Vairāk par visu:2012.gada JANVĀRIS nr.901(5) www.LLU.lv

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS

UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

Lauksaimniecības fakultāte Viens no fakultātes mērķiem ir sekmīgi izturēt starptautisko Lauksaimniecības studiju virziena vērtēšanu un starptautisko zinātnes vērtēšanu, nodrošinot akreditāciju arī jaunajai profesionālā bakalaura studiju programmai „Lauksaimniecība”. Ar labiem rezultātiem jāpabeidz daudz pētniecības projektu un jāuzraksta augstas kvalitātes pieteikumi jauniem, aktuāliem projektiem, kuru īstenošanu plānots sākt 2013.gadā. Galvenie uzdevumi ir veicināt studējošo sekmības paaugstināšanos, tajā ieguldot daudz pedagoģiskā darba, un uzņemt daudz motivētu studentu nākamajam studiju gadam, kam nepieciešams nopietns darbs gan studiju programmu reklamēšanā, gan nozares prestiža izgaismošanā.

Meža fakultāte Nākamā gada prioritāte ir studentu praktisko apmācību bāzes izveide un attīstīšana. Tiks veikts studiju programmu kvalitātes audits un sagatavotas rekomendācijas studiju satura pilnveidošanai. Kā nozīmīgs mērķis izvirzīts stiprināt starptautisko sadarbību un plašāk iesaistīties starptautiskajos sadarbības tīklos. Iecerēts sākt valsts nozīmes pētniecības centra darbību, kā arī piedalīties Meža nozares kompetences centra darbībā un jaunu projektu izveidē. Turpināsies fakultātes infrastruktūras objektu aprīkojuma uzlabošana.

Veterinārmedicīnas fakultāte Līdz nākamā gada beigām plānots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta fi nansiālu atbalstu pabeigt jaunās VMF mācību klīnikas būvniecību. Tā tiks aprīkota ar modernu aparatūru un tajā būs arī zirgu operāciju zāle. Tiks izveidota klīnikas personāla struktūra.

Lauku inženieru fakultāte Nākamajā gadā līdz galam tiks izstrādāts un saskaņots Valdekas pils rekonstrukcijas projekts, kurā iecerēts vēsturisko pili padarīt par modernu kompleksu, kurā iekārtosies studiju programmas „Ainavu arhitektūra un plānošana” studenti, maģistranti, doktoranti, pasniedzēji un darbinieki. Lai paaugstinātu fakultātes pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, paredzēts izveidot uzbrauktuvi iekļūšanai LIF mācību korpusā, pārbūvēt liftu un izveidot pacēlāja platformu nokļūšanai Pētera Bušmaņa auditorijā. Notiks lielāko auditoriju remonti un tām nepieciešamo mēbeļu iegāde, kā arī citu telpu modernizācija un aprīkošana ar ugunsdrošības signalizācijas sistēmu. Plānots kapitāli izremontēt laboratoriju korpusa gaiteni. 2012.gadā turpināsies šogad iegādāto moderno instrumentu un iekārtu apguve, jaunās hidrauliskās teknes montāža, hidrotehnisko būvju modeļu un maketu izstrādāšana.

Ekonomikas fakultāte Viens no fakultātes galvenajiem mērķiem nākamajam gadam ir labi sagatavoties studiju programmu starptautiskajai novērtēšanai. Martā tiks atzīmēta profesora Kazimira Sproģa 85.jubileja, atklājot par godu profesoram iekārtoto auditoriju un kādam no labākajiem un centīgākajiem fakultātes studentiem pirmo reizi piešķirot profesora vārdā nosaukto stipendiju.

Turpinājums 4.lpp.

2.decembrī, Jelgavas pilī tiekoties ar LLU rektoru Juri Skujānu, mācību prorektoru Arni Mugurēviču (attēlā) un fakultāšu dekāniem, teica zemkopības ministre Laimdota Straujuma (attēlā).

„Ja mēs gribam lauksaimniecībā iet uz priekšu, bez pētījumiem, inovācijām un jauniem produktiem tas nebūs iespējams,’’ atzina L.Straujuma. „Zemkopības ministrija garantē atbalstu universitātei, lai tajās specialitātēs, kuras saistītas ar lauksaimniecību, meža nozari un veterinārmedicīnu, LLU kļūtu par vadošo izglītības un zinātnes centru Baltijā.”

Visvairāk tika diskutēts par jautājumiem, kas saistīti ar mācību praksēm. Fakultāšu pārstāvji un LLU mācību un pētījumu saimniecības „Vecauce” direktore Iveta Grudovska uzsvēra, ka studentu prakšu vietu un praktisko apmācību procesa nodrošināšanai nepieciešams lielāks fi nansiālais atbalsts no valsts puses. Ministre solījās izskatīt iespēju atjaunot valsts subsīdiju programmu prakšu fi nansēšanai.

Novērtējot LLU promocijas darbu augsto kvalitāti un ieguldījumu valsts tautsaimniecības attīstībā, L.Straujuma apņēmās cīnīties par to, lai arī nākamajā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā universitāte saņemtu fondu fi nansējumu doktora studiju īstenošanai.

Ilvija Gaidukoviča

Saliedētību un iecietību 2012.gadā!

***Student, vai zināji, ka aktuālā

informācija par visu deviņu fakultāšu mācībspēkiem tagad apkopta vienuviet – LLU portāla sadaļā Studentiem?

Adresē http://www.llu.lv/?mi=96 pieejamas ziņas par mācībspēku pieņemšanas laikiem un telpām, pasniegto priekšmetu saraksts, e-pasta adreses un mobilā tālruņa numuri.

Zem katra mācībspēka vārda un uzvārda atradīsi arī viņa zinātnisko grādu un amatu, kurus, kā tu jau esi ievērojis, jānorāda uz studiju darbu titullapām.

„Plēsuma” kolektīvs vēl labu veiksmi sesijā!

Ilvija Gaidukoviča

“Es ļoti atbalstu izglītības un zinātnes attīstību,”

2012.gadā LLU rektors Juris Skujāns augstskolas saimi aicina novērtēt universitātes izaugsmi, ne vērtēt sevi par zemu, būt iedvesmotiem un ar en tu ziasmu darboties Latvijas Labākās univer-sitātes labā.

Vienā dejas solī piecu universitāšu rektori, LLU saime un absolventi17.decembrī ar svinīgu polonēzi Jelgavas pilī tika atklāta 26.Ziemassvētku balle, kas kopīgā dejā vienoja LLU mācībspēkus, dar biniekus, studentus, ab-solventus un universitātes viesus.

Turpinājums 3.lpp.

komisiju, lai pamatotu un izvērtētu mūsu lēmumu, un ceram, ka 2013.gadā visi kopīgi svinēsim 150 gadus arī LLU.

Kādas vēsmas nesīs nākamais gads? 2012.gadā galvenais attīstības darbs

būs ERAF līdzfi nansēta 12,7 miljonu LVL projekta apgūšana – plānojam likt pamatakmeni VMF jaunajai ēkai un sākt darbus Pārtikas tehnoloģijas jaunajam kompleksam Valdekā. Tiks sakārtota arī Valdekas pils, kuru apsaimniekos topošie ainavu arhitekti.

Februārī BOVA tīkla rektori tiksies Jelgavā, lai turpinātu sarunas par kopīgas studiju programmas izveidi. Ies-pējams, to izdosies realizēt jau 2012.gada rudenī, un tas būtu liels solis uz priekšu starptautiskajā sadarbībā.

Turpināsim uzlabot materiāltehnisko bāzi un centīsimies tuvākos gadus noturēt stabilu doktora grādu ieguvušo jauno zinātnieku skaita pieaugumu. Ļoti svarīgi 2012.gada rudenī būs nokom-plektēt studējošos 1.kursā.

Jūsu vēlējums universitātes kolektīvam.

LLU nav noslēpumu, kas šķeltu kolektīvu – iknedēļas rektorāta sēdēs pie -dalās struktūrvienību vadītāji, stu denti, arodbiedrība, „Plēsums”... Uni versitāte un fakultātes rīko da žādus pasākumus studentiem un mā cīb spēkiem. Topošie studenti pirms pirmā kursa iepazīst kursabiedrus un studiju vidi tradicionālajā pirmsstudiju praksē, savukārt absolventi ik piecus gadus tiekas salidojumos, bet bijušie ilggadējie darbinieki ik gadu satiekas Ziemassvētkos. Cenšamies izpildīt visus priekšnoteikumus, lai LLU varētu justies kā liela, vienota saime.

Lai arī esam noslogoti ar nepārtrauktu informācijas gatavošanu un jaunām prasībām, 2012.gadā visiem novēlu būt saliedētākiem un iecietīgākiem! Lai 2012.gadā izdodas iecerētais, lai veselība un miers pavada mūs visu nākamo gadu!

Aigars Ieviņš

Kas ir būtiskākais, kas noticis 2011.gadā?

Lielu paldies saku visam kolektīvam, kas bez atlīdzības daudz darījis, lai projektos iegūtie līdzekļi tiktu pareizi likti lietā vairāk nekā 70 dažādos ar materiāltehniskās bāzes uzlabošanu saistītu projektu īstenošanā. Šeit svarīgākais ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts infrastruktūras attīstīšanai, kura galvenie būvdarbi, tostarp Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) klīnikas būvniecība, sāksies 2012.gadā.

Gada nogalē sākām gatavošanos studiju virzienu izvērtēšanai – arī šajā jomā lielas pūles ielicis viss LLU kolektīvs.

Latvijas mērogā beidzot pieņemti grozījumi Augstskolu likumā, kas ietver vairākus Latvijas augstākās izglītības attīstībai un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai būtiskus jautājumus, un LLU mērķtiecīgi strādājusi, lai šajā likumā noteiktajām prasībām pilnībā atbilstu kā universitāte.

Šajā gadā universitātes īpašumā vai valdījumā pārņemti virkne īpašumu, kas līdz šim piederēja Zemkopības ministrijai. Tas dos iespēju tos veiksmīgāk apsaimniekot un, nepieciešamības gadī-jumā, piesaistīt privāto sektoru.

LLU strauji audzis doktoru skaits. Kā šis fakts ietekmē universitātes darbu?

Augstskolu likums paredz, ka dok-tora zinātniskajam grādam jābūt 65% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām – mums ir 69,5%.

2011.gadā promocijas darbus aiz-stāvēja 30 zinātnieku, un 17 no viņiem palikuši strādāt LLU. Ir jāveidojas izaugsmei un paaudžu maiņai, jo daļa mūsu profesoru ir cienījamā vecumā. Paies laiks, kamēr jaunie zinātnieki izaugs līdz profesoru līmenim.

Daudz tiek diskutēts par starptautisko sadarbību kā vienu no izglītības kvalitātes celšanas virzieniem!

2011.gadā pieaudzis LLU studējošo ārvalstu studentu skaits, un palielinās arī to jauniešu skaits, kas izvēlas kādu studiju periodu pavadīt ārzemēs.

Esam noslēguši sadarbības līgumu ar lauksaimniecības universitāti Kazah-stānā, un pirmie VMF mācībspēki jau viesojušies šajā zemē, vadot lekcijas.

Decembrī norisinājās augstskolu sadar bības tīkla (BOVA) 15 gadu jubilejas sanāksme, kurā ar universitāšu rektoriem pārrunājām iespējas vei dot kopīgu maģistrantūras studiju prog-ram mu. Šādi katra valsts varētu savā apmācības periodā piesaistīt labākos nozares speciālistus.

2012.gadā Latvijā atzīmēs 150 gadus augstākajai izglītībai. Ko tas nozīmē LLU?

1862.gadā dibināja Rīgas poli-tehnikumu. Gadu vēlāk šajā iestādē dibināja Lauksaimniecības fakultāti un uzņēma pirmos studentus. Tālākajā attīstībā šī fakultāte piesaistīta Latvijas Universitātei, no kuras tā vēlāk, kopā ar Meža un Veterinārmedicīnas fakultātēm tika pārcelta uz Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju (JLA, tā vēlāk pārtapa par Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju un LLU). Esam vienīgie mantinieki šai fakultātei, kas ir attīstījusies līdz mūsdienām.

Līdz šim par ofi ciālo LLU vēstures sākumpunktu uzskatījām JLA dibi-nāšanu 1939.gadā, taču, šķetinot vēsturi, vienmēr ticis atzīmēts fakts, ka lauksaimniecības augstākā izglītība radusies 1863.gadā. Akadēmiķi Jānis Stradiņš un Juris Ekmanis jau ilgāku laiku aicināja „sakārtot savas vēsturiskās saknes” un atklāt patieso LLU vecumu, tātad, šādu ideju atbalsta arī Latvijas Zinātņu akadēmija. Esam izveidojuši

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

2012.gada JANVĀRIS nr.901(5)2. lpp.

Latvijas Lauksaimniecības universitātēJubi lejām bagāts gads

Sociālo zinātņu fakultātei – 10

7.10.

Liela daļa fakultātes personāla – lielākoties mūsu pašu absolventi šajā laikā izauguši par doktoriem, pašlaik

fakultātē strādā 17 doktoru.

LLU Biosistēmu grupai – 519.10

Tā sāk iezīmēt savu kompetences lauku – bioķīmisko tīklu un biosistēmu dinamisko modelēšana un optimizācija, vadības teorijas pielietojumi, bioreaktoru modelēšana un datorvadība.

Informācijas tehnoloģiju fakultātei – 10

27.10.

Viens no galvenajiem ITF dibināšanas stūrakmeņiem bija tautsaimniecības nepieciešamība pēc kvalifi cētiem un zinošiem informācijas tehnoloģiju speciālistiem.

ITF absolvējuši 349 jaunieši – 280 pamatstudenti un 69 maģistranti. Fakultātē studē 280 studentu, tostarp 17 doktorantu.

«Vecaucei» – 90 Lauka dienas, agronomu un zootehniķu tikšanās, Ražas

svētki, noslēguma balle 25.11. Latvijā unikālajai LLU mācību un

pētījumu saimniecībai ir bagāta gan lauksaimnieciskās, gan zinātniskās darbības pieredze. Daudznozaru saimniecība zinātniekiem un universitātei ir liela privilēģija un iespēja.

LLU maģistrantūrai – 20 2.12.

Tās dibinātājs ir profesors Henns Tuherms. No pamatstudijām maģistrantūru izvēlas 4-5 daļa studējošo. Maģistrantūrā 1.kursā pašlaik mācās 322, bet 2.kursā – 251 students; absolventu kopskaits – 3707.

LLU laikrakstam „Plēsums” - 55

1.11.55 no 72 mūsu universitātes

vēstures gadiem lasāmi „Plēsumā”. Augustā „Plēsums” sāka

iznākt savā atjaunotajā veidolā – tāds, kāds tas bija pašos savos pirmsākumos – 4 lappusēs, reizi mēnesī viss par būtiskāko.

Abs ol venti

Izlaidumu maratonā universitātes diplomu saņēma 1 259 absolventi,

tostarp pilna laika pamatstudijās – 616, nepilna laika – 407, pilna laika maģistra studijās – 185 un nepilna laika – 51. Universitātes kolektīvs lepojas ar to, ka šogad izsniegts pēdējā laikā lielākais “sarkano diplomu” skaits – astoņi.

Kā apliecinājumu, ka LLU izsniegto diplomu pielikumi ir atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) prasībām, LLU oktobrī saņēmusi diplomu pielikumu atzinības zīmi “Diploma Supplement Label” nākamajiem trīs gadiem.

Topošie studenti, uzņemšana

“Esmu izvēlējies pareizo studiju virzienu,” uzzinot izpildīto karjeras izvēles testu rezultātus, atzīst liela daļa topošo studentu.

Studētgribētājiem 33 pamatstudiju programmās šogad bija 722 no valsts budžeta fi nansētas studiju vietas, bet maģistra studiju programmās – 205.

Uzņemšanas naktī iespēju pie-teikties studijām līdz pat pusnaktij izmantoja 118 interesentu – 67 refl ektanti pamatstudijās un 51 augs-tākā līmeņa studijās.

“LLU vienmēr ir uzsvērusi tiešo kontaktu – ļoti daudz dod individuāla runāšana ar jauniešiem,” uzsver LLU rektors Juris Skujāns.

Uzņemšana 12.-19.07., Ēnu diena 16.02., Karjeras nedēļa

14.-18.02., Atvērto durvju diena 08.04., 29.06., 21.10., topošo

maģistrantu diena 15.06., izstāde „Skola” 3.-6.03.

Studenti

Divās prakses nedēļās pirms studiju sākšanas

jaunuzņemtie studenti paveikuši lielu darbu Jelgavas pils, fakultāšu ēku, dienesta viesnīcu, sporta nama, Vecauces un Mušķu sakopšanā.

15.-25.08. Ar imatrikulācijas aktu Jelgavas pils pagalmā studentu

godā pamatstudiju programmās

uzņemti 1235 jaunieši. Iemūžinot savas studenta dzīves sākumu, viņi pils parkā iestādīja Zviedrijas pīlādzi

ar kapsulā ievietotu vēsti nākamajām paaudzēm.

29.09.Pirmā kursa studentu koku

stādīšanas tradīcijas jubilejā izdota grāmata “LLU draudzības kokiem – 40”.

Ar saukļiem “Mēs gribam studēt” un “Bez izglītības nav valsts”, klātesot vairākiem tūkstošiem studējošo, tostarp teju 100 LLU pārstāvjiem, Rīgā pie Ministru kabineta (MK) aizvadīts protests, paužot negatīvo attieksmi pret fi nansējuma samazinājumu augstskolām.

4.11.

Svētki 22.Studentu folkfestivālā uzstājās

rekordliels mūziķu skaits. Galvenās balvas – skatītāju simpātijas uz trim skatuvēm saņēma dzejnieks Frīdis Walfrīds un grupas “Mustangi” un

“Caurvējš”. Attēlā grupa “Zem cita karoga”.

23.02. Jaunie studenti izcīnījuši sava

zinību vīra Azemitologa balvas. Mazā balva - Lauksaimniecības fakultātes (LF) studentiem, bet Lielā balva aizceļoja pie Tehniskās fakultātes pirmkursniekiem.

30.09.Jelgavas pils Aulā sesto reizi

izskanēja studentu rīkotais pateicības koncerts ar devīzi “Tu esi mans draugs”, simboliski parādot studējošo un mācībspēku savstarpējo attiecību būtību. 18.10.

Ieskaņu koncertā vakarā

pašdarbības kolektīvi koncertā „Tavs un mans laiks” atmodināja īpašo Studentu dienu sajūtu.

Un divās dienās Latvijas studenti ar dažādiem kultūras, sporta un izglītības pasākumiem 19.gadu festivālā “Studentu dienas “iegrieza pasauli”.

15.-16.11.

Sport s Pirmkursnieku sporta sacensībās

astoņu sporta veidu kopvērtējumā sieviešu konkurencē uzvarējušas Lauku inženieru fakultātes pirmkursnieces, bet vīriešu – Meža fakultātes sportisti.

Iegūstot 2.vietu volejbolā un vairākās vieglatlētikas disciplīnās kāpjot uz goda pjedestāla, LLU sportisti noslēguši sacensības Latvijas 21.Universiādē.

LLU 20.Universiādes čempioni vīriešu konkurencē - Meža, bet sieviešu – Lauku inženieru fakultātes

Sand

ras

Gri

gorj

evas

foto

komanda. LLU vīriešu izlase basketbolā SEB

Studentu basketbola līgas regulārajā čempionātā uzvarēja 8 no 9 spēlēm.

Sabi edrība Piedaloties eksperimentos, disku-

sijās un viktorīnās septiņās LLU fa-

kul tātēs, jelgavnieki un pilsētas viesi Zinātnieku naktī iepazina daudz-veidīgo ķīmijas zinātni.

23.09.

Muzeju nakts burvību no plkst.18 līdz plkst.1 Jelgavas pilī izbaudīja vairāk nekā 4600 pasākuma apmeklētāju.

14.05.

Oratoru konkursā “Kurp ej, sociālā zinātne?” žūrijas galveno balvu ieguva Sociālo zinātņu fakultātes 2.kursa studente Ārija Kļaviņa.

5.10.

Eiropas Parlamenta un LLU rīkotajā diskusijā akcentēja jautājumus par pārtikas drošības un lauksaimniecības politiku. Rezu-mējums: Eiropā pārtika ir droša un lauksaimniecībai nākotne būs.

24.11.

Gatavojoties Rīgas zoodārza 100 gadu jubilejai, vairāki Veterinār-medicīnas fakultātes Osteoloģijas muzeja eksponāti – dzīvnieku skeleti un galvaskausi – pārceļojuši uz Rīgu.

Stipe ndiāti Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās

“Pikšas” pasniegtas valstsvīra stipendijas apliecības četriem LLU studentiem – Agnijai Bikaviņai, Jurim Metumam, Olgai Tatarčukai, Igoram Šepeļevam.

4.09.

Latvijas pirmā Valsts prezidenta dzimtas mājās “Auči” Lauku inženieru

fakultātes 3.kursa studentei Janai Uzānei pasniegta Jāņa Čakstes stipendijas apliecība.

14.09.

Pasniedzot “Konekesko”, “Labās prakses”, Artūra un Ērikas Gerhardu, kā arī Jāņa Rūvalda stipendijas apliecības, tika godināti seši LLU Attīstības fonda stipendiāti. Attīstības fondam jauna mājaslapa!

ZinātneJauno zinātnieku 17.starp tau-

tiskajā konferencē “Zinātne lauku attīstībai” piedalījās doktoranti no septiņām valstīm. Tika prezentēti pētījumi par jaunākajām tendencēm

dažādu reģionu lauksaimniecībā, ūdenssaimniecībā, vides zinātnē,

ainavu arhitektūrā, pārtikas zinātnē, veterinārmedicīnā, ekonomikā, pedagoģijā, mežzinātnē un informāciju tehnoloģijās.

18.-20.05.

Doktora grādu šogad ieguvuši 30 zinātnieki. Šo var saukt par veterinārmedicīnas jauno zinātņu doktoru gadu – 6 doktori, starp kuriem arī LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis.

Šajā gadā pēdējā doktora grāda ieguvēja Una Īle (attēlā).

16.12.

Jelgavas pilī otrajā lielākajā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa sekcijā

par lauksaimniecības un meža zinātnes nozari tika prezentēti 14 referāti un 77 stenda referāti.

26.oktobrī

Akadēmiskais pe rs onāls

7.sasaukuma Konvents pieņēma rezolūciju, kas neatbalsta

turpmāku LLU budžeta samazināšanu, konsolidējot valsts budžetu.

25.02.

I.Dūrītis, stājoties dekāna Gunāra Pētersona vietā, Veterinārmedicīnas fakultāti vada no 28.augusta.

Savukārt Ekonomikas fakultātes profesore Irina Pilvere par dekāni ievēlēta atkārtoti, un no 1.septembra sākusi savas vadīšanas otro termiņu.

Iezīmējot jaunā studiju gada sākumu un nosakot tā prioritātes, LLU akadēmiskais personāls tiekas

Akadēmiskajā konferencē. 24.08.

Par aktualitātēm, kas risinājušās gada nogalē, plašāk lasiet šajā „Plēsumā.

Indra Endzele

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

2012.gada JANVĀRIS nr.901(5)

viesojās arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis, Rīgas Stradiņu universitātes rektors Jānis Gardovskis, Liepājas Universitātes rektors Jānis Rimšāns, kā arī citi universitātes draugi un sadarbības partneri. „Lai

Turpinājums no 1.lpp.Vairāk nekā 600 cilvēku ļāvās

svētku atmosfērai pils gaiteņos, griezās balles dejās Aulā un darbojās svētku meistardarbnīcās – apgleznoja piparkūkas, ļāvās domino un kāršu spēlēm kopā ar Džakomo Kazanovu, zīlēja nākotni un lēja laimes. Ballē

3. lpp.

LLU direktors Andrejs Garančs stāsta, ka šogad noslēgtos teju 70 remontdarbu līgumus iedala trīs lielos tipos – LLU pašu pelnītā budžeta, Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF), kā arī Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas līdzfi nansētajos darbos.

Paralēli ikdienas uzturēšanai, par pašu pelnītajiem līdzekļiem LLU daudz remontdarbu veikusi sporta bāzēs – Tērvetes ielas zālē renovēta gala fasāde, ģērbtuves, tualetes, dušas, bet Sporta namā Raiņa ielā nomainītas durvis, veikts bēniņu

Decembra sākumā Jelgavā notikušajā Latvijas un Jelgavas atklātajā čempionātā svara stieņa spiešanā guļus trešo čempiones godu šogad ieguvusi LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes studente Jana Jansone, bet Jekaterina Plaksina (Veterinārmedicīnas fakultāte) izcīnījusi sudraba godalgu.

Kā informē kluba „Apolons” treneris Edmunds Jansons, J.Plaksinas pēdējais panākums ir otrā vieta novembrī notikušajā Studentu čempionātā, savukārt galvenās godalgas ieguvēja šogad uzvarējusi arī Studentu čempionātā, Eiropas čempionātā un Pasaules kausā.

remonts, siltināta daļa fasādes un veikti dažādi mazāka apjoma darbi. „Mazāk redzams, taču ļoti nozīmīgs, ir zibens novadīšanas sistēmas projekts Jelgavas pilij,” akcentē A.Garančs. 2011.gadā būvnieki viesojušies teju visās LLU dienesta viesnīcās, dažādus darbus veicot šo ēku koplietošanas telpās – gaiteņos, labierīcībās, dušās, virtuvēs, veļas mazgātuvēs un citviet: „Sadarbībā ar Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) dekāni 2.dienesta viesnīca ieguvusi jaunus logus, paaugstinot energoefektivitāti.” 1.un 9.dienesta viesnīcā paaugstināta

drošība, uzstādot ugunsaizsardzības sistēmu, 3.dienesta viesnīcā atjaunotas telpas vieslektoriem, bet 1., 5.un 6.dienesta viesnīcā siltināti bēniņi. Tāpat dažādas telpas remontētas Ekonomikas fakultātē, Jelgavas pilī, mācību un pētījumu saimniecībā „Vecauce” un citās LLU ēkās.

ERAF līdzekļi lieti noderējuši LLU Tehniskās fakultātes logu un durvju nomaiņā, mansardstāva izbūvē, mācību korpusa telpu remontā, kā arī ēkas siltināšanā. Meža fakultātē (MF) un Kokapstrādes katedrā par šiem līdzekļiem veikts telpu grupu un kāpņu telpu remonts un logu nomaiņa, Jelgavas pilī renovēts austrumu spārna trešais stāvs, kā arī Fizikas katedras telpas, bet gada

nogalē sākta Lauksaimniecības fakultātes telpu grupas renovācija. „Vecaucē” nomainīts jumts mācību centram, bet Zirgkopības mācību centrā „Mušķi” jaunu jumtu ieguvis stallis. „Vecaucē” šogad sākti un nākamgad turpināsies govju fermas veterinārā bloka rekonstrukcija, savukārt MF Kokapstrādes katedrā tiek renovēts vecā korpusa 2.stāvs.

Darbi pabeigti arī Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas līdzfi nansētajā projektā – Lauku inženieru fakultātes būvmateriālu laboratorijas renovācija un Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) radioaktivitātes laboratorijas renovācija.

A.Garančs arī piebilst, ka tuvākajos

divos trijos gados būvniecības apjomi tikai augs – ja šogad apgūti 1,5 miljoni latu, tad tuvākajos gados atsevišķos projektos vien paredzēts tērēt divtik: „Paredzēts uzbūvēt jaunu klīniku VMF, kur jau tiek izstrādāts tehniskais projekts un ēkas pamati varētu tapt 2012.gada vasarā. Tāpat tiks atjaunota Valdekas pils, kurā nākotnē studēs topošie ainavu arhitekti, bet turpat līdzās tiks uzcelta jauna PTF ēka.”

2011.gadā no pašu līdzekļiem LLU investējusi ap 300 tūkstošiem latu, ERAF atbalstītie projekti realizēti vairāk nekā miljona latu apmērā, bet pārrobežu projektā laboratorijas rekonstruētas par teju 24 tūkstošiem latu.

Aigars Ieviņš

1’500’000 latu – tikai sākums LLU attīstībāUzsverot, ka tikai ar nemitīgu studiju vides atjaunošanu iespējams uzturēt un celt studiju un ārpusstudiju dzīves kvalitāti, LLU šogad ar dažādu fondu un projektu palīdzību, kā arī no pašu pelnītajiem līdzekļiem universitātes ēkās investējuši gandrīz pusotru miljonu latu.

Vizuāli redzamākā TF remonta daļa – par 176,5 tūkstošiem latu siltinātā fasāde.

Atjaunots Jelgavas pils austrumu korpusa trešais stāvs.

Praksē devās skolotāji

Šogad noslēdzies LLU Mūžizglītības centra īste-notais projekts, kurā ierodamies uz praksēm savā uzņēmumā darba devēji sagaidīja 132 pie-redzējušus un savās jomās zinošus skolotājus. Projekts “Profesionālajā izglītībā

iesaistīto pedagogu kvalifikācijas celšana LLU” Latvijā ir unikāls, jo radīja iespēju pirmoreiz vienkopus tikties augstākās izglītības iestādei – LLU un tās mācībspēkiem –, darba devējiem un profesionālās izglītības pedagogiem.

Skolotāji atzina, ka praktiskajās apmācībās ieguvuši daudz jaunu zināšanu, iepazinuši jaunākās ra-žo šanas tehnoloģijas un tirgus tendences, kā arī izveidojuši labu sadarbību ar uzņēmumu vadītājiem, darbiniekiem un citiem nozares speciālistiem no visas Latvijas. Jauniegūtos kontaktus skolotāji teicās izmantot viņu turpmākajā darbā un skolēnu praktisko nodarbību organizēšanā.

LLU Mūžizglītības centra vadītāja Ilvita Švāne kā vienus no projekta būtiskākajiem rezultātiem min veik smīgi aizvadītās pedagogu prakses pie darba devējiem, kā arī LLU e-studiju vides izveidi un universitātes mācībspēku un peda-gogu sagatavošanu darbam šajā vidē.

Ilvija Gaidukoviča

BOVA – 15 un jauna stratēģija

Baltijas lauksaimniecības, mežkopības un veterinār-medicīnas universitātes sadarbības tīkla (BOVA) 15.gadu jubilejā izstrādāta jauna stratēģija un notei k-tas attīstības prioritātes.Kā norāda BOVA sekretāre un

projektu vadītāja Rūta Zaļeckīte, jaunajā stratēģijā iezīmējas seši svarīgi mērķi:

attīstīt maģistra studijas un kopīgi īstenotos maģistrantūras inten-sīvos kursus,

sekmēt sadarbību doktorantūras jomā,

aktivizēt akadēmiskos tīklus un veiksmīgu sastrādāšanos starp universitāšu mācībspēkiem,

padarīt angļu valodā pasniegto lekciju ciklus atvērtus visiem Baltijas studentiem,

paplašināt ārējo sadarbību, izmantojot dažādu programmu, pie-mēram, Erasmus Mundus, Nordplus un citu, piedāvātās iespējas,

uzlabot sadarbības tīkla atpazīs-tamību, vienlaikus popularizējot katru BOVA universitāti.

Seminārs notika 8.-9.decembrī Lietuvā.

BOVA universitātes: LLU, Aleksandra Stuglinska universitāte, Lietuvas Veselības zinātņu uni-versitāte, Veterinārā Akadēmija un Igaunijas Dabaszinātņu universitāte.

Ilvija Gaidukoviča

un kultūrā 20.gadsimta 20.-30.gados aktuālajām problēmām. Pētniecisko darbu tēmas:

K.Ulmaņa vadītās pagaidu valdības darbība 1919.gadā.

K. Ulmanis un A. Niedra – divas pretrunīgi vērtētas personības Latvijas vēsturē.

Latvijas iekšpolitikas attīstība laikposmā no 1920. līdz 1934.gadam un mūsdienās (kopš 1991.gada).

XX gadsimta 20.gadu agrārā reforma: vēsturiskais, nacionālais, ekonomiskais un īpašumtiesiskais aspekts.

Latvijas ārpolitikas galvenās problēmas XX gadsimta 20.-30.gados.

Nacionālā politika Latvijā XX gadsimta 20.- 30.gados.

Aizsargu organizācijas darbība XX gadsimta 20.- 30.gados.

Stipendijas 1300 latu apmērā piešķir četriem studentiem uz vienu studiju gadu. Darbu iesniegšanas termiņš – 30.aprīlis.

Ilvija Gaidukoviča

Stipendiju ziņas

LLU vārdu nes ar stieņa spiešanu

Izsludināti Jāņa Čakstes un Kārļa Ulmaņa stipendiju konkursi

Vienā dejas solī piecu universitāšu rektori, LLU saime un absolventi

arī daba šogad mūs nav lutinājusi un ārā bez sniega nav izteiktas svētku noskaņas, esam lieliskā atmosfērā, lai sajūtas radītu paši Jelgavas pils Ziemassvētku ballē, “ iededzinot sešus metrus augsto svētku egli, teica LLU rektors Juris Skujāns.

Sandra Grigorjeva

Grāmata par rektoru,

kas augstskolu vadīja trīs mēnešus 1944.gadā – no 1.jūlija līdz 28.septembrim –, bet atstāja neizdzēšamu iespaidu lauk saimniecības augstākajā izglītībā Latvijā.

Uz J.Čakstes stipendiju var pretendēt jebkurš sekmīgs pilna laika pamatstudiju vai maģistra studiju studējošais, kurš uzrakstījis pētniecisko darbu par kādu no muzeja „Auči” un LLU Attīstības fonda izsludinātajām tēmām vai arī paša izraudzīto tematu. Tēmas:

J.Čakstes dibinātā studentu akadē-miskā vienība „Austrums” mūsdienu studentu organizāciju kontekstā.

Vai mums ir vajadzīga jauna Satversme?

Demokrātijas principi Latvijas politisko partiju darbībā mūsdienās.

Stipendiju 1300 latu apmērā konkursa kārtībā piešķir vienam stipendiātam uz vienu studiju gadu. Darbu iesniegšanas termiņš – 30.aprīlis.

K.Ulmaņa stipendijai var pieteikties tikai valsts fi nansētā studiju vietā studējošs students vai maģistrants, kurš uzrakstījis un aizstāvējis zinātnisku pētījumu par valstsvīru un viņa darbību vai Latvijas tautsaimniecībā, politikā

Valda Āboliņa foto

Grāmatu par bijušo rektoru Maksi Eglīti (gleznā pa labi) sagatavojusi LLU Ārlietu daļas vadītāja Ināra Melgalve, viens no tās līdzautoriem ir profesors A.Priedīte (attēlā). Šis ir astotais izdevums sērijā par mūsu universitātes rektoriem, un tā atvēršanas svētki notika 20.decembrī.

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

2012.gada JANVĀRIS nr.901(5)

Pirmo reizi tika piešķirts ļoti īpašs apbalvojums – balvu par mūža iegul-dījumu fakultātes attīstībā pas nie-dza Ķīmijas katedras pas nie dzējam Pēterim Kūkam, kurš PTF veltījis jau 41 savas dzīves gadu.

“Tās ir personības, kuras iedvesmo darbiem un jauniem mērķiem. Tie ir cilvēki, kuru piemēram seko daudzi,” tā Gada balvas laureātus raksturo pasākuma organizators PTF Studentu paš pārvaldes vadītājs Andris Frei-manis.

Gada iedvesmojošākā mācībspēka titulu ieguva Uztura katedras pas-niedzējs Viesturs Rozenbergs. “Gada smaids” šogad piemita Pārtikas tehnoloģijas katedras pasniedzējai Daigai Kunkulbergai. Gada spār-no tākā teiciena autors izrādījies Ķīmijas katedras vadītājs Viesturs Kreicbergs.

„Plēsuma”decembra intriga ar vēsturisku piesitienu

Maziņais un lielais gurķis maksāja 3 rubļus un 73 kapeikas. Cik maksāja lielais gurķis?

Visticamāk, ka būs ļaudis, kas apgalvos, ka uzdevums nav korekts, jo trūkst datu. Atgādināšu, ka šis nav parasts uzdevums, bet „intriga”. Bet, atgriežoties pie iespējamās iebildes, dati ir, tikai tie jāpameklē. Tāpēc jau intrigas nosaukumā ir norāde „ar vēsturisku piesitienu”.

Štrunts par skeptiķiem, tādi vienmēr ir bijuši, ir un būs. Tikai, atcerieties, neticību, tāpat kā smieklus (atsauce uz „Plēsuma” 55 gadu jubilejas intrigas atbilžu komentāru), lietot ierobežotās devās.

Iesūtīto atbilžu izvērtējums un uzvarētājs:

LaikrakstsIzdevējs: Latvijas Lauksaimniecības universitāteReģistrācijas apliecība: 0512Iznāk kopš 1956.gadaAdrese: 166.kabinets, Lielā iela 2, LV-3001, Jelgavas pilsTālruņi: 29252108; 63005648E-pasts:plesums@llu.lvFotogrāfe: Gita Ogņeva Redaktore: Indra Endzele

Plēsums – uzarta vecaine, atmata, līdums, neskarta zeme (Latviešu valodas vārdnīca – Rīga: Avots, 1987., 636.lpp.)Nākamais „Plēsuma” numurs iznāks 30.JANVĀRĪ. “Plēsums” iespiests uz otrreiz

pārstrādāta papīra Cyclusoff set.

4. lpp.

Turpinājums no 1.lpp.

Pārtikas tehnoloģijas fakultāteGalvenās aktivitātes fakultātē nākamajā gadā būs vērstas uz starptautisko studiju programmu vērtēšanu un pārtikas zinātnes nozares akreditāciju. Dekāne Inga Ciproviča visam LLU kolektīvam vēl gaišus Ziemassvētkus, jaunu cerību un vēlmju piepildījumu Jaunajā, un lai visiem izdodas iecerētais!

Tehniskā fakultāte Nākamajā gadā plānots pabeigt Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā paredzētos celtniecības darbus. Uz fakultāti tiks piegādātas arī par projekta līdzekļiem iegādātās laboratoriju iekārtas. Zinātnieki un studenti specializēsies jaunās aparatūras darbības principu un piedāvāto iespēju apgūšanā. Fakultāte turpinās veiksmīgi konkurēt ar citu augstskolu piedāvātajām inženierzinātņu studiju programmām.

Sociālo zinātņu fakultāte Galvenais uzdevums - izstrādāt jaunu maģistra studiju programmu angļu valodā, kas sekmēs ārvalstu studentu piesaisti studijām SZF. Šogad sākta e-studiju programmas „Sabiedrības pārvalde” īstenošana un nākamgad iecerēts piedāvāt apgūt e-studiju formā arī pārējās maģistra studiju programmas. Plānots veikt dažādus fakultātes un studiju programmu popularizēšanas pasākumus ar mērķi ieinteresēt gan pašmāju, gan ārvalstu studentus.

Informācijas tehnoloģiju fakultāte Jaunajā studiju gadā studenti fi ziku apgūs ar jaunām iekārtām aprīkotajās Fizikas katedras laboratorijās. Egīla Stalidzāna vadībā turpināsies projekta „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” īstenošana. Fakultātes darbinieki cer veiksmīgi aizvadīt studiju programmu starptautisko novērtēšanas procesu.

Sadarbībā ar fakultāšu dekāniem un prodekāniem

informāciju sagatavoja Ilvija Gaidukoviča

Uzdevums:6. - 19. = 724. - 55. = 16334. - 347. = 7

Fakultātes kolektīvs – sešu kursu studenti un mācībspēki – priekšnesumos skatītājus ieveda brīnišķā ceļojumā, parādot, kā Ziemassvētkus svin dažādi pasaku tēli. Katra kursa priekšnesumu vērtēja žūrija, pelnīto uzvaru piešķirot 5.kursa komandai „Sprīdītis”. Starp priekšnesumiem tika pārbaudītas studentu zināšanas pasniedzēju hobijos un pat nelielos nedarbos, atpazīstot mācībspēkus jaunības bildēs.

Pamīšus ar pasaku tēlu piedzīvojumiem notika studentu izvēlēto pasniedzēju nominēšana dažādos titulos:

Ātrs un bez žēlastības (darbīgs un steidzīgs) – Arnis Mugurēvičs Pasniedzējs ar visgardākajiem smiekliem – Agris IlgažsPasniedzējs “Sabiedrības info” – Margarita TerentjevaStaltākais pasniedzējs – Ilmārs DūrītisDraudzīgākais pasniedzējs – Kaspars Kovaļenko Čaklākā laborante – Biruta Rižeščenoka

«Veti» semestri noslēdz ar karnevālu

15.decembrī Veterinār medicīnas fakultātē ar Sarkangalvīti, Vilku, Karlsonu, Trīs sivēntiņiem un citiem tēliem norisinājās tradicionālais karnevāls „Ziemassvētku pasaka”.

“Gada palīga” diplomu saņēma Ķīmijas katedras pasniedzējs Ingmārs Cinkmanis. Apbalvots arī cilvēks, bez kura fakultātes akadēmiskā un pētnieciskā joma nebūtu iespējama, – “Gada laborante” Malda Reinsone. Par labāko 2.dienesta viesnīcas darbinieku tika atzīta Māra Gize.

Par “Gada studenti” kļuva 4.kursa studente Gunta Berķe, savukārt titulu “Gada sportists” izpelnījies 3.kursa students Emīls Stočka. Par saskanīgāko PTF pāri turpmāk tiks saukti Edvīns Melnis un Kristīne Bindemane.

2011.gada spilgtākais notikums, kas vēl ilgi paliks studentu un pasniedzēju atmiņās, – PTF komandas uzvara “Studentu dienu” deju konkursā “Vienā ritmā ar pasniedzēju”.

Ilvija Gaidukoviča

«Plēsuma» intriga janvārim ar praktisku ievirzi

Jautājumi:1. Kas ir šie “vienādojumi”?2. Kādam nolūkam tos varētu izmantot?

* pionieris – oktobrēni (7-9 g.v.), pionieri un komjaunieši bija padomju laika bērnu un jauniešu veidojumi (formējumi), kam bija savas „leģendas”, ideoloģija un atribūti, piem., pionieriem kaklauti un nozīmītes.(http://vesture.eu/index.php/Pionieri)

UzvarētājsPaldies abiem dalībniekiem. Lai rosinātu arī citus cītīgi mācīties latviešu valodas

gramatiku, saņemt drosmi piedalīties un drošāk ļaut vaļu radošajam garam, „Plēsuma” decembra intrigas uzvarētājs ir Nils Tesļuks. Līdz 15.janvārim Nilu gaidām redakcijā pēc dāvanas - suvenīra ar LLU simboliku.

Šīs intrigas „leģenda” jeb vēsturiskais piesitiens ir šāds:Padomju laikā 1978.gadā „polšs” jeb puslitrs degvīna (šņabja) „Moskovskaja osobaja”

(Maskavas īpašais) maksāja 3 rubļus un 62 kapeikas.

pasniegtas PTF gada balvasSuminot Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) spilgtākās personības un viņu nopelnus, sirsnīgās noskaņās

Atbildes pa e-pastu plesums@llu.lv sūtiet līdz 15.janvārim; uzvarētājam balvā suvenīrs ar LLU simboliku.

Trīs izrādes vienā ballē

Ziemsvētku ballē Jelgavas pilī LLU Studentu teātris līdzās tradicionālajām atraktivitātēm (zīlniecei un laimes lējējam) piedāvāja arī jaunas – iespēju zīmēt smiltīs un izglītoties Apskāvienu institūta fi liālē.

Turklāt balles viesi trīs reizes vienā vakarā varēja noskatīties gada balvas “Āksta cepure” mazo formu “Mazliet par Jamuleju un Tupu”, kas tapusi pēc Andra Zeibota (SWH BBbrokastis) rīta pasakām.

LLU Studentu teātrī (ST) šogad iedibināta viesizrāžu tradīcija - 5.decembrī Dramaturgu teātris pie mums spēlēja „Melanholijas princesi”.

Lugas autors un režisors ir Andris Zeibots (SWH Bbrokastis), kuru universitātes skatītāji atpazīst pēc ST izrādes “Sveika, Marija!” oriģināldramaturģijas iestudējumu ciklā “Viena tēva trīs dēli” (2007-2009).

ST režisorei Astrai Kacenai draudzība un sadarbība ar A.Zeibotu izveidojusies jau kopš studiju laikiem. „Man ļoti patīk teātra jaunās telpas, tām veiktas lielas pārmaiņas,” atzīst A.Zeibots. „Tagad ir vieta, kur

apmeklētājiem uzkavēties gan pirms, gan pēc izrādes, bet galvenais, ka teātra kolektīvam ir ērtāk strādāt – ir telpas, kur grimēties, ir aizkulises un plaukti rekvizītiem.

Teātrī svarīgi, lai aktieriem ir ērti spēlēt un lai skatītāji jūtas komfortabli. Ja abas lietas strādā, tad arī viss pārējais pievilksies klāt šīm kvalitātēm,” teic režisors.

24.oktobrī Kuldīgas kustību teātris “Purple line” ST telpās piedāvāja baudīt V.Šekspīra “Sapni vasaras naktī” (režisore Ketlīna Anna Tomsone no ASV).

Ilvija GaidukovičaFoto no ST albuma

«Melanholijas princese» ciemos pie studentiem

Nils Tesļuks, EF1. Pirmais teikuma īpašības vārds ‘’maziņais’’ attiecas uz pirmo skaitli ‘’3’’, otrais

teikuma īpašības vārds attiecas uz otro skaitli ‘’73’’, tas tāpēc, ka starp lietvārdiem un skaitļiem ir skaitlis ‘’un’’.... atbilde ir: lielais gurķis maksāja 73 kapeikas!

2. ‘’Maziņais un lielais’’ ir divi īpašības vārdi, kas raksturo vienu gurķi, jo vienam gurķis ir mazs, citam tas liekas liels, bet gurķis ta viens, tāpēc atbilde ir, ka lielais gurķis maksā 3 rubļus un 73 kapeikas!

„Senior-intriganta” komentāriInteresanta pieeja intrigas teksta izpratnei, kur 1.atbildē piesaista Nila drosme analizēt

intrigas formulējumu no stilistiskā, gramatiskā un semantiskā aspekta.Atbildes 2.variantā autors sapinas īpašības vārdu skaitliskajās izpausmēs un Maziņais

iekožas Lielajam gurķim astē... kļūstot par vienu Veselu.Ligita Svikle Tā kā runa ir par rubļiem, tad pirkšanas -pārdošanas darbība tiek veikta sen atpakaļ,

kad zāle bija zaļāka un viss košāks…1.variants: Tātad, pieņemot, ka kādreiz par maziņo tika saukts kortelītis, kurš veikalā

maksāja 1 rubli un 47 kapeikas, tad gurķim atliek 2 rubļi un 26 kapeikas.2.variants: 3 rubļi un 73 kapeikas, jo viņus saista saiklis „un”. Ir vēl ļaudis, kas tos laikus atceras un visticamāk, ka izjutuši „uz savas ādas”. Tāpēc arī

1.variantā skaitļi kā no cenu zīmes norakstīti. Tomēr nespēju iedomāties pionieri*, kas savā izmēģinājumu lauciņā būtu izaudzējis tik lielu gurķi (nu kabacis kaut kāds!), kas tā laika cenās maksātu 2 rubļus un 26 kapeikas. Bet virziens ir īstais. Atliek secināt, ka rūpīgāk jādomā, pirms norādīt maziņā un lielā gurķa kopējo cenu.

Kā redzams no 2.varianta, arī Ligita labprāt pievēršas ne tikai matemātikai, bet arī valodas izpētei. Un vēl.

Abiem atbilžu iesūtītājiem piemīt spēja „iejusties”, jo otrie atbilžu varianti ir identiski, kas lielā mērā bija padomju laikam raksturīga iezīme - „domāt vienādi”... Šķiet, ka tas ir arī viens no iemesliem, ka tikai retais tur vēlētos atgriezties.