Prof., vad. pētn. Maija Kūle

Nacionālās identitātes jautājumi: filosofija par valodu

VPP - 2011

Tehnoloģiju gadsimts

• 21. gs. tehnoloģiju nozīme komunikācijas un saprašanas modeļu izmaiņā

• Mūsdienu teorijas par informācijas gadsimtu• Mūsdienu teorijas par uz zināšanām balstītu

sabiedrību (arī par zināšanu universitātēm), radošo šķiru un tehnoloģiju nozīme to veicināšanā

Nākotnes digitalizētā cilvēka identitāte

Virtuālā realitāte un identitātes

• Elektronisko mediju pasaule – mākslīgā paradīze?!?

• Nīče – animal fingens, būtne, kas rada fikcijas• Gūtenberga galaktika neizmirst, bet maina

savu jēgu un formu• Personālā datora pasaules digitālā ontoloģija

nākotne

• Hiperpaātrinājums• Acumirklīguma pasaule, pazušana bez atlikuma• Dokumentu eksistence kā divkārša; uz ekrāna +

datora atmiņā, programmēšanas valodā. Tās ir identiskas, atšķiras “valodas”

• Būtība ir parādības kopija; ikdienas pasaulē parādība ir būtības kopija

• Neparedzamais plašums; digitālais var izplatīties tikai “pa virsmu”

Bilingvālā izglītība• Latvijā ir iztrādāta koncepcija par bilingvālo izglītību,

kurai gala rezultātā jānoved pie izglītības apgūšanas pamatā valsts valodā. Kāpēc ir tik daudz strīdu par šo koncepciju? Šis modelis taču katram skolniekam piedāvā saprast vairāk, iegūt vēl kādu jaunu, pasaules ainu.

• Principā tas ir pozitīvi vērsts modelis un pilnīgi atbilst mūsdienu civilizācijas attīstības virzienam un dzīves formai uz priekšu: iegūt vairāk, saņemt vairāk, t.i., attīstīties. Tas neņem nost, bet dod. Tehnoloģijas palīdz to realizēt.

Bilingvālisma problēmas• Konceptuālā līmenī grūti iebilst pret principu, kurš dod,

nevis atņem. Strīdi, protams, politiķu, pedagogu un skolnieku vidū ir par metodēm, līdzekļiem, tempu. Tātad otras valodas nepieņemšanai krieviski runājošo skolēnu vidū ir vēl kādi citi iemesli.

• Te varētu slēpties tas, ka valoda funkcionē kā varas forma, pie tam ar varu nav jāsaprot tikai un vienīgi politiskā vara, bet gan spēks, kas liek raudzīties noteiktā virzienā, kas suģestē un pakļauj. Lietojot jebkuru valodu, notiek šī pakļaušanās, vienalga, vai runājam kā "kārklu vācieši" vai "krūmu angļi".

Cita valoda• Daudzi no cittautiešiem, kas dzīvo Latvijā, līdz ar padomju sistēmas

sabrukumu ir zaudējuši privilēģijas un ietekmi. Tas nevienam nav noslēpums. Un tagad, neveidojot nekādu citu reālu opozīciju pret valsti, opozīcija vēl veģetē valodas nepieņemšanas līmenī, instinktīvi izjūtot to, ka valodas apgūšana nozīmē jau citu - tolerantu un dialoģisku - attiecību dzimšanu, jaunās politiskās situācijas respektu.

• Ja agrāk, padomju iekārtā, krievu valodas lietošana visur un vienmēr bija valodas kā varas izpausmes forma (ko panāca ar ideoloģiskiem un visādiem cita veida piespiešanas līdzekļiem), tad tagad noteikta daļa cittautiešu, kuri nevēlas mācīties latviešu valodu, mēģina saglabāt šo izzudušo varas formu, izmantojot krievu valodu.

Tolerance kā vērtība• Jāatzīst, ka daļai cilvēku nespēja iemācīties valsts

valodu nav grūtās galvas, vecuma vai lingvistiskā talanta trūkuma dēļ,

• bet gan tādēļ, ka instinktīvā līmenī ir saglabājusies nedrošība, savas situācijas neskaidrība, nestabilitāte, kuru mēģina kompensēt ar iluzoru valodas varu vai kā patlaban – pretojoties izglītības reformai – ar vardarbības draudiem un referenduma ierosināšanu par otro valsts valodu.

E.Fromms par valodu

• Ēriks Fromms atklāj kādu būtisku likumsakarību varas psiholoģiskajā analīzē: alkas pēc vardarbības slēpjas nevis spēkā, bet vājumā. Tieksme pēc vardarbības ir kompensējošs mehānisms, kā noslēpt nespēku un kompleksus, tajā izpaužas cilvēka nespēja dzīvot pašam savu pilnvērtīgu dzīvi, veidot savu patību. Tie ir izmisīgi centieni ar varu aizstāt spēku, kura nav.

Rolans Barts: valodu karš• 1973.g. Rolans Barts sarakstīja nelielu eseju

"Valodu karš". Valoda – nav runa par kādu nacionālo valodu, bet par principu – ir sadalīts, daudzveidīgs fenomens. Valodai ir plurālistiska iedaba.

• Valodu karš Barta izpratnē nenozīmē valodas runātāju sadursmi, bet gan sociolektu sadursmi. Valodas pozicionē sevi attiecībā pret varu. Viena veida valodas var saukt par en-krātiskām (kratos – vara), jo tās tiek izstrādātas valstisko, sociālo un ideoloģisko mehānismu ietvaros.

A-krātiskās valodas• Cita veida valodas veidojas kā a-krātiskas (ne-varas jeb

pret-varas) valodas, kas vēršas pret pirmajām vai norobežojoties mēģina nostāties ārpus tām. Enkrātiskās valodas ir izplūdušas, neprecīzas, it kā pierasti "dabiskas", jo tās ir masu kultūras valodas – prese, radio, TV, sadzīves valodas, doksa - ikdienas domāšanas līmenis. Tās ir gan ļoti pieejamas, visur sastopamas, gan arī triumfējošas, pielīpošas; tādas, kas cenšas iespiesties prātā.

• A-krātiskās valodas, kas norobežojas no ikdienišķās apziņas līmeņa, ir paradoksālas un jaunrades pilnas. Tās balstās, kā saka Barts, uz domāšanu, nevis uz ideoloģiju. Lielā mērā tās izstrādā un lieto intelektuāļi, nevis politiķi.

Valoda, identitāte un vara

• Valodā vara un verdzība ir kopā. Valodai ir tieksme uz stereotipiem, jo katrā zīmē iekšā guļ briesmonis, ko sauc par stereotipu. Spožais apmāns, ko spēj valoda, lai censtos izrauties no varas dimensijas, ir literatūra – neangažēta, cilvēciska literatūra.

• Valodas enkrātiskā darbība nereti pārvēršas par piespiedu ļaunu darbību. Pasaule ir pilna ar vārdiem, kam nav nekādas nozīmes, kas kalpo tikai par iznīcināšanas simboliem.

Attēlu vara un identitātes izpratnes

• Mediju realitātes un ikdienas realitātes cauraušanās, izstieptā tagadne; robežu nojaukšana starp realitāti un simulāciju

• Kibertelpa kā iespēja būt starp virtuāliem objektiem, notikumiem

• Nevis atrasties attēla priekšā, bet atrasties attēla pasaulē

Stelarc: identitātes gūsts

Identitātes gūsts

Migrējošie alfabēti: Romas projekts

• Kā nenoslīgt informācijas jūrā? Dati, fakti un vērtības filosofiskā skatījumā

• Zināšanu ieguves saikne ar praksi, zināšanu pārveide 21. gs.

• Latvijas situācija un valodas attīstības raksturiezīmes virtuālajā vidē

• “Migrējošo alfabētu” projekts pasaulē, tehnoloģijas un valodas. ILIESI, UNESCO Wdigital Library projekts

Valodas un globalizācijas identitātesThe UNESCO World Digital Library project is an effort toward th constitution

of networks of transnationalization and globalization. It• is based on textual synchronization among different alphabets

(Arab, Chinese, Roman, Russian). Progetto Migrazioni at ILIESI-CNR, aims to have humanities present in all higher education curricula

• and to give students full freedom in selecting the argumentative strategy

• that seems best to them. • What is at stake is the ability to learn new languages, to translate,

and last but not least to gain insights about each individual’s own cultural identity on the basis of a dialogical exchange.