Probācijas darbs ar dzimumnoziedzniekiem

Sanita Jakuševa

VPD Probācijas Programmu nodaļa

Kas irdzimumnoziegums?

2

Seksuāla rakstura darbības, kuras ir

notikušas spēka, draudu vai citas

ietekmes rezultātā (piemēram, piespiežot

lietot apreibinošas vielas)

Upuris nav spējīgs dot savu piekrišanu

(ir bērns, ir bezsamaņā, ir psihiski slims)

Upuris ir atkarīgs no varmākas

3

Kas ir dzimumnoziegums?

Dzimumnoziegums ir oficiāli

dokumentēts seksuāla rakstura

noziedzīgs nodarījums vai oficiāli

dokumentēta prettiesiska uzvedība

(pārkāpums) ar seksuālu nolūku (Valsts

probācijas dienests, Latvija)

4

Dzimumnoziegumi var būt:

● kontakta (piem., izvarošana)

● bez kontakta (piem., dzimumorgānu

atkailināšana)

● pornogrāfija (piem., mazgadīgā

filmēšana vai fotografēšana ar mērķi gūt

seksuālu baudu)

● sutenerisms

● personu nosūtīšana seksuālai

izmantošanai

5

Latvijas Krimināllikums

159. pants – Izvarošana

160. pants - Vardarbīga dzimumtieksmes apmierināšana

161. pants – Dzimumsakari ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu

162. pants - Pavešana netiklībā

164. pants – Piespiešana nodarboties ar prostitūciju

165. pants – Sutenerisms

166. pants – Pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšana

6

Kas ir dzimumnoziedznieks?

7

Valsts probācijas dienesta (Latvija) izpratnē –persona, par kuru ir saņemts notiesājošs nolēmums par izdarīto dzimumnoziegumu(iem), kurā ir identificējams upuris(i) un kuru izdarījis pilngadīgs vīrietis

Daži fakti par dzimumnoziedzniekiem

•Nav obligāti veikt dzimumaktu, lai kādu seksuāliizmantotu.

•Lielākā daļa cilvēku, kuri seksuāli izmanto bērnus(tieša vai netieša pieskaršanās bērnam ar seksuālunolūku), dzimumnozieguma veikšanas brīdī navvājprātīgi (insane). Pētījumu dati rāda, ka mazāknekā 5 % šo dzimumnoziedzniekudzimumnozieguma veikšanas brīdī ir atradušiespsihozes stāvoklī (zaudējuši realitātes izjūtu).

•Tikai neliela daļa dzimumnoziedznieku tieknotverti, notiesāti un atrodas cietumā.

9

!

Dzimumnoziedznieki nav monolīta sociāla grupa.

Starp viņiem ir pārstāvētas visu vecumu, materiālā

turīguma un izglītības līmeņa grupas, visas rases, visas

reliģijas. Dzimumnoziedznieki ir neprecēti un precēti,

heteroseksuāli un homoseksuāli, vīrieši un sievietes.

Vai dzimumnoziedznieki ārēji atšķiras no mums?Atbilde – Nē!

Kāpēc cilvēki izdara dzimumnoziegumus?

• Cilvēkam trūkst specifisku prasmju, piemēram, neprot

veidot attiecības, kontrolēt deviantu seksuālu

uzbudinājumu, izvēlas neefektīvas darbības stratēģijas,

lai mazinātu negatīvu emocionālo stāvokļu radīto

ietekmi.

• Impulsivitāte - vēlme nekavējoties sasniegt seksuālu

apmierinājumu.

• Dzimumnoziegumu īstenošana sagādā baudu, pozitīvu

emocionālu stāvokli. Pie šīs kategorijas piederošie

dzimumnoziegumus veic apzināti un mērķtiecīgi,

iepriekš izplāno.

Metodes dzimumnoziedznieku uzvedības mainīšanai

Seksuālu tieksmi mazinošas zāles

Tādas zāles kā antiandrogēni preparāti un SSAI (selektīvie

serotonīna atpakaļsaistes inhibitori) tiek izmantoti

noziedznieku seksuālās tieksmes mazināšanai.

Mūža ieslodzījums

Par dažiem noziegumiem kā maksimālais sods tiek piespriests

mūža ieslodzījums.

Sabiedrības informēšana

Informēšanai var būt dažādas formas, piem., mājas lapas ar

noziedznieku fotogrāfijām un uzvārdiem, paziņojumi

plašsaziņas līdzekļos un ierobežota ģimenes vai citu

sabiedrības locekļu informēšana.

Kognitīvi biheiviorālā terapija

Kognitīvi biheiviorālā terapijaKBT

Kognitīvi biheiviorālo terapiju vai atsevišķas tās tehnikas

pielieto dažādu institūciju speciālisti individuālam vai grupas

darbam ar mērķi mainīt sociālo uzvedību.

Vārds kognitīvi (latīniski cognitio) nozīmē - izziņa, izpratne.

Vārds biheiviorālā (angliski. behaviour) nozīmē - uzvedība,

izturēšanās.

Vārds terapija (sengrieķu valodā terapeia) - nozīmē rūpes,

aprūpi.

14

Kognitīvi biheiviorālā terapija (turpmāk KBT)

KBT uzsver domāšanas procesu saistību ar cilvēka

uzvedību.

KBT teorijas pamatnostādne - indivīda uzvedību konkrētā

situācijā nosaka indivīda situācijas interpretācija.

Nozīmīgākais ir tas, kā mēs uztveram un izprotam

situāciju, nevis pats notiekošais. Tādēļ uzvedības

traucējumus, galvenokārt, nosaka indivīda domas par

notiekošo.

15

KBT pielietošanas mērķis dzimumnoziedzniekiem

Izmainīt disfunkcionālās domas un uzskatus, kuri noved pie

dzimumnozieguma izdarīšanas, lai novērstu recidīvu, panāktu

izmaiņas sociālajā uzvedībā, palīdzētu socializēties un sasniegt

‘’labas dzīves’’ mērķus.

Ārvalstīs veiktie pētījumi (Barbaree, Seto, & Maric, 1996; Motiuk,

Belcourt, & Bonta, 1995; Wilson, Stewart, Stirpe, & Barrett, 1998)

apstiprina, ka dzimumnoziedzniekiem ar augstu un vidēju risku,

pielietojot apjomīgas KBT grupas darba programmas, nozīmīgi

samazinās noziegumu recidīva līmenis un tiek sekmēta

iekļaušanās sabiedrībā.

16

Finkelhora modelis

Izdala četras varmācības priekšstadijas

(pre-conditions):

•Domu stadija

• Iekšējo aizliegumu pārvarēšana jeb „atļaujas došana”

• Ārējo aizliegumu pārvarēšana jeb „iespējas izveidošana”

• Upura pretestības pārvarēšana

17

Atgādinājumi sev pirms novērtējuma:

•Viņi visdrīzāk ir izdarījuši vairāk

likumpārkāpumus, nekā viņi ir apsūdzēti. Visbiežāk

atklātie noziegumi ir “aisberga virsotne”

•Visi noziegumi ir izdarīti ar iepriekšējo nodomu

•Centrālā loma ir fantāzijai un masturbācijai

•Viņi noliegs visus/dažus no noziegumiem

( attaisnojumi, faktu sagrozīšana, atbildības

novelšana, minimizēšana)

•Viņi teiks, ka noziegums nav saistīts ar viņu

domāšanu

18

Atgādinājumi sev pirms novērtējuma:

•Viņi būs izveidojuši riskus veicinošu uzvedības

ciklu

•Viņi teiks “Es tā vairs nedarīšu”

•Nav līdzekļu pret šiem nodarījumiem, ir tikai

kontrole

19

Terapeitiskā intervēšana IR:

• procesa veicināšana un vadīšana (fasilitēšana)

• problēmu atpazīšana

• motivācija

• pieņemšana, uzticēšanās pilnas un drošas attiecības

• situācija, kurā klients mācās saprast labāk sevi un savus

notikumus

• process, kurā klientam palīdz atpazīt savas domāšanas kļūdas

• konfrontēšana

• process, kurā klientam sniedz atbalstu

• informācijas apmaiņas process, kura laikā ar dalās ar emocijām

20

Terapeistiskā intervēšana NAV:

• padomu došana

• mācīšana

• pārtraukšana

• izlikšanās, ka man(intervētājam) tas interesē

• tiesāšana

• moralizēšana

• vainošana

• lēmumu pieņemšana klienta vietā

• runāšana par sevi

21

Grūtības darbā ar klientu:

• Savas vainas pilnīgs noliegums, pārliecība par safabricētu lietu

• Negatīvisms, agresivitāte

• Noslēgtība, pretestība runāt par sevi

• Melošana

• Pasivitāte, izvairīgums

• Manipulēšana

• Atrunāšanās ar alkohola reibuma izraisītu aizmiršanos

• Pieķeršanās, iemīlēšanās, seksuālo attiecību piedāvājumi

22

Kā tiek organizēta dzimumnoziedznieku uzraudzība

23

Riska un vajadzību

novērtēšana/pārvērtēšana

Uzraudzības

plāns

Individuālais darbs

ar VPD speciālistu

Darbs ar gadījumu

starpinstitūciju

sadarbības grupā

Specifisko

pienākumu

noteikšana

Sākotnējo pienākumu

noteikšana

Iesaistīšana grupu

probācijas

programmās

Cita speciālista

iesaistīšana

(piem.:

psihoterapeits)

Bāriņtiesas

informēšana

Kā novērst dzimumnoziegumu

Kontroles pasākumi

(ārējās barjeras)

+

Atbalsta pasākumi

(motivācija un iekšējās

barjeras)

24

Grupu probācijas programma dzimumnoziedzniekiem

1.Pamatbloks – slēgtās grupas darbs. Ilgst 2 nedēļas, katru dienu. Intensīvs darbs kontakta veidošanai un nolieguma mazināšanai.2.Upuru empātijas bloks – slēgtās grupas darbs. Ilgst 8 sesijas ( nodarbības), biežums 2x nedēļā. Empātijas attīstīšana.3.Dzīves iemaņu bloks – grupas darbs ( sākot no šī bloka var pievienoties tie dzimumnoziedznieki, kas bija strādājuši specifiskajā programmā cietumā). Ilgst 20 sesijas 2 x nedēļā, kopā 10 nedēļas. Tiek atpazīti faktori, kas nav specifiski n/n, bet sekmē noziedzīgu uzvedību, un tiek apsvērts kādas ir nepieciešamas izmaiņas, lai pārvarēt problēmas.4.Recidīva novēršanas bloks, jeb Labākas dzīves sabiedrībā modelis- grupas darbs 22 sesijas x 1 nedēļā. Kopā 22 nedēļas. Sesiju laikā klienti tiek motivēti mainīt uzvedību uz sociāli vēlamu. Tiek izvērtētas grupas dalībnieku individuālās vajadzības, identificēti individuālie riska faktori, izstrādātas problēmu pārvarēšanas stratēģijas. Tiek sastādīti individuālie “Drošības saglabāšanas plāni”.

Programmas ilgums no 9 mēn. – 12 mēn. 25

Paldies par uzmanību !

26