pieprasī-juma aplēse (sk . 2 . t a b u l u ) un koordināci jas trūkums starp dažādām iestādēm, k uras i r atb i ld īgas par ūdensapgādes s istēmām (sk . 8 . i z cē l u mu ) . dažos gadī jumos, nesk atot ies uz parakst ī ta j iem nol īgumiem, sniegtais p iedāvājums ne -t iek i zmantots , va i ar ī pašva ld ības i r atsauk ušas savu ap -ņemšanos ūdeni izmantot ;

b) ūdens daudzums, par kuru nav sagatavot i faktūrrēķ ini : i z -ņemot v ienu gadī jumu, produkt iv i tāt i ļot i ietek mē ar ī v i -dēj i vai zemi darbības rezultāt i ; c i tos divos gadī jumos dati nebi ja pieejami .

21 Starptautisks standarts sadzīves

patēriņam ir 120–150 m3 uz

mājsaimniecību gadā, tas atbilst

132–164 litriem uz iedzīvotāju dienā.


33


59. visbeidzot piecos c t ipa projektos vai projektos ar c t ipa e le -mentiem jaudas izmantojuma koef ic ients net ik a novēr tēts , jo tehnisku iemeslu dēļ cauruļvadu izmēru mainīt i r maz iespēju. att iecībā uz zaudējumu īpatsvaru jāmin, k a t īk la jaunajās daļās i r sasniegts labs rezultāts — aptuveni 10 %. tomēr t r īs gadī ju-mos kopējā pi lsētu sadales t īk lā joprojām ir augsts vai vidējs tā ūdens īpatsvars, par kuru nav sagatavot i faktūrrēķ ini (no 30 % l īdz 45 %) , jo i r at jaunota t ik a i daļa no t īk la .

d otāc i j u l i K m j u n ot e i K š a n ā i r n o z ī m ī G a sn e P i l n ī b a s …

60. r e g u l ā s p a r s t r u k t ū r fo n d i e m u n k o h ē z i j a s fo n d u i r i z k l ā s t ī t i noteikumi par kopienas f inanšu pal īdzības piešķ iršanu. eS do -t ā c i j a s n e d r ī k s t p ā r s n i e g t k o n k r ē t u m a k s i m ā l o a p j o m u 2 2. š o m a k s i m ā l o p r o p o r c i o n ā l o d a ļ u r o b e ž ā s k o p i e n a s p a l ī d z ī b a s l ī m e n i p ro j e k t i e m , k u r i ra d a i e ņ ē m u m u s, n o s a k a p ē c d e f i c ī t a f inansēšanas metodes, t . i . , dotācija nedrīkst pārsniegt starpību starp ieguldī juma diskontētajām izmaksām un projekta diskon-tē t a j i e m t ī ra j i e m i e ņ ē m u m i e m . š ī s m e to d e s m ē r ķ i s i r n o d ro -š ināt , k a projekts saņem īstenošanai va jadz īgos resursus, bet net iek nepamatot i pār f inansēts.

22 7. pants regulā (ek) Nr. 1164/94

un 29. pants regulā Nr. 1260/1999.

8 . i z c ē l u m sP i e m ē r i Pa r to, K ā Ko o r d i n āc i j a s t r Ū K u m s i e s tā ž u s ta r Pāb i j a c ē lo n i s i n f r a s t r u K t Ū r a s z e m a l ī m e ņ a i z m a n to j u m a m

viena reģionāla iestāde veicināja ūdens maģistrāles atjaunošanu piegādes sistēmai, kura nodrošina kopējo ūdens daudzumu vairākām pašvaldībām un kuru līdzfinansēja no eraF. tajā pašā laikā galvenā iesaistītā pašvaldība uzbūvēja atsāļošanas iekārtas, kuras arī līdzfinansēja no eraF. ūdens maģistrāles izmantojuma koeficients pirmajā darbības gadā bija tikai 58 %. tika pieņemts lēmums 2010. gada maijā (tikai četrus gadus pēc nodošanas ekspluatācijā) pārtraukt atsāļošanas iekārtu izmantošanu.

citā dalībvalstī valsts uzņēmums virzīja jaunas kopējās ūdensapgādes sistēmas būvniecību, kuru līdz-finansēja no kohēzijas fonda. pašvaldības, kuras saņemtu ūdeni no šīs sistēmas prasīja, lai to vietējā infrastruktūra būtu iekļauta sistēmā. visbeidzot lielākā pašvaldība atteicās no ūdens piegādes no jaunās sistēmas. rezultātā līdzfinansētās infrastruktūras izmantojuma koeficients šobrīd ir zemāks par 25 %.

34


23 Izņemot divus projektus, kuri

bija iesniegti pirms 1999. gada un

kuriem nebija jāpiemēro deficīta

daļas finansēšanas metode.

24 par šo stāvokli jau ir norādīts

palātas iepriekšējā ziņojumā; skatīt

21.–34 punktu erp īpašajā ziņojuma

Nr. 1/2008 par procedūrām, ko

piemēroja 1994.–1999. gada un

2000.–2006. gada lielo ieguldījumu

projektu ex ante un ex post

vērtēšanā.

61. visu pārbaudīto kohēzijas fonda projektu un eraF l ielo projektu dotāci ju pieteikumos, kurus dal ībvalst is bi ja iesniegušas komi-si jai (sk . 8 . punktu) , bi ja iek ļauta f inanšu izmaksu un ieguvumu a na l īze. vi so s p i ete ik u mo s b i j a l ūg t a p a l ī dz ī ba , p a matoj o t ie s uz def ic ī ta da ļas f inansēšanu, k as i z r ietē ja no izmaksu un ie -guvumu anal īzes 23. eS ieguldī jums svārst ī jās robežās no 40 % l īdz 85 % no v isām projekta att iec ināmajām izmaksām.

62. c i t iem pārbaudīta j iem eraF projekt iem (kurus neiesniedz ko -m i s i j a i , l a i a t s e v i š ķ i a p s t i p r i n ā t u d o t ā c i j a s ) t i k a i g r i e ķ i j a u n por tugāle piepras ī ja , la i projektu in ic iator i p ieteikumiem pie -vienotajos dokumentos iek ļautu izmaksu un ieguvumu anal īz i . L īdzf inansējuma l ik mi tomēr noteica neatk ar īgi no izmaksu un i e g u v u m u a n a l ī ze s . va i r ā k u m ā g a d ī j u m u p ro j e k t i e m p i e š ķ ī r a maksimālo l īdzfinansējuma l ikmi, kuru piešķ ir pasākumiem dar-b ī b a s p ro gr a m m ā , k u r ā t i e b i j a i e k ļ a u t i . d o t ā c i j u l i k m e š i e m projekt iem bi ja no 40 % l īdz 80 % no kopējām att iec ināmajām izmaksām.

63. palāta revīzi jā konstatēja nozīmīgas nepilnības f inanšu anal īzē, kura pamatoja dal ībvalstu iesniegtos dotāci ju pieteikumus 24:

a ) četros no 11 komisi ja i iesniegtaj iem izmaksu un ieguvumu anal īzes dokumentiem pretēj i def ic ī ta daļas f inansēšanas metodes noteikumiem nol ietojums bi ja iek ļauts pamatdar-bības izdevumu aprēķ inā. tā rezultātā divos gadījumos do-tāc i ju l ik me bi ja noteikta aptuveni d ivas re izes augstāk a , nek ā ta i va jadzēja būt , bet d ivos c i tos gadī jumos par ap -tuveni 50 % augstāk a, nek ā ta i vajadzēja būt ;

b) vai rākumā gadī jumu, kuros projekt i iet i lpa plašāk ā ūdens a p g ā d e s s i s tē m ā , n e b i j a s n i e g t s p ā r s k at s p a r k o p ē j o s i s -t ē m u , k a u t a r ī t a s b i j a v a j a d z ī g s , l a i f i n a n s i ā l i i z v ē r t ē t u l ī d z f i n a n s ē j u m a m i e s n i e g t o d a ļ u . tu r k l ā t a n a l ī z ē i z m a n -totās pamatdarbības izmaksas un ieņēmumi bi ja iegūt i k ā p ro p o rc i o n ā l a d a ļ a n o p l a š ā k a s ū d e n s a p g ā d e s s i s t ē m a s , k u r ā l ī d z f i n a n s ē t i e p ro j e k t i i e t i l p a ; t i k a i v i e n ā g a d ī j u m ā p i e ņ ē m u m i b a l s t ī j ā s u z ū d e n s a p g ā d e s s i s tē m a s f a k t i s k a -j iem dat iem;

c) d a ž i i z m a k s u u n i e g u v u m u a n a l ī z ē n o r ā d ī t i e d a t i n e b i j a re ā l i ; p i e m ē r a m , g a n d r ī z v i s o s g a d ī j u m o s b i j a i z m a n t o t i nemainīgi apjomi un cenas. tur k lāt k omis i ja nenovēr tē ja i z m a k s u u n i e g u v u m u a n a l ī z ē i z m a n t o t o p a m a t d a r b ī b a s izmaksu aplēšu pamatot ību.


35


… u n š a j ā P r o c e s ā P i e t i e K a m i n e ņ e m V ē r āP r o j e K t u s P ē j u r a d ī t i e ņ ē m u m u s

64. ū d e n s a p g ā d e s n o z a r ē i e ņ ē m u m i i r t a r i f i u n c i t i m a k s ā j u m i , k urus maksā dažādi l ietotā j i . š ie ieņēmumi ietek mē kopienas pal īdz ības l ik mi , jo t ie samazina projekta f inanšu def ic ī tu. La i novēr tētu, vai dotāci jas l ik me ir noteikta l īmenī , k as ļauj iz vai -r ī t ies no pār f inansēšanas un nodrošina eS l īdzek ļu produkt īvu iz l ietojumu, jāņem vērā projekta spēja radīt ieņēmumus.

65. komisija 2000. gadā nolēma, ka palīdzības l ikme ir jāpielāgo, lai veicinātu tādu tar if ikāci jas s istēmu ieviešanu, kas segtu pamat-d a r b ī b a s, u z t u rē š a n a s u n i n f ra s t r u k t ū ra s n o m a i ņ a s i z m a k s a s , k ā ar ī p iesārņojuma mazināšanas izmaksas 25.

66. pār baudīto projektu paraugā palāta konstatē ja , k a va i rāk umā gadī jumu t ik a p iešķ i r ta tā l ik me, kuru piete ikuma iesniedzējs p i e p r a s ī j a . I z ņ e m o t v i e n u g a d ī j u m u ( s k . 9 . i z c ē l u m u ) , n e t i k a p i e v ē r s t a u z m a n ī b a t a r i f i k ā c i j a s s i s t ē m ā m , k a s p i e ļ ā v a ļ o t i zemu izmaksu atgūšanas l īmeni . L ie lāk ajā daļā gadī jumu tar i f i sedza t ik ai pamatdarbības izmaksas, nevis kopējās ieguldī juma izmaksas, kuras sedza no valsts vai eS f inansējuma.

9 . i z c ē l u m sG a d ī j u m s , K u r ā b i j a ņ e m t s V ē r ā i z m a K s u atG Ū š a n a s P r i n c i P s

vienā dotāciju pieteikumā dalībvalsts bija izskaidrojusi, ka tā ir izveidojusi sistēmu izmaksu ievērojamas daļas atgūšanai no lietotājiem. Izrādot atzinību par ieguldītajām pūlēm, komisija nolēma piešķirt līdz-finansējumu ar 75 % likmi, lai gan finanšu deficīts, kas izrietēja no izmaksu un ieguvumu analīzes, bija 52 %. Finanšu pārpalikumu bija paredzēts izmantot, lai uzlabotu citu ūdens infrastruktūru.

komisijas lēmuma mērķis bija veicināt labu praksi, bet tas nesaskanēja ar deficīta daļas finansēšanas metodi eS finanšu palīdzības noteikšanā.

25 Skatīt kohēzijas

fonda metodisko līdzekli

2000.–2006. gadam, 1. versija,

2000. gada februāris, c pielikums.

36


67. ūdens pak alpojumu tar i fu pārbaudē palāta konstatēja , k a

a) dal ībvalst is cenšas iegūt maksimālu eS f inansiā lo pal īdz ī -b u u n n o s a k a ze m u s t a r i f u s . vi e n ā g a d ī j u m ā t a r i f i n e b i j a at jaunināt i kopš 1990. gadiem. bi ja gadī jumi , kuros valstu iestādes noteica ūdens tar i fus t ik a i pēc tam, k ad bi ja no -skaidrota eS f inanšu palīdzības gaidāmā maksimālā summa. š ā d o s a p s t ā k ļ o s k o m i s i j a i i e s n i e g t i e i z m a k s u u n i e g u v u -mu anal īzes dokumenti e x p o s t pamato gaidāmās dotāci jas summu tā v ietā , la i to noteiktu izmaksu anal īzes rezultātā ;

b) re lat īvā izteiksmē tar i f i , k as noteikt i revidēto projektu ap -tver tajās ter itor i jās, i r zemāk i nek ā 1 % no mājsaimniecību izmantojamajiem ienākumiem. Nevienā gadī jumā komisi ja neapšaubī ja iespēju atgūt izmaksas no l ietotāj iem, k ā tas b i j a m i n ē t s p i e te i k u m o s, n e a r ī p i e d āvā j a k ā d u k o n k rē t u k r itēr i ju, la i novēr tētu ierosināto ūdens cenu piemērotību. turk lāt šķ iet , k a nav saik nes starp mājsaimniecību ienāku -mu summu, k as samaksāta par ūdens pak alpojumiem, un l īdzf inansējuma l ik mi . augstāk as l īdzf inansējuma l ik mes i r vērojamas gan ter itor i jās, kur l ietotāju izdevumi par ūdeni i r zemāki att iecībā pret ienākumiem, gan ter itor i jās, kur š is īpatsvars ir augstāks, tam nav sniegts konkrēts pamatojums (sk . 1 . g ra f i k u un I I I p i e l i k u mu ) .


37


izd

eV

um

uP

ar

Ūd

en

iīP

at

sV

ar

sm

ājs

aim

nie

cīb

ui

zm

an

to

jam

ajo

sie

nā

Ku

mo

su

nl

īdz

fin

an

sē

jum

al

iKm

e

Piez

īme:

Izde

vum

i par

ūde

ni ir

apr

ēķin

āti,

bals

totie

s uz

māj

saim

niec

ību

ūden

s pat

ēriņ

u 12

0 m

3 gad

ā vi

sās p

roje

kta

apka

lpot

ās te

ritor

ijas p

ašva

ldīb

ās.

1 . G r a f i K s

0102030405060708090

0,00

0,10

0,20

0,30

0,40

0,50

0,60

0,70

Izdev

umi p

ar ūd

eni %

no m

ājsaim

niecīb

u ien

ākum

iemLīd

z�na

nsēju

ma l

ikme (

%)

Izdevumi par ūdeni % no mājsaimniecību ienākumiem

Līdz�nansējuma likme (%)

Mursija

Kartahena CF

Arkuša de Valdeveša Barseluša

Kartahena-M

asaronaAgridžentoKaltaniseta

Portosula-Valso

usaGimarainšaPtolemaida

Kozani pilsēta Seviļa

SalonikiPlana Baha

Ziemeļkordoba CF

Ziemeļkordoba Pieria

Palermo apgabals

Palermo pilsē

taRibera Alta Saragosa

LeidaKarkaišenta Deskati Haka Litohoro

Karbonerasa

6565

65

6565

85

75

4045

8585

85

7577

50

8080

8080

80

70

4245

75

5050

75

38


68. pr incips, k a l ietotāj i sedz ūdens izmaksas, i r nostipr ināts ūdens pamatdirekt īvā , kurā pras ība att iec ībā uz ūdens pak alpojumu i z m a k s u a t g ū š a n u i r n o t e i k t a k ā s t i m u l s i l g t s p ē j ī g a l i e t o t ā -j u p i e p r a s ī j u m a v e i c i n ā š a n a i . pr a s ī b a i r j ā p i e m ē r o, s ā k o t a r 2010. gadu. I zmaksu atgūšanu tomēr var modulēt , ņemot vērā dažādus faktorus, p iemēram, “zaudējumu at l īdz ināšanas soci -ā l ā s , v i d e s a i z s a rd z ī b a s u n e k o n o m i s k ā s s e k a s , k ā a r ī s k a r t ā reģiona vai reģionu ģeogrāf iskos vai k l imat iskos apstāk ļus” 26. cit iem vārdiem sakot, mērķ is nav obl igāti panākt 100 % izmak-su atgūšanu no l ietotāj iem 27.

69. Skaidrākus noteikumus komisija formulēja 2006. gadā 28 saskaņā ar padomes regulu 1083/2006 par struktūr fondiem 29. jaunajos norādījumos bija konkretizēts, ka “tar if iem ir jāsedz vismaz dar-b ī b a s u n u z t u rē š a n a s i z m a k s a s , k ā a r ī n oz ī m ī g a a k t ī v u a m o r -t izāci jas daļa”. I r jāparedz atbi lst īga tar i fu struktūra , k as ļautu m a k s i m ā l i p a l i e l i n āt p ro j e k t u i e ņ ē m u m u s p i r m s p u b l i s k a j ā m subsīdi jām, ta jā pašā la ik ā ņemot vērā cenu pieejamību. plaš i p i e ņ e mt s ce n u p i e e j a m ī b a s k o e f i c i e nt s ū d e n s a p g ā d e i u n k a -nal izāci ja i i r 4 % no mājsaimniecības ienākumiem 30.

70. š a jā rev īz i jā apt ver tās četras dal ībvalst i s jaunajā programmu posmā i r iz veidojušas procedūras, ar kurām sask aņā ūdens in-f rastruktūras pr iekš l ik umos, k uru kopējās izmaksas pārsniedz v i e n u m i l j o n u e u r , i r j ā i e k ļ a u j f i n a n š u i z m a k s u u n i e g u v u m u a n a l ī ze. tr ī s a p m e k l ē t a j o s re ģi o n o s j a u n ā s va l s t u p ro ce d ū ra s paredz izmaksu un ieguvumu anal īzē iek ļaut īpašu anal īz i par ūdens tar i fu l īmeni . tomēr t ik a i por tugālē i r izstrādāt i sk aidr i note ik umi dotāc i jas summas note ikšanai , ba ls tot ies uz to, k ā a t t i e c ī g ā s p a š v a l d ī b a s p i e m ē ro i z m a k s u a t g ū š a n a s p r i n c i p u. ūdens pak alpojumu cenu pieejamības l īmenis i r def inēts gan relat īvā izteiksmē (tar i f i k ā procents no mājsaimniecības ienā -kuma) , gan absolūtā izte iksmē (maksimālā cena par m 3) .

26 ūdens pamatdirektīvas (direktīva

2000/60/ek) 9. panta 1. punkts.

27 Skatīt ūdens pamatdirektīvas

kopējo īstenošanas stratēģiju,

norādes, nr. 1, 2004. gads.

28 eiropas komisija “jaunais

2007.–2013. gada programmu

posms. Norādījumi par metodoloģiju

izmaksu un ieguvumu analīzes

veikšanai. darba dokuments

nr. 4”, 8/2006. šie norādījumi tika

sagatavoti saskaņā ar regulas

1083/2006 40.e) pantu. Sk. arī

“Norādi par 55. pantu padomes

regulā (ek) Nr.1083/2006: projekti,

no kuriem gūst ieņēmumus”.

29 Sk. 55. pantu padomes 2006. gada

11. jūlija regulā (ek) Nr. 1083/2006,

ar ko paredz vispārīgus noteikumus

par eiropas reģionālās attīstības

fondu, eiropas Sociālo fondu un

kohēzijas fondu un atceļ regulu (ek)

Nr. 1260/1999 (ov L 210, 31.7.2006.,

25. lpp.).

30 erab veiktais pētījums liecina, ka

kritēriji svārstās no 2,5 % aSv līdz 5 %

pasaules bankai. Skatīt Fankhauser,

S. un S. Tepic, 2007. g.: “Can Poor

Consumers Pay for Energy and Water?

An Affordability Analysis for Transition

Countries” [“vai nabadzīgie patērētāji

var atļauties maksāt par enerģiju un

ūdeni? cenu pieejamības analīze

pārejas valstīs”]. darba dokuments

nr. 92, erab, 2005. g. enerģētikas

politika. 35:1038–1049.


39


71. k aut ar ī struktūrpasākumu tēr iņi i r uzlabojuši ūdensapgādi sa-dzīves patēr iņam, bi ja iespējams sasniegt labākus rezultātus ar zemāk ām izmaksām no eS budžeta .

P i e ņ e m t i e r i s i n ā j u m i

72. v i s i p ā r b a u d ī t i e p ro j e k t i b i j a i z s t r ā d ā t i , b a l s t o t i e s u z ū d e n s pašreizējo un turpmāko vajadzību pētī jumu. tomēr labāk a ana-l īze būtu ļāvusi būvēt mazākas jaudas infrastruktūru un apsvēr t a l ternat īvus r is inājumus, kur iem varēja būt labāk a ietek me:

a) ūdens nākotnes vajadzību aplēsēs neņēma vērā lejupejošo ūdens patēr iņa tendenci va i v isus jau pieejamos resursus (sk . 18 .–24. punktu) ;

b) kopumā iespējamo r is inājumu anal īze aprobežojās ar p ie -dāvājuma puses pasākumiem, bet maz uzmanības pievērsa ū d e n s z u d u m u s a m a z i n ā š a n a i u n p i e e j a m ā k u re s u r s u i z-mantošanai (sk . 25 .–28. punktu) ;

c ) dažk ār t komisi jas veiktās caursk atīšanas rezultātā dotāci ju lēmumos t ik a ieviest i nosacī jumi (pārsvarā t ie att iecās uz ūdens zudumu samazināšanu) ; komisi jas inter vence tomēr varēja būt efekt īvāk a; dal ībvalstu vadošo iestāžu novēr tē -j u m a m b i j a n e l i e l a p i e v i e n o t ā vē r t ī b a . 2 0 0 7 . – 2 0 1 3 . g a d a posmā komis i ja izsk at īs mazāk projektu, bet vadošās ies -tādes — vairāk (sk . 29 .–35. punktu) .

SecINājumI uN IeteIkumI

40


m ē r ķ u s a s n i e G š a n a

73. Līdzfinansētie projekti ir veicinājuši ūdensapgādes uzlabošanos e S i e d z ī vo t ā j i e m a t t i e c ī g a j ā s te r i to r i j ā s . to m ē r, k a u t a r ī d a ž i p ro j e k t i b i j a p a b e i g t i v a i r ā k u s g a d u s p i r m s re v ī z i j a s ve i k š a -nas, t ie vēl nebi ja nodot i ekspluatāc i jā , jo t rūk a savienojumu ūdensapgādes t īk lā (sk . 41 .–44. punktu) .

74. pašreizējās uzraudzības procedūras un instrumenti ir t ikai daļēji n o d e r ī g i k o m i s i j a s u n d a l ī bv a l s t u v a d o š o i e s t ā ž u i n fo r m ē š a-nā par projektu sek mēm. ja komis i ja bi ja iz v i r z ī jus i konk rētus nosacī jumus, tā ne v ienmēr piet iek ami pārbaudī ja , va i š ie no -sacī jumi i r izpi ld ī t i ( sk . 45 .–48. punktu) .

a) d a l ī bv a l s t ī m

i ) j ā u z l a b o e x a n t e a n a l ī z e u n ū d e n s n ā k o t n e s v a j a d z ī b u prognozes, ņemot vērā jaunākos, precīzos datus ( i t īpaši jāņem vērā lejupejošā ūdens patēr iņa tendence uz iedzī-votāju) , un jāuzlabo visu pieejamo ūdens resursu uzsk ai -t ī jums un caursk at īšana;

i i ) jāpievērš l ielāka uzmanība alternatīvām piedāvājuma pu-ses r is inājumiem, piemēram, jāņem vērā iespēja samazi -nāt ūdens zudumus, jāveic pieprasī juma puses pasākumi un jā ievieš ūdens k val i tātes a izsardzības pasākumi .

b) Ko m i s ij a i

i ) lemjot par f inanšu atbalsta piešķ iršanu projek tiem, siste -mātisk i jāvēr tē, vai at t ie cīgajās ter i tor i jās i r iev ies t i v is i vajadzīgie p as ākumi pro duk tīvai ūdens resur su aps aim -n i e ko š a n a i . ko m i s i j a i a r ī j ā n o d r o š i n a , k a š o p a s ā k u m u ietek mi ņem vērā ūdens vajadzību pro gnozē un alterna -t īv u r is inājumu novēr tēš anā s ais t ī b ā ar projek t iem;

i i ) jāmudina dalībvalstu vadošās iestādes pienācīgi apsvēr t p ro du k t ī v u ū d e ns re su r su ap s a im ni e koš anu te r i to r i j ās , uz kurām at t ie cas l īdz f inansēt ā ūdens inf ras truk tūra .

1 . i e t e i K u m s


41


i z m a K s a s n o e s b u d ž e ta

75. mērķus varēja sasniegt ar zemāk ām izmaksām no eS budžeta :

a) vairākos projektos bi ja k avējumi un izmaksu pārsniegšana, no kuras vismaz daļēji varēja iz vair īt ies (sk . 50.–52. punktu);

b) vairāk i projekt i darbojas ar pārāk zemu jaudu, jo piepras ī-jums pēc ūdens i r zemāks nek ā bi ja prognozēts un kopējās ūdens s is tēmās par l ie lu ūdens daudzumu nav sagatavot i faktūrrēķ ini (sk . 53 .–59. punktu) ;

c ) dotāci ju noteikšanas procesā bi ja nozīmīgas nepilnības, un nebi ja veikts novēr tējums par iespējām atgūt izmaksas no l ietotāj iem (sk . 60 .–70. punktu) .


i ) jau sākot ar plānošanas posmu, jānodrošina, lai savlaicīgi būtu pieejama papi ldu infrastruktūra , kura i r vajadzīga, la i projektus varētu nodot ekspluatāci jā ;

i i ) jāiz veido labāki uzraudzības instrumenti projektu sekmju novēr tēšanai .

b) Ko m i s ij a i

i ) jādefinē, k āda informācija tai vajadzīga no dalībvalstīm , la i novēr tētu att iec īgo projektu ietek mi ;

i i ) rūpīgi jā iz vēr tē dotāc i ju lēmumos iz v i r z ī to nosac ī jumu izpi lde.


42


š o z i ņ o j u m u p i e ņ ē m a r e v ī z i j a s p a l ā t a s I I a p a k š p a l ā t a , k u r u vada revīzi jas palātas loceklis morten LevYSoHN, tās 2010. gada 8 . septembra sē dē Luk semburgā.

R e v ī z i j a s p a l ā ta s vā rd ā —

p r i e k šs ē d ē tā j svítor manuel da SILva caLdeIra


i ) plānošanas posmā jāpievērš vairāk uzmanības faktor iem, k as biež i izra isa k avējumus, p iemēram, ietek mes uz v idi n o vē r t ē j u m a m , a d m i n i s t r a t ī v a j ā m a t ļ a u j ā m u n p ro j e k-t iem nepieciešamajām aplēsēm un aprēķ iniem;

i i ) j ā u z l a b o p r o j e k t u e x a n t e a n a l ī z e s k v a l i t ā t e u n j ā ņ e m vērā tās rezultāti , nosakot jaunās infrastruktūras l ielumu;

i i i ) s istemātisk i jāanal izē ieguvumi un trūkumi jaunas infra -struktūras pak āpenisk ai būvniecībai , la i labāk izmantotu u z b ū vē t o j a u d u u n t o p a p i l d i n ā t u a t b i l s t o š i v a j a d z ī b u dinamik ai .

b) Ko m i s ij a i

i ) jāp ievērš va i rāk uzmanības dotāc i ju p iete ik umiem pie -v ienotās f inanšu anal īzes k val i tāte i un jāpieprasa infor-māci ja , k as ta i vajadzīga, la i dotāci ju noteiktu pienācīgā l īmenī ;

i i ) j ā n o d r o š i n a i z m a k s u a t g ū š a n a s p r i n c i p a p i e n ā c ī g a p i e m ē r o š a n a , l a i p a l i e l i n ā t u e S l ī d z e k ļ u i z m a n t o š a n a s produkt iv i tāt i .



43


i P i e l i K u m sŪ d e n s a P G ā d e s s i s t ē m a s

Upe

Ūde

nskr

ātuv

eGrim

šana

Ūde

nstv

ertn

e

Ūde

ns

tver

tne

Not

ekūd

eņi

Attī

rīšan

as ie

kārta

Ūde

ns a

ttīrīš

anas

iekā

rta

Rel

eju

iekā

rta(s

pied

iena

pārs

lodz

e)

Rel

eju

iekā

rta(s

pied

iena

pā

rslo

dze)

Ūde

ns p

ārvi

etoš

anas

tīkl

s.Tr

ansp

ortē

šana

uz

ūden

stv

ertn

ēm. D

iam

etrs

līd

z 2

met

riem

Nea

pstrā

dāta

ūde

nspi

egād

e. N

o iz

man

toša

nas

uz ū

dens

ražo

šana

s ie

kārtu

.

Sek

undā

rās

caur

ules

.Tr

ansp

ortē

šana

uz

ūden

stv

ertn

ēm. D

iam

etrs

no 2

0 cm

līdz

40

cm

Sad

ales

cau

rule

s.D

iam

etrs

no 1

0 cm

līdz

15

cm

Paz

emes

ūde

nssa

vākš

anas

pun

kts

(nel

iels

pie

sārņ

ojum

s)

Dam

bis

Not

ekūd

eņi

+ Li

etus

ūde

ns(K

anal

izāc

ijas

tīkls

)

Sūk

ņu s

taci

ja

44


Valsts Projekta nosaukums ES fondsKopējās attiecināmās

izmaksas (miljoni EUR)

ERAF/ Kohēzijas fonda ieguldījums

(miljoni EUR)

GrieķijaSaloniku ūdensapgāde no Aliakmonas upes, ΥΔΡΕΥΣΗ ΘΕΣΣΑΛΟΝΙΚΗΣ ΑΠΟ ΤΟN ΠΟΤΑΜΟ ΑΛΙΑΚΜΟΝΑ

Kohēzijas fonds 79,42 60,88

GrieķijaĀrēja pašvaldību ūdensvada atjaunošana Pierias reģionā, ΑΝΑΚΑΙΝΙΣΗ ΕΞΩΤΕΡΙΚΟΥ ΥΔΡΑΓΩΓΕΙΟΥ ΥΔΡΕΥΣΗΣ ΣΥΝΔΕΣΜΟΥ ΚΟΙΝΟΤΗΤΩΝ ΝΟΜ. ΠΙΕΡΙΑΣ

ERAF — Darbības programma Centrālā

Maķedonija4,69 3,75

GrieķijaŪdensapgāde Litohoro; ΥΔΡΕΥΣΗ - ΑΠΟΧΕΤΕΥΣΗ ΛΙΤΟΧΩΡΟΥ

ERAF — Darbības programma Centrālā

Maķedonija1,48 1,11

Grieķija

Ārējās un iekšējās ūdensapgādes tīkls Kozani, ΕΣΩΤΕΡΙΚΑ ΚΑΙ ΕΞΩΤΕΡΙΚΑ ΔΙΚΤΥΑ ΥΔΡΕΥΣΗΣ ΔΗΜΟΥ ΚΟZΑΝΗΣ, ΤΗΛΕΕΛΕΓΧΟΣ, ΤΗΛΕΧΕΙΡΙΣΜΟΣ ΚΑΙ ΕΛΕΓΧΟΣ ΔΙΑΡΡΟΩΝ


Grieķija Ūdensapgāde Deskati, ΥΔΡΕΥΣΗ ΔΕΣΚΑΤΗΣERAF — Darbības

programma Rietummaķedonija

4,02 3,21

Grieķija

Ptolemaidas ūdens sadales iekšējais tīkls un Mavropigi, Asvestopetras and Proastio ūdens sadales ārējais tīkls, ΤΡΟΦΟΔΟΤΙΚΟΣ ΑΓΩΓΟΣ ΕΣΩΤΕΡΙΚΟΥ ΔΙΚΤΥΟΥ ΥΔΡΕΥΣΗΣ Δ.Δ. ΠΤΟΛΕΜΑΪΔΑΣ ΚΑΙ ΕΞΩΤΕΡΙΚΟ ΔΙΚΤΥΟ ΥΔΡΕΥΣΗΣ ΟΙΚΙΣΜΩΝ ΜΑΥΡΟΠΗΓΗΣ, ΑΣΒΕΣΤΟΠΕΤΡΑΣ ΚΑΙ ΠΡΟΑΣΤΙΟΥ ΤΟΥ ΔΗΜΟΥ ΠΤΟΛΕΜΑΪΔΑΣ

ERAF — Darbības programma

Rietummaķedonija2,40 1,92

Itālija Adduttrice Acque Grezze RosamarinaERAF — Darbības programma Sicīlija

13,69 6,16

ItālijaCompletamento collegamenti esterni tra i serbatoi di Palermo

ERAF — Darbības programma Sicīlija

12,34 5,14

Itālija Rete di distribuzione, sottorette 5 LibertàERAF — Darbības programma Sicīlija

13,00 5,42

Itālija Rifacimento Acquedotto Favara di BurgioERAF — Darbības programma Sicīlija

(lielais projekts)32,96 13,28

Itālija 5° modulo bis Dissalatore di GelaERAF — Darbības programma Sicīlija

32,86 14,79

Portugāle2a Fase do Sistema multimunicipal de abastecimento de água à Área Sul do Grande Porto - Grupo I: Alargamento à região do Vale do Sousa


PortugāleAbastecimento de água ao Sector Norte do concelho e reforço do abastecimento à sede do concelho de Arcos de Valdevez

ERDF — OP Norte 4,28 3,21

PortugāleAbastecimento de água da Área a Sul da cidade de Barcelos - 4ª Fase


PortugāleAbastecimento de Água a Guimarães - Sistemas de Adução e Reservas - Fase II


i i P i e l i K u m sr e V ī z i j a i at l a s ī t i e P r o j e K t i


45


Valsts Projekta nosaukums ES fondsKopējās attiecināmās

izmaksas (miljoni EUR)

ERAF/ Kohēzijas fonda ieguldījums

(miljoni EUR)

Spānija Abastecimiento a Zaragoza y corredor del Ebro Kohēzijas fonds 79,86 67,88

SpānijaAbastecimiento a Lleida y su zona desde el embalse de Santa Ana


Spānija Abastecimiento y planta potabilizadora de JacaERAF — Darbības

programma Aragóna4,73 2,36

SpānijaDesaladora de Cartagena (también conocida como San Pedro del Pinatar 1)


SpānijaConexión de la desaladora del Campo de Cartagena (también conocida como Valdelentisco) con el Canal de Cartagena

ERAF — Darbības programma Mursija

19,71 12,81

Spānija Mejora de la potabilizadora de CampotejarERAF — Darbības

programma Mursija5,38 3,50

Spānija Abastecimiento al Alfoz de Murcia, conducción EsteERAF — Darbības

programma Mursija1, 89 1,23

Spānija Abastecimiento a Sevilla (presa de Melonares) Kohēzijas fonds 64,60 54,90

SpānijaAbastecimiento a la zona Norte de Córdoba (presa de La Colada)


Spānija Norte de CórdobaERAF — Darbības

programma Andalū-zija (lielais projekts)

22,20 15,54

Spānija Desaladora de CarbonerasERAF — Darbības programma Anda-

lūzija115,30 57,60

SpānijaAbastecimiento a las comarcas de la Ribera (parcial n° 2)


Spānija Depósito de agua potable de Carcaixent (Ribera)ERAF — Darbības

programma Valensija0,49 0,31

Spānija Abastecimiento de la Plana Baixa de CastellónERAF — Darbības

programma Valensija10,08 6,55

46


ProjektsAttiecīgā teritorija/

pašvaldība

Projekta līdzfinansējuma

likme (%)

Izdevumi par standarta

mājsaimniecības patēriņu gadā

120 m3, ieskaitot PVN1,2

Cena par m3 (balstoties

uz patēriņu 120 m3 gadā), EUR,

ieskaitot PVN

Mājsaimniecības gada izmantojamie

ienākumi3

Izdevumi par ūdeni (ieskaitot

PVN) kā % no mājsaimniecību

izmantojamajiem ienākumiem

GR 1 Saloniki 77 97,30 0,81 30 168 0,32

GR 2

Pidna

80

89,02 0,74 30 168 0,30

Elafina 77,62 0,65 30 168 0,26

Methoni 62,23 0,52 30168 0,21

GR 3 Litohoro 75 35,21 0,29 30 168 0,12

GR 4Kozani pilsēta4

75149,76 1,25 31 665 0,47

Kozani apgabali4 105,61 0,88 31 665 0,33

GR 5 Deskati 80 44,60 0,37 31 665 0,14

GR 6

Ptolemaida4

80

159,96 1,33 31 665 0,51

Mavropigi 72,11 0,60 31 665 0,23

Asvestopetra 90,90 0,76 31 665 0,29

Proastio 55,20 0,46 31 665 0,17

IT 1 Palermo apgabals

45 85,84 0,72 40 617 0,21

IT 2, 3 Palermo pilsēta 42 85,84 0,72 40 617 0,21

IT 4, 5 Agridžento 40 176,88 1,47 32 725 0,54

IT 4, 5 Kaltaniseta 45 197,27 1,64 37 288 0,53

PT 1

Felgueiraša

85

88,83 0,74 33 086 0,27

Lozada 134,97 1,12 24 557 0,55

Pasuša de Fereira 202,73 1,69 26 928 0,75

Paredeša 113,27 0,94 27 446 0,41

PT 2 Arkuša de Valdeveša

75 101,68 0,85 17 548 0,58

PT 3 Barseluša 65 165,94 1,38 29 066 0,57

PT 4Gimarainša

65145,26 1,21 31 672 0,46

Vizela 145,26 1,21 28 337 0,51

i i i P i e l i K u m sm ā j s a i m n i e c ī b u i z d e V u m i Pa r Ū d e n i u n r ī c ī b ā e s o š i ei e n ā K u m i P r o j e K t u a P t V e r ta j ā s t e r i to r i j ā s


47


ProjektsAttiecīgā

teritorija/paš-valdība

Projekta līdzfinansējuma

likme (%)

Izdevumi par standarta

mājsaimniecības patēriņu gadā

120 m3, ieskaitot PVN1,2

Cena par m3 (balstoties uz

patēriņu 120m3 gadā), EUR, ieskai-

tot PVN

Mājsaimniecības gada izmantojamie

ienākumi3

Izdevumi par ūdeni (ieskaitot

PVN) kā % no mājsaimniecību

izmantojamajiem ienākumiem

ES 1 Saragosa 85 71,07 0,59 43 738 0,16

ES 2 Leida 50 70,66 0,59 44 839 0,16

ES 3 Haka 50 63,56 0,53 48 494 0,13

ES 4

Kartahena

85

219,36 1,83 34 597 0,63

Torrepačeka 150,54 1,25 34 597 0,44

Sanhavjēra 164,80 1,37 34 597 0,48

ES 5Kartahena

65219,36 1,83 34 597 0,63

Masarona 97,98 0,82 34 597 0,28

ES 6, 7 Mursija 65 207,47 1,73 34 597 0,60

ES 8 Seviļa 85 119,56 1,00 36 201 0,33

ES 9 Ziemeļkordoba 75 92,91 0,77 34257 0,27

ES 10 Ziemeļkordoba 70 92,91 0,77 34 257 0,27

ES 11 Karbonerasa 50 122,69 1,02 40 619 0,30

ES 12Alsira

8045,56 0,38 37 178 0,12

Kuljēra 98,46 0,82 37 178 0,26

ES 13 Karkaišenta 80 53,25 0,44 37 178 0,14

ES 14

Monkofara

65

194,78 1,62 39 618 0,49

Burjana 108,82 0,91 39 618 0,27

Villareāla 73,50 0,61 39 618 0,19

Valdeušo 132,83 1,11 39 618 0,34

Nulesa 92,73 0,77 39 618 0,23

Beči 157,02 1,31 39 618 0,40

Onda 53,59 0,45 39 618 0,14

1 Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem 120 m3/gadā uz mājsaimniecību (aptuveni 132 l/dienā uz cilvēku) uzskata par standarta patēriņu.

aprēķins ir balstīts uz 2008. gada cenām, grieķijā — uz 2009. gada cenām.2 uz ūdens tarifu attiecinātā pvN likme Itālijā ir 10 %, Spānijā un portugālē — 7 %, grieķijā — 9 %, 19 % likmi piemēro fiksētai un īpašai maksai.3 aprēķināti kā izmantojamie ienākumi uz iedzīvotāju (NutS 2 vai NutS 3, ja pieejami), kas reizināti ar mājsaimniecības vidējo cilvēku skaitu.

It: vidējais cilvēku skaits mājsaimniecībā: avots — Ģimenes sastāvdaļas Sicīlijā, ISTAT 2003. Izmantojamie ienākumi uz iedzīvotāju: avots —

Valore aggiunto per abitante, ISTAT 2006.

gr: Izmantojamie ienākumi uz privātām mājsaimniecībām 2006. gadā (NutS 2 līmenī, pirktspējas standartos) — avots: eiropas kopienu

Statistikas birojs 2009. mājsaimniecības vidējais lielums —

avots: mājsaimniecību budžeta apsekojums 2004, grieķijas statistikas birojs.

pt: mājsaimniecības vidējais lielums ir balstīts uz 2001. gada skaitīšanas datiem. Izmantojamie ienākumi ir balstīti uz pirktspēju uz

iedzīvotāju 2005. gadā reģionos un vidējo ienākumu līmeni (1 032=100);

avots: portugāles statistikas birojs.

eS: mājsaimniecības vidējais lielums NutS 3; avots: ģimeņu budžetu pastāvīgais apsekojums, 2005. gada dati. mājsaimniecību bruto

izmantojamie ienākumi 2006. gadā, Spānijas reģionālie pārskati, valsts statistikas institūts.

jaca avots ir Instituto Aragonés de Estadística (2005. gada dati).4 Lai aprēķinātu kopējos izdevumus par ūdeni, kozani un ptolemaida gadījumā papildus fiksētajai maksai un apjoma maksai ņēma vērā pusi īpašās

maksas (DEYA likumā paredzēta īpaša maksa 80 % apmērā no ūdens tarifa nākotnes ieguldījumiem ūdensapgādē un kanalizācijas infrastruktūrā).

48


komISIjaSatbILdeS

KoPsaVilKums

iii .e i r o p a s r e ģ i o n ā l ā s a t t ī s t ī b a s f o n d s (eraF) un kohēzi jas fonds (kF) la ik posmā n o 2 0 0 0 . l ī d z 2 0 0 6 . g a d a m l ī d z f i n a n s ē j a k r i e t n i v a i r ā k p a r 1 0 0 p ro j e k t i e m ū d e n s a p g ā d e s j o m ā , k u r a s m ē r ķ i s i r u z l a b o t ūdens resursu pār valdību.

š ā d u p r o j e k t u f i n a n s ē š a n a i r j ā n o v ē r t ē v a l s t u p l ā n u v a i s t r a t ē ģ i s k o s a t v a r u k o n -tekstā , ko kohēzi jas dal ībvalst is (ša jā gadī-jumā gr ieķ i ja , Spāni ja , I tā l i ja un por tugāle) nosūt ī ja komisi ja i 2000.–2006. gada plāno -šanas per ioda sākumā.

turk lāt dal ībvalst īm i r c i t i f inanšu resurs i , ī p a š i p a š u re s u r s i , k a s p a re d z ē t i ū d e n s-a p g ā d e s p a s ā k u m i e m u n š ā d u p r o j e k t u turpināšanai un uzraudzībai .

iV.komis i ja atgādina, k a la ik a , k ad revidēt ie projekt i t ik a sagatavot i un īstenoti , nepa-s t ā v ē j a s a s k a ņ o t a s s t r u k t ū r a s e S l ī m e n ī att iec ībā uz ūdens resursu pār valdību.

š ā d u s t r u k t ū r u i z v e i d o j a s a s k a ņ ā a r d i r e k t ī v u 2 0 0 0 / 6 0 / e k , k a s p a z ī s t a m a k ā ū d e n s p a m a t d i r e k t ī v a . d i r e k t ī v a s t ā -j ā s s p ē k ā 2 0 0 0 . g a d a d e c e m b r ī , t ā b i j a j āt ra n s p o n ē l ī d z 2 0 0 3 . g a d a d e ce m b r i m , un tās būt isk ās sa ist ības bi ja jā īsteno l īdz 2009. gada beigām.

V.k o m i s i j a p r i e c ā j a s p a r r e v ī z i j a s p a l ā t a s s e c i n ā j u m u, s a s k a ņ ā a r k u r u s t r u k t ū r p a-sākumu izdevumi i r ve ic inājuš i ūdensap -gādes sadzīves patēr iņam uzlabošanos.

S a s k a ņ ā a r s u b s i d i a r i t ā t e s p r i n c i p u u n p r o p o r c i o n a l i t ā t e s p r i n c i p u g a l v e n a j a i a t b i l d ī b a i p a r i n t e r v e n c e s ī s t e n o š a n u u n k o n t r o l i v a j a d z ē t u b ū t d a l ī b v a l s t ī m . tu r k l ā t k o m i s i j a p ā r b a u d a u n a p s t i p -r i n a k o h ē z i j a s fo n d a p r o j e k t u s u n e r a F l i e l o s p r o j e k t u s . k o m i s i j a s i e j a u k š a n o s n o s a k a p i e m ē ro j a m a i s t i e s i s k a i s re g u l ē -j u m s ( t a s i r, k o m i s i j a s n o v ē r t ē j u m a m i r jānodrošina, k a projekt i atbi lst eS t ies ību akt iem) .

V. Pirmais ievi lkumsk o m i s i j a a t z ī m ē , k a p a s t i p r i n ā s l e j u p -e j o š a ū d e n s p a t ē r i ņ a t e n d e n c e . to m ē r t a s n e b i j a p a m a n ā m s r e v ī z i j a s p a l ā t a s r e v i d ē t a j o s p r o j e k t o s , j o š ā d a s t e n d e n -c e s n e b i j a l a b i p a m a n ā m a s d e v i ņ d e s -m i t o g a d u s ā k u m ā v a i p ē c 2 0 0 0 . g a d a , k ad pārbaudāmie projekt i t ik a sagatavot i u n i e v i e s t i . N e s e n a j o s z i ņ o j u m o s 1, k a s p i e ņ e m t i 2 0 0 7 . u n 2 0 0 8 . g a d ā , k o m i s i j a a t z i n a l e j u p e j o š u t e n d e n c i a t t i e c ī b ā u z ūdens t rūkumu un sausumu.

k o m i s i j a u z s v e r , k a t ā n e v a r u z s p i e s t a l t e r n a t ī v u s r i s i n ā j u m u s u n n e v a r d a r -bot ies valstu iestāžu v ietā , kuras i r atbi l -d ī g a s p a r p r o j e k t u a t l a s i u n p i e k r i š a n u att īst ības veic ināšanai .

1 Sk. komisijas paziņojumu “meklējot risinājumu sausuma un

ūdens trūkuma problēmai eiropas Savienībā”, com(2007) 414

un komisijas ziņojumu padomei un eiropas parlamentam

“Novērtējuma ziņojums paziņojumam par ūdens trūkumu un

sausumu eiropas Savienībā”, com(2008) 875.


4949


komISIjaSatbILdeS

to m ē r š a j ā l a i k p o s m ā k o m i s i j a i r l ī d z f i -n a n s ē j u s i ī p a š u s p ro j e k t u s , k u r u m ē r ķ i s i r s a m a z i n ā t ū d e n s n o p l ū d i u n ū d e n s piepras ī jumu.

V. o trais ievi lkumskomisi ja i r gandar īta par revīz i jas palātas sec inājumu, k a daudzās jomās i r panākt i izmērāmi uzlabojumi .

V. trešais ievi lkumsLai gan iepr iekš pastāvēja z ināmas nepi l -n ī b a s , n o s a k o t d o t ā c i j u l i k m e s, k a m p a r i e m e s l u b i j a t r ū k u m i i e g u v u m u a n a l ī ze s ve i k š a n ā , to m ē r l a i k p o s m ā n o 2 0 0 7 . l ī d z 2013. gadam i r s t ipr ināts t ies isk ais regu -lē jums, k ā ar ī komis i jas pamatnostādnes.

k o m i s i j a a r ī n o s a k a l a i k u , k a s va j a d z ī g s , la i šādi sarežģī t i in f rast ruktūras projekt i varētu pi ln ībā darbot ies.

Vi. Pirmais ievi lkumsk o m i s i j a p i e k r ī t v i e d o k l i m , k a m i n ē t i e jautājumi i r svar īgi e lementi , la i nodroši -nātu att iec īgo reģionu kopējo stabi l i tāt i .

k o m i s i j a u z s k a t a , k a ū d e n s p a m a t d i re k t ī -vas pak āpenisk a īstenošana l ie lā mērā pal ī -dzēs r is ināt šos jautājumus.

Vi. o trais ievi lkumsk o m i s i j a u z s k a t a , k a ū d e n s p a m a td i re k -t īvas pak āpenisk a ī s tenošana, k as nebi ja p i e m ē r o j a m a r e v i d ē t a j i e m p r o j e k t i e m u n r e v ī z i j a s l a i k p o s m a m , ī p a š i ū d e n s pak alpojumu izmaksu segšanas pr inc ips, i e v ē r o j a m i p a l ī d z ē s e f e k t ī v ā k i z m a n t o t e S l ī d z e k ļ u s ū d e n s a p g ā d e s p r o j e k t i e m . komis i ja rūpīgi pārbaudīs, k ā dal ībvalst is šo pr incipu piemēro.

k o m i s i j a 2 0 0 7 . g a d ā p i e ņ e m t a j ā p a z i -ņ o j u m ā p a r s a u s u m u u n ū d e n s t r ū k u m u uzsvēra , k a i r svar īgi konstatēt un īstenot p re ve nt ī v u s p a s ā k u m u s ( p i e m ē ra m , t a u-p ī t ū d e n i , ve i k t a l te r n at ī v u s p a s ā k u m u s, izstrādāt ūdens cenu pol i t iku) .

Vi. trešais ievi lkumskomisi ja atbalsta šādu mērķ i . Ieguldī jumi ūdens infrastruktūrā i r sarežģīt i projekt i , kurus biež i ī s teno pa posmiem. La i ar ī ī s i te r m i ņ i va r b ū t at t a i s n o j a m i , i n f ra s t r u k-t ū r a s c e ļ o t u n s a v i e n o j o t , k o m i s i j a p i e -k r ī t revīz i jas palātai , k a šāda k avēšanās i r jānovērš un jāsamazina.

š a j ā z i ņ ā i r s v a r ī g a d i r e k t ī v a s p a r n o t e i k t u p l ā n u u n p r o g r a m m u i e t e k -m e s u z v i d i n o v ē r t ē j u m u ( d i r e k t ī v a 2 0 0 1 / 4 2 / e k ) u n d i r e k t ī v a s p a r p r o j e k t u i e t e k m e s u z v i d i n o v ē r t ē j u m u ( d i r e k -t īva 85/337/eek , ar groz ī jumiem) pareiza piemērošana.

Vi. cetur tais ievi lkumsk o m i s i j a a t s a u c a s u z a t b i l d i u z vI iev i lkumu.

50


Vi. Piektais ievi lkumsNormatīvais regulējums 2007.–2013. gadam stiprināja procedūru attiecībā uz l ielo pro-jektu iesniegšanu, analīzi, apstiprināšanu un uzraudzību. komisija ir veikusi īpašus pasā-kumus, lai stiprinātu izmaksu un ieguvumu a n a l ī z e s u n d e f i c ī t a d a ļ a s f i n a n s ē š a n a s satvaru, sniedzot dalībvalstīm īpašas vadlī-nijas un instrumentus. komisija 2008. gadā publ icē ja izmaksu un ieguvumu anal īzes pamoatnostādnes, kurās ir iek ļauta meto-dika, kas dalībvalstīm ir sistemātisk i jāpie-mēro. tika publicēti arī divi norādījumi par izmaksu un ieguvumu analīzi un par projek-tiem, no kuriem gūst ieņēmumus. komis i ja uzsk ata , k a š ie pasākumi ievēro -jami uzlabo dal ībvalstu iesniegto izmaksu un ieguvumu anal īz i .

ieVads

2.komis i ja atz īmē, k a va jadz ības un uzde -vumi ūdensapgādes un resursu plānošanas j o m ā i r d a u d z s v a r ī g ā k i t i e š i d i e nv i d e i -ropā 2. r is inot sarunas ar dal ībvalst īm, š is apstāklis tiek ņemts vērā l īdzekļu vispārējā plānošanā un piešķiršanā.

3.ūdens pamatdirekt īva neatt iecās uz kon-krētiem projektiem, kurus revīzijas palāta rev idēja , jo d i rekt īvas būt isk ās sa is t ības bija jāievieš l īdz 2009. gada beigām.

2 Sk. arī komisijas paziņojumu “meklējot risinājumu sausuma

un ūdens trūkuma problēmai eiropas Savienībā”,

com(2007) 414 un komisijas ziņojumu padomei un eiropas

parlamentam “Novērtējuma ziņojums paziņojumam par ūdens

trūkumu un sausumu eiropas Savienībā”, com(2008) 875.

8.ņemot vērā direktīvu 85/337/eek par pro-jektu ietekmes uz vidi novēr tējumu ( IvN), kurā izdarīt i grozījumi, komisi ja ņem vērā i e te k m e s u z v i d i n ovē r tē j u m u, k o p i r m s projekta at ļaušana veikušas kompetentās va ls ts iestādes. vides ietek mes novēr tē -jumā/ v ides a izsardz ības pras ību izp i ldē i r v isa vajadzīgā informāci ja par v idi . tas ir balstīts uz vairāk iem tehnisk iem pētī ju-miem. projektu apst ipr ināšana kohēzi jas fo n d a p ro j e k t i e m , k ā a r ī l i e l i e m p ro j e k -tiem un darbības programmām, ir atkarīga no va i rāk u att iec īgo ģenerā ld i rektorātu, tostarp vides ģenerāldirektorāta, labvēlīgā viedokļa, jo tam ir īpašas zināšanas un tas pārbauda aspektus (arī ūdens pār valdības un vides), kas attiecas uz to, kā dalībvalstis īsteno vairākas direktīvas.

8. a)komisi jas novēr tējums t ik a veikts, ņemot v ē r ā n o t e i k u m u s , k a s b i j a p i e m ē r o j a m i pieteikuma iesniegšanas laik ā. Noteikumi kopš pēdējā plānošanas perioda ir mainī-jušies. revīz i jas palātas apraksts att iecas uz laikposmu no 2000.–2006. gadam.

L a i k p o s m a m n o 2 0 0 7 . – 2 0 1 3 . g a d a m k o h ē z i j a s f o n d s i r l a b ā k i n t e g r ē t s p l ā -n o š a n a s p r o c e s ā . p r o j e k t i e m z e m 50 miljonu euro sliekšņa nav nepieciešams komisijas novērtējums.

j a u n i e n o t e i k u m i , k a s s t ā j ā s s p ē k ā 2010. gada 25 . jūni jā ( r egulas 539/2010 3 . p a nt s ) , d o d i e s p ē j u s t ratē ģi s k ā k ī s te -not l īdzf inansētus projektus, tostarp l ie -l u s p r o j e k t u s ( t a s i r , t ā d u s p r o j e k t u s , k u r u i e g u l d ī j u m u i z m a k s a s p ā r s n i e d z 50 miljonus euro).

komISIjaSatbILdeS


5151


9.k o m i s i j a s i e c e r e , s a g a t a v o j o t p a m a t -n o s t ā d n e s , b i j a d e m o n s t r ē t l a b u p r a k s i u n m u d i n ā t d a l ī b v a l s t i s t o ņ e m t v ē r ā . k o m i s i j a s p a m a t n o s t ā d n e s t i k a p i e ņ e m -t a s l a i k ā , k a d ū d e n s p a m atd i re k t ī va t i k a j u r i d i s k i s a g a t a v o t a . tā d ē j ā d i t ā s b i j a p a g a i d u d o k u m e n t s u n n e b i j a s a i s t o -š a s . pa m a t n o s t ā d n e s t i k a a i z s t ā t a s l ī d z a r d i r e k t ī v a s s t ā š a n o s s p ē k ā . S k a t ī t a r ī atbi ld i uz 3 . punktu.

reVīzijastVērumsunmērķi

14.k o m i s i j a a t z ī m ē , k a 2 9 p r o j e k t u f i n a n -s ē j u m s v e i d o 4 8 8 , 4 5 m i l j o n u s e u r o j e b 1 3 , 5 % n o k o h ē z i j a s f o n d a k o p ē j ā l ī d z f i n a n s ē j u m a ū d e n s a p g ā d e s j o m ā č e t r ā s d a l ī b v a l s t ī s , k u r ā s t i k a v e i k t a re v ī z i j a . r e v ī z i j a s p e r i o d ā k o m i s i j a p ā r -b a u d ī j a d a l ī b v a l s t u i e s n i e g t o p r o j e k t u k v a l i t ā t i t i k a i k o h ē z i j a s f o n d a p r o j e k -t i e m u n l i e l i e m e r a F p r o j e k t i e m , p r o t i , 11 no 29 projekt iem.

aPsVērumi

21.–22.k o m i s i j a u z s v e r , k a r e v ī z i j a s p e r i o d ā 2 0 0 0 . – 2 0 0 6 . g a d ā p r o g n o z e s g a l v e n o -k ā r t t i k a s a g a t a v o t a s s a s k a ņ ā a r p a s t ā -v o š a j ā m n o r m ā m . v ē l ā k ā s l e j u p e j o š ā s tendences, k as t ik a konstatētas patēr iņā u z v i e n u i e d z ī v o t ā j u , n e v a r t i k t ņ e m -t a s v ē r ā r e v i d ē j o t p r o j e k t u s , k a s b i j a a p s t i p r i n ā t i l a i k p o s m ā n o 1 9 9 5 . l ī d z 2 0 0 7 . g a d a m . p i e p r a s ī j u m s p i e vē r s t l i e -l ā k u u z m a n ī b u e f e k t ī v a i ū d e n s i z m a n -t o š a n a i t i k a u z s vē r t s e S p o l i t i k a s d o k u -mentā 2007. gadā, k as ar ī sak r ī t ar gadu, k a d t i k a p i e ņ e mt s k o m i s i j a s p a z i ņ o j u m s par ūdens t rūkumu un sausumu 3.

3 Sk. arī komisijas paziņojumu “meklējot risinājumu

sausuma un ūdens trūkuma problēmai eiropas Savienībā”,

com(2007) 414.

23.k o m i s i j a u z s v e r , k a t ā n e v a r s a s k a ņ ā a r s u b s i d i a r i t ā t e s u n p r o p o r c i o n a l i t ā -t e s p r i n c i p u u z s p i e s t a l t e r n a t ī v u s r i s i -n ā j u m u s , u n t ā n e v a r d a r b o t i e s v a l s t u i e s t ā ž u v i e t ā , k u r a s i r a t b i l d ī g a s p a r p r o j e k t u a t l a s i u n p i e k r i š a n u a t t ī s t ī b a s veic ināšanai .

Iete ikt c i tus r is inājumus vai mazāk as jau-d a s i n f r a s t r u k t ū r u ū d e n s a p g ā d e s j o m ā i r v ē l g r ū t ā k , j o t ā p ē c b ū t ī b a s i r j ū t ī g a n o z a r e ( t . i . , s a s k a ņ ā a r i e p r i e k š ē j o e k l ī g u m u b i j a n e p i e c i e š a m a v i e n p r ā t ī b a , la i p ieņemtu lēmumus par ūdens resursu taupīgu apsaimniekošanu) .

k o m i s i j a l ū d z ņ e m t v ē r ā t ā s a t b i l d i 8 . punktā .

2. izcēlumspirmār indkopae r a F p r o j e k t u i z v ē l e i r v a l s t s i e s t ā ž u k o m p e t e n c e . tā k ā t a s n e b i j a l i e l s p r o -j e k t s , k o m i s i j a t o t i e š i n e i z v ē r t ē u n neapst ipr ina .

2. izcēlumsotrā r indkopad a m b i s d a r b o s i e s n o 2 0 1 0 . g a d a . p a r p r o j e k t u t i k a l e m t s , ņ e m o t v ē r ā s a u -s u m u S p ā n i j ā u n t ā i e p r i e k š ē j u i e k ļ a u -š a n u va l s t s h i d ro l o ģi j a s p l ā n ā . k o m i s i j a i iesniegtajā pieteikumā dal ībvalsts izsvēra a l ter nat īvus r i s inājumus dambja ce l tn ie -c ī b a i , t o m ē r š i e r i s i n ā j u m i b i j a s a i s t ī t i a r g r ū t ī b ā m , p i e m ē r a m , a u g s t s e n e rģ i j a p a t ē r i ņ š u n c i t a s s a i s t ī b a s a t t i e c ī b ā u z ū d e n s p i e g ā d ē m š o a l t e r n a t ī v o r i s i n ā -jumu gadī jumā.

24.k o m i s i j a a t s a u c a s u z s a v u a t b i l d i u z 23. punktu.

tā i r ta isnība, k a aktuāl ie dat i l iec ina par le jupejošo tendenci ūdens patēr iņā , pre -t ē j i e x a n t e n o v ē r t ē j u m u d a t i e m . to m ē r š o b ū t i s k o e l e m e n t u , k a s a p s t i p r i n ā t s 2 0 0 0 . g a d a s a k u m ā , n e v i e n m ē r r e v i d ē -t iem projekt iem var ņemt vērā .

komISIjaSatbILdeS

52


25.k o m i s i j a p i e k r ī t , k a i r s v a r ī g i s a s k a -t ī t v i s u s i e s p ē j a m o s a l t e r n a t ī v o s r is inājumus.

tomēr komis i ja uzsver, k a uzmanības pie -vēršana efekt īva i ūdens izmantošanai un p o l i t i k a s p i e te i k u m s p a r a k t ī v ā k u r ī c ī b u guva pol i t isko atbalstu 2000.–2006. gada la ik posma beigās, tas i r, pēc i lgāk a la ik a , k a s p a g ā j i s k o p š r e v i d ē t i e p r o j e k t i t i k a sagatavot i un ieviest i .

š a j ā s a k a r ā i r j ā u z s v e r d i v i b ū t i s k i f a k -tor i : pašre izēja is sat vars, kurā i r noteikta komis i jas loma un atbi ld ība, k ā ar ī subsi -diar i tātes pr incips.

att iec ībā uz 9 kohēzi jas fonda un 2 eraF p r o j e k t i e m , k u r u s k o m i s i j a p ā r b a u d ī j a , jāuzsver, k a komis i ja nevar uzspiest īpa-šus r is inājumus un aizstāt valsts iestādes, k a s i r at b i l d ī g a s p a r p i e k r i š a n u p ro j e k t u att īst ības veic ināšanai .

komis i ja ar ī atsaucas uz savām atbi ldēm uz 8 . un 23. punktu.

5. izcēlumspi r m a i s g a d ī j u m s a t t i e c a s u z e r a F p r o -j e k t u , k o v a l s t s i e s t ā d e s p ā r b a u d ī j a u n apst ipr ināja .

o t r a j ā g a d ī j u m ā , k o p ā r b a u d ī j a k o m i -s i j a , re ģi o n a m p i e e j a m i e l ī d ze k ļ i ( ū d e n s n e s ē j s l ā ņ i ) b i j a p i e s ā r ņ o t i u n v a l s t s i e s -t ā d e s k o m i s i j a i i e s n i e g t a j ā p i e t e i k u m ā n o r ā d ī j a , k a p r a k t i s k i n e b i j a i e s p ē j a m s i e g ū t k o n ce s i j a s l ī d z ā s e s o š a j a m v i r s ze -mes ūdenim.

j e b k u r ā g a d ī j u m ā l ī d z f i n a n s ē t o i n f r a -s t r u k t ū r u v a r i z m a n t o t n ā k o t n ē s a i s t ī b ā a r v i r s z e m e s ū d e ņ u n e s ē j s l ā ņ i e m n o š ā reģiona.

komISIjaSatbILdeS29.k o m i s i j a a t z ī m ē , k a v e i k t a i s n o v ē r t ē -j u m s b i j a b a l s t ī t s u z p ro j e k t a a t b i l s t ī b u k o p i e n a s t i e s ī b u a k t i e m v i d e s a i z s a r -d z ī b a s j o m ā , k a s t o l a i k b i j a s p ē k ā . ī p a š i t a s a t t i e c a s u z d i r e k t ī v u 8 5 / 3 3 7 / e e k ( p a r p ro j e k t u i e t e k m e s u z v i d i n o vē r t ē -j u m u ) , d i r e k t ī v u 8 0 / 7 7 8 / e e k ( p a r d z e -r a m o ū d e n i ) u n d i r e k t ī v u 9 1 / 6 7 6 / e e k ( p a r n i t r ā t i e m ) . d i r e k t ī v a s 9 8 / 8 3 / e k u n 2 0 0 0 / 6 0 / e k t i k a p i e ņ e m t a s u n p i e m ē ro -t a s v ē l ā k . tā k ā n e p a s t ā v ē j a e S t i e s ī b u akt i , k as “sask aņotu” piemērojamos v ides n o t e i k u m u s , k o m i s i j a s n o v ē r t ē j u m s v a r t ikt balst ī ts t ik a i uz va lstu noteik umiem, k as dažādās dal ībvalst īs var būt atšķ i r īgi .

runājot par procedūru, k as piemērojamas la ik posmā no 2007.–2013. gadam, komi-s i ja atsaucas uz atbi ld i 35 . a ) punktā .

komis i ja ar ī atsaucas uz savām atbi ldēm uz 8 . un 8 . a ) punktu.

30.L a i k p o s m a m n o 2 0 0 7 . – 2 0 1 3 . g a d a m komisi ja i r izstrādājusi kontroles sarakstu iekšēja i l ietošanai l ie lu ūdensapgādes un n o t e k ū d e ņ u p r o j e k t u n o v ē r t ē š a n a i , l a i i z vē r t ē t u t o a t b i l s t ī b u v i d e s “a c q u i s” u n p o l i t i k a i . to m ē r k o m i s i j a l e m j t i k a i p a r l i e l i e m p ro j e k t i e m ( š a j ā n oz a rē p a r p ro -jekt iem virs 50 mi l joniem euro) .

31.p r o j e k t o s k o m i s i j a i z v ē r t ē s o c i ā l o s u n ekonomiskos faktorus, projekta sask anību un konsek venci , gatavības un īstenojamī -bas pak āpi , i zmantojot tādas metodes k ā izmaksu un ieguvumu anal īze un iekšējās atdeves koef ic ients. komis i ja ve ic gal īgo i z v ē r t ē š a n u , p a m a t o j o t i e s u z f a k t u , k a projekts i r ī s tenojams un atbi lst sākotnē -jam lēmumam.


5353


tu r k l ā t 2 0 0 2 . g a d ā s a g a t avo t ā s i z m a k s u u n i e g u v u m u a n a l ī z e s p a m a t n o s t ā d n e s s n i e d z ī p a š u s n o r ā d ī j u m u s p a r ū d e n s -a p g ā d e s p r o j e k t u s a g a t a v o š a n u u n att īst īšanu.

komis i jas paziņojums par ūdens t rūkumu un sausumu t ik a sagatavots 2007. gadā.

k o m i s i j a l ū d z ņ e m t v ē r ā t ā s a t b i l d i 25 . punktā .

33.a t t i e c ī b ā u z ī p a š a n o s a c ī j u m a i e k ļ a u -š a n u ( d i r e k t ī v u p a r v i r s z e m e s u n p a z e -mes ūdeņu aizsardzību īstenošanas novē -r o š a n a ) , š ī s a i s t ī b a i r l i e k a , j o t ā d u b l ē s a i s t ī b a s , k a s j a u i r n o t e i k t a s e S t i e s ī b u aktos. šāda veida nosacī jums vairs net iek izmantots. tomēr tas nenozīmē, k a komi-s i ja nepārbauda att iec īgo eS t ies ību aktu i e v ē r o š a n u . ņ e m o t v ē r ā a t t i e c ī g o v i d e s d i r e k t ī v u n o t e i k u m u s , k o m i s i j a i z v ē r t ē paziņotos datus, un vajadzības gadī jumā r ī k o j a s , l a i p a n ā k t u a t b i l s t ī b u i e p r i e k š noteiktajām eS v ides normām.

35. a)kohēzi jas pol i t ik as projektu apst ipr ināša-nas procedūra 2007.–2013. gada plānoša-nas per iodam i r ievērojami pi lnveidota .

S a l ī d z i n ā j u m ā a r i e p r i e k š ē j i e m p l ā n o š a -n a s p e r i o d i e m , k o h ē z i j a s fo n d s i r l a b ā k integrēts plānošanā, tādējādi dod iespēju e l a s t ī g ā k ī s t e n o t l ī d z f i n a n s ē t u s p r o j e k -t u s , to s t a r p l i e l u s p ro j e k t u s ( t . i . , p ro j e k-tus, kuru ieguldī jumu izmaksas pārsniedz 50 mi l jonus euro (kohēzi jas fonda regula 1084/2006)) . L ie lo projektu jur idisk ā def i-n ī c i j a u n i n f o r m ā c i j a , k a s d a l ī b v a l s t ī m bi ja komis i ja i , t ik a past ipr ināta ( r egulas 1083/2006 39. un 40. pants) .

e S J A S P E R S i n i c i a t ī v a s n i e d z t e h n i s k u pal īdz ību jaunajām dal ībvalst īm, k ad tās gatavojas komisi ja i iesniegt l ie lus projek-t u s . I r n o s l ē g t s l ī g u m s a r p i e a i c i n ā t i e m n o z a r e s s p e c i ā l i s t i e m , k u r i v a r s n i e g t k o n s u l t ā c i j a s p a r p r o j e k t u p i e t e i k u m u t e h n i s k a j i e m u n s o c i ā l e k o n o m i s k a j i e m aspekt iem.

40.komis i ja p iek r ī t r evīz i jas palāta i , k a gal -ve n a i s f a k to r s , l a i u z r a u d z ī b a s u n i z vē r-t ē š a n a s s i s t ē m a l a b i d a r b o t o s , i r s i s t e -m ā t i s k i i z m a n t o t i n d i k a t o r u s , a r k u r i e m m ē r a p r o j e k t u u z d e v u m u s a s n i e g u m u s . to m ē r n e v i s u s u z d e v u m u s v a r i z t e i k t sk ait l i sk i .

41.–42.komisi ja pr iecājas par secinājumu, k a v is i re v i d ē t i e p ro j e k t i t i k a f i z i s k i ī s te n o t i k ā p l ā n o t s , n e s k a t o t i e s u z m a z n o z ī m ī g a m var iāc i jām un, k a projekt i pal īdzēja uz la-bot ūdensapgādi .

43.dal ībvalstu p ienāk ums i r infor mēt komi-s i j u p a r n e p a b e i g t u v a i e k s p l u a t ā c i j ā n e n o d o t i e m p r o j e k t i e m , k a a r ī a p ņ e m -t i e s to s p a b e i g t u n n o d o t e k s p l u at ā c i j a . at t i e c ī b ā u z e r a F p ro j e k t i e m š ī p r a s ī b a i r jā ievēro divus gadus pēc projekta s lēg -š a n a s t e r m i ņ a b e i g ā m . tā d ē j ā d i t i k a i pēc š ī ter miņa komis i ja varēs noteikt va i š i e p ro j e k t i j a u d a r b o j a s u n i r a t b i l s t ī g i saņemt l īdzf inansējumu.

Sk at ī t atbi ld i uz 7 . izcēlumu.

komISIjaSatbILdeS

54


7. izcēlumspirmār indkopak o m i s i j a n o s a k a l a i k u , k a s v a j a d z ī g s , l a i š ā d i s a r e ž ģ ī t i i n f r a s t r u k t ū r a s p r o j e k t i varētu pi ln ībā darbot ies. š is i r v iens iero -b e ž o j u m s p r o j e k t i e m , k u r o s i r v a i r ā k i p o s m i , v a i l i e l i e m p r o j e k t i e m , k a s s e d z t ik a i daļu no infrastruktūras t īk la .

šajā īpašajā gadī jumā svar īgs izplat īšanas t īk l s , k urš paredzēts , la i ūdeni nogādātu n o a t s ā ļ o š a n a s i e k ā r t a s , s ā k a d a r b o t i e s 2010. gada jūni jā . rezultātā i r paredzams, k a iek ār tas izmantošanas pak āpe ievēro -jami pieaugs. šāda tendence turpinās ies, jo darbu i r sākusi papi ldu infrastruktūra .

7. izcēlumsotrā r indkopak o m i s i j a a t z ī m ē , k a t ā i r v a l s t s i e s t ā ž u k o m p e t e n c e n o d r o š i n ā t p r o j e k t u e k s -p l u a t ā c i j u , f u n k c i o n a l i t ā t i u n a t b i l s t ī b u e S p o l i t i k a i . k o m i s i j a , v ē l ā k a i s p r o j e k t a s l ē g š a n a s b r ī d ī , p ā r b a u d a , va i š i e n o te i -kumi t iek ievērot i .

š a j ā g a d ī j u m ā g r i e ķ i j a s i e s t ā d e s v e i c a n e p i e c i e š a m ā s p ro c e d ū r a s , l a i i z vē l ē t o s ū d e n s a t t ī r ī š a n a s i e k ā r t u p r o j e k t ē t ā j u . 2009. gada decembr ī parakst ī ta is l īgums p a r e d z , k a ū d e n s a t t ī r ī š a n a s i e k ā r t u i z k ā r to j u m a p ro j e k t u p a re d zē t s p a b e i g t 8 0 k a l e n d ā r a j ā s d i e n ā s . L ī g u m s p a r papi ldu darbiem t iks parakst ī ts vēlāk , la i darbus pabeigtu vēl 2010. gadā.

46.k o m i s i j a ve i c g a l ī g o i z vē r tē š a n u, p a m a -tojot ies uz dal ībvalsts iestāžu apst ipr inā-jumu projekta s lēgšanas dokumentos, k a projekts i r ī s tenojams un atbi lst sākotnē -j a m l ē m u m a m . va l s t s i e s t ā ž u p i e n ā k u m s i r apl iec ināt , k a projekt i i r pabeigt i un t ie d a r b o j a s . k at ra m l ī d z f i n a n s ē t a m p ro j e k-t a m i r j ā ī s t e n o m ē r ķ i , k a s m i n ē t i l ī d z f i -n a n s ē j u m a p i e p ra s ī j u m ā u n l ē m u m ā p a r l īdzf inansējuma piešķ iršanu. k ad projekta s lēgšanas dokumenti i r iesniegt i , ievēro-jot att iec īgos noteikumus, un dal ībvalsts apl iecina projektu ekspluatāci ju, komisi ja i r t ies īga veikt gala maksājumus.

tu r p m ā k a l ī d z f i n a n s ē t o p r o j e k t u a t b i l -s t ī g a f u n k c i o n ē š a n a n e i e t i l p s t k o h ē z i j a s pol i t ik as novēr tējuma darbības jomā, bet uz to att iecas v ispār īgie eS t ies ību akt i .

47.vienā gadī jumā komis i ja projektu vēl nav s lēgus i . Nos lēgumā tā pār baudīs p iepra-s ī to pasākumu īstenošanu, la i samazinātu piesārņojumu.

50.k o m i s i j a i r g a n d a r ī t a p a r n o v ē r o j u m u , k a t ā i r a t b i l s t ī g i p i e m ē r o j u s i k o r e k c i -j a s v i s o s p u b l i s k ā i e p i r k u m a n e p i l n ī b u gadī jumos.

komISIjaSatbILdeS


5555


52.k o m i s i j a a t b a l s t a r e v ī z i j a s p a l ā t a s n o s t ā j u , k a p ē c i e s p ē j a s i r j ā i z v a i r ā s n o izmaksu pārsniegšanas.

k o m i s i j a a r ī a t z ī m ē , k a 8 0 % g a d ī j u m u izmaksu pieaugums nepārsniedza 30 %.

z i n ā t n i s k i e p ē t ī j u m i l i e c i n a , k a l i e l i i n f r a s t r u k t ū r a s p r o j e k t i i r ļ o t i s a r e ž ģ ī t i p a s ā k u m i , u n v ē s t u r i s k i i z m a k s u p i e a u -g u m s, k a s p ā r s n i e d z s ā k o t n ē j ā s b u d že t a a p l ē s e s , i r p l a š i i z p l at ī t a p a rā d ī b a . š ā d a i z m a k s u p ā r s n i e g š a n a v a r b ū t v i r s 5 0 % un sasniegt 100 % reālā izte iksmē.

55.dal ībvalst is nosak a ieros ināto infrastruk-t ū r u j a u d u, ņ e m o t vē rā p ro gn ozē to p i e -pras ī jumu. I nf rastruktūru vai ruma dzīves c i k l u m ē ra d e s m i tg a d ē s, t ā d ē ļ to j a u d a s izmantošanas rādītā ju novēr tējumu att ie -c īgi i r jāsk ata i lgtermiņa perspekt īvā .

57. a)r e v ī z i j a s p a r a u g ā f a k t i s k i t i k a i v i e n s n o s e p t i ņ i e m p ro j e k t i e m j e b 1 4 % d a r b o j a s zemā l īmenī .

58. a)k o m i s i j a a t s a u c a s u z s a v u a t b i l d i u z 55. punktu.

8. izcēlumspirmār indkopakomis i ja uzsver, k a tā i r dal ībvalstu kom-p e t e n c e i z vē l ē t i e s e r a F f i n a n s ē t u s p ro -j e k t u s n o d a r b ī b a s p ro g r a m m ā m . k o m i -s i ja apst ipr ina t ik a i l ie lus projektus. ša jā kontekstā , iespējamās pretrunīgas reģio -n ā l o u n v i e tē j o v a ra s o rg ā n u s t ra tē ģi j a s nav komis i jas kompetencē.

komISIjaSatbILdeS60.k o m i s i j a a t z ī s t , k a i e p r i e k š , n o s a k o t d o t ā c i j u l i k m e s , b i j a d a ž a s n e p i l n ī b a s d a ļ ē j i t i e s i s k ā r e g u l ē j u m a d ē ļ . r e g u -l a s 1 0 8 3 / 2 0 0 6 4 0 . p a n t a p i e m ē r o š a n a p a r e d z I z m a k s u u n i e g u v u m u a n a l ī z e s ( C B A ) s i s t e m ā t i s k u p i e m ē r o š a n u l i e l i e m p r o j e k t i e m . p ā r b a u d o t l i e l o p r o j e k t u p i e t e i k u m u s 2 0 0 7 . – 2 0 1 3 . g a d a p l ā n o -š a n a s p e r i o d a m , k o m i s i j a p ā r l i e c i n ā s , va i I z m a k s u u n i e g u v u m u a n a l ī ze s ( C B A ) m e t o d i k a t i e k k o n s e k v e n t i i e v ē r o t a . a t š ķ i r ī b ā n o i e p r i e k š ē j i e m p l ā n o š a n a s p e r i o d i e m k o m i s i j a n e i z v ē r t ē k o h ē z i -j a s f o n d a p r o j e k t u s , k a s n e p ā r s n i e d z 5 0 m i l j o n u e u r o s l i e k s n i . d a l ī b v a l s t s i r a t b i l d ī g a p a r p a r e i z u I z m a k s u u n i e g u -vumu anal īz i , un ta i i r jāaprēķ ina f inansē -juma def ic ī ta apjoms k atram projektam.

2 0 0 7 . – 2 0 1 3 . g a d a p e r i o d ā k o m i s i j a s a g a t a v o j a d i v u s n o r ā d ī j u m u s — d a r b a d o k u m e n t u N r. 4 “ N o r ā d ī j u m i p a r m e t o -d o l o ģ i j u i z m a k s u u n i e g u v u m u a n a l ī z e s v e i k š a n a i ” u n n o r ā d ī j u m u p a r pa d o m e s r e g u l a s ( e k ) N r. 1 0 8 3 / 2 0 0 6 5 5 . p a n t u “projekt i , no kur iem gūst ieņēmumus.” šo pasākumu s istemātisk a izmantošana ievē -r o j a m i u z l a b o j u s i d a l ī b v a l s t u i e s n i e g t o i z m a k s u u n i e g u v u m u a n a l ī z i . “ Fi n a n s ē -j u m a d e f i c ī t a” m e t o d i k a i r s k a i d r i d e f i -nēta regulas (ek ) N r. 1083/2006 55. pantā u n t ā i r p i e m ē r o j a m a 2 0 0 7 . – 2 0 1 3 . g a d a per iodam. tā net ik a šādā pašā veida pie -m ē r o t a e r a F l a i k p o s m ā n o 2 0 0 0 . l ī d z 2 0 0 6 . g a d a m , k a d t i k a n o t e i k t a s l ī d z f i -n a n s ē j u m a m a k s i m ā l ā s l i k m e s p r o j e k -t iem, k as gūst ievērojamu t ī ro peļņu.

56


61.a t t i e c ī b ā u z e r a F a t b a l s t a l i k m e s i r j ā n o s a k a s a s k a ņ ā a r r e g u l a s 1 2 6 0 / 1 9 9 9 2 9 . p a n t a 4 . p u n k t u . š i e n o t e i k u m i p i e -ļ āva i e vē ro j a m u e l a s t ī g u m u l ī d z f i n a n s ē -š a n a s l i k m j u n o t e i k š a n ā . k o h ē z i j a s fo n -dam regula at ļāva pat l ie lāku e last īgumu nek ā eraF. komis i jas norādī jumu projek-t iem, no kur iem gūst ieņēmumus, mērķ is b i ja panākt izmantoto metožu maksimālu konsk venci , īpaš i k ādas konk rētas da l īb -valsts l īmenī .

62.k o m i s i j a n e a p s t i p r i n a e r a F p r o j e k t u s , l ē m u m u s p a r l ī d z f i n a n s ē š a n u p i e ņ ē m a valsts kompetentās iestādes.

63.L a i k p o s m a m n o 2 0 0 7 . – 2 0 1 3 . g a d a m d a r b a d o k u m e n t s N r. 4 , k u r ā i r n o r ā d ī -j u m i p a r I z m a k s u u n i e g u v u m u a n a l ī z i , n o s a k a v a i r ā k u s d a r b a n o t e i k u m u s u n g a l v e n o I z m a k s u u n i e g u v u m u a n a l ī z e s parametru or ientējošās vēr t ības (p iemē -r a m , d i s k o n t a l i k m e s, a t s a u ce s p e r i o d i ) . d ok umentā komis i ja iesak a da l ībvalst īm j ā i z s t r ā d ā s a v a s I z m a k s u u n i e g u v u m u anal īzes pamatnostādnes, la i ņemtu vērā konk rēto valstu īpašos inst i tucionālos un ekonomiskos apstāk ļus.

63. a)kopš 2003.gada komis i ja īpašu uzmanību p i e v ē r š I z m a k s u u n i e g u v u m u a n a l ī z e s k val i tāte i un tādēļ jautājums par amor t i-zāci jas iek ļaušanu vairs nepastāv.

63. b)kohēzi jas fonda un l ie lu projektu iz vēr tē -š a n a t i e k ve i k t a k a t rā k o n k rē t ā p ro j e k t a l ī m e n ī , l a i a p l ē s t u f i n a n s i ā l o u n e k o n o -misko rentabi l i tāt i .

64.p r o j e k t i e m , p a r k u r i e m i r j ā l e m j k o m i -s i j a i , k ā v i s p ā r ī g s n o t e i k u m s , n o s a k o t f i n a n s ē j u m a l i k m i , t i e k ņ e mt i vē rā i e ņ ē -m u m i . to m ē r f i n a n s ē j u m a d e f i c ī t a p r i n -c i p a v i e n p i e m ē r o š a n a k a v ē t u p r i n c i p a , k a maksā p iesār ņotā js , p iemērošanu. La i i z v a i r ī t o s n o š ā d ā m n e g a t ī v ā m s e k ā m , k o m i s i j a i e r o s i n ā j a ū d e n s p r o j e k t i e m pieņemt modif icētu f inansējuma def ic ī ta fo r m u l u . d a ž o s g a d ī j u m o s t i k a a p s v ē r t i ī s tenošanas un i lgtspējas jautājumi .

66.k o m i s i j a a t z ī m ē, k a g a l a z i ņ o j u m o s, k a s p i e p r a s ī t i k o h ē z i j a s f o n d a p r o j e k t i e m , v a l s t s i e s t ā d ē m i r j ā a p s t i p r i n a p r o j e k t a f i n a n š u i n f o r m ā c i j a s p ā r b a u d e . j a t ī r i e ieņēmumi pārsniedz 10 % no plānotaj iem ieņēmumiem, l ik mes i r jākor iģē.

67.k o m i s i j a a t s a u c a s u z s a v u a t b i l d i u z 66. punktu.

67. a)L a i k p o s m ā n o 2 0 0 7 . l ī d z 2 0 1 3 . g a d a m d a r b a d o k u m e n t ā N r. 4 i r s k a i d r i n o r ā -dīts , k a maksājumu pol i t ik ā i r jāņem vērā p r o j e k t a n o r m ā l ā r e n t a b i l i t ā t e u n v a j a -dz ība segt darbības izmaksas, v ienla ic īgi nodrošinot pieejamību (t . i . tar i fu ietek me uz l ietotāja ienākumiem).

68.–69.Sk at ī t atbi ld i uz 9 . punktu.

komISIjaSatbILdeS


5757


secinājumiunieteiKumi

71.k o m i s i j a p r i e c ā j a s p a r r e v ī z i j a s p a l ā t a s s e c i n ā j u m u , k a s t r u k t ū r p a s ā k u m u i z d e -v u m i i r ve i c i n ā j u š i ū d e n s a p g ā d e s s a d z ī -ves patēr iņam uzlabošanos.

72. a)jāatz īmē, k a past ipr inās le jupejoša ūdens p a t ē r i ņ a t e n d e n c e . to m ē r t a s n e b i j a pamanāms r evīz i jas pa lātas i z vēr tēta jos projektos, jo šādas tendences nebi ja labi p a m a n ā m a s d e v i ņ d e s m i t o g a d u s ā k u m ā v a i p ē c 2 0 0 0 . g a d a , k a d p ā r b a u d ā m i e projekt i t ik a sagatavot i un ieviest i .

72. b)k o m i s i j a p i e k r ī t , k a š a j ā j o m ā i r i e s p ē -j a m s v e i k t u z l a b o j u m u s , l a i g a n i r g r ū t i k a t r a g a d ī j u m ā p a n ā k t p r e c ī z u e x - a n t e p i e p r a s ī j u m a u n i e t a u p ī j u m a p ro gn oze s sak r i t ību ar reālo rezultātu.

72. c)ties isk ais regulējums, k as t ik a piemērots revidēto projektu izstrādes un iesniegša-nas la ik ā , sk aidr i noteica komis i jas atbi l -dību att iec ībā uz kohēzi jas fonda un l ie lu projektu apst ipr ināšanu.

k o m i s i j a u z s k a t a , k a v a d o š ā m i e s t ā -d ē m i r b ū t i s k a l o m a , l a i n o d ro š i n āt u, k a iz raudzīt ie projekt i atbi ls t š iem darbības standar t iem.

š a j ā s a k a r ā j a u n o d a l ī b v a l s t u p r o -j e k t u s a g a t a v o š a n a s s p ē j a s s t i p r i n ā -š a n a , i z m a nto j o t J A S P E R S i n i c i at ī v u, t i k a i e k ļ a u t a 2 0 0 7 . – 2 0 1 3 . g a d a p l ā n o š a n a s per iodā.

1.ieteikums

a) i )komis i ja p iek r ī t v iedok l im, k a iete ik umā minēt ie jautā jumi i r svar īgi e lement i , la i n o d r o š i n ā t u a t t i e c ī g o r e ģ i o n u k o p ē j o stabi l i tāt i .

k o m i s i j a u z s k a t a , k a ū d e n s p a m a td i re k -t ī v a s p a k ā p e n i s k a ī s te n o š a n a l i e l ā m ē r ā pal īdzēs r is ināt šos jautājumus.

a) i i )k o m i s i j a p i e k r ī t , k a i r s v a r ī g i s a s k a t ī t v isus iespējamos a l ternat īvos r is inājumus un tā atbalsta šo iete ikumu.

komis i ja jau i r atz inusi šo jautājumu sva -r īgumu savā 2007. gadā pieņemtajā pazi -ņojumā par sausumu un ūdens t rūkumu.

b) i )k o m i s i j a 2 0 0 7 . g a d ā p i e ņ e m t a j ā p a z i -ņ o j u m ā p a r s a u s u m u u n ū d e n s t r ū k u m u uzsvēra , k a i r svar īgi konstatēt un īstenot p re ve nt ī v u s p a s ā k u m u s ( p i e m ē ra m , t a u-p ī t ū d e n i , ve i k t a l te r n at ī v u s p a s ā k u m u s, izstrādāt ūdens cenu pol i t iku) .

k o m i s i j a u z s k at a , k a s t i n grā k a s p ra s ī b a s p i e t e i k u m i e m , d a r b a d o k u m e n t a m p a r i z m a k s u u n i e g u v u m u a n a l ī z i u n a t j a u -n i n ā t a j ā m i z m a k s u u n i e g u v u m u a n a -l ī z e s p a m a o t n o s t ā d n ē m , v a r ē t u u z l a -b o t i z m a k s u u n i e g u v u m u a n a l ī z e s u n n o d r o š i n ā t k o p ē j u s a t v a r u p r o j e k t u iz vēr tējumam.

uzlabot ūdensapgādes efekt iv i tāt i i r ļot i būt isk i ; atsevišķos gadī jumos jāņem vērā ar ī c i t i k r i tēr i j i .

komISIjaSatbILdeS

58


b) i i )pak āpenisk a ūdens pamatdirekt īvas ī s te -n o š a n a , k a s s a s k a ņ o n o t e i k u m u s p a r ūdens izmantošanu eS, ļaus labāk pār val-dīt ūdens resursus.

73.k o m i s i j a p r i e c ā j a s p a r r e v ī z i j a s p a l ā t a s s e c i n ā j u m u u n p i e k r ī t u z d e v u m a m , k a s paredz samazināt l īdzf inansētu projektu īs tenošanas k avējumus. tomēr tā atz īmē, k a šādu projektu sarežģī t ība var dažk ār t būt par iemeslu k avējumiem.

74.k o m i s i j a a t z ī s t , k a d a t u u z r a u d z ī b ā b i j a n e p i l n ī b a s . to m ē r k o m i s i j a u z s k a t a , k a p a š r e i z ē j i e u z r a u d z ī b a s i n s t r u m e n t i ( k o h ē z i j a s fo n d a p ro j e k t u g a l a z i ņ o j u m i un eraF un l ie lu projektu gada un noslē -guma z iņojumi) pa l īdz infor mēt par pro -jektu sasniegumiem.

k o m i s i j a p ā r b a u d a n o s a c ī j u m u i e v ē r o -šanu gala maksājuma la ik ā .

2.ieteikums

a)k o m i s i j a p i e k r ī t , k a j ā s a m a z i n a t ā d i p e r i o d i , k a d p r o j e k t i n e d a r b o j a s , j o t rūkst papi ldu inf rast ruktūras , la i gan tā a r ī a t z ī m ē, k a š ā d u p ro j e k t u s a re ž ģ ī t ī b a var dažk ār t būt par iemeslu k avējumam.

L a i s t i p r i n ā t u j a u n o d a l ī b v a l s t u s p ē j u s a g a t a v o t n o b r i e d u š u s p r o j e k t u s , t i k a s a g a t a v o t a J A S P E R S i n i c i a t ī v a , t i k a i e k ļ a u t a 2 0 0 7 . – 2 0 1 3 . g a d a p l ā n o š a n a s per iodā.

k o m i s i j a a r ī p i e k r ī t , k a l a b ā k a s a s n i e -g u m u u z ra u d z ī b a , v a r p a l ī d zē t d a l ī bv a l -st īm uzlabot projekta vadību.

komISIjaSatbILdeS

b)2007.–2013. gada plānošanas per iodā un 2 0 0 8 . – 2 0 1 0 . g a d ā v i e n k ā r š o š a n a s p a s ā -k umu kontekstā , er aF un l ie l iem projek-t i e m i r b ū t i s k i v i e n k ā r š o t i u n s a s k a ņ o t i paziņošanas noteikumi .

75. a)k o m i s i j a p i e k r ī t m ē r ķ i m p ē c i e s p ē j a s s a m a z i n ā t l ī d z f i n a n s ē t u p r o j e k t u ī s t e -n o š a n a s k avē j u m u s. to m ē r t ā at z ī m ē, k a šādu projektu sarežģīt ība var dažk ār t būt par iemeslu k avējumiem.

75. c)Lai gan iepr iekš pastāvēja z ināmas nepi l -n ī b a s , n o s a k o t d o t ā c i j u l i k m e s, k a m p a r i e m e s l u b i j a t r ū k u m i i z m a k s u u n i e g u -vumu anal īzes veikšanā, tomēr la ik posmā n o 2 0 0 7 . l ī d z 2 0 1 3 . g a d a m i r s t i p r i n ā t s t i e s i s k a i s r e g u l ē j u m s , k ā a r ī k o m i s i j a s pamatnostādnes.

I zmaksu atgūšanas pr incipa, k as noteikts direkt īvā 2000/60/ek , p iemērošana sākot n o 2 0 1 0 . g a d a b e i g ā m t u r p i n ā s ve i c i n ā t dotāci ju piešķ i ršanu.


5959


3.ieteikums

a) i )komis i ja atbalsta šo iete ikumu.

k o m i s i j a u z s k a t a , k a v a d o š ā m i e s t ā d ē m i r b ū t i s k a l o m a , l a i n o d r o š i n ā t u i z r a u -d z ī t o p r o j e k t u a t b i l s t ī b u š i e m d a r b ī b a s standar t iem.

šajā sak arā jauno dal ībvalstu spēja saga-t avo t p ro j e k t u s , i z m a nto j o t J A S P E R S i n i -c i a t ī v u , t i k a i e k ļ a u t a 2 0 0 7 . – 2 0 1 3 . g a d a plānošanas per iodā.

tu r k l āt d i re k t ī va s p a r n o te i k t u p l ā n u u n programmu ietek mes uz v idi novēr tējumu (direkt īva 2001/42/ek ) pareiza īstenošana šajā sak arā i r būt isk a .

a) i i )komis i ja atbalsta šo iete ikumu un atsau -cas uz savām atbi ldēm uz a) ( i ) punktu.

tu r k l āt d i re k t ī va s p a r p ro j e k t u i e te k m e s u z v i d i n ovē r tē j u m u, k u rā i zd a r ī t i groz ī -j u m i , ( d i re k t ī va 8 5 / 3 3 7 /e k ) p a re i z a ī s te -nošana šajā sak arā i r būt isk a .

a) i i i )k o m i s i j a a t s a u c a s u z s a v u a t b i l d i u z a ) ( i ) punktu.

b)k o m i s i j a i r i e c e r ē j u s i n o d r o š i n ā t , k a past ipr ināt ie noteikumi 2007.–2013. gada per iodam ir pi ln ība īstenoti un dod gaidī -tos rezultātus.

b) i )J A S P E R S i n i c i a t ī v a s n i e d z t e h n i s k u p a l ī -d z ī b u j a u n a j ā m d a l ī b v a l s t ī m , k a d t ā s g a t a v o j a s k o m i s i j a i i e s n i e g t l i e l u s p r o -j e k t u s . k o m i s i j a i i r a r ī l ī g u m s a r p i e a i c i -n ā t i e m n o z a r e s s p e c i ā l i s t i e m , k u r i v a r sn iegt konsul tāc i jas par projektu p iete i -k u m u t e h n i s k a j i e m u n s o c i ā l e k o n o m i s -k a j i e m a s p e k t i e m . tā u z s k at a , k a š i e s o ļ i i e vē ro j a m i u z l a b o s p i e t e i k u m u k v a l i t ā t i p i rms to iesniegšanas komis i ja i .

b) i i )I zmaksu atgūšanas pr incipu varēs piemē -ro t s ā k o t n o 2 0 1 0 . g a d a b e i g ā m s a s k a ņ ā ar ūdens pamatdirekt īvas 9 . pantu. komi-s i j a u z s k a t a , k a t a s p a l i e l i n ā s e S f o n d u e fe k t ī vā k u i z m a nto š a n u. k o m i s i j a r ū p ī gi p ā r b a u d ī s , k ā d a l ī b v a l s t i s š o p r i n c i p u piemēro.

komISIjaSatbILdeS

eiropas revīzijas palāta

īpašaisziņojumsnr.9/2010Vailīdzekļiesstruktūrpasākumiemūdensapgādeisadzīvespatēriņamirizlietoti,laipanāktulabākorezultātu?

Luksemburga: eiropas Savienības publikāciju birojs

2010 — 59 lpp. — 21 × 29,7 cm

ISbN 978-92-9207-849-2

doi:10.2865/17414

KāsaņemtesizdeVumus

bezmaksasizdevumi:

• izmantojot EU Bookshop (http://bookshop.europa.eu);

• eiropas Savienības pārstāvniecībās un delegācijās. Informāciju saziņai varat iegūt tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu vai sūtot faksu uz +352 2929-42758.

maksasizdevumi:

• izmantojot EU Bookshop (http://bookshop.europa.eu).

maksasabonementi(piemēram,ikgadējieEiropas Savienības Oficiālā Vēstnešaizdevumiuneiropassavienībastiesasjudikatūraskrājumi):

• izmantojot eiropas Savienības publikāciju biroja tirdzniecības aģentus (http://publications.europa.eu/others/agents/index_lv.htm).

Qj-a

b-10-008-Lv

-c

eIropaS revīzIjaS paLāta

pa L āta S r e v ī z I j ā g a Lv e N ā u z m a N ī b a b I j a p I e v ē r S ta

t I e m I N F r a S t r u k t ū r a S o b j e k t I e m, k u r I b I j a pa r e d z ē t I

ūdeNSapgādeI SadzīveS patērIņam uN kuruS LīdzFINaNSēja

ar eS Struk tūrpaSākumu StarpNIecību 2000.–2006. gada

programmu poSmā SpāNIjā, grIeķIjā, portugāLē uN ItāLIjā —

vaLStīS, kuraS Ir LIeLākāS eS FINaNSējuma SaņēmējvaLStIS

šajā jomā.

šo INFraStruk tūraS objek tu mērķIS Ir paLIeLINāt ūdeNS

p I e e j a m ī b u, u z L a b o t p I e g ā d ātā ū d e N S k va L I tāt I u N

ūdeNSapgādeS SIStēmu darbībaS eFektIvItātI.

revīzIjaS mērķIS bIja Novērtēt, vaI tIka pIeņemtI pIemērotākIe

rISINājumI, vaI LīdzFINaNSētIe projektI darbojāS SekmīgI uN

vaI mērķuS SaSNIedza ar zemākajām IzmakSām eS budžetam.

pašais ziņojums - europarl.europa.eu€¦ · 1. tabula Ūdensapgādes sadzīves patēriņam...

Documents