putnu klases vispĀrĪgs raksturojums Ķermeņa forma lidošanai, niršanai spārnu, astes forma
DESCRIPTION
PUTNU KLASES VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Ķermeņa forma lidošanai, niršanai spārnu, astes forma. PUTNU EVOLŪCIJA Paleozoja ēras Permas per. - diapsīdie rāpuļi Mezozoja ēras Triasa per. arhozauri, t.sk. Pseidozuhiji - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
PUTNU KLASES VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
Ķermeņa forma
lidošanai, niršanai
spārnu, astes forma
PUTNU EVOLŪCIJA
Paleozoja ēras Permas per.
- diapsīdie rāpuļi
Mezozoja ēras Triasa per.
-arhozauri, t.sk. Pseidozuhiji
Triasa beigās vai Juras perioda sākumā (pirms 190-170 milj. gadu)
- putni
1)pastāvīga ķermeņa temperatūra 2)uzvedības attīstība
Skeleta īpatnības
viegls, izturīgs
daudz saauguši kauli
kustīgs kakla reģions
krūšu kaula ķīlis
priekšējo ekstremitāšu īpatnības
nesaauguši iegurņa kauli
Muskulatūra
vairāk diferencēta nekā rāpuļiem
krūšu muskulis
zematslēgas muskulis
kāju muskulatūra
Gremošanas orgāni
nav zobu
augēdājiem guza
dziedzerkuņģis, muskuļkuņģis
12-pirkstu zarna, resnā zarna
kloāka
Barošanās īpatnības
Elpošanas orgāni
plaušas + 9 gaisa maisi
divkāršā elpošana
ap. balsene (syrinx) – skaņu avots
Asinsrites sistēma
četrkambaru sirds – venozās un arteriālās asinis nesajaucas
pastāvīga un augsta ķermeņa temperatūra (vid. 41-42o)
daudz eritrocītu
Izvadorgāni
ļoti lielas nieres
urīnvadi atveras kloākā (ūdens uzsūcas), urīns biezs, nav urīnpūšļa
nav sviedru dziedzeru
Vairošanās orgāni
tēviņiem sēklinieki pie nierēm – izmēri mainās sezonāli
mātītēm kreisā olnīca
olu attīstība
Nervu sistēma
smadzeņu lielās puslodes
redzes daivas
smadzenītes
Maņu orgāni
laba dzirde (īpaši pūcēm)
laba redze
divkāršā akomodācija
binokulāra un monokulāra redze
oža – vāja
Spalvu tērps un tā funkcijas
ķermeņa formai
lidošanai
termoregulācijai
maskēšanai
uzmanības pievēršanai
(mātīte, tēviņš, baru putni)
Pārvietošanās veidi
lidojuma veidi (aktīvā un pasīvā planēšana, barošanās lidojums, migrācijas u.c.)
niršana
Fizioloģiskās īpatnības
ļoti intensīva vielumaiņa
termoregulācijas īpatnības
tauku uzkrāšanās migrāciju, ziemas laikā
Ligzdotāji
nometnieki
klejotāji
ceļotāji, daļēji ceļotāji
Caurceļotāji
Ziemas viesi
Maldu viesi
Uzvedības īpatnības
pāri, teritorijas
rūpes par mazuļiem
bari
Sezonālās izmaiņas putnu dzīvē – vides sezonālo izmaiņu atspoguļojums
Noteicošais faktors - barība
Periodi:
migrācijas
vairošanās
teritorijas aizņemšana, riests, ligzdas, mazuļu attīstība
pēcligzdošanas
spalvu maiņa
Vairošanās periods
Ligzdošanas laiks
Teritorijas aizņemšana un tās nozīme
Riests un tā bioloģiskā nozīme
Monogāmija un poligāmija
Ligzdas un olas
Mazuļu attīstība, ligzdguļi un ligzdbēgļi
Pieaugušo putnu rūpes par jaunajiem
Dējumu un perējumu bojāeja, jauno putnu mirstība
Biotopu izvēle
Putniem – faktoru summa
•ainava un reljefs
•ligzdošanas, dziedāšanas, novērošanas, barošanās un dzeršanas vietas
•barība
•citi dzīvnieki, sociālais faktors daļai
Saistību ar biotopu pastiprina saistība ar izvēlēto vietu, īpaši pieaugušiem putniem
Putni dažādās ekosistēmās, putnu ekoloģiskās grupas
mežos
agroainavā
iekšējos ūdeņos un mitrzemēs
jūrā
Barības sastāvs
augi
dzīvnieki – bezmugurkaulnieki
mugurkaulnieki
Dējuma lielums putniem
determinēts vai nedeterminēts
daudz olu dējumā vai vairākas perēšanas reizes
fizioloģiskās iespējas
termoregulācija
plēsonības ietekme
Ligzdošanas sekmes var būt atkarīgas no:
biotopa veida
biotopu teritoriālā sadalījuma un proporcijām
plēsēju sugu klātbūtnes
populācijas blīvuma
klimatiskajiem apstākļiem
Putnu migrācijas
Kāpēc putni migrē?
Ietekmējošie faktori
Putnu pētījumi
Uzskaite
Iezīmēšana
Gredzenošana
krāsošana
telemetrija
migrāciju pētīšanai
demogrāfijas pētīšanai
populāciju ekoloģijas pētījumiem
Putnu aizsardzība
Latvijas nozīme Eiropā un pasaulē apdraudētu sugu aizsardzībā
Migrējošo un ziemojošo putnu aizsardzība