~____________________~2~3~~~U~Ii~ja~~L~N~S~1~6~.~k=o~ng~r~e=s=s____-:~~:-~~~~~::~

~ ( Pardomu brfdf )

.....--------::-:----- LNS kongresa gaidami svarigi notikumi ar talejoUm sekam ta/akaja LNS darba: tiks apstiprinati jauni LNS StatOti, ievl/Ita jauna vadiba. Tas rada pardomas, kura da/ijas daii kongresa delegati un ierindas biedri.

OLD/S OZOLS, Riga Tam bija janotiek jau agrak. MfJsu sa

vieniba ir domata nedzirdigiem, tapec pre-zl'dentam ,'a-bu-t nedzl·rdl-gam. Ka- sava-dak? Piemeram, vai ir iespejams neredzigs prezidents mfJsu savieniba? Protams, ne. 00majot par izg/itibu, manuprat, prezidentam noteikti vajadzetu bfJt augstakai izglitfbai, jo vilJam jastrada ar ciJvekiem, kuriem ir dazada attieksme, ats~irigi viedok/i, smalkas nianses, japrot rast risinajumu sarezgitas situacijas jebkuram jautajumam. Ir jaiztur liela psihologiska spriedze. Mums naksies par to visu krietni domat, lemjot kongresa par nakamo prezidentu.

LlLITA JAN~EVSKA, Riga Uzskatu, ka Dome jabfJt Ifdzsinejiem

vadftajiem A.Pavlinam un M.Piterniecei, lai neveidotos parravums ieceru, tradfciju, visu darbu pecteciba.

Jaunajai vadfbai naksies krietni nopfJIeties, lai saglabatu un talak attistftu jau izveidotos sakarus musu pasu valstf - ar valdfbu, pasvaldfbu, citam iestadem, no kuram daudz kas atkarfgs atbalsta zilJa. LNS ir labas iestrades, un to pilnveidosanu liela mera noteiks speja uzturet personiskos kontaktus ar vajadzigajiem cilvekiem.

Tas rada manf lielas bazas. Nu labi, mums bfJs tapat ka gandriz visur pasauJe, bet neaizmirsisim, ka no arzemem palfdzfbu nesanemsim, - visi finansu jautajumi jarisin~ tepat uz vietas Latvija, ar pasu valdibu, pasu spekiem un gudrfbu.

iaatzist, ka savienfbas vadibu sobrfd spej uZlJemties patiesi drosmfgs, par se.vi parliecinats un LNS prieksa atbildfgs cllveks. Labi, ka tads mums atradies. Novelu Edgaram Vorslovam izturfbu, gudrfbu - to var iegOt, tikai neatlaidfgi macoties, studejot augstskola, apgfJstot jaunas zinasanas, kas strauji nak ieksa mfJsu dzive arvien lielakos apmeros. ....

((Cilveku milestibu nope/nit... » S§kums 1./pp. Ja pats cilveks ir stradlgs, labs sava aroda meistars _ tagad visas durvis va!a. Visa pasaule ! Oarbojies tik. Vienkarsi nedrikst sedet un gaidn, lai kads cits tava vieta tavu dzTvi padara, ka jOs sakat, «vieglaku ». Tapec atbilde ari vienkarsa - nekad nav bijusi; nav tagad un nebOs «vieglaka» dzTvetiem, kas pasi nepOlas.

O Val' mu-su laudis mainlJ'usies I1dzi laika praslbam ~ kada zi~a un ka, pee jusu domam, tam janotiek?

. -t" - - ' Uz so jautaJumu gru I vlennozlmlglatbildel. Manuprat, cilveki k!uvusi daudz patstavTgaki. BrTvak izsaka savas domas. Labak saprot, ka par savu dzivi pasiem jarOpejas.

Aiziet pagatne visadu atvieglojumu un prieksrocibu prasitaji. Ja cilvekam ir labs darbs, laba alga, laba dzives situacija, tad vinam ari nav problemu brivi un drosi izteikt savas domas, vinam ari nav japrasa no LNS, piemeram, avizes par puscenu.

Tas, starp citu, uzliek papildus slodzi LNS darblbai - nav vairs padomju laiki, cilveks, kuram nepatiks LNS vai kadas negallvas emocijas mOsu pasakumos, vienkarsi pagriezls muguru un atradls sev citu vietu, kur pavadit savu laiku.

O Kada intervija "KS» jus atzinaties; ka velaties kardinali mainit savu dzlvi. Vai atteiksanas no LNS turpmakas pre· zidentOras jau iezime attalinasanos no LNS?

Ja. Ne uzreiz, bet ja - atbilde ir apstiprinosa.

o Lucfzu jus velreiz atgriezties pie sis savas rieibas motivacijas - ne· piesaueot pasaules praksi, bet minot vietejos apstaklus, situaeiju musu sa· vieniba!

Nekas arkartejs tas nav. Tris termi~i ir pilnigi pietiekami. Savieniba tagad ir stabila finansiala, organizatoriska, pat psihoemocionala situacija. Viss ir pilnigi stabils, dross. Kapec lai nedzirdigo organizaciju turpinatu vadit dzirdigs cilveks?

Tas vareja bOt smaga parejas posma, nevis tagad, kad viss ir sakartots. Jocigi tacu bOtu, ja, piemeram, Latvijas sieviesu savienibu vaditu virietis, pat ja vi~am sievietes tlri labi palik... .

o Vai savu veikumu 33 gadu garuma savieniba, no tiem 14 gadus prezidenta amata ar drosu sirdi atstajat mantojuma nakamajai LNS vadlbai?

Ne, ta tas nav. o Vai LNS ir gatava sim peeteeibas

riskam?

Gatava? Tas ir jautajums no serijas

vai Riga ir gatava? Ne, nav. Bet jOs uzdodat jautajumu, uz kuru nevar viennozlmlgi

atbildet. Protams, ceru, ka ja, bet galu gala

to paradIs laiks. Paaudzu maiQa nekad

nenotiek bez sapem, paies kads laici~s,

kamer viss nostabilizesies. Starp citu, paies vel kads laika bridis, teiksim, 10 - 15

gadi, saksies atkal jauna paaudzu mai~a

un uzpeldes sie pasi jautajumi. Tikai nakosajam prezidentam.

0 Ka vertejat savu ilgo gadu darbu LNS: vai tas bija to verts - atdot muzu darbam sabiedriska organizacija ar tik daudzam risinamam problemam?

Ja, tas bija interesanti. Ja, bija verts. Es to nenozeloju. Ka katram cilvekam, ari man ir bijusi un, ceru, vel ari bOs dazadi citi varianti. Es pats izvelejos darbu LNS, ta ka vainot nav ko.

0 Kadu redzat LNS tiilako celu _ att/st1ba, transformaeija, varblit _' aiziesana «no skatuves»?

Aiziesana no skatuves _ tas nu ir parspTlejums. Pirmkart, LNS nav viena cilveka organizacija, otrkart, katra jauna paaudze ienes kaut ko savu, citu, strada radosi un pa jaunam. Tapec noteikti bOs kada attisIIba, noteikti bOs izmai~as. Pilnigi iespejams, ka pec kada gada vai diviem cilveki teiks - cik labi , ka 16. kongresa notika tadas parmai~as, ka Pavlins aizgaja.

0 Kads butu jusu velejums saviem ,darba ndzgaitniekiem, LNS biedriem?

Izmantojot so iespeju, es gribu pateiktpaldies visiem valdes darbiniekiem, biedribu vaditajiem, LNS aktivistiem par atbalstu, sadarblbu un labajiem darbiem. Ja LNS sodien ir viena no specigakajam Latvijas sabiedriskajam organizacijam ar labu reputaciju , tad tas ir mOsu visu no-pelns.

Atseviski es gribetu pateikt paldies Marutai. Vina bija ideala viceprezidente. Un es domaju: ka vis i nakosie viceprezidenti vares tikai pamacnies no viQas , ka iztureties pret saviem pienakumiem, organizet biedribu darbu, stradat ar cilvekiem.

Cilveku mTiestibu nopelnit ir loti grOti. Var tautu iebaidit, var piespiest sevi paklausit, var aizbazt mutes, bet iemantot milesllbu var tikai cilveks, kas nesavtlgi visu sevi atdod citiem. Paldies Marutai par to, ka piekrita kopa ar mani prezidentet, un paldies par siem garajiem, garajiem kopdarba gadiem.

No visparigam frazem es gribetu izvairTties. Tikai viens velejums - cieniet viens otru. Nevis prasiet, lai ciena jOs, bet saciet ar sevi, cieniet citu cilveku darbu, dzivi, domas. Tad kopa var izdarit lielas lietas. +

______________________-=23=.~ju~li~ja~~L=N~S~1~6~.k~o~n~g~~~s~s____________-=:::::::::~

«Mes bijam

komanda... »

Atbild LNS viceprezidente Maruta Piterniece

o Cik gadus esat sabijusi viceprezidentes amata? Kadi tie bijusi, kas tajOs noticis tads, ko vienmer atceresieties?

Bez daziem menesiem 12 gadi aizskrejusi. Vienmer atceresos pasdarbTbas festivalus biedrfbas, Nedzirdfgo dienas koncertus, jo tajos tika ieguldfts loti daudz energijas, paretinatas nervu sOniQas un rezultata tomer izjusts liels gandarTjums par to, ka sie pasakumi versas plasuma un vairuma.

o Tatad groti , bet neaizmirstami ... Kapec peksQi lemums - aiziet, nekandidet uz vadfbas posteQiem, bOt valdes, Domes sastava?

Katra kongresa gaidas esmu mocfjusies saubas, vai spesu turpinat darbu saja amata, bet prezidenta Arnolda parliecinasanas speja panaca savu, un es atkaI un atkal noticeju, ka mes varam savu darbu paveikt. Protams, nevar nepieminet biedrfbu vadftaju lielo atbalstu un kopdarbosanos.

Jau labu laiku pirms kongresa virmo

domas, ka mums turpmak nedrTkst bOt dzirdTgs prezidents, un tad par savu izveli atteikties no kandidesanas uz so amatu pateica ari Arnolds Pavlins. Es nesaskatu iespeju darboties cita komanda, tade! lai to dara citi.

Ja godigi - aiziet zel ir gan, jo LNS vadiba sirdi ielikusi esam abi, izk!Ostot no bezcerTbas un visu nostiprinot stabilas pozTcijas. Atliek tikai notureties un iet talak.

o Vai redzat cilvekus, kas spes turpinat to darbu, ko ieguldTjat kopa ar prezidentu LNS attTstfba? Kas bOtu pats svarTgakais LNS turpmakaja virzTba tagad un taiaka nakotne?

Redzu, ka tas ir iespejams, darbu tagad var turpinat citi, vienTgi saubas ievies vienotra rTcfba, neapdomajot problemu no visam pusem un izsakot parsteidzigus spriedumus. Sak, tagad biznesa laiki, jadoma ka biznesmeniem. Saubos, vai LNS tam ir ista vieta, 'vairak gan vajadzetu aizstavet izcinTtas pozicijas, sargat LNS bagatibu - biedribas, ipasumus utt.

o Ko jOs veletos pateikt LNS !audfm saja brfdf, kad LNS stav uz parmaiQu slieksna?

Sa~iem biedriem velos pateikt paldies, ka esat bijusi kopa ar mani, atbalstijusi, mierinajusi, sniegusi idejas. Tas viss kopa palfdzeja so gadu darbu veikt.

VismW'ikie vardi maniem klubu vadTtajiem, ceru, ka mes arf turpmak tiksimies, tikai citur - "RTtausma». Viss notiek un notiks, nay svarigi, kada vieta un veida.

Apzinos, ka ne reizi vien esmu sagadajusi papildus darbus un rOpes prezidentam, kurs pacietfgi visu iztureja lidz galam.

AtmiQa paliks pirmie starptautiskie kongresi, uz kuriem tiesi viQs iedrosinaja doties, ta ievadot mani pasaules ap!ite. Ta man brauciens vienatne uz Dublinu Irija jau s~ita ka tragedija, bet atkal uzvareja prezidenta parliecinasanas spejas, ka es to varu . Paldies par to.

Un visbeidzot - novelu veiksmi jaunajam prezidentam ar komandu. +

( Pardomu brfdf ) ....___________----"

Ja vins to spes, pec gadiem ar /epnumu varesim'teikt, ja, toreiz Vorslova laika...

Bet Arnoldam Pavlinam vislie/ako paldies par daudzam jaunam idejam, kuras vifJs prot ari iemiesot dzive. VifJs tacu ir ari Zimju valodas centra «krusttevs».

Ceru ka vins radoso dzirksti saglabas, ari nebOdams prezidents, un mums vel visiem no ta tiks savs labums.

JURIJS

JEROFEJEYS,

PfavifJas

lesaku visiem rOpigi lasit, pat izstudet StatOtus. Tie noteiks mOsu talako dzives kartibu. Kad kongress bOs to piefJemis, mainit neko vairs nevares, un tad nevaresim ieloties, ka kaut kas nav ta, ka vajag.

Tas pats attiecas ari uz LNS jauno vadibu, kas delegatiem jaieve!. pardomajiet savu izveli, un tikai pec tam lai cefas roka balsosanai. la, kur vifJs ir - mOsu nakamais prezidents: tads patiesi, gudrs, izveicigs, saprotoss, atsaucigs ? Tads nu mums jaatrod nakamajiem gadiem!

MARINA

ARTJOMOYA, Riga

Es bOtuloti prieciga, ja par prezidentu paliktu Arnolds Pavlins. VifJs ir gudrs, radoss cilveks, ciena nedzirdigos, vienmer uzklausa, pacietigi visu izskaidro, cinas par mOsu tiesibam. Jebkuru nakamo kandidatu es salidzinasu ar vifJu un baidos, ka man nebOs ko izveleties.

Uzskatu, ka pasreizeja perioda mums ir piemerots tiesi dzirdigs prezidents, jo valstsviri Latvija vel nav pieradusi, ka nedzirdigie ciJveki var bOt lidzvertigi sarunu biedri un jaciena ka pilnvertigi sadarbibas partneri svarigas lietas. Pati to esmu izjutusi, kartojot sporta lietas. Vel nepieciesams liels parliecinasanas darbs, un to ar tulka starpniecibu bez tiesas kontaktesanas loti groti veikt.

Mes nevaram sevi salidzinat ar tam ES valstim, kur pavisam cits dzives un izg/itibas limenis, cita vesture un pieredze.

23.jiilija - LNS 16. kongress ~~--------------~~~~~~~~~-------------------

( D!:ifj'..Iomu bridf )I ......__r_Iu_, _u_ ______.... ANSIS SMONS, Riga Vel tagad atceros, ka «velejam» savus

biedribas priekssedetajus padomju laiM Lielaka dala no tiem tika ieteikti, partijas iebiditi dzirdigie. (A.Smons, attela vidil).

Dais labs amata sagrekojas, pat aiz restem nonaca (KuzlJecova), dais neko labu neizdarija. Bija ari tadi, ko atceramies ar cienu (P. Timermanis). Bet bija ari tragisks gadijums A.Celmu, kuru apvainoja par buriuaziskiem uzskatiem, nometa no amata un noveda vilJu lidz pat asaram, bet nedzirdigajiem «no augsas» piedraudeja - nekada zilJa vilJu nevelet par priekssedetaju. Toreiz mils, jaunos komjauniesus, mani un Moniku Rublovsku, uz parrunam uzaicinaja prieksnieks partijnieks un ta kartigi nobridinaja - nemaz nemeginiet balsot par Celmu.

Ta mums visadi gaja, lidz beidzot nu pienacis laiks atkal lJemt vadibas groius savas rokas. Tagad vadit milsu organizaciju bils griltak, citi laiki, citas prasibas. Prezidenta amata kandidatam japardoma un jaizverte savas spejas un vajas puses. Mana skatijuma svariga ir kotaktesanas prasme ar cilvekiem gan seit, gan savieniba, gan arpus tas. Darba stils javeido demokratiski, ar daiadu viedoklu apmailJu, ar uzmanibu un iecietibu pret citu domam. Tad darbs veiksies, jo ciJveki bils ieintereseti stradat un ziedot savu energiju, spekus kopigam darbam.

SUNDESA PAI/KO, Liepaja Esam nonakusi Ifdz tadam milsu savie

nibas attistibas posmam, kad mums pasiem jamacas uZlJemties vislielako atbi/dibu - vadit savu organizaciju. Mums vismaz jamegina to darn.

Paredzu, ka grillibas bUs lielas, it ipasi sakuma, bet ta tas ir ar visiem jauniem darbiem. Piemeram, mums tagad ari projektu atskaites ir jauna lieta, kas vel visiem jamacas. Ir daudz kjildu, bet ar pieredzejusu vadnaju palidzibu tas noversam.

To pasu es gribetu teikt attieciba uz LNS nakamo vaditaju.

Daudz kas atkarigs no vilJa pasa - cik

..Eiropas kopienas iniciativas finansets un LNS valdes ~ realizets projekts «Klusas rokas»

Saksies aptauja un petijumi

LNS projekta ccKlusas rokas» darbojas petijumu grupa, ko vada Zigmars Ungurs. Grupas asistents Andris Gutans (atte/a pa labi) pastastija par darba uzsaksanu projekta realizacija.

"PetTjumu grupas tuvaka laika uzdevums - organizet nedzirdTgo sieviesu aptauju, lai noskaidrotu situaciju - cik vi~u vidO ir darbspejTgu, tadu, kas nestrada, bet to velas darH utI.

Paslaik esam versusies visas LNS biedrTbas zinu ievaksanai par sievietem, kuras bOtu' jaiek!auj aptauja. Pec tam gatavosim jautajumus anketai un saksim pasu aptau-ju. Grupa iesaistTti intervetaji.

Esam iecerejusi izmantot plasakus pasakumus, kas pulce vietejos klubos vairak cilveku, to vidO arT darbaspejTga vecuma

( . Iszil)as

)

"-------...:....------'Atve-/' sporta za-/:·j , . , . ' " f KuldTga dzTvojosajiem invalTdiem pil

setas Dome radTjusi brTnis~Tgu iespeju regulari reizi nede/a bez maksas apmeklet KuldTgas Sporta halli_

Katru piektdienu to apmekle arT nedzirdTgie kuldTdznieki. Vi~i izmanto trenazieru un sporta zali, piedalas vingrosanas nodarbTbas. To, ka mOsu biedrTbas biedri grib sportot, pierada lielais apmekletaju skaits nodarbTbas un viQu sasniegtie rezultati sacensTbas.

To kuldTdznieki pieradTja invalTdu sporta speles VentspilT, iegOstot otro vietu basketbola sacensTbas. Komanda speleja Valters Garnis, Mareks Jansons, Valdis Osenbergs, Kristaps Celms, Aigars Grigors. Sajos svetkos piedalTjas sportisti no Kurzemes, Valmieras, Tukuma un Jelgavas. +

Veljamaqas So macTbu gadu sekmTgi beigusi ne

tikai diplomus saQemusie nedzirdTgie censoQi, bet arT vairaki eiti jauniesi, kam izlaidums vel bus pee ilgaka laika.

Vinu vidO tie, kas uzsakusi macTbas Rezek'nes augstskola, turpina macHies

sievietes. Grupa cer

uz atsaucTbu gan no biedrTbu vadTtaju, gan no pasu

I ' slevlesu vidus, jo viss petTjums bOs

virzHs uz galamer~i - veidot talako pasakumu kompleksu, lai veicinatu sieviesu ITdzdalTbu un iespejas sevi it visa - sakot ar darba tirgu un beidzot ar sabiedriskam aktivitatem un gimeni.

Sis ir pirmais lielais projekts, kura esmu iesaistTjies. Uzdevumi man ir skaidri, jasak strada!. Udz sim man bija mazaki projekti un tames, kuras sastadTju un pats realizeju sava ITdzsineja darba nozare saistTba ar celtniecTbu un remontiem.

Ceru, ka ar savu pieredzi un darboties velmi varesu bOt noderigs grupai. +

Par materifilu saturu pilnTba atbild LNS un tie neatspogu!o ES viedokli.

Oaugavpils Pedagogiskaja institota, Latvijas Universitate un citur. Vi~u vidO arT Latvijas Universitates studente Psihologijas un pedagogijas fakultates studente Santa Kesenfelde (atte/a pa kreisi ar pasniedzeju H.I. Melnbardi).

Ziedosa un za!a 31. maija diena Universitates kap~u abas puses zalaja sakas tejkannu parade. To vidO ari Santas Apgerbta kanna - interesants eksemplars. Apskauzamas fantazijas veidojumi bija daudzi keramika veidotie brinumi - cik dazadas gan var bot kannas : gan acij, gan garam tTkamas.

Tas redzot, velreiz naca prata pavisam nesen skatTta nedzirdTgo makslinieku kopas "Ceriba» izstade RTgas Latviesu biedribas nama. Oarbu vidO arT Santas brTnis~Tgie ziedi . Lai studiju gaita tie raisas arvien jauni - vel kosaki, krasainaki un pievilcTgaki. +

________________________~2~3~~~-fi=li~ja~~L~N=S~1~6~.~k~on~g~r=es=S~_____________________~

;,r )(.....___ ·--=.. __«_R_,.,_» P_tl_s_t_'8__ llar s/-rds' r I-It • I SI urnU

'Vilis Brencis Esmu nedzirdigs, dzivoju Valmieras

'rajona Rencenu pagastii un esmu vienigais nedzirdigais savii lielajii dzirdigo Jadu saime. Agriik loti bieii braucu uz Nedzirdigo biedribas Valmieras klubu, apmekleju daiiidus pasiikumus, uzzinii1u daudz jauna un noderiga, ko savas nedzirdibas del pats uzziniit nevareju; :tikos ar saviem liktet;lbiedriem, grem·dejos jaunibas, skolas laiku atminiis.

Tagad man ir 83 gadi, nu jau ilg~ku laiku veselTbas un neertas transporta satiksmes del uz Valmieru nevaru aizbraukl. Bet Valmieras biedrTba mani neaizmirst, regulari sOta vestules, vai telefoniski eaur radiem informe par jaunumiem. Liels bija parsteigums, kad manas majas pagalma ieripoja mikroautobuss ar Valmieras nedzirdTgajiem - maniem skolas laiku draugiem un likte~biedriem!

Ta esot Valmieras rajona padomes finanseta Valmieras nedzirdTgo biedrTbas akcija "Ne - vientulTbai!". Tads prieks bija atkal tikties ar saviem IIdzgaitniekiem, pa

runaties zTmju valoda, kas tomer ir mana vienTga pilnvertTga sazi~as valoda. Zel, ka eiemosanas laiks bija Tss, jo valmieriesiem vajadzeja paspet apeiemot visus rajonu pagastu nom ales dzTvojosos nedzirdTgos, kas netiek uz Valmieru.

Rakstu jums, lai pateiktos Valmieras nedzirdTgo biedrTbai par to, ka sis apeiemojums nebija vienreizeja akeija, ~eksTSa pasakums, bet tas ir sistematiskas rOpes par vientulajiem un tiem, kas jOtas atstumti.

25. maija - pa vidu manai dzimsanas un varda dienai - atkal mana pagalma ieripoja busi~s ar nedzirdTgajiem - bija neizsakami liels prieks tikties ar savejiem, turklat soreiz neviens nesteidzas un vareja pie manis paeiemoties ilgak. Prieeajos redzet katru seju, arT tos, kas iepriekseja reize nebija, ar katru vareju aprunaties, izradTt savu saimnieelbu, uzklausTt, ka parejiem sai dzTvTte iet.. .. Cik maz vajag eilvekam - pa reizTtei tikties ar saviem likte~biedriem , aprunaties, dalTties pieredze... un eik daudz tas tomer dod.

Tagad, rosoties ikdienas majas darbos, sirdi silda atmi~as, atkal un atkal ateeroties brTnis~Tgos tiksanas brTzus. ~oti tieu, ka tadi bOs vel.

MTls paldies manai NedzirdTgo biedrTbai un visiem nedzirdTgajiem valmieriesiem, kas neaizmirst veeos un vientulos! Paldies arT no Veltas Skinkes, kas d~Tvo netalu no manis. ' "

Va/miera /ie/i, mazi, veci,jauni vienmer kopa: svetkos, darba, savas un citu mails...

Draudzlbas stasts Uga Paunina

Pirms gada janvari Raina skolas kustfbu teatra trupa viesojas'Slovakija, kur piedalijas 3. starptautiskaja kultO.ras festivala. Tur iepazinas slovaku puisis Peters Poloks un latviesu meitene Alise Vevere. Vit;li labpriit pavestija "KS» '/asitiijiem savu draudzibas stiistu.

lepazisanas Peters: Siovakija esmu iesaistTjies dar

ba sabiedriska organizaeija EFEETA, kuras mer~is veieinat plasaku informaeijas un starptautisko kultOras sakaru apmai~u. Pie- . dalljos arl III kultOras festivala darba, un tiesi festival a laika satiku Alisi. Sl daila latviesu meitene uzreiz man iekrita acTs un sirdT.

Alise: ArT es, var teikt, iemTlejos Petera no pirma aeu skata.

( )Pardomu brldl

pats velesies macities, pilnveidoties sava amata, ka sapratisies ar eiJvekiem, darbiniekiem.

Tikai ceru, ka A.Pavfins mils nepametls pavisam. 1a arf ne ka prezidents, tad ka kolegis, biedrs, projektu vaditajs mums vel daudz ko palfdzes ar savu bagato pieredzi.

Baidos, ka tada cilveka, kas strada ar tik fielu atdevi, no visas sirds un dveseles, mums vairs nebils. £s vil)u uzskatu par CiIveku ar fielo burtu - prot ar visiem parunat, gudri virzft milsu lietas, lai nepafiekam mafil)a neieveroti. Labus pamatus iiveidojis saja LNS griltaja laika. Paldies prezidentam!

Lai veicas jaunajai vadfbai un lai ta veido labu sadarbfbu ar visam biedribam. Tad darbs veiksies.

OZINTRA HERBST£, Smiltene Man !oti lei, ka aiziet lidzsineja savie

nfbas vadfba. Varelu krist ee!os un filgt, tai pafiek savas vietas, jo visi darbi taeu veicas, dzive iet uz augsu arf savienfba kapec vajadzigs veikt sadus eksperimentus?

Arnolds Pavfins miisu aeu priekSa nosirmojis, fielD darbu nastu nesot. Tomer redzu, ka vil)S vel jauns, mols, radoss. Tik daudz paveicis - parkartosanas, remonti, projekti, visadas brauksanas, piedalisanas dalados lielos pasakumos, finansu nodrosinasana.. . Vai to visu spes vil)a pecgajeji? Atturos no kadiem parsteidzigiem secinajumiem -Iai nu ta biitu!

Vienu gribu teikt, ka nedzirdigie eilveki gaida no saviem vaditajiem jebkura Iimenf sirsnibu, iejiitlbu, tabu vardu un paeietibu uzklausot, skaidrojot, pamaeot. Asumi, pavirsa attieksme, neuzmaniba vil)uS apvaino. To gribetu likt pie sirds visiem prieksniekiem, dzirdigiem un nedzirdigiem, - jebkura amata miisu savienibfJ.

SANDRA SERENOVSKA, Rezekne Neredzu Arnolda Pavlina vieta kadu

citu. 1a vil)s aizies no milsu savienibas, tas biis liels zaudejums visai organizacijai. Te nay svarigi - dzirdigs vai nedzirdigs.

Te svarigi, lai ciJveks biltu sava vieta un spetu tikt gala ar lieliem uzdevumiem un ari parbaudijumiem, kas miis vel gaida nakotne saja sarelgnaja laika.Lai Dievs mums palidz kongresa piel)emt pareizos lemumus un izdarit isto izveli!

LAIMA KARLtTREMA, Kuldiga Tiesam nesaprotu, kapee LNS peksl)i

vairs nevar vadit dzirdigs cilveks, ja vil)s prot zimju valodu, nacis no nedzirdigo gimenes utt. ..

~______________________~2~3~J~UI~ij~a_-~LN~S~16~._k_o_n~g_re_5_5________________________

( Pardomu brldl ) Uzskatu, ka tik tiela organizacija ja

vada cilvekam ar augstako izglitibu, perfektu rakstit un runasprasmi, zinosu Iikumdosana, psihologija, .pozitivu attiecibu veidosana starp cilvekiem.

Nu nav vel tada miisu vidii! Velesanas tagad biis ka laimes spele - nobalsosim un ceresim: biis tads, kas cienis, uzklausis, sapratis, macis... Kam pietiks gudribas, pacietibas, energijas, sirds milestibas prieks mums visiem?

ALEKSANDRS LIN/1ft Riga Ja Iidzsinejais prezidents nolemis at

teikties no LNS vadibas, mes nevaram viru piespiest. Galavardu, protams, teiks kongresa delegati balsojot, bet es saku paldies prezidentam - tik daudz stradajis LNS, ne tikai saglabata, bet nostiprinata. Varbiit patiesam viram taisniba, ka turpmak vadi-. tajam jabot no nedzirdigo vidus. Mums ir cilveki ar pieredzi -1.lmmure, E. Vorslovs. Par citiem nemaku spriest, nepazistu.

leveletajam prezidentam novelu nenobities no pienakumiem un atbildibas, stradat, cik speka un gudribas pietiek. Biis griiti, bet pamats ir un ari paraugs, kuram /idzinaties. Nedzirdigo organizacija javada nedzirdigam cilvekam.

EL VIRA ELKSNE, LNS Goda

biedre, reiisore

Oivas problemas man; satrauca, lasot "Kopso/i». Tajas dalos, rakstot so vestuli.

«Ritausmu kids gribot pirkt» par bezkaunigi smiek/igu cenu. Lai ari griiti dzivojam, savu kultiiras namll nedrikstam pardot, ta iznicinot visu tllrpmako kultiiras dzivi. Latviesiem ir paruna: nabadzibas de! jau neies lepnibu zaudet. Biisim lepni un drosi par to, ka katra diena biis gaisaka un miiSll bern; dzivos labak, bez griitibam.

Prezidents A.Pavlins atkapjas no amata. Lai ari kas naktu vira vieta, dzirdigs vai nedzirdigs, nekas viru aizstat nespes, jo tas darbs, ko Pavlins paveica politisko parvertibu laika, ir nenovertejams.

Kamer miisu sabiedribai vel ir tik nepareiza izpratne un vertejllms par nedzirdigo citveku dzivi un biitibu, LNS vadiba nepieciesams gara specigs, augsti izglitots, ar lielu pieredzi apveltits citveks.

f~~~~;:~S stasts Vi~s man s~ita vTriesa ideala iemieso

jums, - cilveks ar humora izjOtu, uzmanTgs, reize vienkarss un uzreiz tik tuvs, tik labi speju ar vi~u saprasties.

Skirsanas , Peters : Abi bijam bedTgi , kad Alise de

vas prom uz Latviju. SolTju drTzuma atbraukt ciema pie savas meitenes, pie "princeses Alises", ka vi~s saka. Tacu tas tik drTz nesanaca dazadu apstak!u de! .

Alise: S~iroties Tpasi dzili izjutu , ka Peters ir mans cilveks, pats labakais visa pasaule. Tapec s~irsanas bija skumja. Tomer ticeju un gaidTju, ka vi~s atbrauks. Pagaja bez vi~a mana jubileja, KuldTgas festivals, izlaidums - neka. Bet augusta - viss izmainTjas, vi~s ieradas! Biju tik savi!~ota , ka trOka vardu , lai izteiktu savu prieku par to, ka mans puisis tureja doto solljumu.

Tiksanas Peters: MTiestTba ir svarTgakas jOtas,

kadas vien var bOt. Tapec, daudz nedomajot, pie pirmas iespejas devos tai pretT uz Latviju.

Protams, reize vajadzeja apsvert arT citus jautajumus: ka, no ka un kur dzTvot savas uzturesanas laika saja man svesaja zeme. Analizeju dazadus apstak!us - kas sakrTt, kas ats~iras mOsu abu zemes. Mums Siovakija ir milzTgi kalni, seit - jOra. Ir atS~irTgas tradTcijas, edieni, kultOras iezTmes.

Un tomer - te es iepazinu daudz interesantu cilveku un vietu, atradu kopTgo, kas mOs vieno, nevis s~ir. Ar Alisi bijam JOrmala, Valmieras skola, Nacionalaja Opera, LNS mTtne, Kongresa nama koncerta utt.

Ce/ojums'u~

piramidam

Juzefa Makejeva

Neliela piecu draugu kompanija ziema sadomajam doties uz Egipti. Veletos padalities iespaidos par so ceJojumu un ieteikt to arT citiem.

Lidojums notika no Vi!~as, un kopa ar viesnTcu tas katram izmaksaja 200 latu par desmit dienam lepna viesnTca ar loti labu edinasanu divreiz diena pie zviedru galda.

Laici~s ka uz pasOtTjuma - saulains un silts, ap +25 0 C diena, bet vakaros vesaks. No rTta peldejamies, sau!ojamies, bet pecpusdiena kaut kur braucam.

Par ekskursijam maksajam atsevis~i, un tas nebija dargi. Braucam, kur vien paspejam : uz Kairas piramTdam, ar kugi pa Sarkano jOru, ar motociklu pa tuksnesi u.c.

lepazinos tuvak ar rainiesu kustTbas teatra iestudejumu. Diezgan daudz laika pavadTjam izklaides kopa ar Latvijas draugiem. Man palikusas visjaukakas atmit;las par so laiku. VarbOt iz~emot vienTgi klimatu -Siovakija ir daudz siltak neka Latvija.

Abi Siovakija Un ta sopavasar Alisei nacas izlemt

vai laist Peteru majas vienu vai doties vi~am ITdzi. MTiestTba teica «ja" prombrauksanai. Tagad Alise megina iedzTvoties Siovakija, iepazTt so skaisto zemi un tas !audis. Tas nay grOti, ja blakus mT!s, pats mT!akais cilveks. Alise stastTs turienes nedzirdTgajiem jauniesiem par Latviju tas kultoru , vesturi, saviem draugiem un vi~u rosTSanos un iecerem.

Pardomas Peters parliecinajies, ka Latvija nedzir

dTgajiem grOtak atrast darbu, un tas ir loti nopietns s~erslis - ka iztikt, dzTvojot Latvija.

Alise skumst pec dzimtenes, bet vi~u loti mTIi uz~ema gimene Petera vecaki . Jauniesi vel nay izvelejusies mTtnes zemi . DzTvosim, izvelesimies - ta vi~i doma. +

Interesanti bija verot egiptiesu ikdienu, sadzTves kultoru, attieksmi pret IOristiem. Ka jau dienvidu tautai pierasts, cilveki laipni, smaidTgi, nesteidzTgi. Visas darbavietas - uz ielas, viesnTcas, veikalos, kafejnTcas - strada vTriesi. Sievietes laikam vairak pa maju, iziet tikai iepirkties. Parsteidza liela viesmTlTba - katru rTtu saklata gulta un konfekte uz spilvena, sTkums, bet patTkami.

MOsu grupi~a bija vajdzirdTgs ce!abiedrs, vi~s mums tulkoja, skaidroja. Velak jau apkalpojosais personals Tpasi saka par mums rOpeties, vienmer apjautajas, vai viss ir kartTba, jo mOsu draudzTga, zestikulejosa grupi~a visiem iepatikas.

Planojam arT sogad kaut kur doties. lesakam arT citiem sadu variantu sarunat kopa lielakai grupai, jo tad firmas dod atlaides un sanak letak. Tagad iespejas ir, tapec japlano, jastrada un jakraj naudi~a citam ekskursijam. +

--

________________________~2~3~i~u~ly~ ~-a~-~L~NS~1~6.~k~o~n~g~re~s~S~____________________ ~

niecTbas pakalpojumus. leverojot slove~u pee manam domam, tads vel dazus( Sporta dzive ) tradTcijas, preH Mca sagaidTtaji ar sals- gadus biltu jagatavo no nedzirdigo vidus.

maizi nacionalos terpos. Mans novelejums - kongresa apdomigi un mierigi, bez personiskiem stridiem izlemt visus svarigos jautajumus.

Un vel - lai Oievs dod ari turpmak izturibu, veselibu, darboties gribu kada joma LNS laha abiem Ildzsinejiem LNS vaditajiem: Marutai - ka gaisai dveselei un Arnoldam - ka smagas nastas nesejam, kas nav taupljis ne laiku, ne speku, LNS dzivi labaku darot.

Lidzjiilillas 'if

Lai sapnis balls vil)a dveseli aija,

Un klusais miers ar saviem sparniem sedz.

MOsu Tukuma grupa nu atkal par vienu

biedru mazak... Ar visdzi!ako IidzjOtibu

sirdl skumju brldl esam kopa ar Veltu Cap

liginu un piederlgajiem, vlru ALBERTU

CAPLIGINU mOzlba pavado!.

'if Nepusal, auksli veji, Lai gut mana mamulil)a. Mana mila mamulina Saldu miegu aizmigusi. Visskumjakaja dzlves bndl esam kopa ar Eriku un Mariti RiekstiQiem, mati, vlramati zemes klepl guldo!.

Tukuma nedzirdigie 'if

Pieminam mOsu biedri

ALEKSANDRU BLE~I

1910.31. VII- 2005. 02.VI

Rigas biedrlba

'if 94 gadu vecuma mirusi viena no vecakajam Rigas biedrlbas biedrenem ALEKSANDRA BLEKIS. Izsaku IldzjOtibu mazdelam DZintaram, kurs Ildz pedejai stundai rOpejas par savu vecmamiQu, veltot viQai patiesu mllestibu, sirds siltumu un gadlbu.

Sarmile Semiote

'if Klusiem so/iem mamulil)a Muia durvis aizverusi. Izsakam dzilu IldzjOtlbu ELMARAM CIELAVAM, mamiQu aizsaule aizvado!.

RSK "NS"

'\i' Izsakam dzilu IldzjOtlbu DZINTARA LUKSAS dra~giem, tuviniekiem par viQa peksQo aiziesanu mOziba.

Nedzirdigo jauniesu un vil)u draugu organizacija " Efraims"

'\i' Cik grilli sobrid licel, Ka nevares vairs rit Tev labadienu saci! Un majas sagaidit. Izsakam IldzjOtibu piederlgiem, DZINTARU LUKSU mOzlba pavadot.

Immuru gimene no Valmieras

Starrptautiskajasaha tUfoira Slovakija'

Marina Artjomova 21. - 26. junijam Slovakija Piestany

pi/seta notika 17. Eiropas nedzirdigo saha klubu komandu cempionats. _

No Latvijas piedalijas saha kluba "SaDa" komanda 4 cilveku sastava: M.Artjomova, A.Kamars, J.Mesters un E.Kluss.

Pirms stastu par sacensTbu vietu un norisi , velos pateikties mOsu sponsoriem, ar kuru atbalstu bija iespeja piedaiTties saja pasakuma. Un

-

-----'

tie bija: Hjam velas ,Aviokompanija vakara stun

Czech das. NeraAirlines, das arT vele

sanas ie. SIA "Orions Celtnieclbas griezties ka

.kompanija», da veikala

tur bija HraSIA "Joker

Ltd.)), SIA sauna. Tas «GuntiQa», viss ietekme

SIA "Mineral ja sacensTbu - Transrezultatus .

Servis». Komanda kopuma ieguvaTa nu fas

ir, ka mOsdie

nas ar sporta mTiesHbu un entuazismu vien

nepietiek. Ir vajadzTgs arT materialais no

drosinajums.

Sa~emot uzaicinajumus piedalTties cempionata, steiga nacas meklet sponsorus, kartot dokumentus, kas saistlti ar izbrauk5anu. Vienlaikus says pamatdarbs arT javeic. Lietas nokartot daudz palTdzeja A.Kamars un A.PriedTtis.

SacensTbu vieta - kada sTs lielpilsetas kOrortpilsetas arstniecTbas iestade za!umu un klusuma zona, kur masTnam iebraukt liegts. Skaista vieta, visapkart kalni. Daudz iebrauceju arzemnieku, kas izmanto arst-

Jaunie ta/anti pu/cejas VillJa Gatis Dunajevs

No 21. junija IJdz 26. junijam Lietuvas galvaspilseta Vi/Qa risinajas basketbola nometne berniem ar dzirdes traucejumiem.

Nometni rTkoja Lietuvas NedzirdTgo

Taiak iepazTstoties, sacensTbu rTkotajos izbrTnu radTja mOsu atteiksanas no vi~u piedavatas viesnTcas. Parvarejam neveiklo situaciju un paskaidrojam, ka esam interneta atradusi un rezervejusi savam finansialam iespejam atbilstosu viesnTcu . Ta velak izradTjas loti skaisti iekartota, prieks mums karaliska, tikai 10 minOsu gajiena no sacensTbu vietas.

SacensTbas piedalTjas 16 valstu komandas. Speles risinajas divas to res - rita puse un pecpusdiena.

Citu valstu komandas pavadTja treneri, komandu parstavji un rezervisti. Mums nacas iztikt bez visa ta.

MOsu labsajOtu slikti ietekmeja arT strauja klimata mai~a lidz pat + 30° C karstu-mam. Radas nogurums. Pilsetas

apskatei vel

13. vietu.

SacensTbas bija organizetas augsta IimenT no sakuma ITdz beigam. Tapec visuma bijam loti apmieri_nati. Guvam jaunu pieredzi un draugus.

Starp citu, komandai no Anglijas brauciens sagadaja uztraukumus. Vi~u lidmasTnas tehniskajas ierTces iekluva lidojosi putni. Nacas atgriezties atpakal un parsesties cita lidmasfna. Tapec anglu sahisti sacensfbas ieradas ar nokavesanos.

Sacensibu fotografijas var ap/Dkot roajas /apa: www.ect2005deaf.chess.sk

sporta federacija sadarbTba ar starptau tiskas Nedzirdfgo basketbola federacijas mltnes zemi - Zviedriju. Pateicoties LNSF rastajam atbalstam, personTgi Varim Strazdi~a kungam, iespeja savu varesanu apliecinat radas arT Latvijas jaunajiem censo~iem. Kopa ar Valmieras skolas parstavi (K. ~ikuru) tika izveidota septi~u cilveku komanda, kuru pavadTja divi treneri , 5T raksta autors un I.Kraze. RTgas skolu par..

http:www.ect2005deaf.chess.sk

uu~__________________~2~3~.'~-U~Ii~ja~~L~N~S~1~6~.=ko~n~g~r~es~s~________________________ Jaunie ta/anti. .. Siikums 7. /pp. staveja G.Vicinskis, K. Polis, K. Legzdins, ka ari tris meitenes: Oz. Ka'lna, L. Locmele un J. Mitenberga. Vi~i visi ar apzinigo attieksmi pret treni~u proeesu izpelnijas treneru ieveribu, tapee ari vi~us izvirzija braueienam uz nometni.

Bez mOsejiem vel bija atbraukusi viesi no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Zviedrijas, Igaunijas un Lietuvas. Pedeja brTdi atteieas ierasties s~mi, poli un vaciesi.

Nometnes orgkomiteja stradaja visaug stakaja ITmeni, atbilstosi visiem starptautiskajiem normatTviem un prasibam. Ne velti lietuviesi maea Eiropai spelet basketbolu.

Sakuma visi jaunie basketbolisti tika sadalTti tris grupas - kriterijs bija meistaribas ITmenis. DZemma Kalna pieradija, ka vi~a spej ieklOt starp labakajam meitenem, parejie tika iedalTti videja grupa. Katru dienu notika divi praktiskie treni~i sporta zale, plus vel teoretiskasnodarbibas, kuras berniem stastTja par nelabvelTgo dopinga ietekmi uz sportistu organismu, ka ari par musku!u kontrakeijas mehanismu.

No katras valsts tika delegeti divi treneri, pie katras grupas. Vi~ i em bija sagatavots treni~u plans, kuru vajadzeja realizet nometnes laika. I. Kraze stradaja kopa ar igau~u speeialistu, bet raksta autors ar treneri no Krievijas.

Lai ari basketbola valoda ir viena, tacu berni bija spiesti pielagoties eitam treni~u vadTSanas stilam, bet treneri vareja aplieeinat savu varesanu darba ar eitu val stu basketbolistiem, kuri pieradusi stradat pee eitas metodikas. Rezultata

Ipasie sveicieni MAJ{AILASMANEIf

Lai sis sasniegums apliecina jaunus sapl)us un iespejas nakamajam dienam. Lai tas tev veiksmigas!

To Tev, Mara, n ovelam, Daugavpils Pedagogisko

augstskolu beidzot! RB Latgales grupa

Mili, sveicam

Lai nesteidzigs ir laiks lainzes

brizos un ritri aizzib dienas, kas nav laipnas pret jums! To novelam jilsu apa/ajri jubilejri un pievienoja11l dazas dzives gudribas. @ Kas gan no dzives gilts? Jau tas vien, ka bilts... @