pievienošanās eirozonai: mednis kokā vai zīle rokā?

Eiro – Mīti un RealitāteLatvijas ieguvumi un zaudējumi

no dalības eirozonā

Vilnis ZakrevskisM. Econ., Dipl. Eng.

http://www.makroekonomika.org

Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.

Nacionālie mērķi jeb Diskusijas ietvars

Ko Gribam Sasniegt?“Kad cilvēks nezina, kurā ostā viņš vēlas

nonākt, nekāds vējš nav ceļavējš.” — Seneka

Suverenitāte un iespējas pašiem kopt savu zemi in attīstīt savu valsti?

Gaidīt, ka labklājību iedos kāds cits?


Ekonomikas augsmes loma

Ekonomikas augsmeEkonomikas augsme

VESELĪBA, IZGLĪTĪBA, MATERIĀLĀ LABKLĀJĪBA, KULTŪRA, VIDE, U.C.

Valsts un sabiedrības sociālā un politiskā attīstībaValsts un sabiedrības sociālā un politiskā attīstība

Barro

Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.

Ekonomikas Augsmes Pamatfaktori

Izlaide, Y

Fiziskais kapitāls, K

Darbaspēks, L

Cilvēkkapitāls, H

Veselība

Izglītība

Produktivitāte, ATehnoloģija jeb zināšanas

Efektivitāte

Pamatfaktori


Ilgtspējīgas straujas izaugsmes ietvars

Globālās ekonomikas izmantošana

Augsts Uzkrājumu un

Investīciju līmenis

Tirgus kā resursu

izvietotošanas mehānisms

Makroekonomiskā stabilitāte

Pārvaldība un

līderība

Avots: Autora kopsavilkums no The Growth Report, Strategies for Sustained Growth and Inclusive Development, Commission on Growth and Development, 2008 The International Bank for Reconstruction and Development / The World Bank.


Izaugsmes ietvars: S & I

Augsts nacionālo uzkrājumu SD un investīciju ID līmenis, kam nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide


Augsts Uzkrājumu un

Investīciju līmenis

Tirgus kā resursu izvietotošanas

mehānisms


Pārvaldība un līderība


Izaugsmes ietvars: Globalizācijas izmantošana

Paņemt zināšanas un pārdot precespasaules zināšanu pārņemšana un attīstīšana, un preču un pakalpojumu eksports


Augsts Uzkrājumu un Investīciju

līmenis


mehānisms




Izaugsmes ietvars: Tirgus un Konkurence

Tirgus kā resursu efektīvas izvietošanas priekšnoteikums –valsts noteiktu spēles noteikumu ietvaros, nevis “Briseles gudro” izstrādātie septiņgadu plāni



līmenis

Tirgus kā resursu

izvietotošanas mehānisms




Izaugsmes ietvars: ME stabilitāte

ME stabilitāte – spēja nodrošināt prognozējamu ME vidi, t.sk. atbildēt uz ārējiem šokiem



līmenis


mehānisms




Izaugsmes ietvars: Valsts pārvalde

Godīga un gudra valsts pārvalde – fokusēta uz valsts stratēģiskajiem mērķiem, t.sk. aizsardzību no ārējiem tīkotājiem, konkurētspēju veicinošiem spēles noteikumiem, tekošā konta līdzsvarošanu un cilvēkkapitāla noturēšanu.



līmenis


mehānisms




Vismaz trīs vaļi

I. Eiro un Valsts Kredīteitings

II. Eiro un Investīcijas

III. Eirozonas Stabilitāte


I. Eiro un Valsts Kredītreitings


Kā var nesolītTM - Vienotība & Co Ltd.

LB:

o “Latvija ietaupīs 900 miljonus eiro 10 gadu laikā”

o “ Ietekme uz Latvijas kopproduktu no 2014. līdz 2020. gadam ir lēsta kā papildu 8 miljardi eiro”

o “Līdz 2020.gadam papildus 33 tūkstoši darba vietu”


Eiro un valsts kredīteitings

o Valstu izlase nav statistiski nozīmīga

o Aplūkotais periods – viens gads

o Valstis pievienojās eirozonai dažādos laikos: Slovēnija 2007., Kipra un Malta 2008., Slovākija 2009., bet Igaunija 2011.gada janvārī - dati nav salīdzināmi

o Eirozonas krīze sākās 2009.gada beigās.

Vai šāda analīze ļauj dot ticamu prognozi 10 gadiem?


LB izpratne par tautsaimniecības attīstību



Kredītreitingu pārmaiņas pirms un pēc valsts iestāšanās eiro zonā

Avots: Bloomberg



Suverēnu (valstu) kredītreitinga sistēma

Avots: How We Rate Sovereigns , Standars &Poor’s, March 13. 2012

Politiskais vērtējums

Monetārais vērtējums

Fiskālais vērtējums

Ārējais vērtējums

Ekonomiskais vērtējums

Politiskais un Ekonomiskais profils

Elastības un Veiktspējas profils

Valsts indikatīvais reitinga līmenis

Ārkārtas korekcijas koeficienti

Nulle līdz divu pakāpju pacēlums

Valsts kredītreitings ārvalstu valūtā

Valsts kredītreitings vietējā valūtā

S&P


Eiro un valsts kredīteitings: Standard &Poor’s

1 - Avots: How We Rate Sovereigns , Standard &Poor’s, March 13. 2012

Pieci valsts kredītriska analīzes pamafaktori1:

Institucionālā efektivitāte un politiskie riski

Ekonomiskā struktūra un izaugsmes perspektīvas

Ārējā likviditātes un starptautisko investīciju bilance

Finanšu darbības rezultāti, elastība un parādu nasta

Monetārā elastība


Eiro un valsts kredīteitings : Ko rāda Fakti

Ilgtermiņa procentu likmes (Dec-2012)

1 –-Novembris, OECD; 2 – ECB dati

Avots: OECD un ECB datu bāzes (uz 17/01/2013)

Eirozonas valstis 4.19

Grieķija17.201/ 13.332

Portugāle 8.321 / 7.621

Itālija (BBB+) 4. 45

Malta (A-) 3.882

Īrija 4.431 / 4.672

Spānija 5.34

Slovākija 4.141 / 3.922

Somija 1.59

Vācija 1.30

Ne-eirozonas valstis 3.40

Islande 6.04

Polija 3.88

Latvija (BBB) 3.242

Bulgārija (BBB) 3.442

Apvienotā Karaliste

1.84

Dānija1.111 /

1.072

Čehija 2.12

Zviedrija 1.51

Šveice 0.531


II Eiro un Ārvalstu Investīcijas


Investīcijas (Kā var nesolītTM)

LB:

o “Ieviešot eiro, Latvija varēs labāk piesaistīt investīcijas un aizņemties naudu attīstībai.

o “Pieaugs arī uzņēmēju iespējas piesaistīt naudu kapitālam. Viņi daudz aktīvāk varēs izmantot citviet attīstītajās valstīs plaši izmantotās finansējuma piesaistes iespējas caur akciju un obligāciju tirgiem.”

o Ievērojamu investīciju pieplūdumu pēc eiro ieviešanas apliecina Igaunijas piemērs.”


Eiro un investīcijas: Igaunijas ekonomista skats

Avots: Hadro Pajula, AmCham Outlook – The road to the Euro. Nov 28, 2012


On the course to oblivion

Hardo Pajula

Tõnu ViikProfessor of Philosophy at Tallinn

University

Tõnu Viik has in his recent article highlighted some of the key issues which have started to electrify the country.• The failure of the utopian dreams nur- tured during the singing revolution about the achievability of the Nordic- style welfare state is not yet widely acknowledged but is slowly sinking in.• The adoption of the euro has revealed ruthlessly the huge gap between living standards between Estonia and the Eu- ropean core.• More importantly, convergence has turned out to be a historical happen- stance rather than a natural law as it has been often regarded – ie the gap may be there to stay.


Concluding remarks

Juku-Kalle RaidMember of the Parliament

“Estonian state is a very expensive language club.”

• The most significant effect of the euro adoption has been better visibility in all directions.• It is of course impossible to isolate the impact of the common currency but it seems to be fair to conclude that a sense of disappointment is setting in.• The major cause of disenchantment is the measured realisation that the welfare gap with Europe is not about to close any time soon.• The roots of the divergence – if it ever comes to that – lead us to the dismal state of our education industry.• Hence we shall probably have a period of discontent ahead of us, of which the recent grumble is just the beginning.

Hardo Pajula


Šādus igauņus LTV nerāda

“Laiks pirms eiro ieviešanas Igaunijā šķita kā laulību ceremonija, bet pēc tam nonācām gultā ar kaut ko vecu un neglītu. “

Andress Arraks (Andres Arrak)Mainoras Biznesa skolas asociētais profesors


Eiro un investīcijas: EE un LV

Ikgadējās ĀTI Igaunijā un Latvijā (milj. EUR)

2005 2006 2007 2008 2009 2010 20110

500

1000

1500

2000

2500

3000

€1,162

€130

ĀTI Igaunijā ĀTI Latvijā

Avots: Eesti Pank, Latvijas Banka


Eiro un investīcijas: EE

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011-2%

0%

2%

4%

6%

8%

10%

12%

14%

16%

18%

20%

1.2% 1.4% 1.0%2.0%

3.0%1.7% 1.9%

-0.2% -0.4%

0.3%

2.7%1.1%

ĀTI Plūsmas Igaunijā, % no IKP ĀTI plūsmas ražošanā, % no IKP

Avots: Eesti Pank

ĀTI (plūsmas) Igaunijas ražošanā


Eiro un investīcijas: EE

Uzkrātās ĀTI Igaunijas ražošanā

bet ...


Eiro un investīcijas - Ko saka pētījumi?

o Mēs atklājām, ka Eiropas monetārajai savienībai (EMS) nav ietekmes vai arī tai ir vai negatīva ietekme uz ĀTI, un vienotā tirgus lielu pozitīvu ietekmi uz ĀTI.1

o Iepriekšējie pētījumi konstatēja EMS pozitīvu ietekmi, jo tie neievērtēja, ka vienotā tirgus ietekme laika gaitā mainās.1

o Mūsu aprēķini liecina, ka tirdzniecība un ĀTI attiecībā uz monetāro savienību savstarpēji viens otru aizstāj, nevis papildina.1

o Polijai, Latvijai un Lietuvai klātos labāk, neiestājoties EMS tuvākajā nākotnē.2

1 - Flam H., Nordström H. The Euro Impact on FDI Revisited and Revised, 2008. Swedish National Board of Trade2 - Belke A., Spies J. Enlarging the EMU to the East: What Effects on Trade? Discussion Paper No. 3647 August 2008


Eiro un investīcijas: porfeļinvestīcijas

Jan201

1

Mar 201

1

May

2011

Jul 201

1

Sep 201

1

Nov 201

1

Jan201

2

Mar 201

2

May

2012

Jul 201

2

Sep 201

2

Nov 201

2

115%110%105%100%95%90%85%80%75%70%


III Eirozonas Stabilitāte


Eirozonas stabilitāte (Kā var nesolītTM)LB:

o “Eiro ir uzticama valūta. Eiro un eirozona nesabruks”

o “Vairāk darbavietu, lielāka vidējā alga, lielāki budžeta ieņēmumi”

o “Izzudīs valūtas (devalvācijas) risks”

o “Zemākas aizdevumu procentu likmes”

o “Latvija nemaksās Grieķijas parādus!”

o “Eiro garantiju fonds kā apdrošināšanas polise”

o “Starptautiskais (investīciju un uzņēmējdarbības) prestižs”


Eirozonas stabilitāte

Politisks projekts ekonomiskā ietērpā:

Eirozona – pēc ekonomikas attīstības un konkurētspējas ļoti atšķirīgas valstis


Eirozonas pamatproblēmas

o Dalībvalstu konkurētnespēja, un no tās izrierošās

o Fiskālās problēmas – tēriņi pārsniedz nopelnīto– Valstīm, un/vai

– Mājsaimniecībām

o Nav korekcijas mehānismu (emisija, devalvācija)

o Ierobežota darbaspēka mobilitāte

o Nav efektīva attīstības izlīdzināšanas mehānisma

o Valstis atrodas dažādos ekonomiskā cikla stāvokļos


Eirozonas t.i. monetārās savienības aksiomas

o Ilgtspējīga monetārā savienība nav iepējama bez fiskālās savienības.

o Fiskālā savienība nozīmē vienotu visas valstu savienības finanšu pārvaldi

o Fiskālajai savienībai nepieciešama politiska savienība,

o Politiskajai savienībai nepieciešama iedzīvotāju piekrišana

Vai ir pazīmes ka tāda radīsies?


Eirokrātu plānotā nākotne

Van Rompeja "jaunas un patiesas" eiro zonas reformu četri pīlāri:

o integrēta finanšu sistēma -mums nebūs veidot savas bankas tautsaimniecības stimulēšanai

o integrēta budžeta sistēma, cik un kā būs tērēt, investēt un pelnīt lems Berlīzē

o integrēta ekonomikas politikas sistēma,nacionālās intereses tiek aizvietotas ar pārnacionālajām

o demokrātiskās leģitimitātes un atbildības nodrošināšana tiks izveidots demokrārtisks nacionālo valstu iedzīvotāju gribas ignorēšanas mehānisms


Eirozonas stabilitātes pazīmes: ESM

€ 700bn Eiropas stabilitātes mehānisms (ESM)

Latvijas iemaksas ESM būšot tikai €199 miljoniESM Līgums 9. pants: kapitāla pieprasījumsESM Biedri piekrīt neatgriezeniski un bezierunu kārtībā apmierināt jebkuru kapitāla pieprasījumu, ko izteicis Izpilddirektors (..) septiņu (7) dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža. (24. lpp.)10. pants: izmaiņas kapitāla apjomā(ESM Valde) var lemt par kapitāla apjoma izmaiņām un atbilstoši papildināt 8. pantu.(24. lpp.)

kā būtu, ja solītājiem būtu jāatbild ar savu mantu?


Eiro zonas patiesā seja: daži ir vienlīdzīgāki

ESM Līgums

− 27. pants 3. punkts: “ESM, tā īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda veida tiesas procesa.

− 27. pants 4. punkts:

“ESM īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda veida juridiski, administratīvi vai ar likumdošanu pamatotas pārmeklēšanas, rekvizīcijas, konfiskācijas, atsavināšanas vai jebkāda cita veida konfiscēšanas vai likvidācijas.” (46. lpp.)

− 35. pants 1. punkts:

[ESM] personāla darbības būs imūnas pret juridisku procesu, tāpat viņu oficiālie dokumenti baudīs neaizskaramību. (48. lpp.)


Eirozonas stabilitātes pazīmes: LTRO

o ECB glābj 1323 bankas ar

€1’018’000’000’000aizdevumu ar 1% likmi uz 36 mēnešiem (LTRO 1 un 2)

Vai tiešām esat pārliecināti, ka eiro zona tuvākajā nākotnē būs spēcīgākā pasaulē?

Tautsaimniecības stimulēšanai?

Strukturālajām reformām?

Stabilizācija vai problēmu novilcināšana?


Vēl ir ko zaudēt

‼ Kopējā vērtība esot LVL 7,15 miljardi

‼ Pieder visiem Latvijas iedzīvotājiem


Eirozonas stabilitāte

o Maksājumu bilances problēma – valūtas kursa problēma

o Nepietiekoša ārējās tirdzniecības bilance (pie noteiktā apmaiņas kursa un nodarbinātības līmeņa)

o Ko upurēt: → izaugsmi,→ nodarbinātību, vai→ valūtas kursu?

o Valsts izpārdošana un mežu izgriešana – īslaicīgi risinājumi

“Iestāšanās eiro zonā likvidētu devalvācijas risku, bet maksājumu bilances riski

saglabātos.” 1

1 - Avots: Reuters, Standard &Poor’s Summary analysis - Latvia (Republic of) 11-May-2012

Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.

Paldies vēlreiz!

Papildus informācija atrodama autora tautsaimniecības blogā http://www.makroekonomika.org

Paldies, ka uzklausījāt!

pievienošanās eirozonai: mednis kokā vai zīle rokā?

Education