PRODUKTIVITĀTE LATVIJĀ: TENDENCES,

IZAICINĀJUMI UN POLITIKA

Rīga, 2017. gada 2. jūnijs

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

2

ESOŠĀS SITUĀCIJAS

RAKSTUROJUMS

KĀPĒC SVARĪGA IR PRODUKTIVITĀTE?

3

PRODUKTIVITĀTES PAAUGSTINĀŠANA IR GALVENAIS KONKURĒTSPĒJU UN IZAUGSMI NOTEICOŠAIS FAKTORS

Īstermiņā svarīga ir izmaksu konkurētspēja – darba samaksas pieaugumam jābūt līdzsvarotam ar produktivitātes kāpumu. Pretējā gadījumā tiek zaudēta konkurētspēja tirgojamās nozarēs, kas gala rezultātā nenodrošina noturīgu kopējo ienākumu (labklājības) pieaugumu

Vidējā un ilgtermiņā konkurētspējas balsts ir produktivitāte, ko ietekmē tehnoloģiskās atpalicības pārvarēšana, ražošanas modernizēšana un investīcijas, ieguldījumi cilvēkkapitālā, pētniecībā un inovācijā u.c. piedāvājuma puses faktori

IENĀKUMU LĪMENI IETEKMĒ

PRODUKTIVITĀTE

4

-100

-80

-60

-40

-20

0

20

40

60

ME

X

TU

R

CH

L

LVA

HU

N

PO

L

GR

C

ES

T

SV

K

PR

T

SV

N

CZ

E

ES

P

KO

R

ISR

ITA

NZ

L

JPN

EU

FR

A

OE

CD

FIN

GB

R

BE

L

CA

N

AU

S

SW

E

DN

K

ISL

DE

U

AU

T

NLD

NO

R

IRL

US

A

CH

E

LUX

IND

IDN

ZA

F

CH

N

CO

L

CR

I

BR

A

AR

G

RU

S

LTU

-100

-80

-60

-40

-20

0

20

40

60

ME

X

TU

R

CH

L

LVA

HU

N

PO

L

GR

C

ES

T

SV

K

PR

T

SV

N

CZ

E

ES

P

KO

R

ISR

ITA

NZ

L

JPN

EU

FR

A

OE

CD

FIN

GB

R

BE

L

CA

N

AU

S

SW

E

DN

K

ISL

DE

U

AU

T

NLD

NO

R

IRL

US

A

CH

E

LUX

IND

IDN

ZA

F

CH

N

CO

L

CR

I

BR

A

AR

G

RU

S

LTU

IKP uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar attīstītākajām OECD valstīm procentpunktos

Darbaspēka produktivitāte, salīdzinot ar attīstītākajām OECD valstīm procentpunktos

PRODUKTIVITĀTES DEVUMS LATVIJAS

KONVERĢENCĒ MAZINĀS

5

Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju un produktivitātes relatīvā atpalicība no attīstītākajām OECD valstīm procentpunktos

-80

-75

-70

-65

-60

-55

-50

-45

-40

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

IKP uz vienu iedzīvotājuIKP uz vienu nostrādāto stundu

Ienākumu pieaugums, kas netiek balstīts uz produktivitāti, nav noturīgs

DARBASPĒKA IZMAKSAS AUG

STRAUJĀK NEKĀ PRODUKTIVITĀTE

6

Produktivitāte

37.1

40.4 42.5 42.5

43.7 42.8 44.2

30

40

50

60

100

110

120

130

140

150

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

ES-28=100 (labā ass)

Latvija (kreisā ass, 2010=100)

ES-28 (kreisā ass, 2010=100)

-9.4 -2.3

5.0 5.1 4.9 5.4 4.8

Slieksnis 12

Slieksnis 9

-24

-18

-12

-6

0

6

12

18

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

1-gada izmaiņas

3-gadu izmaiņas

Slieksnis

Darbaspēka izmaksas

Nominālās vienas vienības darbaspēka izmaksas

31.6 31.9 33.8

35.2 37.4

38.8

41.7

30

40

50

60

100

110

120

130

140

150

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

ES-28=100 (labā ass)

Latvija (kreisā ass, 2010=100)

ES-28 (kreisā ass, 2010=100)

7

SAMAZINĀS DARBASPĒKA IZMAKSU

KONKURĒTSPĒJAS PRIEKŠROCĪBAS

27.9 23.9

20.9 19.3

13.2 10.8 10.5 9.1 8.9 8.9

6.8 6.1 5.6 5.5 5.2 4.3 4.2 4.0 3.9 3.8 1.9

-1.7 -3.7

-5.8 -9.3

-11.1

-16.5

ES vidējais 5.2

-20

-10

0

10

20

30

40

Latv

ija

Igau

nija

Bul

gārij

a

Liet

uva

Ung

ārija

Vāc

ija

Aus

trija

Som

ija

Rum

ānija

Zvi

edrij

a

Čeh

ija

Apv

ieno

tā K

aral

iste

Fra

ncija

Dān

ija

Beļ

ģija

Slo

vāki

ja

Mal

ta

Itālij

a

Luks

embu

rga

Nīd

erla

nde

Slo

vēni

ja

Por

tugā

le

Spā

nija

Hor

vātij

a

Kip

ra

Grie

ķija

Īrija

Nominālās vienas vienības darbaspēka izmaksas, Izmaiņas %, 2016./2010.gadu

8

PIEAUG PLAISA STARP PRODUKTIVITĀTI

UN DARBASPĒKA IZMAKSĀM

Darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams atvērta darba tirgus apstākļos

Latvija var zaudēt konkurētspēju zemo izmaksu segmentos ātrāk nekā iegūt priekšrocības produktu ražošanā ar augstu pievienoto vērtību

RISKS NONĀKT VIDĒJU IENĀKUMU «SLAZDĀ»!

100

120

140

160

180

200

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020

Produktivitāte

Darbaspēka izmaksas

2010.gads = 100

IZAICINĀJUMI

9

LATVIJAS RŪPNIECĪBA SPECIALIZĒJAS

ZEMO TEHNOLOĢIJU NOZARĒS

Apstrādes rūpniecības struktūra pēc tehnoloģijas līmeņiem*, %

57%

16%

26%

23%

25%

26%

12%

50%

35%

7%

10%

14%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

Latvija

Vācija

Zviedrija,Somija, Dānija

Zemo tehnoloģiju nozares Vidēji zemo tehnoloģiju nozares

Vidēji augsto tehnoloģiju nozares Augsto tehnoloģiju nozares

0 25 50 75 100 125

Zemo tehnoloģijunozares

Vidēji zemotehnoloģiju nozares

Vidēji augstotehnoloģiju nozares

Augsto tehnoloģijunozares

Latvija Vācija

Produktivitāte apstrādes rūpniecības nozarēs pēc tehnoloģiskās intensitātes*, tūkst. EUR uz 1 nodarbināto

Produktivitātes palielināšanas stratēģijas

10

KO R

AŽO

T?

KA RAŽOT?

Pro

du

ktiv

itāt

es p

alie

lināš

anas

str

atēģ

ijas

* 2016.gada EM novērtējums

Preču un pakalpojumu eksports (procentos no IKP, vidēji 2013.-2016.gadā)

42.4

62.5 55.5

16.8

16.3 26.2 59.2

78.7 81.6

0

20

40

60

80

100

Latvija Lietuva Igaunija

Preču eksports Pakalpojumu eksports

Augsto tehnoloģiju produktu eksports (procentos no IKP, vidēji 2013.-2015.gadā)

3.9 4.3

8.7

0

2

4

6

8

10

Latvija Lietuva Igaunija

IKT pakalpojumu eksports (procentos no IKP, vidēji 2013.-2016.gadā)

1.5

0.6

2.3

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

Latvija Lietuva Igaunija

RELATĪVI ZEMI IENĀKUMI NO EKSPORTA

11

Investīciju līmenis (procentos no IKP, vidēji 2013.-2016.gadā)

NEILGTSPĒJĪGA INVESTĪCIJU STRUKTŪRA

21.3 18.7

24.3

19.3

0

6

12

18

24

30

Latvija Lietuva Igaunija ES-15

Investīcijas apstrādes rūpniecībā (% no kopējām investīcijām)

10.6 10.7 10.8

19.0

0

5

10

15

20

Latvija Lietuva Igaunija ES-15

Investīcijas intelektuālā īpašuma produktos (% no kopējām investīcijām)

7.9 8.8 9.3

20.6

0

5

10

15

20

25

Latvija Lietuva Igaunija ES-15

Izdevumi pētniecībai un attīstībai % no IKP

0.6 1.0

1.6

2.9

0.0

0.7

1.4

2.1

2.8

3.5

Latvija Lietuva Igaunija ES-15

12

LATVIJAS INOVĀCIJU SISTĒMA IR VĀJA

13

0.59 0.62

0.46

0.60 0.70 0.66

0.60

0.68

0.62

0.7 0.7

0.8

1.0

1.1

1.2

1.3

1.4

1.5

0.4

0.6

0.8

1.0

1.2

1.4

1.6

2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019

Kopējais finansējums P&A – plānotais vs faktiskais (procentos no IKP)

Privātā sektora finansējums P&A (procentos no IKP)

Latvija 0.15

Igaunija 0.69

Somija 1.94

Zviedrija 1.95

Vācija 2.27

Biznesa stratēģijas nav vērstas uz inovācijas attīstību – nepieciešama biznesa stratēģijas maiņa:

Augstā rentabilitāte - kā šķērslis biznesa modeļa maiņai

BIZNESA STRATĒĢIJAS NAV VĒRSTAS

UZ INOVĀCIJAS ATTĪSTĪBU

(A) PEĻŅA

IENĀKUMI IZMAKSAS

44 40

23

14 15 28 29 14 8 9

7.7

5.6

8.1 8.6

6.4

0.0

2.5

5.0

7.5

10.0

0

10

20

30

40

50

ES-28 DE EE LV LT

Produktivitāte (tūkst.eiro un vienu nodarbināto)

Darbaspēka izmaksas (tūkst.eiro un vienu nodarbināto)

Rentabilitāte (procenti)

Pārtikas rūpniecības piemērs

(B) PEĻŅA

IENĀKUMI IZMAKSAS

14

PASTĀV DARBA TIRGUS

DISPROPORCIJAS

Darbinieku pārpalikums Absolventi Darbinieku iztrūkums

Neturpina mācības pēc pamata un vidējās

vispārējās izglītības 4’700

Vidējā profesionālā

izglītība 8’200

Sociālās un humanitārās

zinātnes 8’400

STEM augstākā izglītība 3’400

+10’000

- 16’000

- 30’000

+82’000

Pārējā augstākā izglītība 5’300

Darba vietas

Darba spēks

Risinājumi: Formāla izglītība – ilgtermiņa pieaugušo izglītība – īstermiņa un vidus termiņa

Galvenā mērķauditorija: Jaunieši Zemu kvalificēti

darbinieki Bezdarbnieki Pirms pensijas vecuma

darbinieki

15

EKONOMISKĀS POLITIKAS

MĒRĶI UN PASĀKUMI

16

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022

MĒRĶA SCENĀRIJS

Latvijas ekonomikas konkurētspējas

priekšrocības pamatā tiek balstītas uz

tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas

efektivitāti, inovācijām

2017.-2022.gadā

produktivitāte ↑

vidēji 4.5% gadā

TRENDA SCENĀRIJS

Jaunu konkurētspējas priekšrocību trūkums kavē

eksporta izaugsmi. Izaugsmi balsta lēni augošs

iekšzemes pieprasījums

2017.-2022.gadā

produktivitāte ↑

vidēji 2%

Straujākai ekonomikas izaugsmei, vidējā termiņā jāpanāk produktivitātes pieaugumu vismaz 4% ik gadu

PRODUKTIVITĀTES PALIELINĀŠANAS

MĒRĶIS

17

PRODUKTIVITĀTES DEVUMS IZAUGSMĒ

Ekstensīva izaugsme

Nodarbinātības pieaugums Vidējā termiņā nodarbinātības pieaugums būs mērens

Izaugsme ir jābalsta uz produktivitātes pieaugumu

Intensīva izaugsme

ražošanas modernizēšana, investīcijas

ieguldījumi cilvēkkapitālā

pētniecība un inovācija, jauni produkti

Produktivitātes daļa kopējā izaugsmē

(2018.-2022. devums 90%)

Nodarbinātības daļa kopējā izaugsmē

(2017.-2020. devums 10%)

4.5

0.5

2018-2022

=5% izaugsme

18

0

10

6

7

8

9

10

-2

6

-20 0 20 40

Sabiedriskie…

Komercpakalpojumi

Transports

Tirdzniecība

Būvniecība

Pārējā rūpniecība

Apstrādes rūpniecība

Lauksaimniecība

Kopā

38

31

16

33

30

18

25

31

30

0 10 20 30 40

38

40

22

39

38

27

35

29

36

0 10 20 30 40

IKP pieaugums

Nodarbinātības pieaugums

Produktivitātes pieaugums + =

2022.gads pret 2015.gadu, procentos

NOZARU IZAUGSME BALSTĪTA UZ

PRODUKTIVITĀTES PIEAUGUMU

19

60

80

100

120

140

160

180

2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019

Investīcijas

IKP

2010.-2016. +2,5% ik gadu

2017.-2019. +7,5% ik gadu

6.9

5.5

12.0

15.0

0

3

6

9

12

15

18

2008200920102011201220132014201520162017201820192020

Iedzīvotāju iesaistīšanās līmenis pieaugušo tālākizglītībā (% no iedzīvotājiem vecumā 25-64 gadi)

37 43

50 52

0

10

20

30

40

50

60

2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019

Produktivitāte faktiskajās cenās tautsaimniecībā (% no ES-28 vidējā rādītāja)

61.4 57.9

62.0 64.0

30

40

50

60

70

2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019

Trends

Preču un pakalpojumu eksports (% no IKP)

EKONOMIKAS MINISTRIJAS MĒRĶI

5,5% 12%

Produktivitāte Eksports

Investīcijas Cilvēkkapitāls

58% 62% no IKP 43% 50% no ES-28

2,5% 7,5% vidēji gadā

Bruto pamatkapitāla veidošana (2004.gads=100)

vidēji gadā 20

VIRZIENI PRODUKTIVITĀTES

CELŠANAI

21

Cilvēkkapitāla attīstība

Izmaksu konkurētspējas uzlabošana

Ražošanas paplašināšana un

modernizācija

Eksporta veicināšana

Institucionālās vides uzlabošana

Inovāciju kapacitātes stiprināšana

INSTITUCIONĀLĀS VIDES UZLABOŠANA

22

• Pelēkā sektora mazināšana • Vienkāršāks process • IT risinājumi • Valsts investīciju plānošana

Tiesiskums/likuma vara

• Ēnu ekonomikas ierobežošana • Pilnveidots maksātnespējas process • Ekonomisko noziegumu efektīva

izmeklēšana

Uz klientu orientēta valsts pārvalde

• «Konsultē vispirms» princips • «0» birokrātija

Būvniecības regulējums

Nodokļu sistēmas konkurētspēja

• 0% likme re-investētai peļņai • Vienots konts nodokļu nomaksai • Nodokļu sistēmas vienkāršošana • Atvieglota grāmatvedības vešana • Uzņēmējdarbības uzsākšana &

dzīvesstila nodokļu režīms

IZMAKSU KONKURĒTSPĒJAS

UZLABOŠANA

23

Valsts pakalpojumu digitalizācija

• Attīstīta e-pārvaldība • VID, EDS, BIS • Vienots valsts pakalpojumu

portāls • Maksimāla valsts sniegto

pakalpojumu digitalizācija

Enerģijas cenas

• OIK reforma • Baltijas gāzes tirgus • Konkurētspējīga pārvade • Starpsavienojumi

Energoefektivitātes veicināšana

• Ēku energoefektivitāte • Industriālo objektu

energoefektivitāte • Centralizētās

siltumapgādes sistēmu rekonstrukcija

INOVĀCIJU KAPACITĀTES

STIPRINĀŠANA

24

Trīs uzņēmumi no Fortune 500

Valsts kapitālsabiedrību stratēģijas P&A

Atbalsts inovāciju attīstībai

• Kompetences centri (t.sk. pētniecības un inovāciju iekārtu iegāde)

• Tehnoloģiju pārnese • Inovāciju vaučeri • Jaunu produktu ieviešana ražošanā • Pētniecības rezultātu komercializācija

Start-up uzņēmumu atbalsts

RAŽOŠANAS PAPLAŠINĀŠANA UN

MODERNIZĀCIJA

25

MVU konkurētspējas veicināšana

• Garantijas • Aizdevumi • Reģionālie biznesa

inkubatori • Riska kapitāls • Starptautiskās

konkurētspējas veicināšana

• Ražošanas telpas • Tehnoloģiju akseleratori • Biznesa eņģeļi

Investīciju veicināšana

• Uzņēmējdarbības uzsācēju atbalsts

• Proaktīva pieeja ārvalstu investīciju piesaistei

• Uzņēmējdarbības motivācijas programma

Industriālie parki

• Ražošanas infrastruktūras attīstība

CILVĒKKAPITĀLA ATTĪSTĪBA

26

Viedā migrācija

• Augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste

Izglītības sistēmas pilnveide

Veselības aprūpes sistēmas reforma

• Skolu tīkla sakārtošana vispārējās izglītības kvalitātes celšanai

• Profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmēju ciešāka sadarbība, DVB mācību ieviešana

• Augstākās izglītības kvalitāte un STEM jomu stiprināšana

• Pieaugušo mūžizglītības programmu pievilcības un kvalitātes attīstība • Finansēšanas modelis

EKSPORTA VEICINĀŠANA

27

Ekonomikas transformācija uz augstāku pievienoto vērtību

• Eksporta kredīta garantijas • Industrija 4.0 IKT risinājumi nozaru procesos • Klasteru attīstība • Iekļaušanās globālajās vērtību ķēdēs

JAUTĀJUMI DISKUSIJAI

28

• Kādi ir galvenie produktivitātes paaugstināšanas izaicinājumi īstermiņa un ilgtermiņa skatījumā Latvijā? Vai tie Latvijā atšķiras no pārējo Baltijas valstu izaicinājumiem?

• Vai valdības īstenotā politika, izvēlētās prioritātes, ir pietiekamas produktivitātes paaugstināšanai nākotnē? Kādos politikas virzienos jāuzlabo darbs? Cik lielā mērā Eiropas Komisijas un OECD rekomendācijas ietekmē valdības politiku?

• Vai Latvijā ir pietiekami labi attīstīta produktivitātes analīze makro, mikro (uzņēmumu) un nozaru līmenī? Vai pastāv neatkarīga un profesionāla ekspertīze, valsts iniciatīvu analīze, kvalitatīva sabiedrības viedokļu apmaiņa ekonomikas attīstības jautājumos?

PALDIES!

Ekonomikas ministrija Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519

Tālrunis: +371 6 7013 100 Fakss: +371 6 7280 882 E-pasts: pasts@em.gov.lv Mājaslapa: www.em.gov.lv

Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem