Rgas 45. vidusskolas mzikas novirziena vsture - instrumentsple
Klavieru klase Mzikas novirziena klass no 1968./69. mcbu gada visi skolni apguva klavierspli. Pirms
skolotjas bija Milda Dagile un Eleonora Brzia, bet no 1972. gada piebiedrojs klaviersples
skolotja Ieva Grievia (via bija ar koncertmeistare izcilajam Valijas Pogias vadtajam skolas deju
kolektvam), no 1974. gada - Dzidra Marija Nura. 1975. gad uz skolu tika uzaicinta vijolsples
skolotja Irina Vasieva. Visa šs skolotjas bija lieliskas, ar labu muziklo gaumi un teicamam darba
spjm. Šaj period mzikas mcbu przia pienkumus uzticja Birutai Fricnoviai, kura ar lielu
atbildbas sajtu veica šo darbu ldz 1998. gadam.
Vlk, skolnu skaitam palielinoties, skol strdjuši vl šdi klaviersples skolotji: Skaidrte
Leja, Irina Vasieva (ar vijosples skolotja), rija bolia, Edte Birzniece, Prsla Bišere, Baiba
Lasmane, Lina Kavia, Solveiga Liepa, Inta Saksone.
Elita Baibakova un Lilita Markelova kuva ar par klaviersples skolotjm, jo akordeona stundu
skaits bija mazs. Pc 2000. gada klavierspli mca - Zanda Grnberga - Grundule, Edte Millere, Ineta
Zmele - Šteina, Ilona Birele, u.c.
Visi skolni regulri krtoja instrumentsples tehnisko prasmju prbaudjumu (gammas un
etdes), kas ir neiztrkstoša jauno mziu ikdiena, k ar tika atskaoti polifonie, cikliskie un dada
rakstura skadarbi.
audzku vakaros un dados festivlos.
Skolotji ar labiem pankumiem sagatavojuši skolnus klaviersples festivliem, ko ieska
organizt Rgas 6. vidusskola, bet tad turpinja Rgas 88. vidusskola - Klavieres populr mzik,
dezs, improvizcija.
2. festivl - 1999. g. Vernisas koncertzl - piedaljs skolotju Dzidras Marijas Nuras, Ievas
Grievias, Solveigas Liepas, Prslas Bišeres skolni – Margarita Dankova, Liena Kalnia, Ima Priede,
Baiba Klinšne – Klindne u.c.
3. festivls - 2000. g. - Melngalvju nam – Dzidras Marijas Nuras, Solveigas Liepas, Zandas
Grnbergas - Grundules un Prslas Bišeres skolni.
4., 5., 6. festivl - piedaljs skolotju Dzidras Marijas Nuras, Solveigas Liepas un Zandas Grnbergas
- Grundules skolni.
7. festivl - 2004. g. - Melngalvju nam piedaljs Dzidras Marijas Nuras un Zandas Grnbergas -
Grundules skolni.
ceturt Ieva Grievia, tad Dzidra Marija Nura ar saviem skolniem
8.,9.,10. festivl - piedaljs skolotju Dzidras Marijas Nuras, Zandas Grnbergas - Grundules un
Inetas Zmeles skolni.
11. festivls - 2008. g. - Melngalvju nam - piedaljs skolotju Dzidras Marijas Nuras, Zandas
Grnbergas - Grundules skolni.
12. festivls - 2009. g. - Melngalvju nam - piedaljs skolotju Dzidras Marijas Nuras un Edtes
Milleres skolni.
Hertu Jliju Barkni,
Aleksandru Agnesi Viikovu,
13. festivls - 2010. g. - Jelgavas 4. vidusskol - piedaljs skolotjas Dzidras Marijas Nuras skolni.
14. festivls - 2011. g. - Melngalvju nam - piedaljs skolotjas Edtes Milleres skolni.
15. festivls - 2012. g. - Melngalvju nam - piedaljs skolotju Zandas Grnbergas - Grundules un
Edtes Milleres skolni.
16. festivls - 2013. gada mart notiek Rgas vstures un kuniecbas muzej. Taj piedaljs Zandas
Grnbergas - Grundules un Edtes Milleres skolni.
Attl - skolotja Zanda Grnberga - Grundule
ar skolniem Elzu Gremzdi 2.c
Elvinu Horstu 3.c,
Vladu Ivanovsku no 8.b
17. festivls - 2014. g. - Maz ild - Elvins Horsts 4. kl., Elza Gremzde 3. kl., Terze estere 4. kl.;
piedaljs skolotju Zandas Grnbergas - Grundules un Edtes Milleres skolni.
18. festivls - 2015. g. Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmijas Liel zl - Elvins Horsts 5. kl., Elza
Gremzde 4. kl., Terze Patrcija estere 5. kl.; piedaljs skolotju Zandas Grnbergas - Grundules un
Edtes Milleres skolni.
Elvinu Horstu
19. festivls - 2016. g. notika Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmijas Liel zl – piedaljs (attl)
Vija Sprde 5. kl., Bete Brtia 5. kl. , Elza Gremzde 5. kl., Terze Patrcija estere 6. kl., Gabriela
Utne 6. kl., Lsma Krasta no 7. klases un skolotjas Zanda Grnberga - Grundule un Edte Millere
Klavieru klases audzki piedaljušies ar republikas un starptautiskajos konkursos, iegstot
labus rezulttus:
Jaunais virtuozs – 2003., 2005. - Pvula Jurjna mzikas skol Rg - Dvids Andersons -
atzinbas raksts, skolotja Zanda Grnberga - Grundule.
Valga XI Rahvusvaheline klaveriansamblite festival - konkurs – 2006 - Igaunij - Elna Prga-
Berjoza un Alise Goriina 5. kl. - atzinbas raksts, skolotja Zanda Grnberga - Grundule.
Valga XII Rahvusvaheline klaveriansamblite festival - konkurs 2007 - Igaunij - Alna Jaskevia
4. kl. un Dvids Andersons 6. kl. - specilbalva par labko skadarba izpildjumu, skolotja
Zanda Grnberga - Grundule.
II Rgas Starptautiskais Jauno pianistu konkurss 2013 - Elza Gremzde 3. kl. un Elvins Horsts 4.
kl. - 2. vieta klavieru ansambu kategorij, skolotja Zanda Grnberga-Grundule.
Noras Novikas VII Starptautiskais Mazs kamermzikas konkurss 2014 – notiek Mrupes
Mzikas un mkslas skol, piedals Elza Gremzde 3. kl. un Elvins Horsts 4. kl. - atzinbas
raksts, skolotja Zanda Grnberga - Grundule.
III Rgas Starptautiskais Jauno pianistu konkurss 2015 - Lsma Krasta no 7.b klases un Laura
Antonova no 2.b klases ieguva II vieta D grup, skolotja Edte Millere.
II vietas ieguvjas - Lsma Krasta un Laura Antonova
Noras Novikas VIII Starptautiskais Mazs Kamermzikas Konkurss 2016 - Elza Gremzde 5. kl.
un Terze Patrcija estere 6. kl. - Atzinbas raksts, skolotja Zanda Grnberga - Grundule.
Alternatvo neformlo pianistu festivlu konkursu Maors no 2001. gada ldz 2016. gadam ik
gadu Jrmalas kultras centra filil - Kauguru kultras nam organiz msu skolas klaviersples
skolotja Edte Millere. Pianistu konkursos – festivlos Maors gti šdi rezultti:
1. Maors – 2002 – klavieru duets Zane Petrovska, Undne Skandate 5. kl. - Liel balva klavieru
ansambu kategorij, skolotja Zanda Grnberga – Grundule.
2. Maors – 2003., 2004., 2005.- Dvidam Andersonam - I pakpes diploms jaunkaj vecuma grup,
skolotja Zanda Grnberga - Grundule.
3. Maors - 2006 - Dvidam Andersonam 5. kl. - I pakpes diploms veckaj vecuma grup, Alnai
Jaskeviai 3. kl. - I pakpes diploms jaunkaj vecuma grup, Alisei Goriinai, Elnai Prgai - Berjozai
5. kl. - II pakpes diploms klavieru ansambu kategorij, skolotja Zanda Grnberga - Grundule.
4. Maors - 2007 - Alnai Jaskeviai 4. kl. - I pakpes diploms vidj vecuma grup, Alnai Jaskeviai un
Alisei Cimbaukai 4. kl. - I pakpes diploms klavieru ansambu kategorij, skolotja Zanda Grnberga -
Grundule.
5. Maors – 2008 - Alisei Cimbaukai 6.b kl. - I pakpes diploms, skolotja Edte Millere.
6. Maors - 2009 - Alisei Cimbaukai 7.b kl., Laurai Rutkai 8.b kl., - I pakpes diploms, skolotja Edte
Millere.
7. Maors - 2011 – Aritai Melnei 3.b kl., rikam Muiniekam 3.b kl., Laurai Rutkai 9.b kl., Annai
Lconei 1.b kl. - Liel balva un I pakpes diploms, skolotja Edte Millere.
Attl - 1. rind no kreisas: Anna Lcone, Arita Melne, riks Muinieks,
2.rind Laura Rutka un skolotja Edte Millere
8. Maors - 2012 - Paulai Agatei Pantelei 1. kl. Elvinam Horstam 2. kl. - skolotja Z. Grnberga -
Grundule; Lsmai Krastai 3.b kl., Aritai Melnei 4.b kl., skolotja Edte Millere - Liel balva un I
pakpes diploms.
9. Maors – 2014.
2016. gada pavasar pirmo reizi notika skolas jauno pianistu konkurss „Mocarta un Graubia
gadskrta 2016”. Š paskuma idejas autore, metodisk vadtja, organizatore un vadtja bija skolotja
Edte Millere.
Kokles klase
Kokles spli Rgas 45. vidusskol ska apgt tikai no 1981. gada. Pirm un vieng taj laik bija
5. klases skolniece Ilze Kalve, kuras skolotja bija Ilga Josta (Millere). Audzkne atskaoja gan
skadarbus, gan ar splja pavadjumus dziedtajm tautasdziesmm.
Pc daiem gadiem kokli splja ar Evija Putna, bet 1988. gad piebiedrojas trs 1. klases skolnieces -
Ilze Balcerbule, Zane Maskaonoka un Gita Krae. Vism meitenm bija personiskie mzikas
instrumenti. Meitenes uzstjs ar ansambl – trio.
Vienu gadu (1993./94.m. g.) kokles spli mcja Ilze Kalve, kura bija studente Jzepa Vtola
Latvijas Mzikas akadmij.
Vita Ruduša Rgas 45.vidusskol par kokles sples skolotju ska strdt no 1994.gada
septembra ar trijm mzikas novirziena jau 7. b klases audzknm – Ilzi Balcerbuli, Zani Maskaonoku
un Gitu Krai.
pirmajos darba gados vairkkrt uzstjs skolas svingajos paskumos ar solo priekšnesumiem, k ar
skolas rkoto mzikas nedu ietvaros aicinja ciemos kokltju ansambli Teiksma un Jzepa Vtola
Latvijas Mzikas akadmijas studentes – kokltjas. Rezultt interesi par kokles spli ska izrdt
arvien vairk skolnu.
1995./1996. mcbu gad. Dalbnieces kokltju ansambl tika iesaisttas prsvar otraj vai trešaj
mcbu gad, kad bija nostiprinti kokles sples pamati. Skotnji muzicšana ansambl tika stenota
tikai k viena no obligt instrumentu sples eksmena sastvdam un priekšnesumi sniegti tikai
eksmena komisijai. Pakpeniski, nostiprinoties sastvam, paplašinoties reperturam un attstoties
kokltju sples prasmm, kokltju ansamblis kuva par patstvgu Rgas 45.vidusskolas kolektvu.
Ansamba repertur iekauti gan par kokltju ansambu klasiku dvti skadarbi
(S.Krasnopjorovs Krusta kazaks un Aiz ezera balti brzi, V. Salaks Sij auzas, tautu meita un Kur,
saulte, kavjies, L. Apkalns Apaais mness un Garais dancis, M. Aldiš Kam tie kalni u. c.), gan ar
pašas Vitas Rudušas prlikumi konkrtajam skolas ansamba sastvam (K. Staško Spdi, vizi, vainadzii,
G. Igaunis Seši mazi bundzinieki, A. Vecumnieks Makšernieku dziesma un Špudziesma, I. Tauria
Tumsa, tumsa, kas par tumsu un Vecpilsmuias dancis, dadu tautu Ziemassvtku dziesmas u.c.), k ar
pašas V. Rudušas veidots latviešu tautasdziesmu apdares - No rtia rozes sju, Brzgales polka, Lni,
lni Dieviš brauca, Dvieu deja.
Audzknes instrumentus, parasti lietotus, cents iegdties sav pašum, kas bija samr sareti,
jo 13 - stgu kokles un 19 - stgu kokles kopš Rgas mzikas instrumentu fabrikas likvidcijas 1990 - to
gadu skum vairs netika raotas, savukrt 30 - stgu koncertkokles tika izgatavotas individuli pc
pastjuma. Td ar instrumentiem izldzja Vita Ruduša no savas privts kolekcijas, k ar daus
lietotus mzikas instrumentus iegdjs skola. Apgrtints instrumentu pieejambas d kokles sples
apmcba tika diferencta, t.i. skumskolas audzknes apguva 13 - stgu kokles spli, pamatskolas
audzknes 19 - stgu kokles vai etnogrfisks 9 - stgu kokles spli.
Laik no 1994. gada septembra ldz 2002. gada maijam kokles spli pie Vitas Rudušas ir
mcjušs: Ilze Balcerbule, Zane Maskaonoka, Gita Krae, Ivita Ose, Laura Vilcia, Liene Kabuce
(etnogrfisk kokle), Zane Šuktere (etnogrfisk kokle), Krista Lesia, Sintija Upte, Dina Gaura, Elna
Krklia, Madara Krklia, Ieva Crule, Liene Lvalde, Arloana Lilo. Elna Brakša muzicja tikai
skolas kokltju ansambl, jo kokles spli apguva Rgas 1. brnu mzikas skol.
Rgas 45.vidusskol kokles sple vairum gadjumu tika mcta skumskol un pamatskol, tomr,
beidzot 9.klasi, divas audzknes – Ilze Balcerbule un Ivita Ose – izteica gatavbu kokles spli turpint
mcties ar vidusskol. Abm bija iespjams apgt profesionls 30 - stgu koncertkokles spli.
Vidusskolas noslguma eksmen abu audzku kokles sples prasmes tika novrttas k teicamas. Pc
Vitas Rudušas ieteikuma 2001. gada ruden Ilze Balcerbule kuva par viena no Latvijas profesionlk
un radošk kolektva – kokltju ansamba Teiksma dalbniecm.
Kokltju ansamba nozmgks uzstšans :
No kreiss – Zane Maskaonoka, Vita Ruduša, Ilze Balcerbule
1997. gada 18. decembris, Ziemassvtku sadraudzbas koncerts Jelgavas mzikas skol,
1998. gada 12. marts, Rgas pilstas Vidzemes priekšpilstas voklo un instrumentlo ansambu
skate Rgas 45.vidusskol,
1998. gada 17. marts, Rgas 45.vidusskolas skolnu koncerts, veltts mzikas novirziena klašu
30 - gadei Rgas Latviešu biedrbas Zelta zl,
1998. gada 22. marts, Latvijas mzikas novirziena skolu koru festivls Latvijas Universittes
Lielaj aul,
No kreiss, 1.rind – Santa Skrebele (blokflauta), Ilze Balcerbule, Sintija Upte, Vita Ruduša,
2.rind – Ivita Ose, Inese Rokalne, Laura Vilcia
Koncerti - Helsinku mzikas skolas delegcijai, skolotju delegcijai no Portugles un Dnijas,
1999. gada 16. janvris, ieraksts Latvijas Radio 1. programmas raidjumam par Rgas 45.
vidusskolas kolektviem, skolas 45 gadu jubilejas gaids,
2000. gada 24. marts, Pirmais Latvijas mzikas novirziena skolu instrumentlo ansambu
festivls koncertzl Ave Sol,
No kreiss – Vita Ruduša, Sintija Upte, Krista Lesia, Dina Gaura, Elna Krklia, Ilze Balcerbule, Ivita Ose
2001. gada 6. aprlis, Otrais Latvijas mzikas novirziena skolu instrumentlo ansambu festivls
koncertzl Ave Sol,
2001. gada 11. maijs, koncerts V Eiropas Mzikas skolotju asocicijas konferences
Globalizcija un identitte dalbniekiem Rgas 45.vidusskol,
2002. gada 6. marts, Rgas zonas mzikas novirziena koru skate – pavadjums Ilgas Milleres
vadtajam mzikas novirziena 4. klašu korim,
2002. gada 20. marts, Ilgas Milleres vadt mzikas novirziena 4. klašu kora un skolas kokltju
ansamba koncerts Engures kultras nam,
2002. gada 22. marts, Latvijas mzikas novirziena skolu koru festivls – pavadjums Ilgas
Milleres vadtajam mzikas novirziena 4. klašu korim Latvijas Universittes Lielaj aul,
2002. gada 30. aprlis, Trešais Latvijas mzikas novirziena skolu instrumentlo un vokli
instrumentlo ansambu festivls Rgas evanliski luterisk Svt Ptera baznc,
2002. gada 5. maijs, dievkalpojums un koncerts. Ilgas Milleres vadt mzikas novirziena 4.
klašu kora un skolas kokltju ansamba koncerts Usmas evanliski luteriskaj baznc Latvijas
Etnogrfiskaj Brvdabas muzej,
2002. gada 20. maijs, skolas kokltju ansamba koncerts – lekcija par kokli skumskolas klašu
skolniem Rgas 45.vidusskol.
No kreiss, 1.rind – Elna Krklia, Madara Krklia, Ivita Ose, 2.rind – Ieva Crule, Elna Brakša, Sintija Upte, Vita Ruduša
Ingrda Veismane Rgas 45. vidusskol ska strdt 1998. gada ruden k mzikas skolotja
skumskolas klass, bet no 2002. gada ldz 2006. gadam bija ar kokles sples skolotja. No 2008. gada
kokles spli mca skolotja Mra Jansone – Henkuzene.
PŠAMINSTRUMENTU KLASE
no darba skol, tika prtraukta daa pšaminstrumentu sples mcšana. Skol metla un koka
pšaminstrumentus mcjuši šdi skolotji: Guntis eibe, Jnis Garais, Jnis boliš, Jnis Kais
(izveidoja ar dada sastva pšaminstrumentu ansambli), bet no 2005. gada – Vilis Brziš (vada
saksofonistu ansambus, kuri koncert skol un ar labiem rezulttiem piedals Vidzemes priekšpilstas
instrumentlo ansambu skats).
apgt, jo trka persongo instrumentu.
Vlk, ar vecku atbalstu, tika iegdtas persongs stabules katram skolnam, izveidojs
stabuu ansamblis (vadtja I. Millere), kurš koncertja gan skol, gan piedaljs Eiropas diens Vcij,
Freiburg 2006. gad, gan Vidzemes priekšpilstas instrumentlo ansambu skats, gan Latvijas mzikas
novirziena skolu instrumentlo ansambu festivlos.
Stabuu ansamblis – no kreiss: Juris zers. Nikija Pujte, Romija Meduecka, Agija Rte, Kristne Martinova, Kitija Rubie, Laura Kurme
Pc koncerta Bad Krocingen (Vcija) 7.b klases stabuu ansamblis un 8. b klases koris 2006. gada Eiropas diens, prstvot Latviju
Skol blokflautas spli vl mcjušas skolotjas - Ieva Praulia, Vita Ruduša, Vsma Gaizia,
bet visilgk - Iveta Cakule.
Iveta Cakule skol ska strdt 1994. gada septembr k skumskolas mzikas skolotja, bet no
1995. gada prma blokflautas sples stundas, drz vien tika izveidots blokflautu ansamblis, kurš
priecja klaustjus skolas koncertos. Blokflautu ansamblis piedaljs Mzikas novirziena skolu
instrumentlo un vokli instrumentlo ansambu festivlos un Vidzemes priekšpilstas instrumentlo
ansambu skats, iegstot augstu vrtjumu.
Blokflautas spl Anna Apse un Laura Znotia
Blokflautas spl Barbara Amelia un Anna Apse
Flautas spli no 1998. - 2002. gadam mcja skolotja Zaiga Raitgara. Skumskolas skolniem
tika iegdtas persongs mazs šrsflautas, jo liels - mazie skolni nevarja splt. Skolotja
izveidoja ar flautu ansambus gan skumskol, gan pamatskol. Flautu ansambi ar piedaljs Mzikas
novirziena skolu instrumentlo un vokli instrumentlo ansambu festivlos un Vidzemes priekšpilstas
instrumentlo ansambu skats, iegstot augstu vrtjumu. VII Latvijas mzikas skolu
Pšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildtju konkurss Rg, Jzepa Vtola Latvijas Mzikas
akadmij notika 2002. g. - Dace Zaria ieguva atzinbu, viu konkursam sagatavoja skolotja Zaiga
Raitgara.
Pc tam no 2004. - 2007. gadam flautas spli mcja Natlija Dobrovoska, bet no 2007. gada -
Inga Karika.
Mika Vilsona lekciju un demonstrjumus uz vairkiem flautu grupas instrumentiem Rgas 45.vidusskol
2015.gad, kuru apmeklja plašs klaustju loks.
Rgas 45.vidusskolas flautu ansamblis veiksmgi piedaljies Noras Novikas VII Starptautiskaj
Mazs Kamermzikas konkurs (2014). Atzinba izteikta Ingai Karikai par latviešu tautasdziesmu
aranjumu (2014). Flautu ansamblis Latvijas izgltbas iestu vokli - instrumentlo un instrumentlo
ansambu festivl - konkurs, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svtkiem
(2015) ieguvis I pakpes diplomu, bet flautu trio : I pakpes diplomu Latvijas izgltbas iestu, vokli
instrumentlo ansambu, instrumentlo ansambu un popgrupu festivl - konkurs No baroka ldz
rokam (2016). Atzinba izteikta Ingai Karikai par latviešu tautas dziesmu Teci, teci, kumelii un Ar
vilciu Rg braucu veiksmgiem aranjumiem Noras Novikas VIII Starptautiskaj Mazs
Kamermzikas konkurs (2016).
Par piedalšanos Noras Novikas VIII Starptautiskaj Mazs Kamermzikas konkurs (2016)
izteikta pateicba A. A. Kalviai, S. A. Tukumai, D. Upmanei un pateicba skolotjai Ingai Karikai par
audzku sagatavošanu.
Pc koncerta dienas centr bezieds,
no kreiss: A. A. Kalvia, E. Laukgale, A. Melne, D. Ilsters,
K. Strazda, E. Brzkalns un M.Briede un skolotja Inga Karika
Akordeona klase Pc mzikas novirziena nodibinšanas (1968), daus gadus vlk, skolni varja izvlties ar
akordeona spli pie skolotjas Mras Nešpores.
Akordeona sples skolotjas Elita Baibakova un Lilita Markelova Rgas 45. vidusskol ska
strdt no 1981./ 1982. mcbu gada. Skolni piedaljs daudzos skolas koncertos gan veckiem, gan
dados paskumos.
Pirmaj ansambl/ duet splja Valdis Vasievskis un Mrtiš Nešpors. Tad tika izveidots
ansamblis jau lielk sastv: Rolands Juhna, Mris Locns, Signe Šimanauska, Kristina Stankevia.
No 2003. gada akordeonistu ansamblis piedaljies ansambu skats, kur iegti augsti rezultti –
pirms un otrs pakpes diplomi.
Attl - no kreiss - skolotjas Lilita Markelova un Elita Baibakova
Akordeona klases audzki gan solo, gan ansambos aktvi piedaljs skolas rkotajos paskumos:
Ziemassvtku koncertos, Mtes dienas koncertos, k ar tika organizti koncerti veckiem.
Akordeonistu ansambl tika iesaistti ar citu mzikas instrumentu spltji - vijoles, blokflautas,
flautas, sitaminstrumenti, veidojs sadarbba ar koliem – Edti Milleri, Ingu Kariku, Ivetu Cakuli, Jni
Vberstu, Irnu Vasievu un Kristni Gailni.
Skolni koncertjuši izbraukuma koncertos Brzpil, Valk, Jkabpil, pansiont Meciems un
socils paldzbas centr. paša sadarbba bijusi ar koncertmeistaru Juri Kavu, kurš veidojis ansamblim
skadarbu aranjumus.
Ziemassvtku koncerts skol,
koncerts jauniešu centr,
koncerts Vrmanes drz Rgas brnu un jauniešu Mzikas svtkos Ms pilstai ceRgai.
2012./2013. m.g.
Elita Baibakova
Pie klavierm - koncertmeistars Juris Kava, aiz klavierm - skolotja Elita Baibakova
koncerts Rgas socils aprpes centr Meciems,
Rgas instrumentlo ansambu skate BJC Laimte,
2014. /15. mcbu gads
Ziemassvtku koncerts BJC Auseklis,
2014./15. mcbu gads
Uzstjas 3. klašu voklais ansamblis,
instrumentlais ansamblis,
oti labi pankumi akordeonistu ansamblim bija 2015./16. mcbu gad. Latvijas izgltbas
iestu vokli instrumentlo ansambu, instrumentlo kolektvu un popgrupu festivl – konkurs No
baroka ldz rokam konkurs ansamblis ieguva 1. pakpes diplomu un tika izvirzts uz finla konkursu,
kur ar iegts 1. pakpes diploms.
Materilus apkopoja
latviešu valodas skolotja, bibliotekre Ingna Vilmane Izmantojot skolas mjaslapas www.r45vs.lv apakšsada „Skolas vsture” publicts fotogrfijas un apkopotos materilus, obligti jnorda atsauce uz autoru vai autoriem un mjaslapu www.r45vs.lv. Skolas mjaslapas www.r45vs.lv apakšsada „Skolas vsture” apkopots informcijas aizsardzbu nosaka LR Autortiesbu likums / skatt - https://likumi.lv/doc.php?id=5138 /.
Rgas 45. vidusskolas administrcija