plānošanas dokumenta pamatnostādnes - · pdf filestarptautiskie vides politikas...

ΠωΧ

LR Finanšu ministrija Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokumentu 2007. – 2013. gadam sākotnējais (ex-ante) izvērtējums Sākotnējā izvērtējuma ziņojums 3. Darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” Vides pārskats Rīga, 2006

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokumentu 2007. – 2013. gadam sākotnējais izvērtējums - 3. Darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” Vides pārskats -

Anotācija

Valsts stratēģiskā ietvardokumenta (turpmāk tekstā VSID) uzskaitīto problēmjautājumu risināšanai un izklāstīto mērķu sasniegšanai Eiropas struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijas Latvijā plānots vadīt ar trīs darbības programmu palīdzību. VSID nosaka, ka darbības programma „Infrastruktūra un pakalpojumi” (turpmāk tekstā DP) tiks līdzfinansēta no Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda. DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” ir plānošanas dokuments 2007. – 2013. gada periodam, kas noteiks fondu apguves stratēģiju. DP ietverta dažādu infrastruktūras un pakalpojumu sektoru analīze, stratēģijas izklāsts, kā arī ir iekļauta informācija par paredzamajiem pasākumiem sniegt atbalstu septiņu prioritāšu ietvaros, kuros izvirzīts galvenais mērķis, veikts pamatojums un apraksts un paredzētas veicamās aktivitātes.

Šāda līmeņa stratēģiskajam dokumentam, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, kas analizētu plānoto darbību iespējamo ietekmi uz vidi nākotnē. Šis Vides pārskats ir dokuments, kurā tiek atspoguļota informācija, kas iegūta stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.

Vides pārskata izstrādes nepieciešamību un kārtību nosaka 1998. gada likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2005. gada 28. septembrim) un Ministru Kabineta 23.03.2004. noteikumi Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”. Pārskatā iekļauta informācija un pieejamo datu analīze atbilstoši prasībām un detalizācijas līmenim, ko nosaka minētie noteikumi un Vides pārraudzības valsts birojs.

Vides pārskatā tiek analizēta DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” atbilstība izvirzītajiem starptautiskajiem, Eiropas Savienības un nacionālajiem vides aizsardzības politikas mērķiem un kritērijiem, pamatnostādnēm un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

2


Saturs Saīsinājumi .............................................................................................................. 4 1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA PAMATNOSTĀDNES...................................................... 5

1.1. Plānošanas dokumenta galvenie mērķi........................................................5 1.2. Satura izklāsts ..............................................................................................5 1.3. Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem................................................6

2. SITUĀCIJAS ANALĪZE............................................................................................. 7 2.1. Vides stāvokļa apraksts................................................................................7 2.2. Plānošanas dokumenta vides aspekti ..........................................................8 2.3. Izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots ...................................8

3. VIDES PĀRSKATA IZSTRĀDE ................................................................................ 11 3.1. Iesaistītās institūcijas..................................................................................11 3.2. Sabiedrības līdzdalība................................................................................12 3.3. Saņemtie priekšlikumi un to analīze...........................................................12

4. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA IETEKME UZ TERITORIJU ATTĪSTĪBU ............................ 13 4.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas .........................................................13 4.2. Iespējamās problēmas ...............................................................................14

5. VIDES POLITIKAS DOKUMENTI UN VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI .............................. 15 5.1. Starptautiskie vides politikas dokumenti un vides aizsardzības mērķi .......15 5.2. Eiropas Savienības vides politikas dokumenti un vides aizsardzības mērķi .. ...................................................................................................................17 5.3. Nacionālie vides politikas dokumenti un vides aizsardzības mērķi ............19

6. DP „INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI” PAREDZĒTO DARBĪBU IETEKME UZ VIDI.... .......................................................................................................................... 23

6.1. Tiešās un netiešās ietekmes ......................................................................27 6.2. Īslaicīgās un ilglaicīgās ietekmes ...............................................................27 6.3. Summārās ietekmes...................................................................................28

7. IETEKMES UZ VIDI SAMAZINĀŠANAS PASĀKUMI..................................................... 28 8. IZVĒLĒTO ALTERNATĪVU PAMATOJUMS ................................................................ 31 9. KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI .............................................................................. 31 10. PĀRROBEŽU IETEKME ......................................................................................... 32 11. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS MONITORINGS ..................................... 33 12. NOVĒRTĒJUMĀ IZMANTOTĀ METODIKA................................................................. 33 13. VIDES PĀRSKATA KOPSAVILKUMS ....................................................................... 33 14. IZMANTOTĀ LITERATŪRA ..................................................................................... 36 Pielikumi ................................................................................................................ 39

1. pielikums. Plānošanas dokumentu atbilstība Eiropas Savienības vides

aizsardzības mērķiem 2. pielikums. Plānošanas dokumenta atbilstība nacionālajiem vides aizsardzības

politikas mērķiem 3. pielikums. Plānošanas dokumenta atbilstība nozares plānošanas dokumentiem

un programmām 4. pielikums. Sabiedriskās apspriešanas materiāli 5. pielikums. Vides pārraudzības valsts biroja atzinums (plānots pievienot pēc

saņemšanas)

3


Saīsinājumi ANO Apvienoto Nāciju Organizācija DP Darbības programma EK Eiropas Komisija ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība FM Finanšu ministrija IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IVN Ietekmes uz vidi novērtējums KF Kohēzijas fonds KSP Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnes KSV Kopienas stratēģiskās vadlīnijas ekonomiskai, sociālai un

teritorijas kohēzijai LNLP Latvijas nacionālā Lisabonas programma LR Latvijas Republika MK Ministru kabinets NAP Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013. gadam SF Struktūrfondi SIVN Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums SM Satiksmes ministrija SVID Spēks, vājums, iespējas, draudi (analīze) TVS Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā UNESCO Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras

organizācija (United Nations Educational, Scientific and Cultural organization)

VSID Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007. – 2013. gadam

4


1. Plānošanas dokumenta pamatnostādnes DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” 2007. – 2013. gada periodam ir plānošanas dokuments, kas nosaka Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda apguves stratēģiju publiskās infrastruktūras un pakalpojumu jomās. DP hierarhiski pakārtota VSID.

1.1. Plānošanas dokumenta galvenie mērķi

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” norādīts vispārējais mērķis, kas noteikts VSID un pārējās DP – ES fondu atbalsta uzdevums 2007. – 2013. gados ir veicināt ātrāku valsts ekonomisko izaugsmi un tuvošanos ES dalībvalstu vidējam labklājības līmenim. Šis mērķis ir mērāms kā vēlme sasniegt ES dalībvalstu vidējo iekšzemes kopprodukta (IKP) līmeni uz vienu iedzīvotāju. No vispārējā mērķa izriet DP galvenie mērķi:

• Priekšnoteikums Latvijas ilgtspējīgai attīstībai un virzībai uz zināšanu ekonomiku ir tās teritorijas sasniedzamība un pievilcīgums gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem kopumā;

• Valsts attīstības stratēģija ir vērsta uz tādas tautsaimniecības attīstību, kas balstās uz izglītību, zinātni un konkurētspējīgiem uzņēmumiem;

• Būtisks pasākums valsts infrastruktūras attīstībā ir ES struktūrfondu ieguldījums izglītības infrastruktūrā, kas nodrošina cilvēku kapitāla attīstību;

• Informācijas sabiedrības attīstības un zināšanu ekonomikas izaugsmes priekšnosacījums ir efektīvu un plaši pieejamu informācijas apmaiņas mehānismu darbība. Tas pamato jaunas efektīvi koordinētas investīcijas IKT infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā, pieejamības publiskajiem tīkliem uzlabošanā, kā arī IKT un informācijas apstrādes prasmju nodrošināšanā;

• Transporta nozarē jāpanāk, ka valsts kopumā kļūst pieejamāka un uzlabojas dažādu tās teritoriju daļu sasniedzamība. Vienlaikus jānodrošina, ka šīs transporta infrastruktūras kapacitāte, kvalitāte un drošības līmenis pieaug proporcionāli pieprasījumam, ko rada ekonomikas izaugsme;

• Investīcijas vides un enerģētikas, kā arī siltumapgādes infrastruktūrā, ir jāīsteno, lai būtiski uzlabotu sniegto pakalpojumu pārklājumu, kvalitāti, izmaksu efektivitāti un ilgtspējību. Līdztekus nepieciešamībai ieviest ES normatīvajos aktos noteiktās prasības un mērķus attiecībā uz vides aizsardzību, svarīgi panākt, lai šīs investīcijas palielinātu atsevišķu valsts teritorijas daļu ekonomisko pievilcību investoriem un apmeklētājiem, kā arī garantētu dzīves kvalitāti tās iedzīvotājiem;

• Neskartās dabas teritorijas, bioloģiskā daudzveidība, kultūras un vēstures mantojums ir resurss, kuru, atbilstoši pielāgojot, var izmantot valsts un tās atsevišķu teritoriju ekonomiskā potenciāla palielināšanai, ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes rādītāju uzlabošanai.

Izstrādājot stratēģisko dokumentu, ņemti vērā starptautiskie, Eiropas Savienības un nacionālie vides aizsardzības mērķi, kritēriji un pamatnostādnes.

1.2. Satura izklāsts

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” ir plānošanas dokuments, kas nosaka Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda apguves stratēģiju. DP attiecas uz finansējumu, kas Latvijai būs pieejams 2007. – 2013. gada finansēšanas periodam. DP izstrāde uzsākta 2005. gadā un to plānots pabeigt līdz 2007. gadam. DP sagatavošanu koordinē Finanšu ministrija, kas dokumentu apstiprināšanai iesniegs EK. DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” strukturēta vairākās nodaļās:

5


1. Ievads; 2. Darbības programmā „Infrastruktūra un pakalpojumi” aptverto sektoru

situācijas analīze; 3. Darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” stratēģija; 4. Prioritāšu un pasākumu apraksti; 5. Finanšu plāns; 6. Administratīvais ietvars.

Ievada nodaļā raksturota infrastruktūras nozīme sociālekonomiskajā attīstībā un tautsaimniecībā, kā arī noteikts, ka DP atbalsts tiks sniegts septiņu prioritāšu ietvaros.

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” aptverto sektoru situācijas analīzē apskatītas tādas nozares, kā transporta infrastruktūra, vide un vides infrastruktūra, enerģētikas sektors, informācijas sabiedrības attīstība, kultūrvide, tūrisms, izglītība un tālākizglītība, nodarbinātība un bezdarbs, darbaspēka kvalitāte – veselības aprūpe, teritoriju līdzsvarota attīstība un Rīgas starptautiskā konkurētspēja.

„DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” stratēģija” nodaļā veikta DP SVID analīze un stratēģijas izklāsts, kurā ietilpst stratēģijas pamatprincipi, kopējā ES fondu apguves stratēģija, DP izvirzītie stratēģiskie mērķi, DP noteiktās prioritātes, kā arī DP saikne ar VSID horizontālajām prioritātēm.

4. nodaļā ietvertas septiņas finansētās prioritātes: 1. „Infrastruktūra cilvēku kapitāla nostiprināšanai”; 2. „Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana”; 3. „Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta

veicināšana”; 4. „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana”; 5. „Vides infrastruktūras un videi draudzīga enerģētikas veicināšana”; 6. „Tehniskā palīdzība ERAF ieviešanai”; 7. „Tehniskā palīdzība KF ieviešanai”.

Šīs nodaļas katras prioritātes apakšnodaļā ietverts prioritātes pamatojums, mērķis, kā arī raksturoti prioritātes pasākumi. Paredzamajiem pasākumiem izvirzīti mērķi, veikts pasākumu pamatojums un apraksts, kā arī norādītas aktivitātes, kurām noteikti konkrēti mērķi.

5. nodaļā tabulārā skatījumā ietverts Finanšu plāns katrai izvirzītajai prioritātei.

Nodaļā „Administratīvais ietvars” norādītas fondu vadībā iesaistītās institūcijas un ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu ieviešanas mehānisms. Aiz ieviešanas sekojošie pasākumi ir uzraudzība, izvērtēšana un kontrole. Informācijas un publicitātes nodaļā noteikti komunikācijas mērķi, mērķa grupas, paredzētie pasākumi, kā arī ES fondu komunikācijas vadība, uzraudzība un informācijas, un publicitātes pasākumu ieviešanas vērtēšanas rādītāji.

1.3. Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” ir saistīts ar vairākiem Eiropas Savienības un nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem. Nozīmīgākie no tiem ir:

• Kopienas stratēģiskās vadlīnijas ekonomiskai, sociālai un teritorijas kohēzijai (KSV);

• Latvijas Nacionālā Lisabonas programma (LNLP); • Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013. gadam; • Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007. – 2013. gadam.

6


Bez jau minētajiem plānošanas dokumentiem DP ieviešana ir saistīta ar nozaru politikas plānu, stratēģiju un nacionālo programmu ieviešanu visās jomās, uz kurām attiecas ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda nosacījumi finansējuma piešķiršanai. Tā kā minēto fondu finansējuma apjoms, salīdzinot ar nacionālo kopproduktu, ir ievērojams, paredzams, ka tā apguve tieši vai netieši ietekmēs praktiski visas tautsaimniecības nozares.

2. Situācijas analīze

2.1. Vides stāvokļa apraksts

Latvijas vides stāvoklis, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir relatīvi labs. Latvijas daba vēl joprojām ir pārsteidzoši bagāta un daudzveidīga, neskatoties uz straujo saimniecības un urbanizācijas attīstību 20. un 21. gadsimtā.

Latvija ir bagāta ar ūdens resursiem, kas pilnībā nodrošina valsts vajadzības un kopumā ūdens resursu teritorijas aizņem 3,7% no valsts teritorijas, taču, neskatoties uz bagātajiem virszemes ūdens krājumiem un iespēju apgādāt gandrīz visu Latvijas teritorijas ūdensapgādi no pazemes ūdens avotiem, ūdens krājumu taupīšana un to saprātīga izmantošana ir aktuāla vides problēma. Kopumā virszemes ūdeņu stāvoklis vērtējams kā labs, tomēr atsevišķās upēs ir redzamas eitrofikācijas pazīmes sakarā ar municipālo notekūdeņu vai ūdens pārrobežu piesārņojumu (kaimiņvalstu ietekme).

Arī Latvijā vērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās un nokrišņu pieaugums. Ģeogrāfiskais stāvoklis nosaka Latvijas jūtīgumu pret laika apstākļiem un jūras ūdens līmeņa izmaiņām pasaules okeānā. Latvijā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisija ir viena no mazākajām Eiropā.

Latvijai nav ievērojamu minerālu un kurināmā resursu, taču, lai arī daudzas tautsaimniecības nozares balstās uz neatjaunojamo un daļēji atjaunojamo resursu izmantošanu, jāveicina vairāk atjaunojamo resursu izmantošana. Tā kā Latvija ir diezgan bagāta ar mežu resursiem (48% no teritorijas), arī tas ir priekšnoteikums atjaunojamo resursu izmantošanai. Nozīmīga problēma ir mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

Elektroenerģijas ieguve Latvijas hidroelektrostacijās ir nozīmīgs resurss visām Baltijas valstīm, taču sarežģīta ir tās izstrādes prognozēšana no apgādes drošuma viedokļa.

Lielās mežu platības ir labvēlīga vide dažādu sugu dzīvotnēm. Latvijā ir liels skaits apdraudēto sugu, pārmitro platību, ieskaitot mitro mežu platības, purvus un piekrastes lagūnas. Liela nozīme ir dažādu dzīvnieku, putnu un zivju sugu aizsardzībai.

Latvijas teritorijā ir saglabājusies liela dabīgo ekosistēmu daudzveidība, kas veidojusies atšķirīgu augsnes un klimatisko faktoru ietekmē, kā arī atšķirīgas cilvēka saimnieciskās darbības ietekmē. Latvijas bioloģisko daudzveidību ievērojami bagātina Baltijas jūra un Rīgas līča piekrastes ūdeņi, daudzveidīgie meža, purvu biotopi, virszemes ūdeņi, kā arī reto un izzūdošo sugu pļavas. Daudz meža platību un relatīvi zems ceļu, un apbūves blīvums, ir noteicošais faktors, kādēļ Latvijā ir diezgan liela bioloģiskā daudzveidība un neskartas ainavas.

Valsts teritorijā atrodas arī nozīmīgi derīgo izrakteņu krājumi, kā, piemēram, grants un smilts, māla, kaļķakmens, dolomīta un ģipša atradnes, taču krājumi ievērojami samazinās, tāpēc nepieciešama ieguves apjomu ierobežošana.

Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos viens no nozīmīgākajiem faktoriem lauksaimnieciskajā ražošanā ir augsnes resursi. Tā kā nokrišņu daudzums ievērojami

7


pārsniedz summāro iztvaikošanu, tā rezultātā plašas ir pārmitro augšņu teritorijas. Lauksaimniecībai nelabvēlīgi ir augsnes degradācijas procesi.

Latvijā ir uzsākta atkritumu apsaimniekošanas – cieto sadzīvisko atkritumu un bīstamo atkritumu sektora sakārtošana. Tā rezultātā Programmas “500 – “ ietvaros tiek izstrādāti projekti sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu būvniecībai, kā arī tiek veikta bīstamo atkritumu savākšana un to utilizēšanas izstrāde.

Būtiski pasākumi uzsākti ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā, kā arī dažādu vides risku novēršanai.

Lai novērstu iedzīvotāju veselības apdraudējumu, kā arī panāktu Latvijas dažādu teritoriju augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu un vides kvalitātes uzlabošanu piesārņotajās vietās, pakāpeniski norisinās vēsturiski piesārņoto vietu sanācija.

Latvijai joprojām lielus draudus rada pārrobežu gaisa un ūdens piesārņojums, kā arī iespējamās rūpnieciskās avārijas, piemēram, kaimiņvalstu kodolreaktoru darbība, kā arī intensīvais tranzīts.

2.2. Plānošanas dokumenta vides aspekti

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi”, kā arī VSID un pārējās darbības programmas tiek izstrādātas 2007. – 2013. gadu periodam. Šie dokumenti noteiks prioritātes ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumam un izlietojumam attiecīgajā laika periodā. Nozīmīga daļa šī finansējuma tiks izmantota vides aizsardzības, vides infrastruktūras un vides kvalitāti ietekmējošu projektu realizācijai. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma galvenie uzdevumi ir:

• izvērtēt plānošanas dokumenta paredzēto darbību atbilstību noteiktajiem vides politikas plāniem un programmām;

• noteikt plānošanas dokumenta paredzēto darbību iespējamo ietekmi uz vidi; • rekomendēt iespējamos ietekmes uz vidi samazināšanas vai kompensācijas

pasākumus plānotajām darbībām.

DP projektā veikta nozīmīgāko tautsaimniecības un vides aspektu analīze un indicētas nozīmīgākās vides problēmas valstī:

• virszemes ūdeņu piesārņojums un eitrofikācija; • piesārņojums no punktveida avotiem; • komunālo notekūdeņu radītais vides piesārņojums; • gaisa piesārņojums; • vēsturiskais piesārņojums; • atkritumu izgāztuvju radītais piesārņojums; • pieaugošā dabas resursu izmantošana.

2.3. Izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots

VSID un DP izstrādi nosaka Eiropas Komisijas 2005. gada janvāra Kopienas stratēģisko vadlīniju dokuments, kas apstiprināts 2006. gada 6. oktobrī ES padomē. Tas nosaka Kohēzijas politikas un Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējuma izlietojuma prioritātes un rekomendē VSID stratēģiskos virzienus. VSID uzskaitīto problēmjautājumu risināšanai un VSID izklāstīto mērķu sasniegšanai SF un KF investīcijas Latvijā plānots vadīt ar trīs DP palīdzību. DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” finansējums paredzēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda. DP sniegs atbalstu septiņu prioritāšu ietvaros. Prognozējamās

8


izmaiņas, kas attiecas uz DP „Infrastruktūra un pakalpojumi”, ir saistītas ar DP aptvertajiem sektoriem:

• Transporta infrastruktūra. Galvenie pasākumi paredzēti attiecībā uz atsevišķu valsts teritorijas daļu sasniedzamības uzlabošanu, pilnveidojot transporta infrastruktūru, kā arī veicinot videi draudzīgas transporta sistēmas attīstību. Plānots veicināt kvalitatīvas, drošas, kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrētas, konkurētspējīgas transporta sistēmas uzturēšanu un attīstību, kas veicinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts teritoriju attīstību, ilgtermiņā nodrošinot dažādu sabiedrības grupu sociālās un ekonomiskās vajadzības. Ja plānošanas dokuments netiktu īstenots, nebūtu iespējams īstenot noteiktās galvenās prioritātes, kas atspoguļo transporta infrastruktūras vājo pušu un draudu novēršanu.

• Vide un vides infrastruktūra. Šīs jomas attīstīšanai jāvēršas uz nepieciešamo priekšnosacījumu veidošanu ekonomiskās aktivitātes, kā arī dzīves kvalitātes rādītāju uzlabošanai dažādās valsts teritorijas daļās, investējot vides infrastruktūrā un pakalpojumos, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanā, tūrisma nozares produktu attīstībā. Lai aizsargātu sabiedrības veselību un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, būtiskākie nepieciešamie pasākumi ir vides kvalitātes saglabāšana, dabas resursu racionāla izmantošana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, vides piesārņojuma samazināšana, vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veicināšana. Plānošanas dokumenta neīstenošanas gadījumā nebūtu iespējams veikt dažādus vides infrastruktūras uzlabošanas, kā arī vides aizsardzības pasākumus.

• Enerģētikas sektors. Enerģētikas sektora attīstība ir nepieciešama, lai nodrošinātu līdzsvarotu, kvalitatīvu, drošu un ilgtspējīgu tautsaimniecības apgādi ar enerģiju. Plānošanas dokumenta neīstenošanas gadījumā, nebūtu iespējams veikt būtiskus uzlabojumus enerģijas pieejamībā patērētājiem, sniegto pakalpojumu pārklājuma, kvalitātes, izmaksu, efektivitātes un ilgtspējības ziņā, kā arī enerģētikas ietekmes uz vidi un klimata pārmaiņām samazināšanā. Palielinātos Latvijas enerģētikas atkarība no primāro energoresursu piegādātājiem ārpus ES.

• Informācijas sabiedrības attīstības infrastruktūra. Pašlaik valstī kopumā ir būtiski veicināt informācijas sabiedrības attīstību un uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību, tai skaitā, uzlabojot publiskās pārvaldes efektivitāti, veicinot e-pakalpojumu attīstību, informācijas sistēmu attīstību un integrāciju, informācijas un pakalpojumu pieejamību, veicinot pieejamību internetam un platjoslu tīklu infrastruktūrai un tādējādi palielinot iespējas iedzīvotājiem piedalīties dažādos sabiedrības dzīves procesos. Atbalsta trūkuma gadījumā iedzīvotājiem netiktu dotas vienādas iespējas izmantot IKT un netiktu novērsts informācijas trūkums dažādās nozarēs (t.sk. vides ilgtspējīgai attīstībai).

• Kultūrvide. Kultūra ir nozīmīgs resurss reģionālai attīstībai, nodarbinātības un konkurētspējas vecināšanai. Viens no kvalitatīvas vides resursiem ir arī kultūras mantojuma attīstība un saglabāšana. Bez kultūras jomai plānotā atbalsta nebūtu iespējams veikt pasākumus kultūrvides saglabāšanai un ilgtspējībai.

• Tūrisms. Tūrisma infrastruktūra ir viens no svarīgiem komponentiem ne tikai valsts ekonomiskās konkurētspējas paaugstināšanai, bet arī tās ilgtspējīgai attīstībai. Tūrisma infrastruktūras sakārtošana veicinātu dabas un apkārtējās vides aizsardzību un sakārtotību. DP plānotā atbalsta trūkuma gadījumā kavētos labvēlīgu apstākļu radīšana kompleksai nacionālas nozīmes tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai.

9


• Izglītība. Profesionālās un augstākās izglītības ziņā būtiskākais ir izglītības kvalitātes un pieejamības tautsaimniecības attīstībai svarīgās nozarēs paaugstināšana. Svarīgi uzlabot vispārējās izglītības sniegto vispārējo prasmju līmeni, īpaši matemātikā un dabas zinātnēs. Finansējuma trūkums izglītības būtiskāko mērķu sasniegšanai kavētu pasākumus, kuru uzdevums būtu nodrošināt darbaspēka sagatavošanu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, panākot darba tirgus vajadzībām atbilstošu inženierzinātņu, vides zinātņu, kā arī citu eksakto zinātņu programmu apguvušo skaitu.

• Nodarbinātība un bezdarbs. Lai atbalstītu investīcijas cilvēkresursos un nodrošinātu pieejamus un kvalitatīvus publiskos pakalpojumus visā valsts teritorijā, nozīmīgas investīcijas jāiegulda nodarbinātības un sociālo pakalpojumu infrastruktūrā. Gadījumā ja šīs jomas pasākumi netiktu atbalstīti nav iespējama Latvijas līdzsvarotas attīstības mērķu īstenošana, kuru nozīmīgākais uzdevums šajā jomā ir attīstības centru stiprināšana, īstenojot pasākumus, kas vērsti uz cilvēkresursu saglabāšanu, ekonomiskās aktivitātes veicināšanu un daudzveidīgu pakalpojumu pieejamību.

• Darbaspēka kvalitāte – veselības aprūpe. Veselības aprūpes pakalpojuma kvalitātes uzlabošana ir priekšnoteikums vispārējā iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanai un darbaspēka ātrākas atgriešanas darba tirgū nodrošināšanai. Neatbalstot šo jomu, netiks veikti nozīmīgi pasākumi, kas pašlaik valstī ir vieni no prioritārajiem, veselības aprūpes infrastruktūras daudzo trūkumu un nepilnību dēļ.

• Teritoriju līdzsvarota attīstība. Visi DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” iekļautie pasākumi, kas saistīti ar atbalstāmajām jomām, attiecas uz teritoriju līdzsvarotu attīstību. Noteiktajos pasākumos nepieciešams īstenot reģionālās attīstības mērķi – veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, samazinot nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

• Rīgas starptautiskā konkurētspēja. Rīga šobrīd ir Latvijas politiskās, ekonomiskās un kultūras dzīves centrs un Baltijas valstu reģiona centrālā metropole, taču tās nozīme būtiski mazinās plašāku reģionu, piemēram, Baltijas jūras valstu vai Eiropas Savienības kontekstā. Lai to novērstu nepieciešamas mērķtiecīgas investīcijas, ko dotu DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” īstenošana, kas stiprinātu Rīgu kā sociālekonomisku un kultūras centru un tādējādi attīstītu to par plašāka reģiona darījumu zinātnes un kultūras izcilības centra metropoli.

DP plānotajos pasākumos norādīta saikne ar VSID horizontālajām prioritātēm: • Makroekonomiskā stabilitāte. Valsts makroekonomiskā stabilitāte ir

atkarīga no tautsaimniecības spējas saglabāt ekonomiskās izaugsmes tempus un nodrošināt šādas izaugsmes ilgtspēju.

• Vienādas iespējas. Visās ERAF un KF DP intervences jomās ir vērojams horizontāls princips – jelkāda veida diskriminācijas dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, seksuālās orientācijas, vecuma dēļ izkaušana un vienādu iespēju nodrošināšana dažādām sabiedrības grupām.

• Ilgtspējīga attīstība. Dabas resursu saprātīga izmantošana un vides saglabāšana nākamajām paaudzēm ir priekšnoteikums valsts izaugsmei. Jāievēro nepieciešamība saskaņot ekonomisko izaugsmi un dabas resursu izmantošanu.

• Informācijas sabiedrība. Tās attīstība cieši saistīta ar virzību uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku un zināšanu sabiedrību, jo no tās ir atkarīga piekļuve zināšanām kā galvenajam valsts attīstības resursam.

10


Neizstrādājot vai neieviešot DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” noteiktos pasākumus, nākotnē var prognozēt valsts infrastruktūras un pakalpojumu attīstības kavēšanos sakarā ar finanšu resursu nepietiekamību plānotajiem projektiem. Noteiktie pasākumi paredz izvirzīto prioritāšu attīstīšanu un sakārtošanu, ietverot pasākumu pamatojumu un paredzamās aktivitātes nepieciešamajā jomā. Ieguvumus un zaudējumus vides aizsardzībā un vides kvalitātes izmaiņas šajā gadījumā nevar vērtēt viennozīmīgi. No vienas puses iespējama saimnieciski mazpārveidoto vides teritoriju ilgāka saglabāšanās, ko veicinātu ierobežotie finanšu resursi un lēnāka tautsaimniecības attīstība. No otras puses pakāpeniski palielinātos akumulētā piesārņojuma slodze vidē – saglabātos vēsturiskais piesārņojums, kas tiktu papildināts ar saimnieciskās darbības rezultātā radītajiem izmešiem, kopumā pasliktinot vides kvalitāti valsts teritorijā.

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” izstrāde un ieviešana saistīta ar virkni valsts nozīmes plānošanas dokumentu un nacionālo programmu ieviešanu. Tā kā vides aizsardzības politikas un plānošanas dokumentos un pat normatīvajos aktos iekļautās prasības daudzos gadījumos noteiktas rēķinoties ar ES finanšu palīdzību, DP paredzēto pasākumu realizācijas atlikšana var kavēt vai apdraudēt ar dabas un vides aizsardzību saistīto starptautisko konvenciju, ES direktīvu un nacionālo normatīvo aktu prasību izpildi ([44] – 822; 823). Minēto dokumentu analīze veikta 5. nodaļā. DP projektā veikta nozīmīgāko infrastruktūras, pakalpojumu un ar tiem saistīto vides aspektu analīze un apzinātas nozīmīgākās vides problēmas valstī.

3. Vides pārskata izstrāde

3.1. Iesaistītās institūcijas

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” izstrādājis FM ES fondu departaments, sadarbībā ar nozaru ministrijām, kā arī konsultējoties ar sociālajiem, nevalstiskā sektora un reģionālajiem partneriem. Šī dokumenta izstrādi plānots pabeigt līdz 2007. gada aprīlim.

Sagatavoto DP nepieciešams iesniegt Eiropas Komisijai apstiprināšanai. DP sagatavošanu nodrošina FM, kas ir uzņēmusies DP vadošās iestādes funkcijas.

DP Vides pārskata izstrādes nepieciešamību nosaka LR normatīvie akti. DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” Vides pārskatu izstrādājusi SIA „VentEko”, kas ir SIA „PricewaterhouseCoopers” apakšuzņēmējs LR Finanšu ministrijas un SIA „PricewaterhouseCoopers” noslēgtā līguma ietvaros. Vides pārskata sagatavošanai nepieciešamā informācija iegūta no publiskiem informācijas avotiem (valsts iestāžu mājas lapas), kā arī sadarbojoties ar valsts institūcijām – Vides pārraudzības valsts biroju, nozaru ministrijām (Finanšu ministrija un Vides ministrija) un citām institūcijām. Vides pārskata detalizācijas pakāpi un izstrādē iesaistāmās institūcijas nosaka Vides pārraudzības valsts birojs.

DP Vides pārskata projekta (t.i. 1. redakcijas) izstrāde tika pabeigta 2006. gada 31. oktobrī un ievietota mājas lapā www.esfondi.lv. Šeit pat ievietots arī paziņojums par DP sabiedriskās apspriešanas norises laiku (no 31.10.2006. līdz 14.12.2006.).

Sabiedriskās apspriešanas ietvaros par DP „Infrastruktūra un pakalpojumi”, Vides pārskata projektu saņemti komentāri un viedokļi galvenokārt no valsts institūcijām, kas piedalījušās DP izstrādes procesā. Šo institūciju viedokļi analizēti 3.3. nodaļā.

Iesniegtā korespondence, VSID un darbības programmu Vides pārskatu sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokols un institūciju viedokļi pievienoti Vides pārskata 4. pielikumā.

11

http://www.esfondi.lv/


3.2. Sabiedrības līdzdalība

2006. gada 6. novembrī ES fondu plānošanas dokumentu sākotnējās izvērtēšanas veicēji SIA „PricewaterhouseCoopers” un SIA „VentEko” sadarbībā ar LR Finanšu ministriju (FM) organizēja semināru „2007.-2013.gada ES fondu plānošanas dokumentu sākotnējā izvērtēšana. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums”. Seminārā piedalīties tika aicināti ES fondu ieviešanā un plānošanas dokumentu sagatavošanā iesaistītās institūcijas, kā arī sociālie, reģionālie un nevalstiskā sektora pārstāvji. Seminārs tika organizēts ar nolūku prezentēt izstrādātājiem un ieinteresētajām organizācijām ex-ante analīzes un Vides pārskata projektu, kā arī nozīmīgākos secinājumus šo dokumentu kontekstā.

Paziņojums par 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas dokumentu projektu un Vides pārskata sabiedriskās apspriedes uzsākšanu tika ievietots 2006. gada 31. oktobra laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojums par 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas dokumentu projektu un Vides pārskata sabiedriskās apspriedes sanāksmes organizēšanu tika ievietots 2006. gada 23. novembra laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ES fondu mājas lapā internetā www.esfondi.lv.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatu sabiedriskās apspriedes sanāksme notika 2006. gada 6. decembrī plkst. 14:00 FM 202. telpā. Sanāksmē tika aicināti piedalīties visi interesenti, kā arī iestādes, uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas.

Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar vadošās iestādes prezentāciju par ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošanu, kā arī neatkarīga izvērtētāja (SIA „VentEko”) prezentāciju par veikto stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. Pēc prezentāciju apskates notika diskusija par saņemtajiem un citiem komentāriem sakarā ar VSID un 3 DP vides pārskatiem. Sanāksmes protokols pievienots Vides pārskata 4. pielikumā. Priekšlikumus un ierosinājumus par Vides pārskatu varēja iesniegt rakstveidā līdz 14.12.2006., nosūtot pa pastu Finanšu ministrijai.

Sabiedriskās apspriešanas ietvaros par DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” Vides pārskatu atsauksmes no privātpersonām vai komersantiem netika saņemtas.

3.3. Saņemtie priekšlikumi un to analīze

Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemtas vēstules ar viedokļiem un komentāriem no Satiksmes ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras. Saņemtie komentāri, kā arī to analīze un veiktās korektīvās darbības apkopoti 1. tabulā. Vēstuļu kopijas pievienotas 4. pielikumā. Saņemtie komentāri par DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” Vides pārskatu

1. tabula

KKoommeennttāārraa IIDD KKoommeennttāārrss AAnnaallīīzzee uunn kkoorreekkttīīvvāāss ddaarrbbīībbaass

1. Satiksmes ministrija 1.1 Vides pārskata projekta 6. nodaļas 3.

tabulas konstatējumā K.6.03 ieteikts iekļaut DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” transporta ietekmes uz vidi un iedzīvotāju veselību analīzi, kā arī šīs ietekmes prognozes nākošajam plānošanas periodam. SM norāda, ka šādu analīzi nav iespējams veikt īsā laika periodā un atzīmē, ka katram atsevišķam projektam ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts.

Komentārs ņemts vērā. Tā kā nav pieejami dati par transporta ietekmi uz vidi un iedzīvotāju veselību, analīzi un prognozes pašreizējā momentā veikt nav iespējams.

12



Saņemtie komentāri par DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” Vides pārskatu

1. tabula

KKoommeennttāārraa KKoommeennttāārrss AAnnaallīīzzee uunn kkoorreekkttīīvvāāss ddaarrbbīībbaass IIDD 1.2 Par Vides pārskata projekta 8. nodaļas

5. tabulas konstatējumiem K.8.01, 8.02, SM informē, ka ostas teritorijas paredzētas ostas darbībām, kā arī, ņemot vērā vides aizsardzības prasības, izstrādājot konkrētus projektus, tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums un nepieciešamības gadījumā izskatīs iespējas veikt kompensācijas pasākumus.

Veicot ietekmes uz vidi novērtējumu infrastruktūras projektu izstrādes laikā un realizējot normatīvajos aktos noteiktos kompensācijas pasākumus tiks ievērotas ES un Latvijas normatīvo aktu prasības.

2. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 2.1 Izskatījusi, komentārus nesniedz

4. Plānošanas dokumenta ietekme uz teritoriju attīstību DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” plānotie pasākumi lielākoties vērsti uz ilgtspējīgas attīstības veicināšanu un vides saglabāšanu. DP prioritātes ir:

1. Infrastruktūra cilvēku kapitāla nostiprināšanai. 2. Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana. 3. Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīgas attīstības

veicināšana. 4. Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana. 5. Vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veicināšana. 6. Tehniskā palīdzība ERAF ieviešanai. 7. Tehniskā palīdzība KF ieviešanai.

4.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Tā kā DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” realizācija faktiski ietekmē visu valsts teritoriju, veicot DP ietekmes uz vidi analīzi, jāņem vērā iespējamā ietekme uz visām nozīmīgākajām valsts dabas vērtībām – t.i. īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kas tiek iedalītas un atbilst kādai no septiņām aizsargājamo teritoriju kategorijām (dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēra rezervāts, dabas liegumi, dabas parki, aizsargājamie ainavu apvidi, dabas pieminekļi). Latvijā ir izveidotas 633 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, no tām:

• 4 dabas rezervāti (Moricsalas, Grīņu, Krustkalnu un Teiču rezervāts); • 3 nacionālie parki (Gaujas, Ķemeru un Slīteres nacionālais parks); • 1 biosfēras rezervāts (Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts); • 43 dabas parki; • 278 dabas liegumi; • 9 aizsargājamo ainavu apvidi; • 295 dabas pieminekļi, kas ietver tādus objektus kā aizsargājamie koki, alejas,

dendroloģiskie stādījumi, kā arī ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas veidojumi.

Natura 2000 jeb Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Latvijā ir iekļautas 336 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – 4 dabas rezervāti, 3 nacionālie parki, 250 dabas liegumi, 38 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 9 dabas pieminekļi un 23 mikroliegumi. Tās kopā aizņem 11,9 % no Latvijas platības. Šīm teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem

13


aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos. Attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, DP vides pasākumos plānotas aktivitātes infrastruktūras izveidei Natura 2000 teritorijās ([44] – 844), kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un vides izglītības infrastruktūras izveidei ([44] – 847). Šīs aktivitātes mazinās negatīvo ietekmi uz Natura 2000 teritorijām, to aizsargājamajām sugām, kā arī nodrošinās informēšanas un izglītošanas infrastruktūru nacionālas nozīmes augu un dzīvnieku kolekcijās ([44] – 848).

4.2. Iespējamās problēmas

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” raksturotas galvenās vides un vides infrastruktūras problēmas, nepieciešamie uzdevumi to risināšanai, kā arī noteiktas galvenās vides aizsardzības prioritātes katrā vides un vides infrastruktūras uzlabošanas jomā.

DP plānoto aktivitāšu, piemēram, TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi ([44] – 747), TENT-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība ([44] – 750) vai lielo ostu infrastruktūras attīstība ([44] – 753), realizācija skar vairākas nozīmīgas vides, tautsaimniecības un sociālās vides jomas. Investīcijas šajās jomās palielinās iedzīvotāju un uzņēmēju ekonomisko aktivitāti, kā arī ar nozarēm saistītās infrastruktūras plānošanas un izveides tempus. Šo iemeslu dēļ iespējama ietekme uz vidi, dabu un aizsargājamajām dabas teritorijām.

Infrastruktūras attīstības projekti nevar tikt vērtēti viennozīmīgi, jo pastāv risks, ka to realizācija var negatīvi ietekmēt tuvumā esošās dabas vērtības vai aizsargājamās teritorijas. No vides aizsardzības viedokļa lielākie riski ir 2. un 3. prioritātes realizācija, kas paredz infrastruktūras objektu būvniecību un transporta sistēmas optimizāciju. Tā rezultātā samazinātos dabas teritoriju īpatsvars, turklāt būvniecības darbu periodā īpaši palielinātos slodze uz apkārtējo vidi (emisijas gaisā, troksnis, putekļi, augsnes degradācija). Pozitīvus vides efektus neapšaubāmi sniedz 4. un 5. aktivitātes realizācija, kas tiešā veidā paredz investīcijas dabas un vides aizsardzībā, dabas un vides infrastruktūras uzlabošanā, kā arī enerģijas un vielu emisiju vidē samazināšanā. Salīdzinoši neitrāli vērtējama 1., 6. un 7. prioritātes, kuru ietvaros paredzētās aktivitātes neatstāj tiešu ietekmi uz vidi vai aizsargājamām teritorijām.

Ņemot vērā faktu, ka liela mēroga infrastruktūras projekti atbilstoši ES un nacionālās likumdošanas prasībām tiek realizēti veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, var uzskatīt, ka DP realizācija kopumā dos pozitīvus vides efektus.

Nozīmīgi uzdevumi vides aizsardzības ziņā ir vides izglītības un informācijas pieejamības attīstīšanai, kas radītu pilnvērtīgāku iedzīvotāju kopējo izglītības un zināšanu līmeni par aktuālām vides problēmām valstī, kā arī izpratni par to novēršanas pasākumiem. Izglītība un informācijas pieejamība veicinātu iedzīvotāju atbalstu un vēlmi piedalīties valstī kopumā nozīmīgos vides aizsardzības jautājumos.

Izglītības un informācijas pasākumi dotu ieguldījumu arī tūrisma nozarē, kuras attīstībā svarīgi apzināties arī negatīvo ietekmi uz cilvēkiem nepieciešamajām, bet viegli ietekmējamām dabas teritorijām.

Tūrisma infrastruktūras attīstības ietekme uz vides un dabas vērtībām nav vērtējama viennozīmīgi. No dabas aizsardzības viedokļa būtiski attīstīt nepieciešamo infrastruktūru īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, uzsvaru liekot uz informācijas pieejamību par šīm teritorijām un ierobežojumiem vides un dabas aizsardzības nolūkos. Jāatzīmē, ka sakārtota tūrisma infrastruktūra parasti padara pievilcīgāku dabas vidi, kā rezultātā tūrisma plūsma dabas teritorijās palielinās.

14


Racionāla dabas resursu izmantošana un videi draudzīgas enerģētikas veicināšana ir pasākumi, kuru īstenošana novērš dabas resursu paātrinātu izsīkšanu nākotnē. DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” minēti nepieciešamie pasākumi infrastruktūras un pakalpojumu uzlabošanā vides un siltumapgādes jomās, kas līdz ar to paaugstinās dzīves un uzņēmējdarbības vides kvalitāti dažādās teritorijās, kā arī nodrošinās pakalpojumu sniedzēju ekonomisko ilgtspēju. Kopējo energoresursu patēriņu un ietekmi uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti samazinās mājokļu energoefektivitātes pasākumi, kas tiek minēti DP „Infrastruktūra un pakalpojumi”.

5. Vides politikas dokumenti un vides aizsardzības mērķi

5.1. Starptautiskie vides politikas dokumenti un vides aizsardzības mērķi

Vides aizsardzības jomā pastāv valstu starptautiskie mērķi, kuri definēti noslēgtajās starpvalstu konvencijās un līgumos. Kaut gan šīs konvencijas tiešā veidā neattiecas uz Eiropas Savienības noteikto Kohēzijas politiku, tomēr tās ir saistošas Latvijai, un plānošanas dokumentos paredzētie pasākumi nedrīkst būt pretrunā ar konvencijās noteiktajiem pamatprincipiem.

Nozīmīgākie starptautiskie ilgtspējīgas attīstības mērķi un principi tika noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Riodežaneiro konferencē „Par vidi un attīstību”, kas pieņemta 1992. gadā. Šīs konferences ietvaros tika akceptēts Rīcības plāns 21. gadsimtam (Agenda 21), parakstītas ANO Vispārējās konvencijas “Par bioloģisko daudzveidību” un “Par klimata pārmaiņām”, un parakstīta Rio Deklarācija “Par vidi un attīstību”.

Konvencija par bioloģisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencija (1992). Šīs konvencijas uzdevumi, kas veicami saskaņā ar tajā ietvertajiem atbilstošajiem nosacījumiem, ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, dzīvās dabas ilgtspējīga izmantošana un godīga līdztiesīga ģenētisko resursu patērēšanā iegūto labumu sadale, ietverot gan pienācīgu pieeju ģenētiskajiem resursiem, gan atbilstošu tehnoloģiju nodošanu, ņemot vērā visas tiesības uz šiem resursiem un tehnoloģijām, gan pienācīgu finansēšanu.

Johannesburgā, 2002. gadā notikušajā ANO galotņu sanāksmē tika pieņemts Ilgtspējīgas attīstības ieviešanas plāns (balstīts uz Riodežaneiro deklarāciju), kuru parakstīja arī Latvija. Šis plāns nosaka trīs galvenos mērķus, kas ir jāsasniedz, lai nodrošinātu ceļu uz ilgtspējīgu attīstību. Tie ir nabadzības novēršana, ilgtspējīgu patēriņa un ražošanas modeļu maiņa, kā arī dabas resursu aizsardzība un pārvaldība.

1992. gada Riodežaneiro tika pieņemta ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, kuras mērķis ir stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas atmosfērā un samazināt antropogēno ietekmi uz klimatu. Latvijas Republikas Saeima šo konvenciju ratificēja 1995. gadā, bet 1997. gadā konvencija tika papildināta ar Kioto protokolu, kurš tika ratificēts 2002. gadā.

Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi. Ramsāres konvencija (1971). Šīs konvencijas izpratnē mitrāji ir platības ar purviem, dumbrājiem vai ūdeņiem, kuri var būt dabiski veidojušies vai mākslīgi, kā arī var būt nemainīgi (pastāvīgi) vai īslaicīgi. Konvencijas izpratnē ūdensputni ir putni, kuri ekoloģiski ir atkarīgi no mitrājiem, tāpēc nepieciešama to aizsardzība.

Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO konvencija (1972). Šajā konvencijā ar „dabas mantojumu” tiek saprasts:

15


• dabas pieminekļi, kas radušies no fizikāliem vai bioloģiskiem veidojumiem vai šādu veidojumu grupām, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no estētikas vai zinātnes viedokļa;

• ģeoloģiski vai fizioģeogrāfiski veidojumi un stingri noteiktas zonas, kas ir kādas apdraudētas dzīvnieku vai augu sugas dzīves vieta, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no zinātnes vai saglabāšanas viedokļa;

• ievērojamas dabas vietas vai ierobežotas dabas teritorijas, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no zinātnes, saglabāšanas vai dabas skaistuma viedokļa.

Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību. Helsinku konvencijas (1974, 1992). Šīs konvencijas attiecas uz jūras vides un Baltijas jūras areālu aizsardzību, kas aptver ūdenstilpni un jūras dibenu, ietverot tajā dzīvojošos resursus un citas jūras dzīvības formas.

Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību. Bernes konvencija (1979). Šīs Konvencijas mērķi ir aizsargāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši tās sugas un dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, un arī veicināt šādu sadarbību. Īpašs uzsvars likts uz apdraudētajām un izzūdošajām sugām, tai skaitā apdraudētajām un izzūdošajām migrējošajām sugām.

Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību – Bonnas konvencija (1979). Konvencijas pielikumos atrodamas apdraudētās migrējošās sugas, kā arī migrējošās sugas, kurām ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss un kuru aizsardzībai un apsaimniekošanai nepieciešamas starptautiskās vienošanās, kā arī tās sugas, kuru aizsardzības statusu varētu ievērojami uzlabot starptautiskā sadarbība, ko varētu sasniegt ar starptautisku vienošanos.

1979. gada Ženēvas Konvencija par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku un viņa apkārtējo vidi no gaisa piesārņošanas un censties ierobežot un, ciktāl tas iespējams, pakāpeniski samazināt un novērst gaisa piesārņošanu, arī robežšķērsojošo piesārņošanu lielos attālumos.

Vīnes Konvencija par ozona slāņa aizsardzību (1985). Tās uzdevums ir aizsargāt cilvēka veselību un vidi pret nelabvēlīgu ietekmi, kura ir vai varētu rasties tādas cilvēka darbības rezultātā, kura izmaina vai varētu izmainīt ozona slāni.

1973. gadā Vašingtonā tika parakstīta Vašingtonas jeb CITES konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām. Tā ir starptautiska vienošanās par tirdzniecības aizliegumu un ierobežošanu ar apdraudētām sugām. Konvencijas mērķis ir aizsargāt apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugas no strauji augošās starptautiskās tirdzniecības, kuras rezultātā daudzas augu un dzīvnieku sugas ir nonākušas līdz iznīcības robežai.

Bāzeles konvencija par bīstamo atkritumu, ieskaitot ķimikālijas, pārrobežu kustību un to iznīcināšanu starptautiskajās tirdzniecības procedūrās, ieskaitot Londonas vadlīnijas par informācijas apmaiņu attiecībā uz ķimikālijām starptautiskajā tirdzniecībā noslēgta 1989. gadā. Tā regulē valstu tiesības aizliegt bīstamo atkritumu importu un eksportu, kā arī pasākumus bīstamo atkritumu rašanās iespējas samazināšanai līdz minimumam, lai nenotiktu piesārņojums ar bīstamiem atkritumiem.

Starptautiskā konvencija cīņai pret augsnes degradāciju noslēgta 1994. gadā Parīzē, un tā paredz veidot starptautisku sadarbību, lai novērstu pārtuksnešošanos un mazinātu sausuma radītās sekas. Konvencijā skaidrots pārtuksnešošanās jēdziens – augsne dažādu faktoru, klimatisku apstākļu un cilvēku darbības rezultātā kļūst neauglīga un neizmantojama. Konvencijas mērķis ir cīnīties pret šādu stāvokli

16


ar starptautiskās sadarbības palīdzību, kā arī palielināt augsnes produktivitāti un veicināt zemes un ūdens resursu saglabāšanu.

ANO Ģenerālajā asamblejā 2000. gada septembrī 191 organizācijas dalībnieks pieņēma ANO Tūkstošgades deklarāciju – pasaules mēroga projektu ar apņemšanos līdz 2015. gadam ievērojami samazināt ārkārtīgu nabadzību visās tās izpausmēs. Viens no astoņiem Tūkstošgades attīstības mērķiem, kas izriet no šīs deklarācijas un ir kļuvis par vienu no galvenajiem elementiem starptautiskajai sadarbībai attīstības jomā, ir nodrošināt vides ilgtspējību.

5.2. Eiropas Savienības vides politikas dokumenti un vides aizsardzības mērķi

Kopienas stratēģiskās vadlīnijas ir ES līmeņa politikas plānošanas dokuments, kurā definēti kohēzijas politikas finansējuma izlietošanas prioritārie virzieni, kuriem būtu jāparādās dalībvalstu izstrādātajos plānošanas dokumentos. Vadlīnijas nosaka vispārējo ietvaru Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijām 2007. – 2013. gadu periodā. Turklāt šīs vadlīnijas paredzētas arī kā atsauces dokuments, ko dalībvalstis un reģioni izmantotu, gatavojot savus individuālos ES fondu plānošanas dokumentus jaunajam programmēšanas periodam.

Eiropas Savienības Ilgtspējīgas attīstības stratēģija (Gēteborgas stratēģija) nosaka sekojošas vides aizsardzības prioritātes:

• vides izmaksu iekļaušana preču un pakalpojumu cenās; • ierobežot klimata pārmaiņas un palielināt tīrās enerģijas ieguvi un

izmantošanu; • atbildīgāk pārvaldīt dabas resursus; • risināt sabiedrības veselības problēmas; • investēt zinātnē un tehnoloģijās labākai nākotnei; • uzlabot transporta sistēmu, telpisko plānošanu un komunikācijas; • mobilizēt iedzīvotājus un uzņēmumus videi draudzīgai rīcībai.

Kopienas Lisabonas stratēģija. Šis dokuments nosaka ES ekonomiskās attīstības virzienus līdz 2010. gadam. Stratēģijas pamatmērķis ir panākt, lai ES kļūtu par konkurētspējīgāko, uz zināšanām balstīto ekonomisko bloku pasaulē, veicinot ekonomisko izaugsmi, sociālo kohēziju un vides aizsardzību. Vides aizsardzības sfērā definētie nozīmīgākie uzdevumi ir panākt ekoloģiski pieļaujamu un efektīvu dabas resursu izmantošanu un vides piesārņojuma samazināšanu.

Kopienas Lisabonas programma. Programma aptver visas Kopienas līmeņa darbības izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai. Šī programma, kas paredzēta kā papildinājums valstu programmām, koncentrējas uz galveno pasākumu kopumu ar lielu Eiropas pievienoto vērtību, jo īpaši uz atbalstu zinātnei un jauninājumiem Eiropā, valsts atbalsta politikas reformu, iekšējā pakalpojumu tirgus izveidi, atbalstu centieniem pievērsties ekonomikas pārstrukturēšanas sociālajām sekām, uzņēmumu darbības normatīvās vides uzlabošanu un vienkāršošanu, Dohas daudzpusējo tirdzniecības sarunu kārtas tālejošā nolīguma noslēgšanu, šķēršļu novēršanu mobilitātei transporta, darbaspēka un izglītības jomās, kopīgas nostājas izstrādi attiecībā uz ekonomisko migrāciju.

Lisabonas programmas kontekstā nozīmīgākie vides aspekti ir vides tehnoloģiju apguves veicināšana, kā arī vides, energoefektīvu un atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju attīstīšana.

ES 6. vides rīcības programma 2001. – 2010. gadam, kas nosaka ES uzdevumus un darbības, kas jāveic, lai sasniegtu ES nospraustos vides aizsardzības mērķus. Rīcības programmas uzdevumi ir:

17


• vides aizsardzības prasību integrācija citos Kopienas politikas dokumentos – tai skaitā vides politikas integrācija sektorpolitikās, ekonomisko instrumentu izmantošana vides mērķu sasniegšanā un vides aizsardzības principu izmantošana telpiskajā plānošanā;

• klimata izmaiņu samazināšana – tai skaitā energoresursu taupīšanas pasākumus un aviācijas radīto emisiju samazināšana;

• daba un bioloģiskā daudzveidība – dabisko sistēmu aizsardzība un to funkcionēšanas atjaunošana, kā arī bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšana gan ES mērogā, gan globāli;

• vide un veselība – cilvēka rīcības rezultātā radušos indīgo vielu, kuras ievērojami ietekmē vai izraisa risku cilvēku veselībai, izskaušana;

• citi mērķi saistīti ar augstāku resursu izmantošanas efektivitāti un efektīvāku atkritumu apsaimniekošanu, ilgtspējīgu attīstību kandidātvalstīs, globālās partnerattiecības un integrēta dialoga veidošanu.

ES gaisa aizsardzības tematiskās stratēģijas (21.09.2005.) mērķis ir sasniegt tādu gaisa kvalitāti, kas nerada negatīvas sekas un riskus cilvēku veselībai un videi. Šī stratēģija nosaka mērķus veselības un vides jomā, kā arī emisiju samazināšanas mērķus attiecībā uz galvenajām piesārņojošām vielām.

Jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematiskā stratēģijā paredzēts nodrošināt, lai līdz 2021. gadam visi ES jūru ūdeņi būtu veselīgi vides aizsardzības izpratnē, tādējādi aizsargājot šo vērtīgo resursu bāzi, no kuras ir atkarīga ar jūru saistīta saimnieciskā un sociālā darbība.

Ceļā uz resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tematiska stratēģija atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrāde. Šajā stratēģijā noteikti esošās ES atkritumu politikas pamatmērķi - novērst atkritumu rašanos un veicināt to atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī norādīts ilgtermiņa mērķis - kļūt par pārstrādājošu sabiedrību, kas cenšas novērst atkritumu rašanos un izmantot atkritumus kā resursu. Ieviešot augstus standartus vides jomā, tiks veicinātas pārstrādes un reģenerācijas darbības iekšējā tirgū. ES Enerģētikas stratēģijas mērķis ir veicināt biomasas izmantošanu enerģijas ieguvē – jo īpaši biodegvielas ražošanu, lai attīstītu atjaunojamās enerģijas iegūšanu.

ES tematiskā stratēģija „Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana” pieņemta 2005. gadā, un tās mērķis ir samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, ko izraisa dabas resursu izmantošana augošā ekonomikā un nodrošināt ekonomikas „atsaistīšanu”.

ES Vides un veselības aizsardzības rīcības plāna 2004. – 2010. gadam mērķis ir mazināt piesārņotas vides izraisītu slimību izplatību, nosakot pasākumus un iniciatīvas par to, kā labāk izprast saistību starp vidi un veselību un noskaidrot, kā vides nelabvēlīga ietekme var izraisīt epidemioloģiskas sekas.

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” nozīmīgākie investīciju virzieni ir saistīti galvenokārt ar investīcijām transporta, vides un sociālās vides infrastruktūrā. No šajos investīciju virzienos noteiktajām aktivitātēm tikai daļu var tiešā veidā saistīt ar vides aizsardzību vai vides politikas ieviešanu. Jāatzīmē, ka visumā šīs aktivitātes atbilst Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentu pamatnostādnēm (skat. 1. pielikumu.).

No vides aizsardzības viedokļa par nozīmīgākajiem dokumentiem var uzskatīt ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, ES 6. vides rīcības programmu un Kopienas Lisabonas programmu, kas nosprauž konkrētus ar vides aizsardzību saistītus mērķus un uzdevumus. Šajos dokumentos nospraustās prioritātes un veicamie uzdevumi vides aizsardzības jomā kopumā iekļauti DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” elementos. Tematisko stratēģiju izmantošana politikas veidošanā ir jaunums, kas ieviests ar Sesto vides rīcības programmu. Eiropas Komisijas prioritāte ir Lisabonas

18


stratēģija. Tā kā tematiskās stratēģijas un rīcības plāni balstās uz trīs galveno vides politikas dokumentu principiem, analīze stratēģiskajā dokumentā tiek balstīta uz šiem dokumentiem.

Tomēr jāatzīmē, ka noteiktu prioritāšu ietvaros iespējams iekļaut papildus aktivitātes vai pasākumus esošo aktivitāšu ietvaros, kas veicinātu atsevišķu ES vides aizsardzības mērķu sasniegšanu. 4. prioritātes „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” pasākumu „Vide”, „Tūrisms” un „Mājokļu energoefektivitāte” ietvaros, kā arī 5. prioritātes „Vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veicināšana” ietvaros iespējams iekļaut pasākumus iedzīvotāju un uzņēmumu mobilizēšana videi draudzīgai rīcībai, informētībai par vides aizsardzības jautājumiem, vides apziņas veidošanai un vides izglītības veicināšanai. Šie pasākumi perspektīvā ļautu vēl vairāk samazināt attiecīgās infrastruktūras un saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi.

DP plānoto aktivitāšu atbilstība Eiropas Savienības vides aizsardzības mērķiem analizēta 2. tabulā un 1. pielikumā.

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” atbilstība Eiropas Savienības vides aizsardzības mērķiem

2. tabula

KKoonnssttaattēējjuummaa IIDD KKoonnssttaattēējjuummss RReekkoommeennddāācciijjaa IIzzppiillddeess ssttaattuussss

K.P.1.05 ES Gēteborgas stratēģija nosaka nepieciešamību mobilizēt iedzīvotājus un uzņēmumus videi draudzīgai rīcībai. DP plānotas galvenokārt investīcijas videi draudzīgās tehnoloģijās. Specifiski pasākumi iedzīvotāju un uzņēmēju izglītošanai vides aizsardzībā, informēšanai vai iesaistei nav paredzēti.

Paredzēt pasākumus iedzīvotāju un uzņēmēju iesaistīšanai un izglītošanai par attiecīgajiem vides jautājumiem investīciju projektu ietvaros, atbilstoši horizontālajām prioritātēm.

K.P.1.09 DP paredzēti pasākumi bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo teritoriju saglabāšanai un attīstībai ([44] – 806; 807; 808) ES 6. vides rīcības programmas 2001. – 2010. gadam paredz dabas mantojuma aizsardzību ekonomikas, tūrisma un lauksaimniecības skatījumā.

Izvērtēt nepieciešamību veikt ekonomikas, tūrisma, lauksaimniecības nozaru attīstības iespējamās ietekmes uz dabas teritorijām analīzi. Vēlams izvērtēt iespēju šādu informāciju iekļaut bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un aizsardzības pasākumos.

5.3. Nacionālie vides politikas dokumenti un vides aizsardzības mērķi

Viens no nozīmīgākajiem vides politikas plānošanas dokumentiem, uz kuru tiek balstīta lielākā daļa nacionālo politikas un attīstības plānu, stratēģiju un programmu, ir Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķi ir:

• Latvijai jāveido labklājības sabiedrība, kura augstu vērtē un attīsta demokrātiju, līdztiesību, godīgumu un savu kultūras mantojumu;

• Latvijai jāveido stabila tautsaimniecība, kas nodrošina sabiedrības vajadzības, vienlaicīgi panākot, lai ekonomiskās izaugsmes tempi pārsniegtu vides piesārņojuma un resursu patēriņa tempus;

19


• Latvijai jānodrošina droša un veselību neapdraudoša vide pašreizējai un nākamajām paaudzēm;

• Latvijai jānodrošina pietiekami pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai;

• Latvijai sabiedrībā jāattīsta atbildīga attieksme pret dabas resursiem un nepārtraukti jāpaaugstina resursu izmantošanas efektivitāte;

• Latvijai no starptautiskas palīdzības saņēmējas valsts pakāpeniski jākļūst par valsti, kas spēj pati nodrošināt savas vajadzības un nepieciešamības gadījumā pat sniegt palīdzību citām valstīm;

• Latvijai jānodrošina vides jautājumu integrācija un jāattīsta plašs vides politikas līdzekļu pielietojums visās citās nozaru politikās;

• Latvijai jānodrošina, lai tirgus ekonomikas mehānismi kalpotu ilgtspējīgai attīstībai;

• Latvijai jānodrošina sabiedrības līdzdalība ilgtspējīgas attīstības procesos; • Latvijai nepārtraukti jānovērtē tās progress noteikto ilgtspējīgas attīstības

mērķu sasniegšanā.

Vides aizsardzībai valsts līmenī izstrādāts Nacionālais vides politikas plāns 2004. – 2008. gadam, kurā sniegts vides komponentu raksturojums, minētas būtiskākās problēmas un vides politikas mērķi. Plāns nosaka mērķus un paredz rīcības praktiski visās vides aizsardzības jomās, t.sk. gaisa, ūdeņu, augšņu un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā.

Nacionālais attīstības plāns (NAP) izstrādāts saskaņā ar LR Reģionālās attīstības likumu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam. Plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū. Tas ir Latvijas ieguldījums ES dalībvalstu kopējā stratēģijā un Lisabonas programmas īstenošanā.

Rīcības programma komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanai. Rīcības programma ir izstrādāta laikposmam no 2004. līdz 2020.gadam. Programmas mērķis ir samazināt piesārņojumu, kas radies komunālo notekūdeņu novadīšanas dēļ, un bīstamo vielu radīto virszemes ūdeņu piesārņojumu. Tā nodrošinās Eiropas Kopienu padomes 1991.gada 21.maija direktīvas „Par komunālo notekūdeņu attīrīšanu” (91/271/EEC) un Eiropas Kopienu padomes 1976. gada 4. maija direktīvas „Par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kas tiek novadītas ūdens vidē” ieviešanu Latvijā.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012. gadam. Tā galvenais mērķis ir novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. – 2010. gadam. Stratēģijas mērķi ir uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā arī samazināt sadzīves atkritumu un izgāztuvju radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Stratēģija paredz uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un palielināt iedzīvotāju skaitu, kuriem ir pieejami šie pakalpojumi.

1999. gadā izstrādāta Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. Tās stratēģiskie mērķi ir saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību, saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību, saglabāt savvaļas sugu, kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu ģenētisko daudzveidību, kā arī veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos un nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu.

20


Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005. – 2010. gadam izstrādāta, lai sekmētu globālo klimata pārmaiņu samazināšanu, īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, tās Kioto protokola un Eiropas Savienības tiesību aktu par klimata pārmaiņām prasības.

Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija izstrādāta 2003. gadā. Koncepcijas mērķis - veicināt videi un iedzīvotājiem draudzīgas radioaktīvo atkritumu glabāšanas sistēmas, kura ietver radioaktīvo atkritumu īstermiņa glabāšanu, ilgtermiņa glabāšanu un pastāvīgu glabāšanu bez mērķa tos pārvietot ārpus radioaktīvo atkritumu glabātavas, attīstību valstī.

Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments laika periodam no 2004. – 2008. gadam. Tūrismam kā vienai no Latvijas attīstības stratēģiskajām iespējām un prioritātēm ir svarīga loma tādu mērķu sasniegšanā kā ilgtspējīga attīstība, ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība, dzīves kvalitātes paaugstināšana, ekonomiskā un sociālā kohēzija. Pamatnostādņu galvenais mērķis ir noteikt stratēģiskos virzienus tūrisma nozares ilgtspējīgai un konkurētspējīgai attīstībai, tādējādi palielinot tūristu plūsmu un ienākumus no tūrisma un kopumā veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību.

Latvijas Tūrisma attīstības programma 2006. – 2008. gadam ir izstrādāta, lai nodrošinātu Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2004. - 2008. gadam noteikto mērķu sasniegšanu. Tūrisma attīstības politikas mērķi, rīcības virzieni un pasākumi tiek plānoti saskaņā ar tādiem nozīmīgiem Latvijas un ES dokumentiem, kā Tautsaimniecības vienotā stratēģija, Vienotais programmdokuments, Lisabonas stratēģija, kā arī citu nozaru politikas plānošanas dokumentiem.

Enerģētikas jomā ir izstrādāts dokuments Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016. gadam projekts, taču pašlaik tas vēl nav apstiprināts.

Enerģētikas politikas elektroenerģijas sektorā galvenais mērķis ir veicināt enerģētikas nozares attīstību atbilstoši tautsaimniecības sabalansētai un ilgtspējīgai izaugsmei. Politika paredz nodrošināt elektroenerģijas apgādes drošumu un kvalitāti nākošo desmit gadu laikā, ietverot gan īstermiņa neatliekamus pasākumus, gan ikgadējus pasākumus, kas ir svarīgi enerģētikas nozares stabilas attīstībai.

Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006. – 2013. gadam. Galvenais politikas mērķis ir radīt sabiedrību, kurā ikviens var izmantot un izmanto IKT sniegtās iespējas, lai veidotu uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabotu dzīves kvalitāti. Politikas pamatprincipi sakrīt ar ilgtermiņa konceptuālajā dokumentā “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā” un Nacionālajā attīstības plānā ietvertajiem.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007. – 2013. gadam pašlaik ir projekta stadijā, taču pēc apstiprināšanas šī dokumenta galvenā nozīme būs tā, ka tas nosaka izglītības sistēmas attīstības mērķus turpmāko piecu gadu laikposmam un rīcības virzienus to īstenošanai, kā arī darbības rezultātus, politikas rezultātus un to sasniegšanas rādītājus.

Valsts energoefektivitātes stratēģijas mērķis ir noteikt pasākumu kopu energoefektivitātes paaugstināšanai, lai līdz 2010. gadam Latvijā panāktu primārās enerģijas patēriņa samazinājumu uz nacionālā kopprodukta vienību par 25 %. Stratēģijas pamatā ir sabiedrības informēšana, attiecīgu normatīvu ieviešana un ekonomiska motivācija, galvenokārt atbalstot pašatmaksājošos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus

Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2001/81/EC ir noteikusi ES dalībvalstīm maksimāli pieļaujamās emisijas noteiktiem atmosfēras piesārņotājiem –

21


sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdam, gaistošiem organiskajiem savienojumiem un amonjakam, kurus nedrīkst pārsniegt laika posmā pēc 2010. gada, Latvijā izstrādāta Rīcības programma valsts kopējo emisiju gaisā samazināšanai. Programmā doti piesārņojošo vielu, kurām noteikti emisiju ierobežojumi, emisiju aprēķini.

Rīcības programma prioritāro zivju ūdeņu un peldūdeņu piesārņojuma samazināšanai un kvalitātes nodrošināšanai izstrādāta, pamatojoties uz likumu „Par piesārņojumu” un MK 12.03.2002. noteikumiem Nr.118 „Par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”, kuros noteiktas Padomes direktīvā 78/659/EEK „Par saldūdeņu kvalitāti” un Padomes direktīvā 76/160/EEK „Par peldūdeņu kvalitāti” izvirzītās prasības. Rīcības programmā analizēti prioritāro zivju ūdeņu un peldūdeņu galvenie piesārņojuma avoti, noteikti uzdevumi šo ūdeņu kvalitātes uzlabošanai un aplūkotas to īstenošanas iespējas.

Latvijā izstrādāts salīdzinoši daudz politikas plānošanas dokumentu, tai skaitā jomās, kas saistītas ar vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Par pamatu vides aizsardzības politikas noteikšanai parasti tiek uzskatītas Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, uz kurām pamatojoties, tiek izstrādāta lielākā daļa vides politikas plānošanas un rīcības dokumentu. 2. pielikumā un 3. tabulā analizēta DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” atbilstība nacionālajiem vides politikas mērķiem. Analīzē izmantotas tās plānošanas dokumentu nozīmīgākās pamatnostādnes vides aizsardzības jomā, kas savstarpēji nepārklājas.

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” atbilstība nacionālajiem vides aizsardzības mērķiem, nozares plānošanas dokumentiem un programmām

3. tabula

KKoonnssttaattēējjuummaa IIDD KKoonnssttaattēējjuummss RReekkoommeennddāācciijjaa IIzzppiillddeess ssttaattuussss

K.P.2.06 Nacionālajos vides politikas plānošanas dokumentos noteikts, ka jānodrošina sabiedrības līdzdalība ilgtspējīgas attīstības procesos. DP atzīta nepieciešamība palielināt sabiedrības līdzdalību publiskās pārvaldes procesā ([44] – 677), tomēr nav piedāvāti konkrēti soļi šī mērķa sasniegšanai.

Izvērtēt iespēju DP iekļaut konkrētus soļus un pasākumus, sabiedrības līdzdalības publiskajā pārvaldes procesā, attīstīšanai un veicināšanai. Plašākai sabiedrības iesaistei un lēmumu pieņemšanai nozīmīgi ir attīstīt un veicināt vides informācijas sistēmas, kas varētu sniegt informāciju par teritorijas (vietas) vides stāvokli, kurā viņš dzīvo un strādā. Šādus pasākumus iespējams paredzēt prioritātes „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” ietvaros.

22


6. DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” paredzēto darbību ietekme uz vidi 1. prioritāte „Infrastruktūra cilvēka kapitāla nostiprināšanai” vērsta uz mūsdienīgas un augstas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšanu izglītības, nodarbinātības, sociālās un veselības aprūpes jomās, atbalstu pamatā novirzot infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošanai.

• 1. pasākums šajā prioritātē ir „Profesionālās izglītības infrastruktūra” ietver 2 aktivitātes:

- 1. aktivitāte. Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai;

- 2. aktivitāte. Profesionālās izglītības infrastruktūras attīstība un mācību aprīkojuma modernizācija ieslodzījuma vietās.

• 2. pasākums „Augstākās izglītības infrastruktūra” ietver sekojošas aktivitātes: - 1. aktivitāte. Augstākās izglītības iestāžu materiāltehniskās bāzes

uzlabošana, t.sk., nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem;

- 2. aktivitāte. Augstākās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana, t.sk., nodrošinot pieeju personām ar funkcionālajiem traucējumiem.

• 3. pasākums „Izglītības infrastruktūra vispārējo prasmju nodrošināšanai” ietver aktivitātes:

- 1. aktivitāte. Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana;

- 2. aktivitāte. Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai; - 3. aktivitāte. Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības

iestāžu infrastruktūras uzlabošana. • 4. pasākums ietver „Nodarbinātības un sociālo pakalpojumu infrastruktūras”

plānotās aktivitātes: - 1. aktivitāte. Darbspēju vērtēšanas un sociālo pakalpojumu ieviešanas

institūciju infrastruktūras pilnveidošana; - 2. aktivitāte. Darba tirgus institūciju infrastruktūras pilnveidošana; - 3. aktivitāte. Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība

nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros; - 4. aktivitāte. Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības

attīstībai novadu nozīmes attīstības centros. • 5. pasākums „Veselības aprūpes infrastruktūra” ietver aktivitātes:

- 1. aktivitāte. Stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstība;

- 2. aktivitāte. Ambulatorās veselības aprūpes attīstība.

Minētajām aktivitātēm ietekme uz vidi vērtējama kā nenozīmīga un visumā pozitīva. Jo īpaši uz to attiecas 3. pasākuma 1. aktivitāte, kas veicinās dabaszinātņu apguvi un dos noderīgu informatīvo bāzi arī vides aizsardzības un dažādu būtisku procesu izpratnes ziņā.

2. prioritāte „Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana” paredz panākt dažādu valsts teritorijas daļu labāku fizisku sasniedzamību, kā arī valsts teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju piekļuvi informācijai un pakalpojumiem, uzlabojot reģionālas nozīmes transporta infrastruktūru, IKT pakalpojumus un infrastruktūru.

• 1. pasākums „Pieejamības un transporta sistēmas attīstība” ietver šādas aktivitātes:

- 1. aktivitāte. 1.šķiras valsts autoceļu maršrutu sakārtošana; - 2. aktivitāte. Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās; - 3. aktivitāte. Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās teritorijās; - 4. aktivitāte. Mazo ostu infrastruktūras uzlabošana.

• 2. pasākumā „IKT infrastruktūra un pakalpojumi” paredzētās aktivitātes:

23


- 1. aktivitāte. Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība;

- 2. aktivitāte. Publisko interneta pieejas punktu attīstība; - 3. aktivitāte. Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas

pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība);

- 4. aktivitāte. Valsts nozīmes elektronisko sakaru tīklu izveide, attīstība un pilnveidošana, informācijas datu pārraides drošības nodrošināšana.

Izvērtējot 2. prioritātes paredzamās aktivitātes, var secināt, ka 2. pasākuma aktivitāšu ietekme būs vairāk pozitīva nekā negatīva, taču 1. pasākuma plānoto aktivitāšu īstenošanas rezultātā ir iespējama negatīva ietekme uz apkārtējām teritorijām. 1. aktivitātes ietvaros ([44] – 664) var rasties ietekme uz apkārtējām dabas un īpaši aizsargājamām teritorijām būvniecības un rekonstrukcijas laikā, kā arī ceļu sakārtošana veicinātu transporta plūsmas palielināšanos, kas paaugstinātu emisiju negatīvo ietekmi uz apkārtējo teritoriju vidi. 2. aktivitāte ([44] – 667) dos pozitīvu ietekmi, jo tranzītielu sakārtošana samazinās transporta plūsmu pilsētu centros, līdz ar to samazinot gaisa piesārņojumu un tā negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību. 3. aktivitātes īstenošanas pasākumi satiksmes drošības uzlabošanas ziņā ([44] – 670), dotu īslaicīgu ietekmi uz vidi būvniecības vai rekonstrukcijas laikā. Savukārt 4. aktivitātes īstenošana mazo ostu uzlabošanā ([44] – 673) dotu gan pozitīvus, gan negatīvus vides efektus. Tiks attīstīta un uzlabota infrastruktūra, taču var palielināties transporta ostu darbība un kuģu plūsma, kas paaugstina ūdens piesārņojuma risku. Negatīva ietekme iespējama arī ostu rekonstrukcijas un būvdarbu laikā.

3. prioritāte „Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana” sniegs atbalstu kvalitatīvas, drošas, kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrētas transporta infrastruktūras pilnveidošanā, kas veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, teritorijas un atsevišķu tās daļu sasniedzamību, kā arī videi draudzīga transporta sistēmu attīstību.

• 1. pasākums „Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība” paredz aktivitātes:

- 1. aktivitāte. TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi; - 2. aktivitāte. TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība

(Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica). satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās teritorijās;

- 3. aktivitāte. Lielo ostu infrastruktūras attīstība „Jūras maģistrāļu” ietvaros;

- 4. aktivitāte. Lidostu infrastruktūras attīstība; - 5. aktivitāte. Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN-T.

• 2. pasākums „Ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstība” ietver aktivitāti: - 1. aktivitāte. Ilgtspējīga transporta sistēmas attīstība.

3. prioritātes pasākumu aktivitātes norāda uz lielu projektu īstenošanu, kam paredzama nozīmīga ietekme uz vidi. 1. aktivitātes pasākumi autoceļu infrastruktūras attīstībā ([44] – 747) negatīvu ietekmi uz vidi var radīt būvniecības procesu laikā, piemēram, troksni, zemsedzes bojājumus, putekļu emisijas, dažādus būvgružus un pārpalikumus, samazināsies arī dabas pamatnes teritorijas, taču šīs ietekmes varētu nodēvēt vairāk kā īslaicīgas un pēc projektu pabeigšanas tiktu novērstas. 2. aktivitātes pasākumi TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcijā ([44] – 750) tiktu uzlabota un ar jaunām tehnoloģijām attīstīta dzelzceļa infrastruktūra. Aktivitātes iespējamie vides aspekti nav vērtējami viennozīmīgi, lai noteiktu projekta ietekmi uz vidi un dabu, nepieciešams veikt šī projekta ietekmes uz vidi novērtējumu.

24


3. aktivitātes pasākumi lielo ostu infrastruktūras attīstībā ([44] – 753) dotu nozīmīgu ieguldījumu arī no vides aizsardzības viedokļa, taču ostu paplašināšanai nepieciešamas jaunas dabas teritorijas, kas tiks pārveidotas ostu vajadzībām, līdz ar to izmainīs šo teritoriju dabisko vides stāvokli. Pašlaik viennozīmīgi nav vērtējams „Infrastruktūras attīstības Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” projekts, kuram trūkst atbalsta un sadarbības ar vides aizsardzības institūcijām, kā arī nav skaidra atbilstība vides un dabas aizsardzības normatīvo aktu prasībām, kā rezultātā nepieciešams veikt projekta Ietekmes uz vidi novērtējumu.

4. aktivitātes lidostu infrastruktūras attīstības ietvaros ([44] – 756) neliela ietekme uz vidi paredzama būvniecības un rekonstrukciju periodā, taču lidostu attīstība plānota pārsvarā jau esošajās teritorijās, kas neradīs nozīmīgu ietekmi uz vidi.

5. aktivitātes ([44] – 759) pozitīvās ietekmes būtu pieaugošās dzelzceļa kravu transporta negatīvās ietekmes uz pilsētu transporta sistēmu mazināšana, kā arī kopējo pilsētu ceļu tīkla uzlabošana, kas samazinātu sastrēgumus, līdz ar to pazeminot gaisa piesārņojuma daudzumu. Kā īslaicīgu negatīvo ietekmi jāmin projektu izpildes gaitu, ar būvniecību saistīto pasākumu ietvaros.

2. pasākuma aktivitāte ([44] – 790) visumā vērtējama pozitīvi, jo tā tendēta uz Rīgas ilgtspējīga transporta attīstību, attīstot Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus.

4. prioritāte „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” vērsta uz nepieciešamo priekšnosacījumu veidošanu ekonomiskajai attīstībai, kā arī dzīves kvalitātes rādītāju uzlabošanai dažādās valsts teritorijas daļās, investējot vides infrastruktūrā un pakalpojumos, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanā, tūrisma produktu attīstībā.

• 1. pasākumā „Vide” paredzamās aktivitātes: - 1. aktivitāte. Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās

vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000; - 2. aktivitāte. Infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās; - 3. aktivitāte. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ un vides

izglītības infrastruktūras izveide; - 4. aktivitāte. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija; - 5. aktivitāte. Vides risku samazināšana; - 6. aktivitāte. Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība.

• 2. pasākuma „Tūrisms” aktivitātes: - 1. aktivitāte. Nacionālās nozīmes tūrisma produkta attīstība; - 2. aktivitāte. Tūrisma informācijas sistēmas attīstība.

• 3. pasākums „Kultūrvides sociālekonomiskā ietekme” paredz šādas aktivitātes:

- 1. aktivitāte. Daudzfunkcionālu koncertzāļu tīkla izveide nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros;

- 2. aktivitāte. Nozīmīgu kultūrvēsturiskā mantojuma objektu atjaunošana;

- 3. aktivitāte. Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā.

• 4. pasākumā „Mājokļa energoefektivitāte” ir šādas aktivitātes: - 1. aktivitāte. Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas

pasākumi; - 2. aktivitāte. Nepabeigto ēku atjaunošana un siltumnoturības

pasākumu realizēšana tajās.

1. pasākumā visas aktivitātes ([44] – 841; 844; 847; 850; 853; 856) vērstas uz ietekmes uz vidi un dabu samazinošiem un vidi uzlabojošiem pasākumiem.

25


Pasākuma „Tūrisms” aktivitātes ([44] – 884; 888) pārsvarā vērstas uz tūrisma kā produkta un informācijas attīstības pasākumiem, taču šo apstākļu rezultātā, var palielināties teritoriju apmeklētība un slodze uz dabas teritorijām un dažādām sugām.

3. pasākuma aktivitātes ([44] – 914; 918; 922) kopumā dos pozitīvus vides efektus.

4. pasākuma aktivitātes ([44] – 956; 959) paredz mājokļu energoefektivitātes veicināšanas, energoresursu efektīvas izmantošanas pasākumus, kā arī vides un dzīves kvalitātes paaugstināšanas pasākumus, kas kopumā dos pozitīvu ietekmi uz vidi.

5. prioritāte ”Vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veicināšana” paredz veicināt valsts un atsevišķu tās teritorijas daļu pievilcību, sakārtojot apkārtējo vidi, kā arī uzlabojot infrastruktūru un pakalpojumus vides un siltumapgādes jomās, kas nepieciešami dzīves un uzņēmējdarbības vides kvalitātes paaugstināšanai attiecīgajās teritorijās, kā arī pakalpojumu sniedzēju ekonomiskās ilgtspējas nodrošināšanai.

• 1. pasākumā „Vides aizsardzības infrastruktūra” paredzamas šādas aktivitātes:

- 1. aktivitāte. Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000;

- 2. aktivitāte. Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība; - 3. aktivitāte. Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras

attīstība; • 2. pasākuma „Enerģētika” aktivitātes:

- 1. aktivitāte. Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai;

- 2. aktivitāte. Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība.

1. pasākumā iekļautās aktivitātes ([44] – 995; 998; 1001) paredz nodrošināt ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām atbilstošus ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, samazināt piesārņojumu, kā arī racionāli izmantot dabas resursus un energoresursus, tāpēc iespējams apgalvot, kā šīs aktivitātes dos pozitīvu ietekmi uz vidi kopumā.

2. pasākuma aktivitātes ([44] – 1037; 1040) tendētas uz efektīvu siltumražošanu, samazinot siltumenerģijas zudumus, un, izmantojot atjaunojamos vai vietējos kurināmā veidus, kā arī būtiski ir paaugstināt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas apjomus no atjaunojamiem resursiem, kas dos pozitīvu ietekmi uz vidi.

6. prioritāte „Tehniskā palīdzība ERAF ieviešanai”. Prioritātes ietvaros plānots sniegt atbalstu programmas vadības funkciju nodrošināšanai ([44] – 1043). Prioritātes ietvaros noteikts 1 pasākums un 2 aktivitātes:

• 1. pasākums „Atbalsts Kohēzijas fonda vadībai”; - 1. aktivitāte. Programmas tiešās vadības funkciju nodrošināšana; - 2. aktivitāte. Programmas atbalsta funkciju nodrošināšana.

Prioritātes „Tehniskā palīdzība ERAF ieviešana” pasākumi un aktivitātes pēc būtības nav saistītas ar darbībām, kas var ietekmēt vidi, vides kvalitāti vai vides / dabas vērtības.

7. prioritāte „Tehniskā palīdzība KF ieviešanai”. Prioritātes ietvaros plānots sniegt atbalstu programmas vadības funkciju nodrošināšanai ([44] – 1072). Prioritātes ietvaros noteikts 1 pasākums un 2 aktivitātes:

• 1. pasākums „Atbalsts darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi„ vadībai”;

26


- 1. aktivitāte. Kohēzijas fonda tiešās vadības funkciju nodrošināšana; - 2. aktivitāte. Kohēzijas fonda vadības atbalsta funkciju nodrošināšana.

Prioritātes „Tehniskā palīdzība KF ieviešana” pasākumi un aktivitātes pēc būtības nav saistītas ar darbībām, kas var ietekmēt vidi, vides kvalitāti vai vides / dabas vērtības.

6.1. Tiešās un netiešās ietekmes

Tiešās ietekmes. DP noteiktās prioritātes ir vērstas galvenokārt uz infrastruktūras, vides un sociālo sfēru sakārtošanu. Nozīmīgākā ietekme uz vidi paredzama realizējot infrastruktūras attīstības projektus, kas tiešā veidā ietekmē attiecīgo teritoriju, jo īpaši transporta infrastruktūras sakārtošana.

DP realizācija veicinās apsaimniekoto teritoriju un publiskās infrastruktūras objektu paplašināšanos (g.k. 2., 4. un 5. prioritāte). Apdzīvoto vietu, transporta, rūpniecības un vides infrastruktūras objektu rekonstrukcija vai būvniecība samazina dabas pamatnes teritorijas un rada stresa situācijas bioloģiskajām sugām. Par sevišķi jutīgām šajā kontekstā uzskatāmas teritorijas, kas robežojas ar īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām.

DP pasākumu plānā paredzētas nozīmīgas investīcijas vides aizsardzībai un saglabāšanai. DP paredzēts būtiski samazināt virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojuma avotus, piesārņojumu no punktveida avotiem, veikt nozīmīgāko vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju, vides risku samazināšanu, kā arī atbalstīt dabas vērtību un resursu saglabāšanu. Paredzams, ka attiecīgajā plānošanas periodā pateicoties šo aktivitāšu realizācijai, samazināsies galvenokārt biogēno vielu emisijas vidē. Paredzams, ka DP realizācija plānotajā periodā uzlabos vides kvalitāti valstī kopumā, kā arī radīs priekšnosacījumus, dabas resursu taupīgai, energoefektīvai un zemu emisiju saimnieciskajai darbībai.

Netiešās ietekmes. DP plānoto infrastruktūras projektu realizācija pastiprinās atsevišķas saimnieciskās darbības radītās netiešās ietekmes uz vidi. Transporta, vides pieejamības un sociālās infrastruktūras uzlabošanās radīs tādus vides efektus kā tūrisma un rekreācijas slodzes pieaugums, trokšņa piesārņojuma pieaugums, bioloģisko sugu dzīvotņu fragmentācija, ainavas degradācija.

Valsts demogrāfiskā stāvokļa izmaiņas, kā arī saimnieciskās darbības paplašināšanās un uzņēmējdarbības attīstība veicinās antropogēnas slodzes palielināšanos, īpaši vietās, kur šie procesi notiek straujāk, piemēram, lielo pilsētu tuvumā.

6.2. Īslaicīgās un ilglaicīgās ietekmes

Attīstības un stratēģiskie plānošanas projekti, kā arī to izraisītās izmaiņas vidē parasti ir saistītas ar īslaicīgo un ilglaicīgo ietekmju kombināciju. Analizējot DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” redzams, ka tajā paredzētās darbības tomēr var iedalīt īslaicīgas un ilglaicīgas (paliekošas) ietekmes darbībās.

Par īslaicīgas ietekmes darbībām var uzskatīt visu veidu pakārtotās un saistītās darbības, kas rada relatīvi īslaicīgu ietekmi uz vidi. Pie īslaicīgas ietekmes veidojošas darbības var pieskaitīt būvniecību, transporta infrastruktūras, ceļu rekonstrukciju, kā arī dažāda veida komunikāciju (sakaru, elektroapgādes līniju, gāzes, ūdens un notekūdeņu tīklu) būvniecību. Šīs darbības rada relatīvi īslaicīgu traucējumu vidē, un pēc to pabeigšanas parasti nerodas nozīmīgi pēcefekti. Transporta infrastruktūras un ceļu rekonstrukcija parasti notiek jau esošo objektu robežās, bez ievērojamām

27


izmaiņām vai paplašināšanās. Galvenās ar šādām ietekmēm saistītās problēmas ir troksnis, tehnikas pārvietošana, zemsedzes bojājumi, putekļu emisijas, dažādi būvgruži un pārpalikumi. Lielākā daļa šo faktoru tiek neitralizēti līdz ar darbības izbeigšanu.

Kā ilglaicīgas ietekmes Latvijas teritorijā ir visas būves, ceļi un virszemes komunikācijas, to paplašināšana vai jaunu ceļu, ceļu tīklu un to infrastruktūras izveide, kā arī ciematu paplašināšanās un jaunu viensētu būvniecība. Ceļu un to infrastruktūras paplašināšanai, kā arī jaunu ceļu būvniecībai, nepieciešamas jaunas teritorijas, kas līdz ar to tiek pakļautas transformācijai. Jo īpaši tiek ietekmētas tās dabas teritorijas, kurās atrodas mežs. Arī pastāvīgi apstrādājamās lauksaimnieciskās teritorijas uzskatāmas par ilglaicīgu vidi ietekmējošu faktoru. Kā ilglaicīgu ietekmi var minēt pazemes ūdens artēzisko urbumu izmantošanu, kas vairāku gadu ekspluatācijas periodā patērē, un līdz ar to ietekmē pazemes ūdens krājumus. Ilglaicīga ietekme rodas arī tad, ja ilgstoši tiek izmantoti gruntsūdeņi no seklajām akām, turklāt gruntsūdeņi tiek pakļauti piesārņojuma riskam.

Paredzamā tūrisma nozares attīstība uzskatāma par ilglaicīgu ietekmi, jo līdz ar tūrisma infrastruktūras uzlabošanos un konkurētspējas palielināšanos, pieaugs arī dažāda veida ietekmes uz tūrismam izmantojamām teritorijām. Jāmin, kā šai ietekmei Latvijā raksturīgs izteikti sezonāls raksturs.

Ilglaicīgu ietekmi atstās visas tautsaimniecības attīstība, kas paralēli arī ir saistīta ar vispārēju ekonomisko aktivitātes palielināšanos, ko sekmēs noteikto pasākumu plāna īstenošana.

Atbilstoši 1991.gada 25. februāra ESPO Konvencijai par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā un 30.10.1998. LR likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ar grozījumiem, paredzamās liela mēroga antropogēnās darbības riska ietekmes un slodzes gadījumā (piemēram, transporta vai citu infrastruktūras objektu būvniecības gadījumā), veicams ietekmes uz vidi novērtējums. Tas atsevišķi novērtē esošo vides stāvokli, paredzēto darbību ietekmi uz vidi, cilvēku veselību, kā arī teritorijas piemērotību konkrētajai darbībai.

6.3. Summārās ietekmes

Par summārajām ietekmēm uz vidi DP kontekstā var uzskatīt ietekmju kopumu, kas rodas realizējot plānošanas dokumentā paredzētos pasākumus visā tā darbības laikā. Šie kumulatīvie efekti atkarīgi no tā kā tiks ievērotas vides prasības attiecīgo projektu realizācijā.

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros ievērojami pasākumi tiek paredzēti dabas aizsardzībai, vides kvalitātes uzlabošanai un atbilstošas infrastruktūras izveidei. Izvērtējot šo pasākumu mērķus un apzinātās problēmas attiecībā uz negatīvo ietekmju samazināšanu, uzskatāms, ka DP ieviešanas ietekme uz Latvijas dabas un cilvēkvidi ir pozitīva.

7. Ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumi Liela mēroga plānošanas vai saimnieciskās darbības iespējamās ietekmes uz vidi samazināšanai noteikti pasākumi ES direktīvās un nacionālajos normatīvajos aktos. Plānošanas dokumentos paredzētajām nozīmīga apjoma darbībām šāds izvērtējums nereti ir vairāku līmeņu – sākotnēji tiek izvērtēta plānošanas dokumentā minēto darbību ietekme uz vidi, un, ja šajā dokumentā paredzēta noteikta apjoma infrastruktūras objekta izveide vai cita veida izmaiņas apkārtējā vidē, tiek veikts attiecīgās darbības ietekmes uz vidi novērtējums. Latvijas normatīvajos aktos ir

28


iekļautas ES direktīvu prasības attiecībā uz publisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. Vides aizsardzībā un negatīvas ietekmes uz vidi samazināšanā būtiska nozīme ir normatīvo aktu prasību ievērošanai.

Ievērojama daļa DP plānoto pasākumu, aktivitāšu un ar DP ieviešanu saistīto Nacionālo projektu ir tiešā veidā vērstas uz cilvēka saimnieciskās darbības ietekmes uz vidi samazināšanu. Par tādiem var uzskatīt:

• plānoto ūdenssaimniecības infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšanu. 1. aktivitāte ([44] – 995) un 1. aktivitāte ([44] – 841);

• atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras uzlabošanu. 2. aktivitāte ([44] – 998) un 3. aktivitāte ([44] – 1001);

• dabas aizsardzības pasākumus. 2. aktivitāte ([44] – 844, 3. aktivitāte ([44] – 847);

• vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas pasākumus. 4. aktivitāte ([44] – 850); • racionālus dabas un energoresursu izmantošanas, kā arī energoefektivitātes

uzlabošanas pasākumus. 1. aktivitāte ([44] – 956); • ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstības pasākumus. 1. aktivitāte ([44] –

747).

Minēto aktivitāšu mērķis ir lietderīgāk izmantot dabas resursus, panākt enerģijas ekonomiju, samazināt piesārņojošo vielu izmešus, novērst piesārņojuma izplatību, aizsargāt dabas vērtības, kā arī uzlabot ūdenssaimniecības infrastruktūras un pakalpojumu kvalitāti, samazinot negatīvās ietekmes uz vidi un cilvēku veselību.

Jāatzīmē, ka atsevišķās DP aktivitātēs iespējams nodrošināt papildus ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumus, atbilstoši izstrādāto vides politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu prasībām. Konstatējumi un rekomendācijas šo ietekmju uz vidi samazināšanai apkopotas 4. tabulā.

Konstatējumi un rekomendācijas ietekmes uz vidi samazināšanai 4. tabulaKKoonnssttaattēējjuummaa

IIDD KKoonnssttaattēējjuummss RReekkoommeennddāācciijjaa IIzzppiillddeess ssttaattuussss

K.7.01 DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” nav iekļauta analīze par pasākumiem sabiedrības vides izglītības veicināšanai (pieaugušo apmācība) un zināšanu par vides infrastruktūru papildināšanai ([44] – 797; 804; 966).

Veikt vides un dabas aizsardzības izglītības veicināšanas pasākumu analīzi iepriekšējā plānošanas periodā.

Iekļaut sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumus, speciālistu apmācību kā komponenti infrastruktūras attīstības projektos.

K.7.02 Par visplašāk piesārņotajām teritorijām DP norādītas - Inčukalna sērskābā gudrona dīķi, bijušās Rumbulas lidostas teritorija, Mīlgrāvim un Sarkandaugavai piegulošās teritorijas,

Iekļaut DP Liepājas Karostu un ādu pārstrādes rūpnīcas „Kosmoss” izgāztuvi kā stipri piesārņotu, iedzīvotāju veselību un vides stāvokli apdraudošu teritoriju, vai arī sniegt pamatojumu, kāpēc šīs

29



KKoonnssttaattēējjuummss RReekkoommeennddāācciijjaa IIzzppiillddeess ssttaattuussss IIDD

Olaines toksisko atkritumu izgāztuves teritorija ([44] – 132). Saskaņā ar vides politikas plānošanas dokumentiem par būtiski piesārņotām un vidi apdraudošām uzskatāmas arī tādas teritorijas kā Liepājas Karosta un ādu pārstrādes rūpnīcas „Kosmoss” izgāztuve Jelgavā ([25] – 27. lpp.)

teritorijas netiek iekļautas DP.

K.7.03 Saskaņā ar DP datiem autotransporta plūsmas intensitāte pastāvīgi palielinās, kā arī atzīts, ka palielinās transporta negatīvā ietekme uz iedzīvotājiem ([44] – 11;18). DP tiek plānota nozīmīga autoceļu rekonstrukcija ([44] – 647; 729; 747; 665), kas netieši veicinās transporta plūsmas intensificēšanos. Nacionālajā vides politikas plānā šī atzīta par nozīmīgu problēmu, kā arī nosprausti mērķi tās risināšanai ([25] – 48.; 49. lpp.), tomēr DP ietvaros nav apkopoti dati par autotransporta radīto izmešu ietekmi uz iedzīvotājiem un vides kvalitāti.

Izvērtēt nepieciešamību iekļaut DP transporta ietekmes uz vidi un iedzīvotāju veselību analīzi, kā arī šīs ietekmes prognozes nākošajam plānošanas periodam. Nozīmīgas ietekmes gadījumā vēlams izstrādāt ietekmes uz vidi un iedzīvotāju veselību samazināšanas pasākumus vai rekomendācijas šo ietekmju mazināšanai.

Analīzi nav iespējams veikt īsā laika periodā. Plānots veikt ietekmes uz vidi novērtējumu atsevišķiem infrastruktūras attīstības projektiem (SM komentārs).

K.7.04 Saskaņā ar DP iekļauto informāciju, tūrisma infrastruktūras attīstības ietvaros paredzēts veikt virkni pasākumu, taču nav novērtēta tūrisma attīstības (tūrisma plūsmas palielināšanās) iespējamā negatīvā ietekme uz dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām teritorijām ([44] – 862;870).

Izvērtēt nepieciešamību iekļaut DP tūrisma ietekmi uz dabas vidi analīzi, kā arī šīs ietekmes prognozes nākošajam plānošanas periodam.

30



KKoonnssttaattēējjuummss RReekkoommeennddāācciijjaa IIzzppiillddeess ssttaattuussss IIDD

K.7.05 DP nodaļā „Darba apstākļi” tiek noteiktas galvenās problēmas sakarā ar darba drošību, izglītību, bezdarbu u.c., taču nav iekļauta informācija par darba vides ietekmējošiem apstākļiem un cilvēku veselības aizsardzības pasākumiem darba vietās ([44] – 325; 334).

Izvērtēt nepieciešamību DP iekļaut cilvēku darba vides un veselību ietekmējošos faktorus, iespējamos nelabvēlīgos darba apstākļus piesārņojuma ietekmē un iespējamos kontroles un novēršanas pasākumus.

8. Izvēlēto alternatīvu pamatojums DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” noteiktajam pasākumu kopumam izvirzīta viena alternatīva, kas paredz pasākumu atbilstoši VSID un DP izvirzītajiem nosacījumiem. Kā alternatīvs risinājums DP ieviešanai iespējama nulles alternatīva, jeb atteikšanās no DP ieviešanas. Šajā gadījumā jārēķinās ar ievērojamu valsts ekonomiskās attīstības kavēšanos salīdzinot ar plānoto. Tā kā vides aizsardzības un vides infrastruktūras izveides pasākumiem DP plānoto pasākumu ietvaros paredzēti ievērojami finanšu līdzekļi, prognozējams, ka nulles alternatīvas realizācija uzskatāma par negatīvu no vides aizsardzības viedokļa.

9. Kompensēšanas pasākumi DP ieviešana ietver pasākumus, kuru realizācijas rezultātā iespējama negatīva ietekme uz dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (to skaitā arī Natura 2000 teritorijām) un to bioloģisko daudzveidību. Šādi pasākumi ir galvenokārt dažāda veida infrastruktūras objektu izveide un būvniecība, transporta maģistrāļu paplašināšanās. Šajos gadījumos, lai nodrošinātu paredzētās darbības veikšanas vai plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmju līdzsvarošanu un teritorijas vienotības (viengabalainības) aizsardzību un saglabāšanu, nepieciešams veikt attiecīgās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu, ja to pieprasa likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, kā arī paredzēt alternatīvas un / vai kompensēšanas pasākumus īpaši aizsargājamo teritoriju un / vai sugu aizsardzībai .

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, šiem kompensēšanas pasākumiem jānodrošina to pašu sugu vai biotopu, kurus negatīvi ietekmē paredzētās darbības veikšana vai plānošanas dokumenta īstenošana, aizsardzība tādā pašā apmērā kā paredzētās darbības veikšana vai plānošanas dokumenta īstenošana, pie tam pasākumi nav aizstājami ar videi nodarītā kaitējuma dēļ radušos zaudējumu atlīdzību naudā.

Likumdošanā noteikti iespējamie kompensēšanas pasākumu veidi, un tie ir: • Natura 2000 teritorijas daļas aizstāšana ar tiešā tuvumā (blakus) esošu

teritorijas daļu, kas pēc ekoloģiskajiem parametriem ir līdzvērtīga ietekmētajai Natura 2000 teritorijai;

• jaunas Natura 2000 teritorijas izveidošana, kas atbilst paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta ietekmētās Natura 2000 teritorijas daļai un

31


ietekmētās sugas vai biotopa ekoloģiskajiem parametriem, citur Latvijas teritorijā;

• sugas vai biotopa atjaunošanas pasākumi, kas nodrošina paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta ietekmētās sugas vai biotopa saglabāšanu līdzvērtīgā apjomā (īpatņu vai atradņu skaits, biotopa platība), esošajās Natura 2000 teritorijās.

Konstatējumi un rekomendācijas ietekmes uz vidi kompensēšanas pasākumiem

5. tabula

KKoonnssttaattēējjuummaa

IIDD KKoonnssttaattēējjuummss RReekkoommeennddāācciijjaa IIzzppiillddeess ssttaattuussss

K.9.01 DP paredzēta liela mēroga infrastruktūras objektu būvniecība un rekonstrukcija ([44] – 664; 673; 747; 750; 762 - 769;793; 841).

Paredzēt kompensēšanas pasākumus un atbilstošu finansējumu gadījumos, kad infrastruktūras objekti var ietekmēt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un / vai aizsargājamās sugas.

Paredzēts veikt ietekmes uz vidi novērtējumu izstrādājot konkrētus infrastruktūras projektus un nepieciešamības gadījumā izskatīt iespējas veikt kompensēšanas pasākumus (SM komentārs).

K.9.02 Rīgas ostas attīstībai par nozīmīgām noteiktas līdz šim neizmantotās ostas teritorijas Kundziņsalā, Krievu salā un Mangaļsalā ([44] – 75). Šo teritoriju tuvumā atrodas dabas liegumi „Vecdaugava” un „Daugavgrīva”, kas vienlaikus ir „Natura 2000” teritorijas, kā arī dabas parks „Piejūra”.

Vēlams izvērtēt iespējas noteikt alternatīvas teritorijas ostas attīstībai, jo Mangaļsala un Krievu sala atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tiešā tuvumā, vai pamatot šo izvēli ņemot vērā vides aspektus.

Paredzēts veikt ietekmes uz vidi novērtējumu izstrādājot konkrētus infrastruktūras projektus un nepieciešamības gadījumā izskatīt iespējas veikt kompensēšanas pasākumus (SM komentārs).

10. Pārrobežu ietekme Paredzams, ka DP ieviešanas rezultātā izmainīsies piesārņojuma slodze vidē, līdz ar to radot zināmus pārrobežu vides efektus. Lielākā daļa plānoto aktivitāšu saistīta ar piesārņojošo vielu emisiju daudzuma ierobežošanu, piesārņoto vietu sanāciju un ilgtspējības veicināšanu, tādēļ paredzams, ka DP realizācijas rezultātā globālā piesārņojuma slodze gan Latvijā, gan Baltijas reģionā samazināsies. Pasākumu efektivitāti pastiprina abu pārējo Baltijas valstu (Igaunijas un Lietuvas) aktivitātes ES prasību ieviešanā.

Pateicoties piesaistītajiem ES Kohēzijas fonda līdzekļiem transporta infrastruktūras attīstībā varētu uzlaboties transporta maģistrāļu kvalitāte, kā rezultātā var zināmā mērā pieaugt transporta plūsma un atmosfēras piesārņojums. Tomēr ticams, ka šai ietekmei būs vairāk lokāls, kā globāls raksturs, kā arī nav ticama vērā ņemama piesārņojuma pārrobežu pārnese attiecīgajā plānošanas periodā.

32


DP paredzēta aktivitāte ([44] - 750), kam ir starpvalstu sadarbības raksturs, vai kuru ietekme varētu skart pierobežas reģionus. Tas ir plānotais TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcijas un attīstības „Rail Baltica” projekts, kas veicinās dzelzceļa transporta attīstību uz Centrālo un Rietumeiropu. Nacionālā likumdošana (t.i. likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, 1. pielikums) nosaka nepieciešamību šādiem projektiem veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, kas savukārt analizē konkrētā projekta pārrobežu ietekmi.

Optimizēta pilsētvides infrastruktūra ilgtermiņā veicina rūpniecības un citu saimnieciskās darbības nozaru attīstību, kas bieži veicina piesārņojuma slodzes palielināšanos. Tomēr arī šīs ietekmes parasti uzskatāmas par lokālām, pie tam ticamāk, ka šāda veida attīstība notiks galvenokārt pēc infrastruktūras attīstības projektu ieviešanas, t.i. jau nākamajā plānošanas periodā.

11. Plānošanas dokumenta īstenošanas monitorings DP administratīvajā ietvarā iekļauti mehānismi pasākumu ieviešanas kvalitātes kontrolei un uzraudzībai. Saskaņā ar Padomes Regulas, ar ko nosaka Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus, projekta 65. pantu, tiek izveidota DP Uzraudzības komiteja. Šajā komitejā iekļauti pārstāvji no institūcijām, kas koordinē Strukturālo fondu ieviešanu, kā arī novērotāja statusā piedalās reģionālo, nevalstisko, ekonomisko un sociālo partneru pārstāvji ([44] – 1154; 1155).

Neskaitot plānošanas dokumenta ieviešanas uzraudzības pasākumus, paredzēta arī plānošanas dokumenta izvērtēšana (t.sk. tematiskā un vidusposma izvērtēšana), ko veiks neatkarīgi eksperti, un kas nodrošinās iespēju vadošajai iestādei izdarīt programmas uzlabošanai noderīgus pasākumus ([44] – 1170).

12. Novērtējumā izmantotā metodika Vides pārskata sagatavošanai tika veikta plānošanas dokumenta līmenim atbilstošo vides politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu analīze. Analīzes rezultātā tika noteiktas nozīmīgākās plānošanas dokumentos definētās un ar vides aizsardzības pasākumiem saistītās pamatnostādnes. Pēc tam veikta plānošanas dokumenta analīze, izvērtēta atbilstība šīm pamatnostādnēm un sagatavots Vides pārskats.

Nākošais solis Vides pārskata galīgās versijas izstrādē bija Vides pārskata sabiedriskā apspriešana, kuras rezultātā plānots apkopot sabiedrības un atbildīgo institūciju komentārus par nepieciešamajiem labojumiem un papildinājumiem Vides pārskata projektam. Šos komentārus plānots izskatīt un iekļaut Vides pārskata galīgajā versijā.

13. Vides pārskata kopsavilkums DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” galvenie mērķi ir noteikt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguves prioritātes infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā un izstrādāt šo prioritāšu ieviešanas mehānismus plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam. DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” Vides pārskatu izstrādājusi SIA „VentEko”, kas ir SIA „PricewaterhouseCoopers” apakšuzņēmējs LR Finanšu ministrijas un SIA „PricewaterhouseCoopers” noslēgtā līguma ietvaros. Vides pārskata sagatavošanai nepieciešamā informācija iegūta no publiskiem informācijas avotiem (valsts iestāžu mājas lapas), kā arī sadarbojoties ar valsts institūcijām – Vides pārraudzības valsts biroju, nozaru ministrijām (Finanšu ministrija un Vides

33


ministrija) un citām institūcijām. Vides pārskata sagatavošanā izmantoto literatūras avotu saraksts pieejams 14. nodaļā.

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” mērķi un plānotās aktivitātes saistītas ar investīcijām publisko pakalpojumu un infrastruktūras prioritārajos uzlabojumos, kas būtu kā priekšnoteikums valsts un tās teritorijas līdzsvarotai attīstībai.

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” plānotās aktivitātes saistītas ar investīcijām atbilstoši definētajām tematiskajām asīm:

• cilvēku resursu attīstība un efektīva izmantošana (tematiskā ass Nr. 1); • konkurētspējas palielināšana un virzība uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku

(tematiskā ass Nr. 2); • publisko pakalpojumu un infrastruktūras uzlabojumi kā priekšnoteikums valsts

un tās teritorijas līdzsvarotai attīstībai (tematiskā ass Nr. 3).

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” ir saistošs dokuments Valsts stratēģiskā ietvardokumenta (VSID) nosprausto mērķu īstenošanai, kas nosaka veicamos uzdevumus katras tematiskās ass ietvaros.

Latvijas daba ir bagāta un daudzveidīga, neskatoties uz straujo saimniecības un urbanizācijas attīstību 20. un 21. gadsimtā, tomēr valstī pastāv dažādas vides problēmas, kuras nepieciešams risināt un novērst.

DP sniegs atbalstu septiņu prioritāšu ietvaros. Prognozējamās izmaiņas, kas attiecas uz DP „Infrastruktūra un pakalpojumi”, ir saistītas ar DP aptvertajiem sektoriem.

Plānošanas dokuments un izstrādātais Vides pārskata projekts tika nodots sabiedriskajai apspriešanai, kā ietvaros tika saņemti vairāki ieteikumi un priekšlikumi. DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” izstrādē iesaistītas vairākas institūcijas, taču nozīmīga ir ne tikai institūciju, bet arī sabiedrības līdzdalība DP un Vides pārskata pilnveidošanā, kuras ieteikumi jāanalizē izstrādājot dokumentu galīgās versijas.

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” plānotie pasākumi vides jomā lielākoties vērsti uz ilgtspējīgas attīstības veicināšanu un vides saglabāšanu, nosakot šo mērķu galvenās prioritātes.

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” Vides pārskatā veikta esošo ES un nacionālo vides politikas plānošanas dokumentu analīze un izvērtēta DP atbilstība šiem plānošanas dokumentiem. Analīzes laikā izvērtētas arī DP realizācijas iespējamās ietekmes uz vidi, izdarīti secinājumi un sniegtas rekomendācijas ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumiem.

Izstrādājot DP Vides pārskatu konstatēts, ka tā ieviešana atstās noteikta veida ietekmi uz Latvijas vidi. DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros ievērojami līdzekļi tiek plānoti tieši dabas un vides aizsardzībai, vides kvalitātes uzlabošanai, vides infrastruktūras objektu izveidei un būvniecībai. Līdz ar to secināts, ka DP ieviešanas ietekme uz Latvijas dabas un cilvēkvidi ir pozitīva.

Vides pārskatā sniegtas rekomendācijas atsevišķu ietekmju uz vidi samazināšanai vai darbības, kas DP ieviešanā varētu sniegt pozitīvus vides efektus, piemēram, papildus vides izglītības un informēšanas pasākumi iedzīvotājiem, pasākumi videi draudzīgu tehnoloģiju, taupīgai dabas resursu izmantošanai, veicinot infrastruktūras attīstību un citi.

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” noteiktajam pasākumu kopumam izvirzīta viena alternatīva, kas paredz pasākumu realizāciju atbilstoši VSID un DP izvirzītajiem nosacījumiem. DP ieviešana ietver pasākumus, kuru realizācijas rezultātā iespējama negatīva ietekme uz dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tāpēc tiek noteikti kompensēšanas pasākumi vai piemērots attiecīgās darbības ietekmes uz

34


vidi novērtējums. Paredzams, ka DP ieviešanas rezultātā izmainīsies piesārņojuma slodze vidē, līdz ar to radot nelielus, pozitīvus pārrobežu vides efektus.

DP administratīvajā ietvarā iekļauti mehānismi pasākumu ieviešanas kvalitātes kontrolei un uzraudzībai.

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” novērtējumā izmantotā metodika ir galvenokārt vides politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu analīze, kā arī ekspertu slēdzieni.

35


14. Izmantotā literatūra Konvencijas un starptautiskie līgumi 1. UNESCO konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību,

Parīze, 1972. 2. Bernes konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību,

Berne, 1979. 3. Riodežaneiro konvencija par bioloģisko daudzveidību, Riodežaneiro, 1992. 4. Bonnas konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību, 1979. 5. Ramsāres konvencija „Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu

dzīves vidi”, ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2002. gada 13. novembrim, Ramsāre, 1971.

6. Helsinku konvencija „Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību”, Helsinki, 1974., 1992.

7. Konvencija „Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā”, Espo, 1991.g.

8. ANO Vispārējā konvencija „Par klimata pārmaiņām”, Ņujorka, 1992. 9. Konvencija "Par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos", Ženēva,

1979. 10. Konvencija "Par ozona slāņa aizsardzību", Vīne, 1985. 11. Vašingtonas jeb CITES konvencija par starptautisko tirdzniecību ar

apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, Vašingtona, 1973. 12. Bāzeles konvencija par bīstamo atkritumu, ieskaitot ķimikālijas, pārrobežu kustību

un to iznīcināšanu starptautiskajās tirdzniecības procedūrās, Bāzele, 1989. 13. Starptautiskā konvencija cīņai pret augsnes degradāciju, Parīze, 1994. 14. ANO Tūkstošgades deklarācija, ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, 2000. Politikas un plānošanas dokumenti 15. Kopienas stratēģiskās vadlīnijas ekonomiskai, sociālai un teritorijas kohēzijai

2007. – 2013., Eiropas Komisija, Brisele, 2005. 16. Kopienas Lisabonas programma, Eiropas Komisija, Brisele, 2005. 17. ES gaisa aizsardzības tematiskā stratēģija, Brisele, 2005. 18. Jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematiskā stratēģija, Brisele, 2005. 19. Ceļā uz resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tematiska stratēģija atkritumu rašanās

novēršanai un atkritumu pārstrāde, Brisele, 2006. 20. ES Enerģētikas stratēģija, Brisele, 2006. 21. ES tematiskā stratēģija „Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”, Brisele, 2005. 22. ES Vides un veselības aizsardzības rīcības plāna 2004. – 2010. gadam, Brisele,

2004. 23. Latvijas Nacionālā Lisabonas programma 2005. – 2008. gadam, Latvija, 2005. 24. Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, Vides ministrija, Rīga, 2002. 25. Nacionālais vides politikas plāns 2004. – 2008., Rīga, 2003. 26. Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013., Reģionālās attīstības un pašvaldību

lietu ministrija, Rīga, 2006. 27. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 1999. 28. Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005. - 2010. gadam, Vides

ministrija, Rīga, 2005. 29. Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija, Vides ministrija, Rīga, 2003. 30. Nacionālais ieviešanas plāns par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem

2005. – 2020. gadam, Vides ministrija, Rīga, 2005.

36


31. Rīcības programma komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanai, Vides ministrija, Rīga, 2004.

32. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012. gadam, Vides ministrija, Rīga, 2005.

33. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. – 2010. gadam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 1998.

34. Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2004. – 2008. gadam, Ekonomikas ministrija, Rīga, 2004.

35. Latvijas Tūrisma attīstības programma 2006. – 2008. gadam, Ekonomikas ministrija, Rīga, 2005.

36. Valsts energoefektivitātes stratēģija, Ekonomikas ministrija, Rīga, 2004. 37. Enerģētikas politika elektroenerģijas sektorā, Ekonomikas ministrija, Rīga, 2001. 38. Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006. – 2013. gadam,

Ekonomikas ministrija, Rīga, 2006. 39. Rīcības programma valsts kopējo emisiju gaisā samazināšanai, Vides ministrija,

Rīga, 2004. 40. Rīcības programma prioritāro zivju ūdeņu un peldūdeņu piesārņojuma

samazināšanai un kvalitātes nodrošināšanai, Vides ministrija, Rīga, 2004. 41. Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007. – 2013. (projekts), Finanšu ministrija,

Rīga, 2006. 42. Darbības programma „Cilvēkresursi un nodarbinātība” (projekts), Finanšu

ministrija, Rīga, 2006. 43. Darbības programma „Uzņēmējdarbība un inovācijas” (projekts), Finanšu

ministrija, Rīga, 2006. 44. Darbības programma „Infrastruktūra un pakalpojumi” (projekts), Finanšu

ministrija, Rīga, 2006. ES direktīvas 45. Padomes Direktīva 1985/337/EEK „Par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes

uz vidi novērtējumu”, Eiropas kopienu padome, 1985. 46. Padomes Direktīva 79/409/EEK „Par savvaļas putnu aizsardzību”, Eiropas

kopienu padome, 1979. 47. Padomes Direktīva 97/11/EK, precizē un papildina direktīvu 79/409/EEK „Par

savvaļas putnu aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1997. 48. Padomes Direktīva 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras

aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1992. 49. Padomes Direktīva 2001/42/EEK „Par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz

vidi novērtējumu”, Eiropas kopienu padome, 2001. LR normatīvie akti 50. Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, (14.10.1998.). 51. Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, (02.03.1993.). 52. Likums „Par pašvaldībām”, (24.05.1994.). 53. Likums „Par vides aizsardzību” (06.08.1991.). 54. MK 17.02.2004. noteikumi Nr. 87 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās

darbības ietekme uz vidi”. 55. MK 23.03.2004. noteikumi Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi

stratēģiskais novērtējums”.

Publikācijas un citi informācijas avoti 56. Ietekmes uz vidi novērtējums, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, Rīga,

2002.

37


57. Valsts iestāžu mājas lapas: • LR Vides ministrija www.vidm.gov.lv; • LR Finanšu ministrija www.fm.gov.lv; • LR Finanšu ministrijas ES struktūrfondu mājas lapa www.esfondi.lv; • LR Ekonomikas ministrija www.em.gov.lv; • Dabas aizsardzības pārvalde www.dap.gov.lv; • Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra www.meteo.lv.

38

http://www.vidm.gov.lv/

http://www.fm.gov.lv/


http://www.dap.gov.lv/

http://www.meteo.lv/


Pielikumi

39


1. pielikums. DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” atbilstība Eiropas Savienības vides aizsardzības mērķiem

Analīzē izmantotas tikai ar ietekmi uz vidi saistītās plānošanas dokumentu pamatnostādnes, kas atbilst plānošanas dokumenta detalizācijas pakāpei. Pamatnostādnes, kas attiecas uz zemāka līmeņa plānošanas dokumentiem šajā analīzē nav iekļautas.

N.P.K. Gēteborgas stratēģija EESS 66.. vviiddeess rrīīccīībbaass pprrooggrraammmmaa KKooppiieennaass LLiissaabboonnaass pprrooggrraammmmaa

DP aktivitātes

01. Vides izmaksu iekļaušana preču un pakalpojumu cenās.

Nav tiešā veidā saistāma ar VSID un ES Kohēzijas politikas investīciju virzieniem.

02. Ierobežot klimata pārmaiņas un palielināt tīrās enerģijas ieguvi un izmantošanu.

Klimata pārmaiņu samazināšana, siltumnīcas gāzu emisiju samazināšana.

Investīcijas enerģētikas infrastruktūrā būtiski uzlabotu enerģijas pieejamību patērētājiem, sniegto pakalpojumu pārklājumu, kvalitāti, izmaksu efektivitāti un ilgtspējību, samazinātu enerģētikas ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, samazinātu Latvijas enerģētikas atkarību no primāro energoresursu piegādēm ārpus ES ([44] – 1009).

Atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana samazina enerģijas ražošanas ietekmi uz klimata pārmaiņām (44] – 1028).

03. Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana, dabas resursu atbildīgāka pārvalde.

Augstāka resursu izmantošanas efektivitāte.

Lai aizsargātu sabiedrības veselību un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, nepieciešama vides kvalitātes saglabāšana, dabas resursu racionāla izmantošana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. ([44] – 804).

Vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veicināšanā paredzēts KF finansējums, kas vērsts uz videi draudzīgu attīstības priekšnoteikumu radīšanu, pilnveidojot vides infrastruktūru, kā arī paaugstinot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētās siltumapgādes pakalpojumos ([44] – 962).

04. Uzlabot transporta sistēmu, telpisko plānošanu un komunikācijas, pieejamību, samazinot transporta nevēlamo ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi.

Plānotas nozīmīgas investīcijas ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstībai, kas ietver kvalitatīvu, drošu un videi draudzīgu transporta sistēmu, teritoriju sasniedzamību ([44] – 722; 729;771;641).

05. Mobilizēt iedzīvotājus un uzņēmumus videi draudzīgai rīcībai.

Skatīt konstatējumu sadaļu [K.P.1.05].

06. Darbavietu skaita un kvalitātes DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” mērķos ietilpst atbalstīt

40


N.P.K. Gēteborgas stratēģija EESS 66.. vviiddeess rrīīccīībbaass pprrooggrraammmmaa KKooppiieennaass LLiissaabboonnaass DP aktivitātes pprrooggrraammmmaa

vairošana. nodarbinātības veicinošus, iekļaujošu darba tirgu veicinošus pasākumus ([44] – 571).

07. Izglītības un apmācības veicināšana, jo izglītība var sekmēt lielāku sociālu kohēziju un labklājību, sniedzot ieguldījumu sociālajā kapitālā un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas.

DP izvirzīts mērķis, kas ietver pasākumus profesionālās izglītības pieejamības paplašināšanai un izglītības kvalitātes nodrošināšanai atbilstoši valsts un reģionālā darba tirgus prasībām ([44] – 488).

Augstākās izglītības jomā paredzēts paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un pieejamību tautsaimniecības attīstībai svarīgās nozarēs, vienlaicīgi stiprinot augstākās izglītības iestāžu kapacitāti, kā arī nodrošināt darbaspēka sagatavošanu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, panākot darba tirgus vajadzībām atbilstošu dabas zinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, veselības aprūpes, vides zinātnes un radošo industriju izglītības tematisko grupu programmu apguvušo skaitu augstākajā izglītībā ([44] – 516).

Paredzēti vispārējās izglītības sniegto vispārējo prasmju līmeņa nodrošināšanas uzlabošanas pasākumi, īpaši matemātikā un dabas zinātnēs, veicinot vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, kā arī palielināt vispārējās izglītības pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem ([44] – 544).

08. Radīt sociāli integrējošu sabiedrību, ņemot vērā solidaritāti paaudzēs un starp tām, un palielināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

DP plānotas investīcijas darba tirgus, nodarbinātības un izglītības veicinošiem pasākumiem, kā arī atbalsts dažādām sociālajām grupām. ([44] – 482;571)

09. Dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība arī ekonomikas, tūrisma un lauksaimniecības skatījumā.


10. Valsts e-pārvaldes ieviešana, plaša IKT pielietojuma sekmēšana.

DP plānoti pasākumi publiskās pārvaldes efektivitātes uzlabošanā, e-pakalpojumu un IKT attīstībā un integrācijā ([44] – 677).

41


2. pielikums. DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” atbilstība nacionālajiem vides aizsardzības politikas mērķiem


N.P.K.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes

NNaacciioonnāāllaaiiss aattttīīssttīībbaass ppllāānnss 22000077.. –– 22001133..

NNaacciioonnāāllaaiiss vviiddeess ppoolliittiikkaass ppllāānnss 22000044.. –– 22000088.. ggaaddaamm

DP aktivitātes

01. Latvijai jāveido stabila tautsaimniecība, kas nodrošina sabiedrības vajadzības, vienlaicīgi panākot, lai ekonomiskās izaugsmes tempi pārsniegtu vides piesārņojuma un resursu patēriņa tempus ([24] – 4. nod.).

Sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu ([26] – 6. lpp.).

Vides prasību integrēšana nozīmīgākajās tautsaimniecības nozarēs: rūpniecības, enerģētikas, transporta, mājokļu un būvniecības nozarē, valsts aizsardzības nozarē, lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un tūrisma nozarēs. ([25] – 41.lpp).

SF un KF īstenošanā jāievēro nepieciešamība saskaņot ekonomisko izaugsmi un dabas resursu izmantošanu, lai tautsaimniecības un sociālie panākumi netiktu gūti uz dabas resursu pārmērīgas izmantošanas un vides kvalitātes pasliktināšanas rēķina ([44] – 476).

02. Jānodrošina droša un veselību neapdraudoša vide pašreizējai un nākamajām paaudzēm ([24] – 4. nod.).

Saprātīgi izmantota un saglabāta dabas vide ([26] – 46. lpp.).

Vides piesārņojuma samazināšana. Vides piesārņojuma samazināšana, augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošana piesārņotajās vietās ([25] – 27.lpp).

DP noteiktie prioritārie virzieni investīciju politikas veidošanai vides aizsardzībā ir vides kvalitātes un iedzīvotāju dzīves uzlabošana, kurā ietilpst kvalitatīva vide, dabas resursu racionāla izmantošana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzība, piesārņojuma samazināšana, lai aizsargātu sabiedrības veselību un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Nepieciešams nodrošināt kvalitatīvus ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus. ([44] – 971; 794; 804).

03. Jānodrošina pietiekami pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai ([24] – 4. nod.).

Latvijas savvaļas sugu, ekosistēmu un to dabisko struktūru daudzveidību, pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu ([25] – 31.lpp).

DP paredzēti pasākumi bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo teritoriju saglabāšanai un attīstībai ([44] – 806; 807; 808).

04. Sabiedrībā jāattīsta atbildīga attieksme

pret dabas resursiem un nepārtraukti jāpaaugstina resursu izmantošanas efektivitāte ([24] – 4. nod.).

Dabas un enerģētisko resursu ilgtspējīga un efektīva izmantošana ([26] – 21. lpp.).

DP plānotas investīcijas resursu efektīvas izmantošanas veicināšanai, īpaši uzmanību pievēršot energoresursu izmantošanai, kā arī atjaunojamo energoresursu

42


N.P.K.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes

NNaacciioonnāāllaaiiss aattttīīssttīībbaass ppllāānnss 22000077.. –– 22001133..

NNaacciioonnāāllaaiiss vviiddeess ppoolliittiikkaass ppllāānnss DP aktivitātes 22000044.. –– 22000088.. ggaaddaamm

izmantošanas paaugstināšanai ([44] – 928; 971; 1010).

05. Jānodrošina vides jautājumu integrācija un jāattīsta plašs vides politikas līdzekļu pielietojums visās citās nozaru politikās ([24] – 4. nod.).

Katrā DP plānotajā pasākumā tiek veikts saskaņojums ar horizontālo prioritāti „Ilgtspējīga attīstība”, ar ko saistīta dabas resursu saprātīga izmantošana un vides saglabāšana nākamajām paaudzēm ([44] – 476).

06. Jānodrošina sabiedrības līdzdalība ilgtspējīgas attīstības procesos ([24] – 4. nod.).

Nodrošināt vides informācijas izmantošanu un analīzi normatīvo aktu izstrādes un politisku lēmumu pieņemšanas procesā un politikas efektivitātes izvērtēšanā ([25] – 75. lpp.).

Izveidot visaptverošu vides izglītības sistēmu un nodrošināt kvalificētu vides speciālistu sagatavošanu ([25] – 79. lpp.).

Nodrošināt aktīvāku sabiedrības līdzdalību, sabiedrības informēšana par vides stāvokli, tās izpratnes paaugstināšanā vides aizsardzības pamatjautājumos un iesaistīšanā lēmumu pieņemšanas procesā ar vidi saistītos jautājumos. ([25] - 75. lpp.)


07. Vides informācijas iegūšanas un apstrādes sistēmas pilnveidošana, lai tā kļūtu par pamatu lēmumu pieņemšanai, kas skar vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību ([25] – 75. lpp.).

Nav tiešā veidā saistāma ar DP un ES Kohēzijas politikas investīciju virzieniem.

08. Vesels cilvēks ilgtspējīgā sabiedrībā ([26] – 39. lpp.).

DP paredzēti pasākumi veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanā, kā arī pasākumi dzīves vides uzlabošanā, kuri veicinās ilgtspējīgu attīstību ([44] – 608;804.)

43


3. pielikums. DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” atbilstība nozares plānošanas dokumentiem un programmām


N.P.K. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. –

2012. gadam

BBiioollooģģiisskkāāss ddaauuddzzvveeiiddīībbaass

nnaacciioonnāāllāā pprrooggrraammmmaa

KKlliimmaattaa ppāārrmmaaiiņņuu ssaammaazziinnāāššaannaass

pprrooggrraammmmaa

RRīīccīībbaass pprrooggrraammmmaa kkoommuunnāālloo

nnootteekkūūddeeņņuu uunn bbīīssttaammoo vviieelluu rraaddīīttāā

vviirrsszzeemmeess ūūddeeņņuu ppiieessāārrņņoojjuummaa

ssaammaazziinnāāššaannaaii

Radioaktīvo atkritumu

glabāšanas koncepcija

DP aktivitātes

01. Novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu.

Plānotas nozīmīgas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai - reģionālas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstība, kas samazinātu vides piesārņojumu ([44] – 971;999;1002).

02. Saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību, saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību, saglabāt savvaļas sugu, kā arī kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu ģenētisko daudzveidību.

DP plānotas nozīmīgas investīcijas bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo teritoriju saglabāšanai un attīstībai ([44] – 806; 807).

44


N.P.K. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. –

2012. gadam

BBiioollooģģiisskkāāss ddaauuddzzvveeiiddīībbaass

nnaacciioonnāāllāā pprrooggrraammmmaa

KKlliimmaattaa ppāārrmmaaiiņņuu ssaammaazziinnāāššaannaass

pprrooggrraammmmaa

RRīīccīībbaass pprrooggrraammmmaa kkoommuunnāālloo

nnootteekkūūddeeņņuu uunn bbīīssttaammoo vviieelluu rraaddīīttāā

vviirrsszzeemmeess ūūddeeņņuu ppiieessāārrņņoojjuummaa

ssaammaazziinnāāššaannaaii

Radioaktīvo DP aktivitātes atkritumu

glabāšanas koncepcija

03. Sekmēt cilvēku darbības izraisīto globālo klimata pārmaiņu samazināšanu, sasniegt siltumnīcefekta gāzu (SEG) koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā.

DP iekļauti pasākumi ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstībai, energoefektivitātes paaugstināšanai, kas samazinās kopējo radīto vides piesārņojumu ([44] – 771;785;).

Investīcijas enerģētikas infrastruktūrā būtiski uzlabotu enerģijas pieejamību patērētājiem, sniegto pakalpojumu pārklājumu, kvalitāti, izmaksu efektivitāti un ilgtspējību, samazinātu enerģētikas ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, samazinātu Latvijas enerģētikas atkarību no primāro energoresursu piegādēm ārpus ES ([44] – 1009).

04. Samazināt

piesārņojumu, kas radies komunālo notekūdeņu novadīšanas dēļ, un bīstamo vielu radīto virszemes ūdeņu piesārņojumu.

DP noteikts, ka Notekūdeņu sektora prioritāte ir vides piesārņojuma samazināšana ([44] – 971).

05. Veicināt videi un iedzīvotājiem draudzīgas radioaktīvo atkritumu glabāšanas sistēmas.

DP pasākumos paredzēta aktivitāte nodrošināt drošu cilvēkam un videi nekaitīgu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, izveidojot atbilstošu infrastruktūru ([44] – 1002).

45


4. pielikums. Sabiedriskās apspriešanas materiāli

1. Paziņojums par 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskata projekta sabiedrisko apspriešanu LR laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

2. Paziņojums par 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskatu projektu sabiedriskās apspriešanas sanāksmes organizēšanu LR laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

3. 2007.-2013. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskata projektu sabiedriskās apspriešanas 2006. gada 6. decembra sanāksmes protokols Nr. 1.

4. Vēstules un komentāri:

• Satiksmes Ministrijas 24.11.2006. vēstule Nr. 12-8/1608 par 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas dokumentu sākotnējo izvērtēšanu (ex-ante) un Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN);

• Centrālās finanšu un līgumu aģentūras 01.12.2006. vēstule Nr. 39-2-60/30163 par 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas dokumentu sākotnējās izvērtēšanas un Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumiem.

46

Publicēts: Latvijas Vēstnesis 31.10.2006 173 (3541); www.esfondi.lv

Paziņojums par 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas dokumentu projektu un Vides pārskata projekta sabiedrisko apspriešanu

Atsaucoties uz LR likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu 23.1 pantu un 2004.gada 1.maija LR Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumu nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" 4.punktu, LR Finanšu ministrija (turpmāk - FM) ir pieņēmusi lēmumu par Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskata projektu nodošanu sabiedriskajai apspriešanai.

Atbilstoši MK 2005.gada 26.oktobra rīkojuma nr.689 "Par koncepciju par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas un vadības sistēmu 2007.-2013.gadā" FM ir izstrādājusi Valsts stratēģiskā ietvardokumenta 2007. -2013.gadu periodam (turpmāk - VSID) projektu un darbības programmu (turpmāk - DP) projektus. Atbilstoši š.g. 3.oktobra MK sēdē pieņemtajam lēmumam FM š.g. 9.oktobrī ir iesniegusi iepriekšminētos 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas dokumentu projektus izskatīšanai Eiropas Komisijā.

VSID nepieciešamību un saturu nosaka Eiropas Padomes 2006.gada 11.jūlija regula nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ regulu nr.1260/1999. VSID uzskaitīto jautājumu risināšanai un tajā izklāstīto mērķu sasniegšanai ES fondu investīcijas Latvijā plānots vadīt ar trīs DP palīdzību: "Cilvēkresursi un nodarbinātība", Eiropas Sociālā fonda DP, "Uzņēmējdarbība un inovācijas", Eiropas Reģionālās attīstības fonda DP un "Infrastruktūra un pakalpojumi", Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda DP.

VSID projekts un DP projekti ir izstrādāts kā politikas plānošanas dokuments - programma, budžeta un finanšu politikas jomā. Dokumentus izstrādāja FM ES fondu departamenta darbinieki, sadarbībā ar nozaru ministrijām, kā arī konsultējoties ar sociālajiem, nevalstiskā sektora un reģionālajiem partneriem. ES fondu plānošanas dokumentu izstrādi plānots pabeigt līdz 2007.gada aprīlim.

Eiropas Padomes š.g. 11.jūlija regula nr.1083/2006 nosaka, ka katrai dalībvalstij jāveic ES plānošanas dokumentu sākotnējais izvērtējums, tai skaitā jāsniedz arī stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Līgums par sākotnējā izvērtējuma veikšanu tika parakstīts š.g. 31.jūlijā un uz šo brīdi ir sagatavoti gan sākotnējā izvērtējuma ziņojuma, gan Vides pārskata projekti.

Informējam, ka VSID un DP aktuālākās versijas un sākotnējā izvērtēšanas ziņojuma un Vides pārskata projekti ir ievietoti FM administrētās mājas lapas www.esfondi.lv sadaļā "2007.-2013.gads".

Visi priekšlikumi un ierosinājumi par Vides pārskatu iesniedzami rakstveidā līdz 14.12.2006., nosūtot pa pastu, adrese: Smilšu ielā 1, Rīgā, LV-1919. Ja iesniedzējs


vēlas saņemt rakstisku atbildi, ir jāuzrāda sūtītāja adrese. Iebildumi un priekšlikumi, kas tiks iesniegti pēc minētā termiņa, kā arī anonīmi iesniegumi, netiks ņemti vērā. Neskaidrību gadījumā lūdzu sazināties ar FM ES fondu departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vecāko referentu Eduardu Puriņu (tālr. +371 7095486 vai e-pasta adrese: [email protected]).

Publicēts: Latvijas Vēstnesis 23.11.2006 189 (3557); www.esfondi.lv

Paziņojums par 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas dokumentu projektu un Vides pārskatu projektu sabiedriskās apspriešanas sanāksmes organizēšanu

Atsaucoties uz 2006.gada 31.oktobra laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publikāciju "Paziņojums par 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskata projekta sabiedrisko apspriešanu", LR Finanšu ministrija (FM) informē par tālāko.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatu projektu sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 2006.gada 6.decembrī pulksten 14 FM 202.telpā.

Vides pārskatu projekti ir sagatavoti gan par Valsts stratēģisko ietvardokumentu (VSID), gan par katru no trim Darbības programmām (DP).

Sākotnējās izvērtēšanas ziņojumus un Vides pārskatu projektus par VSID un DP lūdzu skatīt FM administrētās mājas lapas www.esfondi.lv sadaļā "2007.-2013.gads": http://www.esfondi.lv/page.php?id=498

VSID un DP projektus lūdzu skatīt: http://www.esfondi.lv/page.php?id=478 un http://www.esfondi.lv/page.php?id=479

Priekšlikumi un ierosinājumi par Vides pārskatu iesniedzami rakstveidā līdz 14.12.2006., nosūtot pa pastu, adrese: Smilšu ielā 1, Rīgā, LV-1919. Ja iesniedzējs vēlas saņemt rakstisku atbildi, ir jāuzrāda sūtītāja adrese. Iebildumi un priekšlikumi, kas tiks iesniegti pēc minētā termiņa, kā arī anonīmi iesniegumi, netiks ņemti vērā.

Ja Jums uz sabiedriskās apspriešanas sanāksmi nepieciešama caurlaide iekļūšanai FM, lūdzu, atsūtiet vārdu un uzvārdu līdz 2006.gada 4.decembrim FM ES fondu departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vecākajam referentam Eduardam Puriņam, e-pasta adrese: [email protected].


2007.-2013.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskata projektu sabiedriskās apspriešanas 2006. gada 6.decembra

sanāksmes protokols Nr.1

Finanšu ministrijas 202.telpa

Sanāksmes sākums: 14:00

Sanāksmi vada: Vadošās iestādes vadītāja vietā – Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktores vietnieks Aleksandrs Antonovs Sanāksmē piedalās: Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta direktore Agnese Aivare SIA „VentEko” projektu vadītājs Raivo Damkēvics Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vecākā referente Edīte Evere Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Dace Grūberte Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Eiropas Savienības fondu departamenta direktores vietniece Līga Kalvāne Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Gunta Lukstiņa SIA „PricewaterhouseCoopers” menedžere Renāte Strazdiņa SIA „PricewaterhouseCoopers” konsultanta asistente Sanita Šampane Sanāksmi protokolē: Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vecākais referents Eduards Puriņš

1. 2007.-2013.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskata projektu sabiedriskās apspriešanas sanāksmes atklāšana un darba

kārtības apstiprināšana A.Antonovs atklāj sanāksmi un iepazīstina klātesošos ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskata projektu (turpmāk – Vides pārskata projekts) sabiedriskās apspriešanas sanāksmes darba kārtību:

• Vadošās iestādes prezentācija par ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošanu; • Neatkarīgā izvērtētāja prezentācija par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu; • Diskusija par saņemtajiem un citiem komentāriem.

Nolemj: Apstiprināt Vides pārskata projektu sabiedriskās apspriešanas sanāksmes darba

kārtību.

- 1 -

2. Vadošās iestādes prezentācija par ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošanu A.Antonovs sniedz prezentāciju Vides pārskata projektu sanāksmes dalībniekiem par sanāksmes mērķiem, Valsts stratēģisko ietvardokumentu (turpmāk – VSID), darbības programmām (turpmāk – DP) un par šo plānošanas dokumentu izvērtēšanu un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī par šo dokumentu izstrādes laika grafikiem. Nolemj: Pieņemt zināšanai vadošās iestādes sniegto informāciju par ES fondu plānošanas

dokumentu sagatavošanu.

3. Neatkarīgā izvērtētāja prezentācija par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu R. Damkēvics sniedz prezentāciju par VSID un DP stratēģiskajiem ietekmes uz vidi novērtējumiem (turpmāk – SIVN). R. Damkēvics vērš uzmanību uz SIVN būtību, likumdošanu, norises gaitu un saturu. R. Damkēvics norāda uz nozīmīgākajiem SIVN secinājumiem par VSID un DP. Nolemj: Pieņemt zināšanai neatkarīgā izstrādātāja sniegto informāciju par SIVN.

4. Diskusija par saņemtajiem un citiem komentāriem A. Antonovs informē, ka komentāri par Vides pārskata projektiem līdz š.g. 6.decembrim ir saņemti tikai no Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) un aicina pārrunāt būtiskākos no tiem. • A. Antonovs jautā R. Damkēvicam par SM iesniegto komentāru par VSID Vides pārskata

projektā minēto, ka ceļu paplašināšana tiek uzskatīta par īslaicīgas ietekmes darbību, bet ceļu rekonstrukcija un renovācija par ilglaicīgas ietekmes darbību. R. Damkēvics atzīst, ka tā ir tehniska rakstura neprecizitāte, kura tiks novērsta.

• A. Antonovs jautā par SM sniegto komentāru par gan VSID, gan DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” Vides pārskatu projektos pausto ieteikumu iekļaut DP transporta ietekmes uz vidi un iedzīvotāju veselību analīzi, kā arī šīs ietekmes prognozes uz nākošajiem plānošanas periodiem. A. Antonovs norāda uz SM sniegto viedokli šajā jautājumā, ka šādu analīzi nav iespējams veikt īsā laika periodā un ka katram atsevišķam projektam tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. R. Damkēvics, atbildot uz jautājumu, norāda, ka rekomendācija izstrādāta ar domu, ja šāda informācija ir pieejama, tad būtu vēlams to iekļaut DP.

• A. Antonovs norāda uz SM komentāru par DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” Vides pārskata projektā paustajiem konstatējumiem par Rīgas ostas attīstību un tās teritorijai pieguļošo Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tiešo tuvumu. A. Antonovs sniedz SM skaidrojumu, ka Ostas teritorijas paredzētas ostas darbībām un ka, ņemot vērā vides aizsardzības prasības, izstrādājot konkrētus projektus, tiks veikti ietekmes uz vidi novērtējumi un nepieciešamības gadījumā izskatītas iespējas veikt kompensācijas pasākumus. A. Antonovs jautā, vai Rīgas ostas attīstības projekts, kuru šobrīd nav iespējams izanalizēt sīkumos, neatstās ietekmi uz vidi vai arī tiks piemērotas kompensācijas. R. Damkēvics norāda, ka, lai mazinātu Rīgas ostas attīstība projekta ietekmi uz vidi, visdrīzāk tiks paredzēti kompensācijas pasākumi. A. Antonovs precizē, ka Rīgas ostas teritorija neatrodas Natura 2000 teritorijā, bet ir tai pieguļoša teritorija.

A. Antonovs pateicas Vides pārskata projekta sabiedriskās apspriešanas sanāksmes dalībniekiem par līdzdalību.

- 2 -

Nolemj: • Atbalstīt SM komentāru, ka īsā laika periodā nav iespējams veikt transporta ietekmes uz

vidi analīzi, bet katram konkrētam projektam tas tiks veikts, t.i. transporta ietekmes uz vidi un iedzīvotāju veselības analīzi neiekļaut DP;

• Atbalstīt SM komentāru, ka Rīgas ostas attīstības projektam tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums un veikti atbilstoši kompensācijas pasākumi;

• Veikt tehniskus un redakcionālos precizējumus Vides pārskata projektos, balstoties uz SM iesniegtajiem komentāriem.

Sanāksmes noslēgums: 14:50 Pielikumā: 1) Vadošās iestādes prezentācija par ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošanu

(uz 6 slaidiem);

Vadošās iestādes prezentācija

2) Neatkarīgā izvērtētāja prezentācija par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu (uz 14 slaidiem).

Neatkarīgā izvērtētāja prezentāc Sanāksmi vadīja /paraksts/ A.Antonovs Protokolēja /paraksts/ E.Puriņš

- 3 -


5. pielikums. Vides pārraudzības valsts biroja atzinums

Atzinums, kā arī ziņojums par Vides pārskatā paredzēto vides aizsardzības un ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumu iekļaušanu plānošanas dokumentā tiks pievienots pēc dokumentācijas saņemšanas no Vides pārraudzības valsts biroja.

plānošanas dokumenta pamatnostādnes - · pdf filestarptautiskie vides politikas...

Documents