2

Saturs

1. Bibliotēkas darbības vispārīgs raksturojums........................................... 3

2. Bibliotēkas pakalpojumu pieejamība....................................................... 4

3. Krājuma komplektēšanas un organizācijas politika................................. 7

4. Informācijas pakalpojumu attīstība......................................................... 10

5. Novadpētniecības darbs.......................................................................... 11

6. Projektizstrāde......................................................................................... 13

7. Metodiskā un konsultatīvā darba un sadarbības raksturojums................ 14

8. Darbs ar bērniem un jauniešiem................................................................17

9. Bibliotēkas materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums...............................22

10. Bibliotēkas personāls.................................................................................23

11. Bibliotēkas finansiālais nodrošinājums......................................................24

12. Kopdarbība ar pašvaldības un citām institūcijām.

Publicitāte……………………………………...........................................25

13. Pielikumi.....................................................................................................31

3

1. BIBLIOTĒKAS DARBĪBAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

Lādezera bibliotēka atrodas Limbažu novadā, vienā no Limbažu pagasta centriem –

Lādezerā. Pagastā darbojas divas vietējās nozīmes publiskās bibliotēkas. No 2015. gada

septembra, sakarā ar klašu telpu trūkumu pamatskolā, bibliotēkas telpās atrodas arī Lādezera

pamatskolas bibliotēka. Skolas bibliotekāre strādā uz pusslodzi. Līdz ar to bibliotēka darba laikā

vienmēr ir atvērta lietotājiem.

Lādezera bibliotēka ir pašvaldības dibināta un finansēta kultūras, izglītības un

informācijas iestāde, tās darbības pamatmērķis - daudzveidīgu resursu un pakalpojumu

piedāvājums iedzīvotāju izglītības, informācijas un personības pilnveides vajadzībām.

Bibliotēkas misija:

Būt par informācijas, izglītības, kultūras un sabiedriskās saskarsmes centru Limbažu

pagasta iedzīvotājiem. Bibliotēkas svarīgākās funkcijas sabiedrībā ir: informācijas, izglītības un

izklaides.

Galvenās darba funkcijas:

veidot bibliotēkas krājumu, papildināt, saglabāt un uzturēt to, veikt

uzskaiti;

organizēt literatūru popularizējošus pasākumus un izstādes;

veicināt bērnu un jauniešu vēlmi lasīt un izkopt viņu iemaņas informācijas

tehnoloģiju un līdzekļu lietošanā;

nodrošināt iespēju izmantot bibliotēku pakalpojumus visiem lietotājiem

neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, tautības, u t. t.

nodrošināt pašvaldības publicētās informācijas pieejamību.

2015. gada notikumi:

Janvārī LNB Atbalsta biedrības veidotās fotoizstādes “Latvijas mazās gaismas pilis”

atklāšana Limbažu novada pašvaldības administratīvajā ēkā. Tajā eksponēti krāsaini

lielformāta attēli, ļaujot iepazīt 59 bibliotēkas, kas pēdējos desmit gados piedzīvojušas

pozitīvas pārmaiņas, tajā skaitā arī Lādezera bibliotēka;

Maijā bibliotēkā viesojās Ļeņingradas apgabala universālās zinātniskās bibliotēkas

darbinieku delegācija.

Augustā piedalīšanās Limbažu Galvenās bibliotēkas jaunās ēkas atklāšanā. Pieredzes

apmaiņā pie mums kolēģi no Līvānu un Ilūkstes novadu bibliotēkām.

4

Oktobrī atkārtota bibliotēkas akreditācija un vietējās nozīmes bibliotēkas statusa

piešķiršana. Pieredzes apmaiņā Alūksnes un Apes novadu bibliotekāri. Lasītāju klubiņam

“Aka” gada jubileja.

Novembrī piedalīšanās LGB rīkotajā konkursā: “Pozitīvie foto mirkļi bibliotēkā”.

2. BIBLIOTĒKAS PAKALPOJUMU PIEDĀVĀJUMS UN PIEEJAMĪBA

Limbažu pagasta teritorijas iedzīvotājus apkalpo 2 publiskās un 1 skolas

bibliotēka. Lādezera bibliotēka un Lādezera pamatskolas bibliotēka - Lādezera pamatskolas ēkas

1. stāvā un Lādes bibliotēka - sabiedriskajā centrā “Lādes Vītoli”.

Limbažu pagasta platība – 228 km2. Iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās: 2011.g. –

2483; 2012.g. – 2385; 2014.g. -2362; 2015.g. – 2322 (tajā skaitā Lādezerā – 345).

Lādezera bibliotēka nodrošina Limbažu pagasta Lādezera iedzīvotāju, Lādezera

pamatskolas audzēkņu un citu lietotāju apkalpošanu, realizējot pamatpakalpojumus – brīvpieejas

grāmatu un citu materiālu krājumu, periodikas pieejamību, bezmaksas informācijas pakalpojumu

izmantošanu, SBA izmantošanu, daudzveidīgu lasīšanas veicināšanas pasākumu pieejamību.

Bibliotēkas darbību nosaka 2014. gada 24. aprīlī apstiprinātais „Limbažu pagasta

Lādezera bibliotēkas nolikums”. Bibliotēka savā darbā vadās pēc sastādītā perspektīvā plāna.

Bibliotēkas maksas pakalpojumu veidus un cenas nosaka un apstiprina Limbažu novada

pašvaldība.

Lai bibliotēka būtu pieejama arī vakara stundās, šajā gadā mainīts bibliotēkas darba laiks.

Tagad bibliotēka atvērta pirmdienās un trešdienās no 11.30 – 18.00, otrdienās, ceturtdienās no

9.30 – 16.30 un piektdienās no 8.30 – 16.30. Spodrības diena - katra mēneša pēdējā trešdienā,

bibliotēkas lietotāji par to var izlasīt uz lasītāju kartes un arī uz norādes par darba laiku.

Informācija par darba laiku ievietota arī Limbažu Galvenās bibliotēkas mājaslapā:

http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/bibliotekariem/biblioteku_kontaktinformacija/ladezera_b

iblioteka_1/

e – pasta adrese un telefons atrodams arī Limbažu novada mājaslapā

http://limbazi.lv/pasvaldiba/kontakti/bibliotekas

Par darba laiku nekādas sūdzības no iedzīvotājiem nav saņemtas. Bibliotēkas lietotāji, kas

darba dēļ nevar apmeklēt bibliotēku līdz 1630, to var izdarīt pirmdienas, trešdienas vakaros un

pusdienas laikā katru dienu.

5

2015. gadā bibliotēkas lietotājiem organizēta aptauja par bibliotēkas pakalpojumu

izmantošanu. Rezumējot aptaujas rezultātus, secināja, ka 65% bibliotēku apmeklē reizi vai

vairākas reizes nedēļā. Bibliotēkā iegūtā informācija pusei aptaujāto nepieciešama atpūtai un

izklaidei, bet otrai pusei – darbam, mācībām u.c. Lielākā daļa respondentu ir informēti par

bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem, tāpat arī tiesībām un pienākumiem, izmantojot

bibliotēku. 83 % respondentu apmierina literatūras un periodikas piedāvājums; 93 % apmierina

bibliotēkas telpa un tās iekārtojums.

2015. gada oktobra mēnesī palika gads, kopš bibliotēkā darbojas lasītāju klubiņš “Aka”.

Gada jubilejā bibliotēkā viesojās laikraksta “Auseklis” žurnāliste Ilva Birzkope, kopīgās sarunās

tapa raksts avīzei – “Lādezera bibliotēkas lasītāju klubam Aka jau gads” (sk. pielikumā).

Tiekamies reizi mēnesī, izņemot vasaras mēnešus. Katrai tikšanās reizei ir sava tēma –

februāra sākumā, klausoties klubiņa dalībnieces Vitas Pavličas stāstījumu un skatoties

fotogrāfijas, pabijām neklātienes ceļojumā zemeslodes otrajā pusē – Austrālijā. Vitai tur

palaimējās padzīvot gandrīz pusgadu. Sagadījās, ka februāra otrajā pusē notika vēl viena tikšanās

– šoreiz ar žurnāla “Privātā Dzīve” žurnālisti Eviju Kalnbērzu. Pasākuma iniciatore bija latviešu

valodas skolotāja Dace Vārava, viņas kādreiz dzīvojušas kaimiņos Ainažos. Pasākumu ievadīja

Dace ar A. Vējāna dzejas rindām: “Par pasauli es dzirdu mājās.

Par mājām – tālā pasaulē. Tā pavardos mums ogles krājas.

Un sirdi sasilda… Vai ne?

Evija pastāstīja, kā top materiāli žurnālam, par dažādiem atgadījumiem intervijās. Darbs

ir ļoti saspringts. Visu laiku “roka jātur uz pulsa”. Bibliotēkai Evija uzdāvināja vairākus

eksemplārus “Santas” izdotos žurnālus. Paldies Dacei par jauko tikšanos, par idejām un

praktisko darbību arī citu pasākumu organizēšanā.

Bibliotēku nedēļā – aprīlī klubiņā viesojās dzejniece, bibliotekāre Lija Blūma, kura

kādreiz veidojusi dzejas draugu klubiņu “Noskaņa” Salacgrīvas bibliotēkā.

Septembrī dzejas pēcpusdienā klubiņa dalībnieki tikās ar grāmatas “Trejdeviņas

dāvaniņas maniem mīļajiem” autorēm Ildzi Magoni un Aiju Viļčinsku. Aija pastāstīja par

grāmatas tapšanas vēsturi, Ildze lasīja savus jaunākos dzejoļus.

Visi klubiņa dalībnieki izlasīja un tikšanās reizēs diskutēja par A. Trigiani grāmatu

“Kurpnieka sieva” un A. Līces grāmatu “Lielais lakats”.

6

Par “Akas” darbību arī LGB rīkotā konkursa: “Pozitīvie foto mirkļi bibliotēkā”

prezentācijā un laikrakstā “Auseklis” (sk. pielikumā).

2015. gadā, apkopojot datus no Cirkulācijas programmas sistēmā ALISE, čaklākie

lasītāji pieaugušo vidū: Baiba Valaine, Dace Gaile, Velga Grīnberga, Ildze Magone, Astrīda

Rumpe, Anita Vāvere, Ieva Savicka, Ilva Ceriņa, Guntis Kārkliņs, Veronika Ābelīte; no

skolēniem pirmajā desmitniekā iekļuvuši: Edijs Rantiņš, Anete Megija Vērdiņa, Beāte

Grosberga, Edgars Sakne, Estere-Krista Leve, Linda Hirte, Ieva Rudzīte, Roberts Sakne,

Undīne Kārkliņa, Mārtiņš Rainers Vērdiņš.

2015. gadā bibliotēka lietotājiem bija atvērta 210 darba dienas.

Vidējie darba rādītāji

Viena lietotāja vidējais apmeklējums gadā – 29

Vidējais apmeklētāju skaits 1 darba dienā – 50

Lasītība – 44,9

Krājuma apgrozība – 2,9

Bibliotēkas galvenie darba rādītāji skaitļos 2015. gadā

320 330 340 350 360 370

2012

2013

2014

2015

337

347

350

362

Reģistrēto lasītāju skaits

Reģistrēto lasītāju skaits

7

3. KRĀJUMA KOMPLEKTĒŠANAS UN ORGANIZĀCIJAS POLITIKA

Krājuma komplektēšanā bibliotēka vadās pēc 2015. gadā izstrādātās Krājuma

komplektēšanas koncepcijas (sk. pielikumā). Atskaites gadā turpinājies darbs pie krājuma

kvalitātes uzlabošanas, atlasot un izslēdzot 387 grāmatas un 334 seriālizdevumu eksemplārus.

Darbības ar krājumu veic elektroniski (grāmatu apstrāde, norakstīšana). Arī lietotāju

apkalpošana notiek elektroniski.

2015. gadā krājums papildināts ar 210 grāmatām no pašvaldības budžeta. Ārpus

pašvaldības finansējuma šogad saņemtas 77 grāmatas, elektroniskie un audiovizuālie

dokumenti.

10100 10200 10300 10400 10500 10600

2012

2013

2014

2015

10235

10356

10436

10502

Apmeklējumu skaits

Apmeklējumu skaits

0 5000 10000 15000 20000

2012

2013

2014

2015

13503

13788

14503

16252

Izsniegumu skaits

Izsniegumu skaits

8

Piegādātājs Eksemplāri

Virja AK, Ik 210

Bibliotēku Attīstības centrs 2

Privātpersona 21

LBAB 5

LNB Atbalsta biedrība 1

Latvijas Bibliotekāru biedrība 20

Brasla Vidzemes lauku partnerība 1

Latvijas Nacionālā bibliotēka 2

Nacionālais kino centrs 25

Kopā 287

Galvenie krājuma komplektēšanas avoti: Virja AK, IK (grāmatu iegāde par pašvaldības

finansējumu); individuālie un kolektīvie dāvinājumi.

2015. gadā bibliotēkas lietotājiem abonēja laikrakstu „Auseklis” un 20 nosaukumu

žurnālus. Izvēloties preses izdevumus, katru gadu tos pamaina, lai daudzpusīgāk apmierinātu

lietotāju intereses. Par abonētajiem preses izdevumiem informācija atrodama arī Limbažu

Galvenās bibliotēkas mājaslapā:

http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/bibliotekariem/biblioteku_kontaktinformacija/ladezera_b

iblioteka_1/

9

Izmantojot iekšzemes SBA, šogad no citām bibliotēkām saņemti 25 iespieddarbi

(visvairāk saņemti no LGB un LBB), citām bibliotēkā izsniegti 27 iespieddarbi. Krājuma

inventarizācija veikta 2012. gadā.

Pārskats par krājuma papildināšanu 2015. gadā

Krājums

pārskata

perioda

sākumā

Jaunieguvumi

Izslēgti

dokumenti

Krājums

pārskata perioda

beigās

Dokumenti

(fizisko

vienību)

kopskaits

5607 661 721 5547

no tiem:

grāmatas 4469 262 387 4344

Seriālizd.

(turpinājum

resursi)

1122 374 334 1162

16 17 18 19 20 21

2012

2013

2014

2015

18

21

21

20

Pasūtīta periodika (nosaukumi)

Pasūtīta periodika(nosaukumi)

10

audiovizuālie

dokumenti 11 25 - 36

kartogrāfiski

e dokumenti

1 - - 1

nošizdevumi 1 - - 1

elektroniskie

dokumenti 3 - - 3

Bērnu

literatūra

gr. kopskaits

713 63 36 740

Izvērtējot visvairāk lasītās grāmatas Lauku bibliotēku atbalsta biedrības rīkotajā konkursā

„Lielā lasītāju balva 2015” – bibliotēkā visvairāk lasītās oriģinālprozā – Avotiņa D. “Dzērvju

svētība”, Zālīte M. “Pieci pirksti”, Judina D. “Dīvainais Līgovakars”. No tulkotās daiļliteratūras

– Valdena L. “Maorietes lāsts”, A. Amirrezvani „Ziedu asinis”, Makgvaira Dž. “Brīnišķais

neprāts”. No dokumentālās literatūras – Pauls R. „Etīdes par dzīvi”, Lagzdiņa I. „Izslāpums.

Olga Dreģe”,

Jēruma I. “Ilze Vazdika Saldā katorga”. No tulkotās dokumentālās literatūras – Estesa K.

P. „Sievietes, kuras skrien ar vilkiem”, Dūlijs M. „Bezgalīgās iespējas”, Siņeļņikovs V. “Likteņa

receptes”.

Pēc ALISES Cirkulācijas programmas datiem 2015. gadā pieprasītākās grāmatas:

Gērvisa- Greivsa T. “Uz salas”, Bauere I. “Ne zelts, bet putekļi”, Murakami H. Bezkrāsu Cukuru

Tadzuki un viņa svētceļinieka gadi”, Paskāls M. “Lea”, Blaua L. “Harijs Spanovskis. Nekas jau

nebeidzas”, Ābele I. “Klūgu mūks”, Zālīte M. “Pieci pirksti”, Līce A. “Lielais lakats”. No bērnu

un jauniešu grāmatām pieprasītākās (skatīt pie “Darbs ar bērniem un jauniešiem”).

3. INFORMĀCIJAS PAKALPOJUMU ATTĪSTĪBA

Kvalitatīvu informācijas pakalpojumu sniegšanā bibliotēka izmanto grāmatu un

periodisko izdevumu krājumu, tematiskās preses klipu mapes un novadpētniecības mapes, kā arī

11

publiskajām bibliotēkām pieejamās bezmaksas datu bāzes: https://www.lursoft.lv/.

http://letonika.lv/.

Šajā gadā lietotājiem sniegtas 2120 uzziņas, no tām skolēniem 1196

Pieprasītākās uzziņu tēmas 2015. gadā: latviskās tradīcijas un svētku dienas; Aspazijas,

Raiņa un O. Vācieša dzeja; filmas un materiāli par barikāžu laiku; par pasaules

ievērojamākajiem gleznotājiem, par himnas autoru Baumaņu Kārli. Projekta darbiem skolā

pieprasīti materiāli par mājdzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem; par pasaules valstīm; mākslas

stiliem un virzieniem u.c.

Visa gada garumā veikta grupu un individuālā apmācība darbā ar datoru un internetu.

Sniegtas individuālās konsultācijas 47 lietotājiem. Turpinās datorapmācības kursi 6 cilvēku

grupai ar priekšzināšanām. Šajā gadā bijušas 23 nodarbības. Strādājam katru otrdienu no 1000-

1100 (izņemot vasaras mēnešus). Kursos mācāmies pēc sastādīta plāna. Izveidots lietotāju

apmācību uzskaites žurnāls, kur reģistrē kursu apmeklējumus un individuālās konsultācijas, kas

sniegtas bibliotēkas lietotājiem

4. NOVADPĒTNIECĪBAS DARBS

Bibliotēkas novadpētniecības stūrītī ikviens interesents var iepazīties ar laikrakstu

„Limbažu Novada Ziņas”, apskatīt mapēs „Limbažu novads”, „Limbažu pagasts”, „Lādezera

bibliotēka”, „Lādezera pamatskola” u.c. apkopotos materiālus, kā arī iepazīties ar dažādiem

bukletiem par Limbažu pagastu un novadu. Vajadzības gadījumā izmantojam arī skolas

bibliotēkas bagātīgo vēstures materiālu klāstu.

0 1000 2000 3000

2012

2013

2014

2015

1628

1325

1806

2120

Sniegtas uzziņas un konsultācijas

Sniegtas uzziņas unkonsultācijas

12

Novadpētniecības krājumā atrodamas grāmatas par novadu un novada literātiem – A.

Griguli, Bārdu dzimtu, L. Paegli u. c.

2015. gadā izstāžu ciklā: “Mūža gadskārtu lokos – mūsu novadnieki” izveidotas izstādes

par F. Bārdu, P. Bārdu, E. Melngaili, Baumaņu Kārli, Aspaziju, D. Avotiņu, A. Griguli.

Aprīļa mēnesī lieli un mazi bibliotēkas apmeklētāji varēja apskatīt lādezerietes Birutas

Morozovas mazo krūzīšu kolekciju.

Novembra mēnesī izstāde: “Nabes muiža – cauri laikiem” – lādezerietes Mariannas

Surovas fotogrāfijas, novadpētniecības materiāli. Marianna ar fotografēšanu nodarbojusies jau no

pamatskolas laikiem. Vidusskolā tapis projekta darbs par Nabes muižas vēsturi. Izstādi

papildināja arī Lādezera pamatskolas bibliotēkas novadpētniecības materiāli. Nabes muiža tagad

pieder privātīpašniekam, bet agrāk tā bijusi saistīta ar bijušā kolhoza “Komunārs” vēsturi. Ēku

komplekss 20. gadsimtā atsavināts baronam. Padomju varas sākumgados tur atradās kolhoza

pārvaldes telpas, arī bibliotēka, veikals, noliktavas. Līdz ar kolhoza centra vietas maiņu un

pārcelšanos uz tagadējo Lādezera centru, daļā no ēkām izveidoja dzīvokļus, tur dzīvojušas

vietējās ģimenes. Par izstādi bija ļoti liela interese, nācās uzklausīt arī atmiņu stāstus. Tāpēc

13

radās doma, izstādi atkārtot arī 2016. gadā un organizēt arī tikšanos ar cilvēkiem, kuriem ar šo

vietu saistās atmiņas.

No apmeklētāju atsauksmēm: “Liels paldies par izstādi. Bija ļoti jauki skatīties un

atcerēties muižu, kāda tā bijusi senāk, tāpat iedziļināties senākajā vēsturē. Mūsu dzimtas saknes

meklējamas šajā muižā”.

5. PROJEKTIZSTRĀDE

VKKF projektā: „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2015” bibliotēka iesaistās jau 12

gadu. Šī gada sākumā iepriekšējā gada „Bērnu un jauniešu žūrijas lasītājiem bija jauks

pasākums, kurā teicām paldies visiem, kuri izlasīja visas piecas grāmatas un aizpildīja anketu.

Šogad saņēmām 22 grāmatas par 298.36 Eiro, pārējās iegādātas par pašvaldības

budžeta līdzekļiem.

14

Grāmatu lasīšanā un izvērtēšanā iesaistījušies 26 dalībnieki. Skaits gan vēl var mainīties,

jo projekts noslēgsies tikai janvāra beigās.

1.-2. kl. 3.-4.kl. 5.-7.kl. 8.-9.kl. Vecāki

Lasītāju

skaits

2 5 12 3 4

Lasītākās grāmatas projektā: K. Olsone “Stikla bērni”; T. Roberešts “Vilks, kurš izvēlās

no grāmatas”; I. Samauska “Govs uz bagāžnieka”; P. Lindenbauma “Brigita un brāļi aļņi”; “Zilie

jūras vērši”.

7. METODISKĀ UN KONSULTATĪVĀ DARBA UN SADARBĪBAS

RAKSTUROJUMS

Konsultatīvo darbu ar bibliotēkas lietotājiem veic ik dienu, tiekoties ar klientiem uz

vietas bibliotēkā.

Konsultē par krājuma izvietojumu, interneta izmantošanu – mācībām, maksājumiem u. c.

Savukārt sekmīgai bibliotēkas funkciju un uzdevumu veikšanai bibliotēka sadarbojusies

ar:

Limbažu Galveno bibliotēku - speciālistu palīdzība profesionālajos jautājumos,

ES materiālu ieguve, informācijas ievietošana LGB mājas lapā, piedalīšanās

0

50

100

150

200

250

300

350

2012 2013 2014 2015

Projekta finansējums(Eiro)

15

bibliotēkas rīkotajos semināros Limbažos. Krājuma izmantošana SBA

pieprasījumiem.

Limbažu bērnu bibliotēku – konsultācijas par profesionāliem jautājumiem,

krājuma izmantošana SBA pieprasījumiem.

Pagastu bibliotēkām - Pociemā, Vitrupē, Viļķenē, Vidrižos, Umurgā Lādē,

Lēdurgā u. c. – sadarbība profesionālo jautājumu risināšanā.

SIA „Tieto Latvia” – programma ALISE.

2015. gadā bibliotēkas vadītāja piedalījusies 7 LGB organizētajos semināros, kur gūtās

zināšanas ir ļoti nepieciešamas darbam bibliotēkā. No februāra semināra ļoti vērtīgs bija L.

Piešiņas jaunāko grāmatu apskats “Un tālāk es domāju pats…” , aprīļa seminārā M. Jēkabsones

idejas par norakstīto grāmatu izmantošanu, septembra seminārā psiholoģes I. Dreimanes lekcija

“Bērnu un pusaudžu agresīvās uzvedības mazināšana, pozitīva konfliktu vadīšana”, novembra

seminārā D. Rubenes lekcija “Dvēseles dārzā prieka puķe jādēsta”, K. Pabērzas stāstījums par

KISC resursiem (Hugo, Dīva) un bibliotekāru izaicinājumiem Āfrikā.

Ikdienas darbam ļoti noderīga ir LGB bibliotēkas metodiskā palīdzība ikdienas darba

jautājumos – krājuma komplektēšanā, apstrādē; darbā ar BIS ALISE u. c. jautājumos.

Jaunām idejām bagāts un skaists bija brauciens uz Cēsu, Taurenes un Vecpiebalgas

bibliotēkām. Paldies Limbažu Galvenajai bibliotēkai par burvīgo gada noslēguma semināru

jaunajā bibliotēkā.

Pasākuma

laiks, vieta

Organizētājs Tēma Stund.

sk.

Dalībnieki

(uzvārds)

Limbaži

26.02.2015.

LGB Pārskats par darbu 2014. g.

un metod. darba apkop.

Jaunākās latv. valodā

izdotās literatūras apskats

4 G. Oročko

Limbaži

30.04.2015.

LGB “Mazāk grāmatu, vairāk

dzīves!” Inovācijas

bibliotēkā.

Otrā elpa jeb idejas norakst.

grāmatu izmantošanā.

Grāmata – mākslas un

dizaina avots

5 G. Oročko

16

Eiropas savienības kopējās

drošības un aizsardzības

politika

26.05.2015.

Cēsis,

Taurene,

Vecpiebalga

LGB

Mācību ekskursija /

pieredzes brauciens uz Cēsu,

Taurenes un Vecpiebalgas

bibliotēkām

10

G. Oročko

Limbaži

24.09.2015.

LGB Bērnu un pusaudžu

agresīvas uzvedības

mazināšana, pozitīva

konfliktu vadīšana.

Bibliotēkas iespējas

novadpētniecības resursu

kolekcijas veidošanā un

saglabāšanā.

Praktiska pieredze

novadpētniecības kolekciju

veidošanā

5 G. Oročko

Limbaži

15.10.2015.

Bibliotēkas krājums.

Grāmatu tehniskā apstrāde.

Elektroniskā kataloga

kvalitāte

5 G. Oročko

Limbaži

26.11.2015.

LGB “Dvēseles dārzā prieka puķe

jādēsta” (Z. Mauriņa).

Saruna ar Cēsu pieaugušo

izglītības centra vad. D.

Rubeni.

Krājuma komplektēšanas

semināra aktivitātes.

2015. gada ES informācijas

sniedzēju foruma

aktualitātes.

Latvijas Bibliotekāru b-bas

aktualitātes.

5 G. Oročko

Limbaži

LGB

LGB

Gada noslēguma seminārs G. Oročko

17

11.12.2015.

8. DARBS AR BĒRNIEM UN JAUNIEŠIEM

Lasītāju skaits un apmeklējums

Lasītāji Apmeklējums Vid.

apm.

Bibl.

māc. st

Periodika

2014 2015 2014 2015

187 179 7146 6806 38 13 Sīrups,

Ilustrētā

Junioriem

Pavisam nedaudz samazinājies lasītāju un apmeklējumu skaits. Taču Lādezera skolas

skolēni aktīvi apmeklē bibliotēku un izmanto tās pakalpojumus. Datorlietotāju skaits gan ir

samazinājies, skolēni vairāk izmanto bezvadu internetu savos telefonos.

Bibliotekārās stundas notikušas par tēmām: „Grāmatu kārtojums plauktā” – 5., 6.

klasei; „Bibliotēkas piedāvātie pakalpojumi” – 5. klasei; “Ieskats bibliotēkas periodikā” – 3.

klasei; Datubāzes “letonika.lv” izmantošanas iespējas 4.-7. kl., “LNB Digitālā bibliotēka” – 7. kl.

No preses izdevumiem ļoti pieprasīti ir arī žurnāli „Sīrups” un „Ilustrētā Junioriem”,

lasa arī žurnālus „ĢEO” un „Ilustrētā Pasaules Vēsture”, šos izdevumus bibliotēka abonē jau

vairākus gadus.

18

Izsniegums

Kopējais Pa nozarēm

P 2014 2015 D J + B

8047 8533 839 3089 4605

Izsniegums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir nedaudz audzis. Skolas un pirmsskolas

skolotāji ļoti daudz strādā pie tā, lai netiktu aizmirsta grāmata. Arī bibliotēkā notiek dažādi

pasākumi, lai veicinātu lasīšanu.

Lielāka interese par grāmatu ir pirmsskolas bērniem un jaunāko klašu skolēniem. Skola

prasa arī rakstīt burtnīcā aprakstu par izlasītajām grāmatām.

Patīkams pārsteigums bija jaunā 2016. gada pirmajā darba dienā, kad uz bibliotēku pēc

grāmatām ieradās visi 1. klases skolēni kopā ar skolotāju, jo skolā šogad notiek “Lasīšanas

maratons”.

2015. gadā, apkopojot datus no Cirkulācijas programmas sistēmā ALISE, čaklāko

lasītāju TOP 10: Edijs Rantiņš, Anete Megija Vērdiņa, Beāte Grosberga, Edgars Sakne,

Estere-Krista Leve, Linda Hirte, Ieva Rudzīte, Roberts Sakne, Undīne Kārkliņa, Mārtiņš

Rainers Vērdiņš.

Lasītība. Uzziņas. Populārākās bērnu grāmatas

Uzziņu

sk.

Lasītība

Populārākās grāmatas

1196 47,7 Olsone K. “Stikla bērni”, Kinnijs Dž.

“Grega dienasgrāmata. Suņudienas”,

Rasela R. “Nikijas dienasgrāmata 5”,

Kinnijs Dž. “Grega dienasgrāmatas” –

“Neglītā patiesība”. “Nu gan

neveicas”. “Garais ceļojums”. Pīčone

L. “Toms Geitss - asprātīgi

aizbildinājumi (un citas labas lietas)”.

19

Krājuma kustība

Krājums

gada

sākumā

Ienākušas

grāmatas

2015

Izslēgtas

grāmatas

2015

Krājums 2015.

gada beigās

713 63 36 740

Informācijas tehnoloģijas

Datori pieejami lasītājiem Interneta pieeja

6 ir

Lasīšanas veicināšanas pasākumi

Atskaites gads bijis bagāts ar izstādēm un visdažādākajiem pasākumiem bērniem un

jauniešiem.

Izst. Temat.

pasākumi

Pārrunas Lasīj. Citi pas. Kopā

28 8 4 5 31 76

20

Februārī bibliotēkā bija skatāma stienietes Olgas Šišļaņikovas radošo darbu izstāde “Latviešu

spēka zīmes”, 18 izšūtas glezniņas ar spēka zīmēm. Kopā ar pirmsskolas un jaunāko klašu

skolēniem ne tikai apskatījām izstādi, bet arī pārrunājām, kāda katrai zīmei ir nozīme, atbildes uz

jautājumiem meklējām grāmatās: J. Mackova “Atraktā debess” (1995), A. Liesma “Senbaltu

spēka zīmes un raksti” (2013). Ar praktisko darbu – zīmju veidošanu gan gāja grūtāk, bet ar

skolotāju palīdzību izveidojās jaukas spēka zīmes.

Martā notika „Bērnu un jauniešu žūrijas noslēguma pasākums”, kurā piedalījās 24 no 29 žūrijas

ekspertiem. Iepazinām visvairāk lasītās žūrijas grāmatas – K. Ridels “Ada un peles rēgs”, M.

Dimsone “Rozā kvarca brālība”, U. Auseklis “Man ir runcis Francis”, R. Skotons “Runcis

Puncis”, Viks “Kenijas pasaciņas”, M. Zālīte “Pieci pirksti”. Žūrijas dalībnieki piedalījās

konkursā, atpazīstot fragmentus no lasītajām grāmatām. Pasākuma noslēgumā bija arī svētku

kliņģeris.

E-prasmju nedēļā iepazinām dažādas datu bāzes, digitālās bibliotēkas, kur atrast informāciju

mācībām, sevis pilnveidošanai, izklaidei.

21

Aprīlī Bibliotēku nedēļā pirmsskolas bērniem jauku tikšanos ar zviedru rakstnieces un mākslinieces

Gunillas Bergstremas grāmatu varoni Alfonu Obergu sagādāja Limbažu konsultatīvā bērnu centra

vadītāja Inese Ezeriņa (sadarbība ar Inesi bibliotēkai ir jau vairāku gadu garumā). Pēc iepazīšanās ar

stāstiņiem no grāmatām “Arlabunakti, Alfon Oberg” un “Ak tu blēdi, Alfon Oberg”, bērni varēja arī

samīļot lielo lelli – Alfonu, kas atceļojusi no Alfona dzimtenes – Zviedrijas un atrodas Bērnu literatūras

centrā – Limbažos.

Maijā apmeklētāji varēja iepazīt populārā bērnu rakstnieka Māra Runguļa darbus izstādē, kas

veltīta rakstnieka 65. dzimšanas dienai.

Septembris bija bagāts ar dzejas pasākumiem, kas 2015. gadā veltīti Aspazijas un Raiņa dzejai.

Klausījāmies bērnu sagatavotos dzejoļu lasījumus, arī populārās dziesmas “Mākonītis un

Mākonīte”, “Putniņš uz zara” u.c. 4. klases skolēni bija sagatavojuši arī zīmējumus Raiņa un

Aspazijas dzejoļiem.

Kopā ar skolas bibliotekāri sagatavojām skolēniem dažādus uzdevumus, izmantojot

dzejoļus “Divpadsmit mēneši”, “Cietsirdīgais Fricis”, “Bērnu prieki zvēru dārzā”. Pasākumus

apmeklēja skolēni no 1.-5. klasei.

Septembra beigās bibliotēkā ar spēli “Atrodi sevi Eiropā” viesojās Limbažu Galvenās

bibliotēkas ES punktu koordinatore Inta Sokolovska. Ar Intu arī izveidojusies laba sadarbība.

Jau 2013. gadā izspēlējām spēli par Eiropas Savienību. Jauno spēli 2014. gadā sagatavojušas

Valmieras bibliotēkas speciālistes, un izdevums tapis ar ““Europe Direct” informācijas centra

Valmierā” atbalstu, ko līdzfinansē un vada Eiropas Komisija. Pie mums spēle tika izspēlēta

pirmo reizi – tajā piedalījās 5., 6. klases skolēni.

Oktobrī iepazinām tautasdziesmas, atzīmējot Krišjāņa Barona 180. dzimšanas dienu. Bibliotēkā

izstādē “Man klintsakmeni neveļat…” varēja iepazīt materiālus par K. Baronu, arī latviešu

tautasdziesmu grāmatas.

Novembrī piedalījāmies Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā – tēma: “Draudzība Ziemeļos”.

Lasījumi notika sveču gaismā, izmantojām arī kabatas lukturīšus. Lasījām fragmentu no M.

Parras grāmatas “Vafeļu sirds”. Fragments tā ieinteresēja, ka bija žēl, ka grāmata nav tulkota

latviešu valodā. Pēc lasījumiem izvērsās pārrunas – kas ir draudzība, vai katram ir kāds draugs,

kas ir labs un uzticīgs draugs u.t.t.

Decembra sākumā bibliotēka jau otro gadu aktīvi iesaistījās Rūķu darbnīcās. Gatavojām

Ziemassvētku zvaigznes.

22

9. BIBLIOTĒKAS MATERIĀLĀ UN TEHNISKĀ STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS

Stāvoklis Piezīmes, komentāri

Telpu kopējā platība (m2) 78 Lielāko platību aizņem

lasītāju apkalpošanas

telpa, nav atsevišķas

telpas krātuvei.

Lasītāju apkalpošanas telpas(m2) 72 Ir plaša un gaiša

Pārējās telpas (m2) 6 Telpa bibliotēkas

darbiniekam

Lasītāju darba vietu skaits bibliotēkā 25

Telpu tehniskais stāvoklis (labs,

apmierinošs, nepieciešams remonts)

labs Veikts telpu remonts

(2008.g.)

Apgaismojuma atbilstība (labs,

apmierinošs, neapmierinošs)

labs Nomainīts

apgaismojums (2013.g.)

Mēbeļu un pārējā aprīkojuma atbilstība labs Aprīkojums veidots,

ievērojot bibliotēkas

mērķauditorijas

vajadzības

Informācijas tehnoloģiju attīstība bibliotēkā

Bibliotēkas lietotājiem pieejami 6 datori ar interneta pieslēgumu un multifunkcionālā

iekārta Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā Latvijas publisko

bibliotēku attīstības projekta ietvaros.

Informācijas tehnoloģijas Skaits

Datoru kopskaits 7

t. sk. darbiniekam 1

lietotājiem 6

Multifunkcionālo iekārtu skaits 2

Interneta pieslēguma veids - bezvadu 1

Pie bibliotēkas izvietota projekta 3td plāksne ar uzrakstu: „Internets par brīvu” un

publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” simbolu, kas apliecina, ka bibliotēkā

bez maksas ir pieejama mūsdienīga tehnika un platjoslas internets.

23

10. BIBLIOTĒKAS PERSONĀLS

Bibliotēkā strādā viens darbinieks uz pilnu slodzi. Bibliotekāres izglītība – augstākā

(bakalaura profesionālais grāds izglītībā - Daugavpils Universitāte 2006. gads). Darba stāžs – 40

gadi.

Bibliotēkas vadītāja regulāri apmeklē LGB organizētos seminārus, piedalās mācību

ekskursijās/ pieredzes braucienos.

2015. gada sākumā piedalījās izstādes “Mazās gaismas pilis” atklāšanā Limbažu novada

pašvaldības administratīvajā ēkā.

2015. gadā bibliotēkā pieredzes apmaiņā viesojās Ļeņingradas apgabala universālās zinātniskās

bibliotēkas darbinieku delegācija.

24

Pieredzes apmaiņas braucienā pie mums viesojās arī Līvānu un Ilūkstes novada

bibliotekāri un rudens pusē arī Alūksnes un Apes novada bibliotekāri.

11. BIBLIOTĒKAS FINANSIĀLAIS NODROŠINĀJUMS

2015. gadā bibliotēkas pamatbudžetu veidoja Limbažu novada pašvaldības finansējums.

Bibliotēkas krājuma papildināšanai iztērēti 2192 Eiro no novada pašvaldības budžeta; grāmatu

iegādei -1777 Eiro, žurnālu un laikrakstu abonēšanai – 415 Eiro.

Finansu līdzekļi krājuma komplektēšanai

2012 2013 2014 2015 Finansējuma

nodrošinājums

Lietotāji 337 347 350

Finansējums

krājuma

komplektēšanai

(Eiro)

1857 2036 2201 2192

0 100 200 300

2012

2013

2014

2015

244

192

200

210

Iepirktas grāmatas par pašvaldības līdzekļiem

Iepirktas grāmataspar pašvaldībaslīdzekļiem

25

Līdzekļi krājuma

komplektēšanai uz

vienu lietotāju

(Eiro)

5,5 5,9 6,3 6,1 Nodrošina

bibliotēkas

funkciju veikšanu

Līdzekļi krājuma

komplekt.

uz vienu

iedzīvotāju pagastā

(Eiro)

0,8 0,8 0,9

0,9

Ārpus pašvaldības finansējuma šogad saņemtas grāmatas par summu 463 Eiro

Piegādātājs Eksemplāri Par summu €

Bibliotēku Attīstības centrs 2 14.00

Privātpersona 21 83.30

LNB Atbalsta biedrība 1 10.00

LBAB 5 21.88

Latvijas Bibliotekāru biedrība 20 143.13

Brasla Vidzemes lauku

partnerība

1 1.69

Latvijas Nacionālā bibliotēka 2 9.50

Nacionālais kino centrs 25 179.89

Kopā 77 463.39

12. KOPDARBĪBA AR PAŠVALDĪBAS UN CITĀM INSTITŪCIJĀM. PUBLICITĀTE

Bibliotēkas ilggadīgi sadarbības partneri dažādās jomās ir:

Limbažu novada pašvaldība – finansiālais nodrošinājums.

Limbažu pagasta pārvalde - saimnieciskā darbība.

Lādezera pamatskolas bibliotēka – sadarbība pasākumu organizēšanā,

konsultācijas par profesionālajiem jautājumiem, novadpētniecības krājuma

izmantošanā.

26

Lādezera pamatskola un pirmsskolas iestāde – sadarbība pasākumu organizēšanā.

Virja AK, IK – grāmatu iegāde.

Latvijas Nacionālā bibliotēka – katalogi un datubāzes; digitālās bibliotēkas

kolekcijas („Zudusī Latvija, „Lasāmkoks” u.c.).

Bibliotēku Attīstības centrs – grāmatu dāvinājumi; kalendāri bibliotēkām u.c.).

V/A Kultūras Informācijas sistēmas – Publisko bibliotēku attīstības projekts

„Trešais tēva dēls”

Latvijas pasts – periodikas izdevumu abonēšana.

Laikraksts „Auseklis” – informācija par pasākumiem un citiem notikumiem.

SIA Vairis - kancelejas preču iegāde.

Lauku bibliotēku atbalsta biedrība – grāmatu dāvinājumi.

Privātpersonas – grāmatu dāvinājumi.

Informāciju par izstādēm un pasākumiem bibliotēka publicē laikrakstā „Auseklis”,

Limbažu Galvenās bibliotēkas mājaslapā: www.limbazubiblioteka.lv/, Latvijas bibliotēku portālā

http://biblioteka.lv/.

2015. gads bijis bagāts ar iespieddarbu un radošo darbu izstādēm, kā arī interesantiem

pasākumiem.

Iespieddarbu izstādes

14%Radošo darbu

izstādes6%

Plauktu izstādes

23%

Tematiskā spēle

2%Pārrunas

5%

Pasaku rīti1%

Tematiskie pasākumi

16%Literārās stundas

2%

Radošās darbnīcas

2%

Ekskursija uz bibliotēku

10%

Lasījumi4%

Mācību stunda

bibliotēkā4%

Bibliotekārās stundas

11%

Izstādes un pasākumi

27

Radošo darbu izstādes bibliotēkā – tā jau ir tradīcija no gada gadā. Bibliotēkas

apmeklētāji tās ļoti atzinīgi novērtē.

Ieskatam dažas apmeklētāju atsauksmes: par vidrižnieces Gintas Ažukas fotoizstādi:

“Kas gan ir skaistāks par apturētu mirkli? Par to mums nekad vairāk neiegūt”; par Rīgas jauno

mākslinieku radošo darbu izstādi: “Paldies par iespēju aplūkot tik skaistas un noskaņās

dažādas gleznas. Katrai no tām ir sava krāsu burvība un stāsts.”; par Intas Luses keramikas

izstādi: “Keramika ir viena no burvīgākajām mākslām. Priecē cilvēki, kas to izkopj tik gaumīgi”;

par limbažnieces Brigitas Runces izstādi: “Gleznojumi uz zīda”: “Paldies! Mūsu grupas

bērniem (pirmsskolas bērni) patika zīmējumi, kuri nav zīmēti uz papīra – lieli brīnumi”.

28

Lasīšanas veicināšanas pasākumi 2015. gadā

N.p.k. Pasākuma

veids

Skaits Tai skaitā Apmeklē

jums

1. Iespieddarbu

izstādes

16 “…un lai nav neviena, ja tas var būt

– dvēsele bez saules stara! F.

Bārdam – 135”; “Kolhozu un

sovhozu laiki”; “Grāmata 2014”;

“Bērnu un jauniešu grāmata 2014”;

“Ceļojam pa Latviju”; “Rainim –

150”; “Man klintsakmeni neveļat…

K. Baronam 180”; “Ziemeļvalstu

literatūra bērniem un jauniešiem”;

“Tev, Latvija”; “Ziemassvētki” u.c.

2. Kolekciju un

radošo darbu

izstādes

7 “Latviešu spēka zīmes” (Olgas

Šišļaņikovas izšuvumi);

“Lādezerietes Birutas Morozovas

mazo krūzīšu kolekcija”;

“Vidrižnieces Gintas Ažukas

fotoizstāde”; “Rīgas jauno

mākslinieku radošās studijas darbi”;

“Vidrižnieces Intas Luses

keramika”; “Brigitas Runces ziedu

gleznojumi uz zīda”; “Ilzes

Jaunzemnieces Ziemassvētku

dāvaniņas” u.c.

3. Plauktu

izstādes

26 “Literatūra par Austrāliju”; “Mūžam

vilinošā Itālija”; “Zviedru

kriminālromānu ainas”.

Izstādes Lieldienās, Meteņos,

Mārtiņos, Ziemassvētkos.

“Rakstnieki- jubilāri” – L. Briedim,

Aspazijai, Rainim, M. Čaklajam, M.

Rungulim, A. Grigulim u.c.

Kopā 49

4. Pārrunas 6 “F. Bārdas un P. Bārdas dzejoļi

bērniem”; “Latviešu spēka zīmes”;

“M. Stārastes pasakas”; “K. Barons

un tautasdziesma” u.c.

69

29

5. Pasaku rīti 1 “Latviešu tautas pasakas” 11

6. Tematiskie

pasākumi

18 “Bērnu un jauniešu žūrijas 2014”

noslēguma pasākums”; Tikšanās ar

žurnālisti Eviju Kalnbērzu;

dzejnieci, bibliotekāri Liju Blūmu;

Neklātienes ceļojums uz Austrāliju

kopā ar lādezerieti Vitu Pavliču;

Dzejas pēcpusdiena kopā ar

grāmatas: “Trejdeviņas dāvaniņas

maniem mīļajiem” autorēm I.

Magoni un A. Viļčinsku; Dzejas

dienas “Raiņa un Aspazijas dzeja”

u.c.

278

7. Ekskursija uz

bibliotēku

12 191

8. Lasījumi 5 Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā -

Marijas Parro grāmatas “Vafeļu

sirds” fragmentu lasījumi

67

9. Mācību

stunda

bibliotēkā

5 “Latviešu spēka zīmes”; “Latvijas

pilsētas”; u.c.

63

10. Bibliotekārās

stundas

13 „Grāmatu kārtojums plauktā” – 5.,

6. klasei; „Bibliotēkas piedāvātie

pakalpojumi” – 5. klasei; “Ieskats

bibliotēkas periodikā” – 3. klasei;

Datubāzes “letonika.lv”

izmantošanas iespējas 4.-7. kl.,

“LNB Digitālā bibliotēka” – 7. kl.

193

11. Literārās

stundas

2 “H.K. Andersens – dāņu

rakstnieks”; “K. Barons un

tautasdziesma”.

39

12. Radošās

darbnīcas

2 Rūķu darbnīca – Ziemassvētku

zvaigznes gatavošana;

“Mauču adīšana” (vada L. Lipska).

65

30

13. Tematiskā

spēle “Atrodi

sevi Eiropā”

2 29

Kopā 66

Apmeklējums 1005

2016. gada 14. janvārī Pārskatu sagatavoja Lādezera bibliotēkas vadītāja:

Gunta Oročko

Foto: Gunta Oročko

31

PIELIKUMI

LĀDEZERA BIBLIOTĒKAS KRĀJUMA KOMPLEKTĒŠANAS KONCEPCIJA

2015

Lādezera bibliotēka ir informācijas, izglītības, kultūras, sabiedriskās saskarsmes centrs

vietējiem iedzīvotājiem. Laikā, kad informācija kļūst par vienu no galvenajiem sabiedrības

attīstības resursiem, aktuāla un kvalitatīva iespieddarbu un citu izdevumu krājuma iegāde ir

bibliotēkas uzdevums, lai varētu sniegt pakalpojumus dažādām lietotāju grupām un veicināt

sabiedrības mūžizglītību. Krājuma komplektēšanas koncepcija izstrādāta, pamatojoties uz

bibliotēku darba reglamentējošiem dokumentiem:

Bibliotēku likumā noteikts, ka bibliotēku krājumā esošie iespieddarbi, elektroniskie

izdevumi, rokraksti un citi dokumenti, neatkarīgi no to autoru politiskās, ideoloģiskās, reliģiskās

vai cita veida pārliecības vai informācijas, kas tajos ietverta, ir pieejami ikvienai personai

bibliotēku noteiktajā kārtībā.

Bibliotēkas attiecībā uz krājumu veidošanu ir neatkarīgas. Tās nedrīkst ierobežot

politiski, ideoloģiski vai reliģiski motīvi. Ierobežojumus bibliotēku krājumu veidošanā var noteikt

tikai ar likumu (Bibliotēku likums, 5. pants 2. punkts).

Veidojot krājumu, bibliotēka seko, lai informācijas resursi atspoguļo dažādus viedokļus,

lai izvēloties dokumentus nebūtu pieļaujama politiska, komerciāla vai cita ietekmēšana.

Vietējās nozīmes bibliotēka uzkrāj un sistematizē universāla vai specifiska rakstura

iespieddarbus un cita veida dokumentus, kas apmierina bibliotēkas lietotāju pieprasījumu pēc

iespieddarbiem un cita veida dokumentiem, kā arī resursu apmaiņu ar citu bibliotēku

starpniecību. Vietējās nozīmes bibliotēka nodrošina bibliotēku pakalpojumus lietotājiem to

dzīvesvietās, darba, mācību, atpūtas vietās un citu vietu tiešā tuvumā (Bibliotēku likums 13.

pants)

Atbilstoši LR MK noteikumi Nr. 355 „Vietējās nozīmes bibliotēku tīkla darbības

noteikumi”(2001): 3.4. minimālais jaunieguvumu skaits pašvaldību bibliotēkās ir ne mazāks par

180 izdevumiem gadā uz katriem 1000 pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem.

2014. gadā kopējais Lādezera bibliotēkas jaunieguvumu skaits – 700 (kopā ar periodiskajiem

izdevumiem), tajā skaitā grāmatas - 280 (iedzīvotāju skaits – 2362). Tas ir vidējs rādītājs.

Abonētais periodisko izdevumu skaits (2015. gadā – 21 izdevumi) atbilst MK noteikumu

3.6. punktā paredzētajam.

32

Veidojot bibliotēkas krājumu, jāievēro krājuma atjaunošanas procentuālo struktūru

(IFLA/UNESCO rekomendācijas).

- katru gadu iegādāties 5% izdevumu no kopējā bibliotēkas krājuma – 2014. gadā iegādāts

12,5%;

- pēdējo 2 gadu izdevumi sastāda 10 % no krājuma – 2012-2013. gadā iegādāts 25,3 %;

- pēdējo 5 gadu izdevumi sastāda 30-40 % no bibliotēkas krājuma – 2010.-2014. iegādāts

48,1%;

- izdevumi, kas vecāki par 5 gadiem sastāda 45% no kopējā krājuma – Lādezera bibliotēkā

56,2%

Secinājums, ka vairāk kā puse no krājuma pēdējo piecu gadu laikā ir atjaunota. To sekmēja

regulāra izdevumu rekomplektēšana.

KRĀJUMA VEIDOŠANAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI

Bibliotēkas krājumu pārzina un veido bibliotēkas vadītājs.

Bibliotēkas pamatkrājumu veido monogrāfiskie izdevumi, audiovizuālie un elektroniskie

dokumenti, seriālizdevumi u.c.

Krājuma veidošanas mērķis nodrošināt bibliotēkas pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīves un

darba vietai.

Komplektēšanas uzdevumi

Veidot dokumentu krājumu, kas apmierina Limbažu pagasta iedzīvotāju vajadzības.

Nodrošināt piekļuvi iespieddarbiem un elektroniskajiem materiāliem.

Nodrošināt atbalstu formālajai un mūžizglītībai; profesionālajai darbībai nozīmīgām iedzīvotāju

grupām – skolotājiem, uzņēmējiem u. c.

Lietotāju grupas:

Komplektēšanas politika atspoguļo visu vecumu pagasta iedzīvotāju vajadzības un intereses.

Lādezera bibliotēka apmierina pamata informācijas vajadzības visām pagastā esošajām

iedzīvotāju grupām: pirmsskolas bērniem, skolēniem, jauniešiem, strādājošajiem,

bezdarbniekiem, mājsaimniecēm, pensionāriem.

No 2014. gadā reģistrētajiem lasītājiem Lādezera bibliotēkā 53,4 % ir bērni un jaunieši līdz 18

gadiem; 24 % strādājošie; 7,4 % pensionāri un 8,6% bezdarbnieki.

bērni un jaunieši līdz 18

g.57%

pārējie strādājošie

20%

nestrādā9%

pensionāri8%

Lietotāju sastāvs pēc nodarbošanās 2014. g.

33

Galvenās lietotāju grupas pēc interesēm:

Skolēni; skolotāji; pensionāri; iestāžu darbinieki; interneta lietotāji.

Krājuma apraksts:

Lādezera bibliotēkas krājumu pārzina un veido bibliotēkas vadītājs. Bibliotēkas pamatkrājumu

veido monogrāfiskie izdevumi, audiovizuālie un elektroniskie dokumenti, seriālizdevumi.

Krājums tiek attīstīts un komplektēts, balstoties uz pašvaldību publisko bibliotēku darbību

reglamentējošiem un saistošiem dokumentiem, ņemot vērā lietotāju intereses un pieprasījumu.

2014. gadā ienākušo grāmatu sadalījums procentuāli:

75 % daiļliteratūra un bērnu literatūra

25 % nozaru literatūra

Aptvērums

Pamatkrājums ir daiļliteratūra, nozaru literatūra pieaugušajiem un bērniem un periodiskie

izdevumi.

2014. gadā komplektēta 48 % daiļliteratūra, 27 % bērnu un jauniešu literatūra. No nozaru

izdevumiem 4,3% sastāda dokumenti mākslas, izklaides un sporta nozarēs; 6,7 % lietišķajās

zinātnēs un medicīnā; 5,7%, vēstures un ģeogrāfijas nozarē.

Pamatā komplektēti dokumenti latviešu valodā. Katru dokumentu komplektē vienā eksemplārā.

1% 3%

1%2%

0%

7% 4%1%

6%

48%

27%

Krājuma komplektēšanas prioritātes pa nozarēm 2014. gads

Vispārīgā nodaļa

Filozofija Psiholoģija

Reliģija

Sabiedriskās zinātnes

Matemātika. Dabaszinātnes

Lietišķās zinātnes. Medicīna

Māksla.Izklaide.Sports

Valodniecība. Literatūras zinātne

Vēsture. Ģeogrāfija

Daiļliteratūra

Bērnu grāmatas (B+J+V)

34

Finansējums

Krājuma komplektēšanā pamatā izmantots Limbažu novada pašvaldības piešķirtais finansējums,

kas tomēr pieaug ļoti minimāli (izdevumu cenas pieaug vairāk).

Pēdējo 3 gadu finansējums

2012 2013 2014

grāmatas periodika grāmatas periodika grāmatas periodika

355 334 365 359 280 420

Nelielu finansējuma daļu sastāda arī piedalīšanās projektos.

Atlases kritēriji: atbilstība lietotāju vajadzībām un interesēm; satura kvalitāte; publikācijas forma

un stils; cena .

Komplektēšanas avoti:

iepirkumi (Virja IK, grāmatveikali, izdevniecības u. c.); abonēšana (Latvijas Pasts);

iestāžu un privātpersonu dāvinājumi; projekti.

Krājuma izvērtēšana

Bibliotēka krājumu izvērtē vienu reizi ceturksnī. Atlasīto noraksta gada pēdējā ceturksnī.

Izslēgšana no krājuma

Iespieddarbus un citus dokumentus atlasa un izslēdz no krājuma atbilstoši šādiem kritērijiem:

novecojuši pēc satura;

liekās dubletes;

nolietoti iespieddarbi un citi dokumenti;

nozaudētie iespieddarbi un citi dokumenti, kuri pazuduši (piemēram, brīvpieejas

apstākļos);

no lietotājiem neatgūstamie;

nodoti repozitārijā, izmantošanai citām bibliotēkām;

bibliotēkas krājuma profilam neatbilstoši iespieddarbi un citi dokumenti.

Glabāšana

Seriālizdevumu uzglabāšanas laiks:

žurnāli – 3 gadi;

35

laikraksts „Auseklis” – 5 gadi;

Bibliotēkas vadītāja: G. Oročko

Izstādē Latvijas mazās gaismas pilis iekļautas arī mūspuses bibliotēkas Autors: Ilva BIRZKOPE Datums: 03.02.2015 Izdevums: Auseklis Rubrika: Sabiedrība

Piektdien Limbažu novada pašvaldības administratīvajā ēkā atklāja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrības un arhitekta Jāņa Dripes veidoto fotoizstādi Latvijas mazās gaismas pilis. Tajā eksponēti krāsaini lielformāta attēli, ļaujot iepazīt 59 bibliotēkas, kas pēdējos desmit gados piedzīvojušas pozitīvas pārmaiņas. No mūspuses izstādē iekļauta Lādezera, Vidrižu un Staiceles bibliotēka. - Prieks, ka šī izstāde nonākusi Limbažos tieši tagad, kad notiek mūsu pašu gaismas pils būvniecība. Esam lepni par paveikto katrā novada bibliotēkā, lai to padarītu pievilcīgāku apmeklētājiem, - izstādes atklāšanā sacīja Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Didzis Zemmers. Todien Limbažos bija ieradies arī arhitekts J. Dripe un LNB Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja Undīne Būde. - Šī izstāde ir par varēšanu, un jauki, ka jūs to nodemonstrējāt. Varam būt gandarīti, ka jauna bibliotēka Limbažos beidzot būs! - pie klātesošajiem pašvaldības pārstāvjiem vērsās J. Dripe, atgādinot gadiem ilgušās peripetijas ap gaismas pils būvniecību pilsētā. Sanākušie prātoja, ka pēc laiciņa šo izstādi varētu papildināt arī ar fotoattēliem no Limbažu bibliotēkas.

- Bibliotekāri jau sen sprieda, ka būtu labi, ja varētu vizuāli vienkopus aplūkot pārmaiņas, kas notikušas dažādās bibliotēkās. To infrastruktūra ir ievērojami attīstījusies, vide kļuvusi cilvēkiem pieejamāka un patīkamāka, interaktīva, radoša un interesanta. Bibliotēka jau sen vairs nav tikai grāmatu izsniegšanas vieta. Gaidot jauno Limbažu gaismas pili, esam arī apskatījuši, cik glītas tās ir citviet Latvijā un Eiropā, kur attīstība bijusi krietni straujāka. Tādēļ kopā ar LNB direktoru Andri Vilku rosinājām Atbalsta biedrību, kuras valdē esmu arī es pati, atbalstīt ideju veidot izstādi, un tā uzreiz atsaucās, - priecājās Limbažu Galvenās bibliotēkas (LGB) direktore Dzintra Justa. Iepriekšējos divos gados viņa un pārējie izstādes veidotāji apbraukāja šīs bibliotēkas, lai iemūžinātu tās fotogrāfijās. Tapušo rezultātu pirmoreiz publiski varēja novērtēt LNB jaunās ēkas atklāšanā Rīgā. Nu šī ekspozīcija līdz 17. februārim atradīsies Limbažos, pēc tam ceļos uz Mazsalacu, bijusi un būs vēl citur.

Vidrižu bibliotēkas vadītāja Ilga Geide, kurai šajā amatā rudenī apritēs 45 gadi, atzina, ka izstāde izdevusies skaista. - Ja tā padomā, cik labi šodien izskatās daudzas lauku bibliotēkas - izmainījušās līdz nepazīšanai. Ne salīdzināt ar to, kā bija kādreiz. Nesen viens puisis nejauši ienāca mūsu bibliotēkā, meklējot sadzīvisku palīdzību. Viņš bija ļoti pārsteigts par to, ko ieraudzīja. Bija iedomājies, ka priekšā būs pāris mazu, pieblīvētu telpiņu un kaut kur stūrī ar vienīgo datoru sēdēs bibliotekārs. Bet tādi stereotipi vēl pastāv, - viņa teica ar cerību, ka šī izstāde palīdzēs tamlīdzīgus priekšstatus lauzt.

http://news.lv/Auseklis/2015/02/03/izstade-latvijas-mazas-gaismas-pilis-ieklautas-ari-muspuses-

bibliotekas

Lādezera bibliotēkai savs lasītāju klubiņš Datums: 17.02.2015 Izdevums: Auseklis Rubrika: Ziņas

Jau kādu laiku Lādezera bibliotēkā darbojas savs lasītāju klubiņš Aka. Bibliotēkas vadītāja Gunta Oročko stāsta, ka tā dalībnieki parasti tiekas reizi trijās nedēļās. Interesentu ir apmēram 10, taču gaidīti arī citi. Klubiņā ne tikai pārrunā izlasītās grāmatas, bet arī rīko tematiskus pasākumus un aicina viesus.

http://news.lv/Auseklis/2015/02/17/ladezera-bibliotekai-savs-lasitaju-klubins

36

Dzejas pārsteigums Lādezera bibliotēkā Autors: Lija BLŪMA, bibliotekāre, kura reizēm kaut ko uzraksta Datums: 22.04.2015 Izdevums: Auseklis Rubrika: Ziņas

Ir paveicies Lādezera iedzīvotājiem, kuriem ir tik jauka, zinoša bibliotēkas vadītāja Gunta Oročko. Pirmdien, Bibliotēku nedēļas laikā, tur biju uzaicināta uz tikšanos. Bibliotēku darbā esmu aizvadījusi 41 gadu. Mēģināju pastāstīt, kāds bija mans ceļš līdz profesijai un kā nonācu līdz rakstīšanai. Mēģināju ievīt stāstījumā savu dzeju, prozu. Patīkami pārsteidza Lādezera skolēni, kuri skolotājas Daces Vāravas vadībā bija sagatavojuši manas dzejas uzvedumu. Tas likās tik mīļi! Man bija sajūta gandrīz kā dzejniekam Arnoldam Auziņam, kurš reiz teica: Klausos, vai patiešām es esmu to sarakstījis? Nebiju nekad dzirdējusi, kā citi runā manu dzeju. Reiz man bija sapnītis

izveidot savu dzejas teātri. Re, nu, tas ir piepildījies, tikai mazliet citādāk. Paldies par sirsnīgo uzņemšanu! Iespējams, atkal atbraukšu ciemos pie lādezeriešiem ziemā.

Arī Guntai ir sapnis savu lasītāju klubiņu Aka noturēt, papildināt ar jauniem dalībniekiem. Mazliet pastāstīju par Salacgrīvas Noskaņu, ko kādreiz izveidoju. Tajā ieguldīts liels darbs. Pastāstīju arī par Ērika Hānberga Omulību. Tas viss atsvaidzina ikdienu, paplašina redzesloku. Vajag tam ļauties, iesaistīties, tad aizmirsīsies ikdienas raizes, nebūšanas. Lasiet grāmatas, runājiet par izlasīto, ejiet uz bibliotēku!

http://news.lv/Auseklis/2015/04/22/dzejas-parsteigums-ladezera-biblioteka

Krūzīšu izstāde Lādezera bibliotēkā Datums: 22.04.2015 Izdevums: Auseklis Rubrika: Ziņas

Lādezera bibliotēkā līdz maija vidum aplūkojama vietējās iedzīvotājas Birutas Morozovas mazo krūzīšu kolekcija. Pēc izmēra lielākā daļa no tām ir pārāk miniatūras, lai no tām, piemēram, dzertu. Tā kā Biruta dejo kolektīvā Lādezers, šos suvenīrus viņa atvedusi arī no koncertu vietām ārzemēs. Krūzītes viņai dāvina ikviens, kurš zina šo aizraušanos. Tālākās lietas atceļojušas no Japānas, Spānijas, ASV, Tunisijas.

http://news.lv/Auseklis/2015/04/22/kruzisu-izstade-ladezera-biblioteka

Lādezerā sirsnīga saruna ar Ildzi Magoni un Aiju Viļčinsku Autors: Ilva BIRZKOPE Datums: 23.09.2015 Izdevums: Auseklis Rubrika: Sabiedrība

Lādezera bibliotēkā Dzejas dienu laikā interesenti, starp kuriem bija arī lasītāju klubiņa Aka dalībnieki, tikās ar vietējiem radošajiem cilvēkiem - grāmatas Trejdeviņas dāvaniņas maniem mīļajiem autorēm dzejnieci Ildzi Magoni un ilustratori Aiju Viļčinsku. Izdevums, kas dienasgaismu ieraudzīja pērn apgādā Lāču nams, veidots kā pastkaršu krājums ikdienai un svētkiem. Grāmatas tapšanai ir sava vēsture - pirms vairākiem gadiem arī septembrī notika Dzejas dienu sarīkojums Raiņa un Aspazijas muzejā Jūrmalā, un toreiz to vadīja abas lādezerietes. Pēc šī pasākuma Aija sāka ilustrēt Ildzes dzejoļus gan savam, gan bērnu priekam, jo viņa strādā bērnudārzā. Zīmējumus pamanīja radoši ļaudis un apkopoja tos minētajā grāmatiņā.

Lādezera bibliotēkas vadītāja Gunta Oročko pastāstīja, ka Dzejas dienu sarīkojumā pāris stundu pagāja nemanot - Ildze lasīja savus dzejoļus, bet Aija stāstīja par to, kā pievērsusies zīmēšanai un gleznošanai. - Ildzītes dzeja ir saprotama un labsirdīga, rakstīta no sirds, vienkārša, bet ar dziļu domu. Viņa ir īsts dabas cilvēks, spējot tajā saskatīt daudz vairāk nekā citi, - vērtē pasākuma apmeklētāja Veronika Ābelīte. Viņa piebilst, ka Aijas skaistie zīmējumi lieliski papildina šos dzejoļus.

http://news.lv/Auseklis/2015/09/23/ladezera-sirsniga-saruna-ar-ildzi-magoni-un-aiju-vilcinsku

37

Lādezera bibliotēkas lasītāju klubam Aka jau gads Autors: Ilva BIRZKOPE Datums: 11.11.2015 Izdevums: Auseklis Rubrika: Sabiedrība

Bijušā Limbažu rajona teritorijā ir vairāki lasītāju jeb literārie klubi, kas darbojas bibliotēkas paspārnē, Limbažos, bet vēl ilgāk Salacgrīvā un Ainažos. Apritējis gads, kopš šāds klubiņš ir arī Lādezera bibliotēkā. Tam dots īss, bet ietilpīgs nosaukums Aka. Drusku varbūt tam ir saistība ar Regīnas Ezeras romānu, bet drīzāk tā ir kā zināšanu krātuve, no kuras smelt un smelt, ideju skaidro Lādezera bibliotēkas vadītāja Gunta Oročko.

Aktīvākie Akas dalībnieki ir apmēram desmit, tai skaitā pa kādam pedagogam, taču klubiņš joprojām ir atvērts ikvienam. Bibliotekāre aicina nekautrēties un pievienoties. Jāatzīst, ka daļa lādezeriešu vēl nav ne reizi bijuši bibliotēkā, varbūt dažs nezina, kur tā atrodas, kaut gan norāde ir uzlikta, arī informācijas par ikdienas piedāvājumu un dažādām norisēm pietiek, stāsta G. Oročko. Viņa pa šiem gadiem arī secinājusi, ka strādājošo aizņemtība darbā nav galvenais iemesls tam. Atsevišķus sarīkojumus klubiņā apmeklē vietējie skolēni. Interesentu tikšanās parasti ir reizi mēnesī un ne tikai, lai pārrunātu grāmatu pasauli, bet iesaistītos vēl citās aktivitātēs. Daudz vērtīgu nodarbību tiem piedāvā Lādezera pamatskolas literatūras skolotāja Dace Vārava. Viņa bijusi arī viena no Akas izveides iniciatorēm, bet ideja izskanējusi no lasītājas Hertas Plitnieces. Bieži klausos radio, tur bija raidījums par grāmatu lasīšanu, un iedomājos, ka arī mēs Lādezerā varētu noorganizēt šādu domubiedru grupu. Lai padalītos ar citiem, ko no iepazītiem darbiem varam vērtīgu pamācīties, viņa stāsta. Lādezera bibliotēkas vadītājai un klubiņa dalībniekiem visvairāk palikusi prātā radošā tikšanās ar Ojāra Vācieša daiļradi D. Vāravas vadībā, arī Salacgrīvas kādreizējās bibliotekāres Lijas Blūmas sirsnīgā viesošanās ar savu dzeju. Viņa pati bija uzzinājusi, ka Lādezerā ir tāds lasītāju klubs, un pieteikusies ciemos. Iespējams, šajos Ziemassvētkos atbrauks atkal. Allaž gaidītas ir tikšanās ar vietējiem cilvēkiem, kaut vai nesenā ar dzejnieci Ildzi Magoni un mākslinieci Aiju Viļčinsku, kuras kopā radījušas grāmatu bērniem Trejdeviņas dāvaniņas maniem mīļajiem.

Kā tad parasti notiek grāmatu apspriešana? Ierasts izraudzīties kādu konkrētu, nesenāk izdotu darbu, kas ar kaut ko varētu būt saistošs katram, un, kad visi to iepazinuši, tad dalās pārdomās. Tiesa, paiet diezgan ilgs laiks, kamēr līdz tām tiek. Līdz šim pārrunājuši vienu itāļu romānu, nu ķērušies pie Elīnas Zelčānes grāmatas No perfekcionisma līdz mīlestībai. Klubiņa ļaudīm patīk ne vien lasīt, bet arī klausīties stāstus, teiksim, par ceļojumiem.

G. Oročko uzsver, ka, aicinot viesus, vairāk izmanto iespējas, kur nevajag lielu finansiālu ieguldījumu.

Čakla klubiņa norišu apkopotāja ar domu, lai arī tas paliek vietējai vēsturei, ir Veronika Ābelīte. Man patīk, ka, tajā darbojoties, uzzinām daudz ko jaunu. Galvenais, ka mums, sevišķi pensionāriem, ir vieta, kur sanākt kopā, viņa saka.

V. Ābelīte vislabprātāk lasa Kornēlijas Apškrūmas, Ārijas Elksnes un I. Magones dzeju, meklē lirikā romantisku noskaņu. Pie grāmatas apsēžoties, kad ir laiks; ja tā patiesi aizrauj, tad varot izraut līdz galam arī vienā piegājienā. Tāpat viņa ļoti interesējas par tuvākās apkaimes vēsturi. Līdz asarām aizkustinošs bija pasākums, kurā mēs klubiņā stāstījām par to, kā bērnībā svinējām Ziemassvētkus, atceras sarunbiedre. Arī H. Plitniece iecienījusi dzeju, tostarp limbažnieces Lidijas Bērzes rindas. Viņu uzrunā arī Imanta Ziedoņa atziņas, savu reizi atpūtai derot kāds vieglāks romāns par mīlestību. Kad vien uznāk vēlēšanās, paņemu rokās grāmatu. Esmu dikti aizrāvusies ar psiholoģijas literatūru. Meklējot atbildes uz jautājumiem, kā cilvēkam jādzīvo, kā uzlabot veselību un iemācīties mīlēt sevi, iegūts daudz noderīgu padomu. Tie tiešām man ir palīdzējuši, kundze neslēpj. Sarunā klātesošie, viņu vidū arī divi kungi, spriež, ka iespēja darboties lasītāju klubā un apmeklēt tā piedāvātos sarīkojumus ir saistoša kaut vai tāpēc, ka var iziet sabiedrībā. Vienbrīd, kad kluba dalībnieki cits pēc cita bija apslimuši, prātoju, vai maz turpināt iesākto. Pa šo gadu, kopš darbojamies, tomēr ir pierādījies, ka mums to vajag, priecājas bibliotēkas vadītāja. Domājot par nākotnes plāniem, viņa pieļauj, ka Aka varētu aizbraukt iepazīties pie kāda cita lasītāju klubiņa, piemēram, Salacgrīvas Noskaņas.

http://news.lv/Auseklis/2015/11/11/ladezera-bibliotekas-lasitaju-klubam-aka-jau-gads

Par Lādezera bibliotēku Limbažu Galvenās bibliotēkas mājaslapā

http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/jaunumi/ladezera_biblioteka_pie_lasitaju_klubina_

viesojas_zurnaliste_evija_kalnberza/

38

Par pasauli es dziedu mājās.

Par mājām – tālā pasaulē.

Tā pavardos mums ogles krājas.

Un sirdis sasilda... Vai ne?

/A.Vējāns/

Ar šiem A. Vējāna vārdiem iesākās Lādezera bibliotēkas lasītāju klubiņa „Aka” kārtējā

nodarbība.

19. februārī pie klubiņa lasītājiem viesojās žurnāla „Privātā Dzīve” žurnāliste Evija Kalnbērza.

Viņa pastāstīja, kā top materiāli žurnālam, ka darbs pie žurnāla veidošanas ir ļoti saspringts –

visu laiku „roka jātur uz pulsa”. Ciemakukulim Evija atveda „Santas” izdotos žurnālus.

Tā bija tikšanās no sirds uz sirdi. To atzina arī klubiņa lasītāji.

Dace Vārava

Lādezera pamatskolas skolotāja

http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/jaunumi/sakam_spelet_speli_atrodi_sevi_eiropa_1/

2015. gada 30. septembrī Lādezera bibliotēkā ar 3 klašu grupām izspēlējām tematisko

spēli “Atrodi sevi Eiropā”. Spēli 2014. gadā sagatavojušas Valmieras bibliotēkas speciālistes,

un izdevums tapis ar ““Europe Direct” informācijas centra Valmierā” atbalstu, ko līdzfinansē un

vada Eiropas Komisija.

Spēle radīta ar mērķi, lai skolēni vecumā no 12 gadiem varētu labāk iepazīt savu tuvāko

apkārtni (Valmieru), kā arī gūt priekšstatu par Eiropu, kuras sastāvdaļa mēs esam. Tāpat spēle

dod ieskatu 10 dažādās profesijās. Spēles “Atrodi sevi Eiropā” ideja ir parādīt, ka ikviens

sasniegums sakņojas dzimtajā pusē, tālāk pasaulē ved paša darbs, apņēmība un zinātkāre.

Atklājot bibliotēku jaunajās telpās, spēle saņemta dāvanā no Valmieras bibliotēkas.

Lādezera pamatskolā spēli izspēlējām ar 5. un 6. klases skolēnu komandām. Bērniem spēle

patika un viņi spēlēja ar aizrautību. Bija jāatbild uz jautājumiem par izvēlēto profesiju, Eiropas

Savienību un Valmieru. Spēles dalībnieki par pareizām atbildēm saņēma dažāda veida punktus-

profesijas, Eiropas, labdarības, Valmieras un volmarīnus. Bija gan algas diena, gan jāmaksā

39

nodokļi, varēja ziedot labdarībai, kā arī uz laiku kļūt par pilsētas mēru vai Eiropas komisāru.

Katras spēles noslēgumā bija viena uzvarētāju komanda.

6. klases 1. spēlētāju grupā uzvarēja Mikus Dubrenieka, Daniela Gaiļa, Justa Jenerta

un Artūra Magones komanda. 6. klases 2. spēlētāju grupā- Alvja Rozīša, Roberta Saknes,

Artūra Simoņenko, Denisa Sudakova un Edvarda Trušinska komanda. 5. klases skolēnu

grupā- Edija Rantiņa un Gvido Spalviņa komanda.

Pasākumu sadarbībā ar Lādezera bibliotēku un Lādezera pamatskolu organizēja Europe

Direct Informācijas centra Valmierā Limbažu kontaktpunkts.

Inta Sokolovska,

Limbažu Galvenās bibliotēkas ES punktu koordinatore

Limbažu un Alojas novada publisko bibliotēku konkurss

“Pozitīvie foto mirkļi bibliotēkā”

40

41

42

43