permakultūra, dzimtas mājvietu ciematu modelis “ausma”

Permakultūra,Dzimtas mājvietu

ciematu modelis “Ausma”

2012. gada 24. martāPasaku māja “Undīne”

Ginta Cīrule

Permakultūra

Ginta Cīrule 24.03.2012.

Permakultūra:

• pastāvīga lauksaimniecība un kultūra• Praktiska dizaina sistēma ētiskai un ilgtspējīgai

dzīvošanai• “Kultivēta ekoloģija”: Integrēta daudzgadīga augu un

dzīvnieku saimniekošanas sistēma (kurā var iekļaut arī viengadīgos augus) veidota pec dabas parauga

• Produktīva ekoloģiska ainava, kurā attiecības, mijiedarbība, un enerģijas un resursu plūsmas ir svarīgākas, nekā katrs tās atsevišķais elements

(Bils Molisons, 1990)


Permakultūras ētika


Permakultūras principi:• 1. Novērošana un mijiedarbība.

Novērojot dabas procesus varam veidot risinājumus piemērotus mūsu apstākļiem.

Pirms jebkura projekta sākšanas noskaidro vietējos apstākļus un resursus.

• 2. Notvert un uzkrāt enerģiju.

Izveidojot sistēmas, kuras ir spējīgas uzkrāt resursus, kad to netrūkst, varam tos izmantot trūkuma periodos.

Izmanto enerģiju, kuru mums visiem sniedz brīvi pieejamie avoti – vējš, saule un ūdens. Tver īsto mirkli tās iegūšanai.

• 3. Iegūt ražu.

Pārliecinieties, ka iegūstiet vērtīgu atalgojumu no ieguldītā darba.

Projektējot jāparedz raža un tās novākšana, kas palīdz saglabāt sistēmas stabilitāti.

• 4. Pielietot pašregulāciju un pieņemt atsauksmes, atbildes, reakcijas.

Mums ir jāpārtrauc to sistēmu darbība, kuras nestrādā efektīvi.

Projektā iesaistītajām pusēm jāļauj izteikt savas domas. Plānos jāiekļauj izvērtēšanas un attīstības iespējas.

• 5. Izmantot un novērtēt atjaunojamos resursus un pakalpojumus.

Pēc iespējas izmantojiet dabas bagātību, samazinot neatjaunojamo resursu īpatsvaru.

Strādā ar esošām aktualitātēm un projektiem, samazinot atkarību no izsmeļamajiem resursiem.


• 6. Neražot zudumus un atkritumus.

Izmantojot visus pieejamos resursus varam nodrošināt, ka nekas neiet zudumā.

Jāveido nelieli materiālu un enerģijas aprites cikli, kas pamazām aizstāj līdzšinējos globālos, neefektīvos ciklus.

• 7. Plānot no mustura/dizaina līdz detaļām.

Varam novērot musturus dabā, uz kura bāzes veidot mūsu dizainus, pēc tam tik vēršoties pie detaļām.

Centies izmantot dabā un sabiedrībā novērojamus modeļus. Piemēram, energopatēriņa samazināšanas plānošana – stratēģiskā, kā arī mikro līmeņa.

• 8. Integrēt nevis dalīt.

Novietojot lietas pareizās vietās, to starpā veidojas attiecības, un tās savstarpēji atbalsta viena otru.

Veicini visu iesaistīto pušu savstarpējo sadarbību.

• 9. Izmantot sīkus un lēnus/pakāpeniskus risinājumus.

Mazas un lēnas sistēmas ir vieglāk uzturēt, kā lielākas, pie tam tās efektīvāk spēj izmantot resursus un veido ilgtspējīgākus risinājumus.

Atceries teicienu: “Lēnāk brauksi, tālāk tiksi”. Izmanto vietējos resursus un sāc ar maza mēroga projektiem.


• 10. Izmantot un novērtēt daudzveidību.

Daudzveidība mazina mūsu neaizsargātību pret dažādiem draudiem un lietderīgi izmanto apkārtējās vides īpatnības.

Atceries teicienu: “Lēnāk brauksi, tālāk tiksi”. Izmanto vietējos resursus un sāc ar maza mēroga projektiem.

• 11. Izmantot un novērtēt robežjoslas/malas.

Robežās starp sistēmām notiek visinteresantākās lietas, tur bieži ir lielāka daudzveidība, un vairāk produktīvu elementu.

Sistēmu robežjoslām raksturīga daudzveidība un dinamiskums – šeit vērojami visinteresantākie procesi un lielākā ražība.

• 12. Radoši izmantot un reaģēt uz pārmaiņām.

Varam labvēlīgi ietekmēt pārmaiņas vērīgi tās novērojot, un iejaucoties pareizā mirklī.

Saglabā vīziju atvērtu, aktīvu un radošu – neiesaldē to un nepārstāj to attīstīt. Ieraugi iespējas līdzdarboties pārmaiņu procesos.


Principi praksē• Sektori.

Saimniecības plānošana ārējo enerģijas avotu (vēja, saules) virzībai un efektīvai izmantošanai.


• Zonas.

Elementu izvietojums saimniecībā ir atkarīgs no to nozīmes, prioritātes, un to apmeklējuma biežuma.


• Elementu daudzveidība.

Katru funkciju (piemēram, ūdens ieguvi) pilda vismaz divi dažādi elementi.

• Funkciju daudzveidība.

Katrs saimniecības elements (augi, dzīvnieku novietnes, ēkas) ir novietots tā, lai tas pildītu vismaz divas funkcijas.

• Relatīvais izvietojums.

Katra dizaina sastāvdaļas optimālā darbība ir atkarīga no tā pareizās atrašanās

vietas.


• Musturi.

Izvietojums, kāds atrodams dabā, kas veicina resursu plūsmas un dažādu elementu labvēlīgu mijiedarbību. Musturi ir visu „dabas dizainu” pamatā.


• Robežjoslu palielināšana/ optimālā izmantošana:

Robeža starp divām ekosistēmām ir vismaz 30 procentu resursos bagātīgāka nekā katra ekosistēma pati par sevi


• Vertikālā plānošana

Aplūko saimniecību profīlā/ šķersgriezumā, ievērojot relatīvos paaugstinājumus, lai izlemtu par dažadu elementu izvietojumu.

• Daudzveidība.

Tas nenozīmē tikai vairāk „lietu” vai elementu saimniecībā, bet gan starp-elementu funkcionālo saišu daudzumu. Piemēram „augu ģildē” dažādu elementu saskanīgā mijiedarbība.

• Bioloģiskie resursi.

Kad vien iespējams, izmantojam augus un dzīvniekus saimniecību un ekosistēmu darbu veikšanā, tādejādi taupot enerģiju.

• Enerģijas ciklēšana.

Cenšamies novērst vielu un enerģijas noplūdi ārpus saimniecības, tā vietā veicinot resursu ciklu izveidi


• Dabiskā secība/pēctecība un evolūcija.

Lai veicinātu kultivētas ekosistēmas virzību uz stabilitāti un pastāvīgumu, varam plānot augu un dzīvnieku secību īstermiņa, vidēja, un ilgtermiņa labumam


• Permakultūras ētika:

– Gādāšana, lai visi dabas cikli turpinās un vairojās.– Gādāšana, lai visiem cilvēkiem būtu pieeja resursiem, kuri ir nepieciešami viņu iztikai.– Gādājot par pašu vajadzībām, varam arī saudzēt resursus citiem, tādējādi īstenojot savus ētiskos principus.


• Tas par permakultūru,...

... bet tālāk būs nedaudz par Latvijas Dzimtas Mājvietu Biedrību un tās šī brīža darbību.


Latvijas Dzimtas Mājvietu Biedrība

Vēsture

Oficiāli esam kā biedrība kopš 2011. gada 1. septembra.

Biedri – šobrīd 8, bet ierobežojumu nav. Visbiežāk satiekamies Rīgā.

Aktivitātes:• sarunas par dabu, cilvēkiem, dažādiem ar ekoloģiju saistītiem tematiem

un pasākumiem,• saskarsme ar domubiedriem – gan pasākumos, gan sapulcēs, gan –

apmainoties ar pieredzi,• sadarbība ar Ikšķiles Pārmaiņu pilsētas iniciatīvu, apvienību

“Ekociemati” u.c.,• Projekta “Dzimtas mājvietu ciemata modelis “Ausma”” izstrāde un

apspriešana.

Mērķis un misija

• Latvijas Dzimtas Mājvietu biedrības misija ir palīdzēt cilvēkiem, kas dzīvo vai gribētu dzīvot Dzimtas mājvietās un to ciematos, īstenot savas ieceres.

• Latvijas Dzimtas Mājvietu biedrības mērķis ir veicināt Dzimtas mājvietu un to ciematu veidošanos un idejas attīstību Latvijā.


Daži jēdzieniDzimtas mājvieta

Dzimtas mājvieta – teritorija 1 – 1,5 ha lielumā, kuru plānojis, iekārtojis un apstādījis cilvēks vai ģimene, kas šajā teritorijā dzīvo un saimnieko ar nodomu to turpināt arī nākamajās paaudzēs. Dzimtas mājvieta ir minētā cilvēka vai ģimenes īpašumā un tai ir mantošanas tiesības. Dzimtas mājvieta un uz tās esošais nekustamais īpašums nav pakļaujams kredītsaistībām, kā arī to nedrīkst ieķīlāt.

Dzimtas mājvietu raksturo:• unikāls, attiecīgajam cilvēkam vai ģimenei pielāgots plānojums un iekārtojums;• vismaz 50% teritorijas aizņem mežs;• teritorijā ir dabīga vai mākslīga ūdenskrātuve;• augļu un sakņu dārzs, kas var būt integrēts meža teritorijā;• dzimtas koku, radinieku piemiņas koku stādījumi;• permakultūras principu pielietošana teritorijas projektēšanā;• teritoriju norobežo dzīvžogs;• zemes gabalā izmanto bioloģiskās un ekoloģiskās augu aizsardzības un kopšanas metodes.


Dzimtas mājvietu ciemats

Dzimtas mājvietu ciemats – ekociemats, kurā izvietotas 30-300 Dzimtas mājvietas un apdzīvotai vietai nepieciešamā infrastruktūra

Dzimtas Mājvietu

ciemata

raksturojums


Projekts “Ausma”

Visu Dzimtas Mājvietu ciemata modeļa “Ausma” izstrādes procesu īsāk mēdz dēvēt par projektu “Ausma”. Tas sevī ietver gan modeļa apspriešanu, gan dažādu plānojuma variantu tapšanu, balstoties uz modeli, gan mērķtiecīgu darbību, lai to pilnveidotu un realizētu kaut vienā Latvijā esošā, pastāvošā un stabilā ciematā.

Dzimtas mājvietu ciemata modelis “Ausma”

Dzimtas mājvietu ciemata modelis ir vīzija par labāku nākotni Latvijai. Tie ir ciemati, kuros dzīvojošie cilvēki ir nodrošināti ar visu nepieciešamo pilnvērtīgai, cilvēka cienīgai dzīvei. Pareizāk sakot, šajos ciematos cilvēkiem ir radīti apstākļi, lai ikviena ģimene varētu sevi nodrošināt pati, kļūstot par savas laimes kalējiem. Ne tikai nodrošināt savas pamatvajadzības, bet arī augt, attīstīties un pilnveidoties mums nepieciešams gan individuāli, gan kā sabiedrībai kopumā – ar šādu domu esam radījuši šo modeli.

Modelis ir veidots tā, lai atbilstu pastāvošajai LR likumdošanai un normatīvajiem aktiem un būtu īstenojams mūsdienu apstākļos.

Modelim nav autortiesību.


Dzimtas Mājvietu ciemata modeļa mērķi


Projekta “Ausma” mērķauditorijas

• Jaunie pāri.

• Ģimenes ar bērniem.

• Aktīvi jaunieši.

• Uzņēmēji.


Pārsteigums...


Paldies!

Šis zīmējums tapa, kad mācījos 5. klasē. Toreiz vēl nevarēju iedomāties, ka kādreiz

tikšos ar tik daudziem labiem cilvēkiem. Paldies visiem!!!


permakultūra, dzimtas mājvietu ciematu modelis “ausma”

Documents