„Policijas tiesības” un „Policijas taktika”

Atkārtojuma jautājumi Nr.21-29

Atkārtojuma jautājumi:

21. Autovadītāja atstādināšana no transportlīdzekļa vadīšanas un alkohola, narkotisko vai

psihotropo vielu ietekmes pārbaudes kārtība.

22. Patruļpolicijas galvenie uzdevumi ceļu satiksmes uzraudzības jomā.

23. Policijas darbinieka rīcība pirms aizdomās turētās personas aizturēšanas un konvojēšanas.

24. Personu konvojēšana kājām. Gadījumi, kad personu konvojēšana kājām ir aizliegta.

25. Roku dzelžu pielietošana policijas darbā.

26. Personu nogādāšana operatīvās vadības struktūrvienību telpās.

27. Personu aizturēšanas un pārmeklēšanas kārtība un tiesiskais pamats. Personiskā drošība.

28. Policijas darbinieka veicamās darbības, ievietojot aizturēto personu īslaicīgās aizturēšanas

vietā.

29. Fiziska spēka un speciālo līdzekļu lietošanas pamatprincipi (likumība, samērīgums,

nepieciešamības izvērtēšana).

Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta

kompetencei, ir tiesības:

nolūkā konstatēt, vai personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas,

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tās pārbaudīt ar ekspresdiagnostikas testu narkotisko un

psihotropo vielu ietekmes konstatēšanai, portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm

vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē, ja atzinums nepieciešams, lai

apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma

izdarīšanu.

Personu pārbauda pēc personas mutiskas piekrišanas saņemšanas.

• Ja alkohola koncentrācijas pārbaude izelpotajā gaisā nav iespējama vai pārbaudāmā persona nepiekrīt

pārbaudei vai tās rezultātiem, Valsts policijas darbinieks, pēc iespējas ātrāk nogādā personu

ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.

• Personu pārbauda, izdarot divus mērījumus ar 15–20 minūšu intervālu. Mēraparāta uzrādītā alkohola

koncentrācija izelpotajā gaisā, ievērojot normatīvajā aktā par prasībām mēraparātiem minētos

nosacījumus, ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs.

• Ja mērījumos konstatēta alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā, Valsts policijas darbinieks sastāda

personas pārbaudes protokolu. Protokolam pievieno mēraparāta izdrukas, kas apliecina protokolā

norādītos mērījumus.

• Persona ar parakstu apliecina, ka ir iepazinusies ar protokolu un piekrīt pārbaudes rezultātiem.

• Ja izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot), pārbaudes

izdevumus 15,65 euro apmērā sedz pārbaudāmā persona.

Lai konstatētu narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmi, sertificēti tiesu eksperti veic

ķīmiski toksikoloģisko ekspertīzi, izmantojot ķīmiski toksikoloģiskās izpētes metodes.

Ja pārbaudāmā persona atsakās no medicīniskās pārbaudes, atsakās nodot bioloģiskās vides

paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, nav spējīga parakstīties vai atsakās parakstīt

medicīniskās pārbaudes protokolu, kā arī mēģina veikt darbības, kas var ietekmēt

medicīniskās pārbaudes rezultātu, ārsts to norāda medicīniskās pārbaudes protokolā. Faktu

par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes norāda medicīniskās pārbaudes protokola sadaļā

“Atzinums” (atzinumu sniedz, ņemot vērā klīniskās izmeklēšanas rezultātus, un norāda, ka

atzinuma pamatā ir klīniskā simptomātika).

22. Patruļpolicijas galvenie uzdevumi ceļu satiksmes

uzraudzības jomā.

• Saskaņā ar Valsts policijas 2010.gada 22.februāra noteikumiem Nr.5

«Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās

kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā» nosaka, ka:

• Norīkojuma galvenais uzdevums, veicot sabiedriskās kārtības nodrošināšanu vai

satiksmes uzraudzību, ir panākt likumpārkāpumu novēršanu, kā arī satiksmes

negadījumu un tajos cietušo personu skaita samazināšanu.

• Satiksmes uzraudzības nodrošināšanai var izmantot dienesta

transportlīdzekli, sakaru līdzekli, dažādas mērierīces, kā arī

normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā lietot dienesta

šaujamieroci, speciālos līdzekļus u.c.;

• Norīkojums izmanto tehniskos līdzekļus, kas atbilst normatīvajos

aktos noteiktajām prasībām, saskaņā ar rūpnīcas izgatavotāja izdotu

lietošanas instrukciju un pirms uzsākt izmantot mērierīci, pārliecinās,

vai mērierīcei nav beidzies tās verificēšanas sertifikāta derīguma

termiņš, tā ir darba kārtībā, un tai nav redzama mehāniska bojājuma.

• Norīkojums piedalās satiksmes dalībnieku tiesiskās apziņas veidošanā un

neveic darbības, kas izaicina dalībniekus uz likumpārkāpumu, apdraud

ceļu satiksmes drošību vai rada satiksmei traucējošu situāciju.

23. Policijas darbinieka rīcība pirms aizdomās turētās

personas aizturēšanas un konvojēšanas.

Policijas darbinieka rīcība:

• Uzrunā personu. Ja apstākļi ļauj un tas neapdraud policijas darbiniekus,

personai paziņo par nepieciešamību izdarīt tās aizturēšanu.

• Ievērojot personīgo drošību, veic aizturēšanu. Izskaidro aizturēšanas

iemeslu.

• Iepazīstina aizturēto ar aizturētā tiesībām.

Uzsākot personas apsargāšanu vai konvojēšanu, kā arī pirms šīs personas

ievietošanas pagaidu turēšanas telpā, šim nolūkam paredzētajā

transportlīdzeklī vai uz laiku norobežotā pagaidu turēšanas vietā personu

pārmeklē tā paša dzimuma policijas darbinieks un pārbauda pie šīs

personas esošās mantas, lai izņemtu priekšmetus, kurus tā var izmantot

uzbrukumam policijas darbiniekam vai ar kuriem iespējams nodarīt miesas

bojājumus citiem cilvēkiem vai sev.

24. Personu konvojēšana kājām. Gadījumi, kad personu konvojēšana

kājām ir aizliegta

• Personu konvojēšana kājām atļauta tikai gadījumos, ja konvojēšanu nevar nodrošināt ar

transportlīdzekli

• Uz vienu konvojējamo personu konvojā norīko vismaz divas amatpersonas, bet, ja konvojē personu

grupu, tad konvojā norīko vismaz par vienu amatpersonu vairāk nekā konvojējamās personas.

Maksimālo konvojējamo personu skaitu nosaka konvoja norīkotājs vai konvoja priekšnieks

• Ja konvojēšanā izmanto dienesta suņus, kinologs ar dienesta suni īsā pavadā iet konvojējamām

personām blakus vai aiz muguras

• Ja konvojēšanu traucē intensīva transportlīdzekļu vai gājēju kustība, konvoja priekšnieks dod

rīkojumu konvojam apiet šo ceļa posmu pa citu maršrutu

Konvojēšana kājām aizliegta caur pasažieru uzgaidāmajām telpām, uz

dzelzceļa peroniem pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas laikā un citām

cilvēku pulcēšanās vietām

25. Roku dzelžu pielietošana policijas darbā.

• Pirms speciālā līdzekļa lietošanas personu mutiski brīdina par to.

• Bez brīdinājuma speciālo līdzekli var lietot gadījumos, ja vilcināšanās to lietot rada tiešus draudus

personas dzīvībai vai veselībai vai var izraisīt citas smagas sekas, vai ja šāds brīdinājums konkrētajā

situācijā nav iespējams.

• Sasiešanas līdzekļus, roku dzelžus, roku un kāju dzelžus lieto gadījumā, ja nepieciešams sasiet vai

saslēgt personas rokas vai kājas vai vienlaikus rokas un kājas.

• Lietojot sasiešanas līdzekļus, roku dzelžus, roku un kāju dzelžus, pārliecinās, vai persona nespēj

atbrīvoties no tiem.

• Ja personu apsardzes uzraudzībā pārvieto transportlīdzeklī, tās rokas sasien vai saslēdz roku dzelžos

priekšpusē, bet, ja persona apsardzes uzraudzībā pārvietojas kājām, tās rokas sasien vai saslēdz roku

dzelžos mugurpusē.

• Personai sasiešanas līdzekļus vai roku dzelžus noņem:

1. tiesas sēdes laikā, izņemot gadījumu, ja ir pamatotas aizdomas par iespējamu

personas bēgšanu, uzbrukumu vai pretošanos;

2. tualetes apmeklēšanas laikā;

3. nododot pārvietojamo personu citas apsardzes uzraudzībā, izņemot

gadījumus, ja lieto sasiešanas līdzekļus;

4. ja ir draudi personas veselībai vai dzīvībai.

• Aizliegts personas rokas turēt sasietas vai saslēgtas roku dzelžos ilgāk par divām

stundām pēc kārtas.

• Ja persona apsardzes uzraudzībā pārvietojas kājām un gaisa

temperatūra ir zemāka par 0 °C, sasiešanas līdzekļus vai roku

dzelžus atļauts lietot ne ilgāk kā:

• I. vienu stundu, ja gaisa temperatūra nav zemāka par mīnus 10 °C;

• pusstundu, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 10 °C.

• Sasniedzot laika ierobežojumu , sasiešanas līdzekļus vai roku

dzelžus noņem uz laiku no 15 līdz 20 minūtēm.

26.Personu nogādāšana operatīvās vadības struktūrvienības

telpās

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 252.pants.

Pasākumi administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības nodrošināšanā

• Lai pārtrauktu administratīvos pārkāpumus, kad izlietoti citi

ietekmēšanas līdzekļi, lai noteiktu pārkāpēja personu, lai sastādītu

protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar izdarīt uz vietas un

ja protokola sastādīšana ir obligāta, un lai izpildītu administratīvo

pārkāpumu lietās pieņemtos lēmumus, ir atļauta personas administratīva

aizturēšana, personas aplūkošana un mantu apskate, kā arī mantu un

dokumentu izņemšana.

• Administratīvā aizturēšana ir personas brīvības īslaicīga ierobežošana normatīvajos aktos

noteiktajos gadījumos, lai pārtrauktu administratīvos pārkāpumus, kad izlietoti citi ietekmēšanas

līdzekļi, lai noteiktu pārkāpēja personu, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to

nevar izdarīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, un lai izpildītu administratīvo

pārkāpumu lietās pieņemtos lēmumus.

• Par administratīvo aizturēšanu sastāda protokolu, kurā norāda tā sastādīšanas laiku un vietu,

protokola sastādītāja amatu, uzvārdu, vārdu; ziņas par aizturēto personu; aizturēšanas laiku un

motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kas to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās

parakstīt protokolu, par to izdara ierakstu protokolā.

• Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura tiek turēta aizdomās par administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu, drīkst ne ilgāk kā uz četrām stundām. Nodrošinot LAPK 252.pantā noteiktos mērķus,

nepieciešamās procesuālās darbības ar aizturēto personu veic nekavējoties.

Likums «Par Policiju»12.pants nosaka,

ka:

• nogādāt ārstniecības iestādēs vai mājoklī personas, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu

lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu

apkārtējiem vai pašas sev, bet, ja tas nav iespējams, — nogādāt tās policijas iestādē un turēt tur speciāli

iekārtotās telpās līdz atskurbšanai, bet ne ilgāk par 12 stundām;

• aizturēt uz rakstveida pieteikuma pamata personas, kuras atrodas mājoklī alkohola, narkotisko, psihotropo

vai toksisko vielu reibuma stāvoklī un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, kā arī gadījumā,

ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar šo personu un ja nav cita pamata tās aizturēšanai, kā arī uzturēt

tādas personas policijas iestādē līdz atskurbšanai vai apstākļu noskaidrošanai, bet ne ilgāk par 12 stundām;

• Policijā nogādāto bērnu nedrīkst turēt kopā ar pilngadīgiem likumpārkāpējiem, un bērnam

nodrošināma pastāvīga pieaugušo uzraudzība. Bērnu nedrīkst pakļaut nekādai fiziskai vai psihiskai

iespaidošanai, nedrīkst piespiest liecināt vai atzīt vainu.

• Ja četru stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem,

audžuģimenei, aizbildnim, bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, vai to pilnvarotai personai un ja

bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, policija viņu ievieto audžuģimenē, krīzes centrā

vai bērnu aprūpes iestādē, bet, ja tas nav iespējams, profilakses iestādē un ne vēlāk kā nākamajā

darbdienā paziņo par to bāriņtiesai un pašvaldības sociālajam dienestam.

• Visas aizturētās personas reģistrē Aizturēto personu reģistrācijas grāmatā sekojot

ierakstu kvalitātei.

• Nogādājot personu, tiek izdarīta šīs personas aplūkošana, ko var izdarīt ar

aplūkojamo personu viena dzimuma amatpersona.

• Mantu apskate notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas

atrodas. Neatliekamos gadījumos šīs mantas var apskatīt bez īpašnieka (valdītāja)

klātbūtnes.

Personu ievietošana pagaidu turēšanas

telpā:

Ministru kabineta noteikumi Nr.735

«Kārtība, kādā personas tiek ievietotas un turētas

pagaidu turēšanas vietās, un prasības šādu vietu

aprīkošanai»

• Pagaidu turēšanas telpā (vietā) personas ievieto uz laiku līdz

četrām stundām.

• Policijas iestādes darbinieki nodrošina pagaidu turēšanas

telpā (vietā) ievietoto personu pastāvīgu uzraudzību, apsardzi

un drošību.

• Pagaidu turēšanas telpā (vietā) izvieto atsevišķi:

• sievietes un vīriešus;

• nepilngadīgos un pilngadīgos.

• Pirms personas ievietošanas pagaidu turēšanas telpā (vietā):

• policijas iestādes darbinieks uzaicina personu nodot pagaidu glabāšanā

priekšmetus, kurus var izmantot uzbrukumam policijas iestādes darbiniekiem vai

ar kuriem iespējams nodarīt miesas bojājumus citiem cilvēkiem vai sev;

• personu pārmeklē, lai izņemtu šo noteikumu 9.1.apakšpunktā minētos

priekšmetus, ko persona labprātīgi nav nodevusi.

27

Uzsākot personas apsargāšanu vai konvojēšanu, kā arī pirms šīs personas

ievietošanas pagaidu turēšanas telpā, šim nolūkam paredzētajā

transportlīdzeklī vai uz laiku norobežotā pagaidu turēšanas vietā personu

pārmeklē tā paša dzimuma policijas darbinieks un pārbauda pie šīs personas

esošās mantas, lai izņemtu priekšmetus, kurus tā var izmantot uzbrukumam

policijas darbiniekam vai ar kuriem iespējams nodarīt miesas bojājumus

citiem cilvēkiem vai sev.

Ziņas par personu, kā arī pagaidu glabāšanā nodotos un pārmeklēšanas laikā

izņemtos priekšmetus policijas iestādes darbinieks reģistrē pagaidu

turēšanas telpā (vietā) ievietoto personu reģistrācijas žurnālā (persona ar

parakstu apliecina, ka ir iepazīstināta ar tiesībām un pienākumiem, ka arī

izņemto priekšmetu uzskaitījuma pareizību).

Personu atbrīvo no pagaidu turēšanas telpas (vietas), ja:

• ir zudusi tāda nepieciešamība;

• ir beidzies aizturēšanas termiņš;

• Personu pārvieto uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu vai ārstniecības

iestādi;

• Personu nodod citas kompetentas iestādes amatpersonai;

• nepilngadīgo nodod vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, vai bērnu aprūpes

iestādes pārstāvim.

30

27. Personu aizturēšanas un pārmeklēšanas kārtība un

tiesiskais pamats. Personiskā drošība.

• Uzsākot personas apsargāšanu vai konvojēšanu, kā arī pirms šīs personas ievietošanas pagaidu

turēšanas telpā, šim nolūkam paredzētajā transportlīdzeklī vai uz laiku norobežotā pagaidu turēšanas

vietā personu pārmeklē tā paša dzimuma policijas darbinieks un pārbauda pie šīs personas esošās

mantas, lai izņemtu priekšmetus, kurus tā var izmantot uzbrukumam policijas darbiniekam vai ar

kuriem iespējams nodarīt miesas bojājumus citiem cilvēkiem vai sev.

• Pirms pārmeklēšanas, ja tas neapdraud drošību, personai lūdz uzrādīt un nodot glabāšanai aizliegtos,

bīstamos priekšmetus vai vielas. Policists izvēlās drošu attālumu un drošu pozīciju. Ja tas ir iespējams,

vienmēr pārmeklēšana būtu jāveic otra policijas darbinieka uzraudzībā.

28. Policijas darbinieka veicamās darbības, ievietojot aizturēto

personu īslaicīgās aizturēšanas vietā (ĪAV)

1. Pārliecināties par tiesisko pamatojumu Personas ievietošanai ĪAV: • KPL noteiktajā kārtībā sastādīts aizturēšanas protokols (kopija)

• izmeklēšanas tiesneša lēmums vai tiesas nolēmums par drošības līdzekļa – apcietinājums

piemērošanu

• tiesas spriedums (izraksts no tiesas sprieduma) par brīvības atņemšanu

• prokurora, tiesas (tiesneša) lēmums par ievietošanu attiecīgā ārstniecības iestādē

• tiesas pieprasījums par konvojēšanu uz tiesu

• procesa virzītāja – izmeklētāja pieprasījums par konvojēšanu kriminālprocesuālo darbību

izdarīšanai

• tiesas (tiesneša) lēmuma par administratīvā aresta piemērošanu

• Imigrācijas likuma noteiktā kārtībā sastādīts aizturēšanas protokols (kopija), kuru sastādījusi

kompetenta Valsts robežsardzes amatpersona

• administratīvās aizturēšanas protokols

2. veikt Personas riska novērtēšanu:

• Personu iztaujāt par veselības stāvokli

• lūgt informēt par tādu slimību esamību, kuru dēļ var tikt apdraudēta paša

aizturētā dzīvība vai kuras var būt bīstamas citām personām, vai kuru dēļ

jānodrošina īpaši pasākumi Personai

• Personas sūdzības par veselības stāvokli fiksēt atsevišķā žurnālā un

Pārmeklēšanas aktā

3. Personas datus reģistrēt „Aizturēto, apcietināto un notiesāto

personu reģistrācijas žurnālā”

4. Personu viņai saprotamā valodā (ja nepieciešams, pieaicinot

tulku) pret parakstu iepazīstināt ar:

• tiesībām un pienākumiem

• ĪAV iekšējās kārtības noteikumiem

• glabāšanai kamerā atļauto priekšmetu sarakstu

• uzaicināt nodot priekšmetus, kas nav iekļauti minētajā sarakstā

• Personu brīdināt, ka pret viņu var pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus

5. Personu pārmeklēt, pārmeklēšanas rezultātus fiksēt

Pārmeklēšanas aktā

• Personu iztaujāt par veselības stāvokli, sūdzības par veselības stāvokli fiksēt

Pārmeklēšanas aktā

• ja Personai ir sūdzības par veselības stāvokli un tā ir tādā stāvoklī, ka steidzami

nepieciešama ārsta palīdzība, nekavējoties izsaukt NMP, rīkoties atbilstoši ārstniecības

personas norādījumiem

6. veikt Personas un tās sevišķo pazīmju fotografēšanu

un sagatavot kriminālistisko raksturojumu

7. izsniegt Personai higiēnas priekšmetus:

• vienu zobu suku

• zobu pastu (20 ml diennaktī)

• tualetes papīru (30 metru rulli 10 diennaktīm

• šķidrās tualetes ziepes (40 ml diennaktī)

• higiēnas paketes (10 gab.), ja tādas ir nepieciešamas

8. ierādīt gultas vietu un izsniegt tīrus gultas piederumus –

matraci un segu

*gultas piederumu, mazgāšanās un personīgās higiēnas līdzekļu izsniegšanas faktu reģistrēt brīvas formas žurnālā

un aicināt Personu parakstīties par saņemtajiem priekšmetiem

9. Personai atrodoties ĪAV:

• ievērot aizturēšanas termiņu – saskaņā ar KPL 263.pantu aizturēšana ir personas brīvības

atņemšana uz laiku līdz 48 stundām

• ievērot, lai Personas ievērotu iekšējās kārtības noteikumus, neradītu apdraudējumu sev vai citiem

10. Nodrošināt:

• atbilstošus uzturēšanas apstākļus, kameras platību, apgaismojumu, gaisa temperatūru, ventilāciju,

atbilstošu ēdināšanu (3 reizes dienā, vienā no tām silto ēdienu)

• tiesības saņemt pienesumus, tikties ar aizstāvi, valsts un starptautisko cilvēktiesību aizsardzības

institūciju pārstāvjiem, sūtīt un saņemt korespondenci

• atbilstošu medicīniskās palīdzības sniegšanu gadījumā, ja Personai atrodoties kamerā pasliktinās

veselības stāvoklis

• izvedot Personu no kameras, atbilstošas dokumentācijas sagatavošanu un Personas pārmeklēšanu

• ja Persona ĪAV atrodas ilgāk par 24 stundām pastaigu svaigā gaisā (vienu stundu)

• nepieciešamības gadījumā dušas apmeklējumu

• iespēju jebkurā laikā iepazīties ar ĪAV iekšējo kārtību

* Lai nodrošinātu Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā paredzēto prasību izpildi, policijas

darbiniekam īslaicīgās aizturēšanas vietā ir tiesības jebkurā laikā veikt kameru, aizturētā un viņa personīgo

mantu pārmeklēšanu.

Daļēja pārmeklēšana:

Veicot daļēju pārmeklēšanu:

1. personu uzaicina labprātīgi nodot aizliegtus priekšmetus

2. liek noņemt galvassegu, ja tāda ir, pārbauda to

3. liek novilkt biezās virsdrēbes un pārbauda tās

4. liek pacelt rokas augšā, pagriezties ar seju pret sienu, atspiesties ar rokām pret sienu un

izvērst plaukstas uz ārpusi. Turot rokas pie sienas atkāpties un izplest kājas plecu

platumā

5. amatpersona no mugurpuses pārmeklē apģērbu no augšas uz leju, veltot sevišķu vērību

vietām, kur var būt paslēpti aizliegtie priekšmeti

6. liek novilkt apavus un zeķes un pārbauda tos gan no ārpuses, gan iekšpuses

Pilnīga pārmeklēšana: Veicot pilnīgu pārmeklēšanu:

1. Personu uzaicina labprātīgi nodot aizliegtus priekšmetus

2. liek novilkt apavus un nostāties uz paklājiņa (vai cita tam piemērota materiāla)

3. liek noņemt galvassegu, ja tāda ir

4. liek novilkt apģērba augšējo daļu

5. liek novilkt apģērba apakšējo daļu

6. liek novilkt zeķes, izvērst uz otru pusi, parādīt

7. liek novilkt apakšbikses līdz ceļgaliem, pietupties 3 – 5 reizes, uzvilkt apakšbikses

8. Amatpersona, kura veic pārmeklēšanu, vizuāli pārbauda personas mutes dobumu, dodot komandu «atvērt muti», «pacelt mēli»,

izstiept apakšlūpu

9. ar metāla detektoru pārbauda personas ķermeni no priekšpuses un aizmugures

10. pēc tā veic ķermeņa apskati (no augšas uz leju) – mati, ausis, nāsis, paduses, plaukstas un roku pirkstu starpas, starp lāpstiņām,

cirkšņu rajons, pēdas un kāju pirkstu starpas

11. pēc tā veic apģērba pārbaudi tādā secībā, lai persona pakāpeniski var apģērbties

12. pēc tā veic mantu apskati

Ministru kabineta 2011.gada 18.janvāra noteikumi Nr.55 «Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem

un kārtību, kādā tos lieto policijas darbinieki un robežsargi».

Ja personu apsardzes uzraudzībā pārvieto transportlīdzeklī, tās rokas sasien vai saslēdz roku dzelžos

priekšpusē, bet, ja persona apsardzes uzraudzībā pārvietojas kājām, tās rokas sasien vai saslēdz roku

dzelžos mugurpusē.

Personai sasiešanas līdzekļus vai roku dzelžus noņem:

1. tiesas sēdes laikā, izņemot gadījumu, ja ir pamatotas aizdomas par iespējamu personas bēgšanu,

uzbrukumu vai pretošanos

2. tualetes apmeklēšanas laikā

3. nododot pārvietojamo personu citas apsardzes uzraudzībā, izņemot gadījumus, ja lieto sasiešanas

līdzekļus

4. ja ir draudi personas veselībai vai dzīvībai

Aizliegts personas rokas turēt sasietas vai saslēgtas roku dzelžos ilgāk par divām stundām pēc kārtas

Ja persona apsardzes uzraudzībā pārvietojas kājām un gaisa temperatūra ir zemāka par 0 °C, sasiešanas līdzekļus vai roku

dzelžus atļauts lietot ne ilgāk kā:

1. vienu stundu, ja gaisa temperatūra nav zemāka par mīnus 10 °C

2. pusstundu, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 10 °C

Minētajos gadījumos sasiešanas līdzekļus vai roku dzelžus noņem uz laiku no 15 līdz 20 minūtēm

Roku un kāju dzelžus lieto, ja nepieciešams pārvietot ārpus ieslodzījuma vietas personu, kura notiesāta ar mūža ieslodzījumu.

Roku un kāju dzelžus nenoņem visā personas pārvietošanas un uzraudzības laikā

29. Fiziska spēka un speciālo līdzekļu lietošanas

pamatprincipi (likumība, samērīgums, nepieciešamības

izvērtēšana).

• Fiziska spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu un speciālo

transportlīdzekļu lietošanas vai dienesta suņu un zirgu izmantošanas veidu un

intensitāti, kā arī nepieciešamību ievietot personas pagaidu turēšanas telpā, šim

nolūkam paredzētajā transportlīdzeklī vai uz laiku norobežotā pagaidu turēšanas

vietā nosaka konkrētās situācijas raksturs un personas individuālās iezīmes.

• Lietojot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus un speciālos

transportlīdzekļus vai izmantojot dienesta suņus un zirgus, maksimāli jāierobežo to

nodarītais kaitējums, kā arī jānodrošina cietušajiem pirmās palīdzības sniegšana, ja tā

ir nepieciešama.

• Ja fiziska spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu un speciālo

transportlīdzekļu lietošanas vai dienesta suņu vai zirgu izmantošanas

rezultātā personai radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, policijas darbiniekam

nekavējoties jāziņo par to tiešajam priekšniekam, kas šo faktu dara zināmu

attiecīgajai prokuratūras iestādei.

Spēka pielietošanas pamatprincipi:

• Likumība

• Likumīga rīcība saistās ar likumā noteikto apstākļu konstatēšanu, un likumā

noteikto tiesību izmantošanu. Nereti policijas darbinieki lieto spēku tikai

pamatojoties uz likumā „Par policiju” 13. pantā noteikto. Par pamatu spēka

lietošanai ir jābūt personas rīcībai, kas ar tiesību aktiem ir aizliegta – tātad

sākotnēji jākonstatē apstākļi, kas liecina par prettiesisku rīcību.

• Samērīgums (proporcionalitāte)

• Samērīgums ir izvēlētā spēka veida un intensitātes atbilstība attiecībā pret

apdraudējumu. 13. pantā ietvertās tiesību normas norāda, ka „policijas darbinieks,

pildot dienesta pienākumus ir tiesīgs lietot dažādus spēka veidus, t. i. fizisku

spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, kuru izmantošanas veidu

un intensitāti nosaka konkrētās situācijas raksturs un personas individuālās

iezīmes.

• Nepieciešamības izvērtēšana.

• Nepieciešamības izvērtēšana jāsaprot kā pēc iespējas atturēšanās no spēka

lietošanas – par prioritāti policijas darbā izvirzot alternatīvu metožu izmantošanu.

• Spēka veidi:

• fizisks spēks;

• speciālie cīņas paņēmieni;

• speciālie līdzekļi .