Preiļu Valsts ģimnāzijas avīze

#2 janvāris– februāris

2015

Februāri - gada nu jau nosacīti aukstāko mēnesi -, kurš šoreiz ir neticami

mainīgs un slidens, vieglāk pārdzīvot, jo to sasilda mēneša vidū esošo

svētku gaidīšana un svinēšana.

Lai gan skeptiķi smīn par plīša lāčiem, siržu parādi veikalu skatlogos,

sarkanajām rozēm, ar ko jau kopš janvāra vidus pilni ziedu veikali, tomēr

tajā ir sava burvība, ko noteikti der izbaudīt.

Bet... Svētkiem pa vidu ir viena ļoti būtiska lieta - mācības. Trešajiem

kursiem tuvojas eksāmeni, februārī gaidāms Žetonu vakars, Ēnu diena, ZPD

aizstāvēšana...

Kā mainījušās prioritātes 21.gadsimta skolēnam? Vai izglītība nu ir

nostumta malā un svarīgāka šķiet virtuālā dzīve? Facebook, instagram,

draugiem.lv, twitter u.t.t. Šie tikai daži manis nosauktie interneta portāli,

mūs ievelk gluži kā purvā, no kura izbrist ir sarežģīti. Atcerieties, īstā dzīve,

patiesās emocijas, satikšanās ar draugiem, pastaigas—tas viss ir daudz,

daudz labāk! Mūsdienās būtiski komercializēt visu, ar ko var nopelnīt, tomēr

neaizmirsīsim par tradīcijām, par mūsu vajadzībām šajā realitātē.

Ja tev patlaban kaut kur neveicas, iedvesmojies sasniegumiem citās frontēs!

Piemēram, uzzinot ko jaunu un noderīgu „Pēdu” janvāra-februāra numurā.

Un, ja vēlaties uzlabot sev omu, ieprieciniet kādu citu, jo februāris vien ar 28

dienām, bet īpašo Valentīndienu, ir kā radīts tam.

„Varavīksnei ir septiņas krāsas, bet mīlestībai- septiņreiz septiņas. „

(Zenta Mauriņa.)

Veselību, mīlestību un stipru gribu vēlot,

Agnese

Šajā numurā atradīsiet

atbildes uz šādiem

jautājumiem:

Ko par savu darbu, skolu

domā Vilhelmīne Jakimova?

(2.lpp)

Kā veicās „Comenius”

projekta dalībniekiem, kad

viņi viesojās Somijā? (3. lpp)

Kā veicās Laurai

Neiciniecei spēlē „Gudrs un

vēl gudrāks” ? (4. lpp)

Kas ir Ēna un kā kļūt par

to ?(5. lpp)

Kādas emocijas ir

„Comenius” ceļojuma

dalībniecēm, kuras dosies uz

Spāniju ? 6. lpp)

Kas jaunāks parlamentā?

(7. lpp)

Kā pagatavot debešķīgu

šokolādes kēksiņu? (8. lpp)

Uz kādiem pasākumiem

kārtīgiem ģimnāzistiem

obligāti jādodas ?(9. lpp)

Kā ar anketas jautājumiem

tika galā Iluta Čača ?(10.lpp)

Kādas ir ģimnāzistu

prioritātes? (11.lpp)

Kas būtu jāzina par

Valentīndienu ?(12., 13.lpp)

2

Jaunajam gadam sākoties, daudzi no mums apņēmās šajā mācību semestrī

mācīties vairāk nekā pagājušajā. Nu lūk! Lielais svētku maratons ir beidzies, un ir laiks nopietni

pievērsties mācību procesam, tāpēc šoreiz viedokli par izglītību un ārpusstundu aktivitātēm

jautājām Preiļu bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas vadītājai, kā arī teātra grupas “Kājām

gaisā” vadītājai Vilhelmīnei Jakimovai.

Kādām īpašībām, Jūsuprāt, ir

jāpiemīt labam skolēnam?

Teikšu pavisam īsi – cieni sevi un

citus, esi atbildīgs.

Kāds ir Jūsu viedoklis par

Preiļu Valsts ģimnāziju?

Daudzpusīgu iespēju skola

mērķtiecīgiem jauniešiem ar

stingru raksturu, tādiem, kas

zina, ko šai dzīvē grib sasniegt.

Daudzi pedagogi ir spēcīgas

personības un lieliski sava

amata meistari, par ko liecina

audzēkņu augstie mācību

rezultāti.

Kādi trūkumi/mīnusi/

nepilnības pašlaik ir Preiļu

skolās?

Man grūti spriest, jo, kopš

nestrādāju skolā, par skolu

problēmām zinu pastarpināti,

bet tas vairs nav objektīvi.

Vienmēr esmu uzskatījusi, ka

jebkuras skolas veiksmes

atslēga ir vecāku un skolotāju

pareiza izpratne par

audzināšanas un izglītības

jautājumiem un cieša

savstarpēja sadarbība, tad arī ar

skolēniem viss būs kārtībā.

Kā Jums šķiet, vai Preiļu

jauniešiem ir pietiekami

aktivitāšu, ar kurām

nodarboties pēc skolas?

Iespēju ir daudz, traucē

pasivitāte un nevēlēšanās, ko

interesantu uzsākt pašiem.

Kurām aktivitātēm skolēni dod

priekšroku?

Sociāli aktīvie jaunieši šodien ir

ļoti noslogoti – tautas dejas,

mākslas

vai mūzikas skola, sports, koris,

iesaistīšanās skolēnu

pašpārvaldē u.c. aktivitātes, un

man prieks par viņiem, jo tas

atraisa personību, mobilizē, viņi

prot plānot savu laiku. Taču liela

daļa jauniešu ir vienkārši dzīves

baudītāji, tā ir mūsu sabiedrības

pasīvā daļa, kuri nav spējīgi

risināt pat savas problēmas, visā

vainojot apkārtējos, kur nu vēl

ko darīt kolektīva vai sabiedrības

labā.

Kāds varētu būt iemesls lielajam

kavējumu skaitam skolās?

Bezatbildība un necieņa pret sevi

(ja runa ir par neattaisnotiem

kavējumiem), bet daudz nākas

kavēt arī attaisnoti.

Jūsuprāt, vai mūsdienās jaunieši

novērtē izglītības nozīmi?

Ceru, ka novērtē, diemžēl arvien

biežāk nākas sastapties ar

situāciju, kad cilvēka izglītības

līmenis neatbilst intelekta un

kultūras un arī profesionālajam

līmenim. Uzskatu, ka mūsu

valstī jāceļ augstākās izglītības

prestižs.

Kāds ir Jūs viedoklis par Ēnu

dienu? Vai Jūs varēs ēnot?

Tā ir iespēja reāli iepazīt

konkrētas personas 1 darba

dienas aktivitātes. Viss atkarīgs

no cilvēka, kuru ēno, kā viņš spēj

atklāt un nodemonstrēt savas

profesijas vai amata ikdienu.

Pieteikusies neesmu, bet, ja

kādam ir interese, laipni lūdzu!

Par šo komandu esmu droša- svarīgā brīdī

nepievils! Esam dažādi, bet kopā mums ir

labi!

Intervija

Rakstu sagatavoja Daiga Golubeva

3

Ģimnāzisti iepēdo Somijā

Dodoties prom no Rīgas,

jutāmies droši un brīvi, taču, kad

izkāpām no lidmašīnas pirmajā

pieturvietā - Helsinkos-, gaisā

valdīja patīkams uztraukums, jo

viesģimeņu satikšana bija tikai pāris

stundu attālumā, un lidostā jau

iepazināmies ar projekta

dalībniekiem no Skotijas un

Spānijas.

Baudot patīkamo atmosfēru, ko

dāvāja gan viesģimenes, gan pārējie

`Comenius` dalībnieki no Spānijas,

Turcijas, Skotijas, Portugāles,

Polijas, Grieķijas un, protams,

Somijas, iepazinām tuvāk valsts

tradīcijas, kultūru un tipisko somu

ģimeni. Šo piecu dienu laikā, ko

pavadījām Somijā, paspējām iepazīt

skolas telpas, kur ikdienas gaitas

pavada mūsu viesmīlīgie projekta

dalībnieki – somi. Skolā,

Ziemassvētku burvības, piparkūku

un tradicionālo kūku `tortu`

smaržas pārņemti, baudījām

koncertu, kas sirdi pildīja ar

patīkamu siltumu, jo dziedājām gan

paši, gan koncerta rīkotāji. Lieliski

laiku pavadījām „Rokua” geoparkā,

kur piedalījāmies dažādās āra

aktivitātēs, kas, protams, beidzās ar

sniega kauju un siltu smieklu

pildītām sarunām. Noteikti jāmin

tas, ka īstenojām arī savu bērnības

nepiepildīto sapni, beidzot

apciemojām Ziemassvētku vecīti,

kurš mājo pašos Somijas ziemeļos,

Lapzemē. Tieši tur arī izdzīvojām

Somijas ziemas brīnumzemi, kas

piesātināta ar Ziemassvētku

lampiņām, eglītēm, svētku noskaņu

apkārt un draiskām sniega pārslām,

kas viegli ieskāva un virmoja mums

apkārt visu dienu.

Pēdējās dienas rītā, atvadoties no

viesģimenēm un jauniegūtajiem somu

draugiem, gaisā bija jūtams emociju

virpulis, kas kādam izsauca skumjas,

kādam asaras, bet vēl kādam vieglu

smaidu, aiz kura slēpās neatkārtojami

pozitīvo, aizraujošo un neaizmirstamo

dienu atmiņas.

Dienu pavadījām tverot pēdējos

mirkļus kopā ar ārzemju draugiem,

apskatot pilsētu Oulu. Tomēr pienāca

skumjās atvadas, kad tikām aizvesti

uz Oulu lidostu, kur gatavojāmies

lidojumam uz Helsinkiem, lai tur

pavadītu pēdējo nakti Somijā. Visu

lidojuma laiku gremdējāmies atmiņās

par neaizmirstamo laiku, ko sniedzis

projekts `Comenius`.

Lai gan Latvijā mūs sagaidīja vēsas

lietus lāses, mūsu sejas rotāja smaids,

kas kliedēja patīkamā noguruma

atstātās pēdas. Dienas, ko pavadījām

Somijā, joprojām palikušas atmiņā.

Sakām lielu paldies skolotājai Annai

Verzai, kura deva iespēju piedalīties

šajā piedzīvojumā, kura laikā gan

patīkami pavadījām laiku, gan

paplašinājām savas svešvalodas

zināšanas.

Drēgnu lietus lāšu pavadīti, 7.decembra rītā četri `Comenius` dalībnieki no Preiļu Valsts ģimnāzijas (Lāsma

Anspoka, Jūlija Mihailova, Mārtiņš Lisovs, Dairis Dolģis) un skolotāja Anna Verza devās uz starptautisko lidostu ‘’Rīga’’,

lai piecas dienas pavadītu Somijā.

Rakstu sagatavoja: Lāsma Anspoka

4

Agrs 13.janvāra rīts dažiem ģimnāzistiem, skolotājiem bija īpašs, jo

viņiem bija jābrauc uz Rīgu , lai piedalītos konkursā „Gudrs un vēl gudrāks” vai

atbalstītu savējo, proti, Lauru Neicinieci (1.D). Šo raidījumu mēs varēsim redzēt

6.februārī plkst. 19.05 LTV1 kanālā. Bet kādas sajūtas bija un ir dalībniecei Laurai, to

uzzināsiet šajā lapaspusē.

Kā veicās raidījumā?

Tiku līdz otrajai kārtai, lai gan

netiku līdz finālam, es tomēr nejūtos

vīlusies, jo galvenais bija tur būt un

iegūt jaunu pieredzi.

Kāds bija Tav mērķis, piedaloties

"Gudrs un vēl gudrāks"? Pats pir-

mais mērķis bija saņemties un

aizsūtīt pieteikuma anketu, un tad,

kad es uzzināju, ka piedalīšos

raidījumā, mans mērķis bija

neizkrist jau pirmajā kārtā un

pārbaudīt savas zināšanas un veik-

smi. Protams, gribējās tikt līdz

finālam, bet kā sanāca, tā sanāca.

Kurš bija sarežģītākais jautājums?

Tagad, atceroties jautājumus, tie

vairs nešķiet tik sarežģīti kā spēles

laikā, jo tad uz jautājumu bija jāat-

bild dažu sekunžu laikā, un savu

darīja arī uztraukums. Viens no

sarežģītākajiem jautājumiem bija tas,

kurā bija dots zīmējums, kuru

redzēju pirmo reizi dzīvē, un no 3

dotajiem atbilžu variantiem bija

jāizvēlas zīmējuma autors.

Kas tev šķita visinteresantākais

raidījumā "Gudrs un vēl gudrāks"?

Visinteresantākais bija pats

filmēšanas process, lai gan tas bija

diezgan nogurdinoši, jo filmēšana

un visi sagatavošanās pasākumi ilga

gandrīz 6 stundas, bet raidījuma

pārraide TV ilgst tikai pusotru stun-

du.

Ko tu vēl ilgi atcerēsies no

13.janvāra, kad piedalījies "Gudrs

un vēl gudrāks"?

Man šķiet, ka šo dienu es vispār

nekad nevarēšu aizmirst, to nevar

sadalīt svarīgākos brīžos un ne tik

būtiskos brīžos. Visa diena bija ļoti

interesanta , un tā man bija pilnīgi

jauna un neaizmirstama pieredze.

Kādu pieredzi tu guvi no šī pasāku-

ma?

Sapratu, ka ne vienmēr svarīgi ir ie-

gūt uzvaru. Daudz būtiskāk ir

piedalīties, iepazīt jaunus cilvēkus un

labi pavadīt laiku.

Ko darīji, lai sagatavotos "Gudrs un

vēl gudrāks"?

Īpaši neko daudz nedarīju, jo jautāju-

mi bija neparedzami un tiem saga-

tavoties bija vienkārši nereāli, un,

protams, man ir prieks par savām

klasesbiedrenēm, kuras sataisīja

lieliskus plakātus, lai atbalstītu mani

spēlē.

Ko tu novēli ģimnāzistiem Jaunajā

gadā?

Ģimnāzistiem novēlu, lai šis Jaunais

gads būtu veiksmīgs, jauniem un in-

teresantiem piedzīvojumiem bagāts,

kā arī, ja kādreiz kaut kas nesanāk,

nevajag saskumt un padoties pie

pirmajām grūtībām. Vienmēr ir

jādodas uz priekšu pretī saviem

sapņiem!

Intervija

Rakstu sagatavoja Andis Stabulnieks

5

Šogad ”Ēnu diena 2015” notiks 11.

februārī. Skolēni varēs pieteikties

piedāvātajām vakancēm no 19.

janvāra līdz 4. februārim (citus

gadus beigu datums parasti tika

pagarināts uz pāris dienām, jo bija

liels ēnot gribētāju skaits). Biznesa

izglītības biedrība Junior

Achievement – Young Enterprise

Latvija (JA-YE Latvija )īsteno šo

karjeras izglītības programmu jau

četrpadsmito gadu.

Ēnu dienas akcijas mērķis ir

iepazīstināt skolēnus ar dažādu

profesiju un nozaru prasībām, lai

palīdzētu jauniešiem izvēlēties

profesiju un atbilstoši sagatavotos

darba tirgum, kā arī demonstrētu

saistību starp izglītību un karjeru,

rosinot skolēnus nopietni pievērsties

mācībām. Veidojot sadarbību starp

skolu, sabiedrību un darba vidi,

akcija sekmē jauniešu integrāciju

sabiedrībā un darba tirgū nākotnē.

Kā kļūt par Ēnu?

- Reģistrējies enudiena.lv vai uzrunā

potenciālo Ēnu devēju pats!

Portālā enudiena.lv Tu vari

pieteikties maksimums uz 3

vakancēm, tādēļ rūpīgi izvērtē,

kuras Tevi interesē visvairāk!

Piesakoties uz trim vakancēm, Tev

būs katrai jānorāda prioritāte, proti,

pieteikumi vakancēm Tev būs

jāsakārto secībā no svarīgākā

(1.prioritāte) līdz mazāk svarīgai

(3.prioritāte).

Piesakoties vakancei, Tev būs

jāpamato, kāpēc vēlies „ēnot”

konkrēto personu un profesiju.

Pārdomā rūpīgi, ko rakstīt

pieteikumā, jo šī motivācija būs

galvenais atlases kritērijs, pēc kura

Ēnu devēji izvēlēsies savas ēnas.

Tas, ko ierakstīsi motivācijas ailītē,

būs izšķiroši!

Ņem vērā, ka uz pieteiktajām Ēnu

dienas vakancēm bieži veidojas

konkurss, un var arī gadīties, ka

piedāvāto vakanču sarakstā

neatrodi sev vēlamo. Ja tā,

uzņemies iniciatīvu un sarunā pats

savu Ēnu devēju! Sazinies ar

izvēlētā uzņēmuma pārstāvjiem,

informē par gaidāmo ”Ēnu dienas”

akciju, izsaki vēlmi piedalīties un

pamato, kāpēc uzņēmumam būtu

Tevi jāuzņem ”Ēnu dienā”.

Kā jau katru gadu, arī 2014.gadā

tajā piedalījās PVĢ audzēkņi,

ēnojot visdažādākās profesijas gan

Preiļu apkārtnē, gan arī ārpus tās.

Kopumā ”Ēnu diena 2014”

piedalījās apmēram 50 ģimnāzijas

audzēkņu.

”Ēnu diena” ir lieliska iespēja

uzzināt ko jaunu par dažādām

profesijām un redzēt to, kas

ikdienā nav pieejams. Šī diena

sniedz sajūtu, ka jebkura profesija

ir aizsniedzama, vajag tikai tiekties

uz savu mērķi un neapstāties pie

pirmajām grūtībām. Šajā dienā Tu

vari būt jebkas!

P.S. Es pati ar šo projektu saskāros

tikai tad, kad sāku mācīties

ģimnāzijā. Gan 10., gan 11. klasē es

iesaistījos šajā projektā, ja būs

iespēja, darīšu to arī šogad. Iesaku

to darīt arī Jums!

Ēnu diena

Rakstu sagatavoja: Anete Vintiša

6

Kamēr mēs februārī sildīsimies istabās, 8 ģimnāzistes (Arta Katkeviča, Jacinta Vilcāne, Renāte

Malnača, Santa Fedotova, Airita Erte, Rūta Vucāne, Beāte Pudule, Samanta Smirnova) un skolotāja Anna Verza

„Comenius” projekta ietvaros dosies caur Milānu uz saulaino, silto Spāniju. Interesanti, kādas emocijas viņām ir

tagad, domājot par ceļojumu uz Seviļas reģionu?

Tiempo soleado en España

Pagaidām nav vēl nekādu īpašu

emociju, varbūt pāris dienas

pirms paša ceļojuma būs kādas

īpašākas sajūtas, bet pagaidām

galva pilna ar skolas darbiem.

Tuvojas eksāmeni, tā, nu lūk,

pilns dažādu kursu un

papildnodarbību. Nesanāk

laika domāt par Spānijas

ceļojumu. Bet tas pagaidām...

Arta Katkeviča, 3.A

Sajūtas ir visnotaļ satraucošas.

Tas ir kā doties pretī

nezināmajam. Nav ne jausmas,

ko un cik daudz ņemt līdzi

mantas. Nesaprašana par

iespējamajiem riskiem vai

neizdošanos. Protams, vienmēr

ir jācer uz to labāko! Pozitīvās

sajūtas paspilgtina pagājušā

gada novembra tikšanās ar

Spānijas pārstāvēm, no kurām

vienu uzņēmu pie sevis mājās.

Vēl joprojām ikdienā tērzējam

caur telefona aplikācijām, sūtot

bildes, video vai vienkārši

apmainoties ar informāciju.

Katrā ziņā tas liek justies

mierīgāk, ka tur gaida jau

iepazīti cilvēki Miera sajūtu

rada arī tas, ka skolotāja Anna

Verza

visu savlaicīgi jau ir mums,

ceļotājām, pastāstījusi un

iepazīstinājusi, jo pēdējās

dienās tas būtu tikai lieks

stress. Protams, šis ceļojums

iekrīt saspringtā laikā, kāds

jau visiem ir februāris, taču es

domāju, ka tas ir tā vērts! Jā,

tas būs tā vērts! Esmu tik

tiešām priecīga par šo iespēju!

Paldies!

Airita Erte, 2.D

Pagaidām īpašu sajūtu nav, bija

vienīgi mazs satraukums līdz

brīdim, kad uzzināju pie kādas

ģi m e n e s e s d zīv ošu

“Comenius” Spānijas mo-

biltitātes nedēļā. Šobrīd galvā

tikai ZPD veidošana, tāpēc par

Spānijas burvību domāšu

vēlāk.

Jacinta Vilcāne, 2.A

Esmu sajūsmā, jo jau no

bērnības valsts, kuru gribēju

apmeklēt, ir Spānija, un tagad

tas piepildīsies —jātic saviem

sapņiem, tad arī tie īstenosies.

Nevaru sagaidīt, kad varēšu

izbaudīt silto spāņu sauli,

garšīgos ēdienus un iepazīt

vairāk viņu kultūru, kā arī satikt

jauniegūtos draugus.

Rūta Vucāne, 2.D

Nemanot paskrēja gandrīz

pusotrs gads, kopš pirmās

‘Comenius’ vizītes Latvijā. Tās

laikā es uzņēmu burvīgu,

karstasinīgu spāņu meiteni, pie

kuras arī dzīvošu savas vizītes

Spānijā laikā. Satraukums ir

milzīgs, un nepacietība gūst

virsroku. Šoreiz ātrāk nekā pa-

rasti no skapja tālākā plaukta

varēšu vilkt ārā plāno pavasara

jaku un puķainās kleitas.

Ceļojums būs neaizmirstams

p iedzīvo jums ar kār tīgu

kultūršoka piedevu. Uz mājām

atpakaļ apsolām atvest pozitīvu

noskaņojumu un dažus nozag-

tos plus grādus no Lepes!

Santa Fedotova, 2.D

Rakstu sagatavoja: Andis Stabulnieks

7

Parlamenta ziņas

Rakstu sagatavoja:

Mācību gada 2. semestris ir veiksmīgi iesācies, un

šķiet, ka beidzot ziema ir pašā bargumā un priecē

tos, kuri ir sniega un aukstuma mīļi un baudītāji,

bet, neskatoties uz to, tas mūs neattur no mūsu

ikdienas dzīves un pienākumiem. PVĢ

Ģimnāzistu parlaments arī ir apņēmības pilni, jo

šajā mācību pusgadā ir vēl tik daudz jāpaveic!

Atskatoties uz 1. mācību semestrī paveikto, esam

priecīgi un gandarīti par katru mazāko vai lielāko

darbiņu, ko esam paveikuši, lai gan mums pašiem,

gan Jums, ģimnāzistiem, skolas dzīvi padarītu

interesantāku. Mums ir prieks, ka esam godam

aizstāvējuši ģimnāzijas vārdu dažādos rīkotajos

semināros, sanāksmēs.

Liels gandarījums, ka diezgan veiksmīgi visa

aizvadītā pusgada laikā esam skaitījuši un

apkopojuši kursu iegūtos punktus ĢP rīkotajā

konkursā ‘’Kurss 2015’’, protams, prieks, ka daļa

no ĢP ir iesaistījušies Preiļu Bērnu un Jauniešu

Centra rīkotajos ‘’Līderu skola’’ semināros un

sapulcēs.

Mums ir liels prieks, ka mūsu idejas vienmēr tiek

atbalstītas gan no skolēnu, gan no skolotāju puses,

un ideju ģenerēšanā piedalās arī pārējie

ģimnāzisti. Protams, neviens cītīgs darbs nav

iedomājams bez kļūdām, bet mēs tās visas noteikti

izvērtēsim, un no tām mācīsimies, lai vairāk tās

nepieļautu un spētu uzlabot skolas vidi.

Novēlam visiem kārtīgi izbaudīt atlikušās ziemas priekus!

8

Ieteikumi

Rakstu sagatavoja: Ieva Skutele

Mīlestība iet caur vēderu!

Ziemas mēneši ir īstais brīdis, lai noceltu no skapja

augšas noputējušās pavārgrāmatas un palutinātu

mīļos ar kādu gardumu! Lai uzceptu kādu kūku,

nevajag īpašu notikumu, tomēr, ja reiz februārī

mums tāds ir dots, tad nevajadzētu to ignorēt.

Šokolādes kēksiņi Sastāvdaļas

100 g rūgtās šokolādes

150 g sviesta

3 olas

1 glāze cukura

160 g miltu

1 tējkarotes cepamā pulvera

Pagatavošana

Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180°C temperatūrai. Šokolādi

sagriež mazos gabaliņos. Saputo olas ar cukuru,

pievieno izkausētu sviestu, visu

saputo. Pakāpeniski pieber miltus, kas sajaukti ar

cepamo pulveri un iecilā šokolādes gabaliņus. Liek

iekšā kēksa veidnītēs. Liek krāsnī un cep 20

minūtes.

Cik ilgi nosnausties?

Gandrīz katram ģimnāzistam ir nācies kaut reizi

cīnīties ar miegu, lai varētu mācīties vai pabeigt

pusgada darbus vienā naktī. Kafijas tasītes gan

notur acu plakstiņus vaļā, bet nepalīdz iegaumēt

jēdzienus un formulas. Šādos brīžos lietderīgi ir uz

pāris minūtēm ļauties miega varai. Tomēr ir svarīgi

zināt, cik ilgi atpūsties, lai pamostoties varētu pilnā

sparā turpināt mācīšanās procesu!

10 – 20 minūtes

Šāda ilguma miegs ir ideāls, lai restartētu

smadzenes un iegūtu jaunu enerģijas lādiņu. Pēc

pamošanās cilvēks jūtas izgulējies un gatavs

darbam!

30 minūtes

Daži pētījumi pierāda, ka šāda ilguma miegs izraisa

apdulluma sajūtu, kas ilgs vēl vismaz 30 minūtes.

60 minūtes

Šāds nosnaušanās ilgums ir vislabākais, lai uzlabotu

atmiņu un nostiprinātu tikko iegūto informāciju.

Tomēr pēc pamošanās var būt neliels apdullums.

90 minūtes

Šis ir viens pilns miega cikls, kas iekļauj arī

sapņošanas stadiju. Šāds miega ilgums uzlabo

radošumu, izdomu, atmiņu un spēju veikt

sarežģītus uzdevumus. Pamošanās pēc šāda miega

ir viegla un bez blakusparādībām.

Tomēr katram cilvēkam organisms darbojas

savādāk, tāpēc nevajadzētu paļauties uz miega

minūtēm, bet darbus pabeigt laicīgi, lai varētu

baudīt pilnvērtīgu 8 stundu miegu.

Šis ir ļoti pretrunīgs laiks – dabā valda ledus un aukstums, skolēnu prātus nodarbina saspringtais mācību

process, tomēr cilvēku sirdīs jūtams arī siltums, ko rada tuvojošies mīlestības svētki. Tieši mūsu spēkos ir

neapjukt starp šīm izjūtām un panākt tieši pretējo – izbaudīt labāko no tā visa!

9

Aktuāli

Lielākā izstāde skolēniem

Kas: 21. starptautiskā izglītības

izstāde Skola 2015

Kad: No 27. februāra līdz 1.

martam

Kur: Starptautiskajā izstāžu

centrā Ķīpsalā, Rīgā

Kāpēc: Skola „2015” – aktīvā

un radošā vidē, trīs dienu

garumā, Tev būs iespēja iegūt

visaptverošu informāciju par

jaunākajām un

populārākajām mācību

programmām Latvijā un

ārzemēs, piedalīties

atraktīvos konkursos, satikt

draugus un lieliski pavadīt

laiku! Vienlaicīgi Ķīpsalā notiks

starptautiskā grāmatu un

izdevniecību izstāde.

Par pagājušo gadu: Izstādi

„Skola 2014” trīs dienu laikā

apmeklēja 17 802 interesentu,

kurus informēja, izglītoja un

izklaidēja 152 dalībnieki no 13

valstīm – Latvijas, Lietuvas,

Lielbritānijas, Vācijas,

Nīderlandes, Dānijas, Beļģijas,

Austrijas, Igaunijas, Krievijas,

Francijas, Izraēlas un Kanādas.

Es pati apmeklēju „Skolu 2014”

un viennozīmīgi varu teikt, ka tas

ir lielisks pasākums skolēniem.

Piedalījos dažādos konkursos,

ieguvu daudz grāmatzīmju un

pildspalvu ar augstskolu

iniciāļiem :D,

saņēmu atbildes uz sev

interesējošiem jautājumiem, kā arī

bukletus ar informāciju par sev

vēlamajām studiju iespējām.

Kopumā tā bija kolosāla diena, un

varu tikai ieteikt doties uz izstāžu

centru Ķīpsalā.

“Latvijas Grāmatu izstāde 2015”,

kurā varēs baudīt autoru

priekšlasījumus, piedalīties

grāmatu atvēršanas svētkos,

tikties ar ievērojamiem

rakstniekiem, aplūkot

daudzveidīgu grāmatu

ekspozīciju, iepazīties ar

izdevniecību jaunumiem,

iegādāties grāmatas par īpaši

izdevīgām izstādes cenām, kā arī

“Grāmatu maiņas punktā”

mainīties ar citu lasītāju

grāmatām.

Ieeja: Bez vecuma ierobežojuma

visiem, kam ir svarīga sava

nākotne!

Izstādi “Skola 2015” rīko

Starptautisko izstāžu

rīkotājsabiedrība BT 1 sadarbībā

ar Latvijas Republikas Izglītības

un zinātnes ministriju.

Projekta darbu un zinātniski

pētniecisko darbu aizstāvēšana

ir 18. februārī, tā ir trešdiena, bet

17.februārī būs projektu diena.

Veiksmi ZPD un projektu izveidē!

Rakstu sagatavoja: Agnese Bicāne

10

Anketa

Katru dienu mēs visi satiekamies ar skolotājiem. Mēs redzam viņu ārējo izskatu, dzirdam

balsi, bet dažreiz gribas uzzināt ko vairāk. Tieši tāpēc ir izveidota anketa, uz kuras

jautājumiem šoreiz atbildēja matemātikas skolotāja Iluta Čača

Rakstu sagatavoja: Laima Givoina

1. Vārds Iluta

2. Uzvārds Čača

3. Horoskops Svari

4. Dzīves moto Vienmēr smaidi! Nekad neapstājies pie pirmajām

grūtībām.

5. Mīļākie svētki Ziemassvētki

6. Mīļākais gadalaiks Vasara

7. Mīļākā filma Cilvēka bērns

8. Mīļākais/-ā aktieris/ aktrise Nav

9. Mīļākais mūzikas stils Pēc noskaņojuma

10. Mīļākais/-ā dziedātājs/-a vai grupa Nav konkrētas

11. Mīļākā nedēļas diena Sestdiena

12. Acu krāsa Zaļganpelēka

13. Par ko gribējāt kļūt bērnībā? Ārstu

14. Neaizmirstamākais piedzīvojums PVĢ Katra diena ir kā jauns piedzīvojums

15. Kādi ir Jūsu hobiji? Dziedāšana un dažādu lietu veidošana ar rokām

16. Kas Jums garšo un kas negaršo? Garšo – saldumi. Negaršo – grūti pateikt.

17. Vai Jums ir kādas iesaukas? Bērnībā varbūt bija, tagad neesmu dzirdējusi.

18. Vai Jums ir mājdzīvnieki? Nē.

19. Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumen-tu? Jā, akordeonu

20. Cik ilgi strādājat PVĢ? 1 gadu un 2 mēnešus

21. Vai Jums patīk sava profesija? Kāpēc? Jā, jo katra diena sniedz kaut ko jaunu. Nav vienmuļš

darbs.

22. Novēlējums PVĢ audzēkņiem

Vēlu, lai jūs izprastu klasesbiedrus un skolotājus,

atceroties, ka jebkuras rīcības pamatā ir kāds pozitīvs

nodoms.

11

Aktuāli

Rakstu sagatavoja: Agnese Bicāne

Ģimnāzistiem tika veikta aptauja par kavējumiem. Paldies par aptaujā sniegtajām atbildēm, daudzas bija ļoti

asprātīgas, kas vien liecina par ģimnāzistu optimistisko skatu uz dzīvi. Respondentu skaits: 49 Vīrieši: 17 Sievietes:

32 Vidējais vecums: 17.6 gadi. Kopā no visiem PVĢ audzēkņiem aptaujā piedalījās: 27%( no visiem kursu audzēkņiem aptaujā

piedalījās: 1.D – 33%, 1.B – 13%, 1.AH – 19%, 2.A – 10%, 2.B – 24%, 2.D – 25%, 3.BK – 50%, 3.A – 28%, 3.D – 41%)

12

Valentīndienas fakti

Viduslaikos cilvēki ticēja,ka putni atrod savu part-

neri tieši Valentīndienā,tāpēc izdomāja,ka tāpat

jābūt arī ar cilvēkiem.

Katru gadu tiek izsūtītas vairāk kā viens miljards

Valentīndienas apsveikumu kartiņu..

Pati vecākā atrastā Valentīndienas kartiņa ir rakstīta

apmēram 1415.gadā. To sūtija kāds vīrs savai franču

izcelsmes sievai, kamēr viņš pats atradās Londonas

tornī. Šī vēstule vēl joprojām ir apskatāma Lielbritāni-

jas muzejā.

Verona, Itālijas pilsēta,kur Šekspīra radītie varoņi Ro-

meo un Džuljeta dzīvoja, katru gadu saņem apmēram

1000 vēstuļu,kas adresētas Džuljetai Valentīndienā.

Daudzi cilvēki tic, ja sieviete Valentīndienā redz, lido-

jot sarkankrūtīti, tad viņa apprecēs jūrnieku. Taču, ja

viņa redz zvirbuli, tad viņa apprecēs nabadzīgu vīru un

būs ļoti laimīga. Taču, ja viņa ierauga Valentīndienā

zelta zivtiņu, tad viņa apprecēs bagātnieku.

Valentīndienā ir izplatīti skūpstīšanās konkursi.

Ilgākais skūpsts,kas ir reģistrēts, ir ildzis apmēram 30

stundas.

Visvairāk Valentīndienas kartiņu saņem skolotājas, ko

viņām dāvina viņu audzēkņi. Bērni vecumā no 6 līdz

10 gadiem katru gadu uzdāvina vairāk nekā 650

miljonu Valentīndienas kartiņu.

Apmēram 9 miljoni vientuļo cilvēku katru gadu

nopērk kādu dāvanu savam mājdzīvniekam.

Rakstu sagatavoja: Laila Givoina

13

Valentīndienas sākums

Galvenā redaktore: Agnese Bicāne

Skolotājs konsultants: Ingūna Patmalniece

Žurnālisti: Laima Givoina, Ieva Skutele, Laila

Givoina, Anete Vintiša, Andis Stabulnieks,

Daiga Golubeva, Agnese Bicāne

Mākslinieciskais noformējums: Laila

Givoina

Datorsalikums: Andis Stabulnieks

PREIĻU VALSTS ĢIMNĀZIJAS

AVĪZE

PREIĻU VALSTS ĢIMNĀZIJA

Kooperatīvā iela 6

Tālr.: 653 21663,

Fakss: 653 21745,

E-pasts: preiluvalstsgim@pvg.edu.lv

Leģenda vēsta – Romā 5. gadsimtā dzīvojis

priesteris Valentīns, kurš kritis imperatora

nežēlastībā par to, ka slepeni laulājis kareivjus,

kuriem tajā laikā nav bijis atļauts būt precētiem. Par

šo likuma pārkāpumu Valentīnam piesprieda

nāvessodu, kas tika izpildīts 14. februārī.

Par godu Valentīnam katoļi svin svētkus, kas nav

saistīti ar romantisku mīlestību, bet gan ar līdzjūtību

un sirsnību pret saviem līdzcilvēkiem.

Tradīcija izcelt tieši 14. februāri aizsākās

Lielbritānijā. 14. gadsimtā Dž. Čosers uzrakstīja

poēmu par godu karaliskā pāra saderināšanās

paziņošanai. Par godu šai mīlestībai līksmoja arī

tauta. Gadsimtu gaitā aizmirsās oficiālie svētku

cēloņi, bet tradīcija sveikt un iepriecināt mīļoto, kā

arī atzīties kādam jūtās, palika.

Ar laiku cilvēki šiem svētkiem pievērsās ar vien

vairāk.

14. februārī visā pasaulē tiek nosūtīts miljoniem

apsveikuma kartiņu, dāvāti ziedi un saldumi.

Katram cilvēkam šie svētki asociējas ar citādākām

emocijām - kāds apgalvo, ka viņam tie ir

vienaldzīgi, bet cits rotā māju sārtos toņos un

iegādājas šokolādes siržu kalnus.

Tomēr, kā vēsta leģenda, Valentīndiena nav vien

romantiskai mīlestībai veltīta, tā ir tikai vēl viens

iemesls atcerēties biežāk uzsmaidīt līdzcilvēkiem un

iepriecināt tuvos. Bet varbūt kādam šī diena būs

tiešām īpaša un izrādīsies īstais brīdis atzīties līdz

šim apslēptās simpātijās. Galvenais ir nepukoties

par sirsniņu vilni veikalu plauktos, bet izbaudīt šo

laiku ar visu saldo februāra piegaršu!

Rakstu sagatavoja: Ieva Skutele