profesiju segregĀcijas cĒloŅu mazinĀŠana

Projekts tiek īstenots Eiropas Kopienas EQUAL programmas ietvaros, kuras ieviešanu Latvijā nodrošina Labklājības ministrija

PROFESIJU SEGREGĀCIJAS CĒLOŅU MAZINĀŠANA

Ineta Žilvinska, PKIVA aktivitāšu vadītāja

PROFESIJU SEGREGĀCIJASCĒLOŅU MAZINĀŠANA

Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana

8. un 11. klašu skolēnu profesionālo nākotnes plānu izpēte

Pētījums ietvēra sekojošu jautājumu loku:

Skolēnu profesionālie nākotnes plāni; Skolēnu attieksme –pret mācību priekšmetiem; Skolēnu stereotipi par dzimumu lomām Latvijas

darba tirgū; Skolēnu priekšstati par darba tirgū

pieprasītākajām profesijām to saturu utml.



Pētījuma dalībnieki

Pētījumā piedalījās 1000 vispārizglītojošo skolu 8. un 11. klašu latviešu un krievu tautību skolēni no 5 Latvijas reģionu pilsētām-Jelgavas, Daugavpils, Gulbenes, Ventspils, Valmieras;

Skolēni tika aptaujāti sekojošā procentuālajā dalījumā- 70% meitenes un 30% zēni;

50% no aptaujātajiem skolēniem bija latviešu tautības jaunieši un 50% krievu tautības attiecīgo klašu un dzimuma jaunieši.



Skolēnu plāni pēc pamatskolas, vidusskolas beigšanas

Krievu skolu skolēni biežāk orientējas uz profesionālās izglītības iegūšanu (15% un 9%);

Meitenes biežāk nekā zēni plāno apvienot studijas ar darbu (54,6% pret 46,0%).



Vai ir izvēlēta profesija?

Savukārt 11.klasē meitenes biežāk nekā zēni nav izvēlējušās profesiju (26% pret 20,7%);

Trešdaļa abu klašu grupu un dzimumu skolēnu profesiju izvēlējušies daļēji un tikai 15% ir izvēlējušies profesiju.

0

10

20

30

40

%

8.kl.m 8.kl.z. 11.kl.m 11.kl.z.

8. un 11. klašu meitenes un zēni

8. un 11. klašu audzēkņu profesijas izvēle uz doto brīdi.

Jā

Nē

Daļēji



Faktori, kas apgrūtina profesijas izvēli

Abu klašu grupu zēniem ir lielāka pārliecinātība par izvēlētās profesijas piemērotību (tikai 6,6 % apgalvo, ka nav pārliecināti par piemērotību, meitenes- 12,3%);

Meitenes atklātāk pauž pārliecības trūkumu par izvēles pareizību, kā arī viņas vairāk satrauc augstā studiju maksa, kas sasaucas ar datiem, ka vairāk meiteņu nākotnes plānus saista tieši ar studijām augstskolā.



Nozīmīgākie faktori profesijas izvēlē

Skolēniem svarīgākais faktors profesijas izvēlē ir labs atalgojums (89%);

Meitenēm svarīgāks nekā zēniem ir darbs ar cilvēkiem (53,1% pret 27,3%), kā arī iespēja savienot darbu ar ģimeni (38,9% pret 29,3%);

Zēniem svarīgāk nekā meitenēm, lai profesija identificētos ar dzimumu (42% pret 29,1%).

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

%

Labsatalgojums

Veselībainekaitīgs

darbs

Patīkamadarba vide

Nozīmīgākie faktori profesijas izvēlē

8.kl.m

8.kl.z.

11.kl.m

11.kl.z.



Perspektīvās nozares skolēnu uztverē

Jaunieši par viss perspektīvākajām nozarēm uzskata tūrismu, ekonomiku, jurisprudenci, celtniecību, veselības aprūpi.

Meitenes par perspektīvām saskata nozares, kas saistās ar darbu ar cilvēkiem, veselības aprūpi, vadību, tūrismu.

Zēni par perspektīvām vairāk uzskata tehniskās nozares-elektroniku, IT,transportu, celtniecību.

Metālapstrādes nozare tiek vērtēta kā vismazāk perspektīvā nozare.

Zēnu perspektīvo profesiju izvērtējums ir tuvāks realitātei nekā meiteņu.



Sievišķīgās un vīrišķīgās profesijas skolēnu uztverē

Sievišķīgās profesijas skolēnu uztverē ir medicīnas un apkalpojošo sfēru profesiju pārstāves: skolotājas, frizieres, medmāsas, šuvējas, sekretāres;

Vīrišķīgākās profesijas pēc skolēnu domām ir tehniskās un militārās-celtnieks, šoferis, mehāniķis, elektriķis, militārists;

Sievietēm nepiemērotākās profesijas – celtnieks, šoferis, mehāniķis, elektriķis, mašīnbūves darbinieks, kas liecina, ka skolēniem ir maldīgs priekšstats par šo profesiju saturu un darba apstākļiem mūsdienās;

Skolēnu nosauktās vienam dzimumam piemērotākās profesijas ir visnepiemērotākās otram dzimumam, kas liecina par samērā izteiktiem dzimumu stereotipiem profesiju vērtējumā;

Dzimumu stereotipi ir izteiktāki attiecībā uz vīriešu profesijām.



Skolēnu priekšstats par tehnisko profesiju atalgojumu.

. Lielākajai daļai skolēnu nav reālistiska priekšstata par

tehnisko profesiju atalgojumu.

Aptuveni 25% skolēnu ir priekšstats, ka tehniskajās specialitātēs var nopelnīt maksimums 350.LVL. Pārējie uzskata, ka no 100-200.LVL.

Meiteņu priekšstati par tehnisko profesiju atalgojumu un perspektīvajām nozarēm mazāk atbilst realitātei nekā zēnu.

Interesanti, ka dominējošais faktors profesijas izvēlē visiem jauniešiem ir atalgojums, bet priekšstats, kuras nozares ir labāk atalgotas nav reāls.



Nederīgākie mācību priekšmeti skolēnu uztverē.

Meitenes biežāk nekā zēni kā nederīgākos priekšmetus min algebru (16,75% pret 14,7%), ķīmiju (27,55% pret 22,7%), fiziku (24,25% pret 10,3%), sportu (25,55% pret 14,65%).

Abu dzimumu jaunieši par pirmajiem četriem visgrūtāk apgūstamajiem mācību priekšmetiem atzīst vienus un tos pašus priekšmetus-algebra, ģeometrija, fizika, ķīmija.

Meitenēm grūtāk nekā zēniem padodas fizika (56,15% pret 40%) un ģeometrija (53,7% pret 43%).

Zēniem grūtāk nekā meitenēm padodas literatūra, dzimtā valoda, bioloģija.



Mācību priekšmeti, kuru apgūšana sagādā skolēniem grūtības

Visvairāk grūtības skolēniem sagādā fizikas (51,2%) un ģeometrijas(50,5%) apgūšana;

Meitenes biežāk nekā zēni norāda, ka mācību grāmatās eksakto priekšmetu materiāls izklāstīts sarežģītā, nesaprotamā veidā(52,7% pret 47%), kā arī, ka skolotāji neprot izskaidrot mācību materiālu (49,1% un 43,3%), neskatoties uz to, ka meitenes šo priekšmetu apguvei velta daudz laika;



Mācību priekšmeti, kuri skolēniem sagādā grūtības to apguvē

Zēni biežāk nekā meitenes norāda, ka eksakto priekšmetu mācību programmas saturs ir neinteresants(50% un 47,3%), neredz priekšmeta lietderīgumu (30% pret 23,7%), kā arī regulāri paši nemācās(36,3% pret 22,7%);



Skolēnu priekšstati par mācību iestādēm, kur var apgūt tehnisko nozaru profesijas

Skolēniem nav pilnīgas izpratnes par izglītības iegūšanu tehniskajās nozarēs;

No 5 iespējamajiem veidiem, kā iegūt tehnisko izglītību 8. klases jaunieši vidēji minēja tikai 1,9 veidus, bet 11.klases skolēni-2,1 veidu, kas liecina par informētības trūkumu;

Meitenes nesaista tehniskās izglītības apgūšanu ar augstāko izglītību, iespējams tieši tāpēc viņas neizskata iespēju iegūt izglītību šajās nozarēs.



Tikšanās skolēniem ar profesionālo nozaru, asociāciju pārstāvjiem.

Laikā no 2005.gada 7. decembra līdz 2006. gada 16. februārim notika Jelgavas, Ventspils, Daugavpils, Valmieras, Gulbenes skolēnu tikšanās ar profesionālo nozaru asociāciju, tajās esošo veiksmīgāko uzņēmumu un attiecīgo pašvaldību pārstāvjiem, kuru laikā 431 skolēnam bija iespēja iepazīties ar profesiju pārstāvjiem tehniskajās nozarēs, profesiju saturu, izglītības iespējām, karjeras iespējām nozarē.



Skolēnu tikšanās Valmierā



Skolēnu tikšanās Jelgavā



Tikšanās skolēniem ar profesionālo nozaru asociāciju pārstāvjiem.

07.12.05. Jelgavā pasākumu apmeklēja 53 skolēni. Skolēniem bija iespēja tikties ar miljonāru -elektrotehnikas nozares pārstāvi.

19.01.06.Ventspilī pasākumu apmeklēja 79 skolēni; 31.01.06.Daugavpilī pasākumu apmeklēja 65 skolēni; 02.02.06.Valmierā pasākumu apmeklēja 38 skolēni; 16.02.06.Gulbenē pasākumu apmeklēja 196 skolēni;



Skolēnu vasaras prakses

10 uzņēmumos 50 skolēniem Jelgavā, Valmierā, Ventspilī, Gulbenē, Daugavpilī jūnijā notiks vasaras prakses skolēniem metālapstrādes, elektronikas un IT nozarēs.

Prakses ilgums- 1nedēļa pa 3-4 stundām dienā. Vairumā uzņēmumu prakse notiks no 12.06.06.

līdz 16.06.06. Prakses nodritēs : Axon Cable, Proline D,

Valpro, Conuss, Rubate, Konto, Digitālais iespēju centrs, Locitech, Torgy Baltic.



Paldies par uzmanību!

Būšu priecīga atbildēt uz jūs interesējošajiem jautājumiem!

PKIVA EQUAL aktivitāšu vadītāja: Ineta Žilvinska

E-mail: [email protected]

Tel: 7224534; 9183338

profesiju segregĀcijas cĒloŅu mazinĀŠana

Documents