rĪgas tehniskĀs universitĀtes …...m. turks. rtu mlĶf attīstības koncepcija 2018 – 2023...

RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES

MATERIĀLZINĀTNES UN LIETIŠĶĀS ĶĪMIJAS

FAKULTĀTES

ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA

2018 – 2023

Prof. Māris Turks

Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors

M. Turks. RTU MLĶF attīstības koncepcija 2018 – 2023

Lpp. 2. no 8

IEVADS

Saskaņā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Stratēģiju 2014. – 2020. gadam,

RTU vīzija ir kļūt par Baltijas valstu vadošo zinātnes un inovāciju universitāti. Lai

īstenotu šo uzstādījumu, RTU stratēģijā ir definēti trīs universitātes mērķi – kvalitatīvs

studiju process, izcila pētniecība, kā arī ilgtspējīgas inovācijas un komercializācijas

aktivitātes.

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte (MLĶF) kā viens no lielākajiem

RTU zinātnes centriem ar savu 155 gadu pieredzi ir arī nozīmīgs nacionālā līmeņa

zinātniskās pētniecības centrs ķīmijā, ķīmijas tehnoloģijā, materiālzinātnē un fizikā.

Aktīvi piedaloties RTU ilgtspējīgā attīstībā, MLĶF darbības mērķis ir nodrošināt

kvalitatīvu studiju procesu, zinātnisko izcilību un veicināt valorizācijas procesu, kas

paredz universitātē radīto produktu komercializāciju un lietišķo pētījumu rezultātu

popularizēšanu, patentēšanu, ieviešanu un pielietošanu jaunu uzņēmumu dibināšanai.

MLĶF attīstība ir balstāma uz tajā jau strādājošā akadēmiska personāla augstā

pedagoģiskā un zinātniskā potenciāla izmantošanu, kā arī jaunu studentu – nākotnes

speciālistu – piesaisti, attīstot, uzlabojot un modificējot studiju programmas augstākās

izglītības studiju virzienos:

“Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoģija”

o esošās programmas: Ķīmija, Ķīmijas tehnoloģija, Lietišķā ķīmija,

Rūpnieciskā farmācija

“Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika”

o esošās programmas: Materiālzinātnes, Materiālu nanotehnoloģijas

“Ražošana un pārstrāde”

o esošās programmas: Apģērbu un tekstila tehnoloģija, Materiālu

tehnoloģija un dizains

1. KVALITATĪVS STUDIJU PROCESS

MLĶF ir augsta līmeņa zinātnes centrs, bet universitātes viena no pamata misijām ir

kvalitatīvs studiju process, kura rezultātā tiek sagatavoti starptautiski konkurētspējīgi,

analītiski un radoši domājoši speciālisti, kuri nodrošina Latvijas un visa Baltijas

reģiona tautsaimniecības attīstību. RTU ir vienīgā augstskola Latvijā, kas realizē

augstākās izglītības studiju programmas lietišķās ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un

materiālzinātņu jomā. Pēdējos gados MLĶF reflektantu skaitu ir negatīvi ietekmējusi

Latvijas demogrāfiskā bedre un sabiedrības relatīvi mazā ieinteresētība dabaszinātņu

un inženierzinātņu studijās.

Lai MLĶF spētu ilgtspējīgi attīstīties, ir jānodrošina pietiekams reflektantu skaits.

Pirmajā brīdī tas ir panākams ar profesionāli virzītām reklāmas kampaņām. Šajā jomā

MLĶF īstenojamo studiju programmu direktoriem ir aktīvi jāsadarbojas ar RTU

Sabiedrisko attiecību departamentu. Savukārt, sadarbībā ar RTU Neklātienes un

vakara studiju departamentu iespējams veidot gan mūžizglītības kursus, gan

atsevišķas speciālistu pārkvalifikācijas programmas. MLĶF aktīvāk ir jāiesaistās arī

ārzemju studentu apmācībā un šajā jomā ciešāka sadarbība un viedokļu apmaiņa ar

Starptautiskās sadarbības un ārzemju studentu departamentu var nest pozitīvu

rezultātu. Jānodrošina arī MLĶF lielāka klātesamība interneta vidē (piemēram,


Lpp. 3. no 8

Wikipedia lapas izveide par MLĶF) un sociālajos tīklos (piemēram, MLĶF konts

Facebook)

Taču būtiskākais ir īstenojamo studiju programmu kvalitatīva pilnveide, kas balstīta

gan uz ķīmijas, materiālzinātnes, farmācijas un biotehnoloģijas uzņēmumu speciālistu

ieteikumiem, gan uz studentu aptauju rezultātiem. Kvalitatīvu studiju programmu

esamība un pozitīvas absolventu atsauksmes ilgtermiņā būs ar lielāku atdevi nekā

īslaicīgas reklāmas kampaņas. Taču, jāuzsver, ka pašreizējā situācijā arī pēdējās ir ļoti

nozīmīgas.

MLĶF ir izveidojusies laba sadarbība ar fakultātes Padomnieku konventu un tā ir

jāturpina studiju programmu pilnveides procesā. Jau tagad fakultātes Padomnieku

konvents ir rekomendējis studiju programmu “Ķīmija” un “Ķīmijas tehnoloģiju”

konsolidāciju bakalaura studiju programmu līmenī un programmu “Lietišķā ķīmija”

un “Ķīmijas tehnoloģija” konsolidāciju maģistra studiju līmenī. Ir jāveicina ierosinātā

apvienošana un jaunu profesionālo bakalaura un maģistra studiju programmu izveide

ar nosaukumu “Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija”. Pāreja no akadēmiskajām uz

profesionālajām studiju programmām atļaus pastiprināt prakses elementus un ievadīt

studējošos nākotnes profesijas niansēs. Savukārt doktora studiju līmenī ir atsevišķi

jāsaglabā gan programma “Ķīmija”, gan “Ķīmijas tehnoloģija”. Par līdzīgu

konsolidāciju jādomā studiju virziena “Fizika, materiālzinātne, matemātika un

statistika” maģistrantūras programmām “Materiālzinātnes” un “Materiālu

nanotehnoloģijas”.

Veicot augstākminēto programmu konsolidāciju, jāizvērtē programmu saturs, kas ir

būtiski jālīdzsvaro pa zinātņu nozarēm un jāmodernizē. Citu starpā, jāpiemin

neorganiskās ķīmijas, kā arī vielu un materiālu analīžu instrumentālo metožu bloka

pastiprināšanas nepieciešamība jaunveidojamajā “Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas”

programmā. Apzinoties zinātnes un mācību procesa sasaisti kvalitatīvu speciālistu

sagatavošanā, MLĶF nepieciešams vairāk attīstīt analītiskās ķīmijas sektoru, meklējot

iespējas jauna un spējīga akadēmiskā personāla piesaistei šajā jomā, kurā MLĶF

atpaliek no LU Ķīmijas fakultātes.

Lai veicinātu labāko savas jomas speciālistu piesaisti universitātes pedagoģiskajam

darbam, sadarbojoties ar RTU vadību, valsts līmenī ir jācīnās par finansējuma

palielinājumu augstākajai izglītībai, īpaši uzsverot dabaszinātņu un inženierzinātņu

lomu Latvijas ekonomikas attīstībā. Savukārt, pie pastāvošās infrastruktūras izdevumu

decentralizētās apmaksas principa RTU iekšienē jāvirza jauna valsts budžeta dotācijas

sadales metodika, kas studiju darbu īstenojošām struktūrvienībām novirza lielāku daļu

(piem., 70%) no valsts piešķirtā kopējā finansējuma. Tas nākotnē varētu novērst

daudzreiz novēroto pašreizējo situāciju, kad studiju darbs ir kā hobija līmeņa piedēklis

zinātnisko projektu un līgumdarbu izpildei. Saprātīga dialoga veidošanai nepieciešami

precīzi aprēķini katra studiju kursa un arī katras atsevišķas studiju programmas

reālajām izmaksām, kuras sastāda gan profesūras algas, gan telpu infrastruktūras

maksājumi, gan laboratorijas darbu izmaksas, kuras MLĶF programmās ir gana

iespaidīgas un līdz šim bieži tiek sponsorētas no zinātnes līdzekļiem. Finansējums

jāiegūst arī piesaistot universitāšu studiju darba uzlabošanai domātus projektus no

ārējiem avotiem (VIAA, Eiropas Savienības programmas utml.). Nepieciešams arī

attīstīt bibliotēku resursus, nodrošinot un uzlabojot e-resursu pieejamību. Īpaši aktuāla

ķīmijas jomā ir datu bāzes SciFinder lietošana, kas papildus Scopus un Web of

Science datu bāzēs iegūstamajai informācijai no atslēgvārdiem, pieļauj meklējumus

pēc ķīmiskās formulas. SciFinder nodrošina arī visu pasaules ķīmijas, ķīmijas

tehnoloģijas un materiālzinātnes patentu meklējumus, kas nav iespējams ar Scopus un

Web of Science datu bāzēm.


Lpp. 4. no 8

Kvalitatīvu augsta līmeņa studiju programmu apguvei nepieciešami labi sagatavoti

reflektanti. MLĶF jau vairākus gadus organizē skolēnu sagatavošanas kursus ķīmijā.

Šī labi atstrādātā sistēma ir jāturpina. Tāpat MLĶF izsenis ir veiksmīgi sadarbojusies

ar skolām, jo fakultātes specializācija un nosaukums ir tiešā veidā sasaistāms ar skolas

mācību priekšmetu “ķīmija”. Ne visām RTU fakultātēm ir šāda privilēģija. Tas uzliek

arī pienākumus, un MLĶF savā turpmākajā attīstībā arī turpinās sadarboties ar skolām

gan nodrošinot skolēnu ZPD izstrādi fakultātes laboratorijās pieredzējuša personāla

vadībā, gan organizējot labāko ķīmijas skolotāju ikgadējo apbalvošanu, gan

organizējot Valsts un Baltijas ķīmijas olimpiādes. MLĶF speciālistu vadībā

izstrādātie skolēnu ZPD katru gadu saņem atzinīgu novērtējumu valsts mērogā

skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencēs. Savukārt MLĶF speciālistu

sagatavotie spējīgākie skolēni gūst atzīstamus rezultātus Starptautiskajās ķīmijas

olimpiādēs. Šīs aktivitātes ir viennozīmīgi jāturpina un jāatbalsta fakultātes

akadēmiskais personāls, kas ar to nodarbojas. MLĶF jārod iespēja nodrošināt telpas

pastāvīgām skolēnu ķīmijas pulciņa nodarbībām.

Nesenā pagātnē ir aktualizējies jautājums par Olaines Mehānikas un tehnoloģijas

koledžas (OMTK) piesaisti pie kādas no lielajām valsts universitātēm (piemēram,

aģentūras statusā). MLĶF līdzsvarota attīstība noteikti var iegūt no OMTK

konsolidācijas pie RTU. Koledžas absolventi pēc zināšanu pārbaudes varētu atviegloti

iestāties kādā no augstākiem kursiem, tādejādi vairojot studentu skaitu. Savukārt

koledža ar MLĶF palīdzību varētu profesionāli uzlabot savas mācību programmas.

Papildus citējot RTU Attīstības prorektoru A. Zepu, jāatzīst, ka sabalansēti izmantojot

RTU un koledžas infrastruktūru “tiktu dota iespēja attīstīt jaunus virzienus zinātnē,

veicinot jaunu produktu veidošanu, un tas, savukārt, nozīmētu arī Latvijas uzņēmumu

lielāku konkurētspēju starptautiskajos tirgos, valstī radot jaunu ekonomisko

izrāvienu.” Aktīvi jāapsver doma pie OMTK veidot 1 gadu ilgu augstskolas koledžas

studiju programmu tiem vidusskolu absolventiem, kuriem ir RTU prasībām

neatbilstošs zināšanu līmenis ķīmijā, fizikā un matemātikā – tas ļautu esošo

akadēmisko bakalauru studiju programmu ilgumu atbilstoši Boloņas deklarācijas

prasībām saīsināt no 4 uz 3 gadiem.

Analizējot un pilnveidojot esošās un veidojot jaunās studiju programmas, ir aktuāli

pilnveidot metodisko darbu un iedzīvināt studiju metodiskās sanāksmes fakultātes

līmenī. Tās būtu jākoordinē studiju virzienu vadītājiem un studiju programmu

direktoriem. Tikai savstarpēji izrunājot visu priekšmetu saturu, regulāri analizējot

studentu mācību sasniegumus un anketēšanas rezultātus, var kvalitatīvi spriest par

studiju programmu kvalitāti, to konsolidāciju un nepieciešamajām korekcijām.

Nākamajos piecos gados īpaša vērība jāvelta arī pasniedzēju personāla atjaunošanai,

kas jau ir aizsākta iepriekšējos gados. Tas jādara, lai nodrošinātu visu studiju

programmu priekšmetu atbildīgos pasniedzējus ar iespējamiem aizstājējiem

vajadzības gadījumā uz visu kursa laiku (piem., slimības, ārzemju stažēšanās,

akadēmiskā atvaļinājuma gadījumā utml.).

Lai pilnveidotu pasniegšanas metodes un uzlabotu kursu saturu, jāseko mūsdienu

augstākās izglītības paradigmai, kas pamatojas uz zinātnē balstītu augstāko izglītību.

Šajā kontekstā jāveicina tā saucamā iekšēja paškontrole - jāseko un jāstimulē, lai

mācību personāls būtu aktīvi iesaistīts mūsdienīgos zinātniskajos projektos un

publicētu rezultātus starptautiski prestižos zinātniskajos žurnālos. Tāpat jāstrādā pie

mācību metožu pilnveidošanas: priekšmetos, kuros tas ir jēgpilni, lielāku daļu

nodarbību laika būtu jāvelta semināru tipa uzdevumu risināšanai. Jāveicina dialogs

starp pasniedzēju un studentu lekciju laikā. Kur tas nepieciešams, jāveicina moduļtipa

priekšmetu pasniegšanas veids. Sadarbībā ar MLĶF Studentu pašpārvaldi jāveicina


Lpp. 5. no 8

dialogs starp studentiem un dažādu vecuma grupu docētājiem. Jāatbalsta MLĶF

Studentu pašpārvalde tās centienos uzlabot studiju vidi un studentu sadzīves

jautājumus.

Lai sniegtu iespēju studentiem apgūt profesionālās svešvalodu zināšanas, kā arī lai

novērotu citu valstu pedagoģisko pieredzi praksē, jārod iespēja uzaicināt vieslektorus

no ārzemju augstskolām. Jāveicina arī MLĶF studentu iesaiste ERASMUS+

stipendiju programmās, lai jaunieši iegūtu ārzemju pieredzi. Jādiskutē par humanitāro

priekšmetu bloka svešvalodu priekšmetu (galvenokārt angļu valodas) pasniegšanas

veidu un terminoloģijas apmācības metodiku. Vispilnvērtīgāk to var veikt MLĶF

mācībspēki, kuri ir savas jomas speciālisti, piedalās starptautiskos projektos, prezentē

savus pētījumu rezultātus starptautiskās konferencēs. Studentiem ir jāveicina

svešvalodas “dzīva” apguve un pielietošana.

2. ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS ATTĪSTĪBA

Fakultāte ieņem vienu no vadošajām vietām Latvijā tādos virzienos kā ķīmija un

ķīmijas tehnoloģija, biomateriālu tehnoloģija, materiālzinātne, materiālfizika un

materiālu dizains, tekstila un apģērbu tehnoloģija. RTU kontekstā MLĶ fakultātē

strādā vislielākais pieredzes bagātu zinātņu doktoru skaits un no MLĶF nāk

vislielākais RTU rindās esošais Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķu un

korespondētājlocekļu skaits. Fakultāte ieņem vadošo lomu RTU zinātniskajā darbībā.

MLĶF ir aktīvi iesaistījusies “RTU pētniecības programmas 2016.-2020.gadam”

izstrādē un aktīvi strādā pie tās izpildes.

MLĶF institūtu pētījumi labi saskan ar vairākiem valstiski noteiktajiem prioritārajiem

virzieniem zinātnē no 2018. līdz 2021. gadam:

Tehnoloģijas, materiāli un inženiersistēmas produktu un procesu pievienotās

vērtības palielināšanai un kiberdrošībai.

Energoapgādes drošuma stiprināšana, enerģētikas sektora attīstība,

energoefektivitāte, ilgtspējīgs transports.

Klimata pārmaiņas, dabas aizsardzība un vide.

Vietējo dabas resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana uz zināšanām balstītas

bioekonomikas attīstībai.

Sabiedrības veselība.

Valsts un sabiedrības drošība un aizsardzība.

Papildus tam MLĶF pētījumu virzieni labi atbilst vairākām Latvijas viedās

specializācijas jomām:

Zināšanu ietilpīga bioekonomika

Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas

Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas

Viedā enerģētika

MLĶF labi iekļaujas arī RTU definētajās pētniecības platformās – Materiāli procesi

un tehnoloģijas, Enerģētika un apkārtējā vide.

Viss augstākminētais nodrošina veiksmīgu MLĶF zinātnieku iesaisti dažāda līmeņa

vietējo un starptautisko projektu vadībā un īstenošanā. MLĶF vadībai ir jāstimulē un

jāatbalsta zinātniskā personāla iesaiste zinātniskos projektos, jo tie dod galveno

finansiālo pienesumu fakultātes budžetā. Galvenokārt jāstimulē zinātniskā personāla

kapacitāte jaunu projektu pieteikšanā. MLĶF personāls jau tagad ir iesaistīts daudzu

starptautisku projektu izpildē. Nākotnē vēl aktīvāk jāizvērš starptautiskā zinātniskā


Lpp. 6. no 8

sadarbība, iesaistoties vienotajā Eiropas Savienības pētniecības telpā dažādu

starptautisku projektu pieteikšanā un programmu izpildē. Izstrādājot atbalsta

mehānismus MLĶF līmenī jaunu projektu pieteikšanai, jāapzinās, ka sadarbība starp

dažādām pētnieku grupām gan RTU iekšienē, gan Latvijas, gan starptautiskajā

mērogā ir svarīgs aspekts jaunu zinātnisku ideju dzimšanai, kas var rasties tikai

pastāvot kritiskajai pētnieciskā personāla masai.

Tajā pašā laikā daudzos gadījumos zinātniskās domas rašanās var būt dziļi individuāls

process. Tāpēc atbalsta mehānismiem jābūt iekļaujošiem - tādiem, kas atbalsta gan

individuālo pētniecību, gan lielus sadarbības projektus. Galvenajam kritērijam jābūt

zinātniskajai izcilībai per se, kas, kādai konkrētai pētniecības tēmai attīstoties, ir

pamatojama ar SCI publikāciju kvalitāti un ar finansējuma piesaisti nākamajiem

pētniecības projektiem. Jāatceras, ka Augstskolu likuma 6. panta 3. punkts nosaka, ka

“pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties

zinātniskās darbības tematiku un virzienu”.

Jau vairākus gadus MLĶF ir ieviesta gada labāko zinātnisko publikāciju prēmēšana.

Šī tradīcija ir noteikti jāturpina. Jāveicina publicēšana žurnālos ar augstiem

impaktfaktoriem (IF>3; SNIP≥1). Tāpat varētu ieviest veiksmīgāko projektu

pieteicēju prēmēšanu.

Zinātniskā procesa un domu apmaiņas stimulēšanai nozīmīga ir MLĶF Starptautiskā

zinātniskā konference, kuras 2017. gada materiāli šogad pirmo reizi lielā skaitā tika

publicēti SCOPUS atreferētā žurnālā Key Engineering Materials. Šāda sistēma ir

noteikti atbalstām un turpināma. Tā noteikti ir daudz efektīvāka nekā SCOPUS

neatreferētā RTU Zinātnisko rakstu «Materiālzinātne un lietišķā ķīmija» atkārtotas

reanimēšanas mēģinājumi. Ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas, materiālzinātnes un

materiālu fizikas jomā ir pieejami tik daudz SCOPUS un Web of Science atreferētu

žurnālu, ka nav īstas nepieciešamības “vēl viena” plašas specializācijas žurnāla

uzturēšanai.

Tuvojoties nākamajam Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskajam novērtējumam,

jāveido MLĶF struktūrvienību pārstāvju komanda, kura nopietni sagatavo un rediģē

nepieciešamos atskaites dokumentus. Iepriekšējā perioda Technopolis group veiktajā

novērtējumā (publicēts 15.01.2014.) MLĶF atsevišķas struktūrvienības bija

saņēmušas vidēji vāju novērtējumu, kas, domājams, bija nepārliecinoši pasniegtas

informācijas rezultāts, nevis reālās situācijas objektīvs vērtējums. Pašreizējā brīdī

startējot kopīgi visai MLĶF kā vienotai zinātniskai struktūrai, un profesionāli

sagatavojot iesniedzamos dokumentus starptautiskajiem vērtētājiem, sagaidāms daudz

augstāks rezultāts.

Zinātniskajā darbā aktīvi jāiesaista studenti, sākot jau no jaunākajiem kursiem. Zinot

MLĶF vairāku struktūrvienību aktīvu iesaisti skolēnu ZPD, iespējama pēctecības

ķēde skolēns-bakalaurants-maģistrants-doktorants-vadošais pētnieks/docētājs.

Fakultātes iekšienē veidojot dažādus darba novērtēšanas un stimulēšanas mehānismus,

noteikti jāatbalsta tās struktūrvienības, kuras aktīvi iesaistās darbā ar jauniešiem,

veido loģiskas zinātniskas pēctecības ķēdes un rūpējas par zinātniskā un mācību

personāla atjaunotni.

3. ILGTSPĒJĪGA INOVĀCIJA UN KOMERCIALIZĀCIJA

(VALORIZĀCIJA)

MLĶF pieredzējušais zinātniskais personāls un pieejamā zinātniskā aparatūra ir

galvenie priekšnoteikumi, lai struktūrvienības varētu veiksmīgi iesaistīties gan dažādu


Lpp. 7. no 8

līgumdarbu izpildē, gan izstrādātu paši jaunus un inovatīvus produktus un

tehnoloģijas, kam ir komercializācijas potenciāls. Daudzi MLĶF institūti jau tagad

veiksmīgi īsteno gan līgumdarbus, gan patentē savas zinātniskās izstrādes. Šīs jomas

ir jāturpina attīstīt, inovāciju izstrādē vairāk iesaistot studējošos. Tas veicinās

absolventu izpratni par pētniecības ceļu no zinātniskās idejas līdz komercializējamam

produktam. MLĶF nodrošina arī studiju kursu “Patentzinības”, kas dod ieskatu

izgudrojumu intelektuālās aizsardzības niansēs.

Veicinot valorizācijas procesu, jāturpina struktūrvienību aptaujas par to radītajām

jaunajām izstrādēm un pētniecības pakalpojumiem, un attiecīgā informācija ir regulāri

jāatjauno ORTUS sadaļā “Valorizācija”. Jāstimulē fakultātes personāla iesaistīšanās

komercializācijas projektos un kompetences centros.

Struktūrvienībām, veidojot savas finanšu atskaites, būtu jāuzrāda cik liela nopelnītas

naudas daļa tiek ieguldīta ilgtspējīgā attīstībā: telpu renovācijā, aparatūras iepirkšanā,

studiju procesa atbalstā. Šāds papildus kvalitātes rādītājs būtu svarīgs pie zinātnes

bāzes finansējuma snieguma finansējuma sadales.

4. INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA

Moderna līmeņa mācību darba, mūsdienīgu un starptautiski atzītu zinātnisko projektu

un līgumdarbu izpildei ir nepieciešama moderna infrastruktūra, kas sastāv no normāli

funkcionējoša nekustamā īpašuma un zinātniskās aparatūras. Projekta “RTU – pilsēta

pilsētā” ietvaros ir īstenots nozīmīgs darbs fakultātes ēkas atjaunošanā (fasādes

siltināšana, jaunas ventilācijas sistēmas izveide, ūdensvada un kanalizācijas centrālo

stāvvadu nomaiņa), taču finanšu resursu nepietiekamības dēļ tas nav līdz galam

pabeigts. MLĶF centralizēti ir jārisina jautājums par apkures sistēmas renovāciju un

elektrības stāvvadu un sadales skapju nomaiņu. Tālākie jautājumi skar laboratorijās

no stāvvadiem ienākošās/izejošās ūdensvada un kanalizācijas sistēmas renovāciju un

pašu laboratoriju remontu/modernizāciju, kas projekta “RTU – pilsēta pilsētā”

izpildes gaitā tika novelts uz struktūrvienību pleciem. MLĶF vadībai, sadarbojoties ar

RTU vadību ir jāmeklē finanšu piesaistes iespējas ar jauniem infrastruktūras

atjaunošanas projektiem, jo neskatoties uz MLĶF vizuāli daudz labāku tēlu nekā tas

bija pirms fasādes siltināšanas, daudzas fakultātes telpas nav pieredzējušas remontus

kopš 1970-tiem (vecais korpuss) un 1980-tiem (jaunais korpuss) gadiem. Jāveido

sistēma, kas atbalsta un veicina fakultātes struktūrvienību ieinteresētību savā

pārvaldībā esošo telpu renovācijā: struktūrvienībām, kas iegulda līdzekļus telpu

renovācijā par identisku summu būtu nepieciešams saņem atlaides no RTU

centralizētiem komunālajiem maksājumiem.

Fakultāte ilgstoši ir aktīvi iesaistījusies modernās zinātniskās aparatūras iegādē, un arī

pašlaik īsteno nozīmīgu daļu no ERAF 1.1.1.4. pasākuma “P&A infrastruktūras

attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās

kapacitātes stiprināšana”. Laika posmā līdz 2020 gadam jānodrošina projekta

veiksmīga izpilde, atbalstot struktūrvienības iepirkumu procesu organizēšanā, telpu

pielāgošanā aparatūras uzstādīšanai un to darbības nodrošināšanā. Aktīvāk

jāpopularizē UseScience lietošana un gan esošās, gan nākotnē iegādātās aparatūras

pilnvērtīga noslodze zinātnisko projektu izpildē. Tā kā zinātniskā aparatūra ir

nepārtraukti jāatjauno un jāpielāgo dažādu jaunatklājumu rezultātā noteikto nākamo

pētniecības virzienu attīstībai, MLĶF arī nākotnē aktīvi jāpiedalās aparātu iegādi

atbalstošos infrastruktūras projektos. Šajā punktā satiekas gan zinātniskā izcilība, gan

infrastruktūras un cilvēkresursu attīstība: jauna unikāla zinātniskā aparatūra veicina


Lpp. 8. no 8

jaunu zinātnisko projektu piesaisti, kā rezultātā nepieciešams papildus zinātniskais

personāls. Līdz ar to atbalsts šādiem projektiem būtiski uzlabo MLĶF zinātnisko

kapacitāti.

5. ORGANIZATORISKĀ UN FINANSIĀLĀ EFEKTIVITĀTE

MLĶF izpilddirektors = dekāna vietnieks mācību un zinātniskajā darbā

Pašlaik MLĶF administratīvā pārvaldība notiek pēc RTU fakultāšu tradicionālā

modeļa, kurā dekānam ir vietnieks zinātniskajā darbā un vietnieks mācību darbā. Lai

arī šis modelis ir labi atstrādāts, tas pašreizējā finansējuma apstākļos paredz, ka katrs

no nosauktajiem dekāna vietniekiem ir pamatdarbā kādā no fakultātes

struktūrvienībām un tikai kā papilddarbu veic administratīvos pienākumus.

Atrodot piemērotus kandidātus, kuri būtu spējīgi veikt pilnas slodzes administratīvo

darbu, ir jāapsver iespēja konsolidēt tradicionālos dekāna vietnieku amatus vienā –

fakultātes izpilddirektora amatā. Tas nodrošinātu situāciju, ka konkrētais darbinieks

var veltīt visu savu laiku fakultātes administratīvai vadībai.

Sadarbībā ar RTU centrālajiem departamentiem ir jāapnāk situācija, ka tiek

optimizētas daudzās RTU datu uzskaites sistēmas un ka tajās ievadītie dati tiešā veidā

tiek arī korekti izgūti un nepieprasa vairākkārtēju manuālu pārbaudi (situācija ar

ORTUS Zinātniskās darbības atbalsta sistēmu par publikāciju un patentu uzskaiti, ar

ORTUS Finanšu sistēmu par projektu finansējuma uzskaiti). Normāli funkcionējošas

e-vides pieejamība atbrīvotu fakultātes administratīvo kapacitāti, kuru varētu

lietderīgi ieguldīt attīstības plānu izstrādē, pilnveidē un kontrolē.

MLĶF finansists

Vērojot situāciju ar zinātnes bāzes finansējuma un mācību darbam veltīto valsts

budžeta dotācijas aprēķinu un sadali pa struktūrvienībām, MLĶF ir nepieciešams

kvalificēts finansista postenis. Šis darbinieks nodrošinātu stundu likmju un PLE

optimizāciju gan pie esošā finansējuma groza, gan arī fakultātes līdzsvarotas attīstības

apstākļos. Pašlaik visi ar PLE aprēķiniem saistītie finanšu aprēķini ir atstāti institūtu

un katedru līmenī. Apzinoties summārā PLE nozīmību pie zinātnes bāzes finansējuma

aprēķina, fakultātei centralizēti ir jābūt iespējām konsultēt un kontrolēt institūtus un

katedras, nosakot līdzsvarotu PLE pieauguma tempu.

MLĶF finansists arī konsultētu zinātnisko un studiju personālu dažādu projektu

pieteikšanas posmā, sagatavojot fakultātes stratēģijai atbilstošus projektu budžetus.

Prof. Māris Turks

Rīgā, 2018. gada 18. aprīlī

rĪgas tehniskĀs universitĀtes …...m. turks. rtu mlĶf attīstības koncepcija 2018 – 2023...

Documents