sējas novada ap

SĒJAS NOVADA

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2012.-2018.

1.REDAKCIJA

Sējas novada Attīstības programma tiek izstrādāta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr.1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/045/045 "Sējas novada attīstības plānošanas dokumentu izstrāde” ietvaros.

2

SATURA RĀDĪTĀJS

ATTĒLU, TABULU UN ILUSTRĀCIJU SARAKSTS .............................................................................................................................. 4 SAĪSINĀJUMI ...................................................................................................................................................................... 5 IEVADS .............................................................................................................................................................................. 6

PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ................................................................................................................. 7

NOVADA VIZĪTKARTE ............................................................................................................................................................ 8 IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS ............................................................................................................................................... 9

Iedzīvotāju skaita dinamika ....................................................................................................................................... 9 Dzimuma struktūra un galvenās vecuma grupas ....................................................................................................... 9 Demogrāfiskā slodze ................................................................................................................................................ 10 Dabiskās kustībās rādītāji ........................................................................................................................................ 10 Migrācijas rādītāji .................................................................................................................................................... 11 Nacionālais sastāvs un pilsonība .............................................................................................................................. 11 Apdzīvojuma struktūra ............................................................................................................................................. 11 Novērtējums ............................................................................................................................................................. 12

PĀRVALDĪBA ..................................................................................................................................................................... 13 Novada administratīvā struktūra ............................................................................................................................. 13 Budžets ..................................................................................................................................................................... 14 Komunikācijas ar iedzīvotājiem ................................................................................................................................ 16 Funkcionālās saites ar citām pašvaldībām ............................................................................................................... 16 Projekti ..................................................................................................................................................................... 16 Novērtējums ............................................................................................................................................................. 17 SVID analīze - Pārvaldība ......................................................................................................................................... 17

SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI .......................................................................................................................... 18 Izglītība ..................................................................................................................................................................... 18 Kultūrvide ................................................................................................................................................................. 20 Sports ....................................................................................................................................................................... 21 Sociālās un veselības aprūpe un pakalpojumi, tiesisko interešu aizsardzība ........................................................... 22 Sabiedriskā kārtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība .......................................................................................... 22 Novērtējums ............................................................................................................................................................. 23 SVID analīze – Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi ............................................................................................. 24

VIDE UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS ........................................................................................................................... 25 Ģeogrāfiskais novietojums ....................................................................................................................................... 25 Zemes resursi ........................................................................................................................................................... 25 Meži .......................................................................................................................................................................... 26 Ūdens resursi ............................................................................................................................................................ 26 Derīgie izrakteņi ....................................................................................................................................................... 26 Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti .............................................................................................................. 27 Kultūrvēsturiskais mantojums .................................................................................................................................. 27 Piesārņotās vietas un vides aizsardzība ................................................................................................................... 27 Novērtējums ............................................................................................................................................................. 27 SVID analīze – Vide un kultūrvēsturiskais mantojums ............................................................................................. 28

TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA ................................................................................................................................................ 29 Autoceļu infrastruktūra ............................................................................................................................................ 29 Sabiedriskais transports ........................................................................................................................................... 29 Telekomunikācijas un sakari .................................................................................................................................... 30 Elektroapgāde un gāzes apgāde .............................................................................................................................. 30 Komunālie pakalpojumi ........................................................................................................................................... 30 Mājokļi ..................................................................................................................................................................... 31 Atkritumu apsaimniekošana .................................................................................................................................... 31 Novērtējums ............................................................................................................................................................. 31 SVID analīze – Tehniskā infrastruktūra .................................................................................................................... 33

3

EKONOMIKA ..................................................................................................................................................................... 34 Uzņēmumu skaits ..................................................................................................................................................... 34 Uzņēmējdarbības nozares un apgrozījums .............................................................................................................. 34 Ekonomiskā aktivitāte .............................................................................................................................................. 34 Nodarbinātība .......................................................................................................................................................... 35 Vidējā darba samaksa un darba vietas .................................................................................................................... 37 Attīstības līmeņa indekss.......................................................................................................................................... 37 Finanšu izlīdzināšana ............................................................................................................................................... 37 Investīcijas ................................................................................................................................................................ 37 Nekustamā īpašuma tirgus ...................................................................................................................................... 38 Lauksaimniecība ....................................................................................................................................................... 39 Tūrisms ..................................................................................................................................................................... 40 Novērtējums ............................................................................................................................................................. 40 SVID analīze - ekonomika ......................................................................................................................................... 41

PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMA KOPSAVILKUMS .......................................................................................................... 42

STRATĒĢISKĀ DAĻA ...................................................................................................................................................43

TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS POLITIKA LATVIJĀ .............................................................................................................. 44 STRATĒĢISKĀS PLĀNOŠANAS ELEMENTI .................................................................................................................................. 45 VIEDOKĻU LĪDERI PAR SĒJAS NOVADU 2030.GADĀ ................................................................................................................... 46

Jautājums: Kādu Jūs vēlētos redzēt Sējas novadu 2030.gadā? ................................................................................ 46 VĪZIJA ............................................................................................................................................................................. 48 STRATĒĢISKIE MĒRĶI .......................................................................................................................................................... 49 PRIORITĀTES..................................................................................................................................................................... 50 UZDEVUMI ....................................................................................................................................................................... 52 EKONOMISKĀ SPECIALIZĀCIJA ............................................................................................................................................... 53 FUNKCIONĀLO SAIŠU STIPRINĀŠANA ...................................................................................................................................... 53 ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS SASKAŅOTĪBA UN PĒCTECĪBA ............................................................................................................ 54

Atbilstība Latvija 2030 ............................................................................................................................................. 54 Atbilstība NAP .......................................................................................................................................................... 54 Atbilstība Rīgas plānošanas reģiona Attīstības stratēģijai ....................................................................................... 55 Atbilstība Rīgas plānošanas reģiona Attīstības programmai ................................................................................... 55 Vietējie attīstības plānošanas dokumenti ................................................................................................................ 56 Kaimiņu pašvaldību attīstības plānošanas stratēģiskie uzstādījumi ........................................................................ 57

RĪCĪBAS PLĀNS UN UZRAUDZĪBA ...............................................................................................................................59

RĪCĪBAS ........................................................................................................................................................................... 60 RĪCĪBAS PLĀNS .................................................................................................................................................................. 61

SM1 Izglītota un sabiedriski aktīva vietējā sabiedrība ............................................................................................. 61 SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem pakalpojumiem ................................................................................... 67 SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus ........................... 72

INVESTĪCIJU PLĀNS ............................................................................................................................................................. 75 UZRAUDZĪBAS PLĀNS .......................................................................................................................................................... 78

Programmas īstenošana .......................................................................................................................................... 78 Programmas īstenošanas uzraudzība ...................................................................................................................... 78 Uzraudzības process ................................................................................................................................................. 78 Priekšlikums Attīstības programmas Uzraudzības ziņojuma struktūrai ................................................................... 79 Uzraudzības rādītāji ................................................................................................................................................. 79 Teritorijas attīstības rādītāju tabula ........................................................................................................................ 80 Darbības rezultātu rādītāju tabula ........................................................................................................................... 80 Uzdevumu un rīcību izpildes uzraudzības tabula ..................................................................................................... 83 Politikas rezultātu rādītāji ........................................................................................................................................ 84

4

ATTĒLU, TABULU UN ILUSTRĀCIJU SARAKSTS

Attēls 1: Novada novietojums Latvijā ................................................................................................................................. 8 Attēls 2: Novada kaimiņu pašvaldības ................................................................................................................................ 8 Attēls 3: Iedzīvotāju skaita dinamika (uz gada sākumu) ..................................................................................................... 9 Attēls 4: Dzimuma struktūra un vecuma grupas ................................................................................................................ 9 Attēls 5: Demogrāfiskās slodzes salīdzinājums ................................................................................................................. 10 Attēls 6: Dabīgās kustības koeficienta salīdzinājums ........................................................................................................ 10 Attēls 7: Migrācijas saldo salīdzinājums ........................................................................................................................... 11 Attēls 8: Nacionālais sastāvs ............................................................................................................................................. 11 Attēls 9: Iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības ................................................................................................ 11 Attēls 10: Apdzīvojuma struktūra ..................................................................................................................................... 12 Attēls 11: Sējas novada pārvaldības struktūra .................................................................................................................. 13 Attēls 12: Pamatbudžeta ienākumu sadalījums ................................................................................................................ 14 Attēls 13: Budžeta izdevumu sadalījums .......................................................................................................................... 15 Attēls 14: Skolēnu skaita salīdzinājums un dinamika ....................................................................................................... 20 Attēls 15: Lasītāju skaits bibliotēkās 2010.gada laikā ....................................................................................................... 21 Attēls 16: Ambulatoro apmeklējumu skaita salīdzinājums uz 1 iedzīvotāju ..................................................................... 22 Attēls 17: Zemes lietošanas veids ..................................................................................................................................... 25 Attēls 18: Zemes īpašnieku sadalījums ............................................................................................................................. 26 Attēls 19: Vidējā īres maksa (Ls/m

2) pašvaldības īpašumā esošajā dzīvojamā fondā ....................................................... 31

Attēls 20: Uzņēmumu reģistrācijas dinamika ................................................................................................................... 34 Attēls 21: Ekonomiski aktīvās vienības 2010.gadā............................................................................................................ 35 Attēls 22: Bezdarba līmeņa (%) salīdzinājums 2012.gada martā ...................................................................................... 36 Attēls 23: Bezdarbnieku vecuma struktūra....................................................................................................................... 36 Attēls 24: Bezdarbnieku valsts valodas prasmes .............................................................................................................. 36 Attēls 25: Bezdarbnieku izglītības līmenis......................................................................................................................... 36 Attēls 26: Attīstības līmeņa indeksa salīdzinājums ........................................................................................................... 37 Attēls 27: Ārvalstu tiešo investīciju sadalījums (LVL) ........................................................................................................ 38 Attēls 28: Darījumi ar neapbūvētu un apbūvētu zemi 2011.gadā .................................................................................... 38 Attēls 29: Individuālās apbūves zemes vidējā vērtība darījumiem 2011.gadā (LVL/m

2) .................................................. 38

Attēls 30: Lauksaimniecības zemes vidējā vērtība darījumiem 2011.gadā (LVL/ha) ........................................................ 39 Attēls 31: Dzīvnieku skaits ................................................................................................................................................ 39

Tabula 1: Dabiskās kustības rādītāji .................................................................................................................................. 10 Tabula 2: Administratīvā centra attālums līdz citām apdzīvotām vietām......................................................................... 25 Tabula 3: Zemes lietošanas veids ..................................................................................................................................... 26 Tabula 4: Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2011. un 2010.gadā .................................................................................... 35 Tabula 5: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība „Latvija 2030” ............................................................................................ 54 Tabula 6: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība reģiona attīstības stratēģijai ...................................................................... 55 Tabula 7: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība reģiona attīstības programmai .................................................................. 56 Ilustrācija 1: Dokumenta saturs 6 Ilustrācija 2: Telpiskās attīstības plānošana Latvijā 44 Ilustrācija 3: Stratēģiskās plānošanas elementi 45 Ilustrācija 4: Novada vīzija 48 Ilustrācija 5: Stratēģiskie mērķi 49 Ilustrācija 6: Ilgtermiņa prioritātes 50 Ilustrācija 7: Vidēja termiņa prioritātes 50 Ilustrācija 8: Stratēģiskais ietvars 51 Ilustrācija 9: Ekonomiskā specializācija 53 Ilustrācija 10: Stratēģiskais ietvars 2 60 Ilustrācija 11: Priekšlikums ikgadējai programmas uzraudzībai 78 Ilustrācija 12: : Priekšlikums programmas uzraudzībai reizi 3 gados 79

5

SAĪSINĀJUMI AS – Akciju sabiedrība

AP – Attīstības programma

CSP – Centrālā Statistikas pārvalde

CSDD – Ceļu satiksmes drošības direkcija

ELFLA - Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES – Eiropas Savienība

ESF – Eiropas Sociālais fonds

GMI – garantētais minimālais ienākums

ha - hektārs

IK – Individuālais komersants

IP – Ilgtermiņa prioritāte

IT – informācijas tehnoloģijas

IzM – Izglītības un zinātnes ministrija

kg – kilograms

km – kilometrs

km2 –kvadrātkilometrs

km3 – kubikkilometrs

KPFI – klimata pārmaiņa finanšu instruments

KS – Kooperatīvā sabiedrība

LAD – Lauku atbalsta dienests

LIZ – Lauksaimniecībā izmantojamā zeme

LR – Latvijas Republika

Ls – Lats

LVL – Latvijas Lats

LVĢMC - Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

m3 – kubikmetrs

NACE - Nomenclature Générale des Activités Économiques dans les Communautés Européennes (no franču val., EU klasifikācijas sistēma)

Nr. - numurs

NAP – Nacionālais attīstības plāns

NVA – Nodarbinātības Valsts aģentūra

PII – Pirmskolas izglītības iestāde

PMLP – Pilsonības un Migrācijas lietu pārvalde

PVN – Pievienotās vērtības nodoklis

RV – Rīcības virziens

SIA – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SM – Stratēģiskais mērķis

SVID - stiprās vājās puses, iespējas, draudi

tml. – tamlīdzīgi

t.sk. – tai skaitā

VAS – Valsts akciju sabiedrība

VUGD - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

VTP – Vidēja termiņa prioritāte

VZD – Valsts Zemes dienests

ZAAO – Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija

ZS – Zemnieku saimniecība

www – vispasaules tīmeklis

*izmantoto fotogrāfiju avots: Sējas novada dome

6

IEVADS

Sējas novada Attīstības programma ir vidēja termiņa politisks dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai. Attīstības programma sastāv no 3 daļām:

– novada pašreizējās situācijas raksturojuma, kurā iekļauta novada SVID analīze;

– stratēģiskās daļas, kas nosaka novada ilgtermiņa vīziju, stratēģiskos mērķus, prioritātes, kā arī vidēja termiņa prioritāros virzienus;

– rīcības plāna un tā īstenošanas uzraudzības kārtības laika posmā no 2012. līdz 2018.gadam.

Novada pašreizējā situācija raksturota 6 sadaļās: (1) iedzīvotāji un apdzīvojums, (2) pārvalde, (3) sociālā infrastruktūra un pakalpojumi, (4) vide un kultūrvēsturiskās vērtības, (5) tehniskā infrastruktūra un (6) ekonomika. Šie vienlaicīgi ir novada galvenie pastāvēšanas priekšnosacījumi.

Katras pašreizējās situācijas raksturojuma nodaļas beigās pievienots novērtējums ar attiecīgās jomas vispārēju aprakstu. Izstrādes ietvaros veikta iedzīvotāju aptauja un organizētas vairākas darba grupu sanāksmes. Tādēļ novērtējumā iekļauti arī iedzīvotāju aptaujas un darba grupu rezultātu secinājumi. Pašreizējās situācijas analīzei izmantota SVID analīzes metode, ar kuras

palīdzību tiek novērtētas novada stiprās un vājās puses, kā arī pastāvošās iespējas un sagaidāmie draudi. Novada attīstības stratēģija tiek izstrādāta, balstoties uz šīm četrām kritiskajām informācijas daļām. Stiprās puses ir novada īpašības, kas var palīdzēt sasniegt noteiktos mērķus, vājās puses – kavēt to sasniegšanu. Iespējas un draudi ir ārējie faktori, kas novadam var palīdzēt sasniegt vai kavēt izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Stratēģisko daļu veido novada ilgtermiņa un vidēja termiņa uzstādījumi – vīzija, stratēģiskie mērķi, prioritātes, kā arī uzdevumi. Lai stratēģiskos uzstādījumus būtu iespējams sasniegt un īstenot, dokumenta praktiskākā daļa – Rīcības plāns – sastāv no konkrētām rīcībām, kuras papildina Investīciju plāns, kā arī Attīstības programmas ieviešanas un īstenošanas Uzraudzības plāns. SVID analīzes, stratēģiskie uzstādījumi un rīcības izstrādātas darba grupās, kuras pulcēja dažādus novada nozaru un jomu speciālistus un viedokļu līderus.

Sējas novada Attīstības programmas 2013.-2019.gadam izstrādātājs ir SIA „Reģionālie projekti”. Dokuments tapis ar ESF atbalstu projekta „Sējas novada attīstības plānošanas dokumentu izstrāde” ietvaros.

•IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS

•PĀRVALDĪBA

•SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI

•VIDE UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS

•TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA

•EKONOMIKA PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS

RAKSTUROJUMS

•ILTERMIŅA STRATĒĢISKIE UZTĀDĪJUMI

•VIDĒJA TERMIŅA STRATĒĢISKIE UZTĀDĪJUMI

•EKONOMISKĀ SPECIALIZĀCIJA

•UZDEVUMI

STRATĒĢISKĀ DAĻA •RĪCĪBAS

•INVESTĪCIJAS

•RĀDĪTĀJI

RĪCĪBAS PLĀNS UN UZRAUDZĪBA

1

2

3 Ilustrācija 1: Dokumenta saturs

7

PAŠREIZĒJĀS

SITUĀCIJAS

RAKSTUROJUMS

1

8

NOVADA VIZĪTKARTE NOVADA TERITORIJAS PLATĪBA

1: 229,6 km2

IEDZĪVOTĀJU SKAITS2: 2264

IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS: 10 cilvēki/km2

ADMINISTRATĪVAIS CENTRS: Loja

Attēls 1: Novada novietojums Latvijā

ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS: Vidzemes dienvidrietumu daļā, Gaujas lejteces labajā krastā.

APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA: Sējas novadu viedo Sējas pagasts, kurš par novadu izveidots 2006.gadā.

ADMINISTRATĪVĀ CENTRA ATTĀLUMS LĪDZ

GALVASPILSĒTAI: Rīga - 45 km

ADMINISTRATĪVĀ CENTRA ATTĀLUMS LĪDZ

TUVĀKAJĀM PILSĒTĀM: Sigulda – 21 km, Vangaži – 13 km, Saulkrasti – 24 km , Cēsis – 55 km, Limbaži – 44 km

KAIMIŅU PAŠVALDĪBAS: Ādažu, Saulkrastu, Limbažu, Krimuldas un Inčukalna novadi.

IZGLĪTĪBA: Novada izglītības iestāžu struktūru veido 2 pamatizglītības iestādes (Sējas pamatskola un Pabažu pamatskola), PII „Bitīte”, interešu izglītības iestāde Sējas Mūzikas un Mākslas skola un valsts pārraudzībā esošā Murjāņu sporta ģimnāzija.

KULTŪRA UN SPORTS: novadā ir 3 bibliotēkas un 2 kultūras nami: Sējas, Pabažu un „Ainavas” bibliotēkas, kā arī Lojas un Pabažu kultūras nami.

UZŅĒMĒJDARBĪBA: galvenās uzņēmējdarbības nozares – lauksaimniecība, mazumtirdzniecība,

1 VZD, “Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un teritoriālo

vienību zemes pārskats uz 2012. gada 1. janvāri” 2 CSP, dati uz 2012.gada 1.janvāri

mežistrāde un kokapstrāde, kā arī kravu pārvadājumi.

NODARBINĀTĪBA: 2012.gada 31.martā reģistrēto bezdarbnieku skaits3 - 129 jeb 7,5%.

DABAS RESURSI: 59% teritorijas klāj meži, 25 % - LIZ un 8% - purvi. Novada teritorijā atrodas Gaujas Nacionālais parks.

TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA: teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka), reģionālais autoceļš P6 Saulkrasti – Sēja – Ragana un 4 valsts vietējie autoceļi.

TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS INDEKSS: Novada teritorijas attīstības līmeņa indekss 2011.gadā - 0,898. Pēc attīstības indeksa Sējas novads ir viens no vadošajiem un ieņem 12.vietu starp 110 Latvijas novadiem.

NOVADA NOZĪMĪGĀKIE OBJEKTI: Sējas dižozols, Piemiņas akmens pie vecās Sējas pagastmājas, Sējas muižas parks, Pabažu ezers.

Attēls 2: Novada kaimiņu pašvaldības

3 NVA, dati uz 2012.gada 31.martu.

9

IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS IEDZĪVOTĀJU SKAITA D INAMIKA 4

Iedzīvotāju skaits Sējas novadā pēc Iedzīvotāju reģistra datiem5 uz 2012.gada 1.janvāri bija 2462. Savukārt pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012.gada sākumā tas bija 2264 iedzīvotāji.

2011. gada tautas skaitīšanas datu un iepriekšējās, 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātu salīdzinājums liecina, ka iedzīvotāju skaits 11 gadu laikā novadā ir samazinājies par 113. Reģistrētais pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2000.gada 31.martā bija 2406. Saglabājoties šādai tautskaites datu dinamikai, patstāvīgo iedzīvotāju skaits 2030.gadā novadā būs 2080.

Salīdzinot Sējas novada iedzīvotāju skaita dinamiku ar apkārtējo kaimiņu novadiem, tā ir atšķirīga. Pēdējo 11 gadu laikā Ādažu novadā iedzīvotāju skaits pieaudzis par 45%, Saulkrastu novada teritorijā - par 6% un Inčukalna novadā - par 0,3%. Iedzīvotāju skaits kopš Tautas skaitīšanas 2000.gadā par 11,1% samazinājies Krimuldas novada teritorijā, bet Limbažu novadā – par 14,8%, kamēr Sējas novadā samazinājums ir 4,7%.

DZIMUMA STRUKTŪRA UN GALVENĀS VECUMA GRUPAS

No 2293 iedzīvotājiem6 2011.gada 1.martā 1106 (49%) bija vīrieši, bet 1187 (51%) – sievietes. Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas ir sekojošas:

– līdz darbaspējas vecumam: 354 (15%) – darbaspējas vecumā: 1519 (66%) – pēc darbaspējas vecumā: 420 (18%)

Līdz darbaspējas jeb 15 gadu vecumam ir 173 jeb 16% visu vīriešu un 181 jeb 15% visu sieviešu. No 15 līdz 62 gadiem jeb darbaspējas vecumā ir 773 jeb 70% visu vīriešu un 746 jeb 63% visu sieviešu.

4 Iedzīvotāju raksturošanai izmantoti tautas skaitīšanas dati (uz

2011.gada 1.martu), Centrālās statistikas pārvaldes pārrēķinātie dati pēc tautas skaitīšanas datiem uz 2011.gada 1.janvāri, kā arī LR Iedzīvotāju reģistra dati – tādēļ iedzīvotāju kopskaits var atšķirties atkarībā no izmantotā bāzes datuma un informācijas avota

5 PMLP, dati uz 2012.gada 1.janvāri.

6 CSP, tautas skaitīšanas dati uz 2011.gada 1.martu.

Attēls 3: Iedzīvotāju skaita dinamika (uz gada sākumu)

Attēls 4: Dzimuma struktūra un vecuma grupas

Virs 62 gadiem jeb pēc darbaspējas vecuma ir 160 jeb 14% visu vīriešu un 260 jeb 22% visu sieviešu.

Kopumā novadā reģistrēts 461 bērns7. 170 ir vecumā no 0 līdz 6 gadiem un 291 – vecumā no 7 līdz 18 gadiem. 77 bērni vecumā līdz 6 gadiem ir zēni, bet 93 – meitenes. 150 bērni vecumā no 7 līdz 18 gadiem ir zēni, bet 141 - meitene.

7 CSP, tautas skaitīšanas dati uz 2011.gada 1.martu.

2285

2297

2319

2422

2392

2404

2431

2461

2460

2436

2438

2456

2450

2459

2502

2294

2264

*Skaits pārrēķināts

saskaņā ar tautas skaitīšanas rezultātiem

1997 1998 19992000 2001 20022003 2004 20052006 2007 20082009 2010 20112011* 2012

181

746

260 173

773

160

Līdzdarbaspējas

vecumam

Darbaspējasvecumā

Virsdarbaspējas

vecuma

SievietesVīrieši

10

DEMOGRĀFISKĀ SLODZE

Demogrāfiskās slodzes līmenis 2011.gadā, saskaņā ar tautas skaitīšanas rezultātiem, bija 531 (237 - līdz darbaspējas vecumam un 294 – virs darbaspējas vecuma)

Vidējais Latvijas demogrāfiskās slodzes rādītājs 2011.gada sākumā bija 558 - par 27 iedzīvotājiem augstāks nekā Sējas novadā.

Salīdzinot šo rādītāju ar apkārtējām pašvaldībām, Sējas novadā tas ir viens no vislabākajiem. Darbaspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumā mazāks ir vienīgi Ādažu novadā (500).

Attēls 5: Demogrāfiskās slodzes salīdzinājums

DABISKĀS KUSTĪBĀS RĀDĪTĀJI

2011.gada laika novadā noslēgtas8 10 laulības, Savukārt 2010.gada laikā noslēgtas tik pat laulības cik 2011.gadā - tas arī uz pusi vairāk kā 2009.gadā. Šķirto laulību9 skaits 2010.gadā – 6, bet 2009.gadā - 1 laulība.

Pēc juridiskā ģimenes stāvokļa 2011.gada martā 1029 (45%) novada iedzīvotāji bija neprecējušies, 878 (38%) – precējušies, 206 (9%) – šķirti, bet 108 (8%) – atraitņi.

Dzimušo skaits 2011.gada laikā bijis 20, bet mirušo – 25. Līdz ar to dabiskā pieauguma rādītājs bija negatīvs (-5).

8 CSP, dati uz 2011.gada sākumu

9 Saskaņā ar Valsts statistiskās informācijas programmu no

2011.gada netiek apkopoti šķirto laulību statistikas rādītāji teritoriālā dalījumā.

Dzimušo skaits 2010.gada laikā bijis 29, bet mirušo – 30, dabiskā pieauguma rādītājs - negatīvs (-1).

Salīdzinot dabiskā pieauguma rādītājus ar Sējas novada kaimiņu pašvaldībām, lai arī negatīvi, tie ir vieni no labākajiem.

Labākais dabiskā pieauguma koeficients 2011.gadā ir Ādažu (5,4) un Limbažu (5,2) novadiem, kuriem tas ir pozitīvs. Tam seko Sējas novads (-2,2), Inčukalna novads (-2,8), Krimuldas novads (-3,2) un Saulkrastu novads (6,7). Sējas novada dabiskā pieauguma koeficients ir labāks par vidējo rādītāju Latvijā (-4,8).

Attēls 6: Dabīgās kustības koeficienta salīdzinājums

10 CSP

558 500 539 537

592 671

531

Latvija Ādažu novads

Inčukalna novads Krimuldas novads

Limbažu novads Saulkrastu novads

-4,8

5,4

-2,8 -3,2

5,2

-6,7

-2,2

Latvija Ādažu novadsInčukalna novads Krimuldas novadsLimbažu novads Saulkrastu novadsSējas novads

RĀDĪTĀJS10 2009. 2010. 2011.

Dzimušo skaits 23 29 20

Mirušo skaits 27 30 25

Noslēgto laulību skaits 5 10 10

Šķirto laulību skaits 1 6 -

Dabiskais pieaugums -4 -1 -5

Noslēgtas laulības uz 1000 iedz.

2.0 4.0 4.4

Šķirtas laulības uz 1000 iedz.

0.4 2.4 -

Dzimuši uz 1000 iedz. 9.4 11.7 8.7

Miruši uz 1000 iedz. 11.0 12.1 10.9

Dabiskais pieaugums uz 1000 iedz.

-1.6 -0.4 -2.2

Tabula 1: Dabiskās kustības rādītāji

11

MIGRĀCIJAS RĀDĪTĀJI Iebraukušo skaits Sējas novadā 2010.gada laikā bija 101, savukārt izbraukušo – 57. Līdz ar to migrācijas saldo bija pozitīvs – 44. Salīdzinot rādītājus ar 2009.gadu, var secināt, ka Sējas novadā iebrauc arvien vairāk iedzīvotāju, bet izbrauc mazāk. 2009.gadā iebraukušo skaits bija par 33 cilvēkiem mazāk – 68, bet izbraukušo skaits par 11 cilvēkiem vairāk kā nākamajā gadā, proti, 55. Migrācijas saldo šajā gadā bija pozitīvs, tomēr krietni mazāks (13). Salīdzinot migrācijas saldo rādītāju ar kaimiņu pašvaldībām, Sējas novadam (44) ir otrs labākais rādītājs un, tāpat kā Ādažu novadam (120) un Inčukalna novadam(11), tas ir pozitīvs. Pārējām kaimiņu pašvaldībām migrācijas saldo ir negatīvs: -7 – Krimuldas novadam, -24 – Saulkrastu novadam un -61 – Limbažu novadam.

Attēls 7: Migrācijas saldo salīdzinājums

NACIONĀLAIS SASTĀVS UN PILSONĪBA

Sējas novada nacionālo sastāvu11 veido 2134 jeb 87% latviešu, 220 jeb 9% krievu, 39 jeb 2% baltkrievu, 31 jeb 1% ukraiņu, kā arī 38 jeb 1% citu tautību pārstāvju.

93% no visiem novada iedzīvotājiem ir Latvijas pilsoņi, 5% ir nepilsoņi un 2% - ārvalstnieki.

11 PMLP, dati uz 2012.gada 1.janvāri

Attēls 8: Nacionālais sastāvs

Attēls 9: Iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības

APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA

Novada apdzīvojuma struktūru veido vairākas dažāda lieluma apdzīvotas vietas, viensētu grupas, kā arī atsevišķas viensētas. Lielākās apdzīvotās vietas izvietotas novada austrumu daļā - gar valsts autoceļiem.

Novadā atrodas septiņas apdzīvotas vietas, kurām noteikts ciema statuss: Loja, Murjāņi, Pabaži, Sēja, Gāršmuiža, Ābelīte un Vaivariņi.

Sējas novada administratīvais centrs ir Loja. Ciems atrodas teritorijas dienvidaustrumos, abpus vietējam valsts autoceļam V79 Murjāņi – Sēja. Administratīvais centrs atrodas 24km attālumā no Saulkrastiem, 21km attālumā no Siguldas un 45 km attālumā no Rīgas.

Pabažu ciems atrodas novada ziemeļu daļā, abpus vietējam valsts autoceļam V88 Jaunzemnieki – Ritiņas.

Murjāņi atrodas pie valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka). Ciems ir pazīstams ar Murjāņu sporta ģimnāziju un atrodas blakus Lojas ciemam.

Sēja atrodas novada centrālajā daļā abpus valsts reģionālajam autoceļam P6 Saulkrasti – Sēja – Ragana.

120

11

-7

-61

-24

44

Ādažu novads Inčukalna novads

Krimuldas novads Limbažu novads

Saulkrastu novads Sējas novads

87%

9%

2% 1% 1%

LatviešiKrieviBaltkrieviUkraiņiCitas tautības

93%

5%

2%

Pilsoņi

Nepilsoņi

Ārvalstnieki

12 Gāršmuiža atrodas Sējas novada teritorijas ziemeļos abpus vietējam autoceļam V78 Saulkrasti – Vidriži.

Ciema statuss noteikts arī 2 dārzkopības kooperatīvo sabiedrību teritorijām – Ābelīte un Vaivariņi.

Attēls 10: Apdzīvojuma struktūra

NOVĒRTĒJUMS

Demogrāfiskā situācija novadā vērtējama kā vienmērīga – lai gan iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir samazinājies, atsevišķos gados tam ir bijusi tendence pieaugt. Dabiskā kustība ir negatīva, savukārt migrācijas saldo – pozitīvs. Pēdējo 10 gadu laikā, iedzīvotāju skaita samazinājums fiksēts 2006. un 2009.gada

sākumā, kas skaidrojams ar vispārējām demogrāfiskajām tendencēm valstī kopumā. Straujākais iedzīvotāju skaita pieaugums fiksēts 2010.gada laikā, kad iedzīvotāju skaits palielinājies par 43. Tomēr 2011.gada tautas skaitīšanas dati uzrāda iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas liecina par to, ka ne visi iepriekš deklarētie Sējas novada iedzīvotāji pašlaik dzīvo novadā.

Ņemot vērā pēdējo gadu iezīmes, domājams, ka iedzīvotāju skaits Sējas novadā turpmākajos gados nedaudz, bet tomēr samazināsies. Tomēr ilgtermiņā tam varētu būt tendence saglabāties nemainīgām un pat pieaugt – par to liecina vispārējā iedzīvotāju skaita palielināšanās Pierīgas reģiona pašvaldībās.

IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI

81% no visiem aptaujātajiem 46 iedzīvotājiem norādījis, ka tuvāko 5 gadu laikā neplāno mainīt savu dzīvesvietu, savukārt 15% to plāno mainīt ārpus novada robežām, bet 4% - novada robežās. Respondenti norādījuši, ka novads var lepoties ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri ir aktīvi un veicina novada izaugsmi.

DARBA GRUPU REZULTĀTI

Iedzīvotāju vēlmi izvēlēties novadu kā dzīves vietu tieši ietekmē citu jomu un pakalpojumu pieejamība un attīstība, kā arī vispārējā valsts un reģiona ekonomiskā izaugsme. Tādēļ pasākumi demogrāfiskās situācijas veicināšanai un iedzīvotāju labklājības uzlabošanai ir cieši saistīt ar pakalpojumu, vides, tehniskās infrastruktūras, ekonomikas attīstību.

13

PĀRVALDĪBA NOVADA ADMINISTRATĪVĀ

STRUKTŪRA

Sējas novada dome darbojas uz likuma „Par pašvaldībām” un ar Sējas novada domes 18.08.2009. (lēmums Nr.5.13., prot.Nr.3) apstiprināto Saistošo noteikumu Nr.13/2009 „Sējas novada pašvaldības nolikums” pamata.

Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – novada dome. Novada domes uzdevums ir pieņemt lēmumus, noteikt pašvaldības institucionālo struktūru, lemt par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu. Pašvaldībai jāizstrādā kārtība, kādā tā nodrošina deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi. Bez tam novada domei jāizstrādā un jāizpilda pašvaldības budžets.

Attēls 11: Sējas novada pārvaldības struktūra

LĒMĒJVARA

Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina dome, kas sastāv no 13 deputātiem. Atsevišķu domes darbību nodrošināšanai un lēmumprojektu izstrādāšanai dome no pašvaldības deputātiem ievēl 3 komitejas:

– Finanšu, sociālo un komunālo jautājumu komiteju (5 locekļi),

– Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju (5 locekļi),

– Attīstības, tautsaimniecības un lauksaimniecības komiteju (4 locekļi).

Sējas novada domi vada domes priekšsēdētājs, kuram ir 1 vietnieks.

IZPILDVARA

Sējas novada domes izpildorgāns ir novada administrācija, kas nodrošina lēmumu izpildi, kā arī domes darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu.

Pašvaldības administrāciju veido izpilddirektors, sekretārs, galvenais grāmatvedis, nodokļu inspektors, dzimtsarakstu nodaļa, sociālie darbinieki un citas, saskaņā ar novada domes apstiprinātas, personas. Komunālo pakalpojumu pieejamību, daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu un citus ar saimnieciskiem jautājumiem saistītus pakalpojumus nodrošina Komunālā daļa.

Sējas novada domes pakļautībā atrodas šādas struktūrvienības:

– Sējas pamatskola; – Pabažu pamatskola; – Sējas Mūzikas un Mākslas skola; – PII „Bitīte”; – Sējas bibliotēka; – Bibliotēka „Ainavas” – Pabažu bibliotēka; – Lojas kultūras nams; – Pabažu kultūras nams; – Sējas sporta centrs, – Sējas novada sociālais dienests, – Sējas novada būvvalde, – Sējas novada bāriņtiesa.

Atsevišķu funkciju pildīšanai no domes deputātiem un pašvaldības iedzīvotājiem, izveidotas sekojošas komisijas:

– Administratīvā komisija; – Valsts iepirkumu komisija; – Dzīvojamo māju un pašvaldības īpašumu

privatizācijas komisija; – Vēlēšanu komisija; – Izsoles komisija.

Izglītības funkciju koordinēšana deleģēta Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvaldei12.

12 Izmantota Sējas novada domes Publiskā pārskata par 2011.gadu

informācija

SĒJAS NOVADA DOME (13 DEPUTĀTI)

DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJA

VIETNIEKS

KOMITEJAS

IZPILDDIREKTORS

IESTĀDES ADMINISTRĀCIJA KOMISIJAS

14

DALĪBA BIEDRĪBĀS

Pašvaldība ir dalībnieks vairākās biedrībās: Latvijas Pašvaldību savienībā, Rīgas rajona Lauku attīstības biedrībā, Latvijas Pašvaldību darba devēju asociācijā, Latvijas Pašvaldības izpilddirektoru asociācijā.

BUDŽETS

Plānotie 2012.gada pamatbudžeta ieņēmumi ir 1 300 827 LVL, bet izdevumi – 1 407 898 LVL, savukārt speciālā budžeta ieņēmumi - 373 869 LVL un izdevumi - 577 203 LVL.

Plānotos pamatbudžeta ieņēmumus 2012.gadā veido:

- 906 115 LVL nodokļu ieņēmumi, t.sk.: 793 075 LVL ieņēmumi no

iedzīvotāju ienākuma nodokļa, 113 040 LVL īpašuma nodokļi,

- 12 100 LVL nenodokļu ienākumi,

- 128 600 LVL maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi,

- 254 012 LVL transferti.

Plānotos 2012.gada pamatbudžeta izdevumus sastāda:

- 751 397 LVL (53%) izglītībai,

- 220 815 LVL (16%) atpūtai, kultūrai un reliģijai,

- 149 095 LVL (11%) vispārējiem vadības dienestiem,

- 141 663 LVL (10%) teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai,

- 93 659 LVL (7%) sociālai aizsardzībai,

- 35 465 LVL (2%) vides aizsardzībai,

- 12 104 LVL (1%) sabiedriskai kārtībai un drošībai

- 3700 LVL (mazāk par 1%) veselības aprūpei.

Pamatbudžeta atlikums 2011.gada beigās bija 431 283 LVL, speciālā budžeta atlikums – 263 125 LVL.

IENĀKUMI

Pamatbudžeta ieņēmumi 2011.gadā bija 1 402 253 LVL. Tas ir par 1,2% vairāk kā 2010.gadā, par 5,82% vairāk kā 2009.gadā un par 5,6% mazāk kā 2008.gadā. 2011.gada pamatbudžeta ieņēmumus veidoja nodokļu ienākumi 920 397 LVL apjomā. No tiem 784 332 LVL jeb 85% - ieņēmumi no

iedzīvotāju ienākuma nodokļa un 136 065 LVL jeb 15% - ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa.

Attēls 12: Pamatbudžeta ienākumu sadalījums

2010.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumi – 757 559 LVL (par 3,5% mazāk kā 2011.gadā), bet nekustamā īpašuma nodokļa ienākumi – 111 023 LVL (par 22,6% mazāk kā 2011.gadā).

Nenodokļu ieņēmumi 2011.gadā pašvaldības pamatbudžetā bija 10 883 LVL, maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi – 153 968 LVL un transferti – 317 0005 LVL (91% no tiem – valsts budžeta transferti, 9% - pašvaldību budžetu transferti).

Salīdzinot 2010. un 2011.gada pamatbudžetu, lielāki nenodokļu ieņēmumi pašvaldībai 2011.gadā bijuši no naudas sodiem un sankcijām (par 145% vairāk) un maksas pakalpojumiem (par 13,6% vairāk). Par 31% lielāki bijuši arī ieņēmumi no pašvaldību budžetu transfertiem.

Maksas pakalpojumi un pašas pašvaldības ieņēmumi sastāda nedaudz vairāk kā 10 daļu no visa pamatbudžeta ienākumiem. Tie ir ienākumi no komunālajiem pakalpojumiem, dzīvojamo telpu īres, īpašuma un zemes nomas un citiem pakalpojumiem. Savukārt gandrīz 5 daļu no visiem ienākumiem 2011.gadā veidoja saņemtie valsts transferti. Kopā saņemtie transferti veidot

998720

745090 868582 920397

7 301

8 869

17 442 10 883

172 323

170 039

135 548 153 968

306692

401179 364350

317005

2008 2009 2010 2011

TransfertiMaksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumiNenodokļu ieņēmumiNodokļu ieņēmumi

15 23% no Sējas novada pašvaldības budžeta ieņēmumiem.

Transfertus no pašvaldību budžetiem 2011.gadā veidoja ieņēmumi no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem – 29 001 LVL. Transfertus no valsts budžeta veidoja transferti no Kultūras ministrijas – 18 845 LVL, no Izglītības un Zinātnes ministrijas – 128 626 LVL dotācija pirmskolas un pamatskolas pedagogu darba samaksai un VSA obligātajām iemaksām. Pārējās dotācijas bija sekojoša: grāmatu iegādei skolās – 370 LVL, mācību līdzekļu iegādei PII – 593 LVL, brīvpusdienām 1.klases skolniekiem – 2 538 LVL, bibliotēkām interneta uzturēšanai – 1 016 LVL, garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksām – 8 544 LVL. Finansējums ES fondu projektu īstenošanai 127 499 LVL, t.sk. projekta „Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšanai pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai” īstenošanai – 26 751 LVL, dzīvojamo ēku siltumnoturības uzlabošana – 50 214 LVL, Sējas ciema ūdenssaimniecības attīstība – 42 849 LVL.

Tomēr visliekākie ieņēmumi pašvaldības pamatbudžetā ir no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – 56% no visa budžeta. Gandrīz 10 daļu (9,7%) no ieņēmumiem veido nekustamā īpašuma nodoklis.

Speciālā budžeta faktiskie ieņēmumi 2011.gadā bija 94 682 LVL. Sējas novada pašvaldība 2011.gadā saņēma valsts budžeta mērķdotāciju autoceļiem 49 218 LVL, dabas resursu nodokli – 77 299 LVL un nenodokļu ieņēmumus – 928 LVL.

Speciālā budžeta faktiskie ieņēmumi 2010.gadā bija 110 546 LVL. Mērķdotācijas pašvaldības autoceļu uzturēšanai 2010.gadā bija 42 177 LVL, kas ir par 27,9% mazāk kā 2009.gadā un par 72% mazāk kā 2008.gadā. Dabas resursa nodokļa ieņēmumi, kuri izlietoti ūdenssaimniecības projektu finansēšanai, 2010.gadā bija 64 974 LVL.

Bez pamatbudžeta un speciālā budžeta ieņēmumiem nelielu daļu budžeta veido ieņēmumi no ziedojumiem. 2011.gadā kopumā tie bija 323 LVL no fizisko personu dāvinājumiem un dāvinājums natūrā par 226 LVL.

IZDEVUMI

Sējas novada pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2011.gadā bija 1 162 504 LVL, savukārt 2010.gadā - 1 209 032 LVL.

Pamatbudžeta izdevumus 2011.gadā sastādīja sekojoši izdevumi:

- 450 828 LVL jeb 39% izglītībai,

- 304 922 LVL jeb 26% dzīvokļu un komunālai saimniecībai,

- 181 789 LVL jeb 15% brīvajam laikam, sportam un kultūrai,

- 114 097 LVL jeb 10% - pamatlīdzekļu nolietojums,

- 114 064 LVL jeb 10% vispārējiem valdības dienestiem,

- 101 674 LVL jeb 9% sociālajai palīdzībai,

- 53 291 LVL jeb 7% savstarpējiem norēķiniem,

- 9 227 LVL jeb 1% pārējai darbībai.

Attēls 13: Budžeta izdevumu sadalījums

Trešdaļu naudas plūsmas izdevumus 2010.gadā sastādīja izdevumi izglītības jomai (397 183 LVL jeb 30%) un izdevumi dzīvokļu un komunālajai saimniecībai (392 925 LVL jeb 30%). Tam sekoja izdevumi brīvā laika, sporta un kultūras jomā (156 181 LVL jeb 12%) un vispārējās valdības dienestu izdevumi (153 395 LVL jeb 11%). 58 243 LVL jeb 4% apmērā bija savstarpējie norēķini, bet 8% jeb 101 258 LVL apmērā – izdevumi pamatlīdzekļu nolietojumam. 59 731 jeb 4% naudas plūsmas izdevumu 2010.gadā bija novirzīti sociālajai palīdzībai, savukārt 9134 LVL jeb 1% - pārējai darbībai.

277597 206598 153395 114064

634890 463553

397183 450828

63098

59731

59731 101674

162626

252691

392925 304922

240239

166273 156181 181789

14440

10691 9134 9227

41366

65405 58243 53291

113714

108463 101258 114097

2008. 2009. 2010. 2011.

Pamatlīdzekļu nolietojumsSavstarpējie norēķiniPārējā darbībaBrīvais laiks, sports, kultūraDzīvokļu un komunālā saimniecībaSociālā palīdzībaIzglītība

16 Speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2011.gadā bija 409 942 LVL, savukārt 2010.gadā - 436 855 LVL. 98% no speciālā budžeta izdevumiem veido izdevumi autoceļu uzturēšanai, 1% - vides aizsardzībai un 1% - pārējiem izdevumiem.

943 LVL izdevumus sastādīja ziedojumu faktiskie izdevumi atbilstoši to piešķiršanas mērķim: preču un inventāra iegādei, kā arī dzīvokļu pabalstiem natūrā 13.

KOMUNIKĀCIJAS AR IEDZĪVOTĀJIEM

Galvenie informācijas kanāli novada pašvaldības komunikācijai ar iedzīvotājiem ir interneta vietne www.seja.lv un Sējas novada domes informatīvs laikraksts „Sējas novada ziņas”. Laikraksts tiek izdots 1000 eksemplāru tirāžā katru mēnesi. Tas tiek izplatīts bezmaksas novada administratīvajos centros, bibliotēkās, veikalos un ir pieejams arī elektroniski pašvaldības māja slapā. Informatīvais izdevums tiek izdots kopš 2008.gada. Tas informē iedzīvotājus par svarīgākajām aktualitātēm iestādēs, pieņemtajiem novada domes lēmumiem, dažādiem novada kultūras un sporta dzīves jaunumiem un iespējām, atspoguļo intervijas ar novada iedzīvotājiem, kā arī laikrakstā ir sludinājumu sadaļa.

FUNKCIONĀLĀS SAITES AR CITĀM PAŠVALDĪBĀM

Ņemot vērā izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, funkcionālās saites novadam ir ar apkārtesošo novadu pilsētām – Saulkrastiem un Siguldu. Tāpat lielu lomu novada ekonomiskajā ziņā spēlē galvaspilsētas tuvums un vieglā sasniedzamība, kas nodrošina ar vien pieaugošu iedzīvotāju vēlmi par dzīvesvietu izvēlēties Sējas novadu.

Ņemot vērā to, ka Murjāņu sporta ģimnāzijā ir vienīgā vispārējās un sporta izglītības iestāde Latvijā, Sējas novadam ir plašas funkcionālās saites ar citām pašvaldībām, jo šī iemesla dēļ šeit mācās audzēkņi no visas Latvijas.

Darba tirgus iespējas vietējie iedzīvotāji izmanto attālajās pilsētās – Rīgā, Siguldā, Saulkrastos,

13 Izmantota Sējas novada domes Publiskā pārskata par 2011.gadu

informācija

Cēsis. Apkārtējās pilsētas ir vieta, kur Sējas novada iedzīvotāji dodas saņemt dažādus sadzīves pakalpojumus, medicīnas un veselības aprūpes pakalpojumus, izmanto satiksmes infrastruktūru, apmeklē kultūras, sporta un atpūtas pasākumus un tml.

PROJEKTI

Pēdējo gadu laikā Sējas novada pašvaldība realizējusi vairākus projektus, piesaistot finansējumu no dažādiem fondiem – ESF, ELFLA, ERAF. Izmantojot piesaistīto finansējumu, galvenokārt īstenoti speciālistu piesaistes un tehniskās infrastruktūras uzlabošanas projekti. Laika posma no 2009. līdz 2011. gadam īstenoti sekojoši projekti14:

1. Pabažu kultūras nama rekonstrukcija (ELFLA; kopējās izmaksas – 72152,02 LVL, t.sk., 27429,69 LVL – pašvaldības finansējums);

2. Bēbīšu skolas izbūve (ELFLA; kopējās izmaksas – 101715,18 LVL, t.sk., 6918,86 LVL – pašvaldības finansējums);

3. Sociālās dzīvojamās mājas „Austrumi” Sējas novadā siltumnoturības uzlabošanas pasākumi (ERAF; kopējās izmaksas – 65007,01 LVL, t.sk. 16251,76 LVL – pašvaldības finansējums);

4. Sociālās dzīvojamās mājas „Ezeriņi” Sējas novadā siltumnoturības uzlabošanas pasākumi (ERAF; kopējās izmaksas – 77318,50 LVL, t.sk. 48085,28 LVL – pašvaldības finansējums);

5. Autobusu iegāde skolēnu pārvadāšanai (kopējās izmaksas – 41317,92 LVL, t.sk. 6317,92 LVL – pašvaldības finansējums);

6. Ūdenssaimniecības attīstība Sējas novada Sējas ciemā (ERAF; kopējās izmaksas – 206443,35 LVL, t.sk. 45458,53 LVL – pašvaldības finansējums);

7. Sējas novada izglītības iestāžu informatizācija (ERAF; kopējās izmaksas – 10190,96 LVL);

Bez jau īstenotajiem projektiem, vairāki nozīmīgi projekti atrodas īstenošanas procesā: 1. Psihologa konsultanta piesaiste Sējas novada

pašvaldībai (ESF; kopējās izmaksas - 13007 LVL) – projekts ir procesā;

2. Juriskonsulta piesaiste Sējas novada pašvaldībai (ESF; kopējās izmaksas - 5493 LVL) – projekts ir procesā;

14 Sējas novada ziņas, 2011.gada decembris

http://www.seja.lv/

17 3. Sējas novada teritorijas attīstības plānošanas

dokumentu izstrāde (ESF; kopējās izmaksas – 25635 LVL) – projekts ir procesā;

4. Pabažu pamatskolas siltumapgāde ar atjaunojamiem energoresursiem (KLFI; kopējās izmaksas –59960 LVL, t.sk. 14990 LVL – pašvaldības finansējums) – projekts ir procesā;

5. Lojas ciema sporta laukuma rekonstrukcija un aprīkošana (ELFLA; kopējās izmaksas – 24970,86 LVL, t.sk. 14907,50 LVL – pašvaldības finansējums);

6. Ūdenssaimniecības attīstība Sējas novada Lojas ciemā (ERAF; kopējās izmaksas – 389814,34 LVL, t.sk. 86270,36 LVL) – projekts iesniegts izvērtēšanai;

7. Skaņas un gaismas aparatūru iegāde Lojas kultūras namam (ELFLA; kopējās izmaksas – 14535,64 LVL, t.sk. 3811,84 LVL – pašvaldības finansējums) – projekts iesniegts izvērtēšanai.

NOVĒRTĒJUMS

Sējas novadā tiek nodrošināta optimāla un kompakta pārvaldība, kas garantē pašvaldības publisko pakalpojumu pieejamību novada iedzīvotājiem.


70% no visiem aptaujātajiem kā informācijas avotu, no kura tie iegūs informāciju par pašvaldības darbību, min novada oficiālo tīmekļa

vietni www.seja.lv, savukārt 45% kā tādu norādījuši izdevumu „Sējas Ziņas”. Iedzīvotāji visbiežāk vēlas vēl plašāk pieejamu informāciju par pašvaldības darbību kopumā, par novadā notiekošajiem kultūras un sporta pasākumiem, kā arī izglītības jautājumiem. Iedzīvotāji pie sasniegumiem atzinīgi vērtē pašvaldības vadītāja darbu, amatpersonu pieejamību un pozitīvo attieksmi kopumā un pārvaldes atbalstu dažādās jomās (īpaši izglītības jomā). Tāpat par novada sasniegumiem uzskata īstenotos projektus. Pie ieteikumiem pārvaldes darba uzlabošanai aptaujātie min nepieciešamību regulāri aktualizēt un pilnveidot novada mājas lapā pieejamo informāciju, uzlabot vispārējo komunikāciju ar iedzīvotājiem, celt pašvaldības kapacitāti, kā arī turpināt iesāktos darbus un projektus.


Lai nodrošinātu vēl labāku novada pārvaldību, nepieciešams palielināt pašvaldības kapacitāti, uzlabot starpnozaru komunikāciju, kā arī komunikāciju ar iedzīvotājiem, vairāk skaidrojot lēmumu pieņemšanu un iesaistot sabiedrību publiskā dialogā par novada aktualitātēm un attīstību. Bez pārvaldes sadarbības uzlabošanas ar uzņēmējiem un apkārtējiem kaimiņu novadiem, nepieciešams aktivizēt nevalstiskās organizācijas un interešu grupas, kuras pašlaik novadā ir salīdzinoši maz. Darba grupas ietvaros izstrādāta SVID analīze par Sējas novada pārvaldību.

SVID ANALĪZE - PĀRVALDĪBA

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

Ikmēneša informatīvais izdevums „Sējas novada ziņas” un interneta māja slapa;

Pašvaldības darbinieku saliedēts kolektīvs;

Zema administratīvā birokrātija vietējā novada pārvaldības līmenī;

Zinoši, atsaucīgi un kompetenti pašvaldības speciālisti;

Nepilnīga novada interneta mājas lapas informācija;

Nepietiekams lēmumu pieņemšanas caurspīdīgums un skaidrojums sabiedrībai;

Nepietiekama komunikācija un sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem;

IESPĒJAS DRAUDI

ES struktūrfondu plašāka apguve;

Tūrisma attīstība;

Jaunu informācijas kanālu apgūšana un esošo pilnveidošana;

Struktūrvienību informācijas apmaiņas uzlabošana, plašāka iedzīvotāju informēšana;

Sadarbības uzlabošana un pieredzes apmaiņas pasākumi ar kaimiņu pašvaldībām un valsts institūcijām;

Vispārējais birokrātijas līmenis valstī (t.sk., birokrātiskās valodas lietošana);

Darbinieku kvalifikācijas trūkums;

Informācijas nepietiekamība par domes darbu un finansu izlietojumu;

Ieslīgšana rutīnā un sabiedrības vienaldzīgums.

http://www.seja.lv/

18

SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI

IZGLĪTĪBA

Sējās novadā kopumā ir 5 izglītības iestādes, kuras nodrošina pirmskolas izglītību, pamatizglītību, interešu, kā arī vidējo un sporta izglītību:

1. PII „Bitīte”, 2. Sējas pamatskola, 3. Pabažu pamatskola, 4. Sējas Mūzikas un Mākslas skola, 5. Murjāņu sporta ģimnāzija.

Abas pamatskolas, kā arī pirmskolas un interešu izglītības iestādes atrodas pašvaldības, savukārt Murjāņu sporta ģimnāzija – LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārvaldībā.

PIRMSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE „BITĪTE”

PII „Bitīte” īsteno pirmskolas izglītības programmu. Kopējais bērnu skaits 2011.gadā - 88. Izglītības iestādē darbojas četras pirmsskolas vecuma grupas:

Bērniem vecumā no 3 līdz 4 gadiem;



Bērniem vecumā no 1 līdz 2,5 gadiem. Bērnudārzu 2010.gadā apmeklēja 78 bērni, darbojoties 3 jaukta vecuma grupām.

2010.gadā ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu tika īstenots „Bēbīšu skolas” celtniecības projekts. Projekta realizācijas gaitā veikti rekonstrukcijas darbi pirmskolas izglītības iestādes „Bitīte” vienstāvu daļai un izveidota nodarbības telpa, rotaļu telpa, ģērbtuve, sanitārā telpa, divas tualetes un priekštelpa. Pateicoties projekta īstenošanai, kopš 2011.gada bērni vecumā no 1 līdz 2,5 gadiem reizi nedēļā var apmeklēt Bēbīšu skolu. Papildus tam regulāri norisinās radošās nodarbībās arī bērnu vecākiem.

2011.gadā izglītības iestādē strādāja 16 darbinieki (7 pirmskolas skolotājas, metodiķe, sporta skolotāja, mūzikas skolotāja un 4 skolotāju palīgi). Savukārt 2010.gadā izglītības iestādē strādāja 12 darbinieki.

PII „Bitīte” izveidots metodiskais kabinets, darbojas interešu centri. Regulāri tiek organizēti dažādi atsevišķi pasākumi.

SĒJAS PAMATSKOLA

Izglītības iestāde īsteno pamatizglītības programmu, tiek realizēta interešu izglītības un audzināšanas programmas. Kopš 2012.gada licencēta arī Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem.

2011.gada beigās skolā mācījās 110 skolēni, bet 9.klasi absolvēja 13 skolēni. 2010.gada beigās skolā mācījās 105 skolēni, bet 9.klasi absolvēja 12 skolēni.

Skolā ir deviņas klases un 9 klašu komplekti. Pamatdarbā strādā 11 pedagogi ar atbilstošu izglītību. Uz atsevišķām stundām skolā ieradās vēl 7 pedagogi. Tehnisko darbu veic 3 darbinieki.

Visi 2.-9.klašu skolēni katru dienu saņem siltas brīvpusdienas, kuras apmaksā Sējas novada dome. 1.klases skolēniem brīvpusdienas tiek apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem. Pašvaldība finansē dzeramā ūdens nodrošināšanu. Katru dienu skolēni no attālākām vietām ar pašvaldības atbalstu tiek atvesti uz skolu un aizvesti mājās. Pašvaldība nodrošina transportu arī mācību ekskursiju, olimpiāžu un citu mācību pasākumu gadījumos.

Skolas bibliotēka papildināta ar jaunu mācību un metodisko literatūru, kurā ieguldīti gan pašvaldības, gan valsts mērķdotācijas līdzekļi.

Sējas pamatskolas skolēniem sporta aktivitātēm pieejama Sējas novada sporta halle, kā arī Inčukalna peldbaseins. Turklāt skolā ir iespēja lietot bezmaksas internetu. Izglītības iestādē skolēniem tiek piedāvāti dažādi interešu izglītības pulciņi. Datorzinību apguve iespējama jau sākumskolas klasēs.

Skolēni regulāri piedalās Pierīgas novadu un valsts mēroga mācību olimpiādēs, savukārt 2010.gadā Comenius projekta „Veselīgs dzīvesveids” skolēni un skolotāji apmeklēja Skotiju, Norvēģiju un

19 Spāniju. Sekmīgākie un aktīvākie skolēni tiek apbalvoti ar mācību un atpūtas ekskursiju vasarā.

Pedagogiem ir iespējas papildināt savas zināšanas kursos un semināros, kā arī tiekties ar citu skolu pedagogiem.

2011.gadā ERAF projekta „Sējas novada izglītības iestāžu informatizācija” ietvaros Sējas pamatskolā tika iekārtots kabinets ar multimediju aprīkojumu, kā arī pilnveidots skolas iekšējais datortīkls.

Izglītības iestāde pilnībā pārgājusi uz e-klasi, kas atvieglo gan pedagogu, gan administrācijas darbu un sniedz aktuālu informāciju skolēnu vecākiem.15

Skolā ir vēstures muzejs, kurā ir glabājas dažādas liecības par novada un skolas vēsturi.

PABAŽU PAMATSKOLA

Izglītības iestāde īsteno piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmskolas izglītības programmu, kā arī pamatizglītības pirmā posma un interešu izglītības programmas. Papildus tam skolā tiek īstenota arī audzināšanas programma ar pielikumu karjeras izglītībā. Kopš 2012.gada licencēta arī Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem.

2011.gada beigās izglītības iestādē mācījās 49 skolēni un 11 pirmskolas vecuma bērni. 2010.gada beigās skolā mācījās 48 skolēni un 12 pirmskolas vecuma bērni.

Pamatdarbā izglītības iestādē strādā 6 pedagogi ar atbilstošu izglītību un 4 tehniskie darbinieki. Atsevišķus mācību priekšmetus pasniedz vēl 2 pedagogi. Visiem skolēniem tiek nodrošinātas brīvpusdienas (no 2.-6.klasei to apmaksā Sējas novada dome).

Pabažu pamatskolas skolēni aktīvi un ar sasniegumiem piedalās dažādos gan vietējos, gan starptautiskos konkursos un olimpiādēs.

Līdzīgi kā Sējas pamatskolā, arī Pabažu pamatskolas skolēniem tiek piedāvātas fiziskās aktivitātes nodarbes Sējas novada sporta hallē un Inčukalna peldbaseinā. Tiek atbalstīta pedagogu dalība kvalifikācijas celšanas un konkurētspējas veicināšanas semināros un projektos. Tāpat kā Sējas pamatskolā arī Pabažu pamatskolā tiek

15 Izmantota informācija no Sējas novada domes Pārskata par

2011.gadu

nodrošināta skolēnu transportēšana uz un no mācību iestādes. 2011.gadā skolas vajadzībā iegādāts autobuss. Skolas bibliotēka papildināta ar jauno mācību un metodisko literatūru. Projekta „Sējas novada izglītības iestāžu informatizācija” ietvaros skolā ierīkots kabinets ar multimediju aprīkojumu.

SĒJAS MŪZIKAS UN MĀKSLAS SKOLA

Sējas Mūzikas un Mākslas skola īsteno profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmas. Profesionālās ievirzes izglītības programmās apgūstama klavierspēle, vijoļspēle, kokles spēle, klarnetes spēle, saksofona spēle, kā arī vizuāli plastiskā māksla. Bez tam izglītības iestāde licencēta ir arī ģitārspēles programma, tomēr pedagogu trūkuma dēļ šī programma pašlaik netiek īstenota.

Profesionālās ievirzes programmās 2011.gada beigās kopā mācījās 56 audzēkņi, bet interešu izglītības programma skolēnu skaits bija 75.

Profesionālās ievirzes programmas skolēnu skaita sadalījums:

Mūzikas nodaļa – 28 audzēkņi: o Klavierspēle – 14, o Vijoļspēle– 5, o Kokles spēle – 4, o Klarnetes spēle – 2, o Saksofona spēle – 3;

Vizuāli plastiskās mākslas nodaļa – 28 audzēkņi.

Interešu izglītības programmas skolēnu skaita sadalījums pēc specialitātēm:

Mūzikas sagatavošanas klase – 11 audzēkņi,

Mākslas sagatavošanas klase – 20 audzēkņi,

Mūzikas starta klase – 20 audzēkņi,

Mākslas starta klase – 20 audzēkņi,

Individuālās mūzikas stundas interešu izglītības ietvaros – 4 audzēkņi.

Skolas audzēkņi regulāri piedalās un gūst panākumus dažādos mūzikas un mākslas konkursos.

Mūzikas un mākslas skolā kopā strādā 8 pedagogi un 2 tehniskie darbinieki.

SKOLĒNU UN SKOLOTĀJU SKAITA DINAMIKA

Salīdzinot skolēnu skaita izmaiņas abās novada pamatskolās pēdējo 3 gadu laikā, var secināt, ka 2010.gada laikā tas nedaudz samazinājās

20 attiecībā pret 2009.gadu, bet pieauga attiecībā pret 2008.gadu. 2011./2012.gadā skolēnu un audzēkņu skaits Sējas pamatskolā atkal pieaudzis.

Attēls 14: Skolēnu skaita salīdzinājums un dinamika

2009.gadā Pabažu pamatskolā mācījās 49 skolēni un 13 pirmskolas vecuma bērni, bet 2008.gadā – 42 skolēni un 12 pirmskolas vecuma bērni.

2009.gadā Sējas pamatskolā mācījās 115 skolēni, bet 2008.gadā – 110 skolēni.

Līdzīga dinamikas tendence ir vērojama arī Sējas Mūzikas un Mākslas skolā, kur 2010.gadā mācījās 70 audzēkņi, bet 2009.gada beigās – 77, no kuriem 33 mācījās interešu izglītības programmās, bet 44 – profesionālās ievirzes programmās.

Savukārt PII „Bitīte” pēdējo 3 gadu laikā vērojams izglītības iestādes audzēkņu pakāpenisks pieaugums. 2008.gadā PII apmeklēja 70 bērni, 2009.gadā – 74 bērni, bet 2010.gadā – 78 bērni un 2011.gadā jau 88 bērni.16

MURJĀŅU SPORTA ĢIMNĀZIJA

Murjāņu sporta ģimnāzija ir valsts dibināta vispārējās izglītības un sporta izglītības iestāde. Tā atrodas LR Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā.

Ģimnāzijas darbības mērķis ir izglītības procesa organizēšana atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam, vispārējās izglītības mācību priekšmetu standartiem, vispārējās izglītības programmām un vispārējās izglītības mācību

16 Izmantota informācija no Sējas novada 2009., 2010. un 2011.gada

publiskajiem pārskatiem

priekšmetu programmām, kā arī sportisko rezultātu sasniegšanas veicināšana olimpiskajos sporta veidos un izglītības vides veidošana. Ģimnāzijā tiek komplektētas klases no 8. līdz 12.klases.

Mācību – treniņu grupas tiek komplektētas sekojošos sporta veidos: airēšanā, handbolā, kamaniņu sportā, kanoe airēšanā un smaiļošanā, riteņbraukšanā, vieglatlētikā un volejbolā. Kopējais audzēkņu skaits 2011.gadā ir 165, no kuriem 104 mācās Murjāņos (ģimnāzijai ir filiāle Jūrmalā, kurā mācās 61 audzēknis). Skolas audzēkņi un absolventi ir plaši pazīstami gan Latvijā, gan visā pasaulē, pateicoties ievērojamiem sasniegumiem sportā. Līdz ar to nereti tieši Murjāņu sporta ģimnāzija ir tā, ar ko Sējas novads asociējas Latvijā.

KULTŪRVIDE

Sējas novadā ir vairākas iestādes, kuras nodrošina ar kultūru saistītus pakalpojumus un veicina amatieru kolektīvu darbību un iedzīvotāju iesaisti vietējos kultūras pasākumos. Novadā ir 2 kultūras nami – Sējas novada Lojas kultūras nams un Pabažu kultūras nams, kā arī 3 bibliotēkas – „Ainavas”, Sējas novada un Pabažu bibliotēka.

KULTŪRAS NAMI

Sējas kultūras nams atrodas Lojā un tā ir galvenā kultūras iestāde novadā. Regulāri tiek organizēti kultūras pasākumi – valsts un gadskārtu svētki, piemiņas dienas, pašdarbnieku kolektīvu un profesionālo mākslinieku koncerti u.c. Kultūras nams veiksmīgi sadarbojas ar novada izglītības iestādēm, kā arī veicina mūžizglītību novadā.

Lojas kultūras namā ir 1 zāle un 2 telpas nodarbībām. Ikdienā darbojas vairāki amatieru kolektīvi, kuros iesaistīties var ikviens novada iedzīvotājs - dramatiskais kolektīvs ar 15 dalībniekiem, pirmsskolas vecuma tautisko deju kolektīvs „Kamenīte” ar 32 dalībniekiem un jauktais koris „Sēja” ar 35 dalībniekiem. Koris guvis atzinību ne tikai Latvijas koru skatēs, bet arī starptautiskos konkursos. Kultūras namā darbojas arī interešu grupa - Lojas sieviešu klubiņš ar 10 dalībniecēm. Kopumā gada laikā šeit norisinās aptuveni 18 pasākumi, kurus kopā apmeklē aptuveni 1300 apmeklētāji.

110 115

105 110

55 62 60 60

70 74 78 88

67 77

70 77

2008 2009 2010 2011

Sējas pamatskola

Pabažu pamatskola

PII "Bitīte"

Sējas Mākslas un Mūzikas skola

21 Otra kultūras iestāde ir Pabažu kultūras nams, kas līdzīgi Sējas novada kultūras namam organizē dažādus kultūras pasākumus un veicina iedzīvotāju iesaisti kultūras vidē. Kultūras namā ir 1 zāle ar skatuvi, kas paredzēta 60 vietām, 1 mazā zāle, kas piemērota lekcijām ar vietu skaitu - 15, bērnu pieskatīšanas centra zāle - ar 10 vietām un jauniešu centra zāle – ar 10 vietām. Kultūras namā ikdienā darbojas vokālais ansamblis „Zustrenes”, līnijdeju grupa „Asorti”, dāmu klubiņš „Baltā”, pirmskolas deju pulciņš „Pabažnieki” (3 grupas) un pirmsskolas vecuma bērnu studija „Punktiņskola”. Kopumā gada laikā šeit norisinās aptuveni 20 pasākumi, kurus kopā apmeklē aptuveni 230 apmeklētāji. Pabažu kultūras nams veiksmīgi sadarbojas ar Lojas kultūras namu.

BIBLIOTĒKAS

Novadā kopā darbojas 3 bibliotēkas: Sējas novada bibliotēka, kas atrodas Lojā, Pabažu bibliotēka un bibliotēka „Ainavas”, kura atrodas Sējā. Visās bibliotēkās it pieejami datori ar interneta pieslēgumu.

Sējas novada bibliotēkas uzdevumi ir ne tikai lasītāju apkalpošana, bet arī informatīvā izdevuma „Sējas Ziņas” sagatavošana. Sējas novada bibliotēkā lasītājiem ir pieejami 6 datori ar bezmaksas interneta pieslēgumu un printēšanas pakalpojumiem. Bibliotēkas krājumā 2010.gada beigās bija 9563 grāmatas, no kurām 913 ir bērnu grāmatas, bet kopējais vienību skaits bibliotēkā - 10235. Kopējais lasītāju skaits 2010.gada laikā bija 327, no kuriem 97 bija bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Apmeklējumu kopskaits sasniedz 5733, no kuriem 3401 veikuši ir bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem, savukārt izsniegto vienību skaits bijis 8258, no kurām 5212 – grāmatas.

Pabažu bibliotēkas krājumā 2010.gada beigās bija 7952 vienības, no kurām 7754 – grāmatas. Datoru skaits, kas paredzēts lasītājiem – 6; pieejami bezmaksas interneta pakalpojumi, piekļuves datubāzēm un arī bezmaksas faksa pakalpojumu izmantošana. Kopējais lasītāju skaits 2010.gada laika bija 217 lasītāji, no kuriem 100 – bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Savukārt, apmeklējumu skaits – 5153, no kuriem 2980 veica bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem.

2010.gada laikā lasītājiem tikušas izsniegta 4971 vienība, tai skaitā 2162 grāmatas.

Bibliotēkā „Ainavas”, kura atrodas Sējās ciemā, 2010.gadā kopējais lasītāju skaits bijis 135, no kuriem 63 bijuši bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem un apmeklējumu skaits – 3021 (no tiem 2213 – vecumā līdz 18 gadiem), bet izsniegumu kopskaits – 2810 (t.sk. 1678 – grāmatas). Bibliotēkas apmeklētājiem tiek nodrošināti 3 datori. Savukārt 2010.gada beigās bibliotēkas krājumā bijušas 6391 vienības, no kurām 5030 bijušas grāmatas (t.sk. 909 bērnu grāmatas).

Attēls 15: Lasītāju skaits bibliotēkās 2010.gada laikā

SPORTS

Būtiska loma novadā ir sporta nozarei un tās popularitātei. To veicina gan Murjāņu Sporta ģimnāzija, kas ir labi pazīstama visā Latvijā, gan novada Sporta centrs, kurš uzbūvēts 2005.gadā.

Sējas novada Sporta centrs ir pašvaldības iestāde un tā atrodas pie Sējas pamatskolas. Sporta centrā ir sporta zāle ar basketbola, volejbola, handbola, tenisa un minifutbola laukumiem, kā arī trenažieru zāle. Apmeklētājiem pieejams daudzveidīgs sporta inventārs un pirts. Sporta centrā darbadienās norisinās sporta stundas un interešu pulciņu nodarbības Sējas pamatskolas un Pabažu pamatskolas audzēkņiem. Sporta centrā ir sertificēts hostelis – viesnīca ar 31 gultasvietu, kas nodrošina iespēju organizēt sporta sacensības, treniņu nometnes, seminārus un tml. Turklāt Sporta centrā atrodas ēdnīca, kurā ikdienā tiek ēdināti Sējas pamatskolas audzēkņi un sportisti, kas dzīvo Sporta centra viesnīcā treniņnometņu laikā.

2010.gadā sadarbībā ar vietējo sabiedrisko organizāciju tika īstenots ES projekts, kura ietvaros pie Sporta centra tika izveidoti 2

786; 48%

450; 28%

390; 24%

Sējas novadabibliotēka

Pabažu bibliotēka

Bibliotēka"Ainavas"

22 pludmales volejbola laukumi, labiekārtota peldvieta pie Lojas upītes.

Bez dažāda mēroga sacensībām, turnīriem un treniņiem, ik gadu norisinās ikgadējā Sējas novada Sporta diena.

SOCIĀLĀS UN VESELĪBAS APRŪPE UN PAKALPOJUMI, TIESISKO

INTEREŠU AIZSARDZĪBA

Sociālo pakalpojumu un palīdzības sniegšanu nodrošina Sējas novada Sociālais dienests. Iedzīvotājiem ir iespējams saņemt pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalstu, pabalstu medicīnas pakalpojumu apmaksāšanai, pabalstu pilngadību sasniegušiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, pabalstu ārkārtas situācijās, vienreizējo bērna dzimšanas pabalstu un apbedīšanas pabalstu.

Novadā ir 3 sociālā dzīvojamās mājas - „Ezeriņi”, „Austrumi” un „Ķemeri-3”. Kopējais cilvēku skaits, kuriem izīrēti sociālie dzīvokļi ir 58, no tiem 42 ir maznodrošinātas personas. No kopumā 58 personām, kuras dzīvoja sociālajos dzīvokļos 2011.gadā, 15 bija pensionāri, 20 – bērni, 6 – personas ar invaliditāti. Pašvaldības izdevumi sociālo māju un sociālo dzīvokļu uzturēšanā 2011.gadā - 122 521 LVL17.

Dzīvojamās mājās „Ezeriņi” un „Austrumi” 2010.gadā īstenots ES projekts siltumnoturības uzlabošanai – paaugstināta ēku energoefektivitāte un uzlabota vispārējā kvalitāte.

Aizbildniecības un aizgādniecības pašvaldības iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt bērnu vai citu rīcībnespējīgu personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, ir Sējas novada bāriņtiesa.

Novada teritorijā nav nevienas slimnīcas. Ģimenes ārsta prakses atrodas Pabažos un Lojā, ārsta fizioterapeita prakse - Murjāņos.

Citus medicīnas pakalpojumus Sējas novada iedzīvotāji var saņemt Siguldā, kur atrodas Rīgas rajona slimnīca un nodrošina plaša spektra medicīniskos pakalpojumus. Medicīnas pakalpojumu pieejami Saulkrastu slimnīcā, kas

17 LR Ekonomikas ministrija, pārskats par sociālo dzīvojamo fondu

un personām, kurām izīrēts sociālais dzīvoklis 2011.gadā

atrodas salīdzinoši tuvu novadam. Atsevišķus medicīniskos pakalpojumus var saņemt arī citās apkārtējo novadu apdzīvotās vietās – Inčukalnā, Krimuldā, Vangažos u.c. Tuvākie dienas centri atrodas citās kaimiņu pašvaldībās – Siguldas un Inčukalna novados.

2010.gada laikā Sējas novadā kopā reģistrēti18 1406 ambulatorie apmeklējumi pie ārstiem. No tiem 1395 bijušas ambulatorās pieņemšanas, bet 11 – mājas vizītes.

Attēls 16: Ambulatoro apmeklējumu skaita salīdzinājums uz 1 iedzīvotāju

Salīdzinot ambulatoro apmeklējumu skaitu pie ārstiem uz 1 iedzīvotāju ar kaimiņu pašvaldībām, Sējas novadā tas ir bijis zemākais – 0,6 apmeklējumi uz 1 novada iedzīvotāju gadā.

Bērnu (līdz 17 gadu vecumam) skaits, kuri saņēmuši zobārstniecisko palīdzību 2010.gada laikā – 186 jeb 44% no visiem novada bērniem.

SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA, UGUNSDROŠĪBA UN CIVILĀ

AIZSARDZĪBA

Sējas novada iedzīvotājus apkalpo Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes Siguldas iecirkņa inspektors. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits19 2010.gadā - 51.

18 Nacionālais veselības dienests, Latvijas veselības aprūpes

statistikas gada grāmata 2010

19 CSP

6 5,1

2

8,6

3,2

0,6




23 Reģistrēto ugunsgrēku skaits 2011.gadā - 10. Novadā nav ugunsdzēsēju postenis, tuvākie VUGD posteņi atrodas Siguldā un Saulkrastos. Novadā ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda.

Novada teritorijā atrodas vairāki valsts nozīmes paaugstināta riska objekti – Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorijas daļa, maģistrālie gāzes vadi, valsts autoceļš A3 un plūdu apdraudēta teritorija – Gaujas upes paliena. Novada teritorijā atrodas neliela daļa no Ādažu militārā poligona. Poligons tiek izmantots valsts aizsardzības vajadzībām - kaujas šaušanas un taktiskajām mācībām.

NOVĒRTĒJUMS Sējas novada sociālā infrastruktūra un pakalpojumi raksturojami kā pieejamiem un kvalitatīvi – iedzīvotājiem tiek nodrošināti gan izglītības pakalpojumi (novadā atrodas 5 izglītības iestādes), gan kultūras (2 kultūras nami un 3 bibliotēkas) un sporta infrastruktūra (Sporta centrs, sporta laukumi) un dažādas aktivitātes. Tiek nodrošināti dažādi sociālie pakalpojumu un palīdzība, kā arī tiesību un tiesisko interešu aizsardzība un sabiedriskā kārtība.


Lielākoties apmierinoši iedzīvotāji vērtē izglītības pakalpojumu, veselības aprūpes, sociālās palīdzības pakalpojumu pieejamību un arī kvalitāti. Domas dalās attiecībā uz sporta pasākumu pieejamību, taču to kvalitāte tiek vērtēta lielākoties apmierinoši. Neviennozīmīgs vērtējums ir attiecībā par kultūras un izklaides

pasākumu pieejamību un arī kvalitāti, tomēr salīdzinoši daudz ir tādu, kas to vērtē apmierinoši. Tāpat aptaujāto iedzīvotāju vērtējums par sabiedriskās kārtības nodrošinājumu ir tikai daļēji apmierinošs. Par nepieejamiem tiek atzīti zobārstniecības pakalpojumi. Vērtējumā par konkrētu iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, visas iestādes visbiežāk novērtētas pozitīvi – ļoti vai drīzāk apmierinoši. Iedzīvotāji uzskata, ka vieni no lielākajiem novada sasniegumiem ir attīstītā izglītības infrastruktūra, jauktā kora panākumi, Sporta centrs. Pie steidzamākajiem darbiem un problēmām tiek minēts sekojošais: bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas jautājums, sabiedriskās kārtības uzlabošana, kultūras jomas attīstība, plašāka veselības aprūpe, nepieciešamība apzināt grūtībās nonākušās ģimenes un vientuļos pensionārus, kā arī lielais sociālās palīdzības saņēmēju skaits. Iedzīvotāji lepojas ar Sējas jaukto kori, ar abām pamatskolām, bērnudārzu, ar moderno, sakopto un visiem pieejamo Sporta centru, ar Murjāņu sporta ģimnāziju, ar Mūzikas un mākslas skolu, ar skolēnu sasniegumiem, ar kultūras namiem, ar atbalstu ģimenēm, izglītībai un kultūrai un pašdarbības kolektīviem.


Lai attīstītu publisko pakalpojumu nodrošinājumu, nepieciešams uzlabot vietējo sporta un kultūras dzīvi, attīstīt izglītības nozares materiāltehnisko bāzi, paplašināt veselības un sociālās aprūpes klāstu, piesaistīt jaunus speciālistus un uzlabot sabiedrisko drošību novadā, kā arī veikt infrastruktūras attīstīšanu.

24

SVID ANALĪZE – SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI


Esošās izglītības, kultūras un sporta iestādes;

Tradīcijas un iestrādnes, kas izveidojušās izglītības, sporta un kultūras jomu atbalstīšanā, uzturēšanā un attīstīšanā;

Esošās iestrādnes sociālo pakalpojumu un palīdzības jomā;

Plašs pakalpojumu un sociālās infrastruktūras klāsts;

Kvalificēti nozaru speciālisti;

Amatiermākslas kolektīvi;

Labvēlīga vide un pamati radošuma un iedzīvotāju iesaistes attīstībai;

Pieejama bezmaksas interešu izglītība;

Sporta centrs un infrastruktūra;

Līdzšinējo projektu īstenošana;

Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis (tuvu pilsētām, kurās pieejami citi pakalpojumi);

Dažādās atkarības gan jauniešu, gan pārējās sabiedrības vidū;

Vietējo jauniešu aizplūšana un galvaspilsētu un ārvalstīm;

Augstais bezdarba līmenis;

Sociālās palīdzības saņēmēju skaits;

Demogrāfiskā situācija;

Iedzīvotāju pasivitāte un ieinteresētības trūkums sabiedriskās aktivitātēs un projektos;

Salīdzinoši nelielais jauno ģimeņu skaits;

Sabiedriskā transporta nepietiekamība un augstā maksa kā šķērslis pakalpojumu pieejamībai;

Sporta centra zemā apmeklētība;

IESPĒJAS DRAUDI

Mūžizglītības jomas attīstība un NVO sektora paplašināšana;

ES struktūrfondu plašāka apguve un citu investīciju piesaiste;

Projektu veidošana kultūras darbu organizēšanai;

Ģeogrāfiskā stāvokļa (galvaspilsētas tuvuma) izmantošana jaunu speciālistu piesaistei;

Sadarbības paplašināšana un uzlabošana ar kaimiņu pašvaldībām dažādās jomās;

Atpūtas un sporta infrastruktūras attīstīšana un pilnveidošana (rotaļu laukumu un atpūtas laukumu ierīkošana);

Dzīvojamā fonda trūkums;

Krīzes sekas valstī un valsts budžeta konsolidācija;

Atbalsta trūkums Murjāņu sporta ģimnāzijai vai tās likvidācija;

Izglītības iestāžu likvidācija;

Jauna pašvaldību administratīvā reforma;

Nodokļu sistēmas izmaiņas valstī;

Pašvaldību administratīvās un izglītības iestāžu reformas;

Pretrunīgā likumdošana un birokrātijas līmenis valstī;

Kopējas valsts un nozaru attīstības programmas trūkums.

25

VIDE UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS

ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS

Sējas novads atrodas Vidzemes dienvidrietumu daļā, Gaujas lejteces labajā krastā un ietilpst Rīgas reģionā. Loja ir novada administratīvais centrs un atrodas 45 km attālumā līdz Rīgai, un 21 km attālumā līdz Siguldai, 13km – līdz Vangažiem, 24km – līdz Saulkrastiem, 55km – līdz Cēsīm un 44km – līdz Limbažiem.

Sējas novads robežojas ar Ādažu, Saulkrastu, Limbažu, Krimuldas un Inčukalna novadiem.

Ģeogrāfiskais novietojums raksturojams kā pozitīvs, jo pašvaldība atrodas tuvu Rīgai, kā arī citām lielākām pilsētām un ir salīdzinoši labi sasniedzama.

20 Pēc www.maps.google.com aprēķiniem

ZEMES RESURSI

Sējas novada kopplatība21 - 22958,5 ha. Pēc zemes lietojuma veida procentuāli lielāko daļu zemju sastāda meža zemes – 13631,8 ha jeb 59% no visas novada teritorijas platības. Tam seko 5817,9 ha jeb 25% lauksaimniecībā izmantojamās zemju un 1888,2 ha jeb 8% purvu . 455,9 jeb 2% no kopējās novada teritorijas ir ūdens objektu zeme, 350,3ha – zeme zem ceļiem, savukārt 234,9ha – zeme zem ēkām un pagalmiem, bet 140,5ha – krūmāji. Pārējās zemes kopā aizņem 663,1ha jeb 3% no kopējās teritorijas.

Attēls 17: Zemes lietošanas veids

KADASTRĀLĀ VĒRTĪBA

2011.gadā Sējas novada zemes vienību kadastrālo vērtību summa – 8435454 LVL, savukārt vidējā kadastrālā vērtība – 368 LVL/ha. Saskaņā ar VZD, kopējais ēku skaits novadā ir 3095, bet to kopējā kadastrālo vērtību summa – 9 900 898 LVL. Savukārt inženierbūvju skaits ir 42 un to kadastrālo vērtību kopsumma – 1 837 260 LVL.

21VZD, “Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un teritoriālo

vienību zemes pārskats uz 2012. gada 1. janvāri”

13631,8; 59%

5817,9; 25%

1888,2; 8%

663,1; 3%

455,9; 2%

350,3; 2%

234,9; 1%

140,5; 1%

Meži LIZPurvi Pārējās zemesŪdens CeļiApbūve Krūmāji

APDZĪVOTAS

VIETAS

NOSAUKUMS

APTUVENAIS

ATTĀLUMS LĪDZ

NOVADA

CENTRAM

(LOJAI)20

APTUVENAIS

BRAUKŠANAS LAIKS AR

AUTOMAŠĪNU

Rīga 45 km 48 minūtes

Sigulda 21 km 20 minūtes

Saulkrasti 24 km 25 minūtes

Limbaži 47 km 41 minūte

Cēsis 55 km 51 minūte

Valmiera 68 km 1 stunda 4 minūtes

Vangaži 13 km 14 minūtes

Inčukalns 9,6 km 10 minūtes

Ragana 6,8 km 7 minūtes

Ādaži 32,5 km 33 minūtes

Murjāņi 3,7 km 5 minūtes

Pabaži 20 km 20 minūtes

Sēja 6,7 km 7 minūtes

Gāršmuiža 27km 28 minūtes

Tabula 2: Administratīvā centra attālums līdz citām apdzīvotām vietām

26

ZEME ĪPAŠUMĀ22

11301,8ha jeb 55% visu īpašumā esošo zemju atrodas fizisko personu īpašumā, bet 8184,1 jeb 40% - valsts, bet 941,5ha jeb 4% - juridisko personu īpašumā. 127,8ha ir pašvaldības īpašuma un 45,6ha – jaukta kopīpašuma statuss. Kopā tas veido mazāk par 1% no visas īpašumā esošās zemju kopplatības.

Attēls 18: Zemes īpašnieku sadalījums

ZEME LIETOJUMĀ

Kopējā zemju platība, kas atrodas lietojumā, ir 147,7 ha, turklāt tā visa atrodas privāto personu lietošanā.

22 VZD, “Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un teritoriālo

vienību zemes pārskats uz 2012. gada 1. janvāri”

MEŽI

Sējas novada meža zemju platība23 ir 15274,2 ha. To sastāda mežs – 13221,3 ha, purvi – 1629,3 ha, lauces – 206,6 ha, pārplūstoši klajumi - 27,5 ha un meža zemes zem infrastruktūras objektiem – 189,6 ha. 5570,6 ha jeb 36% meža zemju atrodas privātīpašumā, 9670,5 ha jeb 63% – valsts un 33,1 ha jeb 1% – pašvaldības īpašumā. 12442,18 ha no visas meža struktūras veido mežaudze (ar kopējo koksnes krāju 2,18 milj.m3). 2680,7ha jeb 20% Sējas novada mežu atrodas aizsargājamās teritorijās, tai skaitā 1629,3ha jeb 12,3% - īpaši aizsargājamās teritorijās.

ŪDENS RESURSI

Sējas novada teritorijas virszemes ūdeņi atrodas Gaujas baseina apgabalā. Pēc zemes lietošanas veida kā ūdens objektu zeme noteikti kopumā 455,7 ha.

Ūdensteces, kas šķērso novada teritoriju, ir Gauja, Puska, Loja, Ķīšupe, Pēterupe, Inčupe un Melnupe. Gauja šķērso novadu aptuveni 11 km garumā. Upēs lielākoties sastopamas lašveidīgās un karpveidīgās zivis.

Nozīmīgākās ūdenstilpnes, kas ietilps Sējas novada teritorijā, ir Pabažu ezers un Lilastes ezers. Abi šie ezeri ir publiski, un sastopamās zivis ir līdakas, asari, raudas (Pabažu ezerā) un zuši (Lilastes ezerā). Bez diviem iepriekšminētajiem, novadā ir vēl divi – Dzelvju ezers un Brankšu dzirnavezers.

DERĪGIE IZRAKTEŅI

Derīgo izrakteņu atradnes novadā ir sekojošas: 2 pētītas smilts un grants atradnes – Lilaste II un Pabaži, kā arī aptuveni 20 kūdras atradnes. Tomēr krājumi ir ierobežoti un netiek izmantoti rūpniecībā (Lilaste II no derīgo izrakteņu bilances izslēgta 2010.gadā). Lielākās pētītās kūdras atradnes ir Dzelves-Kroņa purvā. Tā novērtētais kūdras krājums uz 2012.gada 1.janvāri bija 869,82 m3.

Sējas novada dienvidu daļā – teritorijā starp Loju un Murjāņiem, atrodas Inčukalna dabas gāzes pazemes glabātuves rietumu atzars.

23 Valsts meža dienests, dati par 2011.gadu

11301,8; 55%

8184,1; 40%

941,5; 4%

127,8 45,6

Fiziskās personas

Valsts

Juridiskās personas

Pašvaldība

Jaukts

Tabula 3: Zemes lietošanas veids

LIETOŠANAS VEIDS PLATĪBA

(HA) ATTIECĪBA PRET

KOPPLATĪBU

LIZ 5817,9 25,3%

t.sk. aramzeme 4379,6 19,1%

augļu dārzs 97,7 0,4%

pļava 575,3 2,5%

ganības 765,3 3,3%

Meži 13631,8 56,4%

Krūmāji 140,5 0,6%

Purvi 1664,1 7,2%

Ūdens 455,9 2,0%

t.sk. zeme zem ūdeņiem 455,9 2,0%

zeme zem zivju dīķiem

0,0 -

Apbūve 234,9 1,0%

Ceļi 350,3 1,5%

Pārējās zemes 663,1 2,9%

Kopā 22958,5

27

AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI

Sējas novada teritorijā atrodas 38,2ha Gaujas Nacionālā parka teritorijas, kas ir Eiropas nozīmes aizsargājama dabas teritorija. Novadā iekļaujas 2 no 5 funkcionālajām Nacionālā parka teritorijas zonām: dabas lieguma (Gaujas senlejas liegums un Lojas upes liegums), kā arī neitrālā zona – Murjāņu blīvi apdzīvotā teritorija.

Bez GNP teritorijas, novadā atrodas vēl citas Natura 2000 teritorijas – Dabas liegums „Dzelves – Kroņa purvs” un aizsargājamo ainavu apvidus „Ādaži”. Kā aizsargājamie dabas objekti novadā ir dižkoki. Kopumā tādi ir pieci. Ievērojamākais no tiem – dižozols Sējas muižas parkā, kas ir ceturtais lielākais ozols Baltijā un otrs lielākais Latvijā (lielākais dižozols atrodas Tukuma novadā).

Novada teritorijā atrodas 3 mikroliegumi īpaši aizsargājamām putnu sugām – melnajam stārķim un medņiem.

KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS

Sējas novada teritorijā atrodas divi kultūras pieminekļi, kuri iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā: Stēderu senkapi un Murjāņu senkapi. Abi objekti ir arheoloģijas pieminekļi, kas pieder pie valsts nozīmes vērtības grupas pieminekļiem. Bez minētajiem valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, novadā ir vairāki vietējie kultūrvēsturiskie objekti, kas ir būtisks kultūrvēsturiskais mantojumus. Sējas muiža ir baroka, neogotikas arhitektūras stila ēka, kas celta 18.gs. Ēka pašlaik ir sabrukuma stāvoklī. Labi saglabājies ir tikai muižas ūdenstornis, kas ir vecākais ūdenstornis visā Latvijā. Citi kultūrvēsturiskie objekti ir Jaunkrimuldas apbūves komplekss, bijusī pagastmāja „Birzēs”, „Brankšu” ūdensdzirnavas un Sējas skola.

PIESĀRŅOTĀS VIETAS UN VIDES AIZSARDZĪBA

Saskaņā ar datiem24, Sējas novada teritorijā atrodas divas potenciāli piesārņotas vietas.

24 LVĢMC

Bijušās mehāniskās darbnīcas un degvielas glabātuve ir potenciāli piesārņota vieta, kuras īpašnieks ir pašvaldība; kā piesārņojošās vielas uzrādīti ogļūdeņraži (naftas produkti). Otrs objekts ir bijusī minerālmēslu noliktava, kas ir privātīpašums. Kopumā Sējas novada vides kvalitāte uzskatāma par labu un nepiesārņotu.

Pēdējo gadu laikā nav reģistrēta neviena avārijas situācija, kas būtu saistīta ar vides piesārņojumu. Tāpat 2011.gadā nav reģistrēts25 neviens pārkāpums, kas būtu saistīts ar vides un dabas aizsardzību, zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu un tml.

NOVĒRTĒJUMS

Sējas novads nav skaitliski bagāts ar dabas un kultūrvēstures pieminekļiem, tomēr novadā ir ievērojami mežu, kā arī ūdens resursi – Lilastes ezers, Pabažu ezers un upes (tai skaitā Gauja).

Zināmākā novada dabas vērtība ir Sējas ozols, kas ir otrs lielākais Latvijā. Kultūrvēsturiskā mantojuma lielākā vērtība – Sējas muižas ūdenstornis (vecākais Latvijā). Novads ir ainaviski skaits un pievilcīgs.


Sējas novada iedzīvotāji lepojas ar Sējas ozolu un skaistajām dabas ainavām, dabas objektiem, sakoptību, kā arī tīro vidi. Kā lietas, ar kurām var lepoties, iedzīvotāji min Sējas parku un Pabažu centra sakoptību. Pie steidzamākajiem darbiem un problēmām tiek minēta nepieciešamība motivēt privāto zemju īpašniekus sakopt savus īpašumus. Vērtējumā par vides sakoptības kvalitāti aptaujātie lielākoties ir apmierināti.


Attiecībā uz novada vidi, nepieciešams uzlabot un nodrošināt publisko ūdeņu pieejamību, kā arī veicināt degradēto teritoriju sakārtošanu un uzlabot vides izglītību iedzīvotāju starpā un nodrošināt atkritumu šķirošanas iespējas. Ilgtspējīgai attīstībai nepieciešams plašāk apgūt atjaunojamo energoresursu lietošanu.

25

Valsts vides dienests

28

SVID ANALĪZE – VIDE UN KULTŪRVĒSTURISKAIS

MANTOJUMS

STIPRĀS PUSES

Ģeogrāfiskais stāvoklis (Rīgas, Saulkrastu, Siguldas, Inčukalna pazemes gāzes krātuves tuvums);

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (25% no kopplatības);

Dabas resursi – meži, Gauja, Pabažu ezers u.c.;

Ekoloģiski tīrā vide;

Sakārtotā atkritumu apsaimniekošana;

Kultūrvēsturiskās un dabas vērtības – Sējas ozols

VĀJĀS PUSES

Vides izglītības un izpratnes trūkums;

Atsevišķas degradētās teritorijas un problēmas kopīpašumu apsaimniekošanā;

IESPĒJAS

Dabas resursu racionāla un ilgtspējīga izmantošana lauksaimniecībā un ražošanā;

Alternatīvo energoresursu attīstība (t.sk. zemes siltuma, saules un vēja enerģija)

DRAUDI

Finanšu trūkums kultūrvēsturisko objektu un vides aizsardzībai un apsaimniekošanai;

29

TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA AUTOCEĻU INFRASTRUKTŪRA

Novada teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka), reģionālais autoceļš P6 Saulkrasti – Sēja – Ragana, kā arī 4 valsts vietējie autoceļi:

V39 Saulkrasti – Bīriņi,

V78 Saulkrasti – Vidriži,

V79 Murjāņi – Sēja,

V88 Jaunzemnieki – Ritiņas. Kopējais pašvaldības autoceļu garums novadā ir gandrīz 150 km.

TRANSPORTLĪDZEKĻI

Pēc CSDD datiem uz 2012.gada 1.janvāri novadā reģistrēti 1046 transportlīdzekļi, no kuriem 851 ir vieglie, 72 – kravas, 5 – autobusi, 22 – piekabes un puspiekabes, 71 – motocikli un tricikli, 1 - kvadracikls un 24 – mopēdi.

Fiziskām personām reģistrēti kopumā 935 transportlīdzekļi, no kuriem 804 ir vieglie, 41 – kravas, 1 – autobuss, 21 – piekabes un puspiekabes, 45 – motocikli un tricikli, 22 – mopēdi. 2011.gada sākumā fiziskām personām kopā reģistrēts 951 piederošs transportlīdzeklis (t.sk. 820 vieglās automašīnas). Tehniskā kārtībā esošo transportlīdzekļu skaits 2012.gada sākumā – 802, no kuriem 670 - vieglās automašīnas.

CEĻU SATIKSMES DROŠĪBA

Pēdējo gadu laikā Sējas novadā samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits.

2011.gada laikā Sējas novadā reģistrēti26 7 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 4 bijuši ar cietušajiem un kopumā ar 8 ievainotajiem.

2010.gada laikā negadījumu skaits bijis lielāks – 10 negadījumi, no kuriem 5 - ar ievainotajiem (1 gājis bojā, bet 12 ievainoti). 2009.gadā reģistrēti 15 negadījumi – 4 no tiem ar kopumā 4 ievainotajiem.

26 CSDD

SATIKSMES INTENSITĀTE

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte27 autoceļam A3 posmā Sēnīte – Ragana 2011.gadā bija 6448 automašīnas diennaktī (no tām 1032 jeb 16% – kravas automašīnas). Autoceļa P6 intensitāte posmā Saulkrasti – Sēja 2011.gadā – 298 automašīnas diennaktī (no tām 5% - kravas), bet posmā Sēja – Ragana bijusi 322 automašīnas diennaktī (no tām 4% - kravas). Vietējo autoceļu intensitāte diennaktī 2011.gadā bijusi sekojoša:

527 automašīnas (t.sk. 14% kravas) pa autoceļu V39 Saulkrasti – Bīriņi,

371 automašīna (t.sk. 8% kravas) pa autoceļu V78 Saulkrasti – Vidriži,

205 automašīnas pa autoceļu V79 Murjāņi – Sēja,

240 automašīnas (t.sk. 6% kravas) pa V88 Jaunzemnieki – Ritiņas.

SABIEDRISKAIS TRANSPORTS

Sabiedriskā transporta funkcijas pilda autobusu pasažieru pārvadājumi. Vislielākais nodrošinājums ar sabiedrisko transportu ir no Murjāņiem (A3 autoceļa pieturas). Šeit autobuss virzienā uz Rīgu kursē vidēji 30 reizes dienā. Vidējais brauciena garums ir nedaudz vairāk par 1 stundu. Savukārt brauciens ar autobusu no Murjāņiem līdz Siguldai ir aptuveni 30 minūšu ilgs.

Tikai reizi dienā kursē autobuss maršrutā Saulkrasti - Pabaži - Sēja –Loja – Sigulda, kā arī Saulkrasti - Pabaži – Sēja – Loja – Rīga. Maršrutā Pabaži – Saulkrasti autobuss kursē 6 reizes dienā un vidējais brauciena ilgums ir 24 minūtes.

Pašvaldība nodrošina skolēnu pārvadājumus ar autobusu uz un no pašvaldības izglītības iestādēm.

Tuvākās dzelzceļa stacijas atrodas Inčukalnā, Vangažos un arī Saulkrastos. Plānots, ka dzelzceļa līnija „Rail Baltica”, kas savienos Baltijas valstis ar Poliju un Vāciju, sniegsies arī cauri Sējas novada rietumu daļas teritorijai.

27VAS „Latvijas Valsts ceļi”

30

TELEKOMUNIKĀCIJAS UN SAKARI

Novadā tiek nodrošināti mūsdienīgi telekomunikācijas pakalpojumu un sakari.

PASTS

Pasta pakalpojumus, pārvadājumus un eksprespastu, preses abonēšanu, piegādi un tirdzniecību, finanšu pakalpojumus, tirdzniecību un filatēliju novadā piedāvā VAS „Latvijas Pasts”.

Novada teritorijā atrodas viena pasta nodaļa – Lojā. Tā darbojas 5 dienas nedēļā.

SAKARU TĪKLI

Telekomunikācijas pakalpojumus novadā nodrošina SIA „Lattelecom”, SIA „Latvijas Mobilais telefons”, SIA „Tele2”, SIA „Bite Latvija” u.c. Sakaru tīklu pārklājums vērtējams kā apmierinošs.

ELEKTROAPGĀDE UN GĀZES APGĀDE

Ar elektroenerģiju novadu nodrošina AS “Sadales tīkls” Centrālais reģions. Novada teritoriju šķērso Augstsprieguma tīkla 110 kV maģistrālā gaisvadu elektroapgāde.

Novada dienvidu daļā (starp Loju un Murjāņiem) atrodas atzars no Inčukalna dabas gāzes pazemes glabātuves. Sējas novadā atrodas AS „Latvijas Gāze” ekspluatācijas iecirkņa „Inčukalna gāzes krātuve” esošie urbumi, maģistrālie gāzes vadi (Rīga – Pleskava, Izborska – Inčukalna pazemes gāzes krātuve un gāzesvads uz gāzes regulēšanas

staciju „Krimulda”) un augstā spiediena sadales gāzesvadi.

KOMUNĀLIE PAKALPOJUM I

Komunālo pakalpojumu sniegšanu un organizēšanu Sējas novadā līdz šim nodrošināja PA „Loja-Pabaži”, tomēr 2011.gadā tika veikta pašvaldības aģentūras reorganizācija. Pašlaik komunālo pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu nodrošina Sējas novada komunālā daļa.

Komunālās daļas uzdevums ir nodrošināt daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu, centralizētā ūdens padevi, sadzīves notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, ūdensvadu un

kanalizācijas tīklu uzturēšanu un attīstību un centralizētās siltumapgādes pakalpojumus.

Sējas novada komunāla daļa sniedz komunālos pakalpojumus ciematos: Loja, Sēja un Pabaži. Pakalpojumus nodrošina 7 darbinieki.

2011. gadu noslēdzot iedzīvotāju parādsaistības par komunālajiem pakalpojumiem bija 30230,06 Ls, par apsaimniekošanu 7326,12 Ls un soda naudas 93542,29.

ŪDENS APGĀDES UN KANALIZĀCIJAS TĪKLI

Lojas ciema ūdensapgādes kopējais tīkls 4km garš ar vidējo ūdens patēriņu dienā – 50m3, ūdens kvalitāti nodrošina atdzelžošanas stacija. 2012.gadā paredzēts īstenot ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu tīklu sistēmas rekonstrukciju.

Pabažu ciema ūdensapgādes tīklu kopgarums ir 3km ar vidējo ūdens patēriņu dienā - 450m3, ir plānoti tīkla rekonstrukcijas darbi ūdens kvalitātes uzlabošanai. Kanalizācijas tīkla kopgarums ir 2km.

Sējas ciema ūdensapgādes tīklu garums ir 2,3km un vidējais ūdens patēriņš dienā - 8m3. Kanalizācijas tīklu kopgarums ir 2,2 km. 2010.gadā ciemā veikta ūdensvadu un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija ar ERAF atbalstu.

Kopumā 2011.gada laikā Iedzīvotājiem piegādāts 37852 m³ dzeramā ūdens. Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai darbojas 3 atdzelžošanas iekārtas. Uz attīrīšanas iekārtam novadīto un attīrīto notekūdeņu apjoms 2011.gadā - 35957 m³.

SILTUMAPGĀDE

Savrupmājas un viensētas siltumapgādi galvenokārt nodrošina individuāli, izmantojot malkas kurināmo. Centralizētās siltumapgādes vajadzībām novadā ir trīs gāze apkures katlu mājas – Lojā, Pabažos un Sējas skolā. Pārsvarā tās nodrošina siltumapgādi pašvaldības iestādēm un daudzdzīvokļu namiem ciemos. Kopējā apsildāmā platība ir 7588 m2.

Centralizētās siltumapgādes tarifs 2011.gada beigās bija sekojošs:

- 1,50 Ls/ m3 (bez PVN) – Lojas ciemā;

- 1,90 Ls/ m3 (bez PVN) – Pabažu ciemā;

31 2011.gada laikā siltuma ražošanai izlietotās gāzes apjoms bijis sekojošs: Lojas ciemā - 105171 m³, Pabažu ciemā - 17925 m³ un Sējas pamatskolā 50235 m³.

Lojas ciemā ar centralizēto siltumapgādi tiek nodrošinātas dzīvojamo māju koplietošanas telpas un 15 dzīvokļi, pašvaldības administratīvā ēka, Lojas kultūras nams, pirmsskolas izglītības iestāde „Bitīte” un Sējas novada mūzikas un mākslu skola. Pabažu ciemā ar centralizēto siltumapgādi tiek nodrošināts Pabažu kultūras nams un daudzdzīvokļu ēka „Ezeriņi”. Lojas un Pabažu ciemos 2011.gadā tika rekonstruētas katlu mājas, apkures katli nomainīti uz mazāk jaudīgiem.28

MĀJOKĻI

Mājokļu skaits29 Sējas novadā 2009.gadā bija 1244, savukārt dzīvojamo māju skaits – 875.

Uzrādītais mājokļu skaits ar 1 dzīvokli ir 861, 2 dzīvokļiem – 18, bet 3 un vairāk dzīvokļiem – 39, bet bez dalījuma dzīvokļos – 2.

Kopējā dzīvojamo māju platība novadā ir 125, tūks.m2, no kuriem 91,2 tūks.m2 ir 1 dzīvokļa, 2,6 tūks.m2 ir 2 dzīvokļu, bet 31,1 tūks.m2 ir 3 un vairāk dzīvokļu. 0,8 tūks.m2 no māju kopējās platības ir bez dalījuma dzīvokļos.

Pašvaldības īpašumā esošo un nomāto dzīvokļu skaits30 Sējas novadā kopā ir 94. No tiem 74 - pašvaldības īpašumā esoši un nomāti dzīvokļi, 18 – dzīvokļi, kas izīrēti, lai sniegtu palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā un 2 – neizīrēto dzīvokļu skaits. Vidējā īres maksa pašvaldības īpašumā esošajā dzīvojamā fondā (izņemot sociālo dzīvojamo fondu) - 0,13 Ls/m2. Salīdzinot ar apkārtējām pašvaldībām, īres maksa Sējas novadā ir zemākā.

Laika posmā no 1995.gada līdz 2008.gadam 9 pašvaldības dzīvojamās mājas nodotas privatizācijai.


2011.gadu

29 CSP

30 LR Ekonomikas ministrija, pārskats par pašvaldības rīcībā esošo

dzīvojamo fondu 2011.gadā

Attēls 19: Vidējā īres maksa (Ls/m2) pašvaldības īpašumā

esošajā dzīvojamā fondā

Sociālo dzīvojamo māju skaits novadā ir 3 ar kopējo dzīvokļu skaitu – 18. Vidējā īres maksa sociālajā dzīvojamā fondā Sējas novadā ir 0,09 Ls/m2.

ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Sējas novada pašvaldība savas funkcijas atkritumu apsaimniekošanā realizē pamatojoties uz pašvaldības izdotiem noteikumiem. Novada teritorijā ir noteikta dalītā atkritumu savākšana. Kopumā teritorijā atkritumu apsaimniekošanu veic 3 uzņēmumi.

Daudzdzīvokļu mājas apsaimnieko pašvaldības Komunālā daļa, kura par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi līgumu ar SIA „Jumis”. Dalīto atkritumu apsaimniekošanu veic SIA „Vidzemes serviss”. Līgumi par atkritumu izvešanu ar mājsaimniecībām ir gan abiem minētajiem uzņēmumiem, gan arī SIA „ZAOO”.

2011. gadā savākti atkritumi 1106,78 m³ apjomā31.

NOVĒRTĒJUMS

Visbūtiskākie ieguldījumi un investīcijas novada tālākā izaugsmē nepieciešamas tieši tehniskās infrastruktūras ziņā, jo tā ir nolietojusies un neatbilst mūsdienu kvalitātes prasībām.


2011.gadu

0,19

0,45

0,71

0,19

0,33

0,13

Vidēji pašvaldībā Inčukalna novads



32


Pie steidzamākajiem darbiem un problēmām, visbiežāk minēti darbi, kas saistīti ar tehniskās infrastruktūras attīstīšanu un sakārtošanu: pašvaldības un daudzdzīvokļu ēku siltināšanu, autoceļu kvalitātes uzlabošanu un ietvju izveidošanu, dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanu, komunālo pakalpojumu un labiekārtošanas darbu savlaicīgāku plānošanu, satiksmes drošības infrastruktūras uzlabošanu, sabiedriskā transporta nodrošinājuma uzlabošanu, ūdensvada rekonstrukciju Pabažos, labierīcību ierīkošanu pie Pabažu ezera.

Uz jautājumu par to, kādi infrastruktūras uzlabojumi būtu jāveic ciemos, visbiežāk iedzīvotāji norādījuši uz (1) teritorijas labiekārtošanu (soliņi, atkritumu urnas, velosipēdu novietnes un tml.), (2) satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem – aizsargbarjeru, „guļošo policistu”, gājēju pārēju ierīkošanu un tml. infrastruktūras uzlabojumu veikšanu, (3) ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu paplašināšanu un rekonstrukciju un (4) bērnu rotaļu laukumu iekārtošanu.

Pie lielākajiem novada trūkumiem bieži norādīts uz nepietiekamu sabiedriskā transporta nodrošinājumu, slikto ceļu stāvokli un ūdensapgādes un kanalizācijas nodrošinājumu.

Par novada lielākajiem sasniegumiem iedzīvotāji uzskata ūdensapgādes rekonstrukcijas uzsākšanu Sējā, asfaltēto autoceļu uz Pabažiem un ielu apgaismojumu Pabažu ciemā, komunālās jomas sakārtošanu, pašvaldības ēku siltināšanas projektus, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas nodrošinājumu. Iedzīvotāji lepojas ar Pabažu

centra sakoptību, sakārtotajām teritorijām un sakoptajām ceļmalām, Sējas parku.

Kā prioritārā joma, kura Sējas novadā būtu jāattīsta, visbiežāk minēta tieši infrastruktūra, kam seko komunālā saimniecība.

Iedzīvotāji ir tikai daļēji apmierināti ar ielu un ceļu infrastruktūru un tās uzturēšanu, savukārt vairums ir neapmierināti ar gājējiem paredzētās infrastruktūras un ielu apgaismojuma pieejamību un arī kvalitāti. Tāpat par nepieejamu tiek uzskatīta velosipēdistu celiņi un maršruti. Vairums ir neapmierināti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un arī kvalitāti, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem; par nepieejamu vairums atzīsts centralizēto siltumapgādi. Iedzīvotāju vērtējums ir neviennozīmīgs par namu apsaimniekošanas pakalpojumiem. Tomēr lielākoties apmierināti iedzīvotāji ir ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, pasta pakalpojumu un interneta pieejamību, kā arī to kvalitāti.

DARBA GRUPU REZULTĀTI Infrastruktūras uzlabošana nepieciešama, lai sekmētu novada veidošanos par pievilcīgu vietu uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī uzlabotu iedzīvotāju vispārējo dzīves līmeni. Nepieciešams veikt ūdens un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju, jo esošās sistēmas ir nolietojušās, tāpat jāuzlabo publiskās ārtelpas pieejamība un novada teritorijas labiekārtošana, veidojot pievilcīgu, modernu un pieejamu infrastruktūru bērniem, jauniešiem, ģimenēm, senioriem un citiem iedzīvotājiem.

33

SVID ANALĪZE – TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA


Atkritumu apsaimniekošana;

Iesāktie projekti inženiertīklu attīstībā;

Interneta un mobilo sakaru nodrošinājums;

Inženiertehnisko tīklu pieejamība;

Salīdzinoši tuvs dzelzceļš (Inčukalns);

Autoceļu tīkls un viegla pilsētu (t.sk. Rīgas sasniedzamība);

Jaunu mājokļu veidošanas iespējas;

Dažādu energoresursu pieejamība;

Autoceļu sliktais tehniskais stāvoklis (piem. Sēja – Saulkrasti, Saulkrasti – Vanagi);

Dzīvojamā (t.sk. pašvaldības) fonda trūkums un esošā dzīvojamā fonda nolietojums;

Elektroenerģijas dārgums;

Interneta sakaru nepietiekamā kvalitāte atsevišķās vietās;

Nepietiekama ārtelpas labiekārtošana un pašvaldības īpašumu sakopšana, neefektīva izmantošana;

Konkurences neesamība atsevišķos pakalpojumos;

Nerentabla sabiedriskā transporta attīstība;

Normatīvo aktu ierobežojumi;

Sabiedriskā transporta nodrošinājuma nepietiekamība novada teritorijā (īpaši Gārmuižā, Vanagos);

Vāji attīstīti komunālie pakalpojumi Murjāņos (notekūdeņu attīrīšana);

Zemās īres maksas pašvaldības dzīvojamajam fondam, kas neveicina iedzīvotāju vēlmi meklēt citas dzīvojamā fonda izmantošanas iespējas;

Kopīpašumu apsaimniekošanas problēmas;

IESPĒJAS DRAUDI

Zemes īpašumu izdomāšana jaunajiem uzņēmējiem;

Neapstrādāto zemju izmantošana lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai, pļavu apbūves veicināšana;

Dzīvojamā fonda paplašināšana;

Dzīvojamā fonda un pašvaldības ēku energoefektivitātes uzlabošana;

Energoresursu attīstība (t.sk. zemes siltums, saules, vēja enerģija);

ES fondu un cita līdzfinansējuma apguve;

Iedzīvotāju iesaiste teritorijas labiekārtošanā;

Inženiertehnisko tīklu plānveidīga sakārtošana;

Pašvaldības kapacitātes uzlabošana;

Ražošanas attīstība;

Rīgas tuvums un iedzīvotāju interese mājokļu celtniecībā;

Sabiedriskā transporta tīkla attīstība;

Bezdarba un sociālās palīdzības saņēmēju daudzums (t.sk. mazā maksātspēja);

Gāzes krātuve (civilās aizsardzības un drošības draudi);

Militārā poligona tuvums un tā iespējamā paplašināšanās;

Kvalificēta darbaspēka trūkums;

Nesakārtota likumdošana valstīt un valsts pārvaldes birokrātija;

Pašvaldības budžeta ienākumu samazināšanās un ekonomiskā situācija valstī;

Sliktā demogrāfiskā situācija, mazais iedzīvotāju apdzīvojuma blīvums.

34

EKONOMIKA UZŅĒMUMU SKAITS

Uzņēmumu reģistrā32 uz 2012.gadu kopā reģistrēti 186 subjekti. No tiem Biedrību un nodibinājumu reģistrā – 12 biedrības un 2 nodibinājumi, Komercreģistrā - 114 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), 10 individuālais komersants (IK) un Sabiedrisko organizāciju reģistrā - 1 sabiedriskā organizācija.

Uzņēmumu reģistra uzskaitē ir 32 zemnieku saimniecības, 7 individuālie uzņēmumi, 3 SIA un 5 kooperatīvās sabiedrības.

UZŅĒMUMU REĢISTRĀCIJAS DINAMIKA

Novada uzņēmumu reģistrēšanas statistika ir pozitīva. Kopš 1995.gada Uzņēmumu reģistrā un Komercreģistrā kopā reģistrēti 147 uzņēmumi, bet likvidēti 13. Turklāt pēdējos gados ikgadējais reģistrēto uzņēmumu skaits pieaug. Līdz 2009.gadam novadā nav neviena oficiāli likvidēta uzņēmuma.

UZŅĒMĒJDARBĪBAS NOZARES UN APGROZĪJUMS

Pēc Lursoft datiem gan 2011.gadā, gan 2010.gadā lielākais apgrozījums bijis KS „Abra” – graudu audzētāju kooperatīvs un sniedz lauksaimniecības pakalpojumus. Apgrozījums 2011.gadā - 4 385 990 LVL, kas ir par 20% vairāk kā gadu iepriekš. Otrs lielākais apgrozījums ir SIA „ZS Veģi”. 2011.gadā tas sasniedza 1 607 364 LVL – par 48% vairāk kā gadu iepriekš. Uzņēmums ar trešo lielāko apgrozījumi ir SIA „Mežciems – Drusti”. Tā apgrozījums 2011.gadā – 1 230 983 LVL, kas ir par 2,46 reizēm vairāk kā 2010.gadā.

Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu darbojas lauksaimniecības nozarē. Izplatītākās lauksaimniecības formas – graudkopība, piena lopkopība un augkopība. Sīkāku izklāstu par uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu, tā pieaugumu un darbības nozari skatīt 4.tabulā33.

32 Lursoft Statistika dati 33

Lursoft Statistika dati

EKONOMISKĀ AKTIVITĀTE

2009.gadā Sējas novadā bija reģistrētas sekojošas ekonomiski aktīvās statistikas vienības:

34 pašnodarbinātas personas,

4 individuālie komersanti,

41 komercsabiedrība,

15 zemnieku saimniecības,

10 fondi, nodibinājumi un biedrības,

1 valsts budžeta iestāde,

2 pašvaldības budžeta iestādes.

2010.gadā ekonomiski aktīvo pašnodarbināto personu skaits pieauga par 7, sasniedzot 41 pašnodarbināto personu. Ekonomiski aktīvi bija tikai 2 individuālie komersanti, savukārt neaudz pieauga ekonomiski aktīvo komercsabiedrību skaits – 46, bet aktīvo zemnieku saimniecību skaits gada laikā samazinājās līdz deviņām. Kopumā 2010.gadā ekonomiski aktīvas bija 9 biedrības/fondi, 1 – valsts budžeta iestāde un 3 – pašvaldības budžeta iestādes.

5

7

2

6 6

10

12

6

15

12

20

14

6

0 0 0

0 0 0 0 0 0 1

5 4

3

20

00

.g.

20

01

.g.

20

02

.g.

20

03

.g.

20

04

.g.

20

05

.g.

20

06

.g.

20

07

.g.

20

08

.g.

20

09

.g.

20

10

.g.

20

11

.g.

20

12

.g.

Reģistrēti

Likvidēti

Attēls 20: Uzņēmumu reģistrācijas dinamika

35

34 Sarakstā nav iekļautas bankas, apdrošināšanas kompānijas, kā arī

uzņēmumi, kuru gada pārskati nav iesniegti, vai vēl nav ievadīti Lursoft Gada pārskatu datu bāzē.

Ekonomiski aktīvās vienības 2010.gadā pēc NACE sadalījuma visvairāk bijušas tādas, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību – kopumā 27 vienības, bet 23 ekonomiski aktīvās tirgus sektora vienības pieder pie augkopības un lopkopības, medniecības un saistītu palīgdarbu nozares, savukārt 16 – vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remontu jomā. Sadalījumā pa lielumu grupām, 2010.gadā no visām 98 ekonomiski aktīvajām tirgus sektora vienībām 96 bija mikro un 2 – mazās vienības.

NODARBINĀTĪBA

2012.gada 31.martā reģistrēto bezdarbnieku skaits Sējas novadā bija 129 jeb 7,5%. No tiem 75 (58%) bija sievietes un 54 (42%) – vīrieši. Salīdzinot reģistrēto bezdarba līmeni ar apkārtējo kaimiņu pašvaldību rādītājiem, tas ir vidējs: zemāks kā Inčukalna, Krimuldas un Limbažu novados, bet augstāks kā Ādažu un Saulkrastu novados.

Nosaukums Apgrozījums LVL pret 2010.

Pret 2009.

Darbības nozare

1. KS „Abra” 4 385 990 20% 2.81 x Lauksaimniecība

20

11

.GA

DS

34

2. SIA „ZS Veģi” 1 607 364 48% 2.26 x Lauksaimniecība 3. SIA „Mežciems – Drusti” 1 230 983 2.46 x 19.3 x Lauksaimniecība 4. ZS „Robežnieki” 367 139 32% 3.08 x Lauksaimniecība

5. SIA „Pekausītis” 344 846 - - Mežizstrāde

6. SIA „Sējas nami” 340 731 10,23 x 5.71 x Nekustamais īpašums

7. SIA „Baltech-ISK” 275 119 17% 22.6 x Mašīnbūve, metālapstrāde

8. SIA „V & M” 262 682 -4% 2.24 x Mazumtirdzniecība

9. SIA „Murjānis” 226 957 8% 4% Aptieka

10. SIA „Eremūrs” 217 118 - - Loģistika

Nosaukums Apgrozījums LVL pret 2009.

Pret 2008.

1. KS "Abra" 3 659 713 82% -82% Lauksaimniecība

20

10

.GA

DS

2. SIA "ZS VEĢI" 1 087 232 53% -74% Lauksaimniecība

3. SIA "MEŽCIEMS-DRUSTI" 500 886 7.85 x 2.73 x Lauksaimniecība

4. SIA "LV INDUSTRY" 384 516 23.71 x nav datu Mežizstrāde

5. SIA "EAR EKSTRA" 282 284 -5% -32% Mazumtirdzniecība

6. ZS "ROBEŽNIEKI" 279 560 2.34 x 54% Lauksaimniecība

7. SIA "V & M" 274 057 2.33 x 129.33 x Mazumtirdzniecība

8. SIA "Beltech-ISK" 236 706 19.44 x 19.44 x Mašīnbūve, metālapstrāde

9. SIA "MURJĀNIS" 210 762 -3% -1% Aptieka

10. SIA "Vaimuga" 187 809 6% -22% Mazumtirdzniecība

Tabula 4: Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2011. un 2010.gadā

46; 41%

41; 37%

9; 8%

9; 8%

3; 3%

2; 2% 1; 1%

komercsabiedrības

pašnodarbinātās personas

zemnieku un zvejnieku saimniecības

fondi, nodibinājumi un biedrības

valsts iestādes

individuālie komersanti

pašvaldības iestādes

Attēls 21: Ekonomiski aktīvās vienības 2010.gadā

36

Attēls 22: Bezdarba līmeņa (%) salīdzinājums 2012.gada martā

57 (44%) no visiem bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki, 6 (5%) ir invalīdi – bezdarbnieki, 8 (6%) - jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, savukārt 8 (6%) - personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. 13 (10%) personas ir pirmspensijas vecuma sievietes un tieši tik pat – pirmspensijas vecuma vīriešu.

Visvairāk bezdarbnieku ir vecumā no 55 līdz 59 gadiem (28 jeb 22% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem). Tam seko 18 (14%) bezdarbnieki vecumā no 50 līdz 54 gadiem, 16 (12%) – vecumā no 40 līdz 44 gadiem, pa 14 (11%) – vecumā no 35 līdz 39 gadiem un vecumā no 45 līdz 49 gadiem.

Lielākā daļa jeb 107 (83%) no visiem bezdarbniekiem izglītību ieguvuši latviešu valodā, bet 11 jeb 9% bezdarbnieku - nav valsts valodas atestācijas vispār.

41 jeb 30% bezdarbnieku ir ar profesionālo izglītību, 40 jeb 29% - pamata, 39 jeb 28% - vispārējo vidējo, bet 17 jeb 12% - augstāko, tikai 2 bezdarbniekiem izglītības līmenis ir zemāks par pamata izglītību.

59 jeb 43% bezdarbnieku darba meklēšanas procesā ir 1-3 gadus, bet nedaudz mazāk – 49 jeb 35% - līdz 6 mēnešiem, bet 29 – ir darba meklējumos no 6 līdz 12 mēnešiem. Tikai divi no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem ir šajā statusā vairāk kā 3 gadus ilgi.

50 (39%) no visiem reģistrētajiem ir bezdarbnieki, kuriem bezdarba ilgums ir līdz 6 mēnešiem, savukārt 22 (17%) – no 6 līdz 12 mēnešiem, 53 (41%) – no 1 līdz 3 gadiem, 4 (3%) – bezdarba ilgums ir 3 gadi un vairāk.

Attēls 23: Bezdarbnieku vecuma struktūra

Attēls 24: Bezdarbnieku valsts valodas prasmes

Attēls 25: Bezdarbnieku izglītības līmenis

9

4,5

10

7,9

11,6

5,5

7,5

Latvija Ādažu novadsInčukalna novads Krimuldas novadsLimbažu novads Saulkrastu novadsSējas novads

8; 6%

10; 8%

12; 9%

14; 11%

16; 12% 14; 11%

18; 14%

28; 22%

9; 7%

20 - 24 gadi 25 - 29 gadi 30 - 34 gadi35 - 39 gadi 40 - 44 gadi 45 - 49 gadi50 - 54 gadi 55 - 59 gadi 60 un vairāk

107; 83%

11; 9%

5; 4%

3; 2% 3; 2%

Izglītība iegūta latviešu valodāNav valsts valodas atestācijasValsts valodas vidējā pakāpeValsts valodas augstākā pakāpeValsts valodas zemākā pakāpe

35; 27%

38; 30%

40; 31%

13; 10% 3; 2%

ProfesionālāPamataVispārējā vidējāAugstākāZemāka par pamata

37

VIDĒJĀ DARBA SAMAKSA UN DARBA VIETAS

2012.gada 1.ceturksī strādājošo35 mēneša vidējā bruto darba samaksa Sējas novadā sabiedriskajā sektorā bija 342 LVL (neto – 243 LVL). Tāda pati tā bijusi arī 2011.gadā.

2010.gadā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā bija 334 LVL, neto – 236 LVL, pašvaldību struktūrās – bruto 344 LVL, neto – 250 LVL. Salīdzinot ar 2009.gadu, strādājošo mēneša vidējā darba samaksa ir samazinājusies. Gadu iepriekš sabiedriskā sektorā bruto samaksa bija 357 LVL, neto – 263 LVL, bet pašvaldības struktūrās bruto samaksa 2009.gadā vidēji mēnesī bija 342 LVL, bet neto – 258 LVL.

Salīdzinot ar Latvijas kopējo radītāju, vidējā darba samaksa novadā ir zemāka. Sabiedriskajā sektorā vidējā bruto alga valstī 2011.gadā bija 493 LVL (par 155 LVL vairāk kā vidēji Sējas novadā), pašvaldību struktūrās - 395 LVL (par 29 LVL vairāk kā vidēji Sējas novadā).

Aizņemto darbavietu skaits pavisam (neskaitot privātā sektora komersantus ar nodarbināto skaitu, kas mazāks par 50) 2011.gadā novadā bija 261, bet 2010.gadā – 280, savukārt 2009.gadā – 228.

ATTĪSTĪBAS LĪMEŅA INDEKSS

Novada teritorijas attīstības līmeņa indekss36 pēc 2010.gada datiem ir 0,099. Starp 110 Latvijas novadiem Sējas novads ir viens no vadošajiem un ieņem 11.vietu starp visiem. Tas vērtējams ļoti pozitīvi.

Aprēķinot teritorijas attīstības indeksu, tiek ņemti vērā vairāki rādītāji – bezdarba līmenis, iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu iedzīvotāju, demogrāfiskās slodzes līmenis un pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas.

Salīdzinot Sējas novada attīstības līmeņa indeksu ar apkārtējām pašvaldībām, tas ir viens no labākajiem. Ādažu novads ierindojas 3.vietā starp Latvijas pašvaldībām ar 1,934 rādītāju, savukārt

35 CSP 36

MK noteikumi Nr.318, 2.pielikums MK noteikumiem Nr.482–

Teritorijas attīstības indekss novadiem

Inčukalna novada rādītājs ir tikai nedaudz zemāks par Sējas novada un ieņem 12.vietu starp 110 novadiem. Krimuldas novads ierindojas 18.vietā, Saulkrastu – 24.vietā, bet Limbažu novads – 57.vietā ar negatīvu rādītāju (-0,163).

Attēls 26: Attīstības līmeņa indeksa salīdzinājums

FINANŠU IZLĪDZINĀŠANA

Sējas novads pieder pie tām Latvijas pašvaldībām, kuras veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, no kura tiek izmaksātas dotācijas pašvaldībām ar zemākiem attīstības rādītājiem.

Plānotās iemaksas37 izlīdzināšanas fondā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem 2012.gadā Sējas novadam paredzētas 24 788 LVL apmērā. No kaimiņu pašvaldībām iemaksas veic arī Ādažu novads (598 950 LVL) un Saulkrastu novads (274 469 LVL).

INVESTĪCIJAS

Novada ekonomisko attīstību un pievilcību raksturo arī ārvalstu tiešo investīciju apjoms. Kopš 1991.gada sākuma līdz 2012.gada 28.jūnijam Sējas novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstu investori ieguldījuši vien 1680 LVL. Tas ir zemākais rādītājs starp apkārtējām pašvaldībām un trešais zemākais starp visiem Latvijas novadiem un pilsētām. Tas liek secināt, ka Sējas novads un tā uzņēmumi nav pievilcīgi ārvalstu investoriem.

37 MK noteikumi Nr.1030 „Noteikumi par pašvaldību finanšu

izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2012.gadā”

1,934

0,986

0,549

-0,163

0,31

0,999




38

Attēls 27: Ārvalstu tiešo investīciju sadalījums (LVL)

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS

Reģistrēto38 nekustamā īpašuma tirgus darījumu skaits pēc darījuma objekta veida 2011.gadā ir sekojošs:

Dzīvokļi – 3,

Telpu grupas - 1,

Zeme – 46,

Zeme ar ēkām – 19,

2010.gadā darījumu statistika ir līdzīga: darījumi ar dzīvokļiem – 3, ēkām – 1, telpu grupām – 2, zemi – 43, zemi ar ēkām – 20.

Attēls 28: Darījumi ar neapbūvētu un apbūvētu zemi 2011.gadā

38

Valsts zemes dienests

No visiem darījumiem ar neapbūvētu un apbūvētu zemi 2011.gadā, 44 bijuši darījumi ar lauksaimniecības zemi39, 13 – individuālo dzīvojamo māju apbūves zemi, 6 – mežsaimniecības zemi un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu un pa 1 – daudzdzīvokļu māju apbūves un satiksmes infrastruktūras objektu zemi.

Vidējā individuālās apbūves zemes40 cena 2011.gadā Sējas novadā bija 3,88 LVL/m2, lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena - 448,21 LVL/ha teritorijām ar platību, kas lielāka vai vienāda ar 3ha un 1783,98 LVL/ha teritorijām ar platību, kas nepārsniedz 3ha. Savukārt mežsaimniecības zemes vidējā vērtība 2011.gadā bija 1416,63LVL/ha (platībām, kas lielākas par 3ha).

Salīdzinot Sējas novada 2011.gada darījumu individuālās apbūves zemes cenas ar apkārtējo pašvaldību cenām, vidējā darījumu cena ir līdzīga Inčukalna novadam, zemāka par Ādažu novada, Saulkrastu pilsētas un novada darījumu cenām, bet augstāka kā Limbažu pilsētas un novada zemes vidējā vērtība.

Attēls 29: Individuālās apbūves zemes vidējā vērtība darījumiem 2011.gadā (LVL/m

2)

Salīdzinot lauksaimniecības zemes cenas, Sējas novadā vidējā darījumu vērtība teritorijām, kuru zemes kopplatība nepārsniedz 3ha (Pierīgas teritorijās – 7ha), ir viena no zemākajām. Zemāka vidējā zemes vērtība ir vienīgi Limbažu novada pagastu teritorijām.

39 Pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa (NĪLM)

40 Zemes platība ir robežās no 300m² līdz 10000m²

13060632

7983888

244160

830171

10170736

1680




44

6

13

1 1

Lauksaimniecības zeme

Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamāsdabas teritorijasIndividuālo dzīvojamo māju apbūves zeme

Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme

Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme

8,31

3,62

1,66 1,68

8,38 7,83

3,88

Ādažu novadsInčukalna novadsLimbažiLimbažu novads bez pilsētasSaulkrastiSaulkrastu novads bez pilsētasSējas novads

39

Attēls 30: Lauksaimniecības zemes vidējā vērtība

darījumiem 2011.gadā (LVL/ha)41

LAUKSAIMNIECĪBA

Sējas novadā ir vairākas lauksaimnieciskās ražotnes un zemnieku saimniecības, kas lielākoties nodarbojas ar graudkopību, lopkopību un augkopību. Lielākās zemnieku saimniecības42 novadā ir sekojošas:

„Priežkalni” (piena lopkopība);

„Robežnieki” (piena lopkopība);

„Kalnābeles” (dārzeņu audzēšana);

„Brīvzemnieki” (dārzeņu audzēšana);

„Zaķi” (dārzeņu audzēšana);

„Urgas” (galdniecība, aitkopība);

„Veģi” (graudkopība);

„Jūrasteteri” (graudkopība);

„Mežateteri” (graudkopība; dārzeņu audzēšana).

Novadā ir vairākas aktīvas mazās zemnieku saimniecības: „Airītes”, „Almučas”, „Astras”, „Ceļmalas”.„Ceriņi”, „Eglaines”, „Ennes”, „Grīvas”, „Jaunkatlāpi”, „Kliņķi”, „Kuiļi”, „Lejnieki”, „Muldas”, „Plaukas”, „Saulieši”, „Vidurgas”, „Ziedkalni”.

Kopš 2009.gada Sējas novadā darbojas LAD, līdz ar to lauksaimniekiem ir pieejamas lauku attīstības speciālista konsultācijas un aktuālākā informācija par nozari.

41 VZD, Otrā platību grupa – zemes kopplatība nepārsniedz 3ha

(izņemot Ādažu un Saulkrastu novadu teritorijas – nepārsniedz 7ha) 42 Sējas novada ziņas. Decembris 2011.

LOPKOPĪBA

Kopumā uz 2011.gada 1.jūlijā reģistrēto liellopu skaits43 novadā bija 680, savukārt reģistrēto aitu skaits – 288. Uzskaitē nav nevienas cūkas, bet ir 19 kazas, 9 zirgi un 55 citi dzīvnieki (bišu saimes). Liellopu novietņu skaits ir 62, savukārt novietnes ar aitām – 8, ar kazām – 4, ar zirgiem – 7. Savukārt kopējais reģistrētais novietņu skaits Sējas novadā ir 225.

Attēls 31: Dzīvnieku skaits

No visām 62 liellopu novietnēm 46 ir novietnes ar lopu skaitu 1 – 5, savukārt 5 novietnes – ar 6-10 liellopiem, 8 – ar 11-20 liellopiem, 2 - ar 21 – 50 liellopiem, bet tikai 1 novietne ar 301-500 liellopiem.

Uz 30.09.2011 reģistrēti 2 ganāmpulki ar kopējo govju skaitu – 221 un ar vidējo gada ražību – 8537 kg izslaukums. Viens no govju ganāmpulka īpašniekiem ir ZS „Robežnieki” (187 govis un vidējais gada izslaukums – 8957 kg), bet otrs īpašnieks ir ZS „Priežkalni” (34 govis un vidējais izslaukums 6046 kg).

ZEMKOPĪBA

2011.gada atbalstam platību maksājumu44 (maksājumi lauksaimniekiem, ko piešķir par LIZ, kas uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī) Sējas novadā kopumā bija deklarēti 188 ha platība ar ziemas kviešiem, 712ha – vasaras kviešiem, 100 ha – ar rudziem, 153 ha – ar vasaras miežiem, 9ha – ar auzām, 2ha – ar griķiem, 333ha – ziemas rapsi, 402ha – vasaras rapsis un 52ha – ar kartupeļiem.

43

VA „Lauksaimniecības datu centrs”

44 LAD

12 988,49

5 676,37

2 806,44 962,21

8 795,51

1 783,98

Ādažu novadsInčukalna novadsKrimuldas novadsLimbažu novads bez pilsētasSaulkrastu novads bez pilsētasSējas novads

680; 65% 288; 27%

55; 5%

19; 2%

9; 1% Liellopi Aitas

Citi dzīvnieki Kazas

Zirgi

40 Uz 18.03.2012 Sējas novadā reģistrēti 834 lauku bloki45 ar kopējo platību 4694 ha, kas ir 80% no kopējas VZD reģistrētā LIZ apjoma.

TŪRISMS

Ņemot vērā novada ģeogrāfisko novietojumu un tuvumu Rīgai, Siguldai un citām populārām tūrisma pilsētām Vidzemē, novadā ir vairāki uzņēmumi, kas darbojas tūrisma nozarē. Tomēr tūrisma nozare novadā nav plaši attīstīta.

Neskatoties uz to, ka teritorijā nav daudz tūrisma apskates objektu, nereti tūristus piesaista novada ainavas, sakoptā vide un lauku miers, kas sastopams salīdzinoši tuvu galvaspilsētai. Ievērojamākie apskates objekti - Sējas ozols un Sējas muižas ūdenstornis.

Novadā ir vairāki viesu nami, kas piedāvā gan naktsmājas, gan aktīvās atpūtas, gan ēdināšanas un relaksācijas pakalpojumus.

„Milža slota” ir viesu nams, kas atrodas pie Pabažu ezera un piedāvā apmeklētājiem labiekārtotus numuriņus, pirti, tematisko un aktīvās atpūtas pasākumu klāstu, kā arī inventāra īri (teltis, laivas, velosipēdi, kvadricikli utt.). Turklāt aktīvās atpūtas cienītājiem ir pieejami vairāki velobraucējiem paredzēti maršruti.

Vairāki viesu nami atrodas Murjāņos: „Rūķīši”, „Saulgoži”, „Ieviņas”. „Rūķīši” ir bijusī Rakstnieku savienības Mākslinieku māja, kas piedāvā saviem apmeklētājiem gan naktsmītnes un banketu zāles, gan pirti un iespēju atpūsties pie dabas. Viesu namā „Saulgoži” pieejamas pirtis, naktsmītnes, banketu zāles un telpas svinībām, kā arī aktīvās atpūtas iespējas. Savukārt viesu nams „Ieviņas” papildus citu, līdzīgu viesu namu piedāvājumiem, nodrošina saviem apmeklētājiem atpūtas kompleksu ar minigolfa un peintbola iespējām. Izmitināšanas iespējas (31 gultasvieta), pirts un ēdināšanas pakalpojumi pieejami arī Sējas novada Sporta centra viesnīcā.

45

Nepārtraukts lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabals, ko

ierobežo dabiskās robežas, kā, piemēram, upes, grāvji, ceļi, meži un citas teritorijas, kas nav lauksaimniecībā izmantojamā zeme, zemes vienību robežas, administratīvās robežas. Minimālā lauku bloka platība ir 0,3 ha

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi pieejami SIA „Mājas Matīši” krogā „Vīgants”, kas atrodas Murjāņos.

Reģistrētais viesnīcu un citu tūrisma mītņu skaits novadā 2011.gada beigās bija 3, ar kopējo gultasvietu skaitu – 8146.

NOVĒRTĒJUMS

Sējas novada uzņēmējdarbības vide ir salīdzinoši neliela, tomēr izteikta ir lauksaimnieciskā ražošana – novadā ir vairākas spēcīgas zemnieku saimniecības. Novads ierindojas Latvijā starp sociālekonomiski labvēlīgākajām pašvaldībām, kas saistīts ar ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Neskatoties uz ekonomisko stabilitāti, lielai daļai iedzīvotāju darbavieta atrodas ārpus novada, ko sekmē izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums Pierīgas reģionā, tomēr pašā novadā darba tirgus ir salīdzinoši neliels.


Iedzīvotāju aptaujas dalībnieki, no kuriem 95% dzīvo Sējas novadā, bieži norādījuši, ka to darbavieta vai mācību vieta atrodas ārpuse Sējas novada teritorijas – 65% no visiem aptaujātajiem. Tādēļ kā lielāko trūkumu visbiežāk iedzīvotāji minējuši tieši darbavietu trūkumu, kam seko dažādi trūkumi novada infrastruktūras kvalitātē. Nedaudz vairāk kā puse aptaujāto uzņēmējdarbības attīstību vēlas redzēt kā galveno un nozīmīgāko novada attīstības virzienu. Pie novada sasniegumiem atsevišķi aptaujātie norādījuši uz lielajām zemnieku saimniecībām un to, ka lepojas ar attīstīto lauksaimniecību. Savukārt pie steidzamākajiem darbiem vēlreiz tiek norādīts uz darbavietu trūkumu.


Novada ekonomiskai attīstībai ir labs potenciāls – gan ģeogrāfiskais novietojums, dabas resursi, infrastruktūras pieejamība – neskatoties uz to, novadā trūkst uzņēmumu, kas nodrošinātu darbavietas iedzīvotājiem uz vietas, tādēļ nepieciešams uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

46 CSP

41

SVID ANALĪZE - EKONOMIKA


Teritorijas plānojums ar paredzētām teritorijām uzņēmējdarbībai un ražošanai;

Ģeogrāfiskais novietojums;

Pieejamie dabas resursi (zemes, mežu resursi), dabas daudzveidība un ainavas;

Ostu un dzelzceļa tuvums, attīstīts ceļu tīkls;

Labvēlīga novada ekonomiskā vide un pieejamā teritorija;

Mazkvalificēta darbaspēka nodarbināšanas uzņēmumu trūkums;

Uzņēmēju-pašvaldības komunikācijas un informācijas apmaiņas trūkums;

Iedzīvotāju pasivitāte, iniciatīvas un zināšanu trūkums par uzņēmējdarbību;

Mazattīstītā tūrisma nozare;

Kvalificēta darbaspēka trūkums;

IESPĒJAS DRAUDI

Pieejamas brīvās teritorijas lauksaimnieciskās ražošanas un bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai;

Kokapstrādes attīstības iespējas;

Individuālo uzņēmumu attīstība;

ES struktūrfondu piesaiste;

Uzņēmēju ziedojumi;

Tūrisma potenciāls;

Koģenerācijas staciju izbūve;

Liela mēroga pasākumu organizēšana;

Iepirkumu procedūras sistēma;

Monopola uzņēmumi (piem. datu uzturēšanā);

Novada uzņēmumu konkurētspējas mazināšanās;

Nodokļu slogs;

Ēnu ekonomika;

Bieža valsts politikas maiņas un ES politika;

Būvniecības likuma trūkums;

Augsti kredītu procenti.

42

PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMA KOPSAVILKUMS

Sējas novads ir Rīgas reģiona pašvaldība, kurai raksturīgi labi sociālekonomiskie rādītāji. Saskaņā ar iedzīvotāju ikgadējās uzskaites datiem, novadā iedzīvotāju skaits ik gadu palielinās (kas raksturīgs vairumam Pierīgas pašvaldību), lai gan tautskaites dati uzrāda mazāku iedzīvotāju skaitu kā tas ir deklarēts. Demogrāfiskie rādītāji ir salīdzinoši labāki kā vairumam apkārtējo kaimiņu pašvaldībās. Sējas novads ir 7. mazākais novads Latvijā pēc iedzīvotāju skaita, 24. mazākais pēc teritorijas kopplatības, tomēr ir viena no tām donoru pašvaldībām, kas pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fondā veic iemaksas.

Novadu raksturo izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis – tuvu Siguldai, Saulkrastiem, Rīgai, kā arī transporta infrastruktūrai, nozīmīgiem objektiem (valsts galvenajiem autoceļiem, un tml.). Sējas novada teritoriju klāj 59% mežu. Plaši attīstīta ir lauksaimniecība. Novada lielākās apdzīvotās vietas ir Pabaži, Loja (novada administratīvais centrs), Murjāņi. mazāk iedzīvotāju dzīvo Gāršmuižā un Sējā.

Ņemot vērā nelielo novada izmēru, tā pārvaldība ir kompakta un labi organizēta. Budžeta ienākumus lielākoties sastāda ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, savukārt nedaudz vairāk kā puse budžeta tiek novirzīta izglītības jomai. Izglītības struktūru veido 2 pamatskolas, pirmskolas izglītības iestāde, Mūzikas un Mākslas skola. Novadā atrodas Murjāņu sporta ģimnāzija. Pašvaldībai ir ciešas funkcionālās saites ar citām pašvaldībām, lielākoties darba tirgus ziņā – lielai daļai novada iedzīvotāju darbavietas atrodas ārpus novada (Rīgā, Siguldā, Saulkrastos u.c.). Saņemt sadzīves pakalpojumus un veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotāji lielākoties dodas uz apkārtējiem novadiem un pilsētām. Lai gan autoceļu un satiksmes infrastruktūra raksturojama kā attīstīta, nepieciešams uzlabot infrastruktūras kvalitāti, kā arī pilnveidot sabiedriskā transporta pieejamību.

Pēdējo gadu laikā novadā īstenoti vairāki projekti, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus – veikti

infrastruktūras uzlabojumi, izveidota Bēbīšu skola, pašvaldībā piesaistīti jauni speciālisti.

Būtiskākie informācijas kanāli novadā ir novada tīmekļa vietne www.seja.lv, kā arī ikmēneša laikraksts „Sējas Ziņas”. Novada kultūras infrastruktūru veido 3 bibliotēkas un 2 kultūras nami, kas nodrošina regulārus kultūras un atpūtas pasākumus iedzīvotājiem, un kuros ikdienā darbojas vairāki amatieru kolektīvi. Īpaši lepni novada iedzīvotāji ir par Sējas novada jaukto kori, kas guvis ievērojamus sasniegumus arī starptautiskos konkursos.

Sējas novada būtiskākais sporta objekts ir mūsdienīgs Sporta centrs, kas ikdienā kalpo par sporta stundu un interešu nodarbību vietu izglītības iestāžu audzēkņiem, kā arī par treniņu vietu sportistiem. Sporta centrā regulāri norisinās sacensības un nometnes.

Novada vide raksturojama kā ekoloģiski tīra. Neskatoties uz dabas resursiem un skaistajām dabas ainavām, novada tūrisma nozare ir maz attīstīta.

Būtiskākie ieguldījumi nepieciešami infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstībā. Lai novada vidi radītu vēl pievilcīgāku dzīvošanai, nepieciešams attīstīt ūdensapgādes un kanalizācijas, kā arī siltumapgādes sistēmas ciemos, uzlabot satiksmes infrastruktūru, sabiedrisko drošību. Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaitam Pierīgas pašvaldībās ir tendence pieaugt, novadam jāveicina dzīvojamā fonda attīstība.

Zemnieku saimniecības Sējas novadā visbiežāk nodarbojas ar graudkopību, piena lopkopību un dārzeņu audzēšanu. Bez tam teritorijā ir vairāki viesu nami, kas piedāvā ne tikai naktsmājas, bet arī aktīvās atpūtas iespējas.

Lai veicinātu novada vietējo uzņēmējdarbības izaugsmi (kas tiek uzskatīts par lielāko trūkumu), nepieciešams stimulēt jaunu darbavietu izveidi novadā uz vietas, jo tieši to iedzīvotāji uzskata par lielāko novada pašreizējās situācijas problēmu.

43

STRATĒĢISKĀ DAĻA

2

44

TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS POLITIKA LATVIJĀ

Sējas novada Attīstības programma 2012.-

2018.gadam izstrādāta, ņemot vērā telpiskās

attīstības plānošanas dokumentu hierarhiju

Latvijā, kā arī telpiskās plānošanas un ilgtspējīgas

attīstības principus.

Attīstības plānošanas uzdevums ir īstenot politiski

noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības,

tautsaimniecības un teritorijas attīstību. Ar

plānošanas dokumentu palīdzību tiek noteikti

principi, mērķi un rīcības to sasniegšanai. Sējas

novada pašvaldības pienākums ir izstrādāt

novada attīstības programmu un nodrošināt tās

realizāciju.

Attīstības programma ir veidota, izmantojot

attīstības plānošanas integrētu pieeju, kas paredz

koordinētu telpisko, tematisko un laika dimensiju,

nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem

pārvaldes līmeņiem (nacionālo, reģionālo,

vietējo) un ieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem,

uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijās u.c.),

izmantojot konkrētus instrumentus, lai tiktu

sasniegti izvirzītie mērķi un prioritātes.

Hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa attīstības

plānošanas dokuments ilgtermiņā ir Latvijas

ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam

(Latvija 2030), bet vidējā termiņā – Nacionālais

attīstības plāns (NAP). Bez nacionāla līmeņa

plānošanas dokumentiem izstrādes procesā

ņemti vērā Rīgas plānošanas reģiona attīstības

plānošanas dokumenti – ilgtermiņa stratēģija un

attīstības programma, kā arī apkārtējo kaimiņu

pašvaldību – Ādažu, Saulkrastu, Krimuldas,

Inčukalna un Limbažu novadu – telpiskās

attīstības noteiktie virzieni.

Dokumenta izstrādes procesā tiek ievēroti likumā

noteiktie attīstības plānošanas pamatprincipi:

ilgtspējīgas attīstības, interešu saskaņotības,

līdzdalības, sadarbības, finansiālo iespēju,

atklātības, uzraudzības un novērtēšanas,

subsidiaritātes, attīstības plānošanas un

normatīvo aktu izstrādes sasaistes, līdzsvarotas

attīstības, aktualitātes un dokumentu

saskaņotības principi.

ILGTERMIŅĀ

VIDĒJA TERMIŅĀ

ĪSTERMIŅĀ

LATVIJĀ

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija

(Latvija 2030)

Latvijas Nacionālais attīstības plāns (2007.-

2013.)

Nozaru politikas plānošanas dokumenti

Institūciju darbības stratēģijas

RĪGAS REĢIONĀ

Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija

(2000. – 2020.)

Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojums

(2005. – 2025.)

Rīgas plānošanas reģiona attīstības programma

(2009.-2013.)

Nozaru plānošanas dokumenti

SĒJAS NOVADĀ

Sējas novada teritorijas plānojums 2007.-2019.

-----

Sējas novada ilgstpējīgas attīstības stratēģija

2013.-2027.*

Sējas novada teritorijas plānojums 2013.-2025.*

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA

2012.-2018.

Nozaru plānošanas dokumenti/ iestāžu

rīcības plāni

Ilustrācija 2: Telpiskās attīstības plānošana Latvijā

* dokuments ir izstrādes stadijā

45

STRATĒĢISKĀS PLĀNOŠANAS ELEMENTI Attīstības programmas Stratēģiskā daļa sniedz

atbildes uz jautājumu, ko novads vēlas sasniegt

ilgtermiņā un vidējā termiņā.

Stratēģiskā daļa veidota, ievērojot stratēģiskās

plānošanas pamatprincipu – definēt

sasniedzamos rezultātus no augstāka uz

konkrētāku līmeni, sākot ar ilgtermiņa

stratēģiskās plānošanas elementiem – misiju,

vīziju, ilgtermiņa prioritātēm un turpinot ar

vidēja termiņa stratēģiskiem uzstādījumiem –

prioritātēm un uzdevumiem. Lai skaidrāk izdalītu

konkrētu jomu un nozaru būtiskākos attīstības

uzdevumus, papildus definēti rīcību virzieni.

Savukārt risinājumu un atbildes uz jautājumu, kā

sasniegt plānoto, iekļautas nākamajā dokumenta

daļā – Rīcības plānā.

Par Sējas novada, tāpat kā jebkuras citas Latvijas

pašvaldības, misiju var uzskatīt ar iedzīvotāju

vēlētas pārstāvniecības un tās izveidotu

institūciju starpniecību īstenot attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses

un valsts noteiktos uzdevumus. Novada

pašvaldības funkcijas ir definētas likumā „Par

pašvaldībām” un lielākoties saistītas ar

ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu un

iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Novada vīzija veidota balstoties uz Sējas novada

viedokļu līderu un aptaujāto iedzīvotāju

redzējumu par to, kā Sējas novadam jāizskatās

nākotnē un to, kādas ir novada lielākās vērtības.

Izrietot no vīzijas, izvirzīti stratēģiskie mērķi, kas ir

koncentrēts politisku uzstādījumu kopums

vēlamajām situācijas pārmaiņām noteiktā laika

periodā. Stratēģiskie mērķi vērsti uz teritorijas

attīstības vīzijas sasniegšanu.

Atbilstoši katram stratēģiskajam mērķim, izvirzīta

viena ilgtermiņa un viena vidēja termiņa

prioritāte. Stratēģisko daļu noslēdz noteikti

uzdevumi, kas sadalīti sīkāk pa atsevišķām jomām

jeb rīcību virzieniem.

Stratēģiskā daļa ietver uzstādījumus par Sējas novada ekonomisko specializāciju reģionā, nacionālā un starptautiskā līmenī, kā arī aprakstu par funkcionālo saišu stiprināšanu.

•precīzi izteikts pamata mērķis, kādēļ novads vispār pastāv

MISIJA

•lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda novada unikālās vērtības

VĪZIJA

•koncentrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas pārmaiņām noteiktā laika periodā, kas ir vērsts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu, un kas kalpo par pamatu prioritāšu noteikšanai un turpmāk veicamo darbību identificēšanai

STRATĒĢISKIE MĒRĶI

•teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm

PRIORITĀTES

•konkrētu pasākumu kopums, kas ir izvirzīts noteikto vidēja termiņa prioritāšu sasniegšanai

RĪCĪBU VIRZIENI

•izvirzīti mērķu īstenošanai, ņemot vērā integrētās pieejas dimensijas (telpiskā, tematiskā, laika) un nodrošinot savstarpēji papildinoša un kompleksa atbalsta mehānisma izveidi.

UZDEVUMI

•konkrētu pasākumu kopums, kas ir noteikts izvirzīto uzdevumu izpildei

RĪCĪBAS

•indikatori, kas apraksta rezultātus, kuri raksturo uzdevumu izpildi

RĀDĪTĀJI

Ilustrācija 3: Stratēģiskās plānošanas elementi

46

VIEDOKĻU LĪDERI PAR SĒJAS NOVADU 2030.GADĀ

JAUTĀJUMS: KĀDU JŪS VĒLĒTOS REDZĒT SĒJAS NOVADU 2030.GADĀ?

Iedzīvotājiem un dabai draudzīgu vidi, sakoptu

teritoriju ar augsti attīstītu infrastruktūru,

izglītību, kas būtu spējīga konkurēt ar

apkārtējiem novadiem. Pašvaldību ar augstām

pakalpojumu sniegšanas iespējām!

Ļoti svarīgs ir labs un kvalitatīvs ceļu tīkls.

Saglabāts apdzīvojums. Lai 2030.gadā būtu

dabiska lauku izskata daba un lai būtu

pilnveidota infrastruktūra! Lai nesamazinātos

skolu tīkls! Bibliotēkas un kultūras nami jau ir

šobrīd - lai nākotnē to nepaliktu mazāk. Lai

tiktu vairāk padomāts par Gāršmuižu. Lai

novadā būtu rūpnieciskā ražošana, papildināta

ar uzņēmumiem, kas darbojas

lauksaimniecības nozarē. Lai šeit būtu cilvēki

un tie varētu strādāt!

Lai 2030.gadā Sējas novadā būtu iedzīvotāji,

attīstīta ražošana, nepastāvētu poligona

izplešanās draudi un valsts darbotos pēc

nacionālā plāna!

2030.gadā gribētos redzēt Sējas novadu tādā

teritorijā kādā tas ir šodien. Lai nekas no tā,

kas ir izveidots pēdējos 20 gados, nepazustu

un tiktu veidots tālāk. Lai būtu sakopti ceļi! Lai

būtu darbavietas! Tādēļ ir jādomā, kā

darbavietas šeit var radīt un kā attīstīt

ražošanu. Šobrīd ceļa izdevumi ir lieli un darba

attiecības kļūst neizdevīgākas. Nopietni

jādomā par to, ko mēs varam attīstīt kā

tūrisma vietu. Mums ir Sējas ozols, piemiņas

vieta Austrai Skujiņai, Pabažu ezers u.c. vietas,

kuras var attīstīt!

Pirmkārt – varas decentralizācija. Lai par savu

novadu var lemt vietējie politiķi un iedzīvotāji

paši! Lai 2030.gadā katrs Sējas novada

iedzīvotājs ir materiāli nodrošināts - var

atļauties ne tikai strādāt, bet baudīt sava

darba augļus! 2030.gadā pašvaldības galvenie

ceļi būs ar cieto segumu un labi uzturēti.

Ņemot vērā to, ka iedzīvotājs būs materiāli

nodrošināts, viņam būt lielāka vēlme saņemt

kvalitatīvus pakalpojumus, kurus sniedz

pašvaldības infrastruktūra – izglītība, kultūra

u.c. Lai to visu sasniegtu, ir jābūt ražošanai.

Bet 2030.gadā Sējas novadā būs īpaši intensīva

lauksaimnieciskā ražošana. Un daļa zemju,

kuras ir šobrīd aizaugušas ar krūmiem, būs

kļuvušas par lauksaimnieciskajām zemēm,

kurās lielākoties tiks audzēta ekoloģiskā

produkcija. Pašvaldībai ļoti nopietni jādomā

par to, kā savi iedzīvotāji var būt neatkarīgāki

ekonomiski, finansiāli un sociāli, tai skaitā

jādomā par neatkarīgu enerģijas ražošanu un

nodrošinājumu!

2030.gadā liela ražošana šeit nebūs, jo nav tik

daudz liela darbaspēka, tāpēc akcents jāliek uz

mazajiem uzņēmējiem, individuālajiem

ražotājiem, lauksaimniecības produktu

pārstrādātājiem. Tam nevajadzētu iedragāt

pašreizējo ekoloģisko sistēmu. Ņemot vērā to,

ka pasaulē pārtikas problēmas pieaug, tad

Sējas novadam ir priekšrocība savas

nepiesārņotās vides un resursu dēļ.

Lai Sējas novadā būtu bērni! Ir svarīgi, lai būtu

ģimenes un Sējas novads tiktu veidots kā

stabils novads ģimenēm. Lai ģimenes varētu

augt labklājībā. Lai būt labklājībā plaukstoša

Sējas novada pašvaldība, kurā dzīvotu

nodrošināti iedzīvotāji un šī vieta būtu

patīkama visiem kopā!

Sējas novads vienmēr ir bijis soli priekšā

valstij. Kad valstī runāja par brīvpusdienām

bērniem, Sējas novadā tas jau bija! Kad valstī

domāja par bezmaksas grāmatām bērniem,

47

Sējas novadā tas jau bija. Kad tagad valstī

domā par demogrāfiju, Sējas novadam

vajadzētu būt soli priekšā! Novadā ne visur ir

nodrošinātas brīvas pārvietošanās iespēja,

tāpēc pašvaldībai vajadzētu vairāk izmantot

jaunākās tehnoloģijas. Ir nepieciešamas

zināšanas, lai ar tehnoloģijām (t.sk. ražošanā)

varētu strādāt!

Ir svarīgi saglabāt dabu, bet mēs nedrīkstam

plānot tā, ka tiek traucēts novadam attīstīties.

Vēlētos to, lai būt pieejami pakalpojumi visā

novada teritorijā. Pašlaik tiek salīdzināti

Pabažu pakalpojumi ar Lojas pakalpojumiem.

Tie ir pieejami, bet ir transporta problēmas.

Gribētos cerēt, ka visas teritorijas pēc 20

gadiem Pierīgā būs aizņemtas un uzņēmēji

arvien vairāk nāktu šeit. Tādēļ mums

vajadzētu jau šodien domāt par brīvajām

zemēm, kuras piedāvāt ražošanas attīstībai.

Lai nākotnē būtu attīstīts tūrisms!

Attīstīta infrastruktūra, ražošana, skolas,

bērnudārzi. Papildus iespējas ārpus darba, lai

gan jau tagad ir sporta centrs. Lai būtu labāk

kā ir šobrīd!

Izglītība, kultūra un ekonomika – trīs

atslēgvārdi. Ja šīs lietas būs attīstītas, tad viss

pārējais atkarīgs no cilvēkiem pašiem!

Tad, kad būs darbavietas, tad kultūra un

izglītība tiks radīta pati par sevi. Lai būtu

atrisinātas transporta problēmas. Iespējas

mums šeit ir, pašvaldība ir ļoti pretimnākoša,

bet nepietiekošs sabiedriskā transporta

nodrošinājums to liedz.

Lai būtu vairāk vietas, kur būtu aizvest parādīt,

kas mums ir iekopts. Lai būtu kur laiku pavadīt

jaunajām māmiņām ar bērniem!

Būtu labi, ja novadā tiktu vairāk atbalstīti

uzņēmēji, kuri radītu darbavietas. Lai mūsu

novadā būtu radošās darbnīcas, kur skolēni,

jaunieši, vecāki un jebkurš cits interesents

varētu atnākt iemācīties un nodarboties ar sev

interesējošām un noderīgām lietām!

Gribētos, lai tuvākajā nākotnē mūsu novada

iedzīvotāji Sporta centru izmantotu vairāk kā

citi interesenti, jo šobrīd vietējie ir salīdzinoši

pasīvāki. Lai būtu izveidots veloceliņš no

centra līdz sporta skolai! Lai 2030.gadā Sējas

novadā sportotu katrs!

Lai 2030.gadā šeit būtu daudz jaunu cilvēku,

ģimenes, lai skolas un bērnudārzi būtu pilni,

ziemā visi slēpotu, bet vasarā brauktu ar

velosipēdiem!

2030.gadā Sējas novads būs arī vieta

jauniešiem, kur pavadīt brīvo laiku. Lai būtu

piemērotas vietas arī vecāka gada gājuma

cilvēkiem (ierīkoti soliņi un tml.). Lai visiem

būtu darbavietas un nodrošināts transports,

lai var nokļūt Siguldā!

Lai būtu kārtīgāki ceļi (t.sk. uz Pabažiem), lai

būtu augsti attīstīta amatiermāksla. Lai būtu

koris (ar pietiekami daudz vīru balsīm), citi

kolektīvi!

Lai 2030.gada nebūtu viss tik ļoti datorizēts, lai

Sējas novadā būtu bērni, kas vairāk lasa!

Ko mēs šobrīd „ieliekam” savos bērnos, tādu

sabiedrību mēs audzinām! Lai mēs varētu

ieguldīt savos bērnos arī turpmāk! Lai ikviens

varētu aizbraukt uz Sporta centru!

Būtu nepieciešams interešu centrs, jauniešu

organizācijas, lai būtu iniciatīva no jauniešu

puses!

48

VĪZIJA

Sējas novada ilgtermiņa vīzija ir harmoniska dzīve

vietā, kur sastopas dabas daudzveidība un

vērtības, enerģija, radošums un izaugsme.

Harmonisku dzīvi novadā veido novada iedzīvotāji

– gan indivīdi, gan interešu grupas un kopienas.

Novads ir vieta, kur dzīvot ar ģimeni, bērniem, kur

dzīvo un sabiedriskajos procesos aktīvi iesaistās

ikviens.

Novadā ir pieejamas darba vietas un lielai daļai

iedzīvotāju nav jādodas uz darba vietu ārpus

novada, lai nodrošinātu sev un savai ģimenei

labklājību.

Sējas novads ir vieta, kur iedzīvotāji jūtas droši

par savu ģimeni, mājokli un vecumdienām.

Pieejama izglītība visa mūža garumā un dažādas

kultūras, sporta un atpūtas iespējas.

Apkārtējā vide ir labiekārtota un ekoloģiski tīra,

saglabāta dabas daudzveidība un vērtības. Sējas

novads ir bagāts ar dabas vērtībām, kas nodrošina

ne tikai cilvēku apgādi ar pārtiku, mājokli, tīru

ūdeni un gaisu, bet ir arī būtisks drošības,

kultūras, veselības un cilvēku brīvības

priekšnosacījums.

SĒJAS NOVADS –

HARMONISKA DZĪVE VIETĀ, KUR

SASTOPAS DABAS DAUDZVEIDĪBA UN

VĒRTĪBAS, ENERĢIJA, RADOŠUMS

UN IZAUGSME.

HARMONISKA DZĪVE

ES - INDIVĪDS ĢIMENE,

BĒRNI, DRAUGI

DARBS, FINANSES

MĀJOKLIS

ATPŪTA, VAĻASPRIEKI

DABA, APKĀRTĒJĀ

VIDE

Vārdu skaidrojums (no latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas):

Harmonisks – saskanīgs, samērīgs; tāds, kurā nav pretrunu.

Dzīve – norišu, darbību kopums; cilvēka sabiedriskās darbības izpausmes formas; vide, apstākļi, kādos cilvēks dzīvo.

Vieta – apvidus, platība, telpa, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.

Sastapties – nonākt saskarē (ar ko), atrast (ko; kādā vietā, vidē).

Daba – viss esošais, kas nav cilvēka radīts; apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum;

Daudzveidīgs – tāds, kas pastāv un izpaužas daudzos, dažādos veidos; dažāds, atšķirīgs.

Vērtības - pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni; īpašību kopums, kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.

Enerģija - mērķtiecīgs darbīgums, kam raksturīga uzņēmība un neatlaidība; mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Radošums – spēja uz jaunradi, radoša aktivitāte, ideju bagātība.

Izaugsme – attīstība, pilnveidošanās.

Ilustrācija 4: Novada vīzija

49 Transporta infrastruktūras tīkls ir kļuvis vēl

pieejamāks un kvalitatīvāks – iedzīvotājam ir

plašas un ērtas mobilitātes iespējas gan pašā

novadā, gan ārpus tā. Tas labvēlīgi ietekmē

uzņēmējdarbības vidi, jo tā ir kļuvusi pievilcīga

gan esošajiem un topošajiem vietējiem

uzņēmējiem, gan piesaistījusi investorus. Novads

kopumā ir ekonomiski stabils, attīstīta ir

lauksaimnieciskā ražošana, uzņēmējdarbība;

pieejami dažādi pakalpojumi.

Radošums sekmē nemitīgu un ilgtspējīgu novada

attīstību. Sējas novadā ir radoša sabiedrība, kas ir

atvērta jaunām idejām, tās mērķis ir attīstīt

esošās tradīcijas un veidot jaunas intelektuālas un

materiālas vērtības.

Enerģijas un apņēmības vietējiem iedzīvotājiem

netrūkst. Sējas novadā ir pilsoniski aktīva

sabiedrība. Novadā ir pieejama moderna sporta

infrastruktūra, aug jauno sportistu paaudze,

populārs ir veselīgs dzīvesveids. Turklāt vietējie

dabas resursi un enerģija ir stabils pamats

ekonomiskajai attīstībai.

Novadā ir pieejami labklājīgas dzīves

priekšnosacījumi, ikviens šeit jūtas labi.

STRATĒĢISKIE MĒRĶI Lai ilgtermiņā novads varētu sasniegt vīziju, izvirzīti 3 stratēģiskie mērķi, kas ir Sējas novada attīstības galvenie stūrakmeņi:

SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība;

SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem pakalpojumiem;

SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus.

SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība: iedzīvotājs ir galvenā vērtība. Stratēģiskais mērķis vērsts gan uz indivīdu, gan kopēju sabiedrības ilgtspēju. Svarīga ir iedzīvotāju interese un iesaiste sabiedriskajos procesos, jo tas veicina kopēju novada izaugsmi, kas labvēlīgi ietekmē ikvienu indivīdu un interešu grupas. Radošums veicina jaunu ideju radīšanu un attīsta izaugsmes potenciālu. Izglītība ir jebkuras labklājības un izaugsmes pamats. Šis stratēģiskais mērķis nodrošina novada attīstību sociālajā plānošanā.

SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem pakalpojumiem: būtiska loma tam, cik pievilcīgs novads ir, lai tajā dzīvotu, strādātu un attīstītu uzņēmējdarbību, ir sakārtotai un pilnvērtīgai dzīves telpai, kā arī pieejamiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, kas nodrošina iedzīvotāju komfortu. Šis stratēģiskais mērķis nodrošina novada fizisko attīstību.

SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus: lai varētu nodrošināt sabiedrības labklājību, nepieciešama ekonomiskā stabilitāte un izaugsme. Turklāt svarīgi ekonomiskajā izaugsmē pilnībā izmantot pieejamos resursus un potenciālu, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējīgu domāšanu un rīcību attiecībā uz pieejamajiem resursiem. Šis stratēģiskais mērķis nodrošina novada ekonomisko plānošanu.

Ilustrācija 5: Stratēģiskie mērķi

SĒJAS NOVADS

SM1

SABIEDRĪBA

SM2

DZĪVES VIDE

SM3

EKONOMIKA

50

PRIORITĀTES Katram stratēģiskajam mērķim tiek noteiktas

ilgtermiņa prioritātes, kā arī prioritātes vidējā

termiņā. Prioritāte ir vispārēja teritorijas

attīstības aktualitāte, kuras risināšana tiek

izvirzīta priekšplānā salīdzinot ar citām

aktualitātēm un jomām. Neskatoties uz

izvirzītajām prioritātēm, pašvaldība rūpējas, lai

sabalansēti tiktu nodrošinātas visas likumā

noteiktās funkcijas un pakalpojumi, kā arī

vienmērīgi un pakāpeniski attīstītas visas jomas

un nozares. Kā ilgtermiņa prioritātes noteikts

sekojošais:

IP1 Izglītība visa mūža garumā;

IP2 Komunālā saimniecība un infrastruktūra;

IP3 Ilgtspējīga resursu izmantošana;

Ilgtermiņa prioritāte sociālajā plānošana ir noteikta izglītība, kas Sējas novada iedzīvotājam ir pieejama visa mūža garumā – gan formālā izglītība, interešu izglītība, gan arī neformālā izglītība.

Kā ilgtermiņa prioritāte fiziskās plānošanas virzienā izvirzīta komunālā saimniecība un infrastruktūra, lai novadā būtu pievilcīga dzīves vide ar nodrošinātiem un pieejamiem pakalpojumiem un tam atbilstošu modernu infrastruktūru novada apdzīvotās vietās.

Ekonomikas ilgtermiņa prioritāte - ilgtspējīga resursu izmantošana, kas nozīmē pilnīgu dabas resursu un potenciāla izmantošanu tautsaimniecībā, vienlaicīgi domājot par dabas aizsardzību un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Kā vidēja termiņa prioritātes noteikts sekojošais:

VTP1 Pilsoniski aktīva sabiedrība;

VTP2 Publiskā ārtelpa;

VTP3 Uzņēmējdarbības vide un vietējais darba tirgus

Sociālās plānošanas virzienā vidējā termiņā kā prioritāte ir noteikta sabiedrības iesaiste un aktivitāte sabiedriskajos procesos. Novadā tiek veicināta nevalstisko organizāciju sektora attīstība, kā arī iedzīvotāji aktīvi iesaistās diskusijās, lēmumu pieņemšanā un ir iniciatīvas bagāti.

Vidējā termiņā kā prioritāte fiziskajā plānošanā ir izvirzīta publiskā ārtelpa – tā ir labiekārtota un pieejama ikvienam. Sējas novadā ir labierīkotas atpūtas vietas, kas piemērotas gan bērniem, jauniešiem, gan ģimenēm, senioriem, gan arī aktīvās atpūtas cienītājiem.

Ekonomikas vidēja termiņa prioritāte ir uzņēmējdarbības vide un vietējais darba tirgus. Novads veidojas kā pievilcīga vieta uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstīšanai un paplašināšanai, kas vienlaicīgi paplašina un attīsta vietējo darba tirgu un nodrošina vietējiem iedzīvotājiem darba vietas novadā.

ILGTERMIŅA PRIORITĀTES

IP1

IZGLĪTĪBA

IP2

KOMUNĀLĀ SAIMNIECĪBA

IP3

RESURSI

VIDĒJA TERMIŅA

PRIORITĀTES

VTP1

AKTĪVA SABIEDRĪBA

VTP2

PUBLISKĀ ĀRTELPA

VTP3

UZŅĒMĒJ-DARBĪBA UN

DARBA TIRGUS

Ilustrācija 6: Ilgtermiņa prioritātes Ilustrācija 7: Vidēja termiņa prioritātes

51

VĪZIJA

SĒJAS NOVADS – HARMONISKA DZĪVE VIETĀ, KUR SASTOPAS

DABAS DAUDZVEIDĪBA UN VĒRTĪBAS, ENERĢIJA, RADOŠUMS UN

IZAUGSME.

STRATĒĢISKIE

MĒRĶI

ILGTERMIŅA PRIORITĀTES

(2030.GADS)

VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀTES

(2018.GADS)

VIRZIENI

SM1

Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība

IP1

Izglītība visa mūža garumā

VTP1

Pilsoniski aktīva sabiedrība

RV1 Izglītība

RV2 Sports, kultūra un atpūta

RV3 Veselības aprūpe un sociālie

pakalpojumi

RV4 Pārvaldība un iedzīvotāju aktivitāte

SM2

Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem pakalpojumiem

IP2

Komunālā saimniecība un infrastruktūra

VTP2

Publiskā ārtelpa

RV5 Komunālie pakalpojumi un infrastruktūra

RV6 Ceļu infrastruktūra un

sabiedriskais transports

RV7 Publiskā ārtelpa

RV8 Drošība

SM3

Daudzveidīgas ekonomiskās

aktivitātes, ilgtspējīgi izmantojot dabas

vērtības un resursus

IP3

Ilgtspējīga resursu izmantošana

VTP3

Uzņēmējdarbības vide un vietējais

darba tirgus

RV9 Uzņēmējdarbības

vide

RV10 Tūrisms

RV11 Resursi

Ilustrācija 8: Stratēģiskais ietvars

52

UZDEVUMI Lai nodrošinātu stratēģisko mērķu un prioritāšu izpildi, līdz ar to vīzijas sasniegšanu, ir izvirzīti vairāki uzdevumi.

MĒRĶIS RĪCĪBAS VIRZIENS UZDEVUMI

SM1

AKTĪVA, IZGLĪTOTA

UN RADOŠA

SABIEDRĪBA

RV1 Izglītība

U1 Pilnveidot pirmskolas izglītības pieejamību un kvalitāti

U2 Pilnveidot pamatskolas un vispārējās izglītības pieejamību un kvalitāti

U3 Paplašināt interešu izglītības un mūžizglītības nodrošinājumu

RV2 Sports, kultūra un atpūta

U4 Uzlabot sporta aktivitātēm nepieciešamo infrastruktūru

U5 Attīstīt novada kultūras dzīvi un infrastruktūru U6 Pilnveidot novada bibliotēku darbību un

infrastruktūru

RV3 Veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi

U7 Uzlabot veselības aprūpes pieejamību U8 Paplašināt sociālo pakalpojumu klāstu

RV4 Pārvaldība un iedzīvotāju aktivitāte

U9 Paaugstināt pašvaldības kapacitāti

U10 Uzlabot vispārējo komunikāciju un informācijas apriti

SM2

PIEVILCĪGA DZĪVES

TELPA AR

KVALITATĪVIEM

PAKALPOJUMIEM

RV5 Komunālie pakalpojumi un infrastruktūra

U11 Rekonstruēt ūdens un kanalizācijas tīklus U12 Uzlabot centralizēto siltumapgādi un ēku

energoefektivitāti

RV6 Ceļu infrastruktūra un sabiedriskais transports

U13 Uzlabot autoceļu kvalitāti U14 Attīstīt gājējiem un velobraucējiem nepieciešamo

infrastruktūru U15 Uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību

RV7 Publiskā ārtelpa

U16 Labiekārtot ciemu teritorijas U17 Attīstīt videi draudzīgu atkritumu apsaimniekošanu U18 Nodrošināt vides un informācijas pieejamību

RV8 Drošība U19 Uzlabot sabiedrības drošību

SM3

DAUDZVEIDĪGAS

EKONOMISKĀS

AKTIVITĀTES, ILGTSPĒJĪGI

IZMANTOJOT

DABAS VĒRTĪBAS

UN RESURSUS

RV9 Uzņēmējdarbības vide U20 Uzlabot uzņēmēju un pašvaldības sadarbību U21 Veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi

RV10 Lauksaimniecība U22 Veicināt lauksaimniecības attīstību

RV11 Resursi

U23 Nodrošināt ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu U24 Attīstīt tūrisma infrastruktūru un piedāvājumu

53

EKONOMISKĀ SPECIALIZĀCIJA Viens no attīstības stūrakmeņiem ir ekonomiskā attīstība. Lai veicinātu Sējas novada vispārējo ekonomisko izaugsmi tiek noteikta ekonomiskā specializācija.

Rīgas reģionā novads specializējas lauksaimniecībā (ņemot vērā jau esošās lauksaimniecības tradīcijas) un nekustamā īpašumā un mājokļu nozarē. Šāda ekonomiskā specializācija izvirzīta, balstoties uz jau esošo tendenci novadam veidoties par pievilcīgu vietu, kur dzīvot, kā arī to, ka iedzīvotāju skaits Pierīgas pašvaldībās pieaug pretēji pārējo novadu tendencēm Latvijā un arvien vairāk iedzīvotāju vēlas dzīvot lauku vidē, kas nodrošina galvaspilsētas ērtu sasniedzamību.

Sējas novada ekonomiskā specializācija Latvijas mērogā ir lauksaimniecībā, sports (ņemot vērā to, ka novadā jau ir sporta ģimnāzija un Sporta centrs, kā arī apkārtējos novados ir izveidojusies sportistu treniņiem piemērota infrastruktūra (Siguldā, Mālpilī). Tāpat novads specializējas sociālo pakalpojumu sniegšanā – perspektīvē novadā paredzēts moderns ciemats senioriem.

Eiropas līmenī novads specializējas ekoloģiskās produkcijas ražošanā un mežsaimniecībā, ņemot vērā novada esošo dabas potenciālu.

FUNKCIONĀLO SAIŠU STIPRINĀŠANA Lai nodrošinātu stabilu novada attīstību, nepieciešams stiprināt esošās funkcionālās saites un sadarbību ar kaimiņu un reģiona pašvaldībām. Neskatoties uz vēlmi iegūt lielāku ekonomisko neatkarību no apkārtējām pilsētām, arī nākotnē saglabāsies tendence, ka daļai iedzīvotāju darbavieta atradīsies ārpus novada – lielākoties Rīgā, Siguldā un Inčukalnā, kur arī būs plašāks sadzīves pakalpojumu piedāvājums. Tādēļ būtiski ir sadarboties ar apkārtējām pašvaldībām satiksmes infrastruktūras uzlabošanā un attīstīšanā, kas nodrošinātu lielāku iedzīvotāju mobilitāti.

Ņemot vērā dabas mantojumu un pievilcību, Sējas novads var stiprināt saites ar apkārtējām pašvaldībām tūrisma nozares attīstībā, izstrādājot kopīgus piedāvājumus un uzlabojot tūrisma infrastruktūru. Tik pat būtiski ir attīstīt sadarbību arī visās pārējās jomās (sportā, izglītībā, kultūrā u.c.), kā arī kopā ar apkārtējām pašvaldībām veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību un piesaistīt investīcijas, izstrādājot un piedaloties kopīgos projektos.

RĪGAS REĢIONS

•Lauksaimniecība

•Nekustamais īpašums un

mājokļi

LATVIJA

•Lauksaimniecība

•Sports

•Sociālie pakalpojumi

EIROPA

•Ekoloģiskā produkcija

•Mežsaimniecība

Ilustrācija 9: Ekonomiskā specializācija

54

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS SASKAŅOTĪBA UN PĒCTECĪBA

Sējas novada stratēģiskajās nostādnēs ņemti vērā hierarhiski augstāk esošu attīstības dokumentu stratēģiskie uzstādījumi (Ilustrācija 2: Telpiskās attīstības plānošana Latvijā).

ATBILSTĪBA LATVIJA 2030

Latvija 2030 ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Dokuments ir Latvijas hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments. Sējas novada Attīstības programma 2011.-2018.gadam, ir veidots saskaņā ar Latvija 2030 noteiktajiem virzieniem un prioritātēm.

Stratēģijas pamatuzstādījumi ir laimīgs cilvēks labklājīgā valstī, ilgtspējīgs un veselīgs dzīvesveids, radoša, iecietīga un toleranta sabiedrība, sadarbībā radīta konkurētspēja un valsts kā ātrspējas partneris.

ATBILSTĪBA NAP

Nacionālais attīstības plāns (NAP) ir vidēja termiņa plānošanas dokuments laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam (jauns NAP ir izstrādes

stadijā). Dokuments ir Latvijas hierarhiski augstākais vidēja termiņa plānošanas dokuments. Tajā noteikts Latvijas attīstības modelis – „Cilvēks pirmajā vietā”.

Valsts izaugsmes mērķis ir dzīves kvalitāte, savukārt NAP mērķis ir izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai. Izaugsmes resurss – zināšanas.

Saskaņā ar NAP dzīves kvalitāti raksturo: materiālā labklājība - stabils darbs un ienākumi, izglītības līmenis, veselības stāvoklis, mājokļa kvalitāte, infrastruktūra, pievilcīga telpa darbam, dzīvei un atpūtai, vides kvalitāte, kultūrvide un kultūrvēsturiskais mantojums, drošība.

NAP prioritātes ir trīs: (1) izglītots un radošs cilvēks, (2) uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība un (3) zinātnes un pētniecības attīstība.

Valsts izaugsmes priekšnosacījumi ir 8: izaugsme reģionos, iekļaujošs un noturošs darba tirgus, vesels cilvēks ilgtspējīgā sabiedrībā, droša pilsoniska un saliedēta sabiedrība, moderna infrastruktūra un pakalpojumi, Latvijas izaugsmes starptautiskā dimensija, pieejams mājoklis un sakopta dzīves telpa, laba pārvaldība kā ilgtspējīgs izaugsmes politikas nodrošinājums. Lai gan izvirzītie Sējas stratēģiskie vidēja termiņa

„LATVIJA 2030” PRIORITĀTE ATBILSTOŠIE SĒJAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2012.-

2018. STRATĒĢISKIE UZSTĀDĪJUMI

1. Kultūras telpas attīstība SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U5,U6)

2. Ieguldījumi cilvēkkapitālā SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U1-U8)

3. Paradigmas maiņa izglītībā SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U1-U3)

4. Inovatīva un ekoefektiva ekonomika SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus (U20-U24)

5. Daba kā nākotnes kapitāls SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus (U23,U24)

6. Telpiskās perspektīvas attīstība SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem pakalpojumiem (U13-U18)

7. Inovatīva pārvalde un sabiedrības līdzdalība

SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U9-U10)

Tabula 5: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība „Latvija 2030”

55 attīstības uzstādījumi atbilst NAP, padziļināta izvērtēšana atbilstībai netiek veikta, ņemot vērā to, ka Attīstības programmas izstrādes laikā vienlaicīgi norisinās arī jauna NAP izstrāde.

Atbilstība novērtējumu attēlo Tabula 5: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība „Latvija 2030”

ATBILSTĪBA RĪGAS PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS

STRATĒĢIJAI

Rīgas plānošanas reģiona Attīstības stratēģija 2000.-2020. iezīmē reģiona attīstības mērķus un uzdevumus ilgtermiņā, ko nevar veikt viena atsevišķa pašvaldība, bet kam nepieciešama savstarpēja vienošanās un kopējas rīcības.

Stratēģija ir priekšnoteikums reģiona un visu tajā ietilpstošo pašvaldību ilgtspējīgai attīstībai. Dokuments aktualizēts 2008.gadā.

Rīgas reģiona attīstības vispārējais mērķis ir veicināt reģiona ekonomisko izaugsmi, konkurētspējas paaugstināšanos un integrēšanos Baltijas jūras reģiona telpā un Eiropā, iedzīvotāju labklājības stabilu un būtisku pieaugumu un

veselīgas un drošas vides saglabāšanu, radot priekšnosacījumus reģiona ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai.

ATBILSTĪBA RĪGAS PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS

PROGRAMMAI

Rīgas plānošanas reģiona Attīstības programma 2009.-2013.gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas aktualizēts 2012.gadā. Programmas vispārējais mērķis ir veicināt reģiona stabilu, sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību, paaugstinot katra iedzīvotāja dzīves kvalitāti un nodrošinot reģiona konkurētspēju starptautiskā mērogā. Dokumentā ir izvirzīti 5 mērķi: (1) Augsta cilvēkresursu kvalitāte un attīstība, (2) Ērta reģiona starptautiskā un vietējā sasniedzamība, (3) Konkurētspējīga tautsaimniecība, daudzveidīga un aktīva uzņēmējdarbība, (4) Augstas kvalitātes dzīves vide un (5) Rīgas reģiona lomas un ietekmes pieaugums nacionālā un starptautiskā līmenī. Bez mērķiem izvirzītas 7 attīstības prioritātes.

RĪGAS PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS (2000.-

2020) MĒRĶI

ATBILSTOŠIE SĒJAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS

2012.-2018. STRATĒĢISKIE UZSTĀDĪJUMI

1. Rīgas reģiona starptautiskās lomas un ietekmes pieaugums Eiropā, Baltijas jūras baseina reģionā

-

2. Rīgas reģiona cilvēku potenciāla – spēju un sociālās aktivitātes pieaugums

SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U1-U10)

3. Konkurētspējīga tautsaimniecība un labvēlīga uzņēmējdarbības vide

SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus

4. Efektīva sadarbība starp reģiona pašvaldībām, ar pārējiem Latvijas reģioniem un valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem Latvijas kopīgās attīstības un izaugsmes interesēs

SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U9–U10)

5. Attīstību rosinošas reģiona satiksmes, komunikāciju, informācijas, enerģijas un vides infrastruktūra

SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem pakalpojumiem

6. Droša, ērta un videi draudzīga reģiona starptautiskā un vietējā sasniedzamība

SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem pakalpojumiem (U13-U15)

7. Vietējā un starptautiskā tūrisma attīstība balstoties uz daudzveidīgās vides, savdabīgās kultūras un kultūrvēsturiskajām vērtībām

SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus (U24)

8. Augstas kvalitātes veselīga dzīves vide SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U7)

Tabula 6: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība reģiona attīstības stratēģijai

56

VIETĒJIE ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI

Vienīgais spēkā esošais novada attīstības plānošanas dokuments ir Sējas novada teritorijas plānojums 2007.-2019.gadam, kura grafiskajai daļai un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem 2009.gadā veikti grozījumi. Jaunais teritorijas plānojums ir izstrādes procesā. Līdztekus tiek izstrādāta Sējas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013. – 2037.gadam. Līdz ar to, novadam uz 2013.gadu būs izstrādāti 3 jauni savstarpēji saistīti attīstības plānošanas dokumenti – teritorijas plānojums, ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programma. Spēkā esošajā plānojumā Sējas novadam 2007.gadā tika noteikta sekojoša vīzija: Sējas novadā ir attīstīta sociālā un tehniskā infrastruktūra, kas apmierina katra iedzīvotāja pamatprasības, veidojot labvēlīgu, draudzīgu un atklātu sociālo vidi. Apzināti un racionāli izmantojot vietējos resursus, pašvaldībā ir attīstīta uzņēmējdarbība, nodrošinot harmonisku teritorijas attīstību un veicinot novada iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu. Novada

ekonomiskā attīstība ir saskaņota ar dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tiek ievēroti ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības principi. Savukārt kā ilgtermiņa attīstības mērķi tika izvirzīts sekojošais:

1. Atrast savu vietu Rīgas reģiona un Latvijas kontekstā, vienotā un harmoniskā sistēmā ar apkārtējām teritorijām.

2. Attīstīt tautsaimniecību, uzņēmējdarbību,

tradicionālo un netradicionālo lauksaimniecību un tūrismu, racionāli izmantojot novada dabas resursus saskaņā ar vides aizsardzības prasībām.

3. Saglabāt dabas un kultūrvēsturisko

mantojumu, novadam raksturīgo identitāti un kultūrvidi, uzturēt ainavas un vides bioloģisko daudzveidību pašreizējā līmenī.

4. Sakārtot un modernizēt apdzīvoto vietu

inženierinfrastruktūru, nodrošinot iedzīvotājus un novada saimnieciskās vajadzības ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, enerģiju, kanalizāciju un sakariem.

RĪGAS PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS

(2009.-2013) PRIORITĀTES

ATBILSTOŠIE SĒJAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS

2012.-2018. STRATĒĢISKIE UZSTĀDĪJUMI

1. Pievilcīga dzīves vieta ar augstas dzīves kvalitātes iespējām

SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem pakalpojumiem

2. Nozīmīgs valsts un starptautisks transporta mezgls

SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem pakalpojumiem (U13-U15)

3. Uz lietotājiem orientēta inovāciju un jaunrades vide

SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U3)

4. Augstas kvalitātes izglītība visa mūža garumā SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U1-U3)

5. Mājvieta strauji augošajiem un eksportspējīgajiem uzņēmumiem


6. Daudzveidīgi un starptautiski pievilcīgi tūrisma pakalpojumi


7. Energoefektīvs reģions SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus (U23)

Tabula 7: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība reģiona attīstības programmai

57

5. Sniegt novada iedzīvotājiem iespēju dzīvot sakoptā, veselīgā un drošā vidē, apmierinot viņu vajadzības pēc izglītības, kultūras, atpūtas un sociālās aprūpes.

6. Sakārtot un attīstīt pašvaldības ceļu un ielu

tīklu un sabiedriskā transporta sistēmu, lai nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību un iedzīvotāju nokļūšanu pēc pakalpojumiem uz infrastruktūras centriem.

7. Nodrošināt optimālu teritorijas

izmantošanas organizāciju, līdzsvarojot novada ekonomisko attīstību ar dabas un kultūrvēsturisko vērtību un nepiesārņotas vides saglabāšanu.

Sējas novada Attīstības programmas 2012.-2018.gadam stratēģiskie uzstādījumi konceptuāli atbilst arī spēkā esošā teritorijas plānojuma stratēģiskajiem ilgtermiņa uzstādījumiem.

KAIMIŅU PAŠVALDĪBU ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS

STRATĒĢISKIE UZSTĀDĪJUMI

Ņemot vērā to, ka novada attīstība ir cieši saistīta arī ar apkārtējo novadu attīstības tendencēm un izaugsmi, izstrādājot Sējas novada attīstības programmu, vērā ņemti tiek arī apkārtējo kaimiņu pašvaldību noteiktie attīstības virzieni un redzējums par nākotni ilgtermiņā un vidējā termiņā.

ĀDAŽU NOVADS

Ādažu novada attīstības programma 2011.-2017.gadam kā vīzija noteikta, ka Ādažu novads 2021.gadā ir ilgtspējīgas attīstības teritorija; sociāli līdzsvarota un vienota, droša un kvalitatīva dzīves un darba vide; teritorija ar mūsdienīgu pakalpojumu saimniecības infrastruktūru; saimnieciski aktīva, veicinoša vide un investīcijām pievilcīga infrastruktūra; spējīgi attīstītas ilgtspējīgas saimniecības jomas.

Attīstība novadā tiek balstīta uz 4 virzieniem: (1) cilvēkresursiem (iedzīvotājiem) (2) ilgtspējīgu attīstību, (3) saimniecisko darbību (uzņēmējdarbības vides aktivizēšanu), kā arī (4) sakoptu, drošu un veselīgu dzīves vidi.

Novada prioritātes ir 4: (1) Kvalitatīva dzīves telpa, (2) Daudzveidīga, mūsdienīga un ilgtspējīgā ekonomika, (3) Izglītota, aktīva un veselīga sabiedrībā un (4) Efektīva novada pārvalde.

Novadam ir spēkā esošs teritorijas plānojums 2006.-2012.gadam ar 2009.gada grozījumiem; jauns teritorijas plānojums ir izstrādes procesā.

INČUKALNA NOVADS

Inčukalna novada Attīstības programma 2013.-2019.gadam ir izstādes stadijā. Spēkā esošie plānošanas dokumenti ir Inčukalna novada teritorijas plānojums 2007.-2019.gadam un Vangažu pilsētas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam. Jauns teritorijas plānojums ir izstrādes stadijā.

Spēkā esošajā teritorijas plānojumā noteiktā novada vīzija ir sekojoša: „Inčukalna novads kļuvis par prestižu dzīves vietu, kā viens no skaistākajiem un sakoptākajiem Latvijas novadiem ar augsti organizētu telpisko struktūru un kvalitatīvu inženiertehnisko nodrošinājumu. Novada iedzīvotāju dzīves līmenis ir viens no augstākajiem Rīgas reģionā, drošā, sakoptā un pievilcīgā dzīves telpa piesaista aizvien jaunus izglītotus, sociāli un ekonomiski aktīvus cilvēkus. Rekonstruētā ātrgaitas maģistrāle, dzelzceļa līnija nodrošina maksimāli ātru un ērtu novada sasniedzamību no galvaspilsētas. Inčukalna novadā ir aktīva saimnieciskā dzīve, labi attīstītā daudzveidīgā uzņēmējdarbība nodrošina novada iedzīvotājiem gan darba vietas, gan kvalitatīvus pakalpojumus. Inčukalna novads ir saglabājies kā Rīgas reģiona zaļā sala, un nodrošina gan augstvērtīgu dzīves vidi, gan lieliskas atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas lielpilsētas tuvumā ar savu unikālo dabas vidi, Gaujas upi un mežu masīviem.”

KRIMULDAS NOVADS

Krimuldas novada spēkā esošie plānošanas dokumenti ir divi: Krimuldas pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam un Lēdurgas pagasta teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam.

LIMBAŽU NOVADS

Limbažu novada Attīstības programma 2011.-2017.gadam nosaka, ka novada attīstības vīzija ir sekojoša: „Limbažu novads kā konkurētspējīga Rīgas reģiona un Latvijas sastāvdaļa ar attīstītu infrastruktūru, plašām izglītības, tūrisma, sporta

58 un atpūtas iespējām, sociāli stabilu dzīves un darba telpu zināšanu un informācijas sabiedrībai, attīstītu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, ar modernu, videi draudzīgu un zaļu dzīves vidi, kuru par savu dzīves vietu izvēlas dažāda vecuma un sociālo grupu pārstāvoši iedzīvotāji.” Pašvaldībā izvirzītas 3 ilgtermiņa prioritātes un 7 vidēja termiņa prioritātes. Ilgtermiņa prioritātes ir sekojošas: (1) Cilvēkresursu attīstība un to dzīves kvalitātes paaugstināšana, (2) Uzņēmējdarbības vides attīstība, sekmējot konkurētspējīgas un ar augstu pievienoto vērtību uzņēmējdarbības, īpaši ražošanas attīstību un (3) Vides ilgtspējīga attīstība, saglabājot novadam raksturīgo dzīves vidi un apdzīvojuma struktūru. Savukārt vidējā termiņā izvirzītās prioritātes ir: (1) Izglītotas, prasmīgas un kultūru cienošas sabiedrības izveides veicināšana, (2) Sociāli labvēlīgas un drošas vides veidošana, (3) Veselīgas un pilsoniskas sabiedrības veidošana, (4) Pašvaldības sniegto pakalpojumu veidu attīstība, veicinot nodarbinātību un iespējas nodarboties ar uzņēmējdarbību, (5) Novada pieejamības un starptautiskās sadarbības veicināšana, (6) Novada kultūrvēsturisko un dabas resursu ilgtspējīga attīstība un izmantošana un (7) Ainaviskas un nepiesārņotas vides saglabāšana.

Limbažu novada ir izstrādāts jauns teritorijas plānojums 2012.-2024.gadam.

SAULKRASTU NOVADS

Novadam ir spēkā esoša attīstības programma – Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju Attīstības programma, kas izstrādāta 2007.gadā. Kā novada vīzija noteikts sekojošais: „2020. gada Saulkrasti būs viena no pievilcīgākajam kūrortpilsētām Baltijas valstis ar mūsdienīgām viesnīcām, viesu mājām un kempingiem, ka ari pilnībā labiekārtotu piekrastes joslu. Rosīga kultūras un sporta dzīve noteiks atpūtnieku interesi par Saulkrastiem. Pašvaldībā dzīvos vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, kuriem būs nodrošināta kvalitatīva un droša dzīves vide. Bērniem un jauniešiem būs labas izglītības iespējas, un arī pieaugušajiem tiks nodrošinātas iespējas izglītoties visa mūža garumā. Teritorija attīstīsies saskaņā ar ilgstpējības principiem – saglabājot, atjaunojot un saudzējot vides resursus, paaugstinot to izmantošanas efektivitāti un veicinot sociāli ekonomisko izaugsmi.” Tāpat izvirzītas 5 prioritātes: (1) tehniskās infrastruktūras uzlabošana un pilnveidošana, (2) izglītības, kultūras un sporta iespēju nodrošināšana, (3) tūrisma infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstība, (4) iedzīvotāju sociālās un veselības aprūpes nodrošināšana un (5) vides (dabas resursu, kultūras un pilsētvides) ilgtspējīga attīstība.

Jauna novada attīstības programma un jauns teritorijas plānojums ir izstrādes stadijā.

Izvērtējot kaimiņu pašvaldību stratēģiskos uzstādījumus, var secināt, ka tie ir konceptuāli līdzīgi Sējas novada uzstādījumiem.

59

RĪCĪBAS PLĀNS UN

UZRAUDZĪBA

3

60

RĪCĪBAS Rīcības ir konkrētu pasākumu kopums, kas ir noteikts, lai izpildītu izvirzītos uzdevumus.

Rīcības izstrādātas vairākās darba grupās, piedaloties pašvaldības nozaru speciālistiem un viedokļu līderiem, un apkopotas kopējā rīcību plānā. Katrai rīcībai noteikts izpildes termiņš un institūcija, kas atbildīga par rīcības izpildi.

Rīcības plāns sniedz atbildi uz jautājumu „Kā sasniegt plānoto?”

Plāns paredzēts laika posmam no 2012. līdz 2018.gadam, tomēr tas saglabā savu elastību un nepieciešamības gadījumā pašvaldība var veikt ikgadējus papildinājumus un izmaiņas, jo būtiskākā loma pašvaldības attīstībā ir ilgtermiņa stratēģiskajiem uzstādījumiem (vīzijai, mērķiem, prioritātēm un uzdevumiem). Veids, kā sasniegt izvirzītos stratēģiskos uzstādījumus (rīcības), var mainīties atkarībā no pieejamajiem tā brīža resursiem, tehnoloģiju attīstības un citiem elementiem.

Visas rīcības, kuras iekļautas Rīcības plānā ir realizējamas, tomēr to izpilde automātiski negarantē rezultātus, kas uzlabos atsevišķus rādītājus, tādēļ pašvaldībai nepieciešams ne tikai veikt Rīcības plāna izpildes uzraudzību, bet arī izvērtējumu, izstrādājot priekšlikumus rīcības plāna aktualizēšanai.

Lai būtu iespējama rīcību izpilde, tam nepieciešami ne tikai cilvēku un vides resursi, bet arī finanšu resursi un investīcijas gan no pašvaldības, gan valsts budžeta, gan privātajiem investoriem. Šim nolūkam Sējas novada Attīstības programmā 2012.-2018.gadam ir iekļauts Investīciju plāns, kas nosaka nepieciešamo investīciju apmērus tuvākajiem 3 gadiem. Sadaļas beigās sniegti priekšlikumi, kā īstenot programmas ieviešanu un uzraudzību.

1

VĪZIJA

3 STRATĒĢISKIE MĒRĶI (SM)

3 ILGTERMIŅA PRIORITĀTES (IP)

3 VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀTES (VTP)

11

RĪCĪBU VIRZIENI (RV)

24

UZDEVUMI

(U)

139

RĪCĪBAS

(R) Investīcijas

Ilustrācija 10: Stratēģiskais ietvars 2

61

RĪCĪBAS PLĀNS SM1 IZGLĪTOTA UN SABIEDRISKI AKTĪVA VIETĒJĀ SABIEDRĪBA

Nr. Rīcības (aktivitātes vai projekta)

nosaukums Plānotais darbības rezultāts

Izpildes termiņš

Atbildīgais Finanšu resursi/avoti

RV1 IZGLĪTĪBA

U1 Pilnveidot pirmskolas izglītības pieejamību un kvalitāti

R 1.1 Labiekārtot un modernizēt PII „Bitīte” telpas

PII un Mūzikas un mākslas skola atrodas atsevišķās telpās

Ierīkots sanitārais mezgls

R 1.2 Izveidot PII „Bitīte” filiāli Pabažos PII pakalpojumi Pabažos

R 1.3 Attīstīt rotaļu un atpūtas zonas PII teritorijā

Pilnveidoti rotaļu laukumi PII teritorijā

Paplašinātas pastaigu iespējas

R 1.4 Pilnveidot PII „Bitīte” materiāltehnisko bāzi un metodiskos materiālus

Mūsdienīgi mācību materiāli un materiāltehniskā bāze

R 1.5 Nodrošināt mūsdienīgu tehnisko aprīkojumu PII „Bitīte”

IKT nodrošinājums PII „Bitīte” (projektors, interaktīvā tāfele)

R 1.6 Piesaistīt jaunus speciālistus Logopēds PII „Bitīte”


R 1.7 Reorganizēt Pabažu pamatskolu par Sējas pamatskolas filiāli

Optimizēta Sējas pamatskolas un Pabažu pamatskolas pārvaldība

R 1.8 Modernizēt fizikas un ķīmijas mācību kabinetus izglītības iestādēs

Mūsdienīgi aprīkoti un prasībām atbilstoši eksakto zinātņu priekšmetu kabineti

R 1.9 Īstenot energoefektivitātes pasākumus Pabažu pamatskolā

Paaugstināta Pabažu pamatskolas ēkas energoefektivitāte

R 1.10 Renovēt Sējas pamatskolas 2.stāvu, zāli un skatuvi

Mūsdienu prasībām atbilstoša un pieejama Sējas pamatskolas tehniskā infrastruktūra

R 1.11 Renovēt Sējas pamatskolas mājturības un tehnoloģiju kabinetu

Modernizēts un prasībām atbilstošs mācību kabinets

62

R 1.12 Veikt izglītības iestāžu informatizāciju Izglītības iestādes aprīkotas ar mūsdienīgām IKT

R 1.13 Atjaunot Sējas pamatskolas dzīvokli skolas vajadzībām

Dzīvošanai pieejams skolas dzīvoklis jaunajiem izglītības nozares speciālistiem


R 1.14 Izveidot Interešu centru (mūžizglītības materiāltehniskās bāzes nodrošinājums)

Nodrošinātas telpas Interešu centram

Nodrošināts inventārs rokdarbiem, galdniecībai un atpūtai

Izveidota un labiekārtota aktivitāšu vieta interešu grupām un dažāda vecuma iedzīvotājiem (bērniem, jauniešiem, vecākiem, senioriem u.c.); saliedēta un aktīva vietējā sabiedrība

R 1.15 Paplašināt mūžizglītības aktivitāšu saturisko piedāvājumu

Regulāri prasmju un kompetenču apmācības semināri un kursi

Piesaistīti speciālisti un vietējie entuziasti Interešu centra darbībā un aktivitātēs

Īstenoti mūžizglītības projekti

R 1.16 Attīstīt Mūzikas un Mākslas skolas darbību

Uzlabota sadarbība ar izglītības iestādēm (t.sk. regulāras darbu izstādes)

RV2 SPORTS, KULTŪRA UN ATPŪTA


R 1.17 Rekonstruēt izglītības iestāžu sporta laukumus

Moderna, pieejama un prasībām atbilstoša sporta infrastruktūra

R 1.18 Labiekārtot Sējas ciema centra sporta laukumu


R 1.19 Renovēt Lojas sporta laukumu un izveidot sporta laukumu bērniem


R 1.20 Labiekārtot peldvietu pie Pabažu ezera Ierobežota iespēja piekļūt peldvietai ar automašīnām

Izveidots gājēju celiņš caur skolas parka teritoriju

Labiekārtota peldvieta

R 1.21 Izveidot skeitparku Pieejams skeitparks novada jauniešiem

R 1.22 Atbalstīt un veicināt mototrases izveidi Pieejama mototrase novada teritorijā

63

R 1.23 Sadarboties ar Murjāņu sporta ģimnāziju tās tālākai attīstībai

Veiksmīga sadarbība ar Murjāņu sporta ģimnāziju

R 1.24 Popularizēt un paplašināt sporta aktivitāšu pieejamību

Regulāri sporta un aktīvās atpūtas pasākumi

Apzināti un piesaistīti vietējie entuziasti novada sporta aktivitāšu organizēšanā

U5 Attīstīt novada kultūras dzīvi un infrastruktūru

R 1.25 Uzlabot Lojas kultūras nama skatuves aprīkojumu

Pilnveidots skatuves apgaismojums un apskaņošana

Izbūvētas telpas zem skatuves

R 1.26 Attīstīt Lojas kultūras nama teritoriju Paplašināta autostāvvieta

Izveidots atpūtas parks un rotaļu laukums bērniem

R 1.27 Sakārtot dzejnieces Austras Skujiņas piemiņas vietu

Labiekārtota piemiņas vietas apkārtne

R 1.28 Izveidot un labiekārtot Sējas parka un ozola apkārtni

Labiekārtota parka apkārtne, pastaigu takas, apgaismojums; ierīkoti soliņi

R 1.29 Izveidot saieta namu Sējā Saieta nams bijušā Drāšu ceha ēkā

R 1.30 Pārvietot Sējas muzeju uz citām telpām

Sējas novada muzejs piemērotās telpās (iespējamā vieta – bijušais Drāšu cehs)

R 1.31 Attīstīt vietējo amatiermākslu Aktīvi vietējie amatiermākslas kolektīvi

Pieejamas labiekārtotas telpas izstādēm

R 1.32 Veicināt novada iedzīvotāju radošumu un iesaisti sabiedriskās aktivitātes

Apzināts novada iedzīvotāju radošais potenciāls, talanti

Aktīvas kultūras un citu jomu iedzīvotāju interešu grupas (jaunieši, seniori, u.c.)

R 1.33 Stiprināt nacionālo identitāti un vietējās tradīcijas novadā

Gadskārtu tradicionālo svētku atzīmēšana

Valsts svētku un piemiņas pasākumi

Saglabātas vietējās kultūras un sporta tradīcijas

R 1.34 Izdot grāmatu par Sējas novadu Izdota grāmata par Sējas novadu 2015.

U6 Pilnveidot novada bibliotēku darbību un infrastruktūru

R 1.35 Īstenot bibliotēku krājumu digitalizāciju

Digitalizēts bibliotēku krājums

Bibliotēkās pieejamas jaunas datubāzes

64

R 1.36 Uzlabot bibliotēku tehnisko aprīkojumu

Nodrošināts mūsdienīgs aprīkojums un tehnoloģijas

R 1.37 Lasītavu telpu izveide visās novada bibliotēkās

Ierīkota lasītava Sējas novada bibliotēkā

Ierīkota lasītava Pabažu bibliotēkā

Ierīkota lasītava „Ainavas” bibliotēkā

R 1.38 Turpināt sadarbību ar izglītības iestādēm

Regulāri kopīgi izglītības iestāžu un bibliotēku pasākumi un projekti

R 1.39 Veicināt lasīšanu bērnu un jauniešu vidū

Regulāri konkursi bērniem un jauniešiem, „Bērnu žūrijas” aktivitātes

Izveidotas lasīšanas zonas bērniem visās bibliotēkās

RV3 VESELĪBAS APRŪPES UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

U7 Uzlabot veselības aprūpes pieejamību

R 1.40 Nodrošināt izglītības iestādes ar veselības punktiem

Mūsdienu prasībām atbilstoši veselības punkti visās izglītības iestādēs

R 1.41 Uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību

Ierīkots lifts Lojā (pašvaldības administratīvā centra ēkā „Jēņi”)

Pieejams pašvaldības transports veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanai (ar pacēlāju)

Lielāka ģimenes ārstu pieejamība (darba laiki)

Speciālistu piesaiste (fizioterapeits, okulists, fluorogrāfs u.c.) konsultācijām

Viegli sasniedzams medpunkts iedzīvotājiem ar funkcionāliem traucējumiem

R 1.42 Organizēt izglītojošus pasākumus par veselīgu dzīvesveidu

Mūžizglītības lekciju cikls iedzīvotājiem par veselīgu dzīvesveidu

Pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas apmācības kursi izglītības darbiniekiem, pašvaldības darbiniekiem u.c.

Preventīvs darbs atkarību problemātikā

65

U8 Paplašināt sociālo pakalpojumu klāstu

R 1.43 Izveidot publisko pirti Pabažos Pieejami sabiedriskās pirts pakalpojumi 2016.

Pieejamas dušas un veļasmašīnas

R 1.44 Izveidot mājas aprūpes brigādi Pieejama sociālā aprūpe mājās

R 1.45 Izveidot Pusceļa māju un krīzes centru Pieejami īslaicīgi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi un palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām

R 1.46 Izveidot Dienas nodarbinātības centru Interešu centrā pieejamas specializētās darbnīcas dažāda vecuma un interešu grupām (jaunajām māmiņām, jauniešiem, senioriem, u.c.)

RV4 PĀRVALDĪBA UN IEDZĪVOTĀJU AKTIVITĀTE


R 1.47 Veicināt vietējās politiskās varas pieejamību un lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu

Sekmīgs vietējās lēmējvaras darbs un e-pārvalde

Aktīva un informēta vietējā sabiedrība par pašvaldības aktualitātēm

R 1.48 Veicināt izpildvaras atpazīstamību un kapacitāti

Sekmīgs vietējās izpildvaras darbs

Aktīva un informēta vietējā sabiedrība par pašvaldības aktualitātēm

R 1.49 Īstenot pašvaldības darbinieku kvalifikācijas celšanas pasākumus

Paaugstināta pašvaldības administratīvā kapacitāte

R 1.50 Ieviest iekšējās kvalitātes kontroli un radoši iniciatīvu vērtēšanu novada pārvaldībā

Paaugstināta pašvaldības administratīvā kapacitāte

R 1.51 Ieviest Vienas pieturas aģentūras principu novada pārvaldībā

Uzlabota pašvaldības pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem

R 1.52 Izstrādāt pašvaldības iestāžu un nozaru attīstības plānus

Mērķtiecīgs un sekmīgs pašvaldības iestāžu darbs, kas ir saskaņā ar novada kopējiem stratēģiskajiem uzstādījumiem

R 1.53 Uzlabot informācijas apmaiņu par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem

Labi informēti iedzīvotāji par novadā pieejamajiem pakalpojumiem

R 1.54 Attīstīt sadarbību ar apkārtējām pašvaldībām

Kopīgi īstenoti projekti ar apkārtējo novadu pašvaldībām un pieredzes apmaiņas pasākumi

66

R 1.55 Attīstīt starptautisko sadarbību Sadraudzības pašvaldības ārvalstīs

R 1.56 Veicināt NVO sektora aktivitāti un atbalstīt to iniciatīvas

Regulāri NVO konkursi un projekti

Aktīvas vietējās biedrības


R 1.57 Pilnveidot novada mājaslapas saturu Pieejama informācija par valsts normatīvajiem aktiem īsumā

Nodrošināt informācijas aktualizēšanu reizi nedēļā

R 1.58 Nodrošināt pašvaldības budžeta izdevumu analīzi

Publiski pieejama pašvaldības budžeta izdevumu analīze

R 1.59 Personificēt atgādinājumus un vēstules

Pilnveidota komunikācija ar vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem

R 1.60 Attīstīt mērķtiecīgas sabiedriskās attiecības ar iedzīvotājiem (t.sk. uzņēmējiem un citām sociālajām grupām)

Izstrādāts un ieviests efektīvs komunikācijas mehānisms

R 1.61 Uzlabot starpnozaru komunikāciju Regulāras nozaru un starpnozaru speciālistu un viedokļu līderu tikšanās un darba grupas

R 1.62 Iesaistīt jauniešus novada attīstības plānošanā un projektos

Aktīvi un novada attīstības aktivitātēs iesaistīti vietējie jaunieši

R 1.63 Aktivizēt nevalstisko organizāciju sektoru un interešu grupas diskusijās un lēmumu pieņemšanā

NVO un interešu grupas piedalās ar novada attīstību saistītās diskusijās un aktivitātēs

67

SM2 PIEVILCĪGA DZĪVES TELPA AR KVALITATĪVIEM PAKALPOJUMIEM



Izpildes termiņš


RV5 KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI UN INFRASTRUKTŪRA

U11 Rekonstruēt ūdens un kanalizācijas tīklus

R 2.1 Rekonstruēt Lojas ciema ūdens un kanalizācijas tīklus

Jauna urbuma izbūve

Kanalizācijas sistēmas attīstība „Jāņciemā”

R 2.2 Rekonstruēt un paplašināt Pabažu ciema ūdens un kanalizācijas tīklus

Uzlabota un attīstīta ūdens un kanalizācijas sistēma „Ezerskolai”, Pasta ielā; izbūvēta sūkņu stacija pie pasta

R 2.3 Izbūvēt centralizētu kanalizācijas un notekūdeņu sistēmu Murjāņu ciemā

Centralizēta kanalizācijas un notekūdeņu sistēma Murjāņos

R 2.4 Izstrādāt normatīvus individuālo dzīvojamo māju kanalizācijas un sadzīves notekūdeņu bioloģiskai attīrīšanai Gāršmuižas ciemā

Organizēta un ar normatīviem aktiem regulēta Gāršmuižas ciema kanalizācijas un notekūdeņu attīstīšana

R 2.5 Izveidot centralizētus kanalizācijas tīklus Ābelītēs, Vaivariņos un Jaunkrimuldā

R 2.6 Izstrādāt kārtību individuālo māju pieslēgšanai pie centralizētās ūdens un kanalizācijas tīkliem

U12 Uzlabot centralizēto siltumapgādi un ēku energoefektivitāti

R 2.7 Atjaunot siltumapgādes tīklu Lojas ciemā

Veikta tīkla „Sudrabkalni” – „Zeltiņi” izpēte un uzlabošana

Veikta tīkla „Katlu māja” – „Klubs” uzlabošana

R 2.8 Rekonstruēt iekšējos siltumapgādes tīklus

Rekonstruēti iekšējie siltumapgādes tīkli „Jēņos”, „Bitītē” un „Klubā”

R 2.9 Veikt publisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus

Īstenota „Jēņu” ēkas siltināšana

Īstenota Pabažu pamatskolas siltināšana

68

Īstenota Lojas kultūras nama siltināšana (t.sk. veikts energoaudits)

Īstenota PII „Bitīte” telpu siltināšana

R 2.10 Atjaunot „Ezerskolas” siltumapgādes sistēmu

Rekonstruēta „Ezerskolas” ēkas siltumapgādes sistēma

R 2.11 Atjaunot Pabažu pamatskolas siltumapgādes sistēmu

Rekonstruēta Pabažu pamatskolas ēkas siltumapgādes sistēma

U13 Attīstīt dzīvojamo fondu

R 2.12 Veicināt jauna dzīvojamā fonda attīstību

Izveidots jauns dzīvojamais fonds novada teritorijā

R 2.13 Veicināt apsaimniekošanas biedrību izveidi

Aktīvas daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas biedrības

R 2.14 Veicināt daudzdzīvokļu māju siltināšanu

Īstenoti daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti

R 2.15 Veicināt daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanu

Labiekārtoti daudzdzīvokļu māju pagalmi

RV6 CEĻU INFRASTRUKTŪRA UN SABIEDRISKAIS TRANSPORTS

U14 Uzlabot autoceļu kvalitāti

R 2.16 Rekonstruēt Veco Gaujas ceļu un izveidot savienojumu ar Saulkrastu ceļu

Rekonstruēti autoceļi, ielas un tilti, uzlabota satiksmes drošība un pārvietošanās iespējas novada teritorijā

R 2.17 Rekonstruēt Brankšu autoceļa segumu

R 2.18 Rekonstruēt autoceļa Eglaines – Eipuri segumu

R 2.19 Rekonstruēt autoceļa uz Stēderu kapiem segumu

R 2.20 Rekonstruēt autoceļa uz d/s „Vairvariņi”segumu

R 2.21 Rekonstruēt Vecā Murjāņu ceļa segumu

R 2.22 Rekonstruēt autoceļu tiltus

U15 Attīstīt gājējiem un velobraucējiem nepieciešamo infrastruktūru

R 2.23 Izveidot velosipēdistu celiņu posmā Izveidots velosipēdistu un gājēju ceļš pespektīvē

69

„Vīganti – Loja – Sējas skola – Sēja – Pabaži”

līdz Gaujas tiltam

R 2.24 Uzlabot gājēju satiksmes organizāciju posmā „Pasta ēka – Skola”

Nodrošināta ceļu satiksmes drošība Pabažos

R 2.25 Pilnveidot ielu apgaismojumu gājēju celiņam Murjāņos

Uzlabots ielu apgaismojums Murjāņu ciemā

R 2.26 Uzlabot gājēju drošību, pilnveidojot ielu apgaismojumu un ieviešot citus satiksmes drošības infrastruktūras elementus

Nodrošināta ceļu satiksmes drošība novadā

U16 Uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību

R 2.27 Pieskaņot sabiedriskā transporta kursēšanas laikus iedzīvotāju vajadzībām

Iedzīvotāju vajadzībām atbilstoši sabiedriskā transporta kursēšanas laiki

R 2.28 Uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību posmā „Sigulda – Turaida – Sēja – Loja – Murjāņi”

Pieejams sabiedriskais transports

R 2.29 Nodrošināt iespēju izmantot pašvaldības autotransportu (ar pacēlāju)

Pieejams pašvaldības autotransports (ar pacēlāju) nepieciešamības gadījumā

RV7 PUBLISKĀ ĀRTELPA

U17 Labiekārtot ciemu teritorijas

R 2.30 Attīstīt Lojas ciema publisko ārtelpu Atpūtas parks pie Lojas kultūras nama (t.sk. ainavu projekta izstrāde)

Modernizēts un labiekārtots sporta laukums

Labiekārtota PII „Bitīte” teritorija

Labiekārtota pašvaldības administratīvās ēkas teritorija

Ierīkots skeitparks ciema teritorijā

R 2.31 Attīstīt Pabažu ciema publisko ārtelpu Izveidoti rotaļu un atpūtas laukumi bērniem

Labiekārtota Pabažu pamatskolas teritorija (t.sk. izveidota Zaļā taka)

Izveidots skeitparks ciema teritorijā

70

R 2.32 Attīstīt Murjāņu ciema publisko ārtelpu

Vispārēja ciema labiekārtošana

Sadarbība ar Krimuldas novada pašvaldību ciema attīstībā

R 2.33 Attīstīt Sējas ciema publisko ārtelpu Izveidots rotaļu un atpūtas laukums bērniem

Labiekārtota Sējas parka estrāde (ar elektrību)

Izstrādāts ainavu projekts (pieejamībai pie apskates objektiem)

Labiekārtota dīķa teritorija

Nodrošināts apgaismojums

Izveidots skeitparks ciema teritorijā

R 2.34 Attīstīt Jaunkrimuldas, Ābelītes un Vaivariņu ciemu publisko ārtelpu

Vispārēja ciemu labiekārtošana un sakopšana

R 2.35 Veicināt privātīpašumā esošo degradēto teritoriju un objektu sakārtošanu

Izstrādāta nodokļu politika degradētu teritoriju sakārtošanas veicināšanai

Sakārtots Vilkugravas īpašums Pabažu ciemā

R 2.36 Izveidot un labiekārtot publiskās zaļās zonas

A.Skujiņas piemiņas vietas kā novada zaļā zona

Sējas parks kā novada zaļā zona

Sējas skolas parks kā novada zaļā zona

Purvu takas kā novada zaļā zona

U18 Attīstīt videi draudzīgu atkritumu apsaimniekošanu

R 2.37 Izveidot atkritumu šķirošanas laukumus

Atkritumu šķirošanas laukums Lojā

Atkritumu šķirošanas laukumi izglītības iestādēs Murjāņos, Sējā un Pabažos

Atkritumu šķirošanas laukumi citos ciemos

R 2.38 Celt sabiedrības vides izglītības līmeni Atkritumu šķirošanas iespējas izglītības iestādēs

Regulāra informācija par atkritumu šķirošanu avīzē, mājaslapā

Iedzīvotāju dalība vides sakārtošanas akcijās

U19 Nodrošināt vides un informācijas pieejamību

R 2.39 Nodrošināt pašvaldības un sabiedrisko iestāžu pieejamību iedzīvotājiem ar funkcionāliem traucējumiem

Pieejama vide personām ar funkcionāliem traucējumiem

R 2.40 Nodrošināt publisko ūdeņu pieejamību Nodrošināta pieejamība pie Gaujas upes

71

Nodrošināta pieejamība pie Pabažu ezera

Nodrošināta pieejamība pie Lojas upes

Nodrošināta pieejamība pie Sējas peldvietas

R 2.41 Izveidot ģērbtuves un publiskās tualetes pie publiskajiem ūdeņiem

Ierīkotas ģērbtuves un publiskās tualetes atpūtas vietās

R 2.42 Izvietot ceļazīmes un norādes uz nozīmīgiem objektiem novada teritorijā

Izvietotas ceļazīmes un norādes novada teritorijā

R 2.43 Izvietot informatīvas kartes uz autoceļiem pie novada robežas

Izvietotas informatīvas kartes novada teritorijā

R 2.44 Nodrošināt publiskā interneta pieejamību novada teritorijā

Pieejami publiskā interneta punkti ciemos

RV8 DROŠĪBA

U20 Uzlabot sabiedrības drošību

R 2.45 Nodrošināt iedzīvotāju fizisko drošību Pieejama vietējā policija

R 2.46 Nodrošināt iedzīvotāju emocionālo drošību

Preventīvs sociālā dienesta, Bāriņtiesas, izglītības u.c. iestāžu darbs

Savstarpēja tolerance iedzīvotāju starpā

R 2.47 Uzlabot domes administratīvās komisijas darbu

Sekmīgs un aktīvs novada domes administratīvās komisijas darbs

R 2.48 Izglītot iedzīvotājus par to, kā rīkoties krīzes situācijas

Zinoši novada iedzīvotāji

R 2.49 Veicināt iedzīvotāju pilsonisko atbildību

Pilsoniski atbildīga vietējā sabiedrība

72

SM3 DAUDZVEIDĪGAS EKONOMISKĀS AKTIVITĀTES, ILGTSPĒJĪGI IZMANTOJOT DABAS VĒRTĪBAS UN RESURSUS



Izpildes termiņš


RV9 UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE

U20 Uzlabot uzņēmēju un pašvaldības sadarbību

R 3.1 Izveidot Sējas novada uzņēmēju datu bāzi

Aktuāla informācija par vietējiem novada uzņēmējiem un lauksaimniekiem

R 3.2 Uzlabot savstarpējo pašvaldības un uzņēmēju informācijas apriti

Regulāra aktuālākās informācijas apmaiņa starp pašvaldību un uzņēmējiem

R 3.3 Izveidot sadarbības organizāciju, piesaistot koordinatoru

Izveidota Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome

R 3.4 Veicināt sadzīves pakalpojumu piedāvājuma paplašināšanos novadā

Pieejami daudzveidīgi sadzīves pakalpojumi

U21 Veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi

R 3.5 Piesaistīt uzņēmējdarbības konsultantu

Pieejams uzņēmējdarbības konsultants topošajiem un esošajiem novada uzņēmējiem

R 3.6 Piesaistīt darba aizsardzības speciālistu

Pieejamas darba aizsardzības speciālista konsultācijas

R 3.7 Veidot pašvaldības fondu uzņēmējdarbības atbalstam

Izveidots pašvaldības fonds vietējās uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai

R 3.8 Nodrošināt pašvaldības telpu nomas iespējas ar atvieglojumiem

Pieejamas telpas uzņēmējdarbībai

R 3.9 Pielāgot nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas veicina novada ekonomisko izaugsmi

Iespējami nodokļu atvieglojumi vietējiem uzņēmumiem

R 3.10 Veicināt amatniecības attīstību Daudzveidīgs mākslas amatniecības produkcijas piedāvājums

Pieejama un pieprasīta pārtikas amatniecības

73

(mājražošanas) produkcija

R 3.11 Veicināt mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstību novadā

Teritorijas plānojumā paredzētas ražošanas un komerciāla rakstura teritorijas

Izveidoti jauni uzņēmumi un attīstīti esošie

RV10 LAUKSAIMNIECĪBA

U22 Veicināt lauksaimniecības attīstību

R 3.12 Veicināt tradicionālās lauksaimniecības attīstību

Attīstīta tradicionālā lauksaimniecība

R 3.13 Veicināt netradicionālās lauksaimniecības attīstību

Attīstīta netradicionālā lauksaimniecība

R 3.14 Nodrošināt aktuālāko lauksaimniecības informāciju zemnieku saimniecībām

Pieejamas lauksaimniecības speciālista konsultācijas

RV12 RESURSI

U23 Nodrošināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu

R 3.15 Izpētīt vēja enerģijas izmantošanas iespējas novadā

Atjaunojamo energoresursu izmantošana

R 3.16 Paplašināt biogāzes izmantošanu novadā

Atjaunojamo energoresursu izmantošana

R 3.17 Veicināt zivju resursu atjaunošanu Atjaunojamo energoresursu izmantošana

R 3.18 Veicināt novada lauku vides un dabas daudzveidības saglabāšanu

Daudzveidīga lauku vide

U24 attīstīt tūrisma infrastruktūru un piedāvājumu

R 3.19 Pilnveidot dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma apskates objektus, tos labiekārtojot un nodrošinot to saglabāšanu

Sakopti Gaujas upes krasti

Sakopti Lojas upes krasti

Izveidotas purva pastaigu un izziņas takas

Labiekārtota Pabažu ezera apkārtne

Labiekārtota piemiņas vieta Austrai Skujiņai

Labiekārtots Sējas parks

Sakopta un labiekārtota Sējas ozola apkārtne

Paplašināts Sējas skolas muzejs

Sakoptas Senkapu un Ugunskapu teritorijas

74

R 3.20 Veicināt esošās infrastruktūras izmantošanu kultūras un sporta pasākumu un nometņu rīkošanai

Regulāri sporta un kultūras pasākumi Sējas pamatskolā un sporta kompleksā

Regulāri pasākumi viesu namos

Regulāri sporta pasākumi Murjāņu sporta ģimnāzijā

R 3.21 Izstrādāt un izveidot aktīvā tūrisma takas un maršrutus

Sadarbība ar apkārtējiem novadiem un reģiona pašvaldībām

R 3.22 Nodrošināt aktuālu tūrisma informāciju par vietējo tūrisma piedāvājumu

Pieejama tūrisma informācija nozīmīgākajos tūrisma informācijas kanālos

75

INVESTĪCIJU PLĀNS Investīciju plāns ir Rīcības plāna sastāvdaļa, kurā ietvertas plānotās Sējas novada investīcijas turamākajiem 7 gadiem. Investīciju plānu ieteicams aktualizēt katru gadu, ņemot vērā tā izpildes progresu un kārtējam gadam apstiprināto budžetu, nemainot Attīstības programmas Stratēģisko daļu. Kā prioritārais pašvaldības investīciju projekts noteikts Veloceliņa izbūve maršrutā Murjāņi - Loja - Sējas skola – Pabaži. Savukārt kā valsts investīciju prioritārie projekti - Apgaismota gājēju un veloceliņa izbūve Murjāņu ciemā gar autoceļu A3 no Gaujas tilta līdz Murjāņu sporta ģimnāzijai (A3 ceļa posmā no 1,3 km līdz 4,0 km) un Murjāņu sporta ģimnāzijas infrastruktūras uzlabošana un atjaunošana; apkures pārbūve, siltināšana, sporta būvju būvniecība, telpu rekonstrukcija.

Investīciju plāns ietver sekojošu informāciju:

projekta nosaukums;

projekta pamatojums – saistība ar Attīstības programmā noteiktajiem uzdevumiem, kā arī projektu savstarpējā papildinātība;

projekta indikatīvā summa un finanšu instrumenti;

plānotie projekta rezultāti;

informācija par plānoto projekta uzsākšanas un noslēguma laiku un projekta partneriem.

PROJEKTA NOSAUKUMS

ATBILSTĪBA

VIDĒJA

TERMIŅA

PRIORITĀTĒM, RĪCĪBĀM

PAPILDINĀTĪBA

AR CITIEM

PROJEKTIEM

(NORĀDĪT

PROJEKTA

N.P.K.)

INDIKATĪVĀ

SUMMA (LVL)

FINANŠU INSTRUMENTS, (LVL VAI %)

PROJEKTA

PLĀNOTIE

DARBĪBAS

REZULTĀTI UN TO

REZULTATĪVIE

RĀDĪTĀJI

PLĀNOTAIS LAIKA POSMS

PARTNERI

PAŠVALDĪBAS

BUDŽETS

ES

FONDU

FINANSĒ-JUMS

PRIVĀTAIS

SEKTORS

CITI

FINANSĒ-JUMA AVOTI

PROJEKTA

UZSĀKŠANAS

DATUMS

PROJEKTA

REALIZĀCIJAS

ILGUMS

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

1. Jauniešu centra izveide

2. Lojas kultūras nama zemskatuves telpu izbūve un mansarda 1.stāva izbūve, ventilācijas rekonstrukcija, siltināšana.

3. Atpūtas parka izveidošana un rotaļu laukuma izveide bērniem Lojas kultūras nama teritorijā

4. Austras Skujiņas piemiņas vietas sakārtošana

76

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

5. Sējas parka un ozola apkārtnes izveidošana un labiekārtošana (estrāde, takas, soliņi, apgaismojums)

6. Saieta nama "Pakalni" izveide Sējas ciemā

7. Amatiermākslas attīstība un pilnveidošana

8. Lasītavas telpu izveide Sējas bibliotēkā, bibliotēkā „Ainavas” un Sējas bibliotēkā

9. Jauno māmiņu kluba izveide

10. Veļas mazgāšanas un dušas pieejamība

11. "Pusceļa mājas" izveide, kas kalpo kā aprūpes iestāde, pansionāts un krīzes centrs

12. Sabiedrisko iestāžu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

13. Biznesa eksperta pieejamība un konsultācijas

14. Administratīvās ēkas siltināšana, lifta izbūve uz 2.stāvu

15. Izglītības iestāžu nodrošināšana ar medpunktu

16. Ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu izveide

17. Pabažu pamatskolas siltināšana

18. PII izveide Pabažos

19. Sējas pils parka atjaunošana un parka labiekārtošana

20. P6 Saulkrasti - Sēja - Ragana valsts autoceļa rekonstrukcija

21. V179 Sēja - Murjāņi valsts autoceļa rekonstrukcija

77

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

22. V188 Ritiņas – Jaunzemnieki valsts autoceļa rekonstrukcija

23. V178 Saulkrasti - Vidriži valsts autoceļa rekonstrukcija

24. Autoceļa Loja - Ragana (3,1 km) asfalta seguma izbūve

25. Autoceļa Murjāņi - Beltes - Kadaga (12 km) asfalta seguma izbūve

26. Autoceļa Vidrižu šos. - Brankšas - Bīriņu šos. (1,4 km) asfalta seguma izbūve

27. Tilta un autoceļa Tilts pār Loju - ceļš 80-92-C6 Loja - Krimuldas pag. rekonstrukcija

28. Tilta un autoceļa Tilts pār Ķīšupi - ceļš 80-92-C41 Vidrižu šos. - Brankšas - Bīriņu šos. rekonstrukcija

29. Maija ielas rekonstrukcija (0,8 km) un gājēju celiņa izbūve

30. Krasta ielas rekonstrukcija, gājēju celiņa izbūve (0,2 km)

31. Autoceļa Murjāņu veikals - Jaunkrimulda C80-92-C8 (ceļa posmā no 0,0. km līdz 1,71. km) rekonstrukcija

32. Dabas aizsargājamo teritoriju sociālekonomiskā potenciāla uzlabošana tūrisma pakalpojumu attīstībai

33. Ražošanas teritorijas izveide investoru piesaistei

78

UZRAUDZĪBAS PLĀNS PROGRAMMAS ĪSTENOŠANA

Attīstības programmas sekmīgas īstenošanas priekšnosacījumi ir sekojoši:

1) noteikts atbildīgais par attīstības programmas īstenošanu;

2) attīstības programmas īstenošana notiek organizēti;

3) attīstības programmas īstenošana ir sasaistīta ar Sējas novada budžetu.

Sējas novada Attīstības programmas īstenošana tiek nodrošināta 2 līmeņos:

1) politiskajā līmenī, ko nodrošina Sējas novada dome un domes komitejas;

2) izpildes līmenī, ko nodrošina Sējas novada administrācija, iestāžu vadītāji.

PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS UZRAUDZĪBA

Uzraudzības sistēma ir būtisks Attīstības programmas īstenošanas elements, kas nodrošina organizētu programmas īstenošanu. Uzraudzības sistēma palīdz:

1) izmērīt teritorijas attīstību; 2) izmērīt attīstības programmas

īstenošanas rezultātus; 3) novērtēt attīstības programmas

īstenošanas rezultātu radīto ietekmi ilgākā laika periodā.

Turklāt uzraudzības sistēmas kalpo sekojošu uzdevumu izpildei:

1) nodrošināt attīstības programmā izvirzīto mērķu sasniegšanu, identificējot pārmaiņas pašvaldībā kopumā un pa jomām;

2) nodrošināt pašvaldības attīstības novērtēšanas iespējas;

3) sekmēt kvalitatīvu, efektīvu un caurspīdīgu attīstības programmas ieviešanu un uzraudzību, nodrošinot ar informāciju par attīstības plānošanas dokumenta īstenošanas sasniegumiem -

sabiedrību, politiķus un citas ieinteresētās puses;

4) pamatot attīstības programmas aktualizācijas nepieciešamību;

5) veicināt pašvaldības struktūrvienību, valsts institūciju, komersantu un sabiedrības koordinētu darbību pašvaldības attīstības jautājumos.

UZRAUDZĪBAS PROCESS

Uzraudzības process norisinās 2 veidos – ikgadēji un reizi 3 gados. Abos gadījumos tiek izstrādāts Uzraudzības ziņojums

IKGADĒJI

Vienlaicīgi ar pašvaldības publiskā pārskata izstrādi tiek veikts Sējas novada Attīstības Programmas uzraudzības process 3 soļos:

1) tiek apkopoti dati par īstenotajām rīcībām, saskaņā ar Rīcības plānu,

2) tiek apkopoti teritorijas attīstības rādītāju dati;

3) tiek apkopoti dati par darbību rezultatīvajiem rādītājiem

Izrietot no šiem trim soļiem, tiek izstrādāts ikgadējais uzraudzības ziņojums par attīstības programmas ieviešanu (norādītas veiktās darbības uzdevumu izpildes sasniegšanas virzienā, ietverts uzraudzības rādītāju apkopojums).

Sējas novada Attīstības Programmas Ikgadējis Uzraudzības ziņojums

3) Dati par darbību rezultatīvajiem rādītājiem

2) Sējas novada teritorijas attīstības rādītāju dati

1) Dati par īstenotajām rīcībām

Ilustrācija 11: Priekšlikums ikgadējai programmas uzraudzībai

79

REIZI 3 GADOS

Papildus katru gadu veicamajām darbībām uzraudzības procesa ietvaros tiek veikts Sējas novada Attīstības Programmas uzraudzības process reizi 3 gados, kurā tiek veikta padziļināta izpēte un raksturojums par rādītājiem. Šajā gadījuma tiek:

1) veikta novada iedzīvotāju aptauja; 2) apkopoti iegūtie politikas rezultātu

rādītāji;

Par iedzīvotāju aptaujas pamatu var izmantot Attīstības programmas izstrādē izmantoto anketas paraugu, kurā iedzīvotāji vērtē pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī vispārējās attīstības tendences un būtiskākās problēmas.

Izrietot no šiem diviem soļiem, tiek izstrādāts 3 gadu pārskata ziņojums par attīstības programmas ieviešanu, norādot attīstības programmas rādītāju sasniegumus 3 gadu periodā.

PRIEKŠLIKUMS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS UZRAUDZĪBAS

ZIŅOJUMA STRUKTŪRAI

Uzraudzības ziņojumu veido 3 daļas: (1) ievads, (2) AP ieviešanas izvērtējums, (3) secinājumi un priekšlikumi.

(1) IEVADS:

uzraudzības ziņojuma sagatavošanas mērķis,

laika periods, par kādu uzraudzības ziņojums sagatavots,

uzraudzības ziņojuma struktūra un sagatavošanā iesaistītie.

(2) IEVIEŠANAS IZVĒRTĒJUMS:

ieviešanas process un sadarbība ar sociālajiem partneriem,

izvērtējums par izvirzīto prioritāšu, mērķu un rīcību sasniegšanu,

rezultatīvo rādītāju izvērtējums un ietekme uz novada attīstību,

Investīciju plāna izvērtējums, kas ietver pārskatu par finanšu izlietojumu un prognozes sasaistē ar pašvaldības budžetu.

(3) SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI:

galvenās problēmas un iespējas novada turpmākai attīstībai,

secinājumi par nepieciešamo problēmu risināšanu vai padziļinātu izpēti,

rekomendācijas Attīstības programmas grozījumiem un/vai aktualizācijai,

priekšlikumi Attīstības programmas aktualizēšanai.

Balstoties uz sagatavoto Uzraudzības ziņojumu, Sējas novada dome pieņem lēmumu par Attīstības programmas grozījumiem un/vai aktualizāciju.

Uzraudzības ziņojums var tikt izmantots pašvaldības budžeta plānošanai, kā arī ikgadējā publiskā pārskata sagatavošanai.

Bez Uzraudzības ziņojuma, Sējas novada pašvaldība ir izveidojusi rezultatīvo rādītāju datu bāzi, kurā tiek fiksētas izmaiņas rādītājos.

UZRAUDZĪBAS RĀDĪTĀJI

Ikgadējā ziņojuma sagatavošanai un pašvaldības var izmantot 3 tabulas:

1) Teritorijas attīstības rādītāju tabula, 2) Darbības rezultātu rādītāju tabula, 3) Uzdevumu un rīcību izpildes uzraudzības

tabula.

3 gadu pārskata ziņojuma sagatavošanai var izmanto Politisko rezultātu rādītāju tabulu, kuru sagatavo, balstoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem.

Sējas novada Attīstības Programmas 3 gadu pārskata ziņojums

2) Politikas rezulātu rādītāji

1) Sējas novada iedzīvotāju aptauja

Ilustrācija 12: : Priekšlikums programmas uzraudzībai reizi 3 gados

80

TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS RĀDĪTĀJU TABULA

DARBĪBAS REZULTĀTU RĀDĪTĀJU TABULA

Gads

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits Demogrāfiskās slodzes līmenis

Bezdarba līmenis ( % )

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu

iedzīvotāju (latos)

Teritorijas attīstības indekss

Rādītājs Izmaiņas Rādītājs Izmaiņas Rādītājs Izmaiņas Rādītājs Izmaiņas Rādītājs Izmaiņas

2012.

2013.

2014.

2015.

2016.

2017.

2018.

Nr.

Rādītājs

Datu avots

2012. 2013.

Tendence salīdzinājumā ar

iepriekšējo

gadu ( )

Plānotais ilgtermiņa attīstības virziens

IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS 1. Dabiskais pieaugums CSP Pozitīvs

2. Migrācijas saldo CSP Pozitīvs

3. Reģistrēto bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem

CSP Nemainīgs vai pieaug

4. Dzimušo bērnu skaits CSP Pieaug

5. Noslēgto laulību skaits CSP Pieaug

6. Šķirto laulību skaits CSP Samazinās

7. Iedzīvotāju skaits Lojā Pašvaldība Pieaug

8. Iedzīvotāju skaits Pabažos Pašvaldība Pieaug

9. Iedzīvotāju skaits Murjāņos Pašvaldība Pieaug

10. Iedzīvotāju skaits Sējā Pašvaldība Pieaug

81 11. Iedzīvotāju skaits Gāršmuižā Pašvaldība Pieaug

12. Iedzīvotāju skaits Ābelītē Pašvaldība Nemainīgs vai pieaug

13. Iedzīvotāju skaits Vaivariņos Pašvaldība Nemainīgs vai pieaug

PĀRVALDĪBA 14. Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi Valsts kase Pieaug

15. Pašvaldības ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa

Valsts kase Pieaug

16. Īstenoto projektu skaits Pašvaldība Pieaug

17. Pasākumu skaits iedzīvotāju informēšanai par novada aktualitātēm

Pašvaldība Pieaug

18. Vidējais novada mājaslapas apmeklētāju skaits

Pašvaldība Pieaug

19. Aktīvi darbojošos NVO skaits Pašvaldība Pieaug

SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI 20. Izglītojamo skaits PII „Bitīte” Pašvaldība Pieaug

21. Izglītojamo skaits Sējas pamatskolā Pašvaldība Pieaug

22. Izglītojamo skaits Pabažu pamatskolā Pašvaldība Pieaug

23. Izglītojamo skaits Sējas Mūzikas un Mākslas skolā

Pašvaldība Pieaug

24. Izglītojamo skaits Murjāņu sporta ģimnāzijā IzM Pieaug

25. Īstenoto mūžizglītības pasākumu/projektu skaits

Pašvaldība Pieaug

26. Pašdarbības kolektīvu skaits Pašvaldība Pieaug

27. Kultūras un mākslas pasākumu skaits Pašvaldība Pieaug

28. Kopējais lasītāju skaits bibliotēkās Pašvaldība Pieaug

29. Sporta pasākumu skaits Pašvaldība Pieaug

30. Sociālo palīdzību saņēmušo personu skaits Pašvaldība Samazinās

31. Reģistrēto ugunsgrēku skaits VUGD Samazinās

32. Noziedzīgo nodarījumu skaits CSP Samazinās

VIDE UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS 33. Vides izglītības un informatīvo pasākumu

skaits Pašvaldība Pieaug

34. Labiekārtoto vides objektu skaits Pašvaldība Pieaug

35. Atkritumu šķirošanas laukumu/punktu skaits Pašvaldība Pieaug

TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA 36. Reģistrēto CSN skaits CSDD Samazinās

82 37. Rekonstruēto autoceļu garums (km) Pašvaldība Pieaug

38. Rekonstruēto ūdensapgādes tīklu garums (km)

Pašvaldība Pieaug

39. Rekonstruēto siltumapgādes tīklu garums (km)

Pašvaldība Pieaug

40. Centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu lietotāju skaits

Pašvaldība Nemainīgs vai pieaug

41. Centralizēto siltumapgādes pakalpojumu lietotāju skaits

Pašvaldība Nemainīgs vai pieaug

42. Īstenoto ēku energoefektivitātes pasākumu skaits

Pašvaldība Pieaug

43. Jaunuzbūvēto dzīvojamo māju skaits Pašvaldība Pieaug

44. Labiekārtotu/ rekonstruēto bērnu rotaļu laukumu skaits

Pašvaldība Pieaug

45. Renovēto, jaunizveidoto sporta infrastruktūras objektu skaits

Pašvaldība Pieaug

46. Renovēto, jaunizveidoto kultūras infrastruktūras objektu skaits

Pašvaldība Pieaug

EKONOMIKA 47. Ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību

skaits CSP Pieaug

48. Vidējā bruto darba samaksa CSP Pieaug

49. Jaunizveidoto uzņēmumu skaits CSP Pieaug

50. Likvidēto uzņēmumu skaits CSP Samazinās

51. Reģistrēto liellopu skaits Lauksaimniecības datu centrs

Pieaug

52. Lauksaimniecības kultūraugu sējumu platības LAD Pieaug

83

UZDEVUMU UN RĪCĪBU IZPILDES UZRAUDZĪBAS TABULA

Uzdevums

Vai veiktas darbības

uzdevuma ietvaros (jā/nē)

Veiktās rīcības uzdevumu izpildei Priekšlikumi programmas aktualizācijai

SM1 AKTĪVA, IZGLĪTOTA UN RADOŠA SABIEDRĪBA U1 Pilnveidot pirmskolas izglītības pieejamību un kvalitāti




U5 Attīstīt novada kultūras dzīvi un infrastruktūru

U6 Pilnveidot novada bibliotēku darbību un infrastruktūru

U7 Uzlabot veselības aprūpes pieejamību

U8 Paplašināt sociālo pakalpojumu klāstu



SM2 PIEVILCĪGA DZĪVES TELPA AR KVALITATĪVIEM PAKALPOJUMIEM U11 Rekonstruēt ūdens un kanalizācijas tīklus

U12 Uzlabot centralizēto siltumapgādi un ēku energoefektivitāti

U13 Uzlabot autoceļu kvalitāti

U14 Attīstīt gājējiem un velobraucējiem nepieciešamo infrastruktūru

U15 Uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību

U16 Labiekārtot ciemu teritorijas

U17 Attīstīt videi draudzīgu atkritumu apsaimniekošanu

U18 Nodrošināt vides un informācijas pieejamību

U19 Uzlabot sabiedrības drošību

SM3 DAUDZVEIDĪGAS EKONOMISKĀS AKTIVITĀTES, ILGTSPĒJĪGI IZMANTOJOT DABAS VĒRTĪBAS UN RESURSUS U20 Uzlabot uzņēmēju un pašvaldības sadarbību

U21 Veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi

U22 Veicināt lauksaimniecības attīstību

U23 Nodrošināt ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu

U24 Attīstīt tūrisma infrastruktūru un piedāvājumu

84

POLITIKAS REZULTĀTU RĀDĪTĀJI

Nr.

Rādītājs

2014. 2017.

Tendence salīdzinājumā ar

iepriekšējo

gadu ( )

Plānotais ilgtermiņa attīstības virziens

1. Iedzīvotāju skaits, kas plāno mainīt dzīvesvietu ārpus novada robežām tuvāko 5 gadu laikā Negatīvā vērtējuma % samazinās

PĀRVALDĪBA

2. Novada pārvaldes darba efektivitātes pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

3. Pašvaldības informācijas un aktualitāšu pieejamība pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI

4. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

5. Sociālās palīdzības un pakalpojumu pieejamība un kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

6. Izglītības iestāžu pieejamība un kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

7. Mūžizglītības pieejamība un kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

8. Interešu izglītības pieejamība un kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

9. Kultūras un atpūtas pasākumu pieejamība un kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

10. Sporta aktivitāšu un pasākumu pieejamība un kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

11. Sabiedriskās kārtības nodrošināšana pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

12. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu pieejamība un kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

VIDE UN TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA

13. Apdzīvoto vietu publiskās ārtelpas sakoptība, labiekārtojums pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

14. Vides pieejamības nodrošināšana publiskajā ārtelpā pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

15. Lauku teritoriju sakoptība un vides daudzveidības saglabāšana pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

16. Gājējiem paredzētu ielu infrastruktūras pieejamība un kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

17. Velobraucējiem paredzēto celiņu pieejamība un kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

18. Autoceļu un ielu kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

19. Sabiedriskā transporta pieejamība un kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

20. Ielu apgaismojuma pieejamība un kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

21. Ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

22. Atkritumu apsaimniekošanas pieejamība un kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

23. Namu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamība un kvalitāte pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

EKONOMIKA

24. Novada domes darbība uzņēmējdarbības veicināšanā attīstot infrastruktūru pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

25. Novada domes darbība nodarbinātības veicināšanā pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

26. Novada domes sadarbība ar uzņēmējiem pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

27. Tūrisma jomas attīstība pozitīvā vērtējuma % paaugstinās

85

SĒJAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2013.-2019.GADAM

IZSTRĀDES DARBA GRUPU DALĪBNIEKI:

Agita Ozoliņa Aija Pelkaua Aina Ozoliņa Andris Arums Astrīda Pastare Elīna Bērziņa Evija Gunika Gints Bitītis Guntars Jākobsons

Guntis Liepiņš Inese Ozolniece Inese Pliena Inita Jekļava Inta Petrova Ivars Keviešens Liene Reniņa Lolita Landsberga Margarita Kalniņa

Rudīte Smirnova Rūdolfs Kalliss Sarmīte Mejere Sarmīte Šmukste Solveiga Ziediņa Staņislava Vērdiņa Valentīna Ceple

Sējas novada Attīstības Programmas 2012.-2018.gadam izstrādātājs SIA „Reģionālie Projekti”.

Kontakti: Rūpniecības iela 32b – 502, Rīga, LV – 1045, Latvija. Tel.: +371 67 32 08 09, Fakss: +371 67 32 09 07

www.rp.lv

Sējas novada Attīstības programma tiek izstrādāta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr. 1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/045/045 "Sējas

novada attīstības plānošanas dokumentu izstrāde” ietvaros.

sējas novada ap

Documents