prezentācija: dzīves līmenis latvijā: vai var/vajag noķert igauniju?
TRANSCRIPT
DZĪVES LĪMENIS LATVIJĀ: VAI VAR/VAJAG NOĶERT IGAUNIJU
Ramune Cērpa, Daina Paula
14.11.2016
KĀ RAKSTUROT DZĪVES LĪMENI UN DZĪVES KVALITĀTI?
• IKP?
• IKP uz 1 iedzīvotāju?
• Dzīves ilgums?
• Dzīves veselīgums?
• Brīvas izvēles iespējas dzīves laikā un to
īstenošana?
• Singapūra dala 3.-4. vietu pasaulē pēc IKP/1 iedz., taču tā ir tikai 22. vietā laimes indeksā, un ienākumu nevienlīdzības rādītājs (Gini) pārsniedz 0.4 (augstāks nekā jebkurai OECD valstij);
• Norvēģija ir nedaudz zemākā vietā pēc ienākumiem; taču 4. vietā laimes indeksā, un Gini ir viens no zemākajiem (~0.27)
2Avots:http://worldhappiness.report/wp-content/uploads/sites/2/2016/03/HR-V1_web.pdf;https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2172rank.html, PIXABAY
LATVIJAS IENĀKUMU LĪMENIS IR PAMAZĀM TUVOJIES, SASNIEDZOT 84% NOIGAUNIJAS LĪMEŅA
IKP uz iedzīvotāju pēc PPP, starptautiskais 2011.g ASV dolārs
3Avots: SVF
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.01
99
5
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
Tūks
toši
EE LV
IGAUNIJA PĀRSPĒJ LATVIJU LIELĀKAJĀ DAĻĀ SALĪDZINOŠO INDEKSU, TAČU TIE NE VIENMĒR ATSPOGUĻO DZĪVES LĪMENI VAI DZĪVES KVALITĀTI
4
Indekss Veidotājs Igaunija Latvija Lietuva
Index of Economic Freedom Heritage Foundation 77.2 70.4 75.2
(max = 100%; > 70 = mostly free; 2016; 178) 9 36 13
Global competitiveness indexWEF
4.78 4.45 4.60
(1-7, 2016/2017, 138) 30 49 35
Ease of Doing BusinessWorld Bank
81.05 80.61 78.84
(DTF %points, max = 100, 2017, 190) 12 14 21
Human Development indexUNO
0.861 0.819 0.839
( 0-1, 2015, 188) 30 46 37
Better Life index OECD 5.85 4.71
(11 topics weighted equally, 1-10, 2016, 38) 17 9 -
World Happiness index United Nations Sustainable Development
Solutions Network
5.517 5.56 5.813
(1-10, best score = 7.526, 2016 update for 2013-2015, 157) 72 68 60
Social Progress Index The Social Progress Imperative
82.62 76.19 76.94
(0-100, 2016, 133) 23 36 34
5
Avots: http://worldhappiness.report/wp-content/uploads/sites/2/2016/03/HR-V1_web.pdf
Augstākais novērtējums ir Dānijai (7.526 no 10); Distopija – iedomāta valsts, izveidota mākslīgi no zemākajiem
vērtējumiem katrā jomā; tās Happiness = 2.33; pārējo valstu vērtējums ir attiecībā pret Distopiju
APMIERINĀTĪBAS AR DZĪVI DAŽĀDI VĒRTĒJUMI ATŠĶIRAS, UN IGAUNIJA VAIRS NAV VIENNOZĪMĪGI PRIEKŠĀ
LATVIJĀ LIELĀKS PROGRESS SALĪDZINĀJUMĀ AR PERIODU PIRMS KRĪZES, UN AR ŠĀDU PROGRESU TĀ APSTEIGUSI IGAUNIJU (PIRMS TAM BIJA ZEMĀK)
6Avots: http://worldhappiness.report/wp-content/uploads/sites/2/2016/03/HR-V1_web.pdf
KĀ ŠĪS ATŠĶIRĪBAS VARĒTU BŪT RADUŠĀS?
VAI VALSTIS ATTĪSTĀS NO "VIENĀDAS POZĪCIJAS" PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS?
Igaunija Latvija
Galvenie dabas (zemes dzīļu) resursi
Kaimiņi, attiecības ar tiem
8Avots: PIXABAY; Enefit
RESURSI: ENERGOATKARĪBA IGAUNIJĀ ZEMĀKA DEGSLĀNEKĻA IEGUVES DĒĻ
9Avots: Eurostat; Enefit
0
10
20
30
40
50
60
70
80
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
Igaunija Latvija
Importētās enerģijas daļa kopējā enerģijas patēriņā, %
ATVĒRTĪBA: LV TIRGUS ATVĒRTĪBA IR MAZĀKA NEKĀ EE, PĒDĒJOS GADOS SARŪK
10
40%
60%
80%
100%
120%
140%
160%
180%
EA EE LV
Avots: Eurostat
Tautsaimniecības atvērtība, % no IKP
ATVĒRTĪBA: EE GALVENIE TIRDZNIECĪBAS PARTNERI JAU KOPŠ 90. GADIEM –SKANDINĀVIJAS VALSTIS; LV – 90. GADOS DE UN UK, ŠOBRĪD – BALTIJA UN RU
Latvijas eksporta valstu struktūra, % Igaunijas eksporta valstu struktūra, %
11
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
19
93
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
SE FI LV RU LT DE Pārējās
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
19
93
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
LT EE RU DE PL UK Pārējās
Avots: CSB, Statistics Estonia
ATVĒRTĪBA: GALVENĀ ATŠĶIRĪBA – MAŠĪNU UN IEKĀRTU DAĻA EKSPORTĀ
Latvijas eksporta preču struktūra, % Igaunijas eksporta preču struktūra, %
12
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
19
99
20
00
200
1
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
200
9
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
Pārējais
Mašīnas, iekārtas
Pārējā apstr. rūpn.
ķīmija
Minerālprodukti
Izejvielas
Pārtika, dzērieni
Avots: Eurostat
ATVĒRTĪBA: TIRDZNIECĪBA AR RIETUMU PARTNERIEM 90. GADOS UN JAUNĀS TŪKSTOŠGADES SĀKUMĀ – EE MAŠĪNAS UN IEKĀRTAS, KAMĒR LV PĀRSVARĀ KOKSNE: TEHNOLOĢIJU PĀRNESES POTENCIĀLS NEVEIDOJAS
13
1993 1996 1999 2002 2005
Igaunija
Somija metāli (23.0%) mašīnas (30.0%) mašīnas (35.8%) mašīnas (43.9%) mašīnas (54.4%)
Zviedrijatekstils (22.2%);
koks (21.2%)mašīnas (25.5%);
koks (24.5%) mašīnas (46.2%) mašīnas (30.8%) mašīnas (36.2%)
Latvija
Vācija tekstils (20.9%) koks (29.9%) koks (37.2%) metāli (30.8%) koks (23.2%)
Lielbritānija koks (59.2%) koks (92.0%) koks (90.2%) koks (80.2%) koks (71.6%)
Avots: CSB, Statistics Estonia
ŠIE PAMATNOSACĪJUMI IZVEIDOJA ATŠĶIRĪGU TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTŪRU
14
TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTŪRA: PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS SADALĪJUMĀ RŪPNIECĪBĀ VĒROJAMAS ATŠĶIRĪBAS. PUSI NO LV RŪPNIECĪBAS VEIDO ZEMU TEHNOLOĢIJU PRODUKTI (PĒC R&D INTENSITĀTES)
Latvija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpniecībā, 2014 Igaunija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpniecībā, 2015
16
Avots: Eurostat
Koksne, tās izstrādājumi
21%
Pārtika, alkohols13%
Tekstils, apģērbs6%
Kokss, naftas pārstr.
4%
Metāli, to izstrādājumi
12%
Mēbeles, juvelierizstr., to
remonts12%
Celtn. mater., gumija
8%
Ķīmiskā rūpniecība
3%
Mašīnas, iekārtas4%
Elektriskās iekārtas
6%
Transportlīdzekļi4%
Farmācija1%
Datori, elektroniskās
ier.6%
Citi0%
Koksne, tās izstrādājumi
22%
Pārtika, alkohols19%
Tekstils, apģērbs5%
Kokss, naftas pārstr.
0%
Metāli, to izstrādājumi
13%
Mēbeles, juvelierizstr., to
remonts9%
Celtn. mater., gumija
10%
Ķīmiskā rūpniecība
3%
Mašīnas, iekārtas3%
Elektriskās iekārtas
3%
Transportlīdzekļi3%
Farmācija3%
Datori, elektroniskās ier.
3%Citi4%
2014 LV EE LT EA (2013)
L-T 50.2% 39.0% 43.6% 21.9%
M-L 32.2% 36.2% 33.0% 30.6%
M-H 11.8% 17.6% 15.8% 37.3%
H 5.8% 7.1% 4.2% 10.1%
EKONOMIKAS STRUKTŪRA: LV RŪPNIECĪBAS TENOLOĢIJAS INTENSITĀTE GANMANĀMI UZLABOJUSIES
Latvija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpn. pēc tehnoloģ. intens.
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
H-T
M-H
M-L
L-T
Igaunija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpn. pēc tehnoloģ. intens.
17
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
Avots: Eurostat, MPP aprēķini
18
KĀ SADALĀS IKP ATŠĶIRĪBA?
LAI SASNIEGTU IGAUNIJAS IKP UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU 5 GADOS, LATVIJAS REĀLAJAM IKP JĀAUG AR ĀTRUMU VIRS 6% GADĀ
IKP uz iedzīvotāju pēc PPP, starptautiskais
2011.g ASV dolārs
19Avots: SVF dati un prognozes (WEO 2016.g Okt), Latvijas Bankas aprēķini
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
19
95
19
97
19
99
20
01
20
03
20
05
20
07
20
09
20
11
20
13
20
15
20
17
20
19
20
21
Tho
usa
nd
s
EE LV, SVF progn. LV,lai noķertu EE
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
20
17
20
18
20
19
20
20
20
21
Igaunija Fakts&SVF progn.
Izaugsme,lai sasniegtu EE LB progn.
Latvijas reālā IKP izaugsme: SVF un LB prognozes un nepieciešamā izaugsme, lai 5 gados sasniegtu Igaunijas dzīves līmeni
LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMI IR PAR ~16% ZEMĀKI NEKĀ IGAUNIJĀ
Ienākumu līmeņa uz vienu iedzīvotāju atšķirība starp Latviju
un Igauniju (%) un tās sadalījums noteicošo faktoru dalījumā
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
Kapitāls Kopējā faktoru produktivitāte Darbaspēks
20Avots: Eiropas Komisijas datu bāze Tax and Benefits indicators; Tax Reforms in EU Member States 2015
21
KAPITĀLS
INVESTĪCIJAS NO IKP ŠOBRĪD IR LĪDZĪGAS; ĀTI LATVIJĀ GAN VĒSTURISKI, GAN ŠOBRĪD IR IEVĒROJAMI ZEMĀKAS NEKĀ IGAUNIJĀ
Investīciju īpatsvars IKP, % ĀTI apjoms perioda beigās % no IKP
22
0
20
40
60
80
100
120
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
Igaunija Latvija
Avots: Eurostat
(2.00)
-
2.00
4.00
6.00
8.00
10.00
12.00
14.00
10
15
20
25
30
35
40
Starpība EE LV
TAS NAV LIKUMDOŠANAS PROBLĒMU REZULTĀTS: BALTIJAS VALSTĪS LIKUMDOŠANAS IEROBEŽOJUMI ĀRVALSTU INVESTĪCIJĀM IR MINIMĀLI; TĀTAD ATPALIEK UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE
24
0.000
0.020
0.040
0.060
0.080
0.100
0.120
0.140
1997 2003 2006 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Igaunija Latvija OECDAvots: OECD
ĀTI likumdošanas ierobežojumu indekss, 0 (atvērta) – 1
(slēgta)
ATPALIEKAM STARPTAUTISKOS RĀDĪTĀJOS, KAS RAKSTURO UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI UN EKONOMISKO BRĪVĪBU
Avots: http://www.doingbusiness.org/, http://www.heritage.org/index/visualize
* - uzlabojās, palielinot kredītbiroju segumu
Pasaules bankas Doing business rādītāji (Distance to frontier novērtējums)
25
0
20
40
60
80
100Īpašumtiesības
Brīvība nokorupcijas
Fiskālā brīvība
Valdības izdevumi
Uzņēmējdarbībasbrīvība
Darbaspēkabrīvība*
Monetārā brīvība
Tirdzniecībasbrīvība
Investīciju brīvība
Finansiālā brīvība
2000 EST 2000 LAT 2016 EST 2016 LAT
Heritage Foundation Ekonomiskā brīvība vērtējumi balstīti uz normatīviem rādītājiem
0
20
40
60
80
100
Uzņēmējdarbībasuzsākšana
Būvatļaujusaņemšana
Piekļuveelektroenerģijai
Īpašumareģistrācija
Kredītapieejamība*
Mazākuminvestorutiesību aizsardzība
Nodokļu nomaksa
Pārrobežutirdzniecība
Līgumu izpilde
Maksātnespējasrisināšana
EST 2006 EST 2017 LAT 2006 LAT 2017
Šis varētu būt veiksmīgākas privatizācijas ietekmē
ĒNU EKONOMIKAS ĪPATSVARS PĒC DAŽĀDIEM MĒRIEM IGAUNIJĀ IR KRIETNIZEMĀKS NEKĀ LATVIJĀ
SSE Riga ēnu ekonomikas indekss (privātajam sektoram), %
no IKP
Avots: Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2015, Tālis J. Putniņš & Arnis Sauka; PIXABAY 27
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
LV EE
ĒNU EKONOMIKA SARUKUSI
28
• Ēnu ekonomika mazinājusies pārsvarā aplokšņu algu un
neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu sarukuma dēļ;
• Ēnu ekonomiku 2015. gadā veidoja: neuzrādītie
uzņēmējdarbības ienākumi (44%), aplokšņu algas (35%)
nereģistrētie nodarbinātie (21%).
Avots: Putniņš & Sauka, Shadow Economy Index for the Baltic countries (2016)
Ēnu ekonomikas līmenis atsevišķos komponentos 2013 2014 2015
Neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi (% no faktiskās peļņas)
19.9 21.7 19.9
Aplokšņu algas (% no faktiskās algas) 25.2 20.3 17.9
Nereģistrētie nodarbinātie (% ņo faktiskā nodarbināto skaita) 10.3 9.6 9.6
AUGSTĀ NEAPMIERINĀTĪBA AR NODOKĻU POLITIKU LATVIJĀ IR LIKUMSAKARĪGA, ATSPOGUĻOJOTIES AUGSTĀ ĒNU EKONOMIKĀ
Apmierinātība ar valdības nodokļu politiku, % no visiem respondentiem
0
10
20
30
40
50
60
70
Neapmierināti Ne apmierināti, neneapmierināti
Apmierināti
LV EE
• Kaut gan kopš 2010.g neapmierinātībai ar valdības nodokļu politiku bijusi tendence kristies, 2015.g vērojams neapmierinātības pieaugums.
• Apmierinātībā ar biznesa likumdošanas kvalitāti LV ir sliktākā pozīcijā nekā EE (neapmierināti ir 35.4% (LV) pret 27.4% (EE), apmierināti –25.3%(LV) pret 36.4% (EE)).
• Saukas pētījums liecina: ēnu uzņēmējdarbība ir visciešāk saistīta ar neapmierinātību ar biznesa likumdošanu un VID, kam seko neapmierinātība ar valdības īstenoto nodokļu politiku un atbalstu uzņēmējiem.
29Avots: Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2015, Tālis J. Putniņš & Arnis Sauka
REZULTĀTĀ IGAUNIJAS BUDŽETA IEŅĒMUMI PRET IKP IR LIELĀKI, NESKATOTIES UZ VISUMĀ LĪDZĪGĀM NODOKĻU LIKMĒM
Latvija, budžeta ieņēmumi, milj EUR Igaunija, budžeta ieņēmumi, milj EUR
30
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
9000
1995 1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015
Avots: Eurostat
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
40.0
45.0
50.0
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
9000
PVN ieņēmumi Nodokļi uz ieņēmumiem, bagātību
Sociālās iemaksas Kapitāla transferti
Citi Budžeta ieņēmumi, % no IKP
EE ieņēmumi no PVN ir tikpat lieli, cik LV, lai gan EE ir daudz mazāka, un svērtā vidējā PVN
likme ir ļoti līdzīga (2014.g 12.6% LV pret 13.0% EE).
IGAUNIJĀ INVESTĪCIJĀM (ĪPAŠI VĒSTURISKI) TIKUSI ATVĒLĒTA IEVĒROJAMI LIELĀKA DAĻA NO VALSTS BUDŽETA NEKĀ LATVIJĀ
33
0%
2%
4%
6%
8%
10%
12%
0.0%
5.0%
10.0%
15.0%
20.0%
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
Starpība EE LV
Avots: Eurostat
Investīcijas, % no budžeta
LIELĀKAS INVESTĪCIJAS IGAUNIJĀ NAV TIKUŠAS FINANSĒTAS, VALSTIJ VAIRĀK AIZŅEMOTIES
34
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
EE LV
Avots: Eurostat
Valsts parāds, % no IKP
35
CILVĒKRESURSI
PĒC PIEVIENOŠANĀS ES DARBASPĒKA PĀRVIETOŠANĀS KĻUVA VIENKĀRŠĀKA; EE TĀ NEIZRAISA EMIGRĀCIJU: TURĪGĀ VALSTS IR TUVU, VAR STRĀDĀT, NEPĀRCEĻOTIES, TURĪGĀS VALSTS IEDZĪVOTĀJI BRAUC IEPIRKTIES UZ SAŅEMT PAKALPOJUMUS
36
65
70
75
80
85
90
95
100
105
1995 2000 2004 2015 2030 2050
Latvija Igaunija
1.4 milj.2.5 milj.
1.1 milj.1.7 milj.
Avots: OECD; PIXABAY
Iedzīvotāju skaits un tā prognozes (1995 = 100%)
MIGRĀCIJA VARĒTU BŪT VIENS NO IEMESLIEM, KURŠ PASTIPRINĀJIS NEGATĪVO DABISKO PIEAUGUMU, JO BIEŽI EMIGRĒ FERTILĀ VECUMA IEDZĪVOTĀJI
Iedzīvotāju skaita izmaiņas, % no kopējā iedzīvotāju skaita Igaunijā
-2.5
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
Dabiskais pieaugums Migrācijas saldo
Pavisam
Iedzīvotāju skaita izmaiņas, % no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā
-2.5
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
Dabiskais pieaugums Migrācijas saldo
Pavisam
37Avoti: Statistics Estonia, Latvijas Statistika
BEZDARBS (KĀ ARĪ JAUNIEŠU BEZDARBS) IGAUNIJĀ IR IEVĒROJAMI MAZĀKS NEKĀ PĀRĒJĀS BALTIJAS VALSTĪS …
Bezdarbs, (% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) Jauniešu bezdarbs, (%)
38
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
40.0
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
EE LV
Avots: Eurostat
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
40.0
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
EE LV
LATVIJĀ IR LIELĀKAS REĢIONĀLĀ BEZDARBA ATŠĶIRĪBAS
39Avots: Eurostat, PIXABAY
Ziemeļaustrum-igaunija: 8.4%
Dienvidigaunija: 4.8%
Pierīga: 4%Latgale: 11.8%
40
MISTISKAIS "A" JEB KOPĒJĀ FAKTORU PRODUKTIVITĀTE
TEHNOLOĢIJAS IGAUNIJĀ IENĀCA AGRĀK UN VALDĪBA TO ĪPAŠI VEICINĀJA
41
0
10
20
30
40
50
60
70
80
901
99
2
19
93
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
LVA EST
Avots: Eurostat; PIXABAY
Interneta lietotāji no 100 iedzīvotājiem
IGAUNIJA NOVIRZA LIELĀKU DAĻU NO IKP PĒTNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS IZDEVUMIEMPētniecības un attīstības kopējie izdevumi pēc līdzekļu avota (procentos no IKP) Igaunijā
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
Uzņēmējdarbības sektors Valdības sektors
Augstākās izglītības sektors Privātais ne-peļņas sektors
Ārzemes
Pētniecības un attīstības kopējie izdevumi pēc līdzekļu avota (procentos no IKP) Latvijā
42
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
Uzņēmējdarbības sektors Valdības sektors
Augstākās izglītības sektors Privātais bezpeļņas sektors
Ārzemes
Avots: Eurostat
PĀRVALDĪBAS JOMĀ JOPROJĀM JŪTAMI ATPALIEKAM NO IGAUNIJAS
Avots: World Bank Governance indicators, PEF
Pasaules ekonomikas foruma konkurētspējas indeksa atsevišķu
sastāvdaļu novērtējumi (1-7 (labākais)), ekspertu aptaujas
43
Pasaules bankas pārvaldības rādītāji (ietver daudzus
avotus, t.sk. aptauju novērtējumus), % no labākā
01234567
Sabiedrības uzticībapolitiķiem
Tiesu sistēmasneatkarība
Favorītisms valdībaslēmumos
Valdības līdzekļuizlietošanas
nelietderīgums
Valdības regulējošaisapgrūtinājums
Progresīvutehnoloģiju produktivaldības iepirkumos
2006-2007 EST 2006-2007 LVA2016-2017 EST 2016-2017 LVA
0
50
100
Balsstiesībasun atbildība
Politiskāstabilitāte
Valdībasefektivitāte
Regulējošomehānismu
kvalitāte
Likuma spēks
Korupcijasnovēršana
2014 EST 2014 LVA
44
KO DARĪT?
CITU VALSTU PIEREDZES ATDARINĀŠANA NE VIENMĒR DOD CERĒTO REZULTĀTU:
45
• Citu valstu pieredzi nereti ietekmējušas konkrētas iespējas, kas nav
dublējamas (Latvija nevar atkārtot Igaunijas pieredzi, pieslēdzoties
sadarbībai ar bijušajiem Skandināvijas elektronikas uzņēmumiem u.tml.);
• to pieredze veidojusies pagātnē – citos politiskajos un ekonomiskajos
apstākļos, tādēļ daudzas reformas šodien vairs var nedot līdzīgu rezultātu;
• arī tās savā pieredzē kļūdījušās.
TAČU KĀDĒĻ IR VĒRTS SKATĪTIES UZ IGAUNIJU?
46
• Igaunija Latvijai ir kaimiņos, tādēļ investoram reģiona ietvaros var būt pievilcīga
kā Latvija tā Igaunija, bet,
pārfrazējot Singapūras valsts ilggadējā vadītāja Li Guaņjao teikto:
• "Ja būsim tikai tikpat labi kā mūsu kaimiņi, uzņēmumiem nebūs iemesla
darboties Latvijā"
TĀPĒC LATVIJA VAR:
47
• izvirzīt mērķus atbilstoši tam, ko uzskata par
augstāku dzīves kvalitāti;
• tiekties šos mērķus sasniegt ar līdzekļiem,
kādi pieejami, ar metodēm, kādas var būt
vai nebūt lietotas agrāk pasaules valstu
pieredzē;
• izvirzīt savus labklājības mērķus un īstenot
to sasniegšanai nepieciešamos uzdevumus
neatkarīgi no tā, vai kāds no globālajiem
indeksiem konkrēto sniegumu vēlas vērtēt
un ranžēt
PIEMĒRAM, TUVĀKAJĀ LAIKĀ LATVIJA VAR KONCENTRĒTIES UZ ŠĀDIEM REFORMU VIRZIENIEM UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES UZLABOŠANAI
48
• Izglītības satura reforma;
• Ilgtermiņā stabilas un pārskatāmas nodokļu sistēmas izveide;
• Atteikšanās no budžeta deficīta ekonomiskās izaugsmes gados;
• Reģionu pārvaldes veikšana plašākās, faktiskajai demogrāfiskajai situācijai atbilstošās reģionu vienībās;
• Nodarbinātības aktīvās politikas pasākumi ir reformējami;
• Tiesu sistēmas reforma.
ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS
49
• Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu
apzināšanu un analīzi, kā arī stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās
domas attīstību.
• Konkurss notiek pavasarī, darbi iesniedzami 2017. gada 15.-29. maijā
• Vairāk informācijas un ieskats tēmās https://www.makroekonomika.lv/par-studentu-
zinatniski-petniecisko-darbu-konkursu-0
PALDIES PAR UZMANĪBU!
50