PĀKŠAUGI – ALTERNATĪVA SOJAS

IZMANTOŠANAI PROTEĪNBAGĀTAS

SPĒKBARĪBAS RAŽOŠANĀ: AUDZĒŠANAS AGROTEHNISKAIS UN EKONOMISKAIS

PAMATOJUMS LATVIJAS APSTĀKĻOS

Atbildīgā institūcija par projekta īstenošanu:

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, projekta vadītāja: Dr.agr. S. Zute

Izpildītāji: LLU Lauksaimniecības fakultāte, atbildīgā par projekta īstenošanu Mg.agr. E. Aplociņa

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts,

atbildīgā par projekta īstenošanu Dr.agr. L. Zariņa

ZM Atbalsts lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes projektiem,

līgums Nr.21032014/S56

Projekta mērķis

Piedāvāt lauksaimniekiem praktiski pielietojamas

zināšanas par

• Latvijā audzēt piemēroto pākšaugu sugu un šķirņu

spēju nodrošināt augstvērtīgu un ekonomiski pamatotu

proteīna ražas ieguvi no hektāra;

• iespējām panākt lopkopības produkcijas (piens, gaļa)

ražošanas apjomu un kvalitātes pieaugumu, izmantojot

lopu ēdināšanā vietējos pākšaugus.

Darba uzdevumi: Augkopība:

1. Veikt lauka izmēģinājums, lai atlasītu vietējiem apstākļiem piemērotākās pākšaugu sugas/šķirnes pēc iespējas augstāku proteīnražu ieguvei saimniecībās.

2. Iekārtot lauka izmēģinājumus, lai noskaidrotu pākšaugu (zirņu, lauka pupu, lupīnas u.c.) un/vai to labību mistru audzēšanas īpatnības Kurzemes un Vidzemes reģionā.

3. Veikt kvalitatīvo un ekonomisko izvērtējumu proteīnražai no Latvijā audzētajiem pākšaugiem.

Lopkopība:

1. Analizēt un izvērtēt dažādu proteīnaugu barības vērtību, ķīmisko sastāvu, proteīna sagremojamību, UIP, aminoskābju nodrošinājumu un iekļaušanu pilnvērtīgās barības maisījumos. Piemērotības izvērtēšana iekļaušanai atgremotājdzīvnieku un cūku barības devās.

2. In vivo testi dzīvnieku barības devu optimizēšanai. Proteīnaugu piemērotības noteikšana to iekļaušanai barības devās (atkarīga no aminoskābju sastāva, sagremojamības, apēdamības un garšas). Barības devu optimizēšana dažādām dzīvnieku grupām.

3. Izvērtēt dažādu proteīnaugu ietekmi uz lopkopības produktu (piena, gaļas) kvalitātes rādītājiem un nozīmi pārtikas produktu patērētājiem. Veicot izmēģinājuma grupu dzīvnieku piena un gaļas analīzes laboratorijās.

Par projektu

• Projekta īstenošanas laiks: 2013 – 2014 -> 2015

• Projekta īstenotāji 2013./2014. • Augkopība:

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, (Dr.agr. S. Zute)

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts, (Dr.agr. L. Zariņa)

• Lopkopība:

LLU Lauksaimniecības fakultāte (Mg.agr. E. Aplociņa)

Paveiktais 2014. (2013.) gadā augkopībā

• Lauka izmēģinājumi konvencionālā un bioloģiskā sistēmā:

• Pākšaugu šķirņu salīdzinājums – 17->21 šķirnes

Pākšaugu sugas Šķirņu skaits (K) un (B)

Lauku pupas ‘Lejaskurzemes’, ‘Fuego’, ‘Bobas’, ‘Granit’, ‘Olga’,

‘Isabella’, ‘Laura’,

‘Reda DS’, ‘Jogeva’ + ‘Boxer’, ‘Julia’, ‘Alexia’

Šaurlapu lupīna ‘Probor’, ‘Sonet’

‘Boruta’, ‘Boregine’

Dzeltenā lupīna ‘Kurzeme’

Vasaras vīķu ‘Aishiai’

Sējas zirņi ‘Almara’ un ‘Selga’ + ‘SW Clara’

+ kailgraudu auzas ‘S-156’

+ kailgraudu mieži ‘Irbe’

Paveiktais 2014. gadā augkopībā

• Lauka izmēģinājumi konvencionālā un bioloģiskā sistēmā:

• Audzēšanas paņēmienu izvēle pākšaugiem – 16 varianti

Faktori Šķirņu skaits (K) un (B)

Suga/šķirne Lauku pupas: Lielplatones, Granit

Šaurlapu lupīna – Sonet

Zirņu un labību mistrs: Almara + Irbe/S-156

Papildus mēslojums

veģetācijas periodā

ZOOM – 1 x – augi 15-20 cm

ZOOM – 3 x – ziedēšanas sākumā un pākšu

veidošanās sākumā

Sēklu izsējas norma Lauku pupas – 45 un 65 augi m -2

Šaurlapu lupīna – 100 un 140 augi m -2

Zirņi - 30 un 50 sēklas m -2

Augkopības izmēģinājumu metodika, 2014.

Pasākumi Apraksts

Kodne Konvencionālā saimniekošana:

Maxim 0.25 1.5 lt (pākšaugiem un graudaugiem) + 4.0 lt H2O

Pamatmēslojums NPK:S 7-20-28 225 kg ha-1,

Papildus N35 vīķi +graudaugi, zirņi +graudaugi

Ģipsis (pupām, zirņiem+graudaugi), 200 kg ha-1 (VSGSI)

Nitragīns 1g uz kg sēklas (lauku pupas)

Sēts 15.04.2014. (B) un 19.04.2014. (K – 1x), 06.05.2014. (K 2x) – VSGSI

22 – 24..04.14 - VPLSIS.; sēklu iestrādes dziļums - pupas 4 - 8 cm, lupīna 2 - 4 cm

Pievelšana, ecēšana Tūlīt pēc sējas, trīs dienas pēc sējas – ecēts bioloģiskās saimniekošanas laukā

(VSGSI)

Herbicīda

smidzināšana /nezāļu

ierobežošana

Konvencionālā laukā - bazagrāns 480 2.0 l ha lauku pupām un 3.0 l ha zirņiem,

(līdz 15-20 cm garas pupas),

vīķus un lupīnu, kā arī bioloģiskās saimniekošanas lauku - ravē

Mikroelementi ZOOM 1.5 l ha (1x līdz 3 x - 15-20 cm garumā, ziedēšanas sākumā un pirmo pākšu

veidošanās sākumā) VSGSI – 1x-31.05; 2x-10.06.; 3x – 25.06.

Insekticīda, fungicīda,

desikants

smidzināšana

fastaks -0.3 l ha (tikai pupām un zirņiem – 3x - 04.06.12.06;);

fastaks +signum - 0.5 L ha-1 – 25.06. ; lupīnai - trihodermīns 100 g/10m2

Reglons super 3.0 L ha-1

Ražas novākšana

VSGSI – 7.08.2014. – zirņi, vīķi, 17.08., lauku pupas, agrās lupīnas, 28.08. – vēlās

lupīnas šķirnes;

VPLSI - 15. - 19.08. 2014. (B), 19. – 21. 08 (K)

Salīdzinot 2013. un 2014. gadu: Nokrišņu daudzums, mm, 2013., Stendē un Priekuļos

Nokrišņu daudzums, mm, 2014., Stendē un Priekuļos

0

10

20

30

40

50

60

Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts

Nok

rišņ

u s

um

ma d

ekād

ē, m

m

Stende – 351 mm no IV līdz VIII

Priekuļi - 472 mm no IV līdz VIII

Lauku pupas – proteīns 260 - 380 g/kg

+ augsts ražības potenciāls, rupjas sēklas

+ laba proteīna un ogļhidātu attiecība, augsta enerģētiskā vērtība

+dziļa sakne (1-1.2m) , daudz gumiņbaktēriju

,

10

- sēklu apvalks satur rūgtvielas, grūti sagremojams, iesaka lobīt

- novākšana - desikanti, augsts mitrums sēklās,

- pupas jutīgi reaģē uz sausumu

- nepatīk skābas augsnes

Lauku pupas (konv.) • Ražība, t ha-1, 2013., Stendē un Priekuļos

4.08

2.63

4.21 4.32 4.93

4.37 4.98

0

1

2

3

4

5

6

Ra

ža,

t h

a-1

Lauku pupas Stendē (konv.)

• Ražība, t ha-1, 2013. un 2014.,

Lauku pupas Priekuļi (konv.)

• Ražība, t ha-1, 2014. un 2013.

4.08

2.63

4.21 4.32

4.93 4.37

4.98

0

1

2

3

4

5

6

Raža

, t

ha

-1

Lauku pupas - ražas struktūrelementi, (Konv.)

Stende, 2013. un 2014.

8.79

6.49 6.67 7.56 7.61 7.98

10.48 9.94

6.68

3.26 3.40 3.16 3.21 3.83

2.80 3.21

2.68

3.75

0.00

2.00

4.00

6.00

8.00

10.00

12.00

Sk

ait

s, g

ab

.

Pākšu skaits

Sēklu skaits pākstī

Lauku pupas - 1000 sēklu masa, (Konv.) Stende, 2013. un 2014.

554.60 487.50

531.90 446.50

514.50

357.20

685.90

503.40

0.00

100.00

200.00

300.00

400.00

500.00

600.00

700.00

800.00

1000 g

rau

du

masa

, g

Lauku pupas: proteīns, Stendē (Konv.) N.p.k

. Šķirne

Kopproteīns, gkg-1 sausnā

2013. 2014.

Lauku pupas

1 ‘Reda DS’ 316.1 ± 6.6 319.0 ± 5.6

2 ‘Jogeva’ 315.1 ± 2.0 307.1 ± 3.5

3 ‘Lielplatones’ 335.9 ± 5.3 329.4 ± 0.8

4 ‘Granit’ 298.3 ± 6.5 305.9 ± 0.4

5 ‘Olga’ 311.1 ± 8.4 316.8 ± 0.8

6 ‘Bobas’ 315.1 ± 1.5 318.3 ± 5.6

7 ‘Laura’ 305.2 ± 4.8 304.1 ± 3.7

8 ‘Isabella’ 312.1 ± 4.5 304.9 ± 2.8

9 ‘Fuego’ 300.2 ± 2.6 295.2 ± 1.7

11 ‘Boxer’ - 296.6 ± 2.4

12 ‘Julia’ - 308.0 ± 2.4

13 ‘Alexia’ - 283.6 ± 0.7

Rs 0.05 7.8 9.6

Lauku pupas: proteīnraža, t ha-1, sausna 2014.

Stendē (konven.)

Lauku pupas: ražība, t ha-1, 2014. Stendē (Bioloģiski audzētas) ….. un lupīna

3.60 3.59 3.95

2.96 3.26 3.38

2.92

0

1

2

3

4

5

RE

DA

JOG

EV

A

LIE

LP

LA

TO

NE

GR

AN

IT

BO

RU

TA

BO

RE

GIN

A

PR

OB

OR

Pupas Lupīna

Ra

ža, t

ha

-1

Lupīna – proteīns 300 - 430 g/kg

+ labs proteīna saturs, augsta proteīna sagremojamība

+dziļa sakne, sausumizturīga

+piemērotas vieglām, vāji skābām augsnēm

19

- sēklu apvalks satur rūgtvielas, grūti sagremojams, iesaka lobīt

- novākšana - desikanti, sulīgi un koksnaini stublāji ,

- nepatīk smaga un cieta augsne,

- ne visos laukos labi aug , trūkst gumiņbaktēriju.

Šaurlapu lupīna

Dzeltenā lupīna

Lupīna

20

Šaurlapu un dzeltenā lupīna, (Konv.) • Ražība, t ha-1, 2013. Stende (nav lietots desikants)

1.35

2.3

6.5

2.21

1.31

0

1

2

3

4

5

6

7

Sonet (100) Sonet ( 140) Pupas Fuego Probor 120 Kurzeme (120)

Ra

ža,

t h

a-1

Lupīnas šķirne pārāk

vēlīna

Šaurlapu lupīna, 2013. (Biol.)

Šaurlapu un dzeltenā lupīna, (Konv.) • Ražība, t ha-1, 2014. Stende (lietots desikants)

‘Dzeltenā un šaurlapu lupīna : proteīns, (Konv.) • Proteīna raža sausnā, t ha-1, 2014. un 2013., Stende

413.9

335.2 329.3310.8

292.5

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

Kurzeme Boruta Sonet Probor Boregine

Prote

īna d

au

dzu

ms

sau

sn

ā,

g k

g-1

451.6

394.4

361

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

500

Kurzeme Probor SonetP

rote

īna

da

ud

zum

s,

g k

g-1

, sa

usn

ā

Dzeltenā lupīna

25

Antraknozes (Colletotrichum spp.) .

Zirņi – proteīns 200-230 g/kg

+ sabalansēts aminiskābju sastāvs, laba sagremojamība, plāns sēklas apvalks, labas garšas īpašibas

+ viegli uzglabājami un samaļami

,

26

- ražības līmenis vidējs – proteīna raža zemāka , salīdzinot ar lauku pupām

- ražības līmenis pa gadiem svārstīgs

- novākšana - ražas zudumi u.t.t.

Zirņu/vīķi un labību mistri, 2014., Stendē • Raža, t ha -1

3.75

5.155.72

3.28 3.37 3.64 3.913.2

2.56

1.44 0.56

2.54 1.990.54

1.95

1.87

0

1

2

3

4

5

6

7

Almara

+ Irbe

Selga +

Irbe

Clara +

Irbe

Almara

+ S-156

Selga +

S-156

Clara +

S-156

Aishiai

+ Irbe

Aishiai

+ S-156

Raža,

t h

a-1

Labība Pākšaugi

Lauku pupas, lupīna, zirņu/miežu mistrs –

audzēšanas mainīgās izmaksas uz ha ,

EUR, 2014.Stendē

Izmaksu pozīcijas Lauku pupas Lupīna Zirņu/ miežu

mistrs

sēkla 130 100 100

min. mēslojums 246 213 260

augu aizs.līdzekļi 212 52 208

desikants 42 42 0

KOPĀ 630 425 568

Iegūta sēklu raža,

14%

5.68 t ha-1

(vid. 12 šķirnēm)

3.69 t ha-1

(vid. 5 šķirnēm)

6.15 t ha-1 (vidēji

4 šķirņu mistrs)

Iegūta

proteīnraža , 14%

1.744 t ha-1 1.272 t ha-1 1.098 t ha-1

Pākšaugu daudzveidība

Soja – visplašāk audzē pasaulē - > GMO >90%

30

+ ļoti augsts proteīna saturs 430 - 480 g /kg, ideāls sastāvs, laba sagremojamība, plāns sēklas apvalks, labas garšas īpašibas

+ viegli uzglabājami un samaļami

- vēl tikai tiks meklētas Latvijas apstākļiem piemērotas škirņes

- pasaulē vairāk kā 90% sojas iegūst no ĢMO augiem

- tirgus cenas augstas

Pākšaugu pētījums augkopībā 2014 • Lauku pupu ražība lielā mērā ir atkarīga no mitruma

nodrošinājuma augiem svarīgās attīstības stadijās.

• Lupīna ražība ir stabilāka mainīgos audzēšanas apstākļos.

Turpmāk jāpievērš uzmanība: šķirņu izvēlei – agrīnībai,

slimību izturība.

• Vīķi ir aizmirsta, bet Latvijas apstākļiem piemērota pākšaugu

suga un līdzās zirņiem ideāls partneris mistros.

• Papildus pētījumi audzēšanas paņēmienu izvērtēšanai:

desikantu lietošana, sējuma biezība, nezāļu apkarošana,

slimību ierobežošana, gumiņbaktēriju aktivitāte.

• Jāplāno pētījuma turpināšana ilgāk nekā divus gadus.

Paldies par uzmanību!

Kāpēc pākšaugu trūkst? Pākšaugu ražība pa gadiem ir stipri mainīga (ne visos laukos dabīgās gumiņbaktērijas +klimats)

Pākšaugi prasīgi pēc noteiktām barības vielām - fosfors, kālijs, sērs, bors, molibdēns - > augsnes skābums, ja trūkst –> ražas zemas.

Vidēji pa gadiem pākšaugu ražība ir zemāka nekā labībām.

Pākšaugu ieņēmība pret slimībā – augu sekā tikai reizi 4-6 gados (Fusarium spp. u.c.).

Latvijā - ražas novākšana sarežģīta – vēla.

33