SALSA ZIŅU LAPA Nr. 1

Projekts “Mazās saimniecības, mazie pārtikas uzņēmumi un ilgtspējīgspārtikas nodrošinājums” (SALSA - Small farms, small food businessesand sustainable food security) ir Eiropas Savienības programmas«Apvārsnis 2020» projekts. Tā mērķis ir uzlabot zināšanas par mazosaimniecību un mazo pārtikas uzņēmumu lomu pārtikas nodrošināšanā.Pētījums sniegs ieteikumus politikas veidotājiem, kā labāk atbalstītmazās saimniecības un mazos pārtikas uzņēmumus. Kopumā projektāpiedalās pētnieku komandas no 13 Eiropas un Āfrikas valstīm. Latvijāpētījumu īsteno Baltijas Studiju Centrs (BSC), un projekta aktivitātesnotiek Pierīgas un Latgales reģionos (skat. 1. att.).

1. att. Projekta izpētes reģioni Eiropā

Precizējums: projektā SALSA mazās saimniecības tiek definētas kā saimniecībaslīdz 5 ha vai līdz 8 ekonomiskā lieluma vienībām (ELV); mazie pārtikasuzņēmumi ir tādi, kas ir salīdzinoši mazi un/vai sadarbojas ar mazajiemzemniekiem.

Šajā SALSA ziņu lapā:Mazo saimniecību

reģionālais sadalījums Eiropā Pierīgas un Latgales reģionu

mazo lauku kartes Pierīgas reģiona pārtikas

sistēmas kartēšana Intervijas ar mazo

saimniecību un mazo pārtikas uzņēmumu pārstāvjiem Pierīgas reģionā

SALSA NORISES LATVIJĀSekojot projekta kopējam darba grafikam, līdz 2017. gada septembrim Latvijā tika veiktas sekojošas aktivitātes:

1

2017. gada oktobris

Mazo saimniecību reģionālais sadalījums EiropāApkopojot projekta dalībvalstu statistikas datus un ekspertuviedokļus, SALSA partneri Evoras universitātē (Portugāle)izveidoja karti ar mazo saimniecību izplatību Eiropā (skat. 2. att.).Tā balstīta uz datiem par reģionā izmantoto lauksaimniecībaszemi un mazo saimniecību skaitu un blīvumu. Vadoties pēc šiemkritērijiem, visi Latvijas reģioni ietilpst vienā klasterī, kurlauksaimniecība aizņem samērā nelielu teritorijas daļu (vidēji35%) un vairums saimniecību (70%) ir ekonomiski mazas arzemiem ienākumiem. Tādejādi mazās saimniecības ir būtiskasmūsu reģionos, bet tās ir samērā nabadzīgas.Sīkāka informācija: http://www.salsa.uevora.pt.

2. att. Mazo saimniecību izplatība Eiropā

3. att. Piena pārtikas sistēma Pierīgas reģionā

Pierīgas un Latgales reģionu mazo lauku kartēšanaProjekta ietvaros tiek izmēģināta inovatīva metodoloģija –satelīta tehnoloģija SENTINEL-2 tiek kombinēta ar statistikasdatiem, zemes virsmas datiem un ekspertu intervijām, lai iegūtudetalizētu pārskatu par mazo saimniecību izplatību un toražotspēju. Šim nolūkam katrā projekta reģionā tika uzņemtas arsatelītuzņēmumu palīdzību izvēlētu mazo lauku fotogrāfijas, laiprecizētu to saimniecisko izmantošanu un tajos augošās kultūras.Šie uz zemes savāktie dati tiks salīdzināti ar satelītdatiem tālākaianalīzei. Latvijā Pierīgas reģionā šādi vizuālie dati tika iegūti par415 kultūraugu laukiem, bet Latgales reģionā – 368.

Reģionālās pārtikas sistēmas kartēšanaApzinoties pārtikas sistēmas apjomīgumu, katrāprojekta reģionā ir izvēlēti četri pamatprodukti, uzkuru pamata tiek veikta sīkāka reģionālās pārtikassistēmas un mazo zemnieku un uzņēmumu situācijasanalīze. Šo produ izvēlē ņemti vērā projektā izvirzītieprojekta kritēriji un nacionālo ekspertu vērtējumi.Pierīgas reģionā izvēlēti kvieši, piens, dārzeņi unāboli, savukārt Latgalē – kvieši, piens, kartupeļi unmedus.

Aprīlī un maijā BSC pētnieki tikās ar ekspertiem, laiapspriestu specifiku šo produktu ražošanā reģionā un

mazajās saimniecībās. Uz ekspertu vērtējumu unstatistikas datu pamata ir izveidota katra produktapārtikas sistēmas pagaidu reģionālā karte (skat.piemēru 3. att.) un bilance (skat. 4. att.).

Pārtikas sistēmas reģionālā karte atspoguļo konkrētāprodukta plūsmas starp dažādiem pārtikas ķēdesdalībniekiem. Uz šo plūsmu pamata katrā reģionāiezīmējas blakus pastāvošas pārtikas apakšsistēmas.Piemēram, piena sistēmas reģionālajā kartējumāatspoguļoti četri piena apakšsistēmu modeļi –pašpatēriņa, vietējais, ekoloģiskais, agroindustriālais– ar centrālajiem dalībniekiem katrā no tiem.

Mazajām piena saimniecībām ir raksturīgspašpatēriņa modelis, jo liela daļa tajās saražotāsprodukcijas tiek patērēta, saimniecībā, tuvākoradu un kaimiņu lokā.

Vietējais modelis ietver mazo saimnieku tirgusattiecības ar patērētājiem tuvākajā apkaimē savāpagastā vai novadā. Šajā modelī ietilpst arī citivietēja mēroga tirgus dalībnieki – mazāspienotavas un mazumtirgotāji, (zemnieku) tirgi.

Dominējošais piena nozarē ir agroindustriālaismodelis, kas ietver lielos tirgus dalībniekus –lielos pārstrādātājus, kooperatīvus, lielveikalus,uzpircējus – eksportētājus un importētājus. Daļa

mazo saimniecību darbojas arī agrorūpnieciskajāmodelī, taču nereti tām ir grūtības nodrošinātprasīto ražošanas apjomu vai piena kvalitāti.

Atsevišķi izdalāms arī ekoloģiskais modelis –bioloģiskā piena aprite, kas daļēji pārklājas arpārējām trim sistēmām, jo tiek izmantoti tie pašitirgus kanāli.

Izveidotās reģionālo pārtikas sistēmu kartes tiksprecizētas tālākās konsultācijās ar pārtikas ķēdesekspertiem un tās dalībniekiem. Šo konsultācijumērķis būs izvērtēt katra produkta reģionālopārtikas sistēmu un mazo saimniecību ieguldījumutajā no ilgtspējīga pārtikas nodrošinājuma viedokļa.

2

Intervijas ar mazajiem zemniekiem un mazo pārtikas uzņēmumu pārstāvjiem

Laikā no jūlija līdz septembrim tika veiktaspadziļinātas intervijas ar mazajiem zemniekiem unmazo pārtikas uzņēmumu pārstāvjiem Pierīgasreģionā (intervijas Latgalē tiks veiktas 2018. gadā).

Kopumā intervējām 30 mazos zemniekus un 9uzņēmējus Alojas, Ādažu, Baldones, Carnikavas,

Engures, Ikšķiles, Jaunpils, Kandavas, Krimuldas,Limbažu, Mārupes, Ogres un Tukuma novados.

Ar zemniekiem tika pārrunātas tādas tēmas kāsaimniecības vēsture, lauksaimnieciskā ražošana uncitas ekonomiskās aktivitātes saimniecībā, ģimene undarbaspēks, iesaiste tirgū, sadarbība un līdzdalībaorganizācijās, pārtikas patēriņš, lauksaimniecībasjomas pārvaldība, riski un nākotnes plāni.

3

KviešiDārzeņi

Āboli

Piens

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

-200 -150 -100 -50 0 50 100 150 200

Raž

oša

nas

-p

atēr

iņa

bila

nce

(%

)

Mazo saimniecību devums (%)

Augsts

Zems

Deficīts Pārprodukcija

4. att. Pierīgas reģionā izvēlēto produktu bilance

Kā minēts, projektā tika sagatavota arī katrā reģionāizvēlēto četru produktu reģionālā bilance (skat. 4.att.). Tā raksturo katru no šiem produktiem, vadotiesno to ražošanas un patēriņa attiecībām reģionā (Xass) un no mazo saimniecību ieguldījuma kopējāražošanas apjomā (Y ass).

No četriem izvēlētajiem Pierīgas reģiona produktiemreģionā ir ievērojama kviešu, piena un dārzeņu

pašpietiekamība, pat pārprodukcija. Mazosaimniecību ieguldījums to saražošanā veido no 10%līdz 16%.

Atšķirīga situācija ir ar āboliem – reģionā irievērojams deficīts ābolu ražošanā, bet mazosaimniecību ieguldījums ir salīdzinoši augstāks,sasniedzot aptuveni pusi no kopējā reģionā saražotoābolu apjoma.

Veikto interviju analīzeSīkāka intervijās iegūto datu analīze tiks veiktaturpmākajos mēnešos, bet sākotnējam ieskatamsniedzam dažas vispārīgas atziņas:

Mazo saimniecību skaits reģionā sarūk, bet tonozīme pārtikas sistēmās un ilgtspējīgā pārtikasun uztura nodrošinājumā saglabājas. Jo īpašinozīmīgs to devums ir pašpatēriņa un vietējamēroga pārtikas sistēmās, caur formāliem unneformāliem (dāvinot, iemainot) tirgusmehānismiem ar pārtiku apgādājot vietējosiedzīvotājus un samērā plašu mazo zemniekuindividuālo klientu loku.

Tiešā tirdzniecība (saimniecībā, (zemnieku) tirgos,pievedot klientiem, internetā) un jo īpašitirdzniecība individuāliem klientiem (kundēm) irizplatītākie mazo zemnieku izmantotietirdzniecības kanāli. Šī ir mazo zemniekupiemērošanās stratēģija situācijā, kurā pārtikassistēmā notiek arvien lielāka ražošanaskoncentrēšanās un lielo tirgus dalībnieku (lielipārstrādātāji, lielveikali) dominēšana.

Galvenais mazo saimniecību un mazo pārtikasuzņēmumu devums pārtikas un uztura drošībā:produkcijas daudzveidības nodrošināšana; vietējātirgus apgāde ar Latvijā ražotiem lauksaimniecībasproduktiem; zemnieku ģimeņu un radupašapgāde; patērētāju uztura prasību un diētasdaudzveidības nodrošināšana; sociālo saišu

uzturēšana pārtikas apritē; ekoloģisku risinājumuizmantošana.

Mazo saimniecību grupā līdz 5 ha jeb 8 ELVizdalāmi vairāki saimniecību tipi:1. Jaunas, pirmsizaugsmes saimniecības, kas

nesen uzsākušas darbību un vēl uzņemražošanas apgriezienus;

2. Norieta saimniecības, kas pakāpeniskisašaurina ražošanu. Šīs saimniecības bieživada zemnieki pensijas vecumā vai bezsaimniecības mantinieka. Salīdzinoši biežāk šīsir piensaimniecības, tādējādi atspoguļojotpēdējo gadu krīzes piena nozarē.

3. Saimniecības, kas sasniegušas zināmuoptimumu ražošanā ar tām pieejamajiemresursiem un kas spēj nodrošinātpieņemamus ienākumus lauksaimniekuģimenei. Šīs parasti ir dārzeņu saimniecības,apliecinot, ka dārzeņkopība ir izteikta mazosaimniecību nākotnes izvēle un iespēja.

Mazajās saimniecībās un pārtikas uzņēmumosvērojamie riski ir gan iekšēji (veselība, vecums,saimniecības turpinātājs, darbaspēks), gan ārēji(laikapstākļi, ražošanas resursu un it sevišķidarbaspēka pieejamība, patērētāju ieradumi,importa produkcija, lauksaimniecisko ražošanu unpārtikas apriti regulējošais ietvars). Tie ietekmēsaimniecību un uzņēmumu saražotās pārtikasapjomu, kvalitāti un tās pieejamību patērētājiem.

4

Ziņu lapu sagatavoja: Sandra Šūmane, Tālis Tisenkopfs, Anda Ādamsone-Fiskoviča, Miķelis Grīviņš, BaltijasStudiju Centrs. Tajā izmantotas BSC pētnieku fotogrāfijas, kas uzņemtas projektā SALSA.Ziņu lapa tapusi Eiropas Komisijas finansētā programmas «Apvārsnis2020» projekta SALSA (nr. 677363)ietvaros.

Kontakti: sandra.sumane@gmail.comwww.salsa.uevora.ptwww.bscresearch.lvhttp://teca.fao.org/group/salsa