rrīīg allaŽu ppaaggaassttaa teerriittoorriijjaass ... · aaa lll lll aaa ŽŽŽ uuu ppp aaa ggg...

AAA LLL LLL AAA ŽŽŽ UUU PPP AAA GGG AAA SSS TTT AAA TTT EEE RRR III TTT OOO RRR III JJJ AAA SSS PPP LLL ĀĀĀ NNN OOO JJJ UUU MMM SSS 222 000 000 888 ... --- 222 000 222 000 ... GGG AAA DDD III EEE MMM I.daļa PASKAIDROJUMA RAKSTS

ALLAŽU PAGASTA PADOME, BIRZES IELA 4, www.allazi.lv, [email protected]

1

A L L A Ž U P A G A S T A P A D O M E

RRR īīī ggg aaa sss rrr aaa jjj ooo nnn aaa

AAALLLLLLAAAŽŽŽUUU PPPAAAGGGAAASSSTTTAAA TTTEEERRRIIITTTOOORRRIIIJJJAAASSS PPPLLLĀĀĀNNNOOOJJJUUUMMMSSS

222000000888...---222000222000...gggaaadddiiieeemmm GGG aaa lll aaa rrr eee ddd aaa kkk ccc iii jjj aaa

I . d a ļ a

P A S K A I D R O J U M A R A K S T S

2 0 0 8 .



2

APSTIPRINĀTS: Ar Allažu pagasta padomes 2008. gada.24.janvāra sēdē (Nr. 43 prot. izr. 5.§) STĀJIES SPĒKĀ: 2008. gada 9.februārī

RRR īīī ggg aaa sss rrr aaa jjj ooo nnn aaa

AAALLLLLLAAAŽŽŽUUU PPPAAAGGGAAASSSTTTAAA TTTEEERRRIIITTTOOORRRIIIJJJAAASSS PPPLLLĀĀĀNNNOOOJJJUUUMMMSSS

222000000888...---222000222000... gggaaadddiiieeemmm GGG aaa lll aaa rrr eee ddd aaa kkk ccc iii jjj aaa

I.daļa P A S K A I D R O J U M A R A K S T S

Allažu pagasta padomes priekšsēdētājs V.Bērziņš SIA NAGLA IF valdes locekle I. Pivare Projekta izstrādes vadītāja

2008. 24.01.



3

ALLAŽU PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2008.-2020. GADIEM

GALA REDAKCIJA

P R O J E K T A S A S TĀV S

I. daļa PASKAIDROJUMA RAKSTS II. daļa PĀRSKATS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDI

1. sējums Sabiedriskās apspriešanas materiāli 1. posmam, institūciju un pašvaldību nosacījumi un

informācija 2.sējums Sabiedriskās apspriešanas materiāli 2. posmam, institūciju un pašvaldību atzinumi un

galīgās redakcijas apspriešanas materiāli 3. sējums Teritorijas plānojuma dokumenti

III. daļa ALLAŽU PAGASTA PADOMES 24.01.2008. SAISTOŠIE

NOTEIKUMI NR.26

„ A L L A Ž U T E R I T O R I J A S P L ĀN O J U M A 2 0 0 8 . - 2 0 2 0 . G A D I E M G R A F I S K Ā D A Ļ A , T E R I T O R I J A S A P BŪ V E S U N I Z M A N T O Š A N A S N O T E I K U M I ”

1. sējums Kopējie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

2. sējums

Atsevišķu teritoriju apbūves un izmantošanas noteikumi

3. sējums

Karte „Teritorijas pašreizējā izmantošana”

Karte „Topogrāfiskā karte”

Kartes



4

SATURS

IEVADS 6

1. TERMINU UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS 7

2. PLĀNOJUMA SASTĀVS 9

2.1. PASKAIDROJUMA RAKSTS 9

2.2 GRAFISKĀ DAĻA 9

2.3. SAISTOŠIE APBŪVES NOTEIKUMI 10

2.4. PĀRSKATS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDI 10

3. TERITORIJAS PLĀNOJUMA PAMATPRINCIPI, MĒRĶIS UN UZDEVUMI 11

3.1. PAMATPRINCIPI 11

3.2. MĒRĶIS UN UZDEVUMI 11

4. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ATBILSTĪBA VALSTS, REĢIONA UN RAJONA PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM

13

4.1. NACIONĀLAIS PLĀNOJUMS 13

4.2. RĪGAS REĢIONS 13

4.3. RĪGAS RAJONS 20

4.4. KAIMIŅU PAŠVALDĪBAS 22

4.5. SAISTĪBA AR TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS PROJEKTIEM 23

5. ATTĪSTĪBAS MĒRĶI UN VIRZIENI 24

5.1. SVID ANALĪZE 24

5.2. ALLAŽU PAGASTA NĀKOTNES VĪZIJA 26

5.3. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶI UN PRIORITĀTES 26

5.3.1. Mērķis 27

5.3.2. Uzdevumi 27

6. TERITORIJAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS 30

6.1. VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS 30

6.2. TERITORIJAS VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA 31

6.3. TERITORIJAS VĒRTĪBAS 34

7. TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀ IZMANTOŠANA 35

7.1. FIZIOĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS 35

7.2. AUGSNE 36

7.3. MELIORĀCIJA 37

7.4. DERĪGIE IZRAKTEŅI 37

7.4.1. Ģipšakmens 38

7.4.2. Dolomīts 42

7.4.3. Smilts un smilts - grants 42

7.4.4. Saldūdens kaļķi un šūnakmens 44

7.4.5. Kūdra 46

7.5 HIDROĢEOLOĢISKIE APSTĀKĻI, PAZEMES ŪDEŅU RESURSI UN AIZSARGĀTĪBA 48

7.6. VIRSZEMES ŪDEŅI 52

7.6.1. Sateces baseins un ūdensteces 52

7.6.2. Ūdenstilpes 53

7.6.3. Applūstošās teritorijas 54

7.6.4. Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns 54

7.7. MEŽI UN PURVI 55

7.7.1. Meži 55



5

7.7.2. Purvi 56

7.8. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMATOJAMĀS TERITORIJAS 57

7.9. PĻAVAS 58

7.10. AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS, KULTŪRAS PIEMINEKĻI UN

KULTŪRVĒSTURISKIE OBJEKTI

59

7.10.1. Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti 59

7.10.2. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi 65

7.10.3. Pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiskie objekti 66

7.11. AINAVAS 67

7.12. REKREĀCIJAS,TŪRISMA OBJEKTI UN TERITORIJAS 70

7.13. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA 71

7.14. APBŪVE 74

7.15. ŪDENSAPGĀDE UN KANALIZĀCIJA 75

7.16. SILTUMAPGĀDE 77

7.17. GĀZES APGĀDE 78

7.18. ATKRITUMU SAIMNIECĪBA 78

7.19. ELEKTROAPGĀDE 80

7.20. TELEKOMUNIKĀCIJAS 80

7.21. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA 80

7.22. KAPSĒTA 83

7.23. VIDES STĀVOKLIS 84

7.23.1. Piesārņotās teritorijas un objekti 84

7.23.2. Pazemes ūdeņi 85

7.23.3. Atmosfērās piesārņojums 87

7.23.4. Virszemes ūdens piesārņojums 88

7.23.5. Troksnis 89

7.24. RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTI 90

7.24.1. Applūstošās teritorijas 91

7.24.2. Ģeoloģiskā riska teritorijas 91

7.25 UGUNSDZĒSĪBA 92

7.26. TERITORIJAS ZEMES ĪPAŠUMU VAI LIETOJUMU STRUKTŪRA 94

8. PLĀNOJUMA RISINĀJUMU APRAKSTS UN PAMATOJUMS 96

8.1. DABAS TERITORIJAS 96

8.2. APBŪVES TERITORIJAS 99

8.3. TURPMĀKĀS IZPĒTES UN PLĀNOŠANAS TERITORIJAS 105

8.4. KOPĪGO INTEREŠU TERITORIJAS 106

9 TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪŠANAS KĀRTĪBA 107

10. TURPMĀK IZSTRĀDĀJAMIE DETALIZĀCIJAS PROJEKTI 108

IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN MATERIĀLI 110

PIELIKUMI 112



6

IEVADS Teritorijas plānojuma izstrādes pamatojums ir likuma “Par pašvaldībām” 14.

panta otrās daļas 1. punkts, kas nosaka, ka vietējai pašvaldībai, pildot savas funkcijas, likumā noteiktā kārtībā ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību.

LR 12.06.2002. likuma “Teritorijas plānošanas likums” 5. panta 4) apakšpunkts nosaka, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā un saistošajos apbūves noteikumos ir noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti.

Allažu pagasta teritorijas plānojums izstrādāts pamatojoties uz 17.06.2004. pagasta padomes lēmumu Nr.43, p.5. un MK noteikumiem Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”, kā arī saskaņā ar Allažu pagasta teritorijas attīstības programmu.

Teritorijas plānojums un saistošie apbūves noteikumi ir Allažu pagasta padomes attīstības un zemes izmantošanas politika turpmākajiem 12 gadiem jeb 2008.-2020. gadiem. Plānojuma pamatuzdevums ir noteikt pagasta teritorijas atļauto izmantošanu un ierobežojumus, norādīt noteiktiem mērķiem rezervētās teritorijas.

Teritorijas plānojuma prasības ir saistošas, izstrādājot detālplānojumus, kā arī, uzsākot jebkuru zemesgabalu sadalīšanu, apvienošanu un robežu pārveidošanu, būvniecību un izmantošanu, tai skaitā esošo būvju renovāciju, rekonstrukciju un restaurāciju, inženierkomunikāciju, teritorijas labiekārtošanu, zemes transformāciju, zemes dzīļu izmantošanu un citu saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā. Lai reālā saimnieciskā darbība noritētu saskaņā ar reģionālajām īpatnībām un dabas resursu racionālu izmantošanu un aizsardzību, teritorijas plānojumā iekļauta informācija par ģeoloģisko uzbūvi un derīgajiem izrakteņiem.

Grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ir pašvaldības saistošie noteikumi, kas, saistībā ar teritorijas plānojumu nosaka zemes īpašnieku vai lietotāju tiesības un pienākumus attiecībā uz zemesgabala izmantošanu, kā arī nosaka detālplānojumu izstrādāšanas kārtību un reklāmas izvietojuma nosacījumus. To uzdevums ir nodrošināt, lai būvniecība neradītu traucējumus, ierobežojumus vai bīstamību, neskartu iedzīvotāju un nekustamā īpašuma īpašnieku un lietotāju intereses, nepasliktinātu ekoloģisko situāciju un garantētu estētisku vizuālo risinājumu. Izmantošanas un apbūves noteikumi stājas spēkā, kad likumīgu spēku iegūst Allažu pagasta teritorijas plānojums.

Teritorijas plānojuma projekta autori ir SIA “Nagla IF” darbinieki, vides pārskata G.Ābele. Izstrādē iesaistīti pagasta speciālisti, uzņēmēji, iedzīvotāji un to interešu grupas, galvenokārt, zemes īpašnieki. Plānojuma jautājumi regulāri izskatīti pagasta padomes Attīstības komitejā un izveidotajā darba grupā.



7

1. TERMINU UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS

Šajā nodaļā definētas, kā arī dots svarīgāko pielietoto jēdzienu skaidrojums (slīpajā

rakstā jēdzienu definīcijas, kas minētas likumdošanā). Ainava - gan fizioģeogrāfisks komplekss, gan vēsturiski pārmantotu tradīciju, paražu un estētisko īpašību kopums, kultūras mantojums, kuram piemīt noteikta struktūra un funkcijas. Tā liecina par vēsturiskajām un mūsdienu attiecībām starp cilvēku un vidi. (Vides aizsardzības politikas plāns,1995.) Aizsargājama dabas teritorija - izcili dabas veidojumi un teritorijas, kam ir sevišķa zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska un sociāla nozīme un kas ir īpašā valsts aizsardzībā. Aizsargjoslas –noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgas ietekmes. (AL) Apbūve – noteiktā teritorijā izvietotu ēku un būvju kopums. (BL) tādu plānotu, izmantotu vai nodomātu ēku un citu būvju, inženierkomunikāciju un teritorijas labiekārtojuma kopums, kur ēkas ir primārais elements. Apbūves teritorija - teritorija, kas teritorijas plānojumā noteikta apbūvei. Apstādījumi - visas ar augiem apaudzētas un koptas dabas pamatnes teritorijas, kur neiegūst produkciju, bet kas ietver parku, dārzu, mežaparku, skvēru, kapsētas, dzelzceļu un ceļu nogāzes un kas ir brīvi pieejami sabiedrībai, un var ietvert ar rekreāciju saistītas ēkas un citas būves. Atļautā izmantošana – zemes, ēkas un būves vai tās daļas izmantošana, kas plānota, izmantota vai nodomāta saskaņā ar teritorijas plānojumu. Būtisks piesārņojums – valsts kompetentu iestāžu noteikta jebkādas kaitīgas vielas maksimāla koncentrācija gaisā, augsnē vai ūdenī, ko aizliegts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā. Būve – būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija (BL); Būvniecība – visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. (BL) Būvobjekts – jaunbūve, kā arī renovējama, rekonstruējama, vai remontējama ēka vai cita būve vai ēku un citu būvju kopums ar tam piederošo teritoriju, palīgbūvēm un būviekārtām. (VBN) Darījumu objekts nozīmē izmantošanu, kas ietver banku, apdrošināšanas sabiedrību, viesnīcu, biroju, moteli, kantori, gadatirgu, izstāžu, semināru un konferenču centru, kā arī citu komerciāla rakstura iestādi, bet neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību. Dabas pamatnes teritorijas - kopējs nosaukums mežu, parku, skvēru, upju atteku, pļavu, purvu un upju, citu ūdenstilpju un pārmitrām teritorijām, kur izbūvēm ir pakārtota nozīme. Detālplānojums - pagasta teritorijas teritoriālplānojums, kas detalizē teritorijas plānojumu, nosakot robežas un prasības katrai zemes vienībai vai zemesgabalam. Ēka - atsevišķs arhitektonisks, konstruktīvs vai tehnisks virszemes, arī daļēji pazemes darinājums (BL). Gruntsūdeņi - pirmais virszemei tuvākais pazemes ūdeņu horizonts, kurš ir bezspiediena vai tā spiediens (līmenis) ir zemāks par slāna virsmu. Iela - zeme un būve vai tās daļa izbūves teritorijā, kas plānota, izmantota vai nodomāta pagasta ciematu un to apkārtnes apkalpošanai un vietējās satiksmes pievadīšanai valsts ceļiem. Pagasta iela ietver teritoriju ielu sarkanajās līnijās un krustojumus ar vietējām ielām un piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar valsts augstāks kategorijas ceļiem un automaģistrālēm. Inženierkomunikāciju (objekts) – ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem. (BL) Invāzija- kādas sugas dzīvnieka vai auga neregulāra, masveidīga ieceļošana vai ieviešanās kādā teritorijā. Kapsēta – zeme, kas plānota, izmantota vai nodomāta mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem un var ietvert arī ēkas un citas būves šo funkciju realizēšanai.



8

Kokaudzētava- specializēta saimniecība vai zemes platība, kurā audzē augļu koku, ogu krūmu, dekoratīvo augu un meža koku stādus. Karjers- derīgo izrakteņu (kūdras, grants, smilts, u.c.) ieguves vieta ar atklāto paņēmienu. Mežaparks - paliela, vienota, cilvēku izmainīta meža teritorija, kuru intensīvi izmanto dažādiem atpūtas veidiem, kurai nepieciešama mākslīga dabiskās vides uzturēšana un augsts labiekārtojuma līmenis, vienlaikus saglabājot mežu vizuālo dabiskumu. Mežs - ekosistēma visās tā attīstības stadijās, kurā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procenti no mežaudzes aizņemtās platības.(ML) Paaugstināta riska objekts - objekts ar paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai, vai īpašumam. Paliene – ielejas zemākā daļa, kas atrodas abpus gultnei vai tās vienā pusē un periodiski pilnīgi vai daļēji applūst. Potamāla tipa upe- lēni tekošas līdzenuma upes ar mīkstu, smilšaini dūņainu grunti gultnē, straumes ātrums mazāks par 0,2- 0,3m/s. Purvi – zemes virsmas nogabali, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, specifiska veģetācija un kūdras uzkrāšanās (slāņa biezums >30 cm). Ritrāla tipa upe- strauji tekošas upes ar cietu akmeņainu grunti gultnē, straumes ātrums lielāks par 0,2- 0,3m/s. Sakņu (ģimenes) dārziņš – teritorija, kur uz nomas līgumā noteiktu termiņu atļauta sakņu dārza ierīkošana ģimenes vajadzībām ar pagaidu būvēm (inventāra noliktavām). Saprobitāte- ūdeņu piesārņotība ar organiskām vielām. Savrupmāja - brīvstāvoša vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja uz dabā reāli atdalīta atsevišķa nekustamā īpašuma zemes gabala ar pagastā noteiktu minimālo zemes gabala platību. Turpmākās izpētes un projektēšanas teritorijas – teritorijas, kurās jāizdara nepieciešamās izpētes un jāpieņem lēmumi par šo teritoriju izmantošanu. Upes baseins — zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā.(”Ūdens apsaimniekošanas likums”) Ūdenstece - dabīga vai mākslīga (upe, grāvis, strauts) gultne ar plūstošu ūdens straumi, kas rodas kādā apvidū zemes virsmas slīpuma dēļ. Ūdenstilpe - dabīgs vai mākslīgi izveidots (ezers, dīķis) zemes virsmas pazeminājums - ieplaka, kur uzkrājas ūdens. Vairākstāvu daudzdzīvokļu māja - dzīvojamā māja ar ne vairāk par pieciem stāviem (neskaitot pagrabu), kas plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa un, kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī un pagalmus. Vides pieejamība – iespēja cilvēkiem ar kustību un redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotai apbūves funkcijai.(BL) Zemesgabals - (agrāk - gruntsgabals) juridiski noteikta zemesgrāmatā ierakstīta nekustamā īpašuma teritorijas pamatvienība, atsevišķs dabā esoša zemes vienība.



9

2. PLĀNOJUMA SASTĀVS

Teritorijas plānojums ir Allažu pašvaldības attīstības plānošanas dokumentu

neatņemama sastāvdaļa, kurā noteikta teritorijas izmantošanas telpiskās attīstības

mērķi, virzieni un intereses. Plānojumā parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana,

noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un izmantošanas aprobežojumi ar ilgtermiņa

perspektīvu uz 12 gadiem.

Allažu teritorijas plānojums 2008.-2020.gadiem nosaka teritorijas plānoto

(atļauto) izmantošanu; teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kas ietver

prasības zemes vienībām un to apbūvei, kā arī katras teritorijas daļas (ar noteiktu

atšķirīgu plānoto (atļauto) izmantošanu) labiekārtojumam; Allažu pašvaldības

administratīvās teritorijas un ciemu robežas, kā arī teritorijas apdzīvojumu struktūras

attīstību.

Teritorijas plānojums sastāv no paskaidrojuma raksta, grafiskās daļas,

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un teritorijas plānojuma izstrādes

pārskata.

2.1. PASKAIDROJUMA RAKSTS

Paskaidrojuma rakstā ietilpst teritorijas pašreizējās izmantošanas un teritorijas

attīstības priekšnoteikumi; teritorijas attīstības mērķi un virzieni, kā arī plānojuma

risinājumu apraksts un pamatojums.

Plānojuma paskaidrojuma raksta nodaļu vai sadaļu beigās dotas Rīgas reģiona

un rajona plānojuma intereses, kā arī „Teritorijas izmantošanas risinājumi un

pamatojums”.

2.2. GRAFISKĀ DAĻA

Grafiskajā daļā ietilpst :

topogrāfiskā karte (plāns), kas izmantota vietējās pašvaldības teritorijas

plānojuma sagatavošanai- sagatavojusi VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas

kartogrāfijas daļa LKS – 92 koordinātu sistēmā (1992. g.), sagatavota

mēroga M 1:10000 noteiktībā;



10

karte (plāns), kurā parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana- saistībā ar

nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, sagatavota mēroga M 1:10000

noteiktībā;

karte (plāns), kurā parādīta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana,

nosakot, izdruku mērogā M 1:10000.

2.3. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI

Teritorijas izmantošanas noteikumos iekļautas prasības teritorijas izmantošanai,

tai skaitā, informācija par atļauto un aizliegto teritorijas izmantošanu; zemes vienību

sadalīšanas, apvienošanas un robežu pārkārtošanas noteikumi; prasības apbūves

intensitātei un blīvumam; prasības apdzīvojuma struktūras attīstībai;

inženierkomunikāciju būvniecībai un ekspluatācijai; prasības ēku un būvju

rekonstrukcijai, dabas teritoriju izmantošanai, noteiktas aizsargjoslas un tt.

2.4. PĀRSKATS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDI

Pārskatā par teritorijas plānojuma izstrādi apkopoti:

pašvaldības lēmumi par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, darba

uzdevuma apstiprināšanu, sabiedriskās apspriešanas organizēšanu un

plānojuma apstiprināšanu;

sabiedriskās apspriešanas materiāli;

ziņojums par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu

priekšlikumiem un iebildumiem;

institūciju sniegtā informācija, nosacījumi un atzinumi;

ziņojums par institūciju nosacījumu ievērošanu;

ziņojums par teritorijas plānojuma atbilstību augstāka plānošanas līmeņa

plānojumu prasībām;

cita informācija, kas izmantota teritorijas plānojuma izstrādei.



11

3. TERITORIJAS PLĀNOJUMA PAMATPRINCIPI, MĒRĶIS UN UZDEVUMI

3.1. PAMATPRINCIPI

Allažu pagasta teritorijas plānojums izstrādāts, balstoties uz vairākiem

teritorijas attīstības pamatprincipiem:

Ilgtspējības princips, kas nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm

kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un

materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un

saglabāšanu.

Interešu saskaņotības princips - plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem

teritorijas plānojumiem un šajā plānojumā saskaņo valsts, plānošanas reģionu,

rajona, pašvaldības un privātās intereses.

Daudzveidības princips - plānojuma izstrādē tiek ņemta vērā dabas,

kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidība.

Detalizācijas princips - teritorijas plānošana nacionālajā, plānošanas reģionu,

rajona un vietējo pašvaldību līmenī tiek paredzēta ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi.

Konkurences princips -plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus

uzņēmējdarbībai.

Nepārtrauktības un pēctecības princips, kas nodrošina, ka, mainoties spēkā

esošajam plānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums tiek grozīts, saglabājot tās

teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies.

Atklātības princips -teritorijas plānojums tiek izstrādāts, iesaistot sabiedrību

un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

3.2. MĒRĶIS UN UZDEVUMI

Teritorijas plānojuma izstrādāšanas mērķis ir pagasta ilgtspējīgas, līdzsvarotas

un daudzpusīgas attīstības pamatojums, paredzot teritorijas racionālu izmantošanu

un reglamentējot būvniecības kārtību tajā, sabalansējot privātīpašnieku un

sabiedrības intereses. Apbūves noteikumu mērķis ir noteikt kārtību būvniecības

projektu īstenošanai pagasta teritorijā, prasības zemesgabalu apbūvei, teritorijas



12

labiekārtojumam un citādai apsaimniekošanai katrai atšķirīgai teritorijas atļautai

izmantošanai.

Teritorijas plānojuma uzdevumi:

izvērtēt pagasta teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā

izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus;

radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas

racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides

risku novēršanai;

garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu

saskaņā ar teritorijas plānojumu. Izstrādāt apbūves

noteikumus zemesgabalu izmantošanai atbilstoši noteiktajiem

lietošanas mērķiem un reglamentēt apbūves kārtību;

radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un

investīciju piesaistei;

saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko

daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvotas

vietas kvalitāti;

iekļauties visu līmeņu teritorijas plānošanas pasākumos.



13

4. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ATBILSTĪBA VALSTS, REĢIONA UN RAJONA PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM

4.1. NACIONĀLAIS PLĀNOJUMS

Laika posmā, kad tika veikta Allažu pagasta teritorijas plānojuma izstrāde, nav

spēkā esoša Nacionālā plānojuma kopumā. Plānojuma izstrāde ir uzsākta un

sagatavotas atsevišķas plānojuma sadaļas, kā arī sagatavots dokuments “Pārskats par

valsts teritorijas izmantošanu. Kopsavilkums”.

Pašreiz Latvijā nav precīzi formulētas valsts intereses teritorijas izmantošanā,

tās tieši un netieši regulē virkne savā starpā nesaistītu normatīvo aktu. Valsts

intereses teritorijā noteiktas tikai atsevišķos gadījumos, tās ir īpaši aizsargājamās

dabas teritorijas, valsts nozīmes kultūras pieminekļi, valsts nozīmes derīgo izrakteņu

atradnes, brīvās ekonomiskās zonas, u.tml. Šīs teritoriālās intereses parasti tiek

realizētas izolēti no citu nozaru un pārvaldes līmeņu interesēm.(Pārskats par valsts

teritorijas izmantošanu. Kopsavilkums. VARAM 2001. g 6. lpp.)

Publicēti un saistoša dokumenta spēku ieguvuši priekšlikumi par nacionālas

nozīmes lauksaimniecības teritorijām. Kā tādas izdalītas auglīgas (zemes kvalitātes

novērtējums ir augstāks par 50 ballēm), parasti meliorētas, zemes vienlaidus platībās,

kas pārsniedz 50 ha. Allažu pagastā uzrādītas nacionālas nozīmes lauksaimniecības

teritorijas.

4.2. RĪGAS REĢIONS

Pagasta attīstība nav izolēta, atrauta to no Latvijas valsts un Rīgas reģiona

kopīgās attīstības un to savstarpējās mijiedarbības. Allažu pagasts atrodas Rīgas

plānošanas reģionā un pagasta attīstība iekļaujas kopējā Rīgas reģiona attīstības

tendencēs: apdzīvojuma struktūras un iedzīvotāju attīstības procesos.

Rīgas reģions ir reģions ar ļoti izdevīgu ģeogrāfisko novietni. Tas atrodas

Baltijas valstu vidū, pie jūras un ērtu pieeju Krievijas un citu NVS valstu resursu un

patēriņa tirgiem. Rīgas reģions atrodas Rietumeiropas un Austrumeiropas, Ziemeļu un

Dienvidu tranzīta, preču un finanšu plūsmu ietekmes zonā, kas rada labvēlīgus

priekšnoteikumus reģiona attīstībai.

Rīgas plānošanas reģions ir valsts galvaspilsētas reģions. Rīgas reģionu veido

divu republikas nozīmes pilsētu – Rīgas un Jūrmalas un četru rajonu – Rīgas rajona,



14

Limbažu rajona, Ogres rajona un Tukuma rajona pašvaldības, kā arī lauku rajonos

ietilpstošās vietējās pašvaldības. Pavisam Rīgas plānošanas reģionā ir 75 vietējās

pašvaldības – divas republikas nozīmes pilsētu, 13 pilsētu (tai skaitā 8 pilsētu ar

lauku teritoriju), 5 novadu un 55 pagastu pašvaldības.

Rīgas plānošanas reģiona kopējā platība ir 10352,6 km2. Tas ir mazākais

Latvijas reģions pēc platības un veido 16% no valsts teritorijas. Rīgas reģiona kodols –

Rīga, Jūrmala un Rīgas rajons aptver tikai 5,4% no valsts teritorijas. Abas republikas

pilsētas - Rīga un Jūrmala – kopā aizņem 4% no reģiona teritorijas, bet relatīvi maz

urbanizētie Limbažu, Ogres un Tukuma rajoni – 66,6%. Pēc teritorijas lielākais

reģionā ir Rīgas rajons, bet mazākais Tukuma rajons.

4.1. attēls. Rīgas plānošanas reģions

Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojums (turpmāk - telpiskais

plānojums) izstrādāts, pamatojoties uz Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes

02.05.2003. lēmumu Nr. 6 ”Par Rīgas plānošanas reģiona attīstības plāna izstrādi”.

Lai nodrošinātu sekmīgu telpiskā plānojuma izstrādi, starp Rīgas Domi, Jūrmalas

pilsētas domi, Limbažu, Ogres, Rīgas un Tukuma rajona padomēm (20.05.2003.) tika



15

noslēgta vienošanās par sadarbību Rīgas plānošanas reģiona attīstības plāna

izstrādāšanai.

Reģiona teritorijas (telpiskais) plānojums (2005.-2025. gadam) ir ilgtermiņa

plānošanas dokuments, kas nacionālā līmenī ir arī reģionālās politikas dokuments. Tā

izstrādes vispārējais mērķis ir veicināt reģiona stabilu, sabalansētu un ilgtspējīgu

attīstību, paaugstinot katra iedzīvotāja dzīves kvalitāti un nodrošinot reģiona

konkurētspēju starptautiskā mērogā.

Apdzīvoto vietu sistēma reģionā vēsturiski ir izveidojusies monocentriska.

Pēdējā laikā jau iezīmējas tendence, ka iedzīvotāji maina dzīves vietu uz mazāk

noslogotiem rajoniem ārpus pilsētas robežām, veidojot ārpus galvaspilsētas

"naktsmītņu" rajonus. Perspektīvā sagaidāma dzīvojamās apbūves ekspansija Pierīgā.

Reģionā ir raksturīgs liels sezonas mājokļu īpatsvars un tajos pieaug pastāvīgo

iedzīvotāju skaits.

Rīgas reģionā Rīgas pilsēta pilda ražošanas, komunikāciju un pakalpojuma

centra lomu, radot darba vietas reģiona iedzīvotājiem. Reģionā ir izteikta svārstu

migrācija (uz darbu, no darba galvenokārt Rīgā). Liela daļa reģiona iedzīvotāju strādā

Rīgā. Reģionā ir samērā izglītots un kvalificēts darbaspēks, kas varētu nodrošināt

daudzpusīgas rūpniecības un apkalpojošā sektora attīstības iespējas, ārzemju

uzņēmumu ieinteresētību investēt. (Rīgas reģiona attīstības programma 2005. – 2011.).

Saskaņā ar Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes 02.05.2003. lēmumu

Nr.6 “Par Rīgas plānošanas reģiona attīstības plāna izstrādi” ir izstrādāta Rīgas

reģiona attīstības programma (apstiprināta 07.01.2005.). Programma kopā ar Rīgas

reģiona telpisko plānojumu, veido Rīgas plānošanas reģiona attīstības plānu.

Programma (2005.-2011.) ir vidēja termiņa reģiona plānošanas dokuments, kas

nacionālā līmenī ir noteikts kā reģionālās politikas dokuments. Programmas izstrādes

vispārīgais mērķis ir veicināt reģiona stabilu, sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību,

paaugstinot katra iedzīvotāja dzīves kvalitāti un nodrošinot reģiona konkurētspēju

starptautiskā mērogā.

Allažu pagastam svarīgi un tā teritoriju ietekmē sekojoši reģiona attīstības

nosacījumi:

„Reģiona mežiem piemīt liela bioloģiskā daudzveidība. Meži ir neatņemama

ainavas sastāvdaļa, un ar savu daudzveidīgo ekoloģisko, sociālekonomisko un

kultūrvēsturisko vērtību ir viena no lielākajām reģiona dabas bagātībām. Mežu

teritorijas ir nozīmīgs rekreācijas potenciāls (ogošana, sēņošana, dabas un

ekotūrisms”. „Meži ir viena no nozīmīgākajām Rīgas reģiona ekosistēmām. Pašreiz



16

notiek mežu intensīva izmantošana, īpaši privātajos mežos, kas rada negatīvu ietekmi

uz meža bioloģisko daudzveidību”.

„Īpaša reģiona vērtība ar savu specifisko augu un dzīvnieku valsti ir purvu

ekosistēmas. Tās ir nozīmīgas gan klimata, gan ūdens režīma uzturēšanai. To vērtība

ir tuvums galvaspilsētai Rīgai.”

„Reģiona attīstībai nozīmīga ir tradicionālās lauku ainavas mozaīka. Zemi

neapsaimniekojot tā zūd un lauksaimniecības zemju biotopos novērojamas

nelabvēlīgas izmaiņas. Tāpat samazinoties lauksaimnieciskās darbības intensitātei, ar

mežu aizaug tīrumi, pļavas un ganības. No dabas aizsardzības viedokļa

lauksaimniecības zemju aizaugšana nav vēlama, jo izzūd daudzi vērtīgi biotopi.”

„Laukos ainavu bojā arī pamestie ražošanas objekti, bijušo lielfermu un mehānisko

darbnīcu nesakoptība, padomju laikā uzsāktā, bet nepabeigtā būvniecība. Ainavas

uztveri mazina ar krūmiem aizaugošās ceļmalas. Mežu izciršana, veidojot lielas

kailcirtes gar ceļiem, notiek neņemot vērā ainavas vērtību”.

Rīgas reģiona telpiskā plānojums apstiprināts 2007. gada 2.februārī. saskaņā

ar grafisko daļu Allaži iekļaujas Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas telpā.

Plānojums gatavots, ņemot vērā Rīgas reģiona telpiskā plānojuma vadlīnijas.

4.2.1. Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas teritorija

Rīgas zaļajam mežu, purvu un neapbūvēto lauku teritoriju lokam ir ievērojama

ekoloģiskā funkcija kvalitatīvas vides nodrošināšanai Rīgas pilsētā (gaiss,

mikroklimats, u.c.). Tam ir rekreācijas funkcija Rīgas iedzīvotājiem. Šobrīd tā netiek

pilnībā izmantota un paver lielas attīstības iespējas.

Lai nodrošinātu vides kvalitāti un rekreācijas iespējas nepieciešams saglabāt

Rīgas zaļo mežu, purvu un neapbūvēto lauku teritoriju loku kā vienotu dabas

kompleksu, to sasaistot ar no Rīgas izejošajiem radiālajiem zaļajiem (atklātās

neapbūvētās telpas) stariem, kas kalpo Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju rekreācijai (velo,

pastaigas, skriešana, slēpošana, u.c.), kā arī lai rīdzinieki pa šiem stariem sasniegtu

plašākas zaļā loka rekreācijas teritorijas.

Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas teritorijā nav paredzamas

tādas dinamiskas darbības, kas rada kaitējumu videi un mazina rekreācijas iespēju

attīstību, nav pieļaujama meža zemju transformācija dzīvojamai un ražošanas

apbūvei, kā arī lauksaimniecības zemju transformāciju dzīvojamai un ražošanas

apbūvei bez pamatotas vajadzības.



17

Ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus, zaļajā lokā nav pieļaujama jaunu

izkaisītu dzīvojamo ciemu/parcelāciju („pļavu ciemu”, „mežu ciemu”) veidošana ārpus

pilsētām un esošiem ciemiem, kā arī atsevišķi izvietotu ražošanas ēku attīstība. Šobrīd

jāizmanto iespēja atbalstīt izbūvētu dzīvojamo ciemu attīstību par ilgtspējīgām

apdzīvotām vietām ar atbilstošu inženiertehnisko un sociālo infrastruktūru,

pakalpojumiem un darba vietām.

Tā kā plašas Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas teritorijas pieder

Rīgas pilsētai (tās pārvalda Rīgas mežu aģentūra), tad Rīgas pilsētai jāpieņem attiecīga

šo teritoriju izmantošanas politika, lai nodrošinātu vides kvalitāti Rīgā, veidotu

pamatu reģiona ekoloģiskajam tīklam, saglabātu mežu bioloģisko daudzveidību un

Rīgai piederošie meži kalpotu kā atbilstoši labiekārtotas rekreācijas teritorijas reģiona

iedzīvotāju pasīvai un aktīvai atpūtai, kā arī tūrismam.

4.2. 2. Rīgas reģiona telpiskā plānojuma vadlīnijas (projekts)

Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas teritorijā esošo pašvaldību

plānojumos par prioritāti uzskatāma Rīgas zaļā loka viengabalainība, tā ekoloģisko

funkciju un bioloģiskas daudzveidības saglabāšana un teritoriju saglabāšana valsts,

reģiona un Rīgas attīstībai nepieciešamo norišu darboties spējas nodrošināšanai.

Tostarp:

prioritāri dabas teritoriju saglabāšanai, kas nodrošina ekoloģisko

līdzsvaru un vides kvalitāti Rīgā un Pierīgā un veido reģiona ekoloģiskā

karkasa pamatu;

rekreācijai, kūrortsaimniecībai;

tehniskajai infrastruktūrai (ceļi, enerģijas pārvadi, krātuves,

transformēšanas punkti);

vides infrastruktūrai (ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu

saimniecība u.c.);

Darījumu iestāžu, ražošanas uzņēmumu izvietošanu un jaunu mājokļu

būvniecību plānot pastāvošu apdzīvoto vietu, īpaši policentriskā atbalsta karkasa

pilsētu un citu jau agrāk apgūtu teritoriju robežās, pēc iespējas izmantojot esošos

tehniskās un vides infrastruktūras tīklus un objektus.

Teritoriju plānojumos paredzēt pasākumus, kas:

nepieļauj jaunas pilsētu atlūzu apbūves – mājokļu ciematu/ciemu un

atsevišķi

izvietotu ražošanas ēku attīstīšanu;



18

veicina mājokļu ciemu nodrošināšanu ar atbilstošu tehnisko un vides

infrastruktūru, pakalpojumiem un darba vietām, rekreācijas iespējām.

Paredzēt pasākumus, kas nepieļauj vairāku apdzīvoto vietu apbūves saplūšanu.

Īpaša uzmanība veltāma, lai novērstu vienlaidus lineāras apbūves joslu izveidošanos

gar valsts galvenajiem autoceļiem saglabājot zaļos starpposmus.

Piepilsētas areālā ierobežot esošo viensētu apbūves izplešanos un jaunu

viensētu tipa apdzīvoto vietu veidošanos, nosakot, ka minimālā viensētas platība ir 4

ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes un ka mežsaimniecības zemēs jaunas

viensētas nav veidojamas.

Plānot rekreācijas un tūrisma iespēju attīstību Rīgas iedzīvotājiem, viesiem un

tuvākās apkaimes iedzīvotājiem, ņemot vērā loka ekoloģiskās funkcijas un vides

aizsardzības intereses.

Neatbalstīt tādas dinamiskas un plašas darbības, kas var radīt kaitējumu videi

un rekreācijas iespēju attīstībai.

Neparedzēt meža zemju transformāciju dzīvojamai un ražošanas apbūvei.

Neparedzēt, bez pamatotas vajadzības, lauksaimniecības zemju transformēšanu

citos zemes izmantošanas veidos. Tikai balstoties uz argumentētu nepieciešamību,

pieļaujama lauksaimniecības zemju transformācija jaunai būvniecībai.

Pagasta attīstība nav izolēta, atrauta to no Latvijas valsts un Rīgas reģiona

kopīgās attīstības un to savstarpējās mijiedarbības.

Allažu pagasts atrodas Rīgas plānošanas reģionā un pagasta attīstība iekļaujas

kopējā Rīgas reģiona attīstības tendencēs: galvenokārt ekonomiskajā jomā, kā arī

apdzīvojuma struktūras un iedzīvotāju attīstības procesos.

Apdzīvoto vietu sistēma reģionā vēsturiski ir izveidojusies monocentriska.

Pēdējā laikā jau iezīmējas tendence, ka iedzīvotāji maina dzīves vietu uz mazāk

noslogotiem rajoniem ārpus pilsētas robežām, veidojot ārpus galvaspilsētas

"naktsmītņu" rajonus. Perspektīvā sagaidāma dzīvojamās apbūves ekspansija Pierīgā.

Rīgas reģiona intereses un telpiskā (teritorijas) plānojuma nosacījumi, kas tiek

ievērtēti Allažu pagasta teritorijas plānojumā, doti nodaļu un sadaļu beigās pelēka fona

laukumos.



19



20

4.3. RĪGAS RAJONS

Rīgas rajona pašvaldības, kopā ar Rīgas un Jūrmalas pilsētām, savā attīstībā

ir savstarpēji saistītas vienotā saimnieciski ģeogrāfiskā telpā. Allažu pagasta

attīstība ļoti būtiski un noteiktos ietvaros saistīta ar Rīgas rajona attīstības

virzieniem, ņemot vērā, ka Rīgas rajonam ir spēkā esoši teritorijas attīstības plāns

un teritorijas plānojums. Rīgas rajona teritorijā, sakarā ar Rīgas reģiona attīstības

stratēģiju pašreiz ir noteikta apdzīvojuma struktūra, kur Allaži minēti kā "tālākais

vietējais apdzīvojuma centrs”.

Ģeogrāfiski Rīgas rajons ir Rīgas reģiona (metropoles reģiona) sastāvdaļa.

Tāpēc rajona teritorijas attīstību nevar plānot izolēti no Rīgas reģiona un no Baltijas

jūras baseina valstu reģiona un tam pakārtoto teritoriju (subreģionu) kopējās

attīstības, kā arī neievērojot to savstarpējo mijiedarbību, sasniedzamību un

konkurētspēju. Kopumā Rīgas rajona un visa Rīgas reģiona, tāpat kā jebkura cita

Eiropas metropoļu reģiona attīstību, ietekmē globalizācija, augstu tehnoloģiju

attīstības iespēju izmantošana un vides aizsardzības jautājumi.

Rīgas rajona plānojumā jārisina jautājumi, kas nav atrisināmi vienas

pašvaldības ietvaros, bet saistīti ar vairākām pašvaldībām. Rīgas rajons attīstās kā

Rīgas reģiona sastāvdaļa vienotā un harmoniskā sistēmā, atbilstoši tās lomai valsts

un starptautiskajā mērogā un līdzsvarā starp ekonomisko attīstību un vidi,

ievērojot rajona iedzīvotāju garīgo un sociālo vajadzību apmierināšanu.

Rajona attīstībai ir vairāki priekšnosacījumi:

Rīgas rajonā ir samērā labi attīstīta transporta, atpūtas un tūrisma

infrastruktūra;

rajona iedzīvotājiem raksturīgs augsts izglītības un kultūras

līmenis. Nodarbinātību nodrošina Rīgas pilsētas tuvums un mazā

un vidējā biznesa pakāpeniska attīstība rajona teritorijā;

rajonā ir ievērojams kultūrvēsturiskais mantojums un dabas

resursi.

Allažu pagastam būtiski ir Rīgas rajona attīstības mērķi, kuri risināmi rajona

funkciju ietvaros un jautājumos, kas skar arī kaimiņu pašvaldību attīstību:



21

1) izveidot rajonā kvalitatīvu un mūsdienīgu izglītības sistēmu, sekmēt

rajona pieaugušo iedzīvotāju profesionālo, ekonomisko un ekoloģisko izglītošanu,

pilnveidot sabiedrības morāli un attieksmi pret garīgām vērtībām;

2) veicināt dabas vērtību saglabāšanu, videi labvēlīgas sociālās un

ekonomiskās attīstības politikas ievērošanu un ekonomisko attīstību;

3) nodrošināt regulārus un kvalitatīvus sabiedriskās satiksmes

pakalpojumus; veicināt transporta infrastruktūras attīstību rajona teritorijā;

5)līdzdarboties kvalitatīvu primārās un sekundārās veselības aprūpes

pakalpojumu saņemšanas un veselības iestāžu pieejamības nodrošināšanā rajona

iedzīvotājiem;

6) līdzdarboties un piedalīties visu rajona teritoriju aptverošas civilās

aizsardzības sistēmas izveidošanā, efektīvas operatīvās darbības nodrošināšanā.

Saņemts Rīgas rajona padomes atzinums par rajona plānojuma nosacījumu

ievērošanu Katras sadaļas beigās Paskaidrojuma rakstā iekļautas Rīgas rajona

plānojums līdz 2003. gadam ar grozījumiem prasības un nosacījumi. Pašreiz tiek

izstrādāti grozījumi Rīgas rajona plānojumā.

4.3. attēls. Rīgas rajons



22

Rīgas rajona intereses un teritorijas plānojuma nosacījumi, kas tiek ievērtēti Allažu pagasta teritorijas plānojumā, doti nodaļu un sadaļu beigās pelēka fona

laukumos.

4.4. KAIMIŅU PAŠVALDĪBAS

Problēmām nav administratīvu robežu, tāpēc ļoti svarīgs ilgtspējības

priekšnoteikums ir pašvaldību sadarbība. Sekmīgas sadarbības pamatā ir kopīgas

intereses un mērķi, spēja vadīt un koordinēt procesu politiskā un izpildlīmenī.

Pagasts robežojas ar:

Siguldas novadu,

Ropažu novadu,

Inčukalna pagastu,

Mālpils pagastu.

Svarīgākie kopīgo interešu jautājumi, kas atspoguļoti teritorijas plānojumā:

Lielās Juglas upes baseina apsaimniekošana;

Gaujas upes baseina apsaimniekošana;

sabiedriskais transports;

rekreācijas vietas Allažu pagastā;

kopīgu tūrisma maršrutu izstrāde;

dabas daudzveidības saglabāšana;

meliorācijas sistēmu noteces;

nostādņu saskaņošana transporta koridoru attīstības jautājumos;

projektu saskaņošana robežai piegulošajos īpašumos.

Kopējo interešu loks turpmākās sadarbības gaitā var tikt precizēts un

paplašināts.

Allažu pagasts un tā apkārtējās pašvaldības savā darbībā un attīstībā ir cieši

saistītas. Lai risinātu reģionāla mēroga problēmas un īstenotu projektus, kas skar

vairāku pašvaldību intereses, nepieciešama vienošanās par kopējām politiskām

nostādnēm un resursu ieguldījumu.

Kaimiņu pašvaldību intereses saskaņotas – saņemti atzinumi no kaimiņu pašvaldībām.



23

4.5. SAISTĪBA AR TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS PROJEKTIEM

Teritorijas plānojumā ņemti vērā esošie un perspektīvie starptautiskie

projekti, nacionālie attīstības projekti un nozaru programmas Latvijā, kā arī

projekti Rīgas reģionā un Rīgas rajonā un kaimiņu pašvaldībās:

Rīgas attīstības plāns 1995. - 2005.;

Rīgas rajona plānojums līdz 2003. gadam ar grozījumiem, 2001.;

Rīgas rajona tūrisma piedāvājuma tirgus izpēte un priekšlikumi tā

aktivizēšanai, 1998.;

Rīgas rajona tūrisma attīstības stratēģija, mārketinga plāns;

Rīgas rajona transporta stratēģija;

Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas)plānojums 2005.-

2025.;

Rīgas reģiona attīstības programma 2005.- 2011.;

Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns. Daugavas projekts un

VARAM. 2002.;

VIA BALTICA telpiskās attīstības zona, 2000.;

Baltijas palete;

Baltijas palete II un c.;

Destination Riga

Kaimiņu pašvaldību teritorijas attīstības dokumenti un citi.

Programmas izstrādē izmantotas publikācijas laikrakstā “Dienas Bizness”,

“Rīgas apriņķa avīze”, pagasta, iestāžu un uzņēmumu mājas lapu informācija

internetā.



24

5. ATTĪSTĪBAS MĒRĶI UN VIRZIENI

5.1. SVID ANALĪZE

Allažu pagasta izaugsme būs atkarīga no tā, kā pašvaldība izmantos savas

priekšrocības un attīstības iespējas. Priekšrocību izmantošana un vājo vietu

novēršana ir atkarīga gan no ārējiem, gan iekšējiem faktoriem.

ALLAŽU PAGASTA STIPRĀS PUSES

Ikgadējs pašvaldības pamatbudžeta pieaugums, augsts iedzīvotāju nodokļu īpatsvars uz vienu iedzīvotāju

Bagāti dabas resursi – meži, purvi, pļavas, dolomīta krājumi, ūdeņi Aktīvi un uzņēmīgi cilvēki Ekoloģiski tīra vide Pieredze projektu izstrādē un realizācijā Rīgas un Siguldas tuvums Pašvaldības spēja nodrošināt iedzīvotājiem sociālo pabalstu un aprūpes

iespējas Attīstīts ceļu tīkls Individuālās būvniecības aktivizēšanās Pašvaldības atbalsts bērniem Uzņēmēju aktivitāte Iespēja darboties dažādos pašdarbības kolektīvos Kultūrvēsturiskais mantojums Starptautiskā sadarbība

ALLAŽU PAGASTA VĀJĀS VIETAS

Medicīniskie pakalpojumi Apkure daudzdzīvokļu mājās Finansu līdzekļu nepietiekamība Nepabeigtā un pamestā apbūve Cūkkopības kompleksa “Krastmalas” riska faktors Ceļu tehniskais stāvoklis Kārtības uzturēšana Melnā seguma ceļu nelielais īpatsvars Negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums Neskaidra dārzkopību teritoriju attīstība Brīva dzīvojamā fonda trūkums



25

ALLAŽU PAGASTA IESPĒJAS

Sekmēt uzņēmējdarbības attīstību – lauksaimniecību, lauksaimniecības produktu pārstrādi, tūrismu, kokapstrādi Popularizēt Allažu pagastu kā pievilcīgu dzīves vietu Dabas resursu izmantošana pagasta attīstības veicināšanā Izstrādāt projektus investīciju piesaistei Attīstīt dabas, vēstures un sakrālo tūrismu Sakārtot degradētās teritorijas Attīstīt iekšējo ceļu tīklu un tiltu būvniecību, kā arī veloceliņu iekārtošanu Izveidot aktīvās atpūtas un bērnu rotaļu laukumus apdzīvotās vietās Kontrolēt dabas resursu racionālu izmantošanu Sadarboties ar nevalstiskām un reliģiskām organizācijām Veicināt neizmantoto ražošanas ēku apsaimniekošanu vai nojaukšanu Izmantot bijušās padomju armijas objektus

ALLAŽU PAGASTA DRAUDI

Nenoteikta valsts politika (administratīvi teritoriālā reforma; medicīnas,

policijas attīstība) Ceļu kvalitātes pasliktināšanās Jaunu funkciju deleģēšana pašvaldībām bez finansējuma nodrošināšanas Kaimiņu pašvaldības (atkritumi, karjeri) Lauksaimniecības zemju aizaugšana un meliorācijas infrastruktūras

degradēšanās Nespēja racionāli izmantot dabas resursu potenciālu Kvalitatīvu sakaru trūkums Kultūrvēsturisko vērtību bojāeja līdzekļu trūkuma dēļ Pašvaldības dzīvojama fonda trūkums Vides kvalitātes pasliktināšanās



26

5.2. ALLAŽU PAGASTA NĀKOTNES VĪZIJA

Allažu pagasta vīzija ir pašvaldības nākotnes tēls, ko varētu sasniegt

balstoties uz priekšrocībām un izmantojot attīstības iespējas, novēršot iespējamos

draudus un atrisinot problēmas.

ALLAŽU PAGASTS IR SOCIĀLI UN EKONOMISKI AKTĪVA TERITORIJA AR

DAUDZVEIDĪGU DABAS VIDI UN SAKOPTU KULTŪRVĒSTURISKO MANTOJUMU, AR

INTERESANTĀM UN SAVDABĪGĀM ATPŪTAS IESPĒJĀM.

PAGASTĀ SAGLABĀTA EKOLOĢISKI TĪRA LAUKU VIDE UN BABĀTI DABAS RESURSI.

SAKĀRTOTS ALLAŽU PAGASTA CENTRS.

PAŠVALDĪBAS ATTĪSTĪBĀ NOZĪMĪGA LOMA IR LAUKSAIMNIECĪBAI, TŪRISMAM UN

KOKAPSTRĀDEI.

SAKĀRTOTA PAGASTA ŪDENS UN KANALIZĀCIJAS SAIMNIECĪBA.

IEDZĪVOTĀJIEM NODROŠINĀTAS MŪSDIENĪGAS KOMUNIKĀCIJAS IESPĒJAS UN ĒRTS

SABIDRISKAIS TRANSPORTS.

BĒRNIEM UN JAUNIEŠIEM NODROŠINĀTA IESPĒJA PAŠVALDĪBAS TERITORIJĀ

APMEKLĒT PIIRMSKOLAS UN SĀKUMSKOLAS MĀCĪBU IESTĀDES.

KULTŪRAS NAMA DAUDZVEIDĪGIE PASĀKUMI PIESAISTA DAŽĀDA VECUMA UN

INTEREŠU IEDZĪVOTĀJUS. PAŠVALDĪBĀ NORIS AKTĪVA SPORTA DZĪVE.

IEDZĪVOTĀJIEM PIEEJAMA KVALITATĪVA UN SAVLAICĪGA MEDICĪNISKĀ UN

SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA.

IEDZĪVOTĀJI IR IEINTERESĒTI UN ATBILDĪGI PAR DZĪVES VIDES KVALITĀTES

PAAUGSTINĀŠANU.

AKTĪVA IR SADARBĪBA AR KAIMIŅU PAŠVALDĪBĀM UN PARTNERIEM EIROPĀ.

CILVĒKI JŪTAS DROŠI UN AIZSARGĀTI.

5.3. ATTĪSTĪBAS MĒRĶI UN PRIORITĀTES

Pašvaldības tālākai attīstībai būtu jābalstās uz tās priekšrocībām: veiksmīgo

ģeogrāfisko izvietojumu, bagātajiem dabas resursiem, kā arī uz aktīviem, savas

pašvaldības attīstībā ieinteresētiem iedzīvotājiem.

Allažu pagasta attīstības stratēģijā ir izvirzīti mērķis un uzdevumi, kuru

īstenošana dotu iespēju kļūt par attīstīties spējīgu pašvaldību, kas efektīvi pilda

savas funkcijas.



27

5.3.1. Mērķis

Izmantojot vietējos intelektuālos, materiālos, finansiālos, dabas resursus ar

dažādu fondu un cita veida ārējo palīdzību virzīt Allažu pagasta attīstību uz

latvisku, videi draudzīgu un pilnībā sakārtotu sociāli ekonomisko, sociālo, kultūras

dzīvi, nostiprinot novada un tā iedzīvotāju pašattīstības iespējas, radot optimālus

dzīves, darba, mācību un atpūtas apstākļus visā teritorijā.

5.1. attēls. Pagasta padomes ēka

5.3.2. Uzdevumi

Kvalitatīvi veikt visas pašvaldībām noteiktās autonomās un brīvprātīgi

uzņemtās funkcijas, savā darbībā ieviešot ISO 2000 un citus kvalitatīvas vadības

un pakalpojumu sniegšanas standartus.

Veidot Latvijai tipisku apdzīvotību ar 5 vietējiem attīstības centriem, katru ar

savu specifisko uzņēmējdarbību, pārējo teritoriju saglabāt ar viensētu apbūvi.

Iedzīvotāju skaitu tuvināt 8000.

Organizēt un veikt novada teritorijas, tās infrastruktūras objektu un, novadā

darbojošos, uzņēmumu sakārtošanu, saudzējot apkārtējo vidi un dabas objektus,

šādi pielāgojot vidi ievērojamam iedzīvotāju skaita pieaugumam; pieslēgt

jaunizveidotos objektus jaunajām attīrīšanas iekārtām. Rekonstruēt un paplašināt

ūdensapgādes sistēmu.

Pilnībā izmantot izglītības kvalitātes nodrošināšanas iespējas Allažu pagasta

padomes pakļautībā esošajās iestādēs: pirmskolas bērnu attīstības centrā “Cālēns”,

pirmskolas iestādē, pamatskolā, bērnu un ģimenes atbalsta centrā “Austrumi”,

mūžizglītību nodrošināt Allažu attīstības biedrībā. Turpināt maksāt vismaz 10%



28

piemaksu pagastā strādājošiem pedagogiem un izglītības administratoriem.

Vidusskolas, profesionālo un augstāko izglītību ir iespējams iegūt 10 – 40 km

attālumā no novada centra Siguldā, Mālpilī, Ropažos un Rīgā – sabiedriskais

transports nodrošina nokļūšanu uz mācību iestādēm. Turpināt sadarbību ar

Vegårshei pašvaldību Allažu jauniešu apmācībai Ris∅jas tautas augstskolā.

Nodrošināt kvalitatīvu, vispusīgu un dažādu sociālo palīdzību un aprūpi

pagasta iedzīvotājiem, pilnveidojot sociālo dienestu, kura pakļautībā darbojas

Dienas centrs – sociālā māja “Gaismiņas”, projekts “Misija”, sociālais dzīvoklis,

mājas aprūpes mobilā vienība un citas pabalstu formas. Veicināt sadarbību ar

SSAC “Allaži”.

Atbalstīt un stiprināt kultūras un sporta aktivitātes, sakārtojot tautas namu,

pilnveidot baznīcu kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, apvienojot baznīcas

un koncertzāles funkcijas. Attīstīt sporta centra darbību uz jaunceļamās skolas

sporta zāles pamata.

Nodrošināt novada būvvaldi, pagasttiesu un dzimtsarakstu nodaļu viņu

uzdevumu pildīšanā. Nodrošināt ātrgaitas Internet tīkla uzturēšanu un

pilnveidošanu novada teritorijā. Turpināt e-pārvaldes, elektriskā paraksta ieviešanu

un pabeigt pagasta mājās lapas rekonstrukciju. Pilnveidot “Allažu Ziņu” izdošanu.

Pilnveidot tūrisma infrastruktūru, saudzējot “Natura 2000” teritorijas.

Uz saudzējamo teritoriju bāzes attīstīt iedzīvotāju vides izglītību un veicināt

teritoriju izmantošanu izglītojošiem un pētnieciskiem mērķiem.

Atbalstīt videi draudzīgu, modernu un novadam tipisku uzņēmējdarbību, kas

ietver lauksaimniecību, kokapstrādi, tūrisma servisa objektu izbūvi, sakaru tīkla

pilnveidošanu, sociālo pakalpojumu attīstību.

Atbalstīt visas sabiedriskās organizācijas, kas jau darbojas novada

iedzīvotāju labā – “Allažu attīstības biedrību”, KKS “Allažu saime”, pensionāru

kopu, dāmu klubu, deju kolektīvus, tradīciju ansambli, jaukto kori un sporta

kolektīvus, kā arī veicināt iedzīvotāju mūžizglītību. Atbalstīt valsts mēroga

sabiedriskās, korporatīvās organizācijas, kuru pārvaldē aktīvi darbojas Allažu

iedzīvotāji.



29

5.1. tabula

PAGASTU VISPĀRĒJĀS ATTĪSTĪBAS RANGI 1998. LĪDZ 2002. GADOS

Pašvaldība 1998 1999 2000 2001 2002 Allažu pagasts 197 64 80 64 69 Daugmales pagasts 102 20 26 22 31 Krimuldas pagasts 113 30 27 26 23 Ķekavas pagasts 11 5 5 3 3 Mālpils pagasts 100 22 21 18 32 Olaines pagasts 40 17 16 15 13 Ropažu pagasts 76 21 18 17 17 Salas pagasts 53 14 37 24 15 Sējas pagasts 64 37 40 32 36

Pagasta izaugsmi raksturo pašvaldību rangu tabula. Padomes mērķis ir

turpināt sadarbību ar kaimiņu pašvaldībām un pastāvīgajiem partneriem Eiropā,

kā novadam, iedzīvotāju vajadzību un interešu piepildīšanai.



30

6. TERITORIJAS VISPĀRĒJS RAKSTROJUMS

6.1. VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

Allažu pagasts atrodas Vidzemē, Rīgas rajona rietumu daļā.

Pagasts robežojas ar:

Siguldas novadu,

Ropažu novadu,

Inčukalna pagastu,

Mālpils pagastu.

Pagasta administratīvais centrs ir Allaži. Nozīmīgākās apdzīvotās vietas –

Allaži, Allažmuiža, Stīveri un Plānupe.

Pagastā dzīvo (uz 01.03.2006.) 2006 iedzīvotāji: Allažu centrā - 750,

Allažmuižā - 210, Stīveros 300. Iedzīvotāju blīvums ir 12,78 cilv./km2.

Pagasts ir ar augstu latvisko mentalitāti, ievērojamu kuktūrvēsturisko

pagātni, nozīmīgiem tās pieminekļiem un skaistu, resursiem bagātu, dabu.

Allažu pagasta platība – 15643ha (5,2% no Rīgas rajona un 0,24% Latvijas

teritorijas):

Meži - 9764 ha (62%) Purvi - 729 ha (5%) Ūdeņi - 144 ha (1%) Aizsargājamās teritorijas - 440 ha (3%) Lauksaimniecības zeme - 3970 ha (25%) Platība infrastruktūrai - 525 ha (3%)

Teritorijai raksturīga augsta mežainība un neliels lauksaimniecībā

izmantojamo zemju īpatsvars.

Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļi Garkalne – Alauksts, Inčukalns – Ikšķile,

2. šķiras autoceļi Sigulda – Allažmuiža, Klintis – Celmi, Mazie Kangari, Inčukalns –

Kalējbūņas. Gar pagasta Z robežu iet dzelzceļa līnija Rīga - Lugaži.

Caur pagasta teritoriju tek Lielās Juglas pieteka Tumšupe ar pietekām

Arupīte un Krievupe. Pie Allažiem sākas Dūņupe, teritorijā plūst Gaujas pietekas

Lorupe un Egļupe ar pieteku Barģupi. Allažu teritorijā atrodas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas

teritorijas Natura 2000 - dabas liegumi “Mazie Kangari” un “Mežmuižas

(Kaļķugravas) avoti”, dabas piemineklis “Ezernieku karsta kritenes” un Silzemnieku



31

mikroliegums, kā arī Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi, unikāli dabas

veidojumi - Sauleskalni, Allažu muižas parks, Černausku akmens, dižkoki.

Pagastā atrodas nozīmīgi derīgo izrakteņu - dolomīta, grants, kūdras un saldūdens

kaļķiežu - krājumi.

6.1. attēls. Allažu pagasts

6.2. TERITORIJAS VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA

Allaži ir sena apdzīvota vieta. Allažu nosaukums cēlies no lībiešu vārda

„allasille”, kas nozīmē „lejup no augšienes”, t. i. „nokalne”. Novada senās

apdzīvotības liecinieki - arheoloģijas pieminekļi liecina, ka te 11. – 13. gs. dzīvojuši



32

Gaujas lībieši. Vecākie senkapi atrodas pie Allažu kapsētas, plašāk pazīstamie ir

Saknīšu – Atvasīšu un Kapurgu uzkalniņkapi. Saknīšu – Atvasīšu lībiešu

uzkalniņkapi ir vieni no pirmajiem literatūrā minētajiem republikas arheoloģijas

pieminekļiem. Kapurgu senkapi, kas, iespējams, senāk bijis plašs kapulauks, bet,

ierīkojot tīrumus, daļa nopostīta un tagad 50 – 100 m lielā laukumā saglabājušies

25 lībiešu 11. – 12. gs. apbedījumi. Ir arī ziņas par atradumiem: akmens cirvi un

senām rotām pie „Sostēm”, par kapenēm starp „Grunduļiem” un „Celmiem”, pie

„Mūkņām” un „Purpelēm”, par svētozola vietu pie „Lejas Lapaiņiem”.

Allažos dzīvojošo lībiešu pārvaldes centrs atradās Satezeles pilskalnā. 12. gs.

beigās Latvijā parādījās vācu tirgotāji un garīdznieki. Gaujas lībieši bija pirmie,

kurus vācu krustneši pakļāva savai kristīgai ticībai. Tas notika ap 1206. gadu.

Lībiešu zemes sadalīja ordenis un bīskaps. Allažu novads nonāca Livonijas ordeņa

īpašumā. 1561. gadā Livonija tika sakauta karā ar Krieviju, un tās zemes sadalītas

Dānijai, Zviedrijai un Polijai. Visa Vidzeme nonāca Polijas varā, taču Polijas

valdīšanas laiks nebija ilgs – 1600. gadā sākās zviedru – poļu karš, kas beidzās

1629. gadā ar Altmarkas pamiera līgumu, pēc kura Zviedrija ieguva Vidzemi.

Zviedru valdība sāka aktīvi saimniekot. 1638. gadā Vidzemē veica arklu revīziju –

mērīja un novērtēja zemi. Arklu revīzijas dokumentos minētas Allažu „Černauskas”,

„Sostes”, „Brankas”, „Pullēni”, „Kūkiņas”, „Stīverkrogs” un citas mājas.

1700. gadā sākās Ziemeļu karš, kura galvenās pretinieces bija Zviedrija un

Krievija ar tās sabiedrotajiem. Kara sākumā Vidzemē ienāca krievu karaspēks

Šeremetjeva vadībā un nodarīja pamatīgus postījumus. 1710. gadā plosījās Lielais

mēris, kas bija vēl postošāks nekā karš. Sevišķi smagi tas skāra Rietumvidzemi – te

nomira 85 – 94% iedzīvotāju, bet Allažu un Pullēnu muižās – 89,3%. Līdz ar to

lībieši Vidzemē gandrīz izzuda, jo šajos novados ienāca un uz dzīvi apmetās latvieši.

Ziemeļu karš beidzās 1721. gadā, un, saskaņā ar līguma noteikumiem, Vidzeme

nonāca Krievijas varā.

18. – 19. gs. Allaži bija nozīmīgs dzimtniecisko manufaktūru centrs Vidzemē.

1760. gadā kāds Pēterburgas tirgotājs Allažos atvēris ādas apstrādes manufaktūru.

Allažos ir darbojusies lielākā stikla fabrika Vidzemes guberņā. No 1811. līdz 1830.

gadam Allažu muižā darbojās cukura manufaktūra, kurā pārstrādāja ievesto niedru

jēlcukuru. Vēlāk tās vietā ierīkoja brūzi, kurā ražoja „Ķimeli”. „Ķimeli” eksportēja uz

ārzemēm, un tas ienesa lielu peļņu. Turpat tika spiesta ķimeņu eļļa. Brūzis beidza

darboties 1905. gadā.

Allažu pagasta teritorijā laika gaitā bija izveidojušās vairākas muižas:

Pullēnu, Plānupes, Šķiliņu, Allažu muiža. Pēdējie Allažu muižas īpašnieki bija



33

baroni Blankenhāgeni. 1905. gada revolucionāro notikumu laikā Allažu muiža tika

nodedzināta. No muižas komplekss saglabājusies muižas ūdensdzirnavu ēka (celta

1801. g.) un muižas parks (6 ha) ar 17 introducēto koku un krūmu sugām.

Allažu pagasts cieta 1. pasaules kara laikā, jo cauri pagasta teritorijai 4 km

garumā gāja frontes līnija. Kara postījumi sasniedza 79%, pilnīgi tika sagrauta

muižas pils.

Latvijas brīvvalsts laikā Allaži strauji attīstījās. Līdztekus 96

vecsaimniecībām ar 4762 ha zemes uz muižu zemes izveidojās jaunsaimniecības.

Allažu muižu sadalīja 164 jaunsaimniecībās ar kopplatību 3468 ha. Plānupes

muižu sadalīja 19 saimniecībās ar kopējo platību 453 ha, Allažu mācītāja muižā

izveidoja 23 saimniecības ar kopējo platību 421 ha. 1927. gadā Allažu pagastā bija

1360 iedzīvotāju. Pagasta īpašumā bija „Mucenieku” mājas, pagasta nams, 2

skolas, nespējnieku patversme, Mežmuiža. Pagasta teritorijā darbojās kaļķu ceplis,

ķieģeļu ceplis, šūnakmens lauztuves. Pagasta iedzīvotāji par saviem līdzekļiem

uzcēla skolu, 1926. gadā pēc arhitekta P. Kundziņa projekta uzcelta baznīca, kura

ir arhitektūras piemineklis. Pagastā darbojās dažādas organizācijas:

Lauksaimniecības biedrība, Piensaimnieku sabiedrība, Jaunatnes savienība,

Lopkopības pārraudzības biedrība, saviesīgā biedrība, kurai piederēja bibliotēka ar

970 sējumiem. u. c. 1935. gadā Allažu pagasta platība bija 15065 ha.

Allažu pagastā bija daudz turīgu saimnieku, bet pagasta plaukstošo dzīvi

pārtrauca komunistu nākšana pie varas un karš, un ar to saistītā pagasta

iedzīvotāju izvešana un emigrācija.1945. gadā pagastā izveidoja Allažu un

Mucenieku ciemu, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. g. Mucenieku ciemu

pievienoja Allažu ciemam. (Latvijas pagasti. Enciklopēdija.2001.1. d.37. lpp.) 1948. –

1949. gadā Allažos dibināja kolhozus. Sākotnēji pagasta teritorijā tika izveidoti 5

kolhozi. Laika gaitā tie apvienojās, un 1973. gadā pēc pēdējās apvienošanās Allažos

izveidojās viens kolhozs – „Allaži”. 1980. gadā kolhoza teritorija bija 5854 ha, no tās

lauksaimniecībā izmantojamā zeme bija 3479 ha. Kolhozs specializējās piena un

gaļas ražošanā. 70. gados sāka veidoties citas nozares: dārzkopība, zivkopība un

palīgražošana, kas bija saistīta ar rūpnīcām „Straume” un VEF. Kolhozā strādāja ap

1000 cilvēku. 1979. gadā tika izveidots kokapstrādes uzņēmums „Agrokoks”, kas

ražoja koka būvkonstrukcijas, sagatavoja kokmateriālus. 1980. gadā uzcēla jaunu

siltumrūpnīcu „Grunduļos” puķu un dārzeņu audzēšanai.

1947. gadā tika ierīkots speciālā režīma un psihiski slimo cilvēku pansionāts

bijušajā skolas ēkā un nedaudz vēlāk pārcelts „Stīverkrogā”.



34

70. – 80. gados Allažos tika apbūvēts kolhoza centrs. Tika uzcelta kolhoza

kantora ēka, sadzīves pakalpojumu ēka, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. 1986.

gadā sāka darboties bērnudārzs. 90. gados kolhozu sistēma sabruka, sāka veidoties

zemnieku un piemājas saimniecības, sāka veidot privātos uzņēmumus.

“Administratīvi teritoriālo reformu pārkārtojumu laikā tag. Allažu pagastam

pievienota neliela daļa bij.Siguldas un Sidgundas pag. teritorijas, bet neliela pag.

daļa nonākusi tag. Inčukalna un Mālpils pagastā. 1990. g. atjaunots Allažu

pagasts.” (Latvijas pagasti. Enciklopēdija.2001.1. d.37. lpp.)

6.3. TERITORIJAS VĒRTĪBAS

Allažu pagasts ir sociāli un ekonomiski aktīva teritorija, tā ir pašvaldība ar lielu

attīstības potenciālu un iespējām.

Pagasta tālākai attīstībai jābalstās uz pagasta priekšrocībām un vērtībām:

izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis;

attīstīta transporta infrastruktūra:

-ātra nokļūšana Rīgā,

-attīstīts ceļu tīkls pagastā,

-valsts galvenie autoceļi;

ainaviski ļoti bagātas teritorijas ar izteiktu reljefu, ar mežaudzēm,

līkumotām upju lejām;

bagātais dabas un kultūrvēsturiskais mantojums;

mežu un purvu resursi;

derīgo izrakteņu resursi;

meliorētas lauksaimniecības zemju teritorijas;

rekreācijas teritorijas.

Pieaugot iedzīvotāju materiālajam nodrošinājumam, svarīga nozīme ir dzīves

vietas izvēlei. Prioritāte tiek dota vietām ar ērtu piekļūšanu darba vietai, ar ērti

pieejamiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, ar labām atpūtas iespējām. Pareiza

pašvaldības politika – informācija par potenciālajiem apbūves gabaliem, ceļu

stāvokļa uzlabošana, teritorijas reklamēšana- rada labvēlīgus apstākļus cilvēku

piesaistē.



35

7. TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀ IZMATOŠANA

7.1. FIZIOĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS

Allažu pagasts atrodas divu klimatisko rajonu teritorijās. Nedaudz vairāk

par pusi ietekmē Vidzemes Centrālās augstienes rietumu daļas klimatiskās

īpatnības. Pagasta rietumu daļā pakāpeniski pastiprinās piejūras klimata ietekme.

Kaut arī pagasta nelielās teritorijas dēļ krasa atšķirība klimatiskajos

apstākļos nav novērojama, saimniecisko darbību būtiski ietekmē atšķirības

mikroklimatā sakarā ar vietu reljefā, ekspozīciju pret debess pusēm, mežu

izvietojums, upju un avotu tuvums. Augu valsts attīstības sezonālās attīstības gaita

mēdz atšķirties pat par 7 līdz 10 dienām. Tas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu,

būvniecību, rekreāciju, tūrismu.

Klimats ir mēreni silts un mitrs. Vasaras relatīvi vēsas, mākoņainas (vairāk

nekā 40% dienu gadā), ziemas ir samērā siltas ar biežiem atkušņiem (līdz 10

dienām mēnesī). Gada vidējā temperatūra 5,60C, janvāra vidējā temperatūra –

4,90C, jūlijā 16,90C. Vidējais nokrišņu daudzums 550 – 650 mm gadā.

Allažu pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes dabas rajona Viduslatvijas

nolaidenuma dabas apvidū, kas rietumu daļā pakāpeniski pāriet Ropažu

līdzenumā. Robežu starp šiem dabas apvidiem pagasta teritorijā uzskatāmi iezīmē

Silciema pieledāja sprostezera stāvkrasts, kas atsedzas kā stāva nogāze 4 kilometru

garumā no Sauleskalniem līdz Kaļķugravai. Tālāk tas turpinās dienvidu virzienā un

ir saskatāms kā lēzens pacēlums.

Pamatiežos dominē dažādu svītu augšdevona nogulumi, kas ir tuvu zemes

virspusei un pat atsedzas virspusē, piemēram, Silciema sprostezera senkrastā

Kaļķugravā, Tumšupes ielejā, vietām tīrumos. Tie ir dolomīti, dolomītmerģelis,

māls. Salaspils svītā ir ģipšakmens iegulas. Vietām atrodami smilšakmeņi.

Subkvartārā virsma Allažu pagasta teritorijā ir vidēji ap 60 m virs jūras

līmeņa, no 80 līdz 40 m. Tā pakāpeniski pazeminās virzienā no austrumiem uz

rietumiem. Kvartāra sega ļoti plāna, tās biezums ir no 0 līdz 10 m, atsevišķās vietās

līdz 18 m. Sastāvā galvenokārt akmeņaina morēnas mālsmilts un smilšmāls, kā arī

ledāja kušanas ūdeņu nogulumi. Teritorijas rietumu daļā pārsvarā eolie nogulumi,

bet pēcleduslaikmetā visā pagastā nelielās platībās nogulsnējusies kūdra.



36

Reljefs paugurains, augstākais punkts ir pagasta ziemeļrietumu daļā

Sauleskalnos – 113,8 m vjl. Silciema sprostezera ledāja kušanas ūdeņu izveidotajā

līdzenumā smilšainie un putekļainie nogulumi vietām ir vēja pārpūsti un izveido

iekšzemes kāpu paugurus.

Reljefu saposmo upju ielejas, kas pagasta rietumu daļā orientētas ziemeļu –

dienvidu virzienā, bet austrumu daļā tek no austrumiem uz rietumiem. Tumšupes

un Krievupes senielejas ir iegrauzušās pamatiežos, bet upju ģeoloģiskās darbības

rezultātā ir piepildījušās ar aluviāliem nogulumiem, sanesām. Tumšupes un tās

pietekas Ķibītes lielākā daļa ir meliorēta, iztaisnota. No „Aņķu” mājām sākas

Tumšupes dabiskais teces posms ar daudzām meandrām un dabiskajām pļavām

krastos. Neliels nepārrakts posms atrodas arī augštecē starp Brankām un

Mūkiņiem. Neraugoties uz upes iztaisnošanu, visplašākais dabiskais senielejas

posms ir saglabājies pretī Allažu centram. Šīs senielejas joslā ir bijusi ledāja mala.

Dūņupes ieleja ir šaura, vietām ar stāvām krasta nogāzēm. To veidojuši ledāja

kušanas ūdeņi, izgraužoties cauri jaunākajai morēnu grēdai pagasta austrumu

daļā. Krievupe izlīkumo cauri pagasta rietumu daļā esošajam mežu masīvam,

savācot ūdeņus mežos no daudziem strautiņiem. Tā ir saglabājusi dabisko gultni.

7.2. AUGSNE

Augsnes, tās segas daudzveidība un ar to saistītie dabas apstākļu komplekss

ietekmē vietas noderīgumu lauksaimniecībai.

Allažu pagastā raksturīgas velēnu podzolētas, podzolētās glejotās un gleja

augsnes ar mālsmilts un viegla smilšmāla mehānisko sastāvu. Aramzeme lielākoties

drenēta, 7% aramzemes raksturīga akmeņainība.

Tīrumos velēnu podzolaugsnes. Upju ielejās un reljefa zemākās vietās ir

pļavas uz pārpurvotām minerālaugsnēm un purva augsnēm. Mežos vidēji un stipri

podzolētās augsnes, uz smilts cilmiežiem- tipiskās podzolaugsnes, reljefa zemākās

vietās purva un purvainās augsnes.

Viduslatvijas nolaidenuma smilšainajos līdzenumos, kā arī glaciotektoniskā

reljefa augstākajās vietās, ir erodētās podzolaugsnes, ko Kangaru grēdās un

pieguļošajos smilšainajos pacēlumos nomaina tipiskās podzolaugsnes. (Enciklopēdija

Latvijas daba, 6. sēj. 71. lpp.1994. g.)

Tīrumu kvalitātes novērtējums – 42 balles, lauksaimniecībā izmantojamai

zemei – 38 balles. Korekcijas koeficients novietojumam- 1,3; LIZ kadastrālais

novērtējums 176 Ls/ha.



37

7.3. MELIORĀCIJA

Pēc Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Zemes un ūdens resursu

daļas datiem, Allažu pagasta teritorijā ir 2996 ha meliorētas lauksaimniecībā

izmantojamās zemes, tai skaitā 2851ha nosusinātas ar drenāžu un 145 ha

nosusinātas ar vaļējiem grāvjiem. Pagasta teritorijā ir 39,9km valsts meliorācijas

sistēmu (novadgrāvju).

Problemātiska meliorāciju sistēmu kopšana ir dārzkopības sabiedrību

teritorijā.

Daugavas upes apsaimniekošanas plāna pasākumu plānā Lielās Juglas

baseinam, lai saglabātu un atjaunotu ekosistēmu un to dabiskās struktūras

daudzveidību - saglabāt upju straujteču posmus- paredz izvērtēt iztaisnoto upju

posmu atjaunošanas nepieciešamību un iespējas.

► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojumi Meliorēto lauksaimniecības zemju teritorijās zemes gabalus galvenokārt saglabāt

lauksaimnieciskai izmantošanai. Aizsargjoslas meliorācijas tīkliem un objektiem parādīt izstrādājot detālplānojumus.

Zemes transformēšana meliorācijas sistēmu platībās ir iespējama tikai pēc meliorācijas rekonstrukcijas plāna izstrādes un īstenošanas visai projekta (detālplānojumā noteiktai) teritorijai kopumā.

Meliorācijas sistēmu pārkārtošanas projektus sagatavo detālplānojuma projekta ietvaros. Zemju īpašnieki veic īpašumā esošo meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un atbild par bojājumiem koplietošanas un valsts meliorācijas sistēmā. Valsts ūdensnoteku un novadgrāvju gultņu atjaunošanu līdz projektētajiem parametriem (renovācija), kas nepieciešama esošo nosusināšanas sistēmu ūdeņu uzturēšanai un novadīšanai, veic par valsts līdzekļiem, projektus saskaņojot būvvaldē. Zemes īpašnieks ir tiesīgs veikt hidromelioratīvo būvniecību savā īpašumā saskaņā ar normatīviem aktiem (MKN 382 08.07.2003.)

7.4. DERĪGIE IZRAKTEŅI

Pēc Ministru kabineta 2005. gada 21. jūnija noteikumiem Nr.449, derīgo

izrakteņu krājumu izpētei, ieguvei un uzskaitei tiek piemērota derīgo izrakteņu

krājumu klasifikācija, kas nosaka vienotas prasības to iedalīšanai kategorijās

atbilstoši ģeoloģiskās izpētes detalitātei:

A kategorijas jeb izpētītos krājumos;

N kategorijas jeb novērtētos krājumos;

P kategorijas jeb prognozētos krājumos.



38

Vienā atradnē iespējami kā A, tā N kategorijas krājumi, bet teritorijas ar

prognozētajiem krājumiem sauc par prognozēto krājumu laukumiem (laukiem).

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datu bāzē

“Būvmateriālu izejvielu atradnes” atrodamas ziņas par diviem ģipšakmens

prognozēto krājumu laukumiem, no kuriem viens tikai daļēji izvietots pagasta

teritorijā, vienu dolomīta atradni, 7 smilts un smilts-grants atradnēm, diviem smilts

prognozēto krājumu laukumiem un 4 saldūdens kaļķiežu atradnēm, bet datu bāzē

“Kūdra” informācija par 19 kūdras atradnēm vai to daļām, kas izvietotas Allažu

pagasta teritorijā.

7.4.1. Ģipšakmens

Ģipšakmens ir viens no vērtīgākajiem Latvijā iegūstamajiem derīgajiem

izrakteņiem. Allažu pagasta teritorijā nokonturēti divi ģipšakmens prognozēto

krājumu laukumi.

Allažu – Strautkalnu prognozēto krājumu laukums nokonturēts 1965. gadā,

veicot plašus ģipšakmens meklēšanas darbus vairākos Latvijas rajonos, tajā skaitā

arī Rīgas rajonā. Savukārt Jūdažu prognozēto krājumu laukums nokonturēts

1993. gadā, veicot ģipšakmens meklēšanas darbus Rīgas rajonā. Jāatzīmē gan, ka

no Jūdažu laukuma tikai apmēram 1/5 daļa izvietota Allažu pagastā, lielākā

laukuma daļa atrodas Inčukalna pagastā un Siguldas novadā. To raksturojums

dots 7.1. tabulā. Ģipšakmens neveido viendabīgu slāni, bet mijas ar māla, dolomīta

vai domerīta (dolomītmerģeļa) starpkārtām. Kopējā ģipsi saturošā slāņkopa vietām

sasniedz pat 20 m, bet tīrā ģipšakmens slānīši tajā var būt visdažādākā biezuma –

no dažiem centimetriem līdz pusotram metram. Tīro ģipšakmens slāni veido divi

ģipšakmens paveidi – šķiedru ģipsis un kārtainais ģipsis. Ģipšakmeni izmanto kā

apdedzinātā, tā neapdedzinātā veidā. Neapdedzinātu maltu ģipšakmeni lieto kā

piedevu cementa ražošanā, bet ģipšakmeni samaļot un karsējot 120 - 140 oC

temperatūrā, iegūst būvģipsi. To tālāk izmanto kā saistvielu dažādu ģipša

izstrādājumu ražošanā. Ar pašreizējo tehnoloģiju ir ekonomiski izdevīgi izmantot

slāņus ar ģipša dihidrāta (CaSO4x 2H2O) saturu ne zemāku par 70 %.

Pagasta teritorijā nokonturēto prognozēto krājumu laukumi ir perspektīvi

turpmākai ģipšakmens atradņu izpētei.



39



40

7.1. tabula

ĢIPŠAKMENS PROGNOZĒTO KRĀJUMU LAUKUMI ALLAŽU PAGASTĀ

Biezums, m

Nr. p.k. Nosaukums

CaSO4x 2H2O

saturs, % segkārtas

no-līdz vid.

starpkārtas derīgajā

slānī no-līdz

vid.

derīgā slāņa no-līdz

vid.

Platība, ha

P kategorijas (prognozētie)

krājumi, milj.m3

Izpētes gads

Izmantošanas nozares, ku- rām pētīts derīgais

izraktenis

1. Allaži – Strautkalni

43,7- 96,7 15,7-18,3 17,0

vid. 2,6 7,4-8,9 8,1

40,0 3,26 1965. cementa ražošanai, būvģipsim

2. Jūdaži 1

64,9-97,57 8,9-29,9 19,7

1,3- 5,9 2,6

2,0-10,4 5,9

229,0 13,51 1993. cementa ražošanai, būvģipsim

1Prognozēto krājumu laukums tikai daļēji izvietots Allažu pagasta teritorijā, dota tikai platība un krājumi pagasta teritorijā.

7.2. tabula

DOLOMĪTA ATRADNE ALLAŽU PAGASTĀ

Biezums, m Krājumi, milj.m3, 2005.01.01. Nr. p. k.

Nosaukums CaCO3, MgCO3

saturs, % no-līdz

segkārtas no-līdz

vid.

derīgā slāņa

no-līdz vid.

Platība, ha izpētītie

A novērtētie

N prognozētie

P

Izpē- tes

gads

Izmantošanas nozares, kurām

atradne pētīta

1. Pullēni 42,7-46,8 34,6-39,5

0,1-6,2 2,0

3,3-24,6 14,9

61,8 9,27 - - 1965. būvkaļķiem, dolomītmiltiem



42

7.4.2. Dolomīts

Allažu pagasta teritorijā atrodas viena izpētīta dolomīta atradne – “Pullēni”

(skat. 7.2. tabulu). Atradnē 1965. gadā izpētīti Pļaviņu svītas dolomīti, kas veido

derīgo slāni (vidēji 14,9 m biezs). Derīgā slāņkopa pētīta, lai izmantotu būvkaļķu

ražošanai un dolomīta miltiem. Tādēļ testēts dolomītu ķīmiskais sastāvs, bet nav

pārbaudītas tā fizikāli mehāniskās īpašības. Segkārtu atradnē veido morēnas

mālsmilts un smilts, kā arī devona vecuma māli, tās biezums vidēji 2,0 m. Atradnē

1965. gadā aprēķināts 9,27 milj.m3 dolomīta krājumu. Diemžēl, Pullēnu atradne

atrodas Allažu pagasta kultūrvēsturiskajā ainavā un nav paredzams, ka te varētu

uzsākt dolomīta ieguvi.

7.4.3. Smilts un smilts - grants

Allažu pagasta teritorijā pavisam apzinātas 7 smilts un smilts-grants atradnes

un divi smilts prognozēto krājumu laukumi.

Nozīmīgākās no smilts-grants un smilts atradnēm ir “Mazie Kangari“ un

“Mazie Kangari II”, kas izvietotas pagasta centrālajā daļā un saistītas ar osu grēdu.

Mazo Kangaru atradnē izpēte veikta vairākkārtīgi – 1968., 1983., 1986., 2003.

un 2004. gadā. Atradni veido 8 teritoriāli atdalīti laukumi. Daļa no izpētītās atradnes

izvietota dabas liegumā “Mazie Kangari”, tādēļ tajā derīgo izrakteņu ieguve nebūs

iespējama. Atradnē derīgo izrakteni veido fluvioglaciālas izcelsmes smilts-grants ar

smilts starpslāņiem. Kopumā visos 8 laukumos aplēsts 2,08 milj.m3 A un 1,05 milj.m3

N kategorijas smilts-grants un smilts krājumu, kā arī 2,8 milj.m3 P kategorijas smilts

krājumu. Mazo Kangaru atradnes III, IV, VI un VII laukuma pases laika posmā no

2002. gada aprīļa līdz 2005. gada janvārim izsniegtas Rietumvidzemes

mežsaimniecībai. Tomēr līdz 2004. gadam (pēc Derīgo izrakteņu krājumu bilances

datiem) atradnē ieguve vēl nav notikusi. 2005.gada 4.janvārī izsniegta derīgo

izrakteņu atradnes pase ar izstrādnes platību 10,99ha , transformētā platība 11,8ha.

Mazo Kangaru II atradne daļēji pārklājas ar Mazo Kangaru atradnes I

laukumu. Šo atradni veido divi teritoriāli atdalīti laukumi. Atradnē derīgo izrakteni

veido smilts-grants ar dažāda rupjuma smilts starpslāņiem un lēcām (vidējais

biezums- 10,2 m). Sīkāku atradnes raksturojumu skatīt 3. tabulā. Atradni izstrādā

VAS “Centrālā reģiona ceļi”, 2004. gadā kopējais smilts-grants un smilts ieguves

apjoms bija 21,37 tūkst.m3. Saskaņā ar Derīgo izrakteņu krājumu bilances datiem

krājumu atlikums atradnē 2005.01.01. bija: 1,35 milj.m3 A kategorijas smilts-grants

un smilts un 60 tūkst.m3 N kategorijas smilts-grants un smilts.



43

Uz austrumiem no Mazo Kangaru atradnes izvietotas vēl divas smilts –grants

atradnes – “Kalnlapaiņi” un “Lapaiņi”. Kalnlapaiņu atradne apzināta 1968. gadā, veicot smilts-grants atradņu

meklēšanas darbus Rīgas rajonā. Derīgo slāni atradnē veido fluvioglaciāla smilts-

grants un smalka, granšaina smilts (vidējais biezums 5,8 m). Pēc Rīgas rajona derīgo

izrakteņu pārskata datiem 1990. gadā N kategorijas smilts-grants krājumu atlikums

atradnē bija 500 tūkst.m3. Par atradnes izstrādi vēlākajos gados LVĢMA datu nav.

Lapaiņu atradne pēc būtības ir Kalnlapaiņu atradnes detalizētāk pētītā daļa.

Tās izpēte veikta 1986. gadā, pētot “Allažu” kolhoza smilts-grants atradnes. Derīgo

izrakteni atradnē veido fluvioglaciāla smilts-grants ar smilts starpslāņiem (vidējais

biezums 2,2 m). Sīkākus datus par atradni skatīt 3. tabulā. Pēc Vides valsts

inspekcijas datiem 1992. gadā atradnē A kategorijas krājumu atlikums bija 22,9

tūkst.m3. Par derīgā izrakteņa ieguvi atradnē vēlākajos gados LVĢMA datu nav.

Pagasta ziemeļu daļā izvietots smilts prognozēto krājumu laukums “Lorupe VI

iecirknis”, kā arī divas nelielas smilts atradnes – “Meži II” un “Stīverkalni”.

Mežu II atradne izpētīta ceļu būves vajadzībām. Derīgo izrakteni te veido

smalka un vidēji rupja fluvioglaciālas izcelsmes smilts. 1977. gadā aprēķināts 55

tūkst.m3 smilts A kategorijas krājumu. Veicot atradņu revīziju, sastādot Rīgas

rajonam pārskatu par derīgajiem izrakteņiem, konstatēts, ka 1990. gadā Mežu II

atradne jau izstrādāta.

Stīverkalnu atradne pētīta 1986. gadā, veicot kolhoza “Allaži” smilts-grants

atradņu izpēti. Atradnē derīgo slāni veido smalka un putekļaina smilts (vidējais

biezums 3,0 m), pēc Rīgas rajona derīgo izrakteņu pārskata datiem 1990. gadā A

kategorijas krājumu atlikums atradnē bija 30 tūkst.m3, par iespējamo derīgā

izrakteņa ieguvi vēlākajos gados LVĢMA ziņu nav.

Prognozēto krājumu laukums “Lorupe VI iecirknis” apzināts 1986. gadā veicot

smilts-grants meklēšanas darbus Rīgas rajonā. Laukumā derīgo izrakteni veido

smalka un vidēji rupja smilts, kas saistīta ar aluviālajiem seno deltu nogulumiem.

1986. gadā laukumā aplēsti 4,2 milj.m3 prognozēto (P kategorijas) smilts krājumu.

Nedaudz uz dienvidiem no iepriekš aprakstītajām atradnēm izvietota Allažu –smilts-grants atradne, kas apzināta 1964. gadā, veicot meklēšanas darbus Lorupes

atradnes apkārtnē. Derīgo slāni atradnē veido senie aluviālie nogulumi – smilts-grants

ar smilts slāņu piejaukumu (vidējais biezums 5,2 m). Atradnes sīkāks raksturojums

dots 7.3. tabulā. Pēc Rīgas rajona derīgo izrakteņu pārskata datiem 1990. gadā N

kategorijas krājumu atlikums atradnē bija 700 tūkst.m3. Par derīgā izrakteņa ieguvi

vēlākajos gados datu nav.

Plānojumā parādīta smilts –grants karjers VAS „Latvijas valsts meži” ceļu

būves vajadzībām „Mazie Kangari Laukums VI”.



42

SMILTS-GRANTS UN SMILTS ATRADNES ALLAŽU PAGASTA TERITORIJĀ 7.3. tabula Kvalitātes raksturojums Biezums, m Krājumi, milj. m3,

2005.01.01. Nr. p. k.

Nosaukums grants un akmeņi

70-5 mm, % no-līdz

smilts <5,0 mm,

% no-līdz

segkār- tas

no-līdz vid.

derīgā slāņa

no-līdz vid.

Platība, ha -

tītie A

- tētie

N

o- zētie

P

Izpē- tes

gads

Izmantošanas nozares, ku- rām atradnes

pētītas

1. Allaži – smilts-grants

21,5-35,61 nav datu 0,7-1,2 0,9

2,3-7,2 5,2

15,6 - 0,72 - 1964 būvniecībai, ceļu būvei

2. Cūkusils3 - 100 0,2-3,1 1,3

2,3-8,4 6,3

103,6 - - 6,52 1986 būvniecībai, ceļu būvei

3. Kalnlapaiņi

37,9-76,8 23,2-68,1 0,2-0,5 0,4

3,4-8,5 5,8

12,1 - 0,52 - 1968 būvniecībai, ceļu būvei

4. Lapaiņi 0,6-68,5 31,5-99,4 0,0-0,5 0,2

1,5-6,3 2,2

2,7 0,024 - - 1986 būvniecībai, ceļu būvei

5. Lorupe III – VI iecirknis, (tikai VI iecirknis)

- 100 0,3-3,0 1,4

4,7-10,6 6,8

61,2 - - 4,2 1986 būvniecībai, ceļu būvei, silikātiz-strādājumiem

6. Mazie Kangari 5 19,1-90,1 9,9-80,9 0,2-6,4 -

1,5-12,3 6,0

94,4 2,08 1,05 2,8 (smilts)

1968 1983 1986 2003

būvniecībai, ceļu būvei

7. Mazie Kangari II 4,0-54,0 46,0-96,0 0,1-0,6 -

1,3-17,9 10,2

14,2 1,35 0,06 - 1986 būvniecībai, ceļu būvei

8. Meži II

0,0-36,5 63,5-100 0,2-0,3 0,2

2,3-4,2 3,2

1,7 0,056 - - 1977 ceļu būvei

9. Stīverkalni

- 100 0,2-3,1 1,3

2,3-8,4 6,3

3,0 0,097 - - 1986 būvniecībai, ceļu būvei

1 Dots frakcijas 60 – 3 mm saturs. 2 Krājumu atlikums dots 1990.gadā. 3 Prognozēto krājumu laukums tikai daļēji izvietots Allažu pagastā dota tikai platība un krājumi pagasta robežās. 4 Krājumu atlikums dots pēc Vides valsts inspekcijas datiem 1992.g. 5 Atradne sastāv no 8 teritoriāli atdalītiem iecirkņiem, doti kopējie krājumi un platība. 6 Krājumi doti izpētes gadā, pēc Rīgas rajona derīgo izrakteņu pārskata datiem atradne 1990.gadā jau pilnīgi izstrādāta. 7 Krājumi doti izpētes gadā, pēc Vides valsts inspekcijas datiem krājumu atlikums 1998.gadā ir 30,0 tūkst. m3.



44

Allažu pagasta rietumdaļā izvietots Cūkusila smilts prognozēto krājumu

laukums. Tajā 1986. gadā, veicot smilts-grants meklēšanas darbus Rīgas rajonā,

aplēsti pavisam 9,4 milj.m3 P kategorijas smilts krājumu, no tiem Allažu pagasta

teritorijā iekļaujas 6,52 milj.m3. Derīgo izrakteni veido smalka un vidēji rupja eolas un

fluvioglaciālas izcelsmes smilts.

7.4.4. Saldūdens kaļķieži un šūnakmens

Allažu pagastā pavisam izpētītas 4 saldūdens kaļķiežu atradnes. Šajās atradnēs

sastopams ne tikai irdenais saldūdens kaļķiezis, bet arī tā saistītais (cementētais)

paveids – šūnakmens. Saldūdens kaļķiežu un šūnakmens pētījumi uzsākti 20. gs.

divdesmitajos gados, kad arī Allažu apkārtnē konstatēti nozīmīgi šūnakmens krājumi

Jaunzemju un Pullēnu zemēs un Lielbarģu un Pura māju apkārtnē. Lielākā daļa

Jaunzemju lauztuves šūnakmens izmantota Rīgas Brāļu kapu izveidošanai. Jāatzīmē,

ka visi līdz 1945. gadam izdarīto ģeoloģisko pētījumu oriģinālmateriāli ir zuduši,

pieejamas vienīgi E.Rozenšteina un Z.Lancmaņa publikācijās “Latvijas avotkaļķi”

(1924. g.) un “Latvijas saldūdens kaļķi” (1928. g.) apkopotās ziņas. Saldūdens kaļķiežu

pētījumi turpinās 20. gs. piecdesmitajos gados. 1953. gadā ģeoloģiskās izpētes darbi

notikuši visās 4 pagasta teritorijā izvietotajās saldūdens kaļķiežu atradnēs: Allažu –

Lielbarģi – Purvi, Allažu kaļķu ceplis, Jaunzemji – Pullēni un Lielbarģi. Visās šajās

atradnēs saldūdens kaļķiezis pētīts, lai to izmantotu augsnes kaļķošanai. Plaši

analizēts tā ķīmiskais sastāvs, dažās atradnēs tas atzīts par piemērotu, lai izmantotu

kā minerālpiedevu lopbarībai, bet Lielbarģu atradnē – arī stikla ražošanai. Sīkākas

ziņas par atradnēm skatīt 7.4. tabulā.

Laika posmā no 20. gs. piecdesmitajiem līdz septiņdesmitajiem gadiem

saldūdens kaļķiežus kopā ar šūnakmeni intensīvi izmantoja rajonu rūpkombināti,

diemžēl, neveicot nekādu krājumu uzskaiti. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un

astoņdesmitajos gados šūnakmeni periodiski ieguva no vairākām lauztuvēm Allažu

apkārtnē, kuras ierīkotas 1953. gadā pētīto atradņu robežās, arī neveicot krājumu

uzskaiti.

Jāatzīmē, ka 1994.- 1997. gadā Allažu apkārtnē veikti šūnakmens krājumu

revīzijas un meklēšanas darbi. Tajos konstatēts, ka 1953. gadā pētītās Allažu –

Lielbarģu – Purvu atradnes rietumu daļā bijušās lauztuves rekultivētas un tur ierīkoti



45

7.4. tabula

SALDŪDENS KAĻĶIEŽA ATRADNES ALLAŽU PAGASTĀ

Biezums, m Krājumi, tūkst.m3, izpētes gadā Nr. p. k.

Nosaukums CaCO3,

saturs, % no-līdz

Frakcijas <0,25 mm saturs, % no-līdz

segkārtas no-līdz

vid.

derīgā slāņa

no-līdz vid.

Platība, ha izpētītie

A novērtētie

N

no- zētie

P

Izpē- tes

gads

Izmantošanas nozares, kurām atradne pētīta

1. Allažu kaļķu ceplis

72,8-94,6 nav datu vid.0,32

0,3-1,4 0,8

2,6 14,81 3,841 - 1953 augsnes kaļķošanai, minerālā piedeva lopbarībai

2. Allažu – Lielbarģi – Purvi

33,6-98,1 10,2-100 0,2-1,1 -

0,2-2,8 0,9

37,9 321,962 - - 1953 augsnes kaļķošanai

3. Jaunzemji - Pullēni

82,7-94,0 nav datu 0,1-1,6 0,4

0,2-3,0 1,1

3,8 31,38 6,253 - 1953 augsnes kaļķošanai, minerālā piedeva lopbarībai

4. Lielbarģi 94,5-98,9 nav datu 0,1-0,6 -

0,2-2,2 1,1

12,0 83,63 24,84 - 1953 augsnes kaļķošanai, stiklam, minerālā piedeva lopbarībai

1Šūnakmens meklēšanas darbos 1994.-1997. g. konstatēts, ka atradne izmantota līdz paslānim. 2 Šūnakmens meklēšanas darbos 1994.-1997. g. atradnē aprēķināti 120 m3A kategorijas šūnakmens krājumi. 3 Šūnakmens meklēšanas darbos 1994.- 1997. g. atradnē aprēķināti 50 m3A kategorijas un 89 m3N kategorijas šūnakmens krājumi.

A L L A Ž U P A G A S T A T E R I T O R I J A S P L Ā N O J U M S 2 0 0 8 . - 2 0 2 0 . G A D I E M I. daļa 1. sējums PASKAIDROJUMA RAKSTS

ALLAŽU PAGASTA PADOME, BIRZES IELA 4, www.allazi.lv, [email protected] 46

dārzkopības sabiedrību “Allaži” un “Egļupe” mazdārziņi ar individuālo apbūvi. Tāpat

konstatēts, ka Allažu kaļķu cepļa atradne izmantota līdz paslānim un tajā vairs nav

iespējamas atrast šūnakmeni. Arī Jaunzemju –Pullēnu atradnē bijušās lauztuves

rekultivētas, tomēr tur 1994.-1997. gada revīzijas darbos konstatēti vēl nelieli

šūnakmens krājumi – A kategorija 50 m3 un N kategorija – 89 m3. Arī Allažu –

Lielbarģu – Purvu atradnes austrumu daļā konstatēts neliela biezuma šūnakmens

slānis, kas turklāt stipri plaisains un neviendabīgs pēc kvalitātes, aprēķinātie A

kategorijas šūnakmens krājumi – 120 m3.

7.4.5. Kūdra

Pagasta teritorijā apzinātas 19 kūdras atradnes vai to daļas. Atradņu

raksturojums dots 7.5. tabulā. Laugas, Kursuļu, Dukas, Ērmaņa un Nr. 16675

kūdras atradnes, pagasta teritorijā atrodas tikai daļēji. Pirmie sistemātiskie kūdras

atradņu pētījumi uzsākti jau pagājušā gadsimta 30-tajos gados, bet daļa atradņu vēl

apzinātas 1958. gadā. Sistemātiski pētījumi visos pagasta purvos veikti 1998. gadā,

kad Rīgas rajona teritorijā notika kūdras atradņu meklēšanas un kūdras resursu

revīzijas darbi. Šo darbu laikā pagasta teritorijā atklātas 10 jaunas kūdras atradnes.

Kopējā kūdras atradņu platība to “0” robežās ir ap 1700 ha. Visām atradnēm, izņemot

Laugas purvu, krājumi noteikti atbilstoši P kategorijai. Visu kūdras atradņu kūdras

resursi ir 21430 tūkst. m3 jeb 2640 tūkst. t ar nosacīto mitrumu - 40 %. Lielākās

atradnes kūdras krājumu ziņā ir Laugas, Kangarnieku-Buļļu un Sarkanais.

Laugas purvā kūdras ieguvi veic A/S “Baloži”. Lai uzsāktu pārējo kūdras

atradņu izmantošanu, tajās nepieciešams veikt papildu izpētes darbus. A/S “Baloži”

nomas platības zemes gabalā ar Nr. 8042-003-0086 197,47ha kopplatībā un 8042- 5-

0055 63,1ha kopplatībā paredzamas kūdras ieguves atradnes.

Perspektīvākā atradne tālākai izpētei ir Kangarnieku-Buļļu, kurā ir piemērota

kūdra pakaišiem un augsnes mēslošanai. Pārējās atradnēs ir salīdzinoši nelieli kūdras

krājumi. To kūdra arī ir izmantojama augsnes mēslošanai.

Apkopojot datus par būvmateriālu izejvielu atradnēm Allažu pagasta teritorijā,

secināms, ka pagasts ir salīdzinoši bagāts ar derīgajiem izrakteņiem. Tajā ir pietiekami

lieli izpētīti smilts-grants un smilts krājumi, kā arī prognozēto krājumu laukumi,

kuros iespējama turpmāka smilts atradņu izpēte. Bez tam par perspektīviem

turpmākai izpētei uzskatāmi ģipšakmens prognozēto krājumu laukumi, kuri nākotnē

varētu būt nozīmīgs derīgais izraktenis.



7.5. tabula ALLAŽU PAGASTA KŪDRAS ATRADŅU RAKSTUROJUMS

Atradnes platība (ha) Kūdras dziļums (m) Kūdras krājumi

Nr. p. k.

Nr. LVĢMA Datu

bāzē, kartē, nosaukums

Nr.

kūdras fondā

“0” robežās

rūpnieciski izmantojamā

dziļuma (0.9m) robežās

max. vid. tūkst.m3

tūkst.t

Izpētes pakāpe

Kūdras atradnes tips, kūdras īpašību raksturojums un izmantošanas virziens

1. 16653 (daļa) Laugas

1883 654 308 7.9 3.35 10318 1215 A

A Pakaiši, kurināmais, mēslojums R vid. 19 A vid. 3,8 W vid. 93,0

2. 16656 (daļa) Kursuļu, Dukas

1639, 1879

119 76 2,2 1,3 994 214 P

3. 16660 21 1,3 1,7 1,1 14,3 2,5 P

A Mēslojums R 49 A 4,0 W 89,8

4. 16661 Kangarnieku-Buļļu

1920 201 157 4,9 2,7 4239 485 P

A Pakaiši R 6 –1 vid. 93,1

5. 16663 Tumšupes

1921 107 50 3,6 1,5 750 145,5 P

P Mēslojums R 26 –,3 – 88,7 vid. 88,1 sapropelis - 0,5 m

6. 16665 19 6,5 2,2 1,3 84 11 P

A Mēslojums R 6 – 41 (vid. 24) A 1,8 – 2,3 (vid. 2,1) W 88,6 – 93,3 (vid. 91,0)

7. 16666 Torfa III

1918 132 83 3,1 1,6 1328 130 P

A Pakaiši, mēslojums R 9 – 20 vid. 12 A 1,1 – 1,5 vid. 1,4 W 90,2 – 95,3 vid. 93,6



8 16675 (daļa) 18 10 1.5 1.1 108 22 P

P Mēslojums R 46 A 8,3 W 88,1

9. 16680 Pandas

1884 19 10 4,0 2,6 265 18 P

A Mēslojums R 6 – 7 vid. 7 A 2,1 – 2,45 vid. 2,3 W 95,1 – 95,5 vid. 95,3

10. 16681 34 24 4,1 2,4 566 118 P

P Mēslojums R 40 A 7,0 W 88

11. 16684 39 14 1,6 1,2 172 22 P


12. 16690 28 15 4,2 2,6 380 52 P

A Mēslojums R 8 - 46 (vid. 29) A 1,6 – 3,6 (vid. 2,7) W 89,9 – 93,6 (vid. 91,6) sapropelis 0,5 m

13. 16692 14 8 1,6 1,1 94 16 P

P Mēslojums R 15 – 38 (vid. 27) .A 3,6 – 6,6 (vid. 5,1) W 88,7 – 91,2 (vid. 90,0)

14. 16694 Sarkanais (Klajais)

1924 96 55 4,1 2,1 1157 143 P

A Mēslojums R 12 – 21 (vid. 18) A 1,1 – 2,2 (vid. 1,6) W 90,8 – 93,8 (vid. 92,3)

15. 16695 1926 25 13 1,8 1,1 141 39 P

Z Mēslojums R 47



A 14,6 W 80,3

16. 16696 25 16 4,2 2,0 312 64 P

Z Mēslojums R 35 A 8,2 W 87,3 sapropelis 1,1 m

17. 16697 40 15 1,4 1,1 162 25 P


18. 16685 Kapurgu

1928 62 21 1.8 1.2 248 48 P

P Mēslojums R 46 A 5,4 W 88,9 sapropelis 0,5 m

19. 16739 (daļa) Ērmaņa

1962 37 8 1,6 1,2 99 14 P

P Mēslojums R 17 A 3,6 W 91,3

A – augstā tipa, P – pārejas tipa, Z – zemā tipa, R – kūdras sadalīšanās pakāpe (%), A- kūdras pelnainība (%), W – kūdras dabīgais mitrums (%)



7.5. HIDROĢEOLOĢISKIE APSTĀKĻI, PAZEMES ŪDEŅU RESURSI UN

AIZSARGĀTĪBA

Pagasta teritorija ietilpst Baltijas artēziskā baseina centrālās daļas, kuru veido

900 - 950 m bieza ūdeni saturošu un ūdeni vāji caurlaidīgu slāņu mija,

ziemeļaustrumos.

Pēc ūdens apmaiņas intensitātes un tā ķīmiskā sastāva Baltijas artēziskā

baseina griezumā izdala 3, praktiski izolētas, hidroģeoloģiskas zonas: aktīvās ūdens

apmaiņas, jeb saldūdeņu, palēninātas ūdens apmaiņas, jeb sāļūdeņu un stagnanto

(ļoti apgrūtināto) ūdens apmaiņas zonu. Par robežu starp tām visā Latvijā tiek

pieņemti divi galvenie ūdens sprostslāņi: vidusdevona Narvas svīta un ordovika –

silūra slāņkopa. Ūdens pārtece starp šīm zonām iespējama nelielos apjomos tikai

plaisu un lūzumu zonās.

Allažu pagasta teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi nav vienkārši. Aktīvās ūdens

apmaiņas (saldūdens) zona aptver kvartāra kā arī augš - un vidusdevona ūdens

horizontus, kas ieguļ virs Narvas svītas ūdens necaurlaidīgajiem slāņiem. Tās biezums

mainās 210 - 280 m robežās.

Kvartāra nogulumi izplatīti visā pagasta teritorijā un to biezums mainās no 1,5

līdz 20m. Augšējo, pastāvīgo ūdens horizontu, kas izveidojies virs ūdensnecaurlaidīgā

slāņa, sauc par gruntsūdeņiem, kuru režīms ir atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem.

Pieplūdi gruntsūdeņiem nosaka atmosfēras nokrišņi un virszemes ūdeņu infiltrācija.

Tos var papildināt artēziskie ūdeņi, ja zemāk iegulošais ūdensnecaurlaidīgais slānis

nav viendabīgs. Tā kā pagasta teritorijā dominē mālaini kvartāra nogulumi ar plānām

smilts starpkārtām, gruntsūdeņu resursi ir ļoti ierobežoti un izmantojami tikai

individuālā ūdensapgādē. Jāatzīmē, ka purvu ūdens horizontu praktiski neizmanto.

Artēziskie ūdeņi izplatīti pirmskvartāra nogulumos. Tie aizpilda smilšaino

nogulumu poras, kā arī karbonātisko iežu plaisas un kavernas. Pagasta teritorijā

augšējais pirmskvartāra horizonts - augšdevona Katlešu - Ogres (D3kt+og) - ieguļ zem

kvartāra nogulumiem 5 līdz 20m no zemes virsmas (izplatīts pagasta austrumu,

dienvidaustrumu daļā). Horizonta nogulumi pārstāvēti ar smilšakmeņiem,

dolomītmerģeļiem, aleirolītiem un māliem, un to biezums reti pārsniedz 30 metrus.

Ūdensapgādē Katlešu - Ogres ūdens horizontam nav saimnieciska nozīme - ūdens

daudzums slāņos ir mazs, jo ūdens saturošo smilšakmeņu starpslāņu biezums parasti

nepārsniedz 1 – 1,5 m.

Daugavas – Pļaviņu ūdens komplekss (D3pl-dg) (iekļauj sevī arī Salaspils

svītas ūdeni vāji caurlaidīgos iežus) - izplatīts visā pagastā un ieguļ 1,5 līdz 50 m

dziļumā. Šajā teritorijā Daugavas, Salaspils un Pļaviņu svītu kopbiezums mainās no 5



līdz 55 metriem, bet efektīvais biezums8 vidēji ir ap 20 m. Kompleksa nogulumus

pārsvarā veido dolomīti un domerīti. Ūdens daudzums slāņos ir visai atšķirīgs, jo

īpatnējie debiti mainās no 0,2 līdz 1,5l/sek., ekspluatācijas urbumu debiti – 1 - 10

l/sek. Kompleksa ūdeņi ir spiedienūdeņi. Statiskie līmeņi ieguļ 2 līdz 25 m dziļumā.

Lielākajā pagasta daļā, kompleksā dominē hidrogēnkarbonātu kalcija, retāk -

magnija - kalcija saldūdeņi. To mineralizācija parasti mainās 0,3 – 0,45 g/l robežās,

bet cietība no 5 līdz 7 mekv/l. Izņēmums ir lokāls iecirknis pagasta ziemeļaustrumos,

kur kompleksā sastopami sulfātu - hidrogēnkarbonātu kalcija ūdeņi ar mineralizāciju

līdz 5 g/l un cietību līdz 8 mekv/l.

Kopējais dzelzs daudzums mainās no 0,2 līdz 2,6 mg/l. Ūdens kvalitāte visumā

atbilst dzeramā ūdens standartu prasībām (izņēmums ir dzelzs saturs).

Dotajā brīdī ekspluatācijā atrodas 9 urbumi, kas aprīkotie visā kompleksā vai

atsevišķi kādā no augšminētajiem horizontiem.

Dziļāk ieguļ Arukilas - Amatas ūdens horizontu komplekss, kam ir lielākā

loma pagasta ūdensapgādē. Komplekss iekļauj sevī Amatas, Gaujas, Burtnieku un

Arukilas svītas un ir izplatīts visā Allažu pagasta teritorijā. Visi šie ūdensnesošie

horizonti ir hidrauliski saistīti. Ūdeni satur smilšakmeņi, kuros ir aleirītu un mālu

starpkārtas. Pagasta teritorijā kompleksa kopējais biezums sasniedz 180 – 235 m un

tā virsma ieguļ 10 līdz 90 m dziļumā.

Augšējam – Amatas horizontam, kuru pārsvarā veido smalkgraudaini vāji

cementēti smilšakmeņi, praktiskā nozīme nav liela, jo tā ūdens bagātība (apūdeņotība)

ir zemāka kā Gaujas horizontam. Urbumu debiti nepārsniedz 1 l/sek. un tie bieži

smilšo. Lai ūdensapgādē izmantotu Amatas ūdens horizontu ir jānovērš urbumu

smilšošana. To var panākt aprīkojot urbums ar grants apbērumu filtru.

Zemāk iegulošo Gaujas horizontu var uzskatīt par garantētu ūdens apgādes

avotu visā pagasta teritorijā. Urbumu debiti mainās 2 – 5 l/sek., īpatnējie debiti – 0,2

– 3 l/sek. Horizonta ūdeņi ir spiedienūdeņi, statiskie līmeņi ieguļ 6 līdz 60 m dziļumā.

Gaujas un Amatas ūdens horizontos galvenokārt sastopami hidrogēnkarbonātu

kalcija vai magnija - kalcija saldūdeņi ar mineralizāciju 0,2 – 0,5 g/l. Ūdeņi mēreni

cieti, retāk - cieti ar cietību līdz 8 mekv/l, kopējais dzelzs daudzums mainās no 0,05

līdz 1,5 mg/l, bet vietām sasniedz 2,8 mg/l (norma – 0,02 mg/l). Ūdens kvalitāte

visumā atbilst dzeramā ūdens standartu prasībām.



7.6. tabula

ALLAŽU PAGASTA TERITORIJĀ IERĪKOTO ŪDENSAOGĀDES URBUMU RAKSTUROJUMS

Koordinātas, km

LKS92 Filtra

intervāls, m Adrese LVĢMA

DB Nr.

X Y

Urbuma atveres absolū-

tais augstums

m

Urbša-nas dzi- ļums,

m

Urbša-nas gads

Ūdens horizonts

no līdz

Statiskais līmenis,

m no zemes

virsmas*

Sūknē-šanas debits

l/s

Urbuma tagadējais

statuss

Rīgas raj. Allažu "Celmi" 6998 6322625 550446,1 75,5 30 1996 darbojošs

ciem. Allaži (centrs "Dravas") 7120 6324642,8 551116 100 80 1964 D3 pl + slp 61 77 28 3 nav zināms

cūku ferma "Krastmalas" (BALTIK PORK) 7345 6320011,1 548568,5 60 125 1983 D 3 gj 98 123 20,2 3 darbojošs

cūku ferma "Krastmalas" (BALTIK PORK) 7346 6320004,9 548572 65 125 1983 D 3 gj 98 123 20,2 3 darbojošs

Gaismiņas 8812 6328987,1 550272,6 90 35 2003 D 3 pl 25 35 2 2 darbojošs

Allažu kultūras nams ("Tautas nams") 8813 6326671,1 550799,3 95 35 2003 D 3 pl - dg 25 35 14 1,5 darbojošs

Cēskalns 8976 6322406,4 551030,3 87,1 82 2003 D 3 am 72 80 40 1 darbojošs

bij. k/d Nr. 73615 dzīv. zona 16986 6322178,3 541030,6 42 125 1972 D 3 gj 10 67,7 7 4,5 nav zināms

f. "Anšpēteri" 17955 6327351 552498,1 93,5 46 1965 D 3 pl 34,2 46 2,5 10 darbojošs

f. "Vēveri" 17971 6319665,5 550949,3 72 59 1964 D 3 pl - dg 16,2 59 7 7 darbojošs

f. "Lielgrodi" 17989 6318794,5 552522,3 83 132 1967 D 3 gj 118,1 132 32,8 1,5 darbojošs

m. "Silzemnieki" 18132 6326580 548350,1 72 100 1969 D 3gj + am 73 97 27,32 2,9 darbojošs

f. "Kļavas" (Kalnapulleņi) 18147 6327063,2 547627,2 72 110 1971 D 3 gj 82 107 29,43 2,1 nav zināms



pansionāts "Allaži" 18148 6329145,5 550073,8 88 120 1971 D 3 gj 93 117 44,55 1,8 neizmanto

ciem. "Allažmuiža" 18152 6320720,7 549474,3 72,5 130 1971 D 3 gj 105 127 28,29 2,5 darbojošs

z/s "Vecklintis" 18776 6325855,5 549849,2 93 140 1974 D 3 gj 108 132 48,3 1 darbojošs

f. "Kalni" 18777 6322688,1 551304,9 87,5 150 1975 D 3 gj 128 147 40,6 2,5 darbojošs

SIA "Kokapstrāde 98" (m. "Dižkoki") 20154 6324983 551581,4 88 50 1980

D 3 slp +

dg 38,8 48 21,4 1,4 darbojošs

f. "Krastmalas" 20155 6320008,6 548558,7 65 125 1980 D 3 gj 106,8 124 23,8 2,2 nav zināms

grants - smilšu karjers pie Kangarnieku mājām 20279 6321003,7 544997,3 70 37 1984

D 3 pl +

slp 10,5 37 4,75 1,2 darbojošs

dārz. sabiedrība "Allaži" 20306 6328688,7 545603,9 45 110 1985 D 3 gj 79 97,8 5,9 4 darbojošs

f. "Krustkalni" 20307 6326015,4 552274,3 100 130 1985 D 3 gj 108 128 60,5 2 darbojošs

SIA "Kokapstrāde 98" (m. "Dīžkoki") 20419 6324989,4 551591,5 91 140 1987 D 3 gj 122 140 47 3 darbojošs

ciem. "Allaži" 20420 6324649,7 551134,1 95 50 1987 D 3 dg 43 50 24,9 2 darbojošs

medību paraugsaimniecība "Allaži" 20547 6329146 548100 47 45 1990

D 3 gj +

am 33 45 18,6 1 nav zināms

pansionāts "Allaži" 20584 6329133,1 550063,9 88 120 1991 D 3 gj 91 115 50,5 2 darbojošs

dārzniecība "Grunduļi" 23284 6324080,6 550372,7 85 48 1972 D 3 dg 38 48 19 2 darbojošs

mājas "Lūši" 23498 6329366,3 550688,7 38 1985 darbojošs

Allažu pagasta pamatskola 23499 6324186,6 551451,5 darbojošs



Pašlaik pagasta teritorijā, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

aģentūrā esošajām ziņām, uz Amatas un Gaujas ūdens horizontiem ierīkoti 17

ekspluatācijas urbumi.

Burtnieku un Arukilas horizonti ieguļ kompleksa apakšdaļā un tos pagasta

ūdensapgādē neizmanto. Horizonti satur saldūdeņus un nogulumu ūdensbagātība ir

mērena (īpatnējie debiti – 0,3 – 1,2 l/sek.). Ekonomisko apsvērumu dēļ (urbumu

ierīkošanas dziļuma palielināšanās), to izmantošana nav lietderīga.

No 1964. līdz 2003. gadam Allažu pagasta teritorijā ierīkoti 29 ūdensapgādes

urbumi. To dziļums mainās no 30 līdz 150 m. Urbumu raksturojums dots 7.6. tabulā.

► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums Novērtēto derīgo izrakteņu virszemes teritorijas nedrīkst apbūvēt bez detalizētas

pazemes resursu izpētes. Izstrādāto dolomīta ieguves karjeru teritorijas rekultivēt par ūdenskrātuvēm. Derīgo izrakteņu atradnēm jābūt identificētām kā atradnēm. Pirms atradnes izmantošanas jāveic ietekmes uz vidi novērtējums un detālplānojuma

izstrāde.

7.6. VIRSZEMES ŪDEŅI

7.6.1. Sateces baseins un ūdensteces

Virszemes ūdeņi aizņem nelielu daļu no Allažu pagasta teritorijas – 144.1 ha,

kas sastāda tikai 0.9%. Tās ir upes, ezeri, dīķi, avoti.

Allažu pagasta teritorijā Daugavas un Gaujas ūdensšķirtne novirza upes uz

diviem – Lielās Juglas un Gaujas baseiniem. Lielās Juglas baseinam pieder Tumšupe,

Krievupe un Dūņupe, Gaujas baseinam – Egļupe. Tās ir lielākās Allažu upes ar

palieņu tipa ielejām. Tumšupei ir divas iztekas grāvju sistēmā uz rietumiem no Airīšu

purva aiz pagasta robežām. No 49 m kopējā garuma aptuveni puse atrodas Allažu

pagasta teritorijā. Tecējums straujš, kritums vidēji 1,4 m/km. Vietām ir nelieli

straujteces posmi, kas ierakstīti īpaši aizsargājamo biotopu sarakstā (MK 05.12.2000.

noteikumi Nr. 421). Nemeliorētā daļa nozīmīga kā īpaši aizsargājamas sugas – upes

pērlenes – dzīves vieta. Tumšupē ietek daudzi avoti, krastus izrobo avotainas gravas.

Lielākā Tumšupes pieteka ir Ķibīte, arī strauja un iztaisnota upe. Tumšupes kreisā

krasta pieteka Arupīte (Arupe, Ārupe) gandrīz visā 14 km garajā tecējumā ir robežupe



starp Allažu un Ropažu pagastiem. Tās augšgals meliorēts, bet caur mežiem tekošā

daļa sākot no Allažmuižas ir dabiska.

No mežiem apaugušā purvainā un smilšainā apgabala pagasta rietumu daļā

ūdeņus savāc Krievupe. Augštecē tai ir vislielākais kritums – 2,5 m/km. Starp

Allažiem un Plānupes – Inčukalna ceļu mežs ir meliorēts, Krievupes posmi te ir

iztaisnoti, bet uz rietumiem no Plānupes ceļa upe līkumo caur zemiem purvainiem

krastiem. Vietās, kur straume izlauzusies caur osu grēdām, krasti ir augstāki.

Sudas labā krasta pieteka Dūņupe (Kapurga, Kapura) ir tikai 13 km gara. Tā

sākas netālu no Allažu centra Rūtiņu māju tuvumā un uzņem avotu ūdeņus no

Kapurgu un citu māju avotiem.

Gaujas kreisā krasta pieteka ir Egļupe (Zustrene, Vītiņupe, Silupe), kas visā

savā 15 km garumā līkumo caur Silciema sprostezera smilšaino līdzenumu. Kopā ar

pietekām Barģupi un Dzirnavupi jeb Dzirnavstrautu tā savāc ūdeņus no sprostezera

senkrastā iztekošajiem avotiem.

Upes izmantojamas ūdenstūrismam, laivošanai un makšķerēšanai.

7.6.2. Ūdenstilpes

Lielākie ezeri ir Vecezers un Linezers ar spoguļa laukuma platību 1 ha katrs.

Abi ir izveidojušies karsta procesos un atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā „Ezernieku

karsta kritenes”. Vecezera ūdens līmenis ir vairāk vai mazāk pastāvīgs, tajā ir viena

saliņa. Ezerā ir īpaši aizsargājami biotopi ar mazo lēpi un ežgalvīšu audzēm. Linezers

ir lielākais ezers Latvijā, no dažkārt daļēji vai pilnīgi pazūd ūdens. Karsta procesos

izveidojies arī 0,5 ha lielais Velna dīķis, kas atrodas uz austrumiem no abiem

iepriekšminētajiem. „Mežmuižas avotu” dabas liegumā ir 1 ha lielais Kaļķugravas

dzirnavezers. Tas neaizsalst arī ziemā, jo caur to tek Kaļķugravas avotu ūdeņi. Gultnē

atsedzas zilais devona perioda māls.

Ūdens spoguļa platību ievērojami papildina zivju dīķi. Daļa no tiem izveidoti uz

Tumšupes: Allažmuižā ir dzirnavezers 5,2 ha platībā, Veģu (6,5 ha) Mazvildu (6,3 ha),

Lejasmūkiņu (5,4 ha), Jaunsostu (2,1ha) dīķis. Vēl starp lielākajiem ir Rumpju (5 ha)

dīķis. Šie dīķi nosaukti attiecīgo māju vārdos. Plānupē ir 1,1 ha liels dīķis, autoceļa

otrā pusē atjaunota 0,5 ha liela ūdenstilpe. Izveidots dīķis pie Bērzu mājām, 1,8 ha

liela ūdenstilpe ir pie Lielgrodēm. Nelieli dīķīši ir arī pie Jaunzemiem, Dziedoņiem un

citām mājām. No lauksaimniecības zemēs esošajiem 86 ha ūdeņu zivju dīķi aizņem ap

50 ha. Dīķu platības pēdējā laikā paplašinās, jo zemes īpašnieki izveido jaunus,



lielākoties nelielus dīķīšus. Daļa no tiem paredzēta zivju un vēžu audzēšanai, daļa –

dzīves vides labiekārtošanai.

Allažu pagasta teritorija ir bagāta ar avotiem. Īpaši daudzveidīgi ir avoti

kaļķiežu un ģipšakmens iegulu vietās ap Jaunzemiem – Kūkiņiem – Pullēniem. Avotu

gravas izvago Tumšupes krastus Braču un Vecklinšu apkārtnē. No dažiem avotiem

plūst viegls sērūdens. Pullēnu avots ar nelielu dīķīti ir vienīgais Allažu pagasta

teritorijā zināmais augšupplūdes avots.

7.6.3. Applūstošās teritorijas

Allažu pagasta teritorijā Tumšupes maksimālais ūdens līmenis ar 1% varbūtību

mainās no 37,4m Baltijas jūras sistēmā (BS) pie robežas ar Ropažu pagastu līdz 96,2

m BS pie robežas ar Mālpils pagastu, maksimālais ūdens līmenis ar % varbūtību

mainās pagasta robežas no 37,2 m BS līdz 96,0m BS.(Latvijas vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas aģentūras dati 06.10.2005. Nr.4-6/1321)

Pagasta civilās aizsardzības pasākumu plānā nepieciešams iekļaut aplūstošajās

teritorijās veicamos pasākumus operatīvai rīcībai ārkārtas gadījumos. Pretplūdu

pasākumus nevar risināt viena īpašuma robežās, tie jāveic ciema robežās. Pretplūdu

pasākumi nevar pasliktināt apkārtējo īpašumu stāvokli. (Daugavas baseina

apsaimniekošanas plāns, III-9, Virszemes ūdensobjekts „Lielā Jugla”, 2002,)

7.6.4. Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns

Teritorijas plānojumā jāņem vērā Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns un

pasākumu programma. 01.10.2002. LR likuma “Ūdens apsaimniekošanas likums”

18. pants nosaka: “Apsaimniekošanas plānu ņem vērā, izstrādājot attiecīgā reģiona,

rajona vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai tā grozījumus. Ja

apsaimniekošanas plānā paredzētie pasākumi attiecas uz vairāku pašvaldību teritoriju

attīstību, bet attiecīgās pašvaldības nav vienojušās par to iekļaušanu teritorijas

plānojumā, lēmumu pēc konsultatīvās padomes ierosinājuma pieņem Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.”

Daugavas baseinam ir izstrādāts apsaimniekošanas plāns, bet to nav

apstiprinājis Ministru Kabinets. Daugavas baseina Lielās Juglas apakšbaseinam arī

izstrādāts projekts un pasākumu programma, bet nav apstiprinājis Ministru Kabinets.



Saskaņā ar LR likuma “Ūdens apsaimniekošanas likums” 19. pantu: “(1) Ministru

kabinets apstiprina apsaimniekošanas plānu katram upju baseinu apgabalam.”

20. pants nosaka prasības pasākumu programmām: “(1) Lai sasniegtu šajā

likumā noteiktos vides kvalitātes mērķus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrs apstiprina pasākumu programmu katram upju baseinu apgabalam vai

Latvijas teritorijā ietilpstošajai starptautiskā upju baseinu apgabala daļai. Pasākumu

programmu izstrādā saskaņā ar attiecīgā upju baseinu apgabala apsaimniekošanas

plānu.”

Rīgas reģiona un rajona plānojums

Reģiona intereses: -nodrošināt upju ekoloģisko funkciju saglabāšanu, neparedzot darbības, kas varētu tās

apdraudēt. Paredzēt upju ieleju prioritāru izmantošanu rekreācijai un ilgtspējīga tūrisma attīstībai;

- nodrošināt upju krastu pieejamību un pārvietošanās iespējas gar tiem. Aizliegt lielāku teritoriju gar upēm nožogošanu;

- plānot labiekārtotu peldvietu attīstību.

. ► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums

Apbūvi nedrīkst izvietot visā upju palieņu platumā bez pretplūdu pasākumu veikšanas. Jāveic upju kompleksa hidroloģiskā izpēte-5%, 10 % applūstošās joslas precizēšana. Ieteicami regulāri novērojumi Tumšupē, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 34 nosakot ne

tikai bakterioloģisko piesārņojumu, bet arī citus rādītājus, lai novērtētu vai fermas ietekmē samazinās vai izmaiņas nenotiek.”

Ierobežot apbūvi 10% aplūstošajās teritorijās. Jāizstrādā ūdens resursu apsaimniekošanas un kvalitātes uzlabošanas projekti. Veikt upju inventarizāciju nosakot bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgākos upju

posmus.

7.7. MEŽI UN PURVI

7.7.1. Meži

Allažu pagastu var uzskatīt par samērā mežainu pagastu, jo ar kokiem un

krūmiem aizņemtā platība ir 9764ha, t.i., 62% no pagasta teritorijas. Lielākie mežu

masīvi atrodas uz R un D no Tumšupes. Pārsvarā viss mežu masīvs ir valsts īpašumā

–68%, privātie –28%. Pagasta mežu koku sugu procentuālā attiecība: priede 35%, egle

32%, bērzs12%, pārējās lapu koku sugas 21%.

Mežiem, līdztekus ainavu veidošanas un koksnes ieguves funkcijām, ir liela

nozīme arī ekoloģijā, erozijas samazināšanā, rekreācijā un gaisa attīrīšanā. Meži ir arī

izkliedētā piesārņojuma avots – slāpekļa un fosfora notece.



Pagasta meži ir nozīmīgi Rīgas, Rīgas rajona un pagasta iedzīvotāju rekreācijā.

Mežos izdalīti 6 mikroliegumi, 2 medņu riesti un 2 rubeņu riesta vietas, kā arī

saudzējamie biotopi 102 kvartālos 254,9 ha platībā.

Rīgas reģiona un rajona plānojums Reģiona intereses: -neparedzēt, bez pamatotas vajadzības, meža zemju transformāciju citos zemes

izmantošanas veidos. Rajona intereses: -veicināt meža apsaimniekošanas plānu izstrādi.

► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums Nodrošināt mežos iedzīvotājiem iegūt blakusizmantošanas produktus. Izmantot mežus rekreācijai. Meža zemes transformācija pieļaujama ne lielākās vienlaidus platībās kā 50ha. Saglabāt dabisko mežu biotopus, reto un aizsargājamo sugu biotopus. Padziļināti veikt mežu biotopu vērtēšanu.

7.7.2. Purvi

Purvi Allažu pagastā aizņem 728,7 ha.

“Pagasta R daļā lieli mežu masīvi un purvi, no kuriem lielākie ir augstie purvi-

Buļļu (Kangarnieku – Buļlu) purvs (pl.180ha), Torfa III purvs(149ha), Klajais

(Sarkanais) purvs(84ha), Pandu purvs (58ha), kā arī apmēram puse no 865 ha lielā

Laugas purva un daļa no 186 ha lielā Kursuļa purva. No zemajiem purviem lielākie ir

Kapurgu purvs (135 ha) un Tumšupes purvs (88ha)”. (Latvijas pagasti.

Enciklopēdija.2001. 1. d. 38. lpp.)


Rajona intereses: -Allažu pagasta purvu aizsargjoslu minimālais platums nosakāms pagasta apbūves

noteikumos.

► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums Purvu izmantošana pieļaujama tikai pēc to nozīmes izvērtēšanas no bioloģiskās

daudzveidības viedokļa. Veikt izstrādāto kūdras purvu rekultivāciju. Novērst purvu degšanu vasaras mēnešos. Iekļaut purva teritorijas interesantākos objektus tūrisma apritē.



7.8. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMATOJAMĀS TERITORIJAS

Pagasta kopējā platība ir 15642,7 ha, no tās lauksaimniecībā izmantojamā

zeme – 3970,4 ha (25%), tai skaitā aramzeme 2695,1ha.

Lauksaimnieciskās ražošanas novirzieni:

augkopība – graudu ražošana, preču un sēklas kartupeļu un citu

lauksaimniecības kultūru audzēšana;

lopkopība – piena un gaļas ražošana;

zirgkopība.

Allažu pagastā pēc kolhoza likvidācijas izveidojušās 263 zemnieku saimniecības

ar kopējo zemes platību 5926,1 ha, tai skaitā 2605,5 ha lauksaimniecībā

izmantojamās zemes un 2481,9 ha meži. Lielākās lauksaimniecības ražotnes un

zemnieku saimniecības: SIA „Baltic Pork” (cūkkopība); z/s „Bračas” (intensīvā

augļkopība), z/s „Skujas” (dārzeņkopība), z/s „Lielgrodes” (kazkopība, tūrisms),

z/s„Vērdiņi” (šitaki sēnes), z/s „Pūpoli” (biškopība), z/s„Druvas” (zirgkopība),

z/s„Graudiņi” (piena lopkopība),z/s” „Bērziņi” (piena lopkopība), z/s„Jaunveltiņi”

(piena lopkopība). Lauksaimniecība pamatojas uz Rīgas aglomerācijas iedzīvotāju un

atpūtnieku apgādi ar bioloģiski kvalitatīviem augiem, dārzeņiem augļiem, ogām,

kartupeļiem, piena un gaļas produktiem. To nosaka pagasta vieta rajonā, transporta

sakari.

Pagastā izveidotas 299 zemnieku saimniecības ar kopējo platību 5947,0 ha un

268 piemājas saimniecības (1119,6ha).

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem uz 28.11.2006. pagastā reģistrēti

ganāmpulki:

Ganāmpulki Dzīvnieki Dzīvnieku

suga Skaits +/- ar iepr. mēnesi

+/- ar iepr. gadu Skaits +/- ar

iepr. mēnesi +/- ar

iepr. gadu

Liellopi t.sk. slauc. govis

66 59

-1 -2

-12 -9

1094 583

9 12

12 4

Cūkas 1 9994

Aitas 5 0 0 49 3 6

Kazas 3 0 -1 158 -2 30

Zirgi 6 -1 -3 98 -2 6



Pagasta teritorija atrodas nitrātu jūtīgā teritorijā uz kurām attiecas

paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimniecisks darbības

izraisītajā piesārņojuma. (Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns, III-9, Virszemes

ūdensobjekts „Lielā Jugla”, 2002)

Teritorijas plānojumā parādītas nacionālas nozīmes lauksaimniecības

izmantojamās teritorijas, kuru platība atbilst nosacījumiem 50ha.

Nacionālas nozīmes lauksaimniecības izmantojamās teritorijas izvietotas

dienvidaustrumos no Stīveru ciema.

Rīgas reģiona un rajona plānojums Reģiona intereses: - lauksaimniecības zemju areālos esošo pašvaldību plānojumos par prioritāti uzskatāma

teritoriju izmantošana lauksaimniecībai, sniedzot atbalstu šai darbībai; - neplānot, bez pamatotas vajadzības, lauksaimniecības zemju transformēšanu citos

zemes izmantošanas veidos; - noteikt lauksaimniecības zemes ar augstu dabisko vērtību. Rajona intereses: -paaugstināt lauksaimniecības konkurētspēju un eksporta iespēja; -atbalstīt nelauksaimniecisku uzņēmējdarbību un pakalpojumus struktūru kā lauku

ekonomikas svarīgu sastāvdaļu; -saglabāt lauku apdzīvotību, lauku vidi un ainavu sabiedrības atpūtai, tūrismam,

nākamajām paaudzēm.

► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums

Lauksaimniecības zemes saglabājamas, galvenokārt, nacionālas nozīmes un vērtīgās - meliorētās teritorijās.

Augstvērtīga lauksaimniecības zemes teritorijas zemes dalīšana mazākos zemes gabalos kā 50ha nav pieļaujama, veicināma zemju konsolidācija.

Lauksaimniecības zemes lauku apvidū zemes gabalu minimālā platība 2ha. Apmežojot mazvērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ņemt vērā to ainavisko un

ekoloģisko vērtību.

7.9.PĻAVAS

Pļavas atrodas galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, mežu pļavu

ir tikai 9.7% no pļavu kopplatības. Ļoti liela pļavu tipu daudzveidība un bagāts

floristiskais sastāvs. No 360 pļavu augu sugām Allažu pagasta pļavās konstatētas 310

sugas, starp tām ir 52 dabisko neielaboto pļavu indikatorsugas no 55 nominētajām.

Latvijas dabisko zālāju inventarizācijas rezultātā (Latvijas Dabas fonda projekts 2000.-

2002.g.) pagasta teritorijā ir aprakstītas 70 pļavas, kas atbilst neielabotu, maz

pārveidotu pļavu statusam. Daļa no to apsaimniekotājiem saņem Lauku atbalsta



dienesta subsīdijas. Bioloģiski vērtīgajās pļavās pārstāvētas galvenokārt mitro un

atmatu pļavu biocenozes, mazāk ir sauso pļavu biotopu un tikai dažas ruderalizētās

cenozes. Visvērtīgākās pēc floristiskā sastāva ir sausās pļavas kaļķainajās augsnēs,

kas ir nozīmīgas orhideju augšanas vietas un ir Eiropas aizsargājamo biotopu

sarakstā (kods 6201). Notiek bioloģiski vērtīgo zālāju dabiska atjaunošanās ilgstoši

neapstrādātajās atmatās. Pļavas un atmatas ir nozīmīga dzīves vieta retām un

aizsargājamām putnu sugām, piemēram, griezei, tādēļ ir nepieciešams tās saglabāt,

neļaujot aizaugt ar krūmiem.

Pļavu kā bioloģiskās daudzveidības glabātāju dzīvotnes apdraud divi pretēji

procesi – intensīva lauksaimniecība un apsaimniekošanas pārtraukšana, jo pļavu augi

neaug ne mežā, ne tīrumā, bet pļavu putniem izzūd piemērotas ligzdošanas vietas.

Tādēļ dabisko zālāju saglabāšana un pareiza apsaimniekošana uzskatāma par vienu

no prioritārajiem uzdevumiem lauksaimnieciskajā ražošanā.

7.10. AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS, UN KULTŪRAS PIEMINEKĻI UN

KULTŪRVĒSTURISKIE OBJEKTI

7.10.1. Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti

Latvijā saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir

noteiktas īpaši aizsargājamo dabas (ĪADT) teritoriju kategorijas: dabas rezervāti,

nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas liegumi, dabas parki, aizsargājamo ainavu

apvidi, dabas pieminekļi (dižkoki, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie objekti) un

mikroliegumi.

Saskaņā ar LR MK noteikumiem Nr. 199 (28.05.2002.) „Eiropas nozīmes

aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000 ) izveidošanas kritēriji Latvijā” un VARAM

rīkojumu Nr. 102 „Par Latvijas Natura 2000 – Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas

teritoriju sarakstu”, Allažu pagastā ir apstiprinātas četras Natura 2000 teritorijas:

„Ezernieku karsta kritenes” (LV0413300), ”Mežmuižas avoti” (LV0512800), „Mazie

Kangari” (LV0520500) un „Silzemnieki” (LV0830300). To kopplatība ir 420 ha jeb

2,69% no pagasta teritorijas.

Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis „Ezernieku karsta

kritenes” ir izveidots 1977. gadā 52 ha platībā. Tas ietver teritoriju, kurā visblīvāk un

visdažādākās formās zemes virspusē izpaužas karsta parādības. Te atrodas divi karsta

izcelsmes ezeri – Linezers, no kura laiku pa laikam pilnīgi aizplūst ūdens, Vecezers,

ielejveida kritene un piltuvveida kritenes jeb ponoras, kā arī neliela daļa no Pandu



purva, kura izcelsme, iespējams, ir saistīta ar karsta parādībām. Ap Linezeru un uz

Pandu purvu ir izveidota dabas taka apmeklētājiem, uzstādīts informācijas stends,

iekārtota tualete, atkritumu tvertne un ugunskura vieta.

Dabas liegums „Mazie Kangari” apstiprināts 1977. gadā. Izstrādājot dabas

aizsardzības plānu, tika precizētas robežas, piesaistot tās Latvijas koordinātu

sistēmai. Platība 348 ha. Aizsardzībā ņemta osu grēda, kas paceļas līdz 16 m

augstumā virs apkārtnes, absolūtais augstums līdz 82 m vjl., nogāžu slīpums līdz 30o.

Liegumā atrodas arī galvenās grēdas augstākā atzara Lakangara daļa un Kangarnieku

– Buļļu purvs, kas atrodas osu grēdas piekājē. Liegumā sastopami šādi Eiropā

aizsargājami biotopi: skujkoku meži uz osiem (kods 9060), nogāžu un gravu meži

(9180*), purvainie meži (91DO*), pārmitrie platlapju meži (91EO*), neskarti augstie

purvi (7120), degradēti augstie purvi (7110*), ar ūdeni pastāvīgi pildītas lāmas (7150).

(Ar * atzīmēti prioritārie biotopi). Liegumā konstatētas 16 dabisko pļavu

indikatorsugas, 6 ķērpju un 4 sūnu – dabisko meža biotopu indikatorsugas, no īpaši

aizsargājamajām sugām – 5 sēklaugu, 2 kukaiņu (tauriņu), 2 zīdītāju, 1 rāpuļu, 14

putnu sugas. Pavisam liegumā dzīvo 72 putnu sugas. Bioloģiski bagāta ir liegumam

blakus esošā teritorija – karjera ūdenskrātuve un mežs rietumu pusē, kur turpinās

grants un smilts ieguve. Kangarnieku – Buļļu purva saglabāšanās ir apdraudēta

sakarā ar regulāru ūdens atsūknēšanu no karjera, kura līmenis ir par 8 m zemāks

par purvu.

Dabas liegums „Mežmuižas avoti” izveidots 1977. gadā. Platība 27 ha. Galvenā

vērtība šeit ir pieledāja sprostezera senkrasta nogāze, kurā atsedzas devona perioda

dolomīti ar avotiem, ar gravām un dabisko meža biotopu. Avotu kaskādes lejas daļā ir

izveidots dzirnavezeriņš, kura gultnē redzami devona zilie māli. Kopā ar veco

ūdensdzirnavu ēku šī ir viena no ainaviski bagātīgākajām un skaistākajām vietām

Allažu pagastā, kuru intensīvi apmeklē tūristi, kā arī Allažu, Siguldas un Rīgas

iedzīvotāji, lai paņemtu avotu ūdeni. Izveidota dabas taka, ir informācijas stends un

norādes, ierīkots stāvlaukums, sausās tualetes, atkritumu tvertnes un ugunskura

vietas. Liegumā atrastas 27 botāniski interesantas augu sugas (dabisko biotopu

indikatorsugas, atradnes tuvu areāla robežai), starp tām 5 īpaši aizsargājamās sugas.

No dzīvniekiem konstatētas īpaši aizsargājamas 6 gliemežu, 4 kukaiņu, 7 putnu, 1

zīdītāju suga. Starp liegumā sastopamajiem 15 biotopiem ir 3 Eiropas nozīmes

aizsargājamie biotopi: nogāžu un gravu meži (kods 9180*), pārmitri platlapju meži

(91EO) un sugām bagātas atmatu pļavas (6270*).

Dabas liegumiem „Mazie Kangari” un „Mežmuižas avoti” ir izstrādāti dabas

aizsardzības plāni laikam no 2004. līdz 2009. gadam, kuros paredzēti arī



apsaimniekošanas pasākumi. Šāds plāns nepieciešams arī trešajai lielākajai

aizsargājamajai teritorijai „Ezernieku karsta kritenes”.

„Silzemnieku” mikroliegumā ietverts ar aizsargājamām augu sugām bagāts

mežs. Sakarā ar LR MK 30.01.2001.gada 30. janvāra Noteikumu Nr. 40 V nodaļas 41.

punktu, kas nosaka, ka „Informāciju par mikroliegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu

un biotopu atradnēm drīkst izplatīt tikai ar Latvijas Vides aģentūras atļauju”,

mikroliegumā esošās dabas vērtības netiek raksturotas publiski pieejamos

materiālos, kādi ir teritorijas plānojums un vides pārskats.

Dažu aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas organizēšanā grūtības sagādā

lielais privātīpašnieku skaits („Mežmuižas avotu liegums”, „Ezernieku karsta

kritenes”). Tomēr ar Dabas aizsardzības pārvaldes atbalstu un sadarbībā ar zemes

lietotājiem dabas aizsardzības plānos paredzētās darbības tiek veiktas, īpašu vērību

veltot populārākajām vietām, kur ir lielāka apmeklētāju slodze.

Allažu pagastā atrasti 10 dižkoki – Černausku, Kaktiņu un Dziedoņu ozoli,

Kalniņu, Plānupes un Allažu kadiķi, Kaļķugravas priede, Allažmuižas egle, 2 vīksnas

pie Vecklūgām. Dižpriede atrodas ap 20 m aiz „Mežmuižas avotu” lieguma robežām un

ir iekļauta Kaļķugravas dabas takās apmeklētāju apskatei, bet Allažmuižas egle (5.

lielākā egle Latvijā) aug Allažmuižas parkā. Visapmeklētākais ir Černausku ozols, pie

kura ir izvietota standarta informācijas plāksne ar datiem par šo ozolu. Bez tam

sastopami introducenti – Eiropas ciedru priedes stādījums pie „Grunduļiem”, Benksa

priedes un hemlokegles Plānupē. Pie „Dziedoņiem” aug egle ar īpatnēju zarojumu, bet

līdzīga auguma balzāma baltegle ir pie „Skubiņiem”. Daļai no minētajiem kokiem kalst

zari. Atklātās ainavās un mežos ir daudz ozolu un citu sugu koku, kuru izmēri tuvojas

dižkoku izmēriem.

7.2.attēls.Čerņavsku ozols



7.7. tabula

ALLAŽU PAGASTA TERITORIJĀ ESOŠIE DIŽKOKI, SAVDABĪGIE KOKI UN INTRODUCENTI

Nozīme un

šifrs Suga un nosaukums Atrašanās vieta Apkārtmērs

m Piezīmes

Republikas RG026

Parastais ozols – Černausku ozols

Starp Černauskām un Dziedoņiem

6,92 Iekļauts dabas taku maršrutā, ir informācijas stends

Parastais ozols- Kaktiņu ozols

6,00

Republikas RG028

Parastais ozols – Dziedoņu ozols

150 m ZA no Dziedoņiem

5,00 2005.g. nolūzis liels zars

Republikas RG032

Kadiķis – Kalniņu kadiķis

150 m Z no Kalniņiem 1,06 Nokaltuši apakšējie zari

Kadiķis – Plānupes kadiķis

Garkalnes - Mālpils šosejas kr. pusē 1,7 km aiz Inčukalna – Ropažu ceļa krustojuma

1,05 Gandrīz nokaltis

Vietējas RG039

Kadiķis - Allažu kadiķis

Z no Noriņām 0,80

Republikas RG029

Meža priede – Mežciema priede

300 m ZR no Kaļķugravas (Avotiņiem)

3,24 Iekļauta apskatei dabas takās

Republikas RG032

Eiropas egle – Allažmuižas egle

Allažmuižas parkā 3,68 5. lielākā egle Latvijā

Vīksna – Vecklūgu 1.vīksna

Gravas malā pie Vecklūgām

5,48 2 stumbri, kalst zari

Vīksna – Vecklūgu 2. vīksna

Gravas malā pie Vecklūgām

4,70

Vietējas Eiropas egle - Dziedoņu egle

Pie Dziedoņiem 2,43, resnākais zars 1,65

Egle ar īpatnēju zarojumu

Vietējas Balzāma baltegle - Skubiņu baltegle

Pie Skubiņiem Baltegle ar īpatnēju zarojumu

Eiropas ciedru priedes

Pie Grunduļiem Introducenti, stādītas 1921. gadā

Benksa priedes Plānupē Introducenti, stādītas grupā

Hemlokegles Plānupē Introducenti, stādītas

Dižkoku, potenciālo dižkoku, bioloģiski vecu koku un uz tiem dzīvojošu

organismu dzīves vides saglabāšanai ieteicams neveikt nekādas traucējošas darbības

koka sakņu zonā, kādreiz klajumā augušu koku jāatbrīvo no apauguma (krūmiem),

koku jāapzāģē tikai tad, ja ir apdraudēta cilvēku veselība vai dzīvība.

Daudzveidīgas barības bāzes tiešais tuvums nosaka skaitliski lielu putnu sugu

klātbūtni purvu teritorijās. No 2000. gada aizsargājamais putns ir baltais stārķis un to

ligzdas.



Mežos izdalīti 6 mikroliegumi, 2 medņu riesti un 2 rubeņu riesta vietas, kā arī

saudzējamie biotopi 102 kvartālos 254,9 ha platībā. Mežos sastopamas vairākas

Eiropā aizsargājamas augu sugas, putnu sugas un kukaiņu sugas.

7.8. tabula MIKROLIEGUMI PAGASTA TERITORIJĀ

RĪGAS VM Kods Teritorijas apraksts 303 Apm. 700m uz DA no Silzemniekiem

627 Rīgas raj., Allažu pag., Rīgas VM





Allažu mežos konstatēta reta epifītiska ķērpju suga trauslā ramalīna Ramalina

trausta (Ach.) Nyl., kas ir jūtīga pret biotopu izmaiņu un vides piesārņojumu.

Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Pagastā atrodas nozīmīgas dabas teritorijas, kurās perspektīvā būtu jāpiemēro

aizsargājamās teritorijas statuss:

Straujteces posms Tumšupē ar piekrastes pļavām pie Aņķu mājām

Eiropas nozīmes aizsargājams (Natura 2000 ) biotops (kods EU 3260, Latvijas

biotopu klasifikatorā LBK: D2 – upju posmi ar akmeņainām, oļainām gultnēm un

iegrimušu augu sabiedrībām).Posms sākas tūlīt aiz meliorētās daļas. Upe plūst pa

dolomītiem, tajā ir ūdensgundegu Batrachium sp. audzes.

Pļavas bagātas ar orhidejām, liels kopīgais sugu skaits, 24 dabisko pļavu

indikatorsugas. Aizsargājamais biotops: EU 6410 – molīnijas pļavas, LBK E 3.3.

Ainaviski izteiksmīga vieta ar upes meandrām un mežu ieskautām pļavām.

Kultūrvēsturiska vērtība, jo ilgstoši apsaimniekota. Nozīmīga buferzona upes pērlenes

atradnes aizsardzībai.

Tumšupes ieleja Allažu centrā

Plašākais Tumšupes senielejas posms starp augstiem krastiem. Upju palieņu

pļavas (EU 6450, LBK E 1.8.3) un mēreni mitrās īstās pļavas (EU 6510, LBK E 22.3, E

3.1). Ilgstoši apsaimniekotas. Bagāts floristiskais sastāvs. Augstvērtīga ainava,

skatoties no abiem krastiem. Eiropā aizsargājamās sugas – griezes ligzdošanas vieta.

Atmatu pļava starp Veģu un Mazvildu dīķiem (Mikiņkalns)

Ar sugām bagāta atmatu pļava (EU 6270* – prioritāras nozīmes aizsargājams

biotops, LBK E 2.2). Reljefā redzamas karsta procesu pēdas, lielākā no jaunākajām

karsta kritenēm, kas izveidojusies strauji iegrūstot zemei 2005. gada 25. jūnijā.



Košsalu un Košu pļavas

Sausas pļavas kaļķainās augsnēs (EU 6210, LBK E 1.4), bagātas ar orhidejām, līdz

ar to tas ir prioritārais aizsargājamais biotops, kā arī zilganās molīnijas pļavas.

Neparasti liela pļavu biotopu dažādība, sevišķi liels sugu kopskaits – no 164

reģistrētajām ziedaugu sugām 149 ir lakstaugi, bet atsevišķiem eksemplāriem

sastopamas 15 krūmu sugas, kas raksturīgas dabiskajām sausajām pļavām

kaļķainajās augsnēs.

Avotainas gravas Tumšupes krastos pie Vecklintīm un Bračām

Cilvēka darbības maz ietekmēts dabisks un daudzveidīgs mitro biotopu komplekss,

kam ir nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Var būt perspektīvs

izglītojošam ekotūrismam.

Jaunzemu purviņš

Avotkaļķu purviņš ar 7 īpaši aizsargājamām augu sugām, tajā skaitā orhidejām.

Pēc sugu sastāva atbilst EU 7230 (LBK G 1.1), trūkst vienīgi rūsganās melnceres, kas

sastopama tikai Latvijas rietumu daļā. Ar mieturaļģēm (Chara sp.) aizaugušās ūdens

lāmas smaržo pēc sērūdeņraža, kas norāda uz purviņa iespējamu saistību ar

ģipšakmens iegulām un karsta procesiem.

Pandu purvs

Neskartu augsto purvu biotopi ar degradētām vietām, kurās noris dabiskā

atjaunošanās (EU 7110*, 7120, LBK G 3). Dzērvju ligzdošanas vieta. Tieša saistība ar

Ezernieku karsta kritenēm, neliela daļa no purva ietilpst ģeoloģiskā un

ģeomorfoloģiskā lieguma teritorijā. Purva malu konfigurācija, stāvais krasts un

slapjākās vietas pieļauj varbūtību, ka purvs ir izveidojies karsta procesos. Vienoti

hidroloģiskie procesi ar Natura 2000 teritoriju „Ezernieku karsta kritenēm”. Dzērvju

ligzdošanas vieta.

Pullēnu aleja

Ainaviski izteiksmīga vecu lapu koku aleja, uz kuru paveras skats no Inčukalna

ceļa. Koki nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. „Pullēnu” apkārtnei ir

kultūrvēsturiska vērtība, jo šeit 1833. gadā ir veikts pirmais zemes dziļurbums Latvijā.

Allažu šūnakmens ieguves teritorija

Vieta ar Latvijai ievērojamu kultūrvēsturisku nozīmi. Īpatnējs mežs kaļķainā

augsnē ar retām un aizsargājamām augu sugām zemsegā. Vietām Lielbarģu apkārtnē

saglabājušies šūnakmens ieguves karjeriņi, dažos iztek avotiņi. Perspektīva vieta

tūrisma taku paplašināšanai.



Rīgas rajona plānojums Reģiona intereses: -plānot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, saskanā ar šo teritoriju dabas aizsardzības

noteikumiem un dabas aizsardzības plāniem, izmantošanu ilgtspējīga tūrisma attīstībai, atbilstoši izvēlētajam tūrisma profilam. ► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums

Izstrādāt un realizēt ikgadēju dižkoku, īpatnējo koku un introducentu apsaimniekošanas darbu programmu.

Labiekārtot parkus. Izmantot aizsargājamās dabas teritorijas un pieminekļus ilgtspējīgai tūrisma attīstībai. Izstrādāt nozīmīgu dabas teritoriju izmantošanas un apsaimniekošanas noteikumus. Turpināt aizsargājamo teritoriju tīkla izveidošanu, saskaņojot saimnieciskās un dabas

aizsardzības intereses.

7.10.2. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

Valsts aizsardzībā esošie kultūras pieminekļi Allažu pagasta teritorijā:

Nr.2080 Allažu vecās kapsētas senkapi Stīveros (divi uzkalniņi no 1. gt.1. puses);

Nr.2078 Kapurgu senkapi (25 uzkaniņi, to augstums 0,4 – 1,5 m, diametrs 4 – 13 m.);

Nr.2079 Saknīšu un Atvasīšu senkapi (102 lībiešu 11.-12. gs.uzkalniņkapi, diametrā 7 – 9m, 1 – 1,2 m augstumā izrakumi veikti 17.,19. un 20. gs.);

Nr.2076 Černausku akmens (Ezernieku akmens) - kulta vieta. 7.3.attēls.Čerņausku akmens

Nr.6698 Allažu luterāņu baznīca, celta 1926. gadā pēc arh. P. Kundziņa projekta. Baznīca veidota latviešu rijas konstrukcijas stilā, sienas un tornis no mūra, jumts – skaidu, tornim skārda jumts. Zvans iegādāts 1928. gadā. Baznīca ievērojama tieši skaidu jumta dēļ, kurš ir atjaunots.



Nr.2077 Zviedru baznīca ar viduslaiku kapsētu.

7.3.attēls.Allažu luterāņu baznīca

7.10.3. Aizsargājamie pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiskie objekti

Allažu pagasta nozīmes kultūrvēsturiskie objekti: Allažmuižas vecā ūdensdzirnavu ēka (celta 1801. g.) un parks; Kaļķugravas ūdensdzirnavu ēka; 1. pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku brāļu kapi pie

Allažu kapsētas; 2. pasaules karā kritušo sarkanarmiešu brāļu kapi; vācu karavīru brāļu kapi Allažmuižas parkā; Allažu kapsētas kapliča (šūnakmens, 1853. g.); piemineklis latviešu leģionāriem (1994. g. tēln. G.Krūmiņš); operdziedātāja V.Stota vasaras māja “Dziedoņi” (30. gadi); piemineklis tēlniekam T.Zaļkalnam (tēln. U.Sterģis);

7.6.attēls.Piemineklis T.Zaļkalnam

7.5.attēls.Zviedru baznīca

7.4.attēls.Allažu luterāņu baznīca



piemineklis par godu K.Ulmaņa līdzdalībai Allažu lopkopības pārraudzības biedrības dibināšanā 1904. g.(1991. g.);

vecais Kauguru ceļš; Allažu šūnakmens lauztuves; pie Pullēniem pirmais zemes dziļurbums Latvijā (1833.g.).


Reģiona intereses: -plānot pasākumus kultūras mantojuma pienācīgai saglabāšanai, atjaunošanai un

izmantošanai, veicinot kultūras mantojuma ekonomiskā potenciāla pieaugumu un tā izmantošanu.

Rajona intereses: -saglabāt rajona teritorijā esošo kultūrvēsturisko mantojumu, kā viens no galvenajiem

tūrisma resursiem; -veicināt, lai pašvaldības pieņemtu lēmumus par jaunu aizsardzības zonu izveidošanu

teritorijās, kuru īpatnējais raksturs, vēsturiskā un arhitektoniskā būtība atbilst vietējas nozīmes pieminekļu statusam;

-papildināt esošos vietējo pašvaldības apbūves noteikumus, lai saglabātu esošo kultūrvēsturisko mantojumu;

-kopt un saglabāt Rīgas rajonam raksturīgo daudzpusīgo kultūrvēsturisko ainavu, kā arī radīt jaunas kvalitatīvas vides ainavas. ► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums

Kultūras un vēstures pieminekļu īpašniekiem, zemes īpašniekiem vai lietotājiem ievērot likumdošanā noteiktās prasības kultūras pieminekļu apsaimniekošanā un aprobežojumus aizsargjoslās.

Pagasta apbūves noteikumos noteiktas prasības kultūras pieminekļu un zemes īpašniekiem un lietotājiem pieminekļu apsaimniekošanā un aprobežojumi aizsargjoslās.

7.11. AINAVAS

Pēc Latvijas teritorijas ainavrajonēšanas, Allažu pagasts atrodas

Dienvidvidzemes ainavzemes Kangaru mežaines ainavapvidū. Ainavu ekoloģiskā,

vizuālā un kultūrvēsturiskā vērtība pagasta teritorijā ir daudzveidīga, un tās

uzskatāmas par piemērotām cilvēka dzīves materiālo un estētisko vajadzību

nodrošināšanai. Esošie resursi ir labs priekšnoteikums dzīvesvietas pilnveidošanai,

attīstīšanai, Latvijai raksturīgas kultūrvides un ainavas saglabāšanai, sabiedrības

atpūtas un tūrisma attīstībai. Pēdējo labvēlīgi ietekmē labā sasniedzamība no Rīgas.

Allažu pagasta teritorijā esošās ainavas ir nozīmīgas kā ekoloģiskas sistēmas,

tās ir vizuāli pievilcīgas, tās ir kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājas. Pārstāvēti trīs

galvenie teritoriju veidi: aizsargājamās teritorijas, ekoloģiski jutīgas, bet ar likumu

neaizsargātas teritorijas un lauku kultūrainavas.

Ainavu inventarizācija un novērtējums Allažu pagastā nav veikts. Pārskatam

par pagasta ainavām izmantoti ģeomorfoloģiskie un ainavsegu raksturojošie jēdzieni.



Kopumā Allažu pagasta teritorijā ir pārstāvētas viļņotā līdzenuma zemes – viļņota

āraine, mežaine un mežāre. Ainaviski izteiksmīgākās vietas ir saistītas ar Silciema

pieledāja sprostezera senkrastu posms līdz Kaļķugravai, ar Tumšupes ieleju, ar Mazo

Kangaru osu grēdu, ar ezeriem, dīķiem un purviem. Īpaši atzīmējama kultūrvēsturiska

ainava kaļķiežu, īpaši šūnakmens ieguves vietās no Kaļķugravas līdz Lielbarģiem,

Jaunzemiem un Pullēniem. Seno lauztuvju vietas ir aizaugušas ar krūmiem un mežu,

bet atsevišķās vietās ir saglabājušās neaizaugušas iežu paliekas kā veikto darbu

liecinieki.

Ainaviskā ziņā ievērojami atšķiras pagasta teritorijas austrumu un rietumu

daļa. Austrumu daļa ir lauksaimnieciski apgūta, te mijas tīrumi ar meža puduriem un

birztaliņām, bet rietumu daļu klāj lielais vienlaidu mežu masīvs, sākot ar Mazajiem

Kangariem, ietverot Krievupes augšteci ar daudziem strautiņiem, eolas izcelsmes kāpu

ainavu, mitrājus, bebraines.

Daudzveidīga, pievilcīga ainava vērojama gar 2. šķiras ceļu Sigulda – Allaži –

Allažmuiža visā posmā no pagasta robežas ar Siguldas novadu līdz Garkalnes –

Alauksta ceļam.

No ekoloģiskā viedokļa atzīmējami biotopi, kam ir liela nozīme bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanā: vecas mežaudzes, purvi, pļavas, upes, ezeri, dīķi, avoti.

No kultūrvēsturiskajiem ainavas elementiem nozīmīgākie ir 11.-12. gs.

Saknīšu-Atvasīšu un Kapurgu uzkalniņkapi, Černausku kultakmens, t.s. Zviedru

baznīcas drupas, no šķeltajiem laukakmeņiem un kaļķakmeņiem celtās zemnieku

saimniecību ēkas, ar šūnakmeni apdarinātās ēkas, 1801. gadā celtās Allažmuižas

ūdens dzirnavas, 1926. gadā celtās ēkas – Allažu ev.-lut. baznīca, pamatskola un

Tautas nams.

Allažu pagastā esošajām ainavām ar tajās atrodamajiem dabas un

kultūrvēsturiskajiem objektiem ir augsta zinātniskā un izglītojošā vērtība, kas nākotnē

var tikt plaši izmantota. Tādā nolūkā ir ieteicams rezervēt teritorijas, kas perspektīvā

varētu tikt pakļautas aizsardzībai, lai saglabātu tajās esošās dabas un

kultūrvēsturiskās vērtības. Tās ir šādas:

straujteces posms Tumšupē ar piekrastes pļavām pie Aņķu

mājām;

Tumšupes ieleja Allažu centrā;

atmatu pļava starp Veģu un Mazvildu dīķiem (Mikiņkalns);

Košsalu un Košu pļavas;

avotainas gravas Tumšupes krastos pie Vecklintīm un Bračām;

Jaunzemu purviņš;

Pandu purvs;



Pullēnu aleja;

Allažu šūnakmens ieguves teritorija.

Ainavas struktūras sastāvā ir lineārie elementi – upes, autoceļi, elektrolīnijas,

kas sadala atsevišķos ainavas elementus (mežus, laukus, pļavas) vairākās daļās.

No topogrāfiskā viedokļa visa Allažu pagasta teritorija ir ainaviski bagāta un

dod iespēju apbūves objektu oriģinālam izvietojumam, to organisku sasaisti ar dabas

vidi. Grunts nestspēja smilšu-māla, grants, oļu reljefa augstākās iegulu zonās 1 – 1,5

kg/cm2.

Nosusinātas lauksaimniecības zemes atsevišķās vietās netiek apstrādātas un

tās atrodas atmatu veidošanās sākumstadijās. Šajās teritorijās ligzdo vai barojas

baltais stārķis (Ciconia ciconia), laukirbe (Perdix perdix) un grieze (Crex crex). Ar

krūmiem aizaugušās teritorijās sastopama brūnā čakste (Lanius collurio).

Atsevišķās vietās notiek ainavas degradācija, kur neapsaimniekošanas rezultātā

notiek pļavu, tīrumu apaugšana ar krūmiem, samazinās augu sugu sastāvs. Sakarā

ar saimnieciskās darbības pieaugumu un apbūves teritoriju paplašināšanos iespējama

bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības samazināšanās. Vietām ainavu apdraud

lauksaimniecības zemju aizaugšana ar krūmiem un viensētu sabrukšana. Dabisko

ainavu apdraud arī sinantropo augu sugu – Sosnovska latvāņa, Kanādas zeltslotiņas

un puķu spriganes ieviešanās. Ceļu tuvumā notiek mežu piesārņošana ar sadzīves

atkritumiem.

Sakarā ar kompensāciju mehānisma iedarbināšanu bioloģiski daudzveidīgo pļavu

kopšanai, aizaugšanas process ir nedaudz samazinājies.

Kā atsevišķu ainavu var izdalīt dārziņus. Nekoordinēta apbūve rada

priekšnoteikumus šo teritoriju pārpurvošanās draudiem. Mazdārziņu apkārtnē bieži

vērojama nekopta vide un nelegālas atkritumu izgāztuves.

Rīgas reģiona un rajona plānojums Reģiona intereses: -integrēt kultūrainavu plānošanā, paredzot aizsargāt un radoši attīstīt kultūrainavas.

Teritorijas plānojuma ietvaros izstrādāt kultūrainavu aizsardzības un attīstības plānu, nosakot ainavas, kurām ir īpaša vēsturiskā, estētiskā un ekoloģiskā nozīme. Attīstības programmā ietvert cilvēka darbības un lauku neapsaimniekošanas rezultātā degradēto, bojāto ainavu, kurām ir īpaša vēsturiskā, estētiskā un ekoloģiskā nozīme rekultivācijas pasākumus

Rajona intereses: -lai saglabātu dabas pamatni un tās elementus, nodrošinātu tās ilgtspējīgu attīstību

rajona teritorijas izmantošanas veidiem, jārespektē vides aizsardzības prasības.



► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums Veikt ainavu inventarizāciju (ainavas vērtīgāko elementu novērtēšana un dokumentācija

tālākai aizsardzības un apsaimniekošanas veida noteikšanai) un, izstrādājot detālplānojumu, noteikt ainaviski augstvērtīgām teritorijām noteiktu aizsardzības statusu vai zemes lietojumu veidu.

Apsekot degradētās ainavas, izstrādāt to “atveseļošanas” plānu. Saglabāt vērtīgākās ainavas, nemainot zemes izmantošanas mērķi. Saglabāt mežu un purvu dabisko ainavu. Veikt aleju inventarizāciju.

7.12. REKREĀCIJAS, TŪRISMA OBJEKTI UN TERITORIJAS

Allažu pagasts ir kultūrvēsturiski un ainaviski bagāts pagasts. Tā teritorijā

atrodas vairāki ievērojami apskates objekti, izveidotas dabas takas un telšu,

ugunskura un piknika vietas.

Lai sekmētu tūrisma nozares attīstību Rīgas rajona padome ir izstrādājusi

maršrutus “Mazie loki “un “Lielais loks” par rajona pašvaldību teritorijās esošajiem

galvenajiem tūrisma apskates objektiem. Allažu pagasts ar Garkalnes, Mālpils, Ropažu

un Stopiņu pagastiem veido kopīgu maršrutu, arī maršrutā “Lielais loks” ietverti

pagasta ievērojamākie apskates objekti. Allažu pagastā tiek piedāvāts apskatīt Mazos

Kangarus, Allažmuižas parku, Zviedru baznīcu, Čerņavsku akmeni, Ezernieku krasta

kritenes, Allažu baznīcu un Kaļķugravas avotus.

Pēc Allažu pagasta padomes priekšlikuma Rīgas rajona teritorijas plānojumā

(2007.- 2019.) tiks iekļauts tūrisma komplekss “Allažu dabas takas”.

Plānupē, bijušā PSRS karaspēka bāzes teritorijā, Vidzemes ZOO fonds”

sadarbībā ar Allažu pagasta padomi ir paredzējis radīt savvaļas parku – Allažu Dabas

Dārzu. Projekta realizēšanai nepieciešamā teritorija ir aptuveni 2 km2, lai tajā varētu

izmitināt un uzturēt īpatņus aptuveni 400 – 500 sugām. Šajā parkā paredzēts izvietot

arī unikālu Latvijā sastopamo dzīvnieku kolekciju, kam būtu nozīme izziņas, dabas

aizsardzības un ekoloģiskās audzināšanas jomā.

2007. gadā paredzēts realizēt projektu “Dzelzs laikmeta apmetne “Allasille””.

Interaktīvais atpūtas centrs tiks veidots kā brīvdabas teātris, dzelzs laikmetam

raksturīgu celtņu, nocietinājumu konstrukcijās demonstrējot senos amatus, sadzīves

ainas, seno kauju imitācijas.

Vidēji gadā pašvaldību apmeklē aptuveni 7 tūkstoši tūristu, pārsvarā

sestdienas, svētdienas atpūtnieki no Rīgas un citām Latvijas vietām. Līdz galam

nepilnveidotās infrastrukturas dēļ – trūkst ēdināšanas un nakšņošanas vietas - Allažu

tūrisma piedāvājums ir kā piedeva Siguldas apmeklētājiem. Lai arvien vairāk



interesentu par brauciena galveno mērķi izvēlētos tieši Allažus, tūrisma pakalpojumu

sfērai pašvaldībā tiek pievērsta ar vien lielāka uzmanība - izvietotas norādījuma zīmes

un informācijas stendi, sagatavoti gidi, veidotas dabas takas. Interesentiem tiek

piedāvāti vienas vai vairāku dienu velo maršruti pēc individuālas programmas,

iespējama velosipēdu noma, kā ari zirgu izjādes, makšķerēšana, specializēto

saimniecību apmeklējumi (zirgaudzētavas, govju fermas, kazu audzētavas, bišu

dravas).


Reģiona intereses:

- paredzēt teritorijas kājāmgājējiem, pastaigu un tūrisma taku, un veloceliņu tīklu izveidi, kā arī rezervēt pietiekošas teritorijas kājāmgājējiem un veloceliņu tīklu izveidei perspektīvā.

Rajona intereses:

-veicināt tādu saimniecisko darbību, kas nepasliktinātu kultūrvēsturisko ainavu kvalitāti un saglabātu tradicionālās lauku ainavas tūrismam perspektīvās vietās.

► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums Labiekārtot peldvietas. Izvietot vienotas informatīvās norādes, kartes un shēmas par tūrisma objektiem un

infrastruktūru.

7.13. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA

Pagastā dzīvo 2006 iedzīvotāji (uz 01.03.06.), tai skaitā, Allažu centrā 750,

Allažmuižā 250, Stīveros 300, Plānupē 50.

Vidējais blīvums – 12,8 cilv./km2 (vidējais iedzīvotāju blīvums Rīgas rajonā 49

cilvēki uz km2, Vidzemes reģionā - 16,6). Dati par pēdējiem gadiem liecina par

iedzīvotāju skaita palielināšanos uz migrācijas rēķina. Arī turpmāk paredzams

iedzīvotāju skaita pieaugums - mājokļu būvniecības aktivitātes liecina, ka arvien

vairāk cilvēku Allažu pagastu izvēlas par savu dzīves vietu. Pagastā ir četri galvenie apdzīvotie centri un viens mazdārziņu apbūves

komplekss Egļupe. Katram no tiem ir izveidojusies sava funkcija, savs raksturīgais

veidols, kas radies laika gaitā. Allaži - administratīvais, rūpniecības un apdzīvotības

centrs; Allažmuiža - pagasta kultūras, atpūtas, apdzīvotības apakšcentrs; Stīveri -

apdzīvotības garīgais – sakrālais centrs, sociālā aprūpe. Plānupe - apdzīvota vieta ar

dzīvojamo, ražošanas un sabiedrisko ēku grupu.



Allaži, Allažmuiža, Stīveri, Plānupe atrodas pie pagasta galvenajiem ceļiem –

Sigulda – Allažmuiža un Garkalne – Alauksts. Egļupes komplekss galvenokārt saistīts

ar Inčukalna pagasta Silciema dzelzceļu staciju.

Jāatzīmē, ka 48 % pagasta iedzīvotāji dzīvo viensētās un viensētu grupās.

Dzīvojamo un ražošanas ēku fiziskais un arhitektoniskais stāvoklis visai dažādas

kvalitātes. Attīstoties pagasta ražošanas un sadzīviskām potencēm, tās neapšaubāmi

krasi mainīsies reģionālās arhitektūras virzienā. No topogrāfiskā viedokļa visa Allažu

pagasta teritorija ir ainaviski bagāta un dod iespēju apbūves objektu oriģinālam

izvietojumam, to organisku sasaisti ar dabas vidi.

Saskaņā ar patreizējo iedalījumu valstī apdzīvotās vietas pagastā veido ciemi un

viensētās, kas šajā klasifikācijā ir pamats viensētu grupu izdalīšanai.

Ieskatoties vēsturiski apdzīvoto vietu klasifikācijā 1997.gadā nacionālā

plānojuma ietvaros bija sagatavoti citi priekšlikumi, kuros ieskatu sniedz izdevums

“Apdzīvotās vietas Latvijā” ( Miltiņš , Turlajs) ieteiktās klasifikācijas, Allažu pagasta

esošais apdzīvojums iedalījās:

Lielciems. Ciems ar iedzīvotāju skaitu robežās no 500 līdz 2000. Tam

raksturīgs ielu un ceļu tīkls, teritorijas labiekārtojums, daudzveidīgi tehniskās,

sociālās un ekonomiskās infrastruktūras elementi. Liels ciems var nodrošināt lauku

saimnieciskās, sabiedriskās un kultūras dzīves un citas funkcijas. Allaži (750).

Vidējciems. Ciems ar iedzīvotāju skaitu robežās no 100 līdz 500. Tam

raksturīgs ielu un ceļu tīkls, daļējs teritorijas labiekārtojums, daļējs tehniskās

infrastruktūras nodrošinājums, dažādi sociālās un ekonomiskās infrastruktūras

elementi. Vidējs ciems var nodrošināt atsevišķas lauku saimnieciskās, sabiedriskās

un kultūras dzīves un citas funkcijas. Allažmuiža (250).

Mazciems. Ciems ar iedzīvotāju skaitu robežās no 10 līdz 100. Maziem

ciemiem raksturīgi atsevišķi sociālās un ekonomiskās infrastruktūras un teritorijas

labiekārtojuma elementi. Plānupe(50).

Aprūpes ciemi. Aprūpes ciemi ir internāta tipa mācībiestāžu, pansionātu,

slimnīcu un atpūtas iestāžu kompleksi, ja tie nav pilsētas vai cita ciema sastāvdaļas.

Stīveri (300).

Vasarnīcu ciemi. Ir laiku apdzīvotās vietas, kurās ir kompakta apbūve un

sezonāla apdzīvotība. Egļupe (880 iedz.) - mazdārziņu rajons ar vairāk kā 100 dārza

mājām atrodas uz robežas starp Allažiem un Inčukalna pagastu. Viena dārziņa

teritorija 600m2. Pašreizējā situācijā mazdārziņu rajons pārvērsts par atpūtas un

dzīvojamo ēku kompleksu bez atbilstošas apkalpes un inženiertehniskās

infrastruktūras.



Viensēta. Lauku apdzīvota vieta, kurā ir nepārvietojamas ilglaicīgi dzīvojamas

ēkas (ēka), saimniecības ēkas vai citas būves. Viensētai ir vietēji (vietējās pašvaldības

administratīvajā teritorijā) unikāls nosaukums. Viensētas var veidot viensētu grupas,

kurām ir kopējs (apvienojošs) vietēji (vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā)

unikāls nosaukums.

Rīgas rajona teritorijā, sakarā ar Rīgas reģiona attīstības stratēģiju patreiz ir

noteikta šāda apdzīvojuma struktūra: Reģionālais (daudzfunkcionālais) attīstības

centrs, Pierīgas attīstības centri, Pierīgas vietējie apdzīvojuma centri un tālākie vietējie

apdzīvojuma centri. Allaži noteikti kā vietējais apdzīvojuma centrs.

Teritorijas plānojumā parādīti sekojošu ciemu robežas: Allaži, Allažmuiža,

Stīveri, Plānupe, Egļupe.


Reģiona intereses:

- ievērot pēctecības principu – apdzīvojumu pilnveidot, attīstot un restrukturizējot esošās apdzīvotās vietas, kas noteiktas spēkā esošajos vietējo pašvaldību plānojumos;

-jaunu mājokļu, sociālo un citu pakalpojumu objektu, darba vietu attīstīšanu plānot esošajās apdzīvotajās vietās, pēc iespējas izmantojot esošo infrastruktūru un nepilnvērtīgi izmantotas vai pamestas apbūves teritorijas, ierobežojot neapbūvēto “zaļo” teritoriju apgūšanu;

-plānot viensētu pastāvēšanu zemnieku vai piemājas saimniecību statusā, kā arī to izmantošanu par pilsētu iedzīvotāju otro mājokli, nosakot, ka minimālā viensētas platība ir 2ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes un ka mežsaimniecības zemēs jaunas viensētas nav veidojama;

-sezonas apdzīvoto vietu – vasarnīcu un dārzkopju ciemu – iespējas pārtapt par pastāvīgi apdzīvotām apmetnēm izvērtēt plānošanas procesā individuāli. Neatbalstīt šo pārtapšanu, ja nav iespējams nodrošināt vidi nepiesārņojošas, centralizētas infrastruktūras – ūdensvada, kanalizācijas, kā arī atbilstoša platuma ielu tīkla nodrošināšanas iespējas;

Rajona intereses:

-iestrādāt mozaīkveida apdzīvojuma struktūru ar zaļās joslas nodalījuma (dabas pamatnes) saglabāšanu;

-uzlabot attīstīt vietējo ceļu tīklu, sakārtot plānošanas dokumentācijas starpceļu zonā urbanizēto teritoriju attīstībai. ► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums

Izveidot apdzīvojuma struktūru saskaņā ar teritorijas plānojuma nostādnēm. Nepieļaut dārzkopības teritoriju paplašināšanos. Apzināt un izvērtēt dārzkopības sabiedrību ietekmi uz ūdeņiem un samazināt

piesārņojuma slodzi. Izstrādāt inženierkomunikāciju shēmas apdzīvotām vietām, izstrādājot detālplānojumus

vai teritorijas plānojuma grozījumus.



7.14. APBŪVE

2006. gada janvārī vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūves zemes

lietošanas mērķa grupā ir reģistrēti 405 īpašumi vai lietojumi, daudzdzīvokļu māju

apbūvē – 31 īpašums vai lietojums.

Esošais daudzstāvu dzīvojamais fonds pašvaldībā pamatā ir veidojies padomju

periodā, ievērojama daļa no tā ir 3 stāvu ķieģeļu – lielpaneļu ēkas, kas atrodas,

galvenokārt, Allažos. Šīm ēkām raksturīga zema konstrukcijas kvalitāte, lieli siltuma

zudumi, vienmuļš vizuālais veidols. Nepieciešams vispirms novērtēt katras

daudzdzīvokļu mājas tehnisko stāvokli un energoefektivitāti, veikt renovāciju,

piesaistot pašu iedzīvotāju līdzekļus un speciālos kredītus mājokļu sakārtošanai.

Veidojot kvalitatīvu dzīves vidi, nozīmīga ir arī ēku apkārtnes sakopšana –

apzaļumošana, autostāvvietu un atpūtas laukumu izveide. Māju apsaimniekošanai

izveidota tikai viena daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas sabiedrība, tas apgrūtina

iedzīvotāju iesaistīšanos ēkas koplietošanas telpu un konstrukciju renovācijas darbos.

Aktīvs ir nekustāmā īpašuma tirgus pagastā. Būtisks vērtību ietekmējošs

faktors ir Rīgas tuvums un ceļu tīkls.

7.9. tabula

BŪVVALDES DARBĪBAS PĀRSKATS

2002. 2003. 2004. 2005.

Izsniegtas atļaujas: jaunai būvniecībai rekonstrukcijai un renovācijai

9 8 1

7 6 1

19

23 23 -

Pieņemtas ekspluatācijā būves: dzīvojamās mājas nedzīvojamās ēkas inženierbūves

8 4 2 2

10 5 3 2

16 15 - 1

13 2 9 2

Pašlaik notiek izmaiņas iedzīvotāju pieprasījumā pēc mājokļa tipa - pieaug

pieprasījums pēc laba dzīvokļa vai mājas. Pēdējos gados Allažu pagastā ir vērojamas

mājokļu būvniecības aktivitātes. Arī hipotekārās kreditēšanas sistēmas pieejamība

mājokļu būvniecībai, darba vietu un pakalpojumu tuvums būs veicinoši faktori

individuālās būvniecības attīstībai Allažu pagastā.

Risinot zemes izmantošanas problēmas un apbūves principus, pastāv iespēja

pielīdzināt dārzkopības sabiedrību apbūvi individuālai apbūvei, ar visām no tā

izrietošām būvniecības prasībām un ar pieraksta tiesībām, vai, saglabāt esošo

statusu, sakārtojot infrastruktūru.

Notiek meža un lauksaimniecības zemes transformācija apbūves zemēs.




Reģiona intereses: - plānot energoefektīvu un arhitektoniski kvalitatīvu jauno māju būvniecību; -paredzēt lauku identitātes un rakstura saglabāšanas nosacījumus apbūvei (ēku

veidolam, jumtiem, būvniecības materiāliem, ēku krāsai u.c.,) un ieteikumus tradicionālai lauku būvniecībai un vietējo būvmateriālu izmantošanai.

Rajona intereses: -nodrošināt apbūvi ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām, tai skaitā centralizētiem

ūdens un kanalizācijas tīkliem vai lokālās attīrīšanas iekārtām; -ielu pareizu parametru izveide; -apbūves blīvuma atbilstība apbūves veidam, nepieļaujot ģimenes māju (savrupmāju)

būvniecību zemesgabalos, kas mazāki par 1200m². ► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums

Izveidot apdzīvojuma struktūru saskaņā ar teritorijas plānojuma nostādnēm. Novērst vienlaidus apbūves masīvu veidošanos, izstrādājot detālplānojumus. Paredzēt zaļos koridorus, sadalot savrupmāju masīvus vienu no otra, kā apstādījumu

un rekreācijas teritorijas. Mazsaimniecību apbūve ciemā uzskatāma par optimālu dzīvojamās apbūves veidu

pagastā. Rūpniecības teritorijas un dzīvojamās apbūves teritorijas atdalāmas ar koku un krūmu

stādījumu vismaz 25 m platumā. Nepieļaut dārzkopības teritoriju saplūšanu un zaļo koridoru apbūvi. Transformācija no dārzkopības teritorijām uz savrupmāju blīvas apbūves teritorijām

veicama izstrādājot detālplānojumus. Detālplānojums obligāts uzsākot jebkuru darbību ar zemes gabala robežu un īpašnieku

maiņu un apbūvi ciematu robežās. Rezervēt teritorijas infrastruktūrai.

7.15. ŪDENSAPGĀDE UN KANALIZĀCIJA

Allažu pagastā ir vairākas autonomas ūdens apgādes un kanalizācijas

sistēmas. Kā ūdens apgāde, tā arī kanalizācija ir neapmierinošā stāvoklī, tās ir

rekonstruējamas.

Pagasta administratīvajā centrā Allažos, kurā dzīvo 750 iedzīvotāju, ūdens

apgādei izmanto artēzisko urbumu (DB 7120.-1964.g.,80m) ir ierīkots Pļaviņu –

Salaspils ūdens horizontā. Īpatnējais debits ir 0,5 l/sek., maksimālais debits 3 l/sek.

Vidējais ūdens patēriņš 2005.gadā – 140m3/dienn. Urbums nodrošina nepieciešamo

ūdens daudzumu. Dzeramā ūdens kvalitāte atbilst kvalitātes prasībām, izņemot dzelzs

saturu – 0,4 mg/l (pieļaujams 0,2 mg/l). Allažu ciematā ūdensvadi ir fiziski

nolietojušies, neapmierinošā stāvoklī, biežas ir avārijas maģistrālajos ūdensvados. Lai

mazinātu iekšējo ūdensvadu apaugumu ar kaļķa un dzelzs savienojumiem, 2005.gadā

uzstādīta atkaļķošanas iekārta VULCAN. Izstrādāts ir arī Allažu ciemata ūdensvada



rekonstrukcijas tehniskais projekts, nepieciešams risināt jautājumu par atdzelžošanas

iekārtu uzstādīšanu.

Notekūdeņi no patērētājiem Allažos tiek novadīti uz jaunajām SEAB

bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām, kuras izvietotas ražotnes SIA “Kokpārstrāde 98”

tuvumā. Attīrīšanas iekārtu jauda ir 330 m3/dn, pie pašreizējā ūdens patēriņa tas

noslogotas par 1/4. Pie attīrīšanas iekārtām paredzēts pieslēgt arī “Kokpārstrāde 98”

ražotnes.

Allažmuižā darbojas aka „Allažmuiža” ar īpatnējo debitu 0,8 l/s, kura nodrošina

nepieciešamo ūdens daudzumu. Pie cūku kompleksa atrodas aka „Bomīši”.

Allažmuižā 2004.gadā tika veikta ūdensvada rekonstrukcija. Ūdens kvalitāti patēriņa

vietā 18 dzīvokļu mājā “Ozoli” negatīvi ietekmē vecais mājas iekšējais ūdensvads.

Lielas problēmas radīja vecās attīrīšanas iekārtas – tās nedarbojās un visi notekūdeņi

brīvi izplūda Allažmuižas parkā. Šobrīd izbūvētas un darbojas jaunas konteinertipa

notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas pie “Ozolu” dzīvojamās mājas. Notece uz

dīķiem un tālāk uz Tumšupi.

Stīveros dzeramo ūdeni nodrošina aka „Pansionāts „Allaži”” ar īpatnējo debitu

0,2 (l/s). Pazeminot akas īpatnējo debitu par 6m, aka dos 1,04 l/s. Esošās attīrīšanas

iekārtas ir rekonstruētas. Notekūdeņu notece uz Ķibītes upi.

Plānupe ņemot vērā perspektīvi nepieciešams 2 - 3 jaunas akas ar kopējo

ūdens ražību 3,5 l/s.

Kopējais notekūdeņu daudzums ir 300 m3/dn. Notekūdeņu kopējā attīrīšanas

staciju paredzēts dislocēt Tumšupes D daļā, kurā būtu: mehāniskā attīrīšana (redeles,

smilšķērājs); 1, - PBN un 2, - ONB otrreizējais nostādīšanas baseins, kā arī bioloģiskā

attīrīšana – aerotenks un biodīķis.

Egļupē darbojas aka „Dārzkopības biedrība Allaži” ar īpatnējo debitu 1,7 l/s,

kura nodrošina nepieciešamo ūdens daudzumu. Kanalizācija: tā kā ūdens patēriņi

nav lieli un iedzīvotāju skaits ir atkarīgs no sezonas, tad paredzētas universālas

izsmeļamās bedres pie katras vasarnīcas.

Individuālās apbūves teritorijās un viensētu puduros, kuros neizmanto

centralizētas ūdensapgādes pakalpojumus, tiek izmantoti dziļurbumi vai raktās

gruntsūdens akas. Šo aku dziļums ir no 2 līdz 6 m.

Pagastā veikti izbūves un rekonstrukcijas darbi: attīrīšanas iekārtu izbūve

Allažu ciematā, kas vienlaicīgi kalpos par videi draudzīgu tehnoloģiju demonstrācijas

modeli Baltijas valstu pašvaldībām, rekonstruētas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas

dzīvojamam Ošu ielas masīvam.

Lai uzlabotu ūdens apgādes sistēmu un nodrošinātu ne tikai kvalitātes

atbilstību, bet arī stabilizētu ūdensvadu sistēmas darbu, Allažu pagasta padome ir



izstrādājusi ūdensapgādes ilgtermiņa investīciju programmu, kas paredz jaunus

artēziskos urbumus, aku tamponēšanu, jaunu tīklu izbūvi ar jauniem pieslēgumiem,

esošo tīklu nomaiņu un rekonstrukciju, ūdens attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu

Projektā paredzēts dūņas kompastē notekūdeņu attīrīšanas ietaišu teritorijā.

Tuvākajos gados nepieciešams paredzēt kanalizācijas un notekūdeņu

attīrīšanas sistēmas izveidošanu dārzkopības sabiedrībā “Egļupe”.

Rīgas rajona plānojums Rajona intereses: -uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti atbilstoši prasībām; -ieviest taupības pasākumus, kas samazina ūdens patēriņu par 10%; -dārzkopības sabiedrību teritorijām paredzēt kanalizācijas sistēmas izveidošanu; -detālplānojumos ar vairāk kā 15 ēkām paredzēt bioloģisko attīrīšanas iekārtu

būvniecību. ► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums

Ūdens ieguves vietās ieviest mūsdienu tehnoloģiju. Veikt apdzīvoto vietu kanalizācijas sistēmas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un

ūdensapgādes rekonstrukciju. Detālplānojumos parādīt ūdensņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu

aizsargjoslas. Detālplānojumos ar vairāk kā 15 ēkām paredzēt bioloģisko attīrīšanas iekārtu

būvniecību.

7.16. SILTUMAPGĀDE

Allažu pagasta siltumtīklu kopgarums – 74 km. Pagastā centralizētas katlu

mājas ar sekojošu izvietojumu: Birzes – 2 ar jaudu no 300 kW līdz 600 kW; Birzes – 3;

Birzes – 5; Stārķi – 1; Zaļkalna – 11.

Pagasta centra daudzdzīvokļu ēku kvartālu, ražotni SIA “Kokapstrāde 98” un

citu objektu apsildīšanai kolhoza laikā tika uzcelta Katlu māja. Kā kurināmo tā

izmantoja akmeņogles, koksni, kūdru. Šobrīd šī sistēma nedarbojas tās nerentablās

un fiziskās nolietošanās dēļ. Pārējās pagasta ēkās un ražotnēs tiek izveidotas

autonomas apkures sistēmas.

Galvenās problēmas siltumapgādes nodrošināšanā saistītas ar daudzdzīvokļu

dzīvojamo ēku slikto stāvokli siltumizolācijas ziņā, kas ir par iemeslu lieliem siltuma

zudumiem.

Rīgas reģiona plānojums Reģiona intereses:



- plānojot jaunas siltumapgādes sistēmas un to uzlabošanu, prioritāri paredzēt vietējo atjaunojamo energoresursu ieguvi un izmantošanu.

► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums Realizēt siltumapgādes modernizācijas projektu. Apkurei izmantot gāzi. Veikt ēku siltināšanu.

7.17. GĀZES APGĀDE

Pagasta kaimiņa teritorijā Inčukalnā izvietojās republikas galvenā gāzes

krātuve. Šo pagastu šķērso arī galvenais maģistrālais gāzes vads. Allažu pagasta

apdzīvoto vietu gāzes apgāde iespējama no esošiem vidējā spiediena sadales

gāzesvadiem Siguldas novadā. Šāda situācija dod iespēju plānot Allažu pagasta

apdzīvoto centru gazifikāciju, pirmām kārtām pagasta galveno apdzīvoto vietu -

Allažus. Gāzes vada atzara kopgarums – Allažu centrs - Allažmuiža nepārsniegs 15 –

16 km.


Veicot ceļu un ielu rekonstrukciju, projektējot jaunus autoceļus un ielas, paredzēt iespējamā augsta (vidējā) spiediena sadales gāzes vadu novietni projektējamo un rekonstruējamo ceļu nodalījuma joslās, ielu sarkanajās līnijās, atbilstoši pastāvošai likumdošanai.

7.18. ATKRITUMU SAIMNIECĪBA

Allažu pagasta apdzīvotās vietās un viensētās tiek prognozēts iedzīvotāju skaita

pieaugums līdz 8000. Pakalpojumu kvalitātes nodrošinājumu un organizatorisko

sistēmu nosaka Allažu pagasta saistošie noteikumi par sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu, kā arī nekustamo īpašumu uzturēšanas noteikumi. Uz vienu

iedzīvotāju tiek saražoti nešķiroti sadzīves atkritumi apmēram 0,61 m3/gadā, kopējais

atkritumu daudzums pagastā pārsniedz 1200 m3. Tuvākajos gados sagaidāms

ievērojams sadzīves atkritumu apjoma pieaugums.

Allažu pagastam nav savas atkritumu izgāztuves. Cieto sadzīves atkritumu

savākšanu un transportēšanu no pagasta komunālās saimniecības un individuālajām



mājām uz Siguldas izgāztuvi nodrošina SIA “Jumis”. Nelielos apjomos darbojas citi

atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi.

Neapzinīgi iedzīvotāji gan allažnieki, gan siguldieši dažkārt izved atkritumus

neatļautās vietās, veidojas lokālas nelegālās izgāztuves – bijušajos karjeros pie Stīveru

kapiem, “Bomīšu” zemē netālu no SIA “Baltic Pork”, pie dārzkopības sabiedrības

“Egļupe”, kā arī visā Latvijas Valsts mežu Silciema iecirkņa teritorijā. Šīs nekārtības

prasa steidzīgu risinājumu. Arī SIA “Kokpārstrāde” teritorijā jau vairāk kā 10 gadus

atrodas izgāztuve – atkritumi sajaukti ar skaidām. Skaidu izgāztuvēm ir raksturīgas

tādas piesārņojošas vielas kā fenoli, aldehīdi, organiskās skābes un dažādi

policikliskie savienojumi. Daudzas no šīm vielām ir pieskaitāmas bīstamo vielu

kategorijai. SIA “VentEko” veiktais pētījums “Zāģu skaidu izgāztuves ietekmes uz vidi

novērtējums” liecina, ka 1m3 skaidu var piesārņot aptuveni 4,5 m3 gruntsūdens.

Bijušais karjers pie Lapaiņiem ir slēgts 90-tajos gados un rekultivēts.

Lielākie uzņēmumi ir noslēguši līgumus ar dažādām atkritumu izvešanas

organizācijām. SSAC “Allaži” ir noslēdzis līgumu par sadzīves atkritumu un

notekūdeņu iekārtu dūņu izvešanu ar SIA “Jumis”.

Līdz 2003.gada beigām cūkkopības uzņēmums SIA “Baltic Pork” un Siguldas

pagasta gaļas pārstrādes uzņēmums “Vidzemes Miesnieks” veica nesaskaņotu kritušo

dzīvnieku apbedīšanu Latvijas valsts mežu Silciema iecirknī, kvartāls Nr.16, nogabals

Nr 5. Patlaban šī teritorija vēl nav pilnīgi sakārtota.

Šobrīd kritušo dzīvnieku savākšanu no Allažu lopkopības saimniecībām, līdzīgi

kā visā Vidzemes reģionā, veic SIA “ZAAO – Triāls”, kas reizi nedēļā veic lokveida

maršrutu – savāc, aizved un utilizē kritušos dzīvniekus.

Speciāla dzīvnieku apbedīšana pagastā nav noteikta. Savu kritušo dzīvnieku

pārstrādi veic SIA “BALTIC PORK”.

Pilnveidojot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, tuvākajā nākotnē vēlams

izveidot vienotu komunālās saimniecības atkritumu šķirotavu, kā arī noteikt “zaļo

atkritumu” kompostēšanas laukumu un notekūdeņu attīrīšanas ietaišu darbības

rezultātā radušos dūņu noglabāšanas laukumu.


Sakārtot nelegālās atkritumu izgāšanas vietas. Izstrādāt atkritumu savākšanas, šķirošanas un deponēšanas koncepciju. Noteikt “zaļo atkritumu” kompostēšanas un šķirošanas laukumu. Izveidot notekūdeņu attīrīšanas ietaišu darbības rezultātā radušās dūņu noglabāšanas

laukumu.



7.19. ELEKTROAPGĀDE

Elektroenerģiju pagasts saņem no valsts augstsprieguma elektrotīkla. Kopumā

pagasts ir pietiekami nodrošināts ar elektroenerģiju. Energoapgāde notiek no trim

augstsprieguma transformatoru apakšstacijām pa 20 kW līnijām. Vidējais jaudas

patēriņš ir ap 35 - 40%. Jaudas rezerves ir pietiekamas, lai nodrošinātu perspektīvo

pieprasījumu.

Pagastu šķērso 330kV un 110kV gaisvadu elektropārvades līnijas.

► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums Apdzīvotās vietās elektroapgādei izmantot pazemes kabeļus. Zemi zem EPL meža zemēs ieteicams atdot īpašumā bijušajiem zemes īpašniekiem vai

to mantiniekiem.

7.20. TELEKOMUNIKĀCIJAS

Pagasta teritorijā pieejami stacionārā telefona un mobilo sakaru

pakalpojumi. Tālruņa sakarus nodrošina SIA “LATTELECOM”, mobilos sakarus - mobilo

sakaru operatori SIA “LMT”, SIA “Tele 2” un c. .

Teritoriju šķērso optiskā kabeļu trase Mālpils – Ropaži, kā arī atzars uz

Tumšupi.

Iedzīvotāji nodrošināti ar visu valsts radio un televīzijas raidījumu uztveršanu.

Pašvaldībā darbojas valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” pasta nodaļa.

7.21. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA

7.10. tabula VALSTS CEĻI PAGASTĀ

Nr. A/C INDEX

AUTOCEĻS GARUMS, KM

TEHNISKĀ KATEGORIJA

I.ŠĶIRAS CEĻI 1. P3 Garkalne - Alauksts 41,38 III 2. P10 Inčukalns – Ropaži - Ikšķile 32,065 III

II.ŠĶIRAS CEĻI 1. V58 Sigulda – Allaži – Ausmas

(Allažmuiža) 14,529 III

2. V65 Pādes – Tūžas 1,6 III 3. V69 Klints – Celmi 4,904 V 4. V70 Pievedceļš Mazajiem

Kangariem 3,9 V

5. V84 Inčukalns - Kalējbūņas 14,471 IV



Pašvaldības attīstību ietekmē tās labā sasniedzamība, tāpēc transportam un tā

infrastruktūrai ir un būs nozīmīga loma teritorijas attīstībā. Tas ir viens no

pašvaldības ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanas

virzītājspēkiem. Kā labu var uzskatīt sabiedriskā transporta uzņēmumu darbību,

nodrošinot iedzīvotājiem iespēju nokļūt vēlamajā vietā un laikā. Iedzīvotāji var

izmantot autobusu satiksmi un dzelzceļa satiksmi. Lielākoties iedzīvotāju

pārvietošanās notiek no pagasta uz Siguldu un Rīgu un atpakaļ. Izdevīgā ģeogrāfiskā

novietojuma dēļ pagasta centrs ir labi sasniedzams no visiem pagasta attālākajiem

nostūriem. Līdz tālākai apdzīvotai vietai – Plānupei, no centra pa autoceļu ir 15 km.

Allažu centram ir laba sabiedriskā satiksme ar Siguldu, Mālpili un Rīgu (20 autobusu

maršruti dienā). Satiksmes maršruti ir saskaņoti, lai nogādātu skolēnus uz skolu un

atpakaļ.

Pagasta pārziņā ir 97,5 km pagasta ceļu, tai skaitā ar grants segumu 96,9 km

un asfalta seguma 0,6km (Rudiņi –Anšpēteri 0,3kam un Lācplēši Augšciems 0,3km) .

Pagasta ceļi iedalās: I. grupas ceļi -79,4km, II grupas ceļi – 10,4km. Pagastā atrodas



3,11km ielas ar asfalta segumu 1,73km un grants segumu 1,38km (30.11.2006.

pašvaldības dati).

7.11. tabula

PAŠVALDĪBAS CEĻI Autoceļu un tiltu parametri

Nr.

Autoceļa nosaukums Garums (km)

Nodalījuma joslas platums m

būvlaide* m

I.grupa 1. Pansionāts –Alkšņi 2,0 12 10 2. Baznīca – Kapliča 0,5 12 10 3. Vecumnieki – Pulleni 2,3 12 10 4. Vecumnieki – Bisenieku 4,2 12 10 5. Mazvildas – Rumpji 1,6 12 10 6. Mazvildas – Sostes 0,9 12 10 7. Graudi – Darbnīcas 2,3 12 10 8. Rudiņi – Anšpēteri 3,9 12 10 9. Anšpēteri – Pansionāts 3,6 12 10

10. Pansionāts – Silciems 4,8 12 10 11. Zvirgzdi – Urdzēni 1,2 12 10 12. Bulduru –Stīpnieki-Bulduri 3,5 12 10 13. Zvirgzdi – Puriņi 2,3 12 10 14. Cēskalns – Lielaklni 1,3 12 10 15. Lapaiņi – Akmentiņi 1,6 12 10 16. Zemnieki – Skruntes 1,6 12 10 17. Šķiliņi – Ozolkalns 3,6 12 10 18. Līdumi – Rūtiņi 3,5 12 10 19. Greznkalni – Lejgaļi 1,4 12 10 20. Pumpuri - Greznkalni 1,2 12 10 21. Pūpoli – Mūrnieki 1,1 12 10 22. Putniņi – Tiltiņi 2,7 12 10 23. Pullēni - Plānupe 8,4 12 10 24. Pullēni - Ezerkalni 6,6 12 10 25. Kalni – Pādes 5,2 12 10 26. Lāčplēši – Augšciems 4,4 12 10

KOPĀ 79,4 II.grupa

27. Lūši – Robežnieki 1,2 10 10 28. Dārznieki – Vizbuļi 1,5 10 10 29. Stūri – Bračas 0,9 10 10 30. Grodes – Rakstiņi 0,8 10 10 31. Skaistkalni – Vēveri 0,6 10 10 32. Krastmalas – Rājumi 0,5 10 10 33. Pullēni – Strazdiņi 1,1 10 10 34. Bajāri - Žubes 0,6 10 10 35. Skaistkalni-Stiķenes 0,5

KOPĀ 7,7 III.kategorija

36. Stīverkalni – Strautnieki 1,0 8 10 37. Čerņavskas – Jaunzemji 0,6 8 10 38. Mežciems – Mētras 0,6 8 10 39. Zvirgzdi – Lazdukalns 0,6 8 10 40. Ružas 0,3 8 10 41. Dalbji 1,2 8 10 42. Mežāres 0,9 8 10 43. Caunas – Kangarīši 4,0 8 10 44. Kalni - Pullēni 0,2 8 10

KOPĀ 10,4 KOPĀ PAGASTAM 97,5



*būvlaide gadījumos,kja atsevišķo izmantošanas gadījumos, ja nav noteikta cita būvlaide

Autoceļu un tiltu parametri

Nr.

Autoceļa nosaukums Garums (km)

Nodalījuma joslas platums m

būvlaide* m

1. Birztalu iela 0,44 12 6 2. Mežu iela 0,44 12 6 3. Pļavu iela 0,27 12 6 4. Klusā iela 0,35 12 6 5. Ošu iela 0,35 12 6 6. Lakstīgalas iela 0,32 12 6 7. Stārķu iela 0,30 12 6 8. Birzes iela 0,64 12 6

Ciemata ielas 3,11 Autoceļu fonda līdzekļi tiek izlietoti ceļu kopšanai, kas ir nepietiekami –

piešķirto līdzekļu apjoms pēdējo gadu laikā nav mainījies, lai gan ceļu uzturēšanas

izdevumi ir fonda līdzekļi būtiski palielinājušies.

Rīgas reģiona plānojums

Reģiona intereses:

-paredzēt pasākumus, lai uzlabotu pilsētu sasniedzamību no lauku teritorijām un lauku teritoriju sasniedzamību no Rīgas un reģiona nozīmes pilsētām, īpaši mazo pilsētu un vietējo attīstības centru sasniedzamību perifērijā;

- paredzēt pasākumus un iespējas palielināt videi draudzīgu transporta un pārvietošanās veidu: sabiedriskā transporta, dzelzceļa, ūdens un velotransporta un kājāmgājēju īpatsvaru no kopējā transporta apjoma;

- paredzēt teritorijas kājāmgājējiem, pastaigu un tūrisma taku, un veloceliņu tīklu izveidi, kā arī rezervēt pietiekošas teritorijas kājāmgājējiem un veloceliņu tīklu izveidei perspektīvā.


Gar galvenajiem autoceļiem paredzēt trokšņu slāpējošus koku un krūmu stādījumus. Samazināt piesārņojuma slodzi no transporta un transporta infrastruktūras būvēm.

7.22. KAPSĒTA

Allažu kapsētu apsaimnieko pašvaldība. Nepieciešama teritorija jaunu kapu

izveidei vai esošo paplašināšanai.


Veikt kapsētas inventarizācijas plānu sastādīšanu, uzskaitot kapu pieminekļus ar māksliniecisku vērtību.



7.23. VIDES STĀVOKLIS

Ģeogrāfiskais novietojums, izteiktais reljefs, teritorijas novietojums nomaļus no

galvenajiem ražošanas centriem, no tranzīta automaģistrālēm, kā arī lielais mežu

īpatsvars, virszemes un pazemes ūdeņiem bagātais apvidus ir radījis dabiskus

priekšnoteikumus Allažu pagasta augstas kvalitātes videi.

7.23.1. Piesārņotās teritorijas un objekti

Saskaņā ar LVĢMA datu bāzes pagastā atrodas bijusī DUS “Allaži”

reģ.nr.80428/1536.

Piesārņotas vietas statusam varētu būt pakļauti arī sekojoši objekti:

Allažmuižas nojauktās daudzdzīvokļu mājas;

Allažu centra ciematā nepabeigtā daudzdzīvokļu māja;

bijušie un esošie ražošanas objekti Allažu centrā pie kaltes;

piesārņotā teritorija pie SIA “Kokpārstrāde 98”.

Bijušajā iespējamajā piesārņotajā teritorijā – padomju armijas objektā Plānupē

ir veikta sanācija.

Piesārņotajām teritorijām jāizstrādā sanācijas programma.

Tumšupes ūdens slikto kvalitāti iespējams ietekmē SIA “ Baltic Pork” darbība.

Citāts no SIA “Baltic Pork” atļaujas A kategorijas piesārņojošai darbībai,

(izsniegusi Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 14.07.2006.) sadaļa 9.6., Emisija ūdenī

un tās ietekme uz vidi: “Uzņēmums neveic notekūdeņu testēšanu. Koliformās

baktēriju augstais saturs Tumšupes virsējos ūdeņos liecina par periodisku neattīrītu

notekūdeņu ieplūšanu. Augsta amonija slāpekļa koncentrācija liecina par grunts

piesārņojumu ar cūku izdalījumu produktiem, bet stabili augsta slāpekli saturošo

komponentu koncentrācija apstiprina bijušās lopu kapsētas negatīvo ietekmi uz

gruntsūdeņu kvalitāti. Tāpēc pilnībā nepieciešams novērst ražošanas atkritumu

noplūdi kompleksa teritorijā (Pārskats par pazemes ūdens monitoringu SIA “Baltic

Pork” cūkaudzētavas kompleksa “Krastmalas” teritorijā 2004. gadā (SIA

“Ekopartneris”, 2004. gads).

SIA “Baltic Pork” A kategorijas piesārņojošās darbības iesniegumā nav

norādītas ziņas par plānoto iekārtu tipu un jaudu, kā arī plānoto izplūdes vietu.

Sadzīves notekūdeņus jānovada uz bioloģiskām attīrīšanas iekārtām un jāprecizē, kur

tiks izlaisti šie notekūdeņi ūdeņi pēc iekārtām un to apjoms. Ja paredzēts tos novadīt



virszemes ūdenstilpē, jāveic grozījumi atļaujas nosacījumos un jāievēro MK noteikumu

Nr. 34 prasības notekūdeņu kvalitātei. Nav ziņu, kur tiek novadīts ūdens pēc

transportlīdzekļu apkopes.

7.23.2. Pazemes ūdeņi

Praktiski visā pagasta teritorijā artēziskie ūdeņi ir ļoti labi aizsargāti no

virszemes piesārņojuma iekļūšanas. Gaujas ūdens horizontu klāj vairāki, ūdeni vāji

caurlaidīgu, nogulumu slāņi (morēnas smilšmāls, māli, aleirolīti u.c.), kuru kopējais

biezums mainās no 21,5 līdz 51,5 m. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

aģentūrā esošās informācijas Allažu pagasta teritorijā darbojas 23 urbumi, 1 –

neizmanto, bet par pieciem – nav datu.

Veicot pagasta attīstības plānošanu liela uzmanība jāpievērš ūdensapgādes

risinājumam attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Neizmantoti un neapsaimniekoti

ūdens apgādes urbumi ir viens no potenciāli visbīstamākajiem pazemes ūdens

piesārņošanas avotiem. Izlemjot turpmāko katra konkrētā ūdensapgādes urbuma

apsaimniekošanas kārtību, jāņem vērā:

urbuma turpmākās izmantošanas perspektīva;

urbuma tehniskais stāvoklis;

urbuma atveres un stingra režīma aizsargjoslas sanitārais

stāvoklis.

Ņemot vērā to, ka Civillikumā un likumā “Par zemes dzīlēm” noteikts – pazemes

ūdens pieder zemes īpašniekam, galīgo lēmumu par ūdens ieguves turpmāko

perspektīvu un tātad arī urbumu likvidāciju, jāpieņem zemes īpašniekam, kura

īpašumā tas atrodas.

Ņemot vērā iepriekš piedāvātos kritērijus, ūdensapgādes urbumus var sadalīt

divās grupās:

1) urbumi, kurus iespējams izmantot nākotnē;

2) urbumi, kuru izmantošana (dažādu iemeslu dēļ) nav iespējama.

Urbumiem, kurus izmanto un iespējams izmantot nākotnē, nepieciešams:

sakārtot stingrā režīma aizsargjoslu;

nodrošināt urbuma atveres hermetizāciju;

novērst urbuma un stingra režīma aizsargjoslas teritorijas

applūšanas vai piegružošanas iespēju;

nodrošināt urbuma aizsardzību no tā fiziskas bojāšanas.



Pirms urbumu izmantošanas atsākšanas vēlams veikt tā tehniskā stāvokļa

pārbaudi un ūdens atsūknēšanu, kā arī ūdens paraugu noņemšanu tā kvalitātes

pārbaudei.

Lai likumdošanas aktos noteiktā kārtībā veiktu pazemes ūdens ieguvi:

katram ūdens apgādes urbumam jābūt Urbuma pasei;

ja ieguves apjoms pārsniedz 10 m3/dnn., nepieciešams saņemt

ūdens lietošanas atļauju Reģionālajā vides pārvaldē;

ja pazemes ūdeņus izmanto centralizētās ūdensapgādes

nodrošināšanai vai fasēšanai un tirgošanai cilvēku patēriņam,

nepieciešams veikt hidroģeoloģiskās izpētes darbus, lai

aprēķinātu pazemes ūdens krājumus, noteiktu bakterioloģisko

un ķīmisko aizsargjoslu. Krājumus nepieciešams apstiprināt

Pazemes ūdens krājumu akceptācijas komisijā, kā arī Latvijas

Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā saņemt pazemes

ūdens atradnes pasi un zemes dzīļu izmantošanas licenci.

Urbumus, kuru turpmākā izmantošana dažādu iemeslu dēļ nav iespējama,

nepieciešams likvidēt, nodrošinot pazemes ūdens resursu aizsardzību. Urbumu

likvidāciju var veikt uzņēmējsabiedrība, kurai ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas aģentūrā izsniegta licence šāda veida darbu veikšanai.

Lai Allažmuižas ciematā saglabātu nepiesārņotus pazemes ūdeņus, jāpievērš

pastiprināta uzmanība pazemes ūdeņu monitoringa rezultātiem SIA “Baltic Pork”

uzņēmumā. Pašreizējā momentā monitorings 7 urbumos ir pārtraukts. Saskaņā ar

11.04.2003. Lielrīgas RVP apstiprināto programmu pazemes ūdeņu monitorings jāveic

2 reizes gadā.

“N vides piesārņošanas viedokļa bīstama ir lopu kapsēta, kas funkcionēja pirms

SIA “Baltic Pork” darbības uzsākšanas “Krastmalas” teritorijā. Lai kontrolētu šo

vēsturisko piesārņojuma avotu, vairākus gadus (kopš 2002. gada) tiek veikts

gruntsūdeņu monitorings; augsta amonija slāpekļa koncentrācija liecina par grunts

piesārņojumu ar cūku izdalījumu produktiem, bet stabili augsta slāpekli saturošo

komponentu koncentrācija apstiprina bijušās lopu kapsētas negatīvo ietekmi uz

gruntsūdeņu kvalitāti. Tāpēc pilnībā nepieciešams novērst ražošanas atkritumu

noplūdi kompleksa teritorijā.” (IA “Baltic Pork” atļaujas A kategorijas piesārņojošai darbībai,

(izsniegusi Lielrīgas RVP 14.07.2006.)

Individuālās apbūves teritorijā un viensētu puduros, kuros neizmanto

centralizētās ūdens apgādes pakalpojumu, tiek izmantoti dziļurbumi vai raktās



gruntsūdens akas. Lielākā daļa no akām ir ierīkota pirms vai īsi pēc 2. pasaules kara.

Šo aku dziļums ir no 2 līdz 6 m, sienas ir no koka vai betona.

Rakto aku ūdeņi bakterioloģiski ir ievērojami piesārņotāki par seklajiem

urbumiem. Šajās akās iegūstamie ūdeņi atrodas tuvu zemes virsmai, un tāpēc tie ir

lielā mērā atkarīgi no atmosfēras nokrišņiem, sezonāla rakstura faktoriem (sniega

kušanas un virszemes ūdeņu infiltrācijas) un jutīgi pret jebkuru antropogēno ietekmi.

Paaugstinātu slāpekļa savienojumu saturu akās rada gan lauksaimnieciskas,

gan rūpnieciskas izcelsmes piesārņojums. Vislielāko piesārņojumu akās dod nitrāti.

Sausajās vasarās tiek novērota ūdens līmeņa pazemināšanās akās. Ūdens kvalitātes

regulārs monitorings netiek veikts. Vēlams, lai individuālo māju iedzīvotāji pasūtītu

dzeramā ūdens kvalitātes analīzes.

7.23.3. Atmosfēras piesārņojums

Pagasta teritorijā nav lielu ražotņu. Vietējo, pagasta teritorijā esošo,

kokapstrādes uzņēmumu, katlu māju, kā arī auto kustības radītais atmosfēras

piesārņojums ir neliels un vides situāciju pagastā būtiski nepasliktina.

Atmosfēras piesārņojumu pagasta teritorijā ietekmē neliela apjoma

kokapstrādes uzņēmumi, kā arī šo uzņēmumu nelielas jaudas katlu mājas, SSAC

“Allaži” un centra ciemata katlu mājas. Kopējais atmosfēras piesārņojums ir

salīdzinoši neliels. Arī automašīnu un lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas

radītais, atmosfērā nonākošais piesārņojums ir neliels.

Lokālas problēmas ar gaisa kvalitāti ir daudzdzīvokļu māju kvartālā Allažu

ciematā, kā arī Allažmuižā un tās apkārtnē.

Allažu ciematā nav vienotas siltumapgādes sistēmas. Darbojas atsevišķas katlu

mājas Allažu pagasta padomē, krīzes centrā “Austrumi” un dažās daudzdzīvokļu

mājās. Toties lielākajā daļā dzīvokļu ir autonoma apkure ar individuāliem

skursteņiem, kas sniedzas nepietiekošā augstumā, kopējais izplūdes vietu skaits

Centra ciematā pārsniedz 60. Apkures periodā laikā, kad ir paaugstināts gaisa

mitrums, Allažu ciematā ir novērojama lokāla, smogam līdzīga parādība, kas negatīvi

ietekmē iedzīvotāju veselību. Tuvākajos gados vēlams veikt Allažu ciemata

siltumapgādes sistēmas optimizāciju.

Allažmuižas ciematā gaisa kvalitāti ietekmē cūkkopības uzņēmuma SIA “Baltic

Pork” darbība. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde un Allažu pagasta padome bieži

saņem iedzīvotāju sūdzības par neciešamo smaku fermas apkaimē, ir atsevišķas

sūdzības par veselības problēmām. 2006.gada 14. jūlijā uzņēmumam SIA “Baltic Pork”



izsniedza A kategorijas piesārņojošās darbības atļauju, kurā ir arī nosacījumi smaku

samazināšanai.

Lai arī Allažu pagasta padome iespēju robežās seko uzņēmuma darbībai un

regulāri izsaka būtiskus ieteikumus un aizrādījumus, turpmākajā smaku problēmas

risināšanā galvenā nozīme būs uzņēmuma vadības izpratnei par problēmas nozīmību

un patiesai vēlmei veikt nepieciešamos uzlabojumus katrā smakas veidošanās posmā

– 1) smakas no novietnēm, 2) no mēslu krātuvēm, 3) izvešanas un 4) izkliedēšanas

procesā, 5) iestrādes procesā augsnē.

2006.gada rudenī nevalstiskā organizācija biedrība “Baltijas Vides Forums”

sadarbībā ar Allažu pagasta padomi īsteno projektu attiecībā uz SIA “Baltic Pork”

“Smaku traucējumu un iedzīvotāju sūdzību objektivitātes izvērtēšana un ieteikumi

pasākumiem smaku traucējumu samazināšanai”.

7.23.4. Virszemes ūdens piesārņojums

Virszemes ūdens punktveida piesārņojuma avoti ir apdzīvotās vietas un

lopkopības fermas.

7.12. tabula

UPJU EKOLOĢISKĀ KVALITĀTE

ŪSK Upes nosaukums Parauga noņemšanas vieta

Vērtējums

41252440 Arupīte grīva slikta

41252440 Dūņupe grīva vidēja

41252620 Krievupe lejpus Garkalnes augsta

41252620 Krievupe pie Endzeliņu tilta laba

41252400 Tumšupe grīva augsta

41252400 Tumšupe lejpus “Anšpēteru” c. augsta

41252400 Tumšupe pie Plānupes tilta augsta

41252400 Tumšupe lejpus “Anšpēteru”

attīrīšanas iekārtām

slikta

Tumšupe ir viena no Lejasdaugavas apakšbaseina piesārņotākajām upēm ar

saprobitātes pakāpi pēc zoobentosa . (Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns,

2000, 2.7. tab. 2-18 lpp.) Tumšupes ūdens slikto kvalitāti ietekmē tas, ka cūkkopības uzņēmumā SIA

“Baltic Pork” nav notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un tas, ka līdz 2002.gadam

fermas teritorijā 70 m attālumā no Tumšupes tika apglabāti kritušie dzīvnieki.



Virsūdeņu kvalitāti ietekmē arī pārējās Allažu ražojošās saimniecības.

Lauksaimniecībā izmantojamās platības ir viens no būtiskākajiem virszemes un

gruntsūdeņu difūzā piesārņojuma avotiem. Noteces rezultātā no lauksaimniecībā

izmantojamām platībām rodas ūdeņu piesārņojums ar slāpekli un fosforu, kuri

veicina eitrofikāciju. Piesārņojums nonāk ūdeņos kopā ar minerālmēsliem un

organisko mēslojumu, kā arī no kūtsmēslu un vircas krātuvēm.

Biogēno elementu – slāpekļa un fosfora – koncentrācijas notecē ir atkarīgas

no lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas intensitātes un aramzemes īpatsvara

– jo lielāks aramzemes īpatsvars, jo lielāka piesārņojošo vielu notece. Pašreizējā

momentā Allažu saimniecībās katru gadu tiek apartas nelielas platības, jo

lopkopības saimniecību īpašnieki pārsvarā audzē ilggadīgos zālājus, bet graudi un

spēkbarība tiek iepirkti no citiem novadiem.

Detalizētas informācijas nav par dārzkopības sabiedrību saimniekošanas

ietekmi uz vidi.

7.23.5. Troksnis

Troksnis ir viens no fizikāli nelabvēlīgākajiem faktoriem, kas cilvēkam izraisa

nepatīkamas izjūtas, veselības traucējumus un slimības. Īpaši transporta radītais

troksnis būtiski palielina trokšņu līmeni pilsētās, transporta maģistrāļu un mezglu

tuvumā. “Rīgas reģionā trokšņa problēma ir aktuāla lielākajās pilsētās. īpaši Rīgā,

lidostas “Rīga” apkaimē un gar galvenajām automaģistrālēm. Rīgas aglomerācijai

saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu prasībām līdz 2007. gadam

būs jāizstrādā trokšņu karte un rīcības plāns.” (Rīgas reģiona attīstības programma,

09.2004.) Rīgas aglomerācijai patreiz saskaņā ar Vides ministriju izstrādā vienotu trokšņa

stratēģisko karti un rīcības plānu. Aglomerācijas pašvaldības apstiprina karti un

rīcības plānu ar saistošajiem noteikumiem saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām".

Neskatoties uz to, ka Allažu pagasta teritorija nebūs iekļauta šajā projektā, tomēr

robežlielumi būs zināmi un iespējas novērtēt teritorijas attīstību.


Reģiona intereses: - lai aizsargātu ūdeni, paredzēt pasākumus virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzībai; - lai aizsargātu augsni, paredzēt pasākumus augsnes erozijas novēršanai un piesārņotās

augsnes attīrīšanai; -mazināt trokšņa nepatīkamo ietekmi un ietekmi uz veselību ar atbilstošu zemes

izmantošanas plānošanu un paredzot citus aizsargpasākumus. Jaunas dzīvojamās teritorijas vai citas trokšņu jūtīgas funkcijas neizvietot trokšņu zonās bez attiecīgiem trokšņa samazināšanas pasākumiem.

Rajona intereses: -nepieļaut ūdens baseinu gruntsūdeņu un augsnes piesārņošanu ar neattīrītiem vai

nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem.



► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums Likvidēt esošos vides piesārņojumus, pēc to apzināšanas, veikt sanācijas programmas

izstrādi. Izveidot neatliekamo vides aizsardzības pasākumu programmu, kurā paredzēt arī: -meliorācijas sistēmas paplašinātu izpēti; -degradēto un piesārņoto/potenciāli piesārņoto vietu sarakstu ar piesārņojošo

darbību; -pasākumus gruntsūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņojuma novēršanai. -lauksaimniekiem jādarbojas atbilstoši MK noteikumiem Nr. 531 “Noteikumi par ūdens

un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”. Ievērot īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas nosacījumus, labas lauksaimniecības

prakses nosacījumus un ūdensteču aizsargjoslas 10 m platumā. Mēslu krātuvju mēslu krātuvju tehniskā stāvokļa apsekošanu, sakārtošana atbilstoši

prasībām. Realizēt ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcijas projektus ciemos. Ciemos jaunveidojamām savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijām pieprasīt

centralizētu ūdensapgādi un notekūdeņu sistēmu izveidošanu. Dārzkopības sabiedrībās izbūvēt kopīgas lokālās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas vai

nodrošināt notekūdeņu izvešanu uz attīrīšanas iekārtām. Kā alternatīva mēslu uzkrāšanai un izkliedēšanai uz laukiem (kopējais apjoms 16 000

m3/gadā) jāizvērtē biogāzes ražošana no mēsliem un citām organiskām vielām.

7.24. RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTI

Riska teritorijas raksturo palielināta avārijas vai nevēlamā procesa varbūtība

vai atkārtošanās biežums, seku apjoms un zaudējumi, ko izsaka kategorijas: cilvēku

veselības vai dzīvības apdraudējums, materiālie zaudējumi, kaitējums vai nevēlamas

pārmaiņas vidē.

7.7.attēls. Riska objekti un riskam pakļautās teritorijas Daugavas baseina apgabalā



7.24.1. Applūstošās teritorijas

Upēm raksturīgi ir pavasara pali, rudeņos – uzplūdieni (strauja, īslaicīga upes

ūdenslīmeņa paaugstināšanās). Atšķirībā no paliem uzplūdieni ir neregulāri, parasti

tos izraisa intensīvs lietus. Allažu pagasta teritorijā nav izteikti bīstamu applūstošu

teritoriju. Plūdi ir lokāli, nav ilgstoši, postījumi parasti ir nelieli. Tumšupes

maksimālais ūdens līmenis ar 1% varbūtību mainās no 37,4 m Baltijas jūras sistēmā

(BS) pie robežas ar Ropažu pagastu līdz 96,2m BS pie robežas ar Mālpils pagastu,

maksimālais ūdens līmenis ar 5% varbūtību mainās pagasta robežās no 37,2m BS līdz

96,0m BS.

7.24.2. Ģeoloģiskā riska teritorijas

Allažu pagastā nozīmīgākie ģeoloģiskā riska faktori, kas rada atsevišķu apgabalu

dabas vides apdraudētību ir upju ieleju erozija un akumulācija - upju gultņu

aizsērēšana un dziļuma samazināšanās daudzos posmos, bet pavasara palos jaunu

gultņu izskalošana. Tāpēc saimnieciskā darbība nav jāizvērš upju palienēs, pirmajā

virspalu terasē un upju gultnes līkumojošajos (meandrējošajos) posmos.

Daugavas baseina apsaimniekošanas plāna II – 9 sadaļā “Virszemes ūdens

objekts “Lielā Jugla””, kā paaugstināta ģeoloģiskā riska teritorijas norādītas teritorijas

pie Allažiem, kur konstatēti karsta un sufozijas procesi ģipša un dolomīta šķīšanas

rezultātā. Kā rezultātā iežu masīvā veidojas tukšumi. Šis process ir lēns, bet tā

negatīvās sekas – zemes virsējo slāņu iebrukums - ir pēkšņas. Daugavas baseina

apgabala teritorijā atzīmētas galvenās karsta procesu darbības bīstamās teritorijas.

Bīstamākās ir Allažu apkārtnē. Šīs teritorijas precizējamas, iezīmējamas kā riska

teritorijas, tām nosakāmas aizsardzības prasības, ierobežojumi saimnieciskai darbībai

un celtniecībai, sevišķi potenciālu piesārņojošu objektu, vai pastiprināta ģeoloģiskā un

hidroģeoloģiskā izpēte. Ir jānodrošina sabalansēta pazemes ūdeņu izmantošana no

šiem slāņiem, lai neveicinātu procesu pastiprināšanos antropogēnās darbības dēļ. 7.13. tabula

RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTI

Ārkārtējo situāciju cēloņi Riska teritorijas un objekti

Satiksmes negadījumi Autoceļi un tilti Uguns un sprādzienbīstamas teritorijas Kokapstrādes pārstrādes uzņēmumi

Kūdras purvi Mežs

Avārijas enerģētikas un komunālās saimniecības objektos

Ūdensvadi Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Elektroapgāde Siltumapgāde

Dabas katastrofas Plūdu apdraudētas teritorijas Karsta procesi

Ēku un būvju sagrūšana Neizmantotās ēkas Cilvēku masu pulcēšanās vietas Izglītības, kultūras, sporta u. c. publiskas ēkas Drošības noteikumu neievērošana uz ūdens Ūdensteces un ūdenstilpes

Gāzes noplūde Maģistrālais gāzes vads



Pašvaldības teritorijā ir samērā augsta satiksmes intensitāte, tā rada problēmas satiksmes drošības jomā, kuru ietekmē ne tikai ceļu stāvoklis, bet arī nepietiekams gājēju ietvju skaits, kā arī velosipēdistu celiņu trūkums. Pagasta lielāko teritorijas daļu aizņem mežu masīvi, kuri kalpo ne tikai saimnieciskām mežizstrādēm, bet arī Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotāju atpūtai brīvā dabā. Šis faktors līdz ar to nosaka nepieciešamību atbilstošas pretuguns aizsardzības organizāciju pagastā.

Pagasta teritorijā nav izvietoti valsts aizsardzības un civilās aizsardzības objekti. Sabiedrisko kārtību nodrošina valsts Policijas darbinieks.


Reģiona intereses: -teritorijas plānojumos noteikt iespējamās plūdu līnijas. Neparedzēt jaunu būvniecību

iespējami applūstošās teritorijās bez priekšizpētes un speciālu projektu izstrādes, kas nepieciešamības gadījumā paredz drošu inženiertehnisko aizsargbūvju izveidi.

Rajona intereses: -paaugstinātas bīstamības uzņēmumu riska zonās nav vēlams papildināt esošo apbūvi ar

jaunu būvniecību, kamēr nebūs samazināts uzņēmuma riska līmenis; -pašvaldību plānojumos uzrādīt palu vietas, meža ugunsgrēku novērošanas vietas un

ugunsdzēsības daļu dislokācijas vietas.

►Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums

Objektiem ar paaugstinātu bīstamību sagatavot drošības pārskatus. Piesārņojošiem uzņēmumiem saņemt piesārņojošas darbības atļauju. Teritorijās, kas pakļautas paaugstinātam ģeoloģiskajam riskam, ievērot saimnieciskās

darbības ierobežojumus, lai nepieļautu bīstamo ģeoloģisko procesu aktivizēšanos. Karsta procesu teritorijās nodrošināt sabalansētu pazemes ūdeņu izmantošanu, lai

neveicinātu procesu pastiprināšanos antropogēnās darbības dēļ. Neplānot šajās teritorijās objektus ar lielu ūdens patēriņu izvietojumu.

7.25. UGUNSDZĒSĪBA

Allažu pagasta centrālajā daļā – Allažos – ugunsbīstamajā gada periodā

darbojas pagasta ugunsdzēsības komanda ar diennakts dežūru. Tuvākās Rīgas rajona

ugunsdzēsības municipālās un brīvprātīgās komandas atrodas Mālpilī, Siguldā,

Ropažos.

Ūdensņemšanas vietas Allažu pagastā – Tumšupe, Krievupe, Allažmuižas dīķis,

dīķu sistēma „7 avotiņi”, privāto saimniecību dīķi.

Lai nodrošinātu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību

savlaicīgu ierašanos iespējamā ugunsgrēka vai avārijas vietā, Valsts ugunsdzēsības un



glābšanas dienesta Rīgas rajona brigādes ieteikums ir izveidot ugunsdzēsības depo

pagasta teritorijā.

► Teritorijas izmantošanas risinājumi un pamatojums Apzināt ūdens ņemšanas vietas pie dabīgām virszemes ūdens tilpnēm. Izstrādājot detālplānus ar centralizētu ūdensapgādi, paredzēt hidrantu izvietošanu. Teritorijās bez centralizētas ūdensapgādes, pie dabīgām virszemes ūdens tilpnēm

paredzēt piekļūšanu un aprīkojumu ugunsdzēsības vajadzībām.



7.26. TERITORIJAS ZEMES ĪPAŠUMA UN LIETOJUMA STRUKTŪRA 14. tabula.

Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc galvenā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa)

un pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2006. forma K - 1

Īpašumu Kopplatība Zemes lietošanas veidi

Kods Nekustamā īpašuma

lietošanas mērķu vai (5+10+

11+ lauk-

saimn. t. sk. t. sk. Me-

liorēts

grupa lietojumu skaits

12+13+15+16+17)

izmant. zeme

aramzeme

augļu dārzi pļavas ganības meži krūmāji purvi

zem ūdeņiem

zem zivju dīķiem

pa-galmi ceļi

pārējās zemes

LIZ

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18

01 Lauksaimniecība 601 7272,6 3869,4 2668,6 43,0 530,1 627,7 2790,6 79,3 26,8 118,1 40,8 127,6 22,2 238,6 2746,8

02 Mežsaimniecība 26 7763,9 76,8 12,4 0,0 57,3 7,1 6807,3 1,1 701,9 24,2 0,0 1,5 66,4 84,7 1,0

03 Ūdenssaimniecība 1 19,4 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,4 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 19,0 0,0

04 Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 4 26,6 0,1 0,1 0,0 0,0 0,0 7,5 0,0 0,0 0,0 0,0 1,1 0,7 17,2 0,0

05 Zvejsaimniecība un zivsaimniecība 0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0

06 Vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve 405 61,2 17,5 10,7 2,7 0,6 3,5 0,5 2,8 0,0 1,0 0,0 10,2 0,2 29,0 0,2

07 Daudzdzīvokļu māju apbūve 31 14,8 1,4 0,6 0,5 0,0 0,3 0,1 0,1 0,0 0,0 0,0 12,9 0,1 0,2 0,0

08 Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve 3 2,2 0,1 0,0 0,0 0,1 0,0 0,8 0,5 0,0 0,0 0,0 0,5 0,2 0,1 0,0

09 Sabiedriskas nozīmes objekti 16 207,0 5,1 2,7 0,7 0,0 1,7 156,7 0,4 0,0 0,3 0,0 29,9 0,1 14,5 0,0

10 Rūpniecības objekti 6 18,1 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,3 0,0 0,5 0,0 16,7 0,0 0,6 0,0

11 Satiksmes infrastruktūras objekti 69 234,2 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,9 233,3 0,0 0,0

12 Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti 5 22,7 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,2 0,0 22,5 0,0

13 Pārējie objekti 0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0

Kopā: 1167 15642,7 3970,4 2695,1 46,9 588,1 640,3 9763,9 84,5 728,7 144,1 40,8 201,5 323,2 426,4 2748,0



Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta bilanci, Allažu pagasta teritorijas kopējā

platība ir 15642,7ha. Zemes reformas un nekustamā īpašuma tirgus attīstības

rezultātā uz 2006. gada 1. janvāri teritorijā bija izveidoti 1167 zemes īpašumi un

lietojumi.

1264405

31569616

3 601

lauksaimniecība

mežsaimniecība

ūdenssaimniecība

ieguves rūpniecība un karjeruizstrādevienģimenes un divģimeņudziv.māju apbūvedaudzdzīvokļu māju apbūve

darījumu iestāžu unkomerciāla rakstura apbūvesabiedriskas nozīmes objekti

rūpniecības objekti

satiksmes infrastruktūrasobjektiinženiertehniskās apgādestīkli un objekti

7.8.attēls.Nekustamo īpašumu vai lietojumu skaits

Pēc teritorijas sadalījuma pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, ņemot

vērā zemes lietojuma struktūru, lielākais teritorijas īpatsvars tiek izmantots

mežsaimniecības (7763,9ha) un lauksaimniecības (7272,6 ha) mērķiem.

No apbūves teritorijām lielākās platības (234,2 ha) aizņem satiksmes

infrastruktūras objektu teritorijas (ceļi, ielas u.tml. infrastruktūra) un sabiedriskās

nozīmes objektu teritorijas – 207,0ha.

Izplatīts izmantošanas veids ir vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju

apbūve. Pagastā šim mērķim tiek izmantoti 61,2ha (405 īpašumi). Salīdzinoši,

daudzdzīvokļu māju apbūves kopplatība ir 14,8ha.

Pagasta teritorijā nav plašu darījuma iestāžu un komerciāla rakstura apbūves

teritoriju, šiem mērķiem šobrīd tiek izmantoti tikai 2,2ha.

Pēc teritorijas sadalījuma pēc īpašuma piederības, lielāko īpatsvaru sastāda

fizisko personu īpašumi un lietojumi – 6982,8ha (953) un valsts un valsts institūciju

īpašumi un lietojumi – 6913,5 ha (35).



8. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMU APRAKSTS UN PAMATOJUMS

Allažu teritorijas plānojuma kartes “Pašreizējā teritorijas izmantošana” un

“Plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana” attēlo krāsās pašreizējo un spēkā esošā

pagasta teritorijas plānojuma noteikto atļauto zemes iedalījumu apbūves un citās

izmantošanas teritorijās atbilstoši attiecīgajam zemes izmantošanas veidam, kā arī

noteikto nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.

Teritorijas pānojums nosaka pagasta teritorijas organizāciju un zemes

izmantošanas veidu.

Apbūves un izmantošanas veidi attēloti kartē “Teritorijas plānotā (atļautā)

izmantošana” (mērogā 1:25 000). Ja rodas neskaidrības par kartē attēlotajām apbūves

teritoriju vai to daļu robežām, tad jāievēro, ka apbūves teritoriju vai daļu robežas ir

ielu sarkanās līnijas vai zemesgabalu robežas un jāprecizē digitālajā kartē, kas

izstrādāta mēroga noteiktībā 1:10 000.

Teritorijas pānojums nosaka pagasta teritorijas organizāciju un zemes izmantošanas veidu.

Teritorijas plānojumā pagasta teritorijai ir paredzēti četras pamatgrupas:

I.Apbūves teritorijas;

II.Izmantošanas teritorijas;

III.Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas ;

IV.Kopīgo interešu teritorijas .

8.1. DABAS TERITORIJAS(D)

Dabas teritorijas - sabiedrībai brīvi pieejamas (izņēmums – ja to ierobežo spēkā

esošie normatīvie akti) neapbūvētas un neapbūvējamas teritorijas ar daļēji vai pilnīgi

dabisku veģetāciju (piemēram, pļavas, mitrāji, meži, mežaparki, birzis) kuras netiek

intensīvi koptas, labiekārtotas un apsaimniekotas. Šo teritoriju kompleksā ietver arī

tajās izvietotās sabiedrībai pieejamās ūdenstilpes un ūdensteces. Šo teritoriju

izmantošana saistītas ar ekstensīvu brīvdabas atpūtu, dabas tūrismu un dabas

aizsardzību. Tajās pieļaujams izvietot būves šo izmantošanas veidu nodrošināšanai.

Izmantošanas galvenie noteikumi: teritorija saglabājama neskartā veidā, vēlams

izvietot informatīvas zīmes, iespējama pastaigas taku un skatu platformu izveidošana.



8.1.1. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS TERITORIJAS (DL)

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķa

grupa ir Lauksaimniecība (01), ir noteiktas lauksaimniecības zemes. Lauksaimniecības

zemes izdalītas, lai veicinātu pagasta ainavisko un bioloģisko daudzveidību,

daudzfunkcionālās lauksaimniecības attīstību. Lauksaimniecības teritorijas atrodas

ārpus ciemiem.

Lauksaimniecības teritorijas - ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas,

kurās īpašumu zemes vienību (vai to daļas), un gabalu galvenais zemes izmantošanas

un apbūves veids teritorijas, kuru galvenais izmantošanas veids ir lauksaimnieciskās

produkcijas ražošana (tīrumi, pļavas dārzi) un kurās izvieto zemnieku sētu apbūvi

(viensētas), lopu kūtis, būves lopbarības un lauksaimniecības produkcijas

uzglabāšanai un pārstrādei, meliorētas lauksaimniecības zemes un augsnes erozijai

pakļautas lauksaimniecības zemes, kā arī dabiskās pļavas un pārpurvotas vietas.

Plānojumā nosaka arī viensētu pagalmu teritorijas (kartogrāfiskajā materiālā atzīmē

viensētu esošo un atļauto izvietojumu; “Apbūves noteikumos” nosaka pagalma

(maksimālo) platību jaunveidojamām un rekonstruējamām viensētām).

Nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes nozīmē zemesgabalus ar

paaugstinātu organikas (trūda) saturu, meliorētas platības, kuras piemērotas

mehanizētai apstrādei un kur primārais zemes izmantošanas veids ir zemes

izmantošana, lai ražotu laukkopības un lopkopības produktus.

Lauksaimniecības zemes ir noteiktas ar mērķi parādīt lauksaimniecības

teritorijas - zemnieku saimniecības, piemājas saimniecības, sakņu dārzus, zemstikla

kultūru audzēšanai izmantojamās teritorijas, lauksaimniecības uzņēmumu apbūves

u.c. teritorijas. Lauksaimniecības teritorijā bez plānotās (atļautās teritorijas) izmaiņām

bez viensētas atļauts arī apbūve lauku tūrismam (viesu mājas, pirtis, atpūtas zonas,

parki, rotaļu un sporta laukumi, izjādes laukumi, zirgu novietnes, u.c.).

Lauksaimniecības zemēs var veidot dīķi ar platību ne lielāku kā 0,1ha bez

zemes transformācijas, ja zeme nav meliorēta. Viensētu, ierīkojot zemes gabalā, kurā

nav esošā apbūve, jāizstrādā apbūve ar zemes transformāciju. Esošajās viensētās bez

zemes transformācijas var veikt papildus apbūvi netransformējot zemi līdz 0,1 ha, ja

zeme nav meliorēta. Šie nosacījumi spēkā, ja teritorija neatrodas Sakņu dārzu

teritorijas – teritorijas, kuru galvenais izmantošanas veids ir sakņu dārzi un kurās

atļauts būvēt vienīgi pagaidu saimniecības ēkas un siltumnīcas.

Atļautā izmantošana un citi noteikumi parādīti apbūves noteikumos. Uz zemes

gabala, kas nav mazāks par 2 ha var atrasties 1 dzīvojamā māja.

Vērtīgas lauksaimniecības zemes gabalu teritorijas ir teritorijas, kas ir

meliorētas.



8.1.2. LAUKU APBŪVES TERITORIJAS (DLa)


grupa ir Lauksaimniecība (01), ir noteiktas lauksaimniecības zemes. Lauku apbūves

teritorijas atrodas lauksaimniecības teritorijās, kas atrodas ārpus ciemiem, un veido

zemes gabalu, uz kura atrodas viena viensēta, nelieli ražošanas, pakalpojuma objekti.

Lauku apbūves teritorija nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju

izmantošanas veids šobrīd ir lauksaimniecība, ko atļauts transformēt par apbūves

zemi dzīvojamās, darījumu, mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūves

nolūkos. Pieļaujama vieglās rūpniecības uzņēmuma, kas rada tikai nebūtisku

piesārņojumu, izvietošana.

8.1.3. ĀRTELPAS TERITORIJAS (DA)


grupa ir Lauksaimniecība (01), mežsaimniecība (02) vai Dabas pamatnes un

rekreācijas nozīmes zemes (04) Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas

rekreācijas nozīmes objektu teritorijas tiek veidotas, ja tajās atļautā saimnieciskā

darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa

Ārtelpas teritorijas nozīmē zemesgabalus (vai to daļas), kas ietver dabas

teritorijas apstādījumus (parkus, dārzus, skvērus), ūdenstilpju un ūdensteču krastu

joslas, ieskaitot pludmali, dzelzceļa, autoceļu un ražošanas objektu aizsargjoslas,

apbūve šajās teritorijās nav primārais izmantošanas veids, bet pieļaujama tikai tad, ja

tā nepieciešama atļautās izmantošanas nodrošināšanai.

8.1.4. MEŽU UN PURVU TERITORIJAS (DM, DP)

Mežu un purvu teritorijas (mežs un meža zemes) - ir teritorijas daļas, kurās

īpašumu zemes izmantošanas veids- kuru izmanto un apsaimnieko atbilstoši mežu

apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem un dabas aizsardzības plāniem.

8.1.5. LABIEKĀRTOTU PARKU TERITORIJAS (DP)


grupa ir 09 atbilstoši sabiedrisko objektu apbūves teritorijām. Tas ir pašvaldības



galvenais zemes izmantošanas un apbūves veids un kalpo sabiedriskiem vai sociāliem

nolūkiem - Allažmuižas parks.

8.1.6. ŪDEŅU TERITORIJAS (DŪ)

Teritorijas plānojumā kā esošas zemes vienības, kurām nekustamā īpašuma

lietošanas mērķa grupa ir Ūdenssaimniecība (03) - noteikti publiskie ūdeņi (NĪLM kods

0301) un upju un kanālu, ūdens uzkrāšanas, ūdens regulēšanas un krastu

nostiprināšanas būvju apbūve (NĪLM kods 0303). Zemes zem ūdeņiem kā zemes

lietojums ir arī lauksaimniecības un meža zemēs kā arī apbūves teritorijās.

Ūdenstilpes, ūdensteces ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, kurās

īpašumu zemes vienību (vai to daļas), un gabalu galvenais zemes izmantošanas un

apbūves veids nozīmē teritorijas, kur uzkrājas ūdens ar caurteci vai bez tās.

Ūdensobjektu teritorijas - ūdenstilpnes, ūdensteces - plānojumā izdalītas

atbilstoši esošajai situācijai. Atļautā izmantošana un citi noteikumi parādīti apbūves

noteikumos. Aizsargjoslas noteiktas pagasta apbūves noteikumos.

Lauku saimniecībās, ja zeme nav meliorēta, var ierīkot dīķus ar platību līdz 0,1ha

bez zemes transformācijas, līdz 0,5 ha saņemot atļauju, bet nav nepieciešams

tehniskais projekts. Dīķiem virs 5ha piemērojamas īpašas prasības.

8.2. APBŪVES TERITORIJAS

8.2.1. DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (Dz)

Dzīvojamās apbūves teritorijas - pašvaldības administratīvās teritorijas daļa,

kurā galvenais izmantošanas veids ir dzīvojamo ēku apbūve.

8.2.1.1. Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas (DzS)

Teritorijas plānojumā kā esošās savrupmāju teritorijas parādīti nekustamie

īpašumi, kuru lietošanas mērķa grupa ir vienģimeņu, divģimeņu dzīvojamo ēku apbūve

(0601).

Jaunu teritoriju veidošanās paredzēta ciemos. Minimālais zemes gabala lielums

2500m² savrupmājām ar centralizētu ūdensapgādi un pieslēgumu ciema attīrīšanas

ietaisēm un 3000m² ar lokālu ūdensapgādi un attīrīšanas ietaisēm. Jaunu nekustamo

īpašumu, līdz šim neapbūvētās teritorijās, veidošanās notiek izstrādājot



detālplānojumu teritorijas plānojumā noteiktam sektoram un veicot lauksaimniecības

zemes transformāciju. Visām dzīvojamām ēkām jābūt nodrošinātām ar pieslēgumu

centralizētām inženierkomunikācijām – kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem.

Plānotā (atļautā) savrupmāju izmantošana teritorija iekļauj gan savrupmāju

teritorijas, gan retinātas savrupmāju teritorijas, kas atšķiras ar minimālo zemes

gabalu lielumu. Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas ar minimālo zemes gabala

lielumu 2000m² iespējams veidot, ja nodrošināta pieslēgšanu centralizētām ūdens

apgādes un kanalizācijas sistēmām. Atļautā izmantošana un citi noteikumi norādīti

apbūves noteikumos.

8.2.1.2. Savrupmāju retinātas dzīvojamās apbūves teritorijas (DzSr)

Teritorijas plānojumā esošās savrupmāju retinātas teritorijas netiek atsevišķi

parādītas. Šīs teritorijas iekļaujas nekustamos īpašumos, kuru lietošanas mērķa

grupa ir vienģimeņu, divģimeņu dzīvojamo ēku apbūve (0601).

Zemes gabalu lielums savrupmāju apbūves 2500m² ar pieslēgumu

centralizētām komunikācijām un ar zemes vienības minimālo platību 5000 m² bez

obligāta pieslēgums centralizētai kanalizācijai un ūdensapgādei. Jaunu teritoriju

veidošanās paredzēta Allažu un Stīveru ciemos.

8.2.1.3. Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas mežaparkā

(DzSm)

Teritorijas plānojumā esošās savrupmāju retinātas teritorijas netiek atsevišķi

parādītas. Šīs teritorijas iekļaujas nekustamos īpašumos, kuru lietošanas mērķa

grupa ir vienģimeņu, divģimeņu dzīvojamo ēku apbūve (0601).

Zemes gabalu lielums savrupmāju apbūvei mežā 3000m² ar pieslēgumu

centralizētām komunikācijām un ar zemes vienības minimālo platību 5000 m² bez

obligāta pieslēgums centralizētai kanalizācijai un ūdensapgādei. Jaunu teritoriju

veidošanās paredzēta Allažu, Plānupes, Allažmuižas un Stīveru ciemos. Ārpus pagasta

ciemu teritorijām meža zemēs mežaparka tipa apbūves teritorijās minimālais zemes

gabala lielums 2ha.

8.2.1.4. Daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD)

Teritorijas plānojumā kā teritorijas, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķa

grupa ir daudzdzīvokļu māju apbūve (07) izdalītas daudzdzīvokļu māju teritorijas



atbilstoši esošajai situācijai. Jaunas daudzdzīvokļu māju teritorijas nav paredzētas,

bet iespējamas jauktajās teritorijās.

Vairākstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas ir pašvaldības

teritorijas daļas, kurās īpašumu galvenais zemes izmantošanas un apbūves veids ir

dzīvojamā apbūve ar 3 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām ar īres vai privātiem

dzīvokļiem, rindu māju apbūvi.

Teritorijas plānojumā kā esošas daudzstāvu daudzdzīvokļu māju izdalītas

teritorijas, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa ir daudzdzīvokļu māju

apbūve (NĪLM kods 0701).

8.2.2. PUBLISKĀS OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (P)

Publisku objektu apbūves teritorija – ir teritorijas daļas, kurās īpašumu

galvenais zemes izmantošanas un apbūves veids kalpo sabiedriskiem, darījumu vai

sociāliem nolūkiem un ietver arī valsts, pašvaldības, ārstniecības, reliģisku, izglītības,

sociālās, labklājības, labdarības, sporta, atpūtas vai citu līdzīgu nekomerciālu

izmantošanu, kā arī birojus, bankas, apdrošināšanas, viesnīcas, sabiedriskās

ēdināšanas, kultūras iestādes publisku pasākumu rīkošanai, mazumtirdzniecības un

pakalpojumu objektus, degvielas uzpildes stacijas, sakaru torņi un antenu masti,

tehniskās apkalpes stacijas, u.c. darījuma objekti publiskai izmantošanai

komerciāliem mērķiem.

8.2.2.1. Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas (PS)

Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas - ir pašvaldības administratīvās

teritorijas daļas, kurās īpašumu zemes vienību un gabalu galvenais zemes

izmantošanas un apbūves veids ir kalpot sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem un

ietver arī valsts un pašvaldības, reliģijas, izglītības, kultūras, zinātnes, ārstniecības,

atpūtas, sociālās aprūpes vai citu līdzīgu nekomerciālu iestāžu izvietošanu.

Teritorijas plānojumā kā esošas sabiedrisko objektu apbūves teritorijas izdalītas

teritorijas, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa ir sabiedriskas nozīmes

objekti (09) (NĪLM kods 0901-0910), ir izdalītas atbilstoši esošai situācijai un ietver

pašvaldības pārvaldes iestādes.

8.2.2.2. Darījumu objektu apbūves teritorijas (PD)

Darījumu objektu apbūves teritorijas – ir teritorijas daļas, kurās zemes

izmantošanas un apbūves veids ir darījumu un komerciāla rakstura objekti: bankas,



apdrošināšanas sabiedrības un viesnīcas, biroji, kantori, tirdzniecības un/vai

pakalpojumu iestādes, kongresu, konferenču, tūrisma, izklaides un atpūtas iestādes,

mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, kā arī citu komerciāla rakstura iestāžu

izvietošana un neietver vairumtirdzniecību, bet palīgizmantošana - cita atļautā

izmantošana.

Teritorijas plānojumā esošās teritorijas ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma

lietošanas mērķa grupa ir darījuma iestāžu un komerciāla rakstura apbūve (NĪLM kods

0801

Atļautās izmantošanas un prasības zemes izmantošanā norādītas pagasta

apbūves noteikumos.

Darījumu objektu ar nelabvēlīgu ietekmi uz vidi apbūves teritorija – ir teritorijas

daļas, kurās īpašumu izmantošanas un apbūves veids ir darījumu un komerciāla

rakstura objekti: degvielas uzpildes stacijas, sakaru torņi un mastu antenas,

automašīnu servisa pakalpojumu objekti- auto mazgātuves, riepu servisi, lietotu

automašīnu tirdzniecība, kā arī sekundārā izmantošana mazumtirdzniecības un

pakalpojumu objekti, kā arī citu komerciāla rakstura iestāžu izvietošana un neietver

vairumtirdzniecību. Pieļaujama vieglās ražošanas uzņēmumu, kas rada tikai

nebūtisku piesārņojumu, izvietošana.

Atļautās izmantošanas un prasības zemes apbūvei norādītas pagasta apbūves

noteikumos.

8.2.2.3. Jauktas publisko objektu un dzīvojamās apbūves teritorijas

(JPDz)

Jauktas publisko objektu un dzīvojamās apbūves teritorijas ir teritorijas daļas,

kurās īpašumu zemes izmantošanas un apbūves veids ir darījumu un komerciāla

rakstura iestādes (skatīt D) vai sabiedriskās iestādes (skatīt S) un dzīvojamās mājas

(skatīt Dz), bet neietver vairumtirdzniecību.

Jauktu publisko un dzīvojamās apbūves teritoriju veido apbūve, kurā blakus

dzīvojamai izmantošanai – savrupmājai, daudzdzīvokļu ēkai, atrodas tirdzniecības vai

pakalpojuma objekti. Nekustamā īpašuma mērķu attiecība šajos gadījumos var būt

dažāda, bet mazākā mērķa vai izmantošanas īpatsvaram jābūt vismaz 20%. Pārējos

gadījumos teritorijas izmantošana pieņemama pēc lielākā mērķa īpatsvara-

sabiedriska, darījumu vai dzīvojamā apbūve. Atļautās izmantošanas un prasības

zemes izmantošanā norādītas pašvaldības apbūves noteikumos.



8.2.2.4. Aktīvās atpūtas objektu apbūves teritorijas (PA)

Aktīvas atpūtas objekta objektu apbūves teritorijas – ir pašvaldības

administratīvās teritorijas daļas, kurās īpašumu zemes vienību un gabalu galvenais

zemes un būvju izmantošanas veids ir parki, sporta, rotaļu, spēļu, tehnisko sporta

veidu un tiem nepieciešamās būves vai citu līdzīgu komerciāli un nekomerciāli objekti,

kā arī kultūras, mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti.

8.2.3. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJAS (R)

8.2.3.1. Rūpniecisko objektu apbūves teritorijas (RR)

Rūpniecisko objektu apbūves teritorijas – ir teritorijas daļas, kurās īpašumu

izmantošanas un apbūves veids ir ražošanas uzņēmumi, noliktavu saimniecības,

komunālo, sakaru torņi un antenu masti, atkritumu saimniecības un derīgo izrakteņu

ieguves objektu apbūves teritorijas. Teritorijas plānojumā Ražošanas objektu apbūves

teritorijas izdalītas ar mērķi veicināt pagasta ekonomisko attīstību un jaunu

uzņēmumu veidošanu.

Ražošanas teritoriju izmantošanas noteikumi norādīti pagasta apbūves noteikumos.

8.2.3.2. Komunālo objektu apbūves teritorijas (RK)

Komunālo objektu apbūves teritorijas – ir teritorijas daļas, kurās īpašumu

zemes izmantošanas un apbūves veids ir komunālās apkalpes – katlu māju, artēzisko

aku un urbumu, notekūdeņu attīrīšanas ietaišu objektu, arī tādas, kam ir noteiktas

sanitārās vai citas aizsargjoslas vai īpašas prasības transportam. Īpaši ir nodalāmas

teritorijas tādu objektu izvietojumam, kas rada paaugstinātu vides piesārņojumu,

troksni vai cita veida traucējumus, kas kaitīgi videi un cilvēkiem. Teritorijas

plānojumā kā esošas komunālo objektu zemes, kuru nekustamā īpašuma lietošanas

mērķa grupa ir Ražošanas objektu apbūves teritorijas (10) vai Inženiertehniskās

apgādes tīkli un objekti (12) ir noteiktas: ražošanas objektu, noliktavu un komunālās

saimniecības un katlu māju teritorijas.

Komunālo objektu apbūves un izmantošanas noteikumi norādīti pašvaldības apbūves noteikumos.



8.2.4. TEHNISKO LĪNIJBŪVJU UN OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (L)

8.2.4.1. Autotransporta līniju apbūves teritorijas (LT)

Autoceļu un ielu apbūves teritorijas - ir teritorijas daļas, kurās īpašumu

izmantošanas un apbūves veids ir valsts un pagasta kopējas izmantošanas

transports- autotransporta, velosipēdu un gājēju satiksme, un satiksmes apkalpes

būves: satiksme – esošās un plānotās ielas, ceļi, gājēju un velosipēdistu ceļi, īslaicīgās

uzturēšanās auto stāvlaukumi. Ielu un ceļu teritorijā (galvenokārt starp brauktuvi un

sarkano līniju) izvieto arī maģistrālās inženiertehniskās komunikācijas un

inženiertehnisko komunikāciju objekti. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā

ietver arī prasības satiksmes organizācijas pilnveidošanai un ceļu satiksmes drošības

uzlabošanai.

8.2.4.2. Inženiertehnisko objektu apbūves teritorijas (LK)

Visās izbūves teritorijās jānodrošina atļauto apbūves objektu inženiertehniskā

apgāde, sakaru torņi un antenu masti. Izstrādājamas inženierkomunikāciju shēmas

katrai apdzīvotai vietai atbilstošā mērogā.

8.2.4.3. Inženiertehnisko līnijbūvju apbūves teritorijas (L)

Inženierkomunikācijas tīkli un objekti jāizvieto galvenokārt gar valsts ceļiem

un pašvaldības koplietošanas ielām un ceļiem, sarkano līniju un ceļu nodalījumu

joslu robežās. Inženierkomunikācijas tīkli un objekti tiek izvietoti gar servitūtu ceļiem

sarkano līniju un nodalījumu joslu robežās.

Inženiertehniskās apgādei nepieciešamās platības jānodrošina izmantojamā

un apbūvējamā zemes gabala robežās, ieskaitot aizsargjoslas vai uzrādot servitūtus

citām personām piederošos īpašumos, kas reģistrēti par labu konkrētam īpašumam

(izņemot valsts ceļus un pašvaldības ielas un ceļus, esošās inženierkomunikācijas).



8.2.5. SPECIĀLĀS IZMANTOŠANAS TERITORIJAS

8.2.5.1. Kapsētu teritorijas (SK)

Kapsētu teritorijas (SK) nozīmē zemesgabalus (vai to daļas), kas ietver

darbojošās un nedarbojošās (slēgtās) kapsētas. Pagastā ir viena kapsēta : Allažu kapi.

8.2.5.2. Rekreācijas un tūrisma teritorijas (ST)

Rekreācijas un tūrisma teritorijas veido dažādu citu izmantošanas teritoriju

īpašumi: atsevišķas lauku saimniecības, kas nodarbojas ar lauku tūrismu piem.,

arhitektūras pieminekļi, parki.

Rekreācijas teritoriju saskares vietās ar dzīvojamās un rūpniecības teritorijām

vismaz 50m platumā rekreācijas teritorija saglabā dabas pamatnes statusu – parks,

apstādījumi, celiņi un takas, sabiedriskās tualetes, informatīvas dabas arhitektūras

formas – bez rekreācijas objektu būvēm.

Rekreācijas teritorijas atrodas atklātas sporta būves, stadioni un spēļu un

rotaļu laukumi, kā arī ēkas un būves, kas nodrošina šo funkciju.

8.2.5.3. Derīgo izrakteņu ieguves karjeru teritorijas (SK)


grupa ar ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes teritorijas (04) ir noteiktas kūdras

ieguves uzņēmumu teritorijas, smilts –grants karjeru un māla ieguves teritorijas.

Atļautā izmantošana un citi noteikumi parādīti apbūves noteikumos.

8.3. TURPMĀKĀS IZPĒTES UN PLĀNOŠANAS TERITORIJAS (I)

Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas - teritorijas, kurām nav noteikta

atļautā izmantošana arī teritorijas, kurās teritorijas plānojums nav apstiprināts

domstarpību dēļ vai arī tāpēc, ka tām ir nepieciešams veikt ietekmes uz vidi

novērtējumu.

Šajās teritorijās paliek spēkā iepriekšējā teritorijas plānojumā noteiktā atļautā

izmantošana (ja eksistē spēkā esošs plānojums vai detālplānojums), lauku teritorijā -

atbilstoši attiecīgā rajona spēkā esošā plānojuma prasībām, bet ja tādu nav, tad

saskaņā ar noteikto šīs teritorijas pašreizējo faktisko izmantošanu - nekustamā

īpašuma lietošanas mērķi.



Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas var būt paredzētas pašvaldībai

saistošos augstākstāvošos spēkā esošos teritorijas plānojumos –Rīgas rajona, Rīgas

reģiona vai Nacionālajā plānojumā, kā arī nozaru attīstības projektos.

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz

zemes, kas apzīmēta attīstības plānā kā turpmākās izpētes un plānošanas

teritorija, pagaidām nav noteikti. Tādēļ līdz plānošanas pabeigšanai šajās teritorijās

atļauta esošā izmantošana, bet tās attīstība tikai ar pagaidu statusu, kas tiek

saglabāts 5 gadus.

Teritorijas plānojumā parādītas Rīgas rajona plānojumā noteiktās turpmākās

izpētes un plānošanas teritorijas.

8.4. KOPĪGO INTEREŠU TERITORIJAS (K)

Kopīgo interešu teritorijas – teritorijas kaimiņu pašvaldību un Allažu pagasta

pierobežā, kuru attīstība var ietekmēt nekustamā īpašuma izmantošanu kaimiņu

pašvaldībā un Allažu pagastā. Teritorijas nosaka abpusēji vienojoties pašvaldībām.

Kopīgo interešu teritorijas var būt paredzētas Rīgas rajona teritorijas plānojumā.

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz

zemes, kas atzīta kā kopīgo interešu teritorija, atļauta esošā un atļautā plānotā

teritorijas izmantošana.

Kopīgo interešu teritorijas nosacījumi stājas spēkā, ja kopīgo interešu teritorijas

un būvprojektu saskaņošana notiek abpusēji.

Sniegt informāciju pašvaldībām par pagasta pierobežas objektiem, kuru

aizsargjoslas ievērtējamas vietējā teritorijas plānojumā vai paredzēti izvietot

pašvaldību robežu tuvumā un būtiski varētu ietekmēt teritorijas izmantošanu.

Būvprojektu saskaņot, ja tas atrodas:

- 500 m joslā no blakus pagasta robežas;

- piegulošā nekustamā īpašuma zemes gabalā, kam ir tieša robeža ar pagastu,;

- esošā vai paredzamā objekta ekspluatācija saistīta ar aizsargjoslu

izveidošanu, kas ietekmē pašvaldības teritorijā esošo nekustamo īpašumu

izmantošanu



9. TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

Allažu pagasta teritorijas plānojums ir gatavots strauju valsts ekonomisku un

sociālu pārmaiņu laikā. Kā notikušu var uzskatīt administratīvi teritoriālo reformu.

Iespējamo pārmaiņu rezultātā radīsies jautājumi par plānojuma grozījumiem.

Grozījumus teritorijas plānojumā var ierosināt Allažu pagasta padome.

Ierosinājumiem jābūt pamatotiem, jebkuru būtisku grozījumu pieņemšana un

sabiedriskā apspriešana jānodrošina atbilstoši likumdošanai. Būtiski grozījumi

saskaņā ar likumu ir tādi, kas saistīti ar teritorijas plānojuma nepieņemto daļu – vai

turpmākās izpētes un plānošanas teritoriju izstrādāšanu.

Pēc pašvaldības teritorijas plānojuma stāšanās spēkā pašvaldība nodrošina

plānojumā paredzēto detālplānojumu un citu detalizācijas projektu izstrādāšanu pēc

saviem ieskatiem un iespējām vai fizisko un juridisko personu ierosinājuma.

Detālplānojumā tiek precizēti un detalizēti pagasta teritorijas plānojuma priekšlikumi

un prasības, kā arī teritorijas robežas, kurās šīs prasības ir spēkā.

Detālplānojums nevar būt par pamatu teritorijas plānojuma grozījumu

izdarīšanai.



10. TURPMĀK IZSTRĀDĀJAMIE DETALIZĀCIJAS PROJEKTI

Turpmāk, detalizējot Allažu pagasta teritorijas plānojumu, jāizstrādā

detālplānojumi, saglabājot šajā redakcijā noteikto teritorijas plānoto (atļauto)

izmantošanu vai teritorijas plānojuma grozījumus, ja plānotā (atļautā) izmantošana

atšķiras no šajā redakcijā noteiktās:

ciemiem M1:5000, M1:2000;

brīvām, neapbūvētām apdzīvoto vietu teritorijām un teritorijām, kurām

apbūves noteikumos nav pietiekami detalizēti apbūves noteikumi,

neapbūvētām vienlaidus teritorijām, detālplānojumā jāizstrādā kopējā

koncepcija;

objektiem, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt vidi, to rekonstrukcijas un citu

izmaiņu gadījumos, kas ietekmē aizsargjoslu teritorijas;

ugunsbīstamiem, sprādzienbīstamiem un citiem objektiem, kuros lieto,

ražo vai glabā bīstamās ķīmiskās vielas vai bīstamos ķīmiskos

produktus, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju;

turpmākās izpētes un plānošanas teritorijām;

ja teritorijas plānojuma mērogs nenodrošina pietiekamu detalizāciju un

precizitāti.

Detālplānojumu kā teritorijas plānojuma detalizācijas projektus pirms

zemesgabalu sadalīšanas, apvienošanas vai būvniecības uzsākšanas detālplānojumu

izstrādā sekojošām teritorijām:

dabas pamatnes teritoriju precizēšanai un noteikšanai, kas paredzētu

katrā konkrētā īpašumā apdzīvotās vietās gar transporta maģistrālēm

izvietot zaļās zonas, precizētu mežu statusu ap un starp dārzkopību

teritorijām;

ainavu inventarizāciju, novērtējuma un ainavas struktūras saglabāšanas

pasākumu noteikšanai, apgūstot rekreācijas un tūrisma attīstības

teritorijas, derīgo izrakteņu atradņu teritorijās, rekreācijas un aktīvās

atpūtas, aizsargājamo dabas liegumu teritorijām un teritorijām gar valsts

ceļiem un galvenajiem pašvaldību ceļiem;

derīgo izrakteņu atradņu teritorijām kopā ar sākotnējās ietekmes uz vidi

novērtējumu, arī esošām atradņu teritorijām, kuru izmantošana neatbilst

teritorijas plānojumā noteiktai izmantošanai;

aktīvās atpūtas un rekreācijas un tūrisma teritorijām, veicot jebkuru

jaunu būvniecību;



centralizēta inženierkomunikāciju attīstības shēmas katrai apdzīvotai

vietai, kur ir savrupmāju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūves

teritorijas;

dārzkopības sabiedrības izstrādā par saviem līdzekļiem dārzkopību

vasarnīcu teritoriju detaļplānojumus;

apdzīvoto vietu detālplānojumu izstrāde, kopumā un sektoros;

sagatavojot teritorijas savrupmāju apbūvei, detālplānojums jāizstrādā

sektoram - vairākiem īpašumiem, kas veido noslēgtu kompaktu teritoriju

– starp autoceļiem, lieliem meža masīviem un lauksaimniecības

teritorijām, ūdeņiem (izņemot meliorācijas grāvjus), esošu apbūvi un cita

veida dabiskām vai mākslīgām robežām), nosakot šim sektoram kopīgu

transporta un inženierinfrastruktūras izvietojumu un pēc tam izstrādājot

detālplānojumu, katram atsevišķam zemes gabalam;

nepieciešama arī atsevišķu sadaļu padziļināta izpēte;

pagasta pašvaldību ceļu transporta shēma;

atsevišķu objektu – Tumšupes upes, u.c. aizsargjoslu plāns un

apsaimniekošanas nosacījumiem;

potenciāli bīstamo objektu izpētei un noteikšanai;

Tumšupes hidroloģiskā izpēte;

plūdu pasākumu novēršanas koncepcija;

pašvaldība var pieprasīt veikt objektu detālplānojuma izstrādi ar

sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu gadījumos, kad to neparedz citi

Latvijas likumdošanas akti,

pašvaldība var pieprasīt veikt objektu detālplānojuma izstrādi, ja tiek

piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana;

aizsargjoslu teritoriju precizēšanai un apsaimniekošanas noteikumu

sagatavošanai;

adresācijas noteikšana;

nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanai;

piekļūšanas nodrošināšanai un servitūtu noteikšanai;

kopīpašuma apsaimniekošanas un būvniecības nodrošināšanai;

mikroliegumu izveidei;

piesārņoto vietu sanācijas teritorijām, izstrādājot sanācijas programmu.



IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN MATERIĀLI

1. Atkritumu savākšanas, glabāšanas un pārstrādes plānojums Rīgas rajonam līdz 2005. gadam. A/s”Komunālprojekts” un zinātniski tehniskā firma “Virsma”.1995.

2. Allažu pagasta padomes publiskie pārskati 2001., 2002.,2004. 3. Ābola B. Отчет о разведке песчано-гравийного месторождения Мазие

Кангари II в Рижском районе Латвийской ССР. “Ceļuprojekts”, 1986., Valsts ģeoloģijas fonda nr.10507.

4. Ābolts J. Pārskats par ģeoloģiskās izpētes darbiem Rīgas rajona Allažu pagasta smilts-grants atradnē “Mazie Kangari” VI laukums. “Ceļuprojekts”, 2004., Valsts ģeoloģijas fonda nr.14677.

5. Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns. III – 9 Virszemes ūdens objekts “Lielā Jugla”. Daugavas projekts. 2002.

6. Dābola B. Rīgas rajona kolhoza “Allaži”grants-smilts atradņu “Stīverkalni”, “Lapaiņi” un kūdras atradnes “Kūdras” ģeoloģiskās izpētes darbu lieta. “Zemesprojekts”,1986., Valsts ģeoloģijas fonda nr.10774.

7. Doc. Krūzmētra, prof.B.Rivža. Pagastu/rajonu attīstības programmu izstrādes ceļš. LLU.

8. Eisāns M. Отчет о разведке песка в Аллажском лесничестве кварталах 376 и 382 (Межи 1 и 2) в Рижском районе ЛССР. “Latgiprodortrans”, 1977., Valsts ģeoloģijas fonda nr.9511.

9. Enciklopēdija Latvijas daba. 1.-6. sējumi, 1994. 10. Hodirevs V. Результаты поисков месторождений гипса в Рижском районе.

Latvijas ģeol. apvienība, 1993., Valsts ģeoloģijas fonda nr.11032. 11. Jurēvics K. Pārskats par Rīgas rajona Pullēnu, Dzelzsāmuru un Mednieku

dolomītu atradņu ģeoloģiskās izpētes darbiem. Ģeoloģijas pārvalde, 1965., Valsts ģeoloģijas fonda nr.5883.

12. Kalniņa M., Kļepikovs V. Отчет о поисках и предварительной разведке месторождения гравия и песка в Рижском районе ЛССР. Ģeoloģijas pārvalde, 1968., Valsts ģeoloģijas fonda nr.7907.

8. Kļepikovs V., Kalniņa M. Oтчет о поисках и предварительной разведке месторождения песчано-гравийного материала «Лорупе» в Рижском районе. Ģeoloģijas pārvalde, 1964., Valsts ģeoloģijas fonda nr.4150.

9. Kļimoviča I. Atskaite par ekspluatācijas izpētes darbiem smilts-grants atradnē “Mazie Kangari”. “Latgiprodortrans”, 1983., Valsts ģeoloģijas fonda nr.12915.

10. Kondratjeva S. Pārskats par šūnakmens iegulām Latvijā. 1994.-1997. gada šūnakmens iegulu apsekošanas rezultāti. Šūnakmens meklēšanas un izpētes darbi Allažu apkārtnē. VĢD, 1997., Valsts ģeoloģijas fonda nr.11571.

11. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Preses nams.2002. 12. LRVP publiskais pārskats par 2003. gadu.2004. 13. Lauku attīstības programma. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrija. Programma akceptēta MK 1998. gada 10. marta sēdē un apstiprināta Saeimā 1998. gada 15. jūnija sēdē.

14. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, Publiskais pārskats par 2002. gadu. 15. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, Publiskais pārskats par 2003. gadu. 16. Līgotne I. Отчет о поисках песчано-гравийного материала и песка для завода



ЖБК –1 в Рижском районе. Ģeoloģijas pārvalde, 1986., Valsts ģeoloģijas fonda nr.10403.

17. Līgotne I., Kļepacka V. Rīgas rajona derīgo izrakteņu pārskats un karte. RA “Latvijas ģeoloģija”, 1990., Valsts ģeoloģijas fonda nr.10758.

18. Rīcības plāns 21. gadsimtam “Agenda21”. 19. Rīgas attīstības plāns 1995. – 2005. Rīgas pilsētas Dome. 1995. 20. Rīgas reģiona attīstības attīstības programma 2005.-2011. gadam. Rīgas reģiona

attīstības padome.2005. 21. Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums 2005. – 2025. Rīgas

reģiona attīstības padome.2005. 22. Rīgas rajona plānojums līdz 2003. gadam. Rīgas rajona padome. 1997. 23. Rīgas rajona plānojums (līdz 2003. gadam) ar grozījumiem. 1. sējums. Rīgas

rajona padome.2001. 24. Rīgas rajona sociālās un ekonomiskās attīstības programma. Rīgas rajona

padome. 1995. 25. Rīgas rajona tūrisma piedāvājuma tirgus izpēte un priekšlikumi tā aktivizēšanai.

Rīgas rajona padome. 1998. 26. Rīgas rajona pilsētu un pagastu pašvaldību apvienošanās (sadarbības) iespēju

izpētes projekts. 27. Rīgas rajona tūrisma attīstības stratēģija, mārketinga plāns. 28. Rīgas rajona transporta stratēģija. 29. Rīgas vides stratēģijas rīcības programma 2002. – 2010. gadam. 30. Rīgas rajons. Ceļvedis.Jumava.2001. 31. Rozenbergs I. Pārskats par kūdras atradņu meklēšanas un revīzijas darbiem

Rīgas rajonā. SIA “Geo-Kosultants”, Rīga, 1998. Valsts ģeoloģijas fonda nr.11874. 32. Rozītis J. Pārskats par ģeoloģiskās izpētes darbiem Rīgas raj. Allažu pag.

smilts-grants atradnē “Mazie Kangari” – VI laukums. “Ceļuprojekts”, 2003., Valsts ģeoloģijas fonda nr.13415.

33. Mājokļu attīstības un apsaimniekošanas koncepcija Rīgas pilsētai, 1999g.augusts – 2000. g.janvāris.

34. Mēkone I. Pārskats par ģipšakmens meklēšanas darbiem Rīgas, Bauskas un citos.

35. Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas iedalījuma projekts. SIA “Sigma Serviss” un Kurzemes attīstības aģentūra,2001.

36. Pašvaldības dati. 37. Telpiskā plānošana un apdzīvoto vietu zemes pārvaldība Latvijā. Latvijas –

Somijas ekspertu grupa.2002. 38. Vitālijs Zelčs, Aivars Markots “Ģeoloģiskās informācijas izmantošana teritorijas

attīstības plānošanā”, 1999. 39. J.Turlajs un G.Milliņš. Latvijas apdzīvotās vietas,1998. 40. Zemes izmantošanas u kadastrs Latvijā, A.Boruka redakcijā. 2001. 41. Sleinis J. Отчет о геолого-поисковых работах проведенных на

месторождениях пресноводного известняка в Цесисском, Сигулдском, Тукумском и Рижском районах Латвийской ССР в 1953 году. Latvijas republ. projektēšanas institūts, 1953., Valsts ģeoloģijas fonda nr.320.

42. Sleinis J. Pārskats par detalizētās ģeoloģiskās izpētes darbiem Allažu – Lielbarģu – Purvu saldūdens kaļķakmeņu atradnē. Latvijas republ. projektēšanas institūts, 1953., Valsts ģeoloģijas fonda nr.478.



PIELIKUMI

1.pielikums

EZERA PASES DATI

Ezera nosaukums: Allažu bij.dz.ez. Baseins: Tumšupe Iztek: Tumšupe Ietek: Tumšupe Administratīvi teritoriālā vienība: Allažu pagasts Apsekošanas gads: 1972 Maksimālais ūdens līmenis (abs.atz.,m): ,8 Sateces baseina laukums (km2): 30 Gada vidējā notece (mm): 320 Pavasara palu caurplūde 1% (m3/sek): 16,3 Pavasara palu caurplūde 10% (m3/sek): 9,96 Pavasara palu caurplūde 50% (m3/sek): 5,77 Krastu raksturojums: lēzeni,Allažu puse slīpi,3m Ezera dibens: līdzens,ms,sm,trūdv.bagāti saneši Dominējošās aizauguma sugas: purvains pļavu zelmenis,vietām krūmu puduriEzera izmantošanas rekomendācijas: zivsaimn.,apūdeņoš. Hidrobūves: dz.darb.ar elektr.dz.dambis



2.pielikums

ALLAŽU PAGASTA PAŠVALDĪBAS ZEMJU SARAKSTS

Nr. Zemes nosaukums Kadastra Nr. Platība, ha 1. Puriņi 8042-002-0238 0,30 2. Liepkalni 8042-007-0107 0,15 3. Vecpullēni 8042-003-0066 0,20 4. Augšupes 8042-005-0051 0,60 5. Dukas 8042-005-0052 1,10 6. Ozoli 8042-007-0155 1,27 7. Lielkalni 8042-008-0072 0,53 8. Skaistkalni 8042-007-0154 1,02 9. Līdumi 8042-009-0144 1,00 10. Jaunskruntes 8042-007-0116 0,06 11. Zvirgzdi 2 8042-004-0191 0,84 12. Grunduļi 8042-008-0117 1,00 13. Grunduļi 2 8042-008-0210 1,50 14. Birzes iela 1 8042-004-0214

8042-004-0241 0,21 0,07

15. Birzes iela 2 8042-004-0215 8042-004-0240

0,17 0,14

16. Birzes iela 3 8042-004-0196 0,57 17. Birzes iela 5 8042-004-0195 0,64 18. Dzirnavas 8042-007-0097 0,30 19. Liblaiskas 8042-004-0236 0,40 20. Mežrozes 8042-004-0152 0,30 21. Stārķu iela 1 8042-004-0216 0,29 22. Stārķu iela 2 8042-004-0217 0,37 23. Zaļķalna iela 5 8042-004-0219

8042-004-0243 0,12 0,17

24. Zaļķalna iela 7 8042-004-0220 0,29 25. Mežāres 8042-001-0379 0,50 26. Dzintari 8042-002-0238 0,50 27. Ošu iela 1 8042-004-0186 0,30 28. Centra kūtis 8042-004-0223 0,30 29. Centra kūtis 1 8042-004-0221 0,12 30. Centra ciema artēziskais

urbums, ūdenstornis 8042-004-0252 8042-004-0292

0,01 0,19

31. Līdumu artēziskais urbums

8042-009-0060 0,10

32. Ciema centra attīrīšanas ietaise

8042-004-0225 0,60

33. Ošu ielas attīrīšanas ietaise

8042-004-0250 0,13

34. Katlu māja 8042-004-0248 0,33 35. Laukums 8042-004-0248 0,08 36. Laukums1 8042-004-0249 0,12 37. Allažu kapi 8042-002-0151

8042-004-0177 8,90 0,15

38. Pandu senkapi 8042-002-0101 1,90 39. Saknīšu senkapi 8042-008-0114 1,70 40. Gaismiņas 8042-002-0166 0,50 41. Austrumi 8042-004-0222 0,44 42. Birzes iela 4 8042-004-0224 1,03 43. Allažu pamatskola 8042-004-0227 4,16 44. Tautas nams 8042-004-0228 1,5 45. Zviedru baznīca 8042-007-0149 0,10 46. Zaļkalna iela 3a 8042-004-0218 0,15



47. Mežciema parks 8042-002-0199 0,40 48. Allažmuižas parks 8042-007-0146 10,60 49. Upes 8042-005-0048 1,70 50. Čiekuri 8042-005-0050 10,60 51. Apses 8042-004-0229 14,10 52. Ezerkalni 1 8042-007-0051 3,60 53. Grunduļi 3 8042-008-0120 2,50 54. Grunduļi 4 8042-008-0121 2,50 55. Dzintari 1 8042-002-0145 2,90 56. Dārziņi 8042-004-0232 1,60 57. Līdumi 1 8042-009-0047 6,70 58. Liblaiskas 1 8042-004-0247

8042-004-0190 3,00 0,90

59. Mežāres 1 8042-001-0162 1,80 60. Mežrozes 1 8042-007-0105 1,20 61. Mednieki 8042-007-0147 0,20 62. Skaistkalni 1 8042-007-0249

8042-007-0184 4,90 0,20

63. Vecpullēni 1 8042-003-0052 4,10 64. Ainavas 8042-004-0239 1,60 65. Austrumi 1 8042-004-0231 12,70 66. Zemītes 8042-004-0205 4,75 67. Kamenītes 8042-008-0105 4,00

rrīīg allaŽu ppaaggaassttaa teerriittoorriijjaass ... · aaa lll lll aaa ŽŽŽ uuu ppp aaa ggg...

Documents