sia „riga fertilizer terminal” minerālmēslu pārkraušanas ... · pdf...

SIA „Riga fertilizer terminal”

Minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas

glabāšanas termināļa

izveides projekta riska novērtējums

Objekts Minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas glabāšanas terminālis

Rīga, Kundziņsala

Rīga, 2010

3

Saturs

1. Riska analīzes izejas dati ........................................................................................................ 5

1.1. Objekta raksturojums .......................................................................................................... 5

1.2. Bīstamo ķīmisko vielu un produktu raksturojums .............................................................. 6

1.2.1. Vispārējā informācija par amonija nitrāta bīstamību .................................................... 7

1.2.2. Informācija no produktu piegādātāja ............................................................................. 8

1.3. Tehnoloģiskās iekārtas un procesi ....................................................................................... 9

1.3.1. Minerālmēslu piegāde pa dzelzceļu .............................................................................. 9

1.3.2. Minerālmēslu pārkraušana uz noliktavām vai kuģiem .................................................. 9

1.3.3. Minerālmēslu uzglabāšana ............................................................................................ 9

1.3.4. Minerālmēslu kraušana kravas kuģos ........................................................................... 9

1.3.5. Procesu vadības un drošības uzraudzības sistēmas ..................................................... 11

1.3.6. Citi procesi vai objekti, kuri saistīti ar avāriju risku ................................................... 11

2. Termināļa darbības riska analīze ........................................................................................ 12 2.1. Iespējamās avārijas un to attīstības scenāriji ..................................................................... 12

2.2. Iespējamo avāriju seku izplatība ....................................................................................... 13

2.3. Termināļa palīgprocesu riska novērtējums ....................................................................... 14

2.3.1. Dīzeļdegvielas uzpildes stacija .................................................................................... 15

2.3.2. Sašķidrinātās naftas gāzes uzglabāšana ....................................................................... 15

3. Riska situācijas raksturojums, rekomendācijas ............................................................... 119

4. Izmantotā literatūra .............................................................................................................. 20

PIELIKUMI

1. pielikums – Ražotāju sniegtā informācija par terminālī pārkraujamajiem amonija nitrāta

minerālmēsliem

2. pielikums – HAZOP novērtējuma rezultāti

4

Ievads

Šajā darbā veikts SIA „Riga fertilizer terminal” minerālmēslu termināļa, kura būvniecība

paredzēta Rīgas Brīvostas teritorijā, Kundziņsalā industriālā riska izvērtējums. Objektā paredzēta

dažāda sastāva, tai skaitā amonija nitrātu saturošu minerālmēslu piegāde ar dzelzceļu,

pārkraukšana, uzglabāšana kupolveida noliktavās un pārkraušana uz kravas kuģiem, nosūtīšanai

klientam.

Riska novērtējums sagatavots objekta ietekmes uz vidi novērtējuma sagatavošanas vajadzībām,

ievērojot 2010.gada 29.septembra Latvijas Republikas Vides ministrijas Vides pārraudzības

valsts biroja izdotās „Programmas ietekmes uz vidi novērtējumam minerālmēslu pārkraušanas un

uzglabāšanas termināļa izveidei Kundziņsalā” prasības.

Šajā dokumentā analizēts un novērtēts plānotā objekta teritorijā paredzētās darbības potenciālais

industriālais risks, nosakot gan iespējamo avāriju atgadīšanās iespējas un apstākļus, gan

potenciāli sagaidāmo avāriju radīto seku veidu un iedarbību. Bez tam riska novērtējumā

raksturota arī objekta apkārtnē esošā situācija, objekti un darbības, izvērtējot to ietekmi uz

paredzēto termināli no industriālā riska viedokļa.

Riska novērtējums veikts ar kvalitatīvām un kvantitatīvām riska novērtēšanas metodēm –

noteikta iespējamo avāriju attīstība, aprēķinātas atsevišķu notikumu varbūtību skaitliskās

vērtības un kur iespējams modelēta avāriju seku izplatība.

Avāriju seku izplatības modelēšanai izmantotas licenzētas datorprogrammas.

Tā kā Latvijā nav noteiktas prasības pret industriālā riska novērtējumiem un tajos iekļaujamo

informāciju, šis novērtējums sagatavots, izmantojot starptautiski atzītus riska novērtēšanas

principus un metodes. Darbā izmantotas starptautiski atzītu autoru un kompāniju metodiskie

materiāli, vadlīnijas un publikācijas (skat. literatūras sarakstu).

Riska novērtējums sagatavots pēc SIA „Riga fertilizer terminal” pasūtījuma, balstoties uz

projektēšanas organizācijas SIA „Olimps” sagatavoto skiču projektu un papildus sniegto

informāciju.

Dokumentā iekļautajā grafiskajā materiālā izmantoti SIA „Olimps” sagatavotie plāni un Google

Earth serverī pieejamie satelīta attēli.

© Riska novērtējums sagatavots un izmantojams tikai SIA „Riga fertilizer terminal” minerālmēslu termināļa

projekta ietekmes uz vidi sagatavošanas vajadzībām, tā kopēšana un/vai pārpublicēšana elektroniskā veidā citiem

mērķiem aizliegta bez saskaņošanas ar PSI „Risks un audits” SIA.

5

1. Riska analīzes izejas dati

1.1. Objekta raksturojums

SIA „Riga fertilizer terminal” (turpmāk arī RFT) minerālmēslu termināli paredzēts izvietot Rīgā,

Daugavas labajā krastā, Kundziņsalas ziemeļrietumu daļā. Šobrīd terminālim paredzētā teritorija

nav apbūvēta un tajā netiek veikta saimnieciskā darbība.

1. attēls. SIA „Riga fertilizer terminal” atrašanās vieta

Tuvākais valsts nozīmes paaugstinātas bīstamības objekts ir SIA „Latvijas propāna gāze”

sašķidrinātās naftas gāzes pārkraušanas terminālis, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā,

aptuveni 1km uz ziemeļrietumiem no teritorijas, kurā paredzēta RFT termināļa būvniecība. Uz

austrumiem no objekta paredzētās atrašanās vietas atrodas SIA „Woodison treminal” naftas

produktu pārkraušanas terminālis, bet uz dienvidaustrumiem SIA „Man-tess” naftas produktu

terminālis. Abus šos objektus no Kundziņsalas šķir Sarkandaugava un to attālums līdz RFT

paredzētajai vietai ir vairāk kā 1km. Kundziņsalā izvietota SIA „Man-tess” tankkuģu uzpildes

piestātne, kuru ar naftas produktu termināli savieno virszemes maģistrālo cauruļvadu līnija.

Minēti objekti atrodas vairāk kā 1km uz ziemeļiem no RFT paredzētās vietas.

Tuvākā saimnieciskā darbība tiek veikta SIA „Baltic Conteiner Terminal” teritorijā, kuras robeža

atrodas aptuveni 300m uz ziemeļiem no RFT paredzētās vietas.

Kundziņsalas dzīvojamais rajons atrodas vairāk kā 1km no objekta plānotās atrašanās vietas

ziemeļu virzienā.

SIA „Riga fertilizer terminal” minerālmēslu termināļa pamatdarbība būs saistīta ar nefasētu

minerālmēslu saņemšanu pa dzelzceļu, uzkrāšanu noliktavās un pārkraušanu kravas kuģos. Šim

nolūkam termināļa teritorijā paredzēts izvietot iekārtas dzelzceļa vagonu izbēršanai, transportieru

sistēmu produktu pārkraušanai uz noliktavām vai kuģiem un kupolveida noliktavas produktu

uzglabāšanai.

6

Termināļa būvniecība paredzēta divās kārtās. Pirmajā kārtā tiks izbūvēts aprīkojums produktu

pārkraušanas nodrošināšanai, 6 kupolveida dzelzsbetona noliktavas (4x25000 tonnas un

2x15000 tonnas), kā arī objekti saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Saimnieciskās darbības

nodrošināšanai tiks būvētas ēkas administratīvā darba un procesu vadības nodrošināšanai,

remontu darbnīca, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un katlumāja, kuras darbības nodrošināšanai

tiks izmantota sašķidrinātā naftas gāze. Sašķidrinātās naftas gāzes uzglabāšana paredzēta

pazemes tvertnē ar tilpumu 20m3. Objektā paredzēta arī iekšējā transporta degvielas uzpildes

stacija ar divām apakšzemes tvertnēm 2x15m3, kurās tiks veikta dīzeļdegvielas uzglabāšana.

2.kārtas būvniecība paredz vēl divu kupolveida noliktavu būvniecību ar ietilpību 25000 tonnas

katrai.

2. attēls. Tehnoloģisko objektu izvietojums SIA „Riga fertilizer terminal” teritorijā.

1.2. Bīstamo ķīmisko vielu un produktu raksturojums

Objektā paredzēts pārkraut šāda veida minerālmēslus:

Amonija nitrāta minerālmēsli (ar amonija nitrāta saturu nemazāk kā 98%) (AN)

Stabilizēti amonija nitrāta minerālmēsli (3 markas ar amonija nitrāta saturu 93,8; 92,5 vai

90,9%) (SAN)

Karbamīds (UREA)

Kaļķa amonija salpetris (CAN)

Diamonija fosfāts (DAP)

1.1. tabula

Plānotais ikmēneša kravu (produktu) apgrozījums ar jūras transportu

Produkts

Daudzums,

t/gadā

1.kārta

Daudzums,

t/gadā

1.+2.kārta

Daudzums,

t/mēnesī

1.kārta

Daudzums,

t/mēnesī

1.+2.kārta

AN 150 000 200 000 12 500 16 667

SAN 200 000 250 000 16 667 20 833

CAN 150 000 200 000 12 500 16 667

DAP 300 000 350 000 25 000 29 167

AN 400 000 400 000 33 333 33 333

UREA 400 000 600 000 33 333 50 000

KOPĀ 1 600 000 2 000 000 133 333 166 666

7

No rūpniecisko avāriju riska viedokļa ar augstāko bīstamības potenciālu ir amonija nitrātu

saturošie minerālmēsli, kuri pie noteiktas nelabvēlīgu apstākļu sakritības var radīt sprādziena

draudus. Ņemot to vērā, riska novērtējumā pamatā analizējam ar amonija nitrāta minerālmēslu

un stabilizēta amonija nitrāta minerālmēslu pārkraušanu saistīto risku.

1.2.1. Vispārējā informācija par amonija nitrāta bīstamību

Vispirms amonija nitrātu saturošu minerālmēslu bīstamības raksturojums balstoties uz Eiropas

minerālmēslu ražotāju asociācijas (EFMA) un Anglijas veselības un drošības pārvaldes (HSE)

izdotajām publikācijām [1;2;3;4]:

Atbilstoši minētajos literatūras avotos sniegtajai informācijai amonija nitrāta (AN) minerālmēsli

ir stabils ķīmiskais produkts, kas pats nerada paaugstinātu bīstamību. Amonija nitrāta

minerālmēslu bīstamība var rasties blakus apstākļu iedarbības rezultātā, un tā var izpausties kā

ugunsgrēks, produkta ķīmiska sadalīšanās ar toksisku izgarojumu rašanos vai sprādziens.

Ugunsbīstamība

AN saturoši minerālmēsli nav uzliesmojošs produkts. AN saturoši minerālmēsli pēc savām

īpašībām ir oksidētājs, tādēļ aizdegšanās var notikt tam nonākot saskarē ar uzliesmojošiem

materiāliem, piemēram, kraušanas aprīkojumā lietotām degvielām, smērvielām, hidrauliskiem

šķidrumiem, kā arī ar citiem līdzīgiem materiāliem.

Ja ārējs ugunsgrēks apņem iepakotus minerālmēslus, iepakojums var tikt bojāts, bet pats

produkts var netikt nopietni apdraudēts un neradīs nozīmīgu ietekmi uz ugunsgrēka norisi.

Savienojumā ar polietilēnu un tam līdzīgu iepakojumu degšana nepastiprināsies, bet karstums

var radīt minerālmēslu oksidēšanos. Šādam, izkusušam, produktam nonākot kontaktā ar koka

konstrukcijām, piemēram, koka paliktņiem var tikt izsaukt koka gruzdēšana vai degšana.

Dekompozīcija

Tīru amonija nitrātu karsējot virs kušanas temperatūras, tas ķīmiski sadalās (notiek

dekompozīcija). Reakcijas rezultātā izdalās ūdens tvaiki, amonjaks, slāpekļskābes tvaiki un

slāpekļa oksīdi. Sadalīšanās notiek no tvaika spiediena atkarīgā reversīvā endotermiskā procesā.

Kombinēts šo endotermisko un eksotermisko reakciju efekts līdz konkrētai temperatūrai rada

pašierobežojošu termisko efektu, nodrošinot gāzveidīgo produktu izdalīšanos. Šis fenomens ir

ticis studēts un pārbaudīts ar eksperimentu palīdzību, kas parādīja, ka adiabātiskā kondīcijas un

brīvas gāzes izplūdes apstākļos pašierobežojošā temperatūra tīram AN ir apmēram 290ºC pie

normāla atmosfēras spiediena. Jebkuri pretējie apstākļi, kā, piemēram, reaktīvo vai katalītisko

vielu klātbūtne vai produktu gāzu ierobežojums samazina šo temperatūru, padarot AN termiski

mazāk stabilu.

Gadījumā, ja produkta gāzes nevar brīvi aizplūst, endotermiskais process var gandrīz tikt

apstādināts, novedot pie strauja eksotermiska procesa, kas var izraisīt sprādziena efektu. Šīs

īpašības jāņem vērā procesos, kur amonija nitrāta apstrādes procesos izmanto karsēšanu, kur

neatbilstoša aprīkojuma tīrīšanas dēļ var veidoties AN saturošas nogulsnes.

Dažas vielas, īpaši hlorīdi, varš un cinks palielina dekompresijas koeficientu. Arī saskare ar

skābēm var radīt līdzīgu iedarbību.

Sprādzienbīstamība

Amonija nitrātu saturošus minerālmēslus uzspridzināt ir grūti, jo ražošanas procesā tie tiek

sagatavoti tā, lai tiem būtu augsta detonācijas pretestība, līdz ar to produkta uzspridzināšanai

nepieciešama ļoti liela enerģija. Ne liesma, ne dzirkstele, ne arī berze nevar izraisīt AN

detonāciju.

AN minerālmēsliem veic detonācijas testus, no kuriem tiek gūts apliecinājums, ka produktam ir

augsta detonācijas pretestība. Ja produkts tiek nepareizi uzglabāts vai lietots, veidojas faktori, kas

8

var samazināt šo detonācijas pretestību. Tas var būt sajaukšanās ar nesaderīgām vielām,

mehāniska sadrupšana (produkta daļiņu samazināšanās) vai arī paaugstinātas temperatūras

iedarbība, kas paaugstina porainību un izsauc granulu struktūras noārdīšanos. Aizsardzībai pret

mehānisku sadrupšanu minerālmēsliem pievieno piedevas, kas nodrošina pretsacietēšanas

īpašības un termisko stabilitāti.

AN saturošs minerālmēslojums var sadalīties izraisot sprādzienu, ja tas tiek karsēts, piemēram, ar

uguni stingri noslēgtā vidē. Tas var notikt tikai procesos, kur produkts nonāk saskarē ar

sakarsētām iekārtu detaļām. Minerālmēslu sajaukšana ar viegli uzliesmojošām un citām

reaģējošām vielām paaugstina risku.

Tīrs amonija nitrāts nav jūtīgs pret triecienu un berzi un tas nevar sprāgt normālos uzglabāšanas

apstākļos, tomēr sekojošas iedarbības var paaugstināt tā jūtīgumu:

augsta temperatūra

ierobežota vide;

sajaukšana (piesārņošana) ar organiskām vielām.

Kopumā minerālmēslojums tiek uzskatīts par mazāk bīstamu salīdzinājumā ar tīru amonija

nitrātu, ja vien tas nav piesārņots ar tādām vielām, kas padara to daudz jūtīgāku.

Sprādziens, kas izraisa spiediena vilni ar virsskaņas izplatīšanās ātrumu materiālā, var rasties

tikai tad, ja sprāgstvielas izmērs ir lielāks par kādu noteiktu lielumu, kas zināms kā kritiskais

lādiņa diametrs. Cietiem minerālmēsliem šis diametrs ir apmēram 3m, kas nozīmē, ka sprādziens

kaudzē, kas mazāka par 300 tonnām ir gandrīz neiespējams. Atbilstošs diametrs kausētam

amonija nitrātam ir tikai 10cm.

1.2.2. Informācija no produktu piegādātāja

Visiem objektā pārkraušanai paredzētajiem produktiem, piegādātājs ir nodrošinājis ar

informāciju par to bīstamību, kā arī prasībām veicot darbības ar šiem produktiem. Visiem

produktiem ir produktu drošības datu lapas, kā arī deklarācijas par transportēšanas īpašībām un

drošības nosacījumiem veicot jūras pārvadājumus. Terminālī pārkraušanai paredzētie amonija

nitrāta minerālmēsli ir reģistrēti Eiropas Savienībā un veikta to detonācijas pretestības pārbaude.

Papildus informācija par objektā pārkraujamajiem amonija nitrāta minerālmēsliem pievienota

1. pielikumā.

Apkopojot pieejamo informāciju par amonija nitrāta minerālmēslu bīstamību, riska novērtējumā

analizēti šādi nelabvēlīgie faktori amonija nitrāta minerālmēslu pārkraušanas tehnoloģijā:

1. atklāta liesma, ugunsgrēks

2. temperatūra virs 50 Co, kas var izsaukt produkta salipšanu detonācijas pretestības

samazināšanos

3. temperatūra virs 170 Co, kas ir AN kušanas temperatūra

4. temperatūra virs 210 Co, kas var izsaukt AN sadalīšanos sajaukumā ar organiskām vielām

vai citiem bīstamiem piemaisījumiem

5. temperatūra virs 350 Co, kas ir AN pašsadalīšanaš temperatūra

6. šķīdums ūdenī ar AN saturu vairāk kā 55%

7. sajukšanās ar naftas produktiem

8. sajaukšanās ar sēru, sēra kolčedānu, skābēm, superfosfātu, hlorkaļķi, cementu, metāliem

pulvera veidā (īpaši cinku), organiskām degošām vielām – koka gabali, audums, ogļu

putekļu u.t.l.

9. iespēja nokļūt saskarē ar nelabvēlīgiem meteoapstākļiem, apkārtējās vides mitrumu

10. produkta mehāniska sadrupšana

11. elektroinstalācijas, sazemējuma defekti, instrumenti, kas var radīt dzirksteļošanu, citi

aizdedzināšanas ierosinātāji

12. iespēja nokļūt ūdenī, teritorijās bez cietā seguma (vides piesārņojums)

13. ugunsgrēka dzēšana ar putām, CO2, ugunsdzēsības pulveri

9

1.3. Tehnoloģiskās iekārtas un procesi

1.3.1. Minerālmēslu piegāde pa dzelzceļu

Kravas piegāde tiek veikta ar dzelzceļa sastāviem. No šķirošanas sliežu ceļiem, 12 vagonu

sakabe pa katrām sliedēm tiek padota izkraušanai, pirms izkraušanas tie tiek nosvērti. Vagonu

izkraušanas stacija (VIS) sastāv no diviem caurejošiem dzelzceļa sliežu ceļiem un aprēķināta

vienlaicīgai divu vagonu izkraušanai katrā līnijā.

Izkraušana tiek veikta uz režģa zem vagoniem, kur krava sabirst pieņemšanas bunkurā. Pēc

izkraušanas tiek veikta tukšo vagonu svēršana, ar ko tiek nodrošināta pienākušās kravas

daudzuma uzskaite.

VIS paredzēti 4 pieņemšanas bunkuri ar aspirācijas sistēmu un diviem lentu transportieriem,

katra lentas transportiera ražība 600 t/h.

1.3.2. Minerālmēslu pārkraušana uz noliktavām vai kuģiem

No dzelzceļa vagoniem saņemto produktu paredzēts pārkraut vai nu uz uzglabāšanas noliktavām,

vai arī tieši kravas kuģos. Minerālmēslu transportēšanai paredzēts izmantot tradicionālās

transportieru galerijas ar lentu transportieriem.

Lentas transportieru sistēma caur pārsūtīšanas mezgliem ļauj piepildīt jebkuru noliktavu, tas

sasniedzams saslēdzot nepieciešamos transportierus un pārsūtīšanas mezglus vienotā ķēdē, ceļā

uz attiecīgo noliktavu.

Iekraušana noliktavā notiek ar nomešanas no transportiera metodi, lai krava nebojātos, izmanto

speciālus sadalītājus, kas samazina krišanas ātrumu. Dzelzsbetona kupolveida noliktavas

konstrukcija ļauj nodrošināt tās telpas pilnīgu piepildījumu.

1.3.3. Minerālmēslu uzglabāšana

Minerālmēslu uzglabāšana paredzēta kupolveida, dzelzsbetona noliktavās. Objekta būvniecības

pirmajā kārtā paredzēts uzbūvēt 6 kupolveida dzelzsbetona noliktavas (4x25000 tonnas un

2x15000 tonnas), bet otrajā vēl divas ar ietilpību 25000 tonnas katra.

Konkrētais tips ir dzelzsbetona kupolveida noliktava, kas aprīkota ar augšējo transportieru

minerālmēslu padevei uz kupola augšdaļu (iekraušana) un zem noliktavas izvietotu transportieru

minerālmēslu izsniegšanai (izkraušanai). Paredzamā glabāšanas sekcijnoliktava (vietas) ar 25000

tonnu ietilpību ir šādi gabarīti:

diametrs – 51.2 m;

augstums – 25 m.

noliktavai ar 15000 tonnu ietilpību ir šādi gabarīti:

diametrs – 40.2 m;

augstums – 20.6 m.

1.3.4. Minerālmēslu kraušana kravas kuģos

Kuģu kraušana notiek, izmantojot stacionāro kuģu kraušanas iekārtu uz iznestiem pāļiem, un

pāļu konstrukcijas piestātne ar mobilo transportieru līniju, atkarībā no kraušanai paredzēto kuģu

tipa, to novietojuma pie stacionārās kraušanas iekārtas un piestātnes, kā arī iekraujamo produktu

tipa (vienlaicīga viena vai divu produktu iekraušana).

Iespējamie kuģu tipi:

HANDYMAX (58.000 DWT);

HANDYSIZE (27.000 – 35.000 DWT);

COASTER tips 1 un tips 2 (3.000 – 6.000 DWT)

Iespējamie kuģu novietošanas varianti pie stacionārās kraušanas iekārtas un piestātnes atkarībā

no kuģu tipa:

10

1 kuģis HANDYMAX (DWT 58000 t, LOA 195 m); tikai pie stacionārās kraušanas

iekārtas

1 kuģis HANDYSIZE (DWT 27000-35000 t, LOA 140 m); arī piestātnē

1 kuģis COASTER (DWT 3500 t, LOA 88 m – tips 1) un 1 kuģis COASTER (DWT

6000 t, LOA 112 m – tips 2);

2 kuģi pie stacionārās 1kuģis piestātnē– tips 1 COASTER (DWT 3500 t, LOA 88 m);

2 kuģi pie stacionārās 1kuģis piestātnē – tips 2 COASTER (DWT 6000 t, LOA

112 m)

Kuģu kraušanas iespējamie varianti atkarībā no iekraujamo produktu tipa:

viena tipa produktu iekraušana

vienlaicīga divu tipu produktu iekraušana

No noliktavām ar lentas transportieru sistēmu produkts nonāk stacionārā kuģu kraušanas iekārta

un tālāk kuģa kravas tilpnē. Uz transportiera pirms kuģu kraušanas iekārtas uzstādīti svari, lai

noteiktu nosūtāmās kravas svaru.

Pārvietojamā kuģu kraušanas iekārta tiek uzstādīta piestātnē un to ir iespēja pārvietot gar

piestātni. No noliktavām tiek uzstādīta mobilā slēgtā transportieru līnija, kas dod iespēju uzkraut

kuģi visā piestātnes garumā, mobilā kuģu kraušanas iekārtai ir izlice ar slēgtu transportieri, kuru

var pagriezt pret kuģa asi un mainīt slīpinājuma leņķi, kas ļauj piekraut jebkuru kravas tilpnes

punktu. Minerālmēslu padeve kravas tilpnē notiek pa izvadcauruli.

Atkarībā no iekraujamo kuģu tipa, to novietojuma pie piestātnes un iekraujamo produktu tipiem,

kas minēti iepriekš, iespējami šādi kraušanas varianti, izmantojot stacionāro kuģu kraušanas

iekārtu un piestātni ar mobilo kraušanas līniju:

Izmantojot HANDYMAX (58.000 DWT)tipa kuģus

Kuģis tiek novietots pie iznestiem pāļiem uz kuriem nobalstās stacionāra kuģu kraušanas mašīna

ar divām grozāmām izlicēm, ar kuru palīdzību iespējams nodrošināt kraušanas ražību līdz

1900 t/h. Šāda ražība ļauj nodrošināt kopējo kravu apgrozījumu līdz 2 milj. tonnu gadā.

Gadījumā, kad iziet no ierindas viena no kuģu kraušanas mašīnas izlicēm, kraušana turpinās ar

vienu izlici.

Pie šāda tipa kuģu izmantošanas tiks realizēts 1. un 2.kārtas apjomos (2 milj.t), ar nosacījumu, ka

gadā tiks piekrauti ne mazāk par 90 kuģiem (izejot no DWT aprēķina 50000 t).

Izmantojot HANDYSIZE (DWT 27000-35000 t) tipa kuģus

Iespējamie iekraušanas varianti analogi variantam HANDYMAX kuģa izmantošanas gadījumā,

tikai ar to starpību, ka gada apgrozījuma realizācijas nosacījumi 1. un 2.kārtas apjomos atšķirsies

ne mazāk par 129 kuģiem gadā (izejot no DWT aprēķina 35000 t)

Vienlaicīgi izmantojot COASTER kuģus (tips 1 (DWT 3500 t) un tips 2 (DWT 6000 t)).

Ekspluatācijas pieredze rāda, ka mazo kuģu piekraušanas laiks ar pilnu kuģa stāvlaika uzskaiti,

ilgst aptuveni diennakti (24 stundas). Iepriekšējie aprēķini parāda, ka kravu apgrozījuma

nodrošinājumam 1.,2.kārtas apjomā – 2 milj. t pie tāda iekraušanas laika, vienlaicīgi jāorganizē

šāda tipa 2 kuģu kraušanu, ļauj kraut vienlaicīgi trīs kuģus, pie tam ar divu dažādu tipu kravu.

Stacionārās kuģu kraušanas iekārtas sienas frontes garums ļauj novietot gar to 2 kuģus: 1.tipa

(garums 88 m) un 2.tipa (garums 112 m), ievērojot noteiktos attālumus starp kuģiem atbilstoši

drošības normām (aptuveni 10% no kuģa garuma).

Katra kuģu kraušanas mašīnas izlice veic viena kuģa kraušanu ar pieprasīto ražību.

11

Gadījumā, kad iziet no ierindas viena no kuģu kraušanas mašīnas izlicēm, viena kuģa kraušana

turpinās ar vienu mašīnas izlici, bez tā iespēja ir kraut trešo kuģi pie piestātnes – piesaistot

mobilās kraušanas līniju.

Vienlaicīgi iekraujot 2 tipu produktus, otra produkta kraušana tiek veikta analogi – piesaistot

mobilās kraušanas līniju.

Ieteicamākais variants mazas kravnesības kuģa iekraušanu veikt ar mobilo kraušanas līniju, tās

ražība ir 240 t/h. Šī līnija nespēs nodrošināt ieplānoto kravas apgrozījumu 2.0 milj. t/gadā, bet

būs lietderīga mazu kuģu kraušanai lielas noslodzes gadījumā, un ja produkts atšķiras no kopējās

plūsmas, kā arī galvenās transportieru līnijas profilakses veikšanas brīdī.

1.3.5. Procesu vadības un drošības uzraudzības sistēmas

Objektā paredzēta izveidot centrālu procesa distances vadības un uzraudzības sistēmu, izveidojot

vienotu operatora pulti. Operatoru pultī tiks nodrošinātas šādas funkcijas:

Tehnoloģiskā procesa pamat parametru vadība;

Tehnoloģiskā procesa parametru kontrole un kļūmju signalizācija;

Tehnoloģisko elementu avārijas apstādināšana kļūmju gadījumā.

Objektā paredzētie ugunsdrošības pasākumi:

Ugunsdzēsības hidrantu izvietošana objekta teritorijā;

Iekšēja un ārēja ugunsgrēka signalizācija;

Avārijas izeju izveide objekta teritorijā;

Ugunsdrošības normām atbilstošu celtniecības materiālu un tehnisko risinājumu

lietošana objekta būvniecībā.

Objektā paredzētie pretavārijas pasākumi:

Gala slēdži mehānismu kustīgajos elementos;

Transportieru lentu nobīdes devēji;

Drošības trošu uzstādīšana gar transportieru līnijām;

Produkta iesprūšanas devēji transportieru sistēmā;

Reduktoru elektrodzinēju temperatūras kontrole un aizsardzība pret elektromotoru

pārslodzi;

Produkta temperatūras kontrole produktu noliktavās un kuģu kraušanas procesā.

Tāpat drošība sistēmā ietilpst videonovērošana visā produkta transportēšanas ceļā.

Paredzēta objekta iežogošana, cilvēku un transporta iebraukšanas kontrole apsardzes punktā.

Visu diennakti tiks nodrošināta teritorijas un tās pieguļošo teritoriju videonovērošana, kā arī

regulāras apgaitas. Objektam paredzēta teritorijas perimetra apsardzes signalizācija.

1.3.6. Citi procesi vai objekti, kuri saistīti ar avāriju risku

Objekta teritorijā tiks izvietota savu katlumāju, kuras darbības nodrošināšanai tiks izmantota

sašķidrināta naftas gāze (patēriņš gada laikā 50m3). Sašķidrinātās naftas gāzes (SNG)

uzglabāšana paredzēta objekta teritorijas austrumu daļā izvietotā pazemes tvertnē, kuras tilpums

20m3.

Minerālmēslu padošanai uz transportieru sistēmu noliktavās, paredzēts izmantot iekšējo

transportu – riteņtraktora iekrāvējus. Kopumā objektā ekspluatēs 4 iekrāvējus. Iekrāvēji

paredzēti ar iekšdedzes dzinējiem un to apgādei ar degvielu objektā tiks izvietota degvielas

uzpildes stacija ar divām pazemes dīzeļdegvielas tvertnēm, kuru tilpums 15m3 katrai.

Iekšējā transporta uzturēšanai darba kārtībā paredzēta remontdarbnīca un iekrāvēju mazgātava.

12

2. Termināļa darbības riska analīze

Ņemot vērā, ka SIA „Riga fertilizer terminal” minerālmēslu terminālis ir jaunprojektējams

objekts tajā nav uzkrāti statistikas dati par negadījumiem vai avārijām. Tāpat projekts ir tikai

skiču stadijā, līdz ar to nav arī precīzi zināmi visi tehniskie risinājumi un paredzētie drošības

pasākumi, kas neļauj precīzi novērtēt arī avāriju risku balstoties uz citos līdzīgos objektos

uzkrātiem statistikas datiem. Līdz ar to tika pieņemts lēmums riska novērtējuma veikšanai

izveidot darba grupu no projekta attīstītājiem, projektētājiem un riska ekspertiem, kuras

uzdevums, ņemot vērā amonija nitrāta (aplūkots kā bīstamākais produkts tehnoloģijā) bīstamību,

novērtēt objekta spēju nodrošināt drošu minerālmēslu pārkraušanu.

Darba grupa vienojās par HAZOP (Hazard and Operability Study) metodes izmantošanu riska

novērtējuma veikšanai. HAZOP metode pamatā ir izstrādāta, lai noteiktu ražošanas procesa

bīstamību, identificētu kaitīgo vielu iespējamo rašanos, noteiktu nepieciešamās korekcijas

procesa laikā. Daudzos gadījumos šo metodi lieto, lai izanalizētu problēmas, kas traucē

uzņēmumam sasniegt optimālos ražošanas apjomus vai arī iegūt kvalitatīvu produkciju. Šajā

riska novērtējumā pēc HAZOP metodes principiem noteiktas vietas un apstākļi projektējamajā

objektā, kuros iespējama amonija nitrāta minerālmēslu bīstamības palielināšanās.

2.1. Iespējamās avārijas un to attīstības scenāriji

SIA „Riga fertilizer terminal” minerālmēslu termināļa HAZOP novērtējuma darba grupā tika

aplūkoti šādi objektā paredzētie tehnoloģiskie procesi:

1. Kravas piegāde;

2. Kravas izbēršana;

3. Produkta transportēšana uz noliktavām vai kuģiem;

4. Produkta uzglabāšana;

5. Kuģu kraušana;

6. Produkta kraušana un pārvietošana ar iekšējo transportu.

HAZOP darba grupas rezultātā tika izveidota, katra procesa analīzes tabula, kurā iekļauta šāda

informācija:

1. Novirze, iedarbība

Informācijas par apstākļiem, novirzēm, kādos tiek apdraudēta amonija nitrāta droša uzglabāšana

vai pārkraušana. Kā pamat informācijas avots izmantota produkta ražotājs sniegtā informācija

par amonija nitrāta minerālmēslu bīstamību.

2. Iespējamie cēloņi

Apraksta iespējamos cēloņus, kas var radīt amonija nitrāta pārkraušanai vai uzglabāšanai

nelabvēlīgus apstākļus.

Piemēram, amonija nitrāta minerālmēslu sadrupšanai kā cēlonis var būt mehāniska iedarbība

(berze) uz produktu tā transportēšanas procesā.

3. Sekas

Apraksta sagaidāmās sekas un/vai tālāko notikumu attīstību apskatītās novirzes gadījumā.

Piemēram, amonija nitrāta sadrupšanas gadījumā var pasliktināties amonija nitrāta detonācijas

pretestība.

Savukārt, ja šādam sadrupušam amonija nitrātam tiek pievadīta siltumenerģija var sākties tā

sadalīšanās reakcija.

13

4. Drošības pasākumi

Apraksta drošības aprīkojumu un iekārtas, kas novērš aplūkotās novirzes rašanās iespējas.

Drošības pasākumi var būt saistīti arī ar iekārtu uzturēšanu, to regulārām apkopēm, darbinieku

sagatavošanu u.c.

5. Atbildīgais

Norāda atbildīgo personu, kura nodrošina paredzētos organizatoriskos pasākumus objektā.

6. Rekomendācijas, komentāri un aktivitātes

Šo aili aizpilda gadījumos, ja novērtējumā konstatē, ka iespējamā novirze var novest pie

negadījuma vai avārijas.

Šeit izsaka arī ieteikumus papildus drošības pasākumu ieviešanai, piemēram, drošības

aprīkojuma uzstādīšanu sistēmas drošības līmeņa paaugstināšanai.

Ar iepriekš aprakstīto HAZOP metodi veiktā riska novērtējuma rezultāti pievienoti šī

novērtējuma 2. pielikumā.

2.2. Iespējamo avāriju seku izplatība

Aplūkojot ar HAZOP metodi veikto novērtējumu varam secināt, ka pamat sekas RFT

minerālmēslu terminālī paredzētajos procesos un darbības iespējamajiem negadījumiem var būt

amonija nitrāta kvalitātes pasliktināšanās – ražotāja garantētās detonācijas pretestības

samazināšanās. Šādas negadījuma sekas tiešā veidā neapdraud ne objektu, ne tajā strādājošos, ne

arī apkārtnē esošos ar tehnoloģiju nesaistītus cilvēkus. Tomēr jārēķinās, ka šādā gadījumā

produkta bīstamība pieaug un jānodrošina pasākumi, lai nepieļautu citu amonija nitrāta

sprādzienam nepieciešamo komponenšu realizēšanos.

Atbilstoši starptautiskiem literatūras avotiem amonija nitrāta jutība pret detonāciju lielā mērā ir

atkarīga no trīs komponentēm – augstas temperatūras, ierobežotas telpas un piemaisījumu

esamības produktā. Tomēr šo faktoru detonācijai bīstamās robežvērtības ir augstas –

temperatūra, kas izsauc amonija nitrāta sadalīšanos, spiediens slēgtā telpā 80 atmosfēras,

ogļūdeņražus saturošu produktu (piemēram, eļļas, dīzeļdegviela u.c.) piemaisījumi amonija

nitrātā vairāk kā 1%.

Ņemot to vērā, kā arī to, ka lielākā daļa objektā paredzēto drošības pasākumu, kā arī HAZOP

darba grupas rekomendēto pasākumu vērsti uz produkta detonācijai nelabvēlīgu apstākļu

nepieļaušanu, šādu apstākļu rašanās iespējas RFT minerālmēslu terminālī ir tiek uzskatītas par

maz iespējamu, atbilstoši tam vairāku apstākļu vienlaicīgas realizēšanās iespējas ir vēl mazākas

un uzskatāmas jau tikai par hipotētiskām. Līdz ar to veicot avāriju seku analīzi nav aplūkots

amonija nitrāta minerālmēslu eksplozijas gadījums ar tā iespējamo seku izplatību.

Citu ar amonija nitrāta minerālmēsliem saistīto avāriju radīto seku nelabvēlīgās iedarbības

izplatības modelēšanu ar uzņēmumam un SIA „PSI Risks un audits” ekspertiem zināmajām

metodēm un modelēšanas programmatūru nav iespējams korekti veikt, tamdēļ sniegta

informācija par avāriju rezultātā iespējamajām sekām, to izplatību un iedarbību balstoties uz

starptautiskos literatūras avotos pieejamajai informācijai un ekspertvērtējuma principiem.

Amonija nitrāta sadalīšanās:

Amonija nitrāta sadalīšanās ir viens no amonija detonācijas ierosinošiem faktoriem, taču, ja arī

amonija nitrāta sadalīšanās procesā nav blakus apstākļi, kas varētu novest pie amonija nitrāta

detonācijas un sprādziena, šis process ir saistīts ar NOx gāzu izdalīšanos, tipiski tas ir slāpekļa

oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2). Bīstamākā no šim gāzēm ir NO2. Atbilstoši Anglijas

14

veselības un drošības pārvaldes veiktajiem pētījumiem amonija nitrāta sadalīšanās ir saistīta

aptuveni ar 3g/s/m2 NO2 izmeti no virsmas laukuma. Sadaloties amonija nitrātam, kas sajaukts ar

bīstamiem piemaisījumiem, šī NO2 izdalīšanās intensitāte pieaug.

Ņemot vērā projekta īstenotāju un projektētāju sniegto informāciju, kā arī veiktā HAZOP

novērtējuma rezultātus, liela apjoma ugunsgrēki tuvu minerālmēslu uzglabāšanas noliktavām vai

pārkraušanas tehnoloģiskajām iekārtām nav iespējami, jo šajās teritorijās nav paredzēts izvietot

tādus degošus objektus, kuru degšana būtu saistīta ar liela, ilgstoša siltumstarojuma izplatību.

Nelielu ugunsgrēku gadījumā iespējamo toksisko gāzu izplatība pamatā būs sagaidāma tikai

lokāli ap avārijas vietu.

Minerālmēslu nokļūšana gruntī:

Minerālmēsliem lielā daudzumā nokļūstot atklātās teritorijās, gruntī sagaidāms apkārtējās vides

piesārņojums. Labvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos – sausā laikā izbirušos minerālmēslus

iespējams viegli savākt un tie būtisku iespaidu uz vidi neatstāj. Savukārt nokrišņu laikā īpaši

lietus laikā, ūdens izsauks minerālmēslu šķišanu un palīdzēs tiem ieskaloties gruntī.

Tomēr ņemot vērā, ka objekta teritorijas, kurās paredzētas darbības ar minerālmēsliem

(izbēršana, uzglabāšana) tiks veidotas ar cieto segumu, kā arī tehnoloģija tiek veidota tā, lai

pasargātu produktu no apkārtējās vides iedarbības, minerālmēslu nokļūšana uz atklātas grunts

iespējam tikai avāriju gadījumā uz dzelzceļa pievedceļa vai virs atklātas grunts izvietotajā

transporta sistēmā.

Objekta teritorijā izbiruši minerālmēsli lietus gadījumā tiks ieskaloti objektā izveidotajā lietus

ūdeņu kanalizācijā.

Projekta ietvaros paredzēts izveidot arī speciālu novietni bojāta produkta savākšanai, kurā būs

iespējams arī novietot ar grunti piesārņotus minerālmēslus.

Minerālmēslu nokļūšana ūdenī:

Minerālmēslu izvešana no objekta paredzēta ar transporta kuģu palīdzību, līdz ar to pastāv

iespēja, ka notiekot avārijai kuģu kraušanas procesā ūdenī izbirst kraujamais produkts.

Minerālmēsliem nonākot ūdenī tie šķīst un to savākšana ir praktiski neiespējama. Atbilstoši

produkta ražotāja sniegtajai informācijai minerālmēsli sālsūdenī pat nav bīstami, tomēr RFT

piestātnes tiks izvietotas pie saldūdens, līdz ar to minerālmēslu izbiršanas gadījumā ietekme uz

vidi ir sagaidāma. Taču šī ietekme uzskatāma par īslaicīgu un nav paliekoša, jo minerālmēsli

izšķīdīs ūdenī un sajauksies ar to mazinot to koncentrāciju.

Iekraušanas procesa vadība paredzēta no dispečera pults, kā arī uz vietas piestātnē, līdz ar to

uzskatam, ka avārijas gadījumā reakcijas laiks varētu būt pietiekami īss un kraušanas procesu

varēs apturēt aptuveni 30 sekunžu laikā. Pie maksimālās kraušanas ražības, kraušanas līnijas

sabrukuma gadījumā ūdenī varētu nonākt 70 – 80 m3 produkta.

2.3. Termināļa palīgprocesu riska novērtējums

Analizējot RFT minerālmēslu termināļa teritorijā paredzētos palīgprocesus un iekārtas, kas nav

saistītas ar pamat procesu – minerālmēslu pārkraušanu, kā bīstamas aplūkojam dīzeļdegvielas

uzglabāšanu un uzpildīšu iekšējā transportā un sašķidrinātās naftas gāzes uzglabāšanu un

izmantošanu katlu mājā. Šo darbību bīstamība saistīta ar procesos iesaistīto produktu –

dīzeļdegvielas un sašķidrinātās naftas gāzes īpašībām.

15

2.3.1. Dīzeļdegvielas uzpildes stacija

RFT minerālmēslu termināļa teritorijā paredzēts izvietot degvielas uzpildes staciju iekšējā

transporta nodrošināšanai ar dīzeļdegvielu.

Ņemot vērā, ka šobrīd projekts ir skiču stadijā, precīza informācija par degvielas uzpildes

stacijas aprīkojumu nav. Ir zināms, ka paredzēts uzstādīt divas pazemes dīzeļdegvielas tvertnes

ar tilpumu 15m3 katrai. Varam pieņemt, ka termināļa teritorijā tiks uzstādīts tipizēts uzpildes

punkts ar vienu vai divām uzpildes vietām. Transporta uzpilde varētu notikt caur vienu vai divām

uzpildes pistolēm ar ražību 40-50 litri minūtē. Uzpildes procesa vadību un uzraudzību veiks

transporta līdzekļa vadītājs, kurš uzpildes laikā atradīsies uzpildes vietā un nepieciešamības

gadījumā spēs apturēt procesu. Uzpildes pistoles tiks apgādātas ar automātiku, kas nepieļaus

uzpildāmā transporta līdzekļa pārliešanu.

Ar dīzeļdegvielu saistītās avāriju sekas var izpausties kā naftas produktu toksisku vai

ugunsbīstamu tvaiku izplatība, vai arī kā ugunsgrēks produktu aizdegšanās gadījumā. Ņemot

vērā dīzeļdegvielas īpašības, tās noplūdes gadījumā, produkta ugunsbīstamu vai toksisku tvaiku

izplatība pat liela apjoma noplūdes gadījumā sagaidāma tikai izplūdušā produkta peļķes tiešā

tuvumā.

Ņemot vērā sūkņa ražību un pieņemot, ka uzpildes procesu iespējams apturēt samērā savlaicīgi,

iespējamo noplūžu apjomi degvielas uzpildes stacijā nebūs lieli. Tā kā degvielas uzpildes stacija

izvietota uz cita seguma laukuma noplūde neradīs grunts piesārņojumu. Ugunsgrēka gadījumā

sagaidāma siltumstarojuma izplatība, kuras attālums atkarīgas no degošās peļķes laukuma.

Varam uzskatīt, ka RFT teritorijā paredzētā degvielas uzpildes stacija tiks izvietota uz laukuma,

kas noplūdes gadījumā nepieļaus lielas dīzeļdegvielas peļķes veidošanos, līdz ar to iespējamā

ugunsgrēka izplatība būs lokāla.

Dīzeļdegvielas pazemes uzglabāšanas tvertnes avārijas gadījumā sagaidāmās avāriju sekas ir

grunts piesārņojums. Lai izvairītos no šādām avārijām atbilstoši normatīvo aktu prasībām

regulāri tiek veikta tvertņu uzraudzība, kā arī projektējot objektu tiks paredzēti pasākumi

produkta līmeņa uzraudzībai dīzeļdegvielas uzglabāšanas tvertnēs.

2.3.2. Sašķidrinātās naftas gāzes uzglabāšana

Objekta katlu mājas darbības nodrošināšanai paredzēts izmantot sašķidrināto naftas gāzi kuras

uzglabāšanai objektā tiks izvietota viena pazemes gāzes tvertne ar tilpumu 20m3.

SNG ir naftas produktu pārstrādes procesā radušos gāzu propāna un butāna maisījums, kuru

uzglabā zem paaugstināta spiediena, tādejādi nodrošinot produkta atrašanos šķidrā stāvoklī, kas

aizņem mazāk vietas kā produkts gāzveida stāvoklī.

SNG ir uguns un sprādziena bīstams produkts, kas ir smagāks par gaisu, līdz ar to nonākot

apkārtējā vidē pamatā uzturas piezemes slāņos.

Atkarībā no gada laika un meteoroloģiskajiem apstākļiem propāna un butāna proporcija produktā

var atšķirtie, tomēr kā dominējošais produkts ir propāns, līdz ar to arī riska aprēķinos bieži vien

SNG tiek pielīdzināta produktam ar propāna īpašībām.

Tipiskākās avāriju izpausmes SNG tehnoloģijās ir:

SNG izplūde atmosfērā un sajaukšanās ar gaisu veidojot SNG/gaisa sprādzienbīstamu

maisījumu (propāna īpatsvars gaisā no 2,1 līdz 9,5%);

Izplūdušā SNG mākoņa ugunsgrēks vai sprādziens sprādzienbīstamā maisījuma

ārējas aizdegšanās gadījumā;

Strūklas ugunsgrēks produkta izplūdes un aizdegšanās gadījumā;

Ugunslodes ugunsgrēks (BLEVE) produkta uzglabāšanas tvertnē vai citā tilpumā

esoša produkta uzkarsēšanas gadījumā, kas izsauc produkta vārīšanos.

16

Ņemot vērā, ka RFT ir tikai skiču projekta stadijā nav pieejama informācija par katlumājas

apgādes SNG tehnoloģijas risinājumiem. Līdz ar to riska novērtējumu veicam tikai lielākā

apjoma avārijām šajā tehnoloģijā, kas varētu būt sagaidāmas SNG tvertnes sabrukuma gadījumā.

Tomēr tā kā šajā projektā paredzēts tvertnes izvietot pazemē, uzskatam, ka pat ļoti nozīmīga

tvertnes bojājuma gadījumā momentāna visa tās satura izplūde praktiski nav iespējama. Pazemē

novietotām tvertnēm vairāk būtu raksturīgas daļēja sabrukuma avārijas, kuru varbūtību atbilstoši

literatūrai [5] arī ir 5 ∙ 10-7

. Riska novērtējumā pieņemam, ka visas tvertnes saturs nozīmīga

bojājuma gadījumā varētu izplūst aptuveni vienas stundas laikā.

SNG tvertnes bojājuma gadījumā produkts caur grunts slāni nonāks atmosfērā tur sajaucoties ar

brīvām gaisa masām veidos sprādzienbīstamu produkta mākoni. Plašākā produktu tvaiku

izplatība sagaidāma bezvēja apstākļos, kas Rīgā sastopami aptuveni 8% procentos gada laika.

Ņemot to vērā varam aprēķināt, ka sprādzienbīstamu koncentrāciju izplatība plašās teritorijās

SNG tvertnes bojājuma gadījumā varētu notikt ar varbūtību 4 ∙ 10-8

.

Bīstamākā avārijas seku izpausme ir izplūdušā gāzes mākoņa aizdegšanās no ārējiem

aizdedzināšanas ierosinātājiem, kas var realizēties kā produkta tvaiku mākoņa sprādziens vai

ugunsgrēks. Ņemot vērā, ka objektu paredzēts izvietot teritorijā, kuras tuvumā netiek veikta

aktīva saimnieciskā darbība, atbilstoši literatūrā [6] sniegtajai informācijai varam pieņemt, ka

ārējas aizdedzināšanas iespējas būs 1 % gadījumu. Atbilstoši literatūrā [5] sniegtajai

informācijai, pie tvaika mākoņa aizdegšanās 60% gadījumos avārija turpināsies kā produktu

tvaiku mākoņa ugunsgrēks, bet 40% gadījumu, kā tvaiku mākoņa sprādziens.

Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus varam aprēķināt, ka sašķidrinātās naftas gāzes tvaiku

mākoņa sprādziena varbūtība tvertnes avārijas gadījumā pie nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem

apstākļiem ir 1,6 ∙ 10-10

, bet produkta tvaiku mākoņa ugunsgrēka varbūtība 2,4 ∙ 10-10

.

SNG tvertnes izvietošana zem grunts slāņa ir labākais no ugunslodes ugunsgrēka aizsardzības

risinājumiem, jo grunts slānis pasargā tvertni no iespējamās ārējās siltumstarojuma iedarbības,

nepieļaujot produkta vārīšanas procesu tvertnē, līdz ar to izslēdzot arī BLEVE iespēju.

Aplūkotajiem riska scenārijiem veicam avāriju seku modelēšanu izmantojot ASV federālo

dienestu izstrādātu datorprogrammu “ALOHA” un “Trinity Consultants” izstrādātu

datorprogrammu “Breeze Haz Fire and Explosion”.

Ar datorprogramma ALOHA veikti produktu tvaiku sprādzienbīstamo tvaiku koncentrāciju

izplatības aprēķini, bet ar datorprogrammu “Breeze Haz Fire and Explosion” sprādzienu viļņa

izplatības aprēķini.

Ņemot vērā, ka parasti izmantot SNG, kuras sastāvā ir ne mazāk kā 90% propāna avāriju seku

modelēšana veikta izmantojot propānu, kā avārijā iesaistīto ķīmisko vielu. Veicot avārijas seku

modelēšanu izmantoti šādi avāriju seku noteikšanas kritēriji:

Sprādzienbīstamo koncentrāciju izplatība noteikšanai:

Atbilstoši dažādos literatūras avotos pieejamai informācijai par produktu īpašībām, propāna

zemākā sprādzienbīstamā koncentrācija gaisā ir 2,1 %.

Sprādziena radītā pārspiediena iedarbības izplatības noteikšanai:

Sprādzienbīstamu produkta tvaiku – gaisa maisījuma mākoņa aizdegšanās gadījumā par 100%

letālā iznākuma apgabalu tiek uzskatīta visa sprādzienbīstamo koncentrāciju aptverošā zona.

Kā norādīts literatūrā [11], draudi cilvēka dzīvībai no detonācijas radītā pārspiediena ir sākot no

1.0 bāriem un vairāk, bet pārspiediens 0,6 bāri var būt letāls 1% apdraudētajā zonā esošo

cilvēku.

17

Avāriju seku modelēšana veikta izmantojot no riska viedokļa nelabvēlīgākos* meteoroloģiskos

apstākļus:

vasara;

diena;

gaisa temperatūra +200 C;

vēja ātrums 1 m/s, 3 m/s un 5 m/s;

atmosfēras stabilitātes klase B;

relatīvais gaisa mitrums 75%.

* Šādos apstākļos pie bezvēja sagaidāma plaša produkta sprādzienbīstamo tvaiku izplatība, kā arī

ir vislielākā iespēja, ka apdraudētajā zonā cilvēki atradīsies ārpus telpām. Savukārt vēja ātrums

3m/s un 5m/s ir uzskatāmi par bieži sastopamiem vēja ātrumiem Latvijā.

2.1. tabula

SNG tvaiku mākoņa izplatība apbērtas tvertnes sabrukuma gadījumā

Avārijas apjoms

Sprādzienbīstamo koncentrāciju

izplatības attālums no avārijas

vietas [m]

Pārspiediena iedarbības attālums

sprādzienbīstamā mākoņa

aizdegšanās gadījumā [m]

V=1m/s V=3m/s V=5m/s 0,6 bar 1 bar

Apbērtas 20m3

tvertnes izplūde

1 stundas laikā

42 27 23 16 12

Avāriju seku izplatība pie vēja ātruma 1m/s grafiski attēlota 3. attēlā. Šajā attēlā sprādziena

epicentrs atlikts automašīnu stāvlaukumā, kas ir viens no raksturīgiem ārējas aizdedzināšanas

ierosinātājs, bet jāņem vērā, ka šis epicentrs var atrasties jebkur sprādzienbīstamo koncentrāciju

izplatības zonā.

18

3. attēls. Sprādzienbīstamo koncentrāciju un sprādziena viļņa radītā pārspiediena izplatība pie apbērtas 20m3 tvertnes izplūde 1 stundas laikā (V=1m/s)

19

3. Riska situācijas raksturojums, rekomendācijas

Šis riska novērtējums sagatavots balstoties uz minerālmēslu termināļa projekta skiču stadijā

pieejamo informāciju, līdz ar to jāņem vērā, ka riska novērtējums jāprecizē pēc tehniskā projekta

sagatavošanas.

Pieejamā informācija liecina, ka objekta izvietojums izvēlēts pietiekami veiksmīgi, jo tam

paredzētās teritorijas tiešā tuvumā šobrīd neatrodas objekti vai netiek veiktas darbības, kas tiešā

veidā var apdraudēt minerālmēslu pārkraušanas procesa drošību.

Aplūkojot paša objekta bīstamību, kā nozīmīgākais riska avots atzīstamas darbības ar amonija

nitrāta minerālmēsliem. Amonija nitrāta minerālmēsli tiešu bīstamību nerada, ko apliecina arī

pārkraušanai paredzētā produkta bīstamības raksturojums un veiktie detonācijas testi (skat.

1. pielikumu). Taču produkta īpašības var pasliktināt dažādi blakus apstākļi, kas samazina

ražotāja nodrošināto minerālmēslu detonācijas pretestību, vai izsauc tā sadalīšanās reakcijas.

Nonākot ārpus tehnoloģiskajām iekārtām minerālmēsli var atstāt īslaicīgu ietekmi uz apkārtējo

vidi.

Ar HAZOP metodi veiktajā novērtējumā apkopoti daudzi tehniskie un organizatoriskie

risinājumi objektā, kas nepieļauj amonija nitrāta detonācijas pretestības pasliktināšanos, vai tā

sadalīšanās procesa sākšanos. Tāpat HAZOP darba grupa ir izteikusi rekomendācijas, kas tiks

ņemtas vērā izstrādājot tehnisko projektu un plānojot objekta darbību.

Nozīmīgs apdraudējuma faktors ir ārēja iedarbība (ārēja siltumstarojuma iedarbība vai bīstamu

piemaisījumu esamība) no blakus teritorijām, kas jāņem vērā attīstot paredzētā minerālmēslu

termināļa pieguļošās teritorijas. Viena no rekomendācijām ir nepieļaut saimnieciskās darbības

attīstību objekta tiešā tuvumā, vismaz termināļa aizsargjoslās.

Riska novērtējumā aplūkoti arī citi objektā paredzētie riska objekti, kas tiešā veidā nav saistīti ar

termināļa pamat darbību – minerālmēslu pārkraušanu. Tie ir dīzeļdegvielas un sašķidrinātās

gāzes uzglabāšanas un izmantošanas iekārtas. Veiktais novērtējums liecina, ka šīs tehnoloģijas

nav saistītas ar augstu risku, jo jau skiču stadijā izvēlēta produktu uzglabāšanas tvertņu

novietošana zem grunts slāņa un šie objekti atrodas pietiekami lielā attālumā līdz

pamattehnoloģijai. Tā pat šo iekārtu izmantošanas intensitāte nav uzskatāma par augstu.

Ņemot vērā, ka objekta attīstība paredzēta divās kārtās, jārēķinās ar papildus risku, kas saistīts ar

otrās kārtas būvniecību, jo būvdarbi tiks veikti teritorijā, kurā jau notiek minerālmēslu

pārkraušana. Otrās kārtas būvniecības laikā jāparedz gan tehniski, gan organizatoriski pasākumi,

kas pasargā nelabvēlīgu apstākļu iedarbību uz amonija nitrāta minerālmēsliem.

20

4. Izmantotā literatūra

1. GUIDANCE FOR THE STORAGE, HANDLING AND TRANSPORTATION OF

SOLID MINERAL FERTILIZERS, European fertilizer manufacturers association,

APRIL 2007

2. Best Available Techniques for Pollution Prevention and Controlin the European Fertilizer

Industry; PRODUCTION OF AMMONIUM NITRATE AND CALCIUM AMMONIUM

NITRATE; European fertilizer manufacturers association, Belgium, 2000.

3. Safety Report Assessment Guide: Chemical warehouses – Hazards, HSE,

www.hse.gov.uk

4. Code of practice for the storage, handling and transportation of solid ammonium nitrate

based fertilizers, European fertilizer manufacturers association.

5. “Guidelines for quantitative risk assessment”, “Purple Book” CPR 18E, Committee for

the Prevention of Disasters, Hague 1999.

6. AEGPL, “Planning safety distances for LPG sites”, Paris, 1998.

7. “Methods for the determination of possible damage to people and objects resulting from

release of hazardous materials”, “Green Book” CPR 16E, Labour Inspectorate, Dir.

General of Labour, Voorburg, The Netherlands (1989).

8. SIA „Latvijas propāna gāze” Rīgas eksporta gāzes uzpildes stacija, Drošības pārskats

(2003. gads);

9. SIA „Woodison treminal” naftas produktu termināļa Rūpniecisko avāriju novēršanas

programma (2007. gada);

10. SIA „Man-Tess”, Civilās aizsardzības plāns (2009. gads)

11. “Dow’s fire & explosion index hazard classification guide, Seventh edition”, the

American Institute of Chemical Engineers, New York, 1994.

12. Federal Emergency Management Agency, US Department of Transportation, US

Environmental Protection Agency “Handbook of Chemical Hazard Analysis Procedures”,

Washington, 1990.

13. “Accidental risk assessment methodology for industries in the context of the SEVESO II

directive, USER GUIDE”, Main contributors: H.Andersen, J.Casal, A.Dandrieux, B.

Debray, V.De Dianous, N.J.Duijm, C.Delvosalle, C.Fievez, L.Goossens, R.T.Gowland,

A.J.Hale, D.Hourtolou, B.Mazzarotta, A.Pipart, E.Planas, F.Prats, O.Salvi, J.Tixier.

December 2004

http://www.hse.gov.uk/

PIELIKUMI

1. pielikums

Ražotāju sniegtā informācija par terminālī

pārkraujamajiem amonija nitrāta

minerālmēsliem

2. pielikums

HAZOP novērtējuma rezultāti

01 HAZOP novērtējums

Projekts: SIA „Riga fertilizer terminal” minerālmēslu terminālis

Objekts/process: Kravas piegāde

Datums: 25.11.2010

Lapa 1

Novirze, iedarbība

Iespējamie cēloņi Sekas Drošības pasākumi Atbildīgais Rekomendācijas,

komentāri un aktivitātes

atklāta liesma, ugunsgrēks

Ugunsgrēks vagonu piegādes ceļa tiešā tuvumā

Liesmas iedarbība uz vagoniem

Teritorijas uzturēšana; Vizuālā novērtēšana; Video novērošana visā iekšējā dzelzceļa transporta ceļā; Darba organizācija objektā; VUGD brigādes izsaukšana.

Apsardzes vadītājs Organizēt saziņu ar blakus objektiem

temperatūra virs 50o C

Notikusi siltumstarojuma iedarbība uz vagonu pirms ievešanas objektā.

Produkta detonācijas pretestības samazināšanās

Vagonu vizuāla novērtēšana pirms ievešanas teritorijā.

Apsardzes vadītājs

Nav pieļaujama ugunsbīstamu darbību veikšana tuvu objekta teritorijai, kā arī saimnieciskās darbības attīstība uzņēmuma aizsargjoslās.

Ugunsgrēks teritorijā, vagonu piegādes ceļa tiešā tuvumā.

Vagonu izvešana no objekta teritorijas; VUGD brigādes izsaukšana; Nepieciešamības gadījumā dzesēšana ar brandspoitu

Darbu vadītājs

temperatūra virs 170o C temperatūra virs 210 o C

Ugunsgrēks teritorijā, vagonu piegādes ceļa tiešā tuvumā.

Produkta kušana, kas var novest pie sadalīšanās

Vagonu izvešana no objekta teritorijas; VUGD brigādes izsaukšana; Dzesēšana ar brandspoitu

Darbu vadītājs

temperatūra virs 350 o C

Liela apjoma ugunsgrēks vagonu piegādes ceļa tiešā tuvumā

Produkta pašsadalīšanās

Piegādes ceļā nav paredzētas degošas vielas vai objekti, kas varētu izsaukt liela apjoma ugunsgrēku

Darbu vadītājs

šķīdums ūdenī ar AN saturu vairāk kā 55%

Vagons kļuvis nehermētisks (bojāts)


Vizuāla novērtēšana pirms ievešanas objektā; Bojātā vagona nepieņemšana.

Apsardzes darbinieks

sajukšanās ar naftas produktiem 3% tilpuma







Objekts/process: Kravas piegāde

Datums: 25.11.2010

Lapa 2

Novirze, iedarbība



sajaukšanās ar bīstamiem piemaisījumiem vai organiskām degošām vielām





iespēja nokļūt saskarē ar nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem, apkārtējās vides mitrumu





produkta sadrupšana

Transportēšanas laikā uz produktu nav paredzama mehāniska iedarbība

elektroinstalācijas, sazemējuma defekti, instrumenti, kas var radīt dzirksteļošanu, citi aizdedzināšanas ierosinātāji

Transportēšanas process nav saistīts ar šāda veida bīstamību

iespēja nokļūt ūdenī, teritorijās bez cietā seguma

Vagona bojājums; Vagona apgāšanās

Vides piesārņojums Pievedceļā zems kustības ātrums; Pievedceļu uzturēšana;

Lokomotīves vadītājs

ugunsgrēka dzēšana ar putām, CO2, ugunsdzēsības pulveri

Neatbilstošu ugunsdzēsības līdzekļu lietošana ugunsgrēka gadījumā

Reakcija ar produktu, kas var izsaukt sadalīšanos

Darbinieku apmācība un instruktāža; Darbinieku praktiskās apmācības, treniņi rīcībai avāriju gadījumā.

Darba drošības inženieris Darbu vadītājs



Objekts/process: Kravas izbēršana

Datums: 25.11.2010

Lapa 3

Novirze, iedarbība




Elektroinstalācijas ugunsgrēks izbēršanas vietā

Liesmas iedarbība uz vagoniem vai izbērtu produktu

Izbēršanas vietās paredzētas pneimatiskas iekārtas; Vagonu pārvietošana ar vinču; Elektroinstalācija sprādziendrošā izpildījumā; Ēkas konstruktīvie elementi nedegoši;


Izstrādāt instrukcijas rīcībām ugunsgrēka gadījumā


Elektroinstalācijas ugunsgrēks izkraušanas vietā; Lokāls ugunsgrēks.


Elektroinstalācija sprādziendrošā izpildījumā; Ēkas konstruktīvie elementi nedegoši; Izbēršanas vietā iespējamam ugunsgrēkam būs nepietiekama enerģija produkta uzkarsēšanai;


Ugunsgrēks blakus teritorijā, kas apdraud vagonu izkraušanas staciju.


Vagonu izvešana no objekta teritorijas; VUGD brigādes izsaukšana;

Darbu vadītājs Nav pieļaujama ugunsbīstamu darbību veikšana tuvu objekta teritorijai, kā arī saimnieciskās darbības attīstība uzņēmuma aizsargjoslās.


Liela apjoma ugunsgrēks blakus teritorijā, kas apdraud vagonu izkraušanas staciju.



Piegādāts bojāts produkts.


Produkta vizuāla novērtēšana; Piesārņojuma gadījumā pārtraukt izkraušanas procesu;


Estakādes strādnieku apmācība, instruktāža;




Datums: 25.11.2010

Lapa 4

Novirze, iedarbība



Sajaukšanās ar ūdeni izbēršanas laikā


Izkraušanas bedres pasargātas no gruntsūdens iekļūšanas ar hidroizolāciju; Izbēršanas vietas pamatne betonēta; Izbēršanas vieta zem nojumes


Piegādāts bojāts produkts;


Produkta vizuāla novērtēšana; Piesārņojuma gadījumā pārtraukt izkraušanas procesu;


Estakādes strādnieku apmācība, instruktāža;

Sajaukšanās ar naftas produktiem izbēršanas laikā.


Naftas produktu klātbūtne tehnoloģiski nav paredzēta; Izbēršanas vietā paredzētas pneimatiskas iekārtas; Lokomotīve neiebrauks izbēršanas vietā.


Sajaukšanās ar bīstamiem piemaisījumiem vai organiskām degošām vielām izbēršanas laikā.


Izkraušanas vietā nav paredzēta un nav pieļaujama organisku vielu vai citu produktam bīstamu piemaisījumu atrašanās; Darba vietu uzturēšana

Darba drošības inženieris


Nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu iedarbība uz produktu izbēršanas vietā.


Izbēršanas vieta pasargāta no apkārtējās vides tiešas iedarbības – izvietota zem nojumes ar slēgtām sānu malām




Datums: 25.11.2010

Lapa 5

Novirze, iedarbība




Piegādāts bojāts produkts;


Vizuāla novērtēšana Nekvalitatīva produkta konstatēšanas gadījumā pārtraukt izkraušanas procesu;

Darbu vadītājs Estakādes strādnieku apmācība, instruktāža;

Produkta sadrupšana izbēršanas procesā

Izbēršanas procesā nav mehāniskas iedarbības uz produktu, kas varētu izsaukt tā sadrupšanu


Elektroinstalācijas defekti Neatbilstošu instrumentu lietošana.

Var izsaukt aizdegšanos izbēršanas vietā.

Izbēršanas vietā paredzēta elektroinstalācija sprādziendrošā izpildījumā. Regulāra elektroinstalācijas pārbaude un uzturēšana. Vagonu atvēršanai nav paredzēts lietot instrumentus, kas var radīt dzirksteļošanu.



Produkta izbiršana blakus pieņemšanas bunkura režģim.

Produkts nenonāk saskarē ar apkārtējo vidi

Izbēršanas vietas pamatne betonēta; Izbēršanas zonu ierobežo ēkas konstruktīvie elementi.




Darbinieku apmācība un instruktāža; Darbinieku praktiskās apmācības, treniņi rīcībai avāriju gadījumā.


Ugunsdrošības instrukcijā jānorāda, ka nav pieļaujama amonija nitrāta dzēšana ar putām, CO2, ugunsdzēsības pulveri



Objekts/process: Produkta transportēšana uz noliktavām

Datums: 25.11.2010

Lapa 6

Novirze, iedarbība




Transportieru lentu degšana

Nav iespējama Transportieru lentas no nedegoša materiāla

Ugunsgrēks objekta teritorijā

Liesmas iedarbība uz transportieru galerijām. Nav sagaidāma liesmas tieša iedarbība uz produktu

Vizuāla novērošana Videonovērošana

Apsardzes darbinieks Darbu vadītājs


Transportieru lentu buksēšana


Lentu pret buksēšanas sistēma; Noviržu konstatēšanas sistēma; Lentu pārraušanas konstatēšanas sistēma

Procesa dispečers


Transportieru lentas buksēšana

Produkta detonācijas pretestības samazināšanās, iespējama sadalīšanās

Šādu temperatūru sasniegšana nav iespējams transportieru lentu buksēšanas gadījumā


Vizuāla novērošana; Videonovērošana objekta teritorijā; VUGD iesaistīšana ugunsgrēka likvidēšanā;

Apsardzes darbinieks Darbu vadītājs Procesa dispečers.







Datums: 25.11.2010

Lapa 7

Novirze, iedarbība




Meteoroloģisko apstākļu iedarbība;


Slēgtas galerijas; Videonovērošana visā produktu transportēšanas ceļā; Hidroizolācija šahtās zem virszemes līmeņa; Galerijas drenētas; Regulāras aprīkojuma pārbaudes

Procesa dispečers.


Reduktoru bojājums Produkta detonācijas pretestības samazināšanās

Reduktori novietoti ārpus transportēšanas ceļiem; Noviržu konstatēšanas sistēma; Procesa uzraudzība no dispečera pults; Automātiska procesa apturēšana noviržu gadījumā; Iekārtu uzturēšana un regulāras apkopes;

Procesa dispečers. Apkopes un remonta personāls


Sajaukšanās ar bīstamiem piemaisījumiem vai organiskām degošām vielām transportēšanas laikā.


Produkta kvalitātes uzraudzība vagonu izbēršanas procesā; Slēgts transportēšanas process; Videonovērošana transportēšanas ceļos.

Procesa dispečers.

iespēja nokļūt saskarē ar nelabvēlīgiem meteoapstākļiem, apkārtējās vides mitrumu

Nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu iedarbība uz produktu transportēšanas laikā


Transportēšanas ceļi pasargāti no apkārtējās vides tiešas iedarbības – slēgtas transportieru galerijas; Ventilācija transportieru galerijās.




Datums: 25.11.2010

Lapa 8

Novirze, iedarbība




Produkta sadrupšana transportēšanas procesā


Konstruktīvi nodrošināts, ka transportēšanas laikā nav meh. iedarbība uz produktu; Noliktavās paredzēti lietussarga tipa vairogi produktu krišanas ātruma samazināšanai.


Elektroinstalācijas defekti

Var izsaukt degošu materiālu aizdegšanos transportēšanas procesā.

Transportēšanas ceļos paredzēta elektroinstalācija sprādziendrošā izpildījumā. Vizuāla uzraudzība visā transportēšanas procesā. Transporta sistēma izveidota no nedegošiem materiāliem.

Procesa dispečers

Tehniskā projektā pārdomāt nepieciešamību pēc elektroenerģijas atslēgšanas sistēmas tās noplūdes gadījumā


Transporta galeriju bojājums

Apkārtējās vides piesārņojums

Transportēšanas procesa vizuāla un video novērošana. Avārijas gadījumā, pateicoties produkta īpašībām tas paliks avārijas vietā – nepārvietosies. Teritorija ar cieto segumu.

Procesa dispečers Darbu vadītājs




Transportieru sistēma nav paredzēts apgādāt ar ugunsdzēsības sistēmu, kurā lietotu putas, CO2 vai ugunsdzēsības pulveri; Darbinieku apmācība un instruktāža; Darbinieku praktiskās apmācības, treniņi rīcībai avāriju gadījumā.


Ugunsdrošības instrukcijā jānorāda, ka nav pieļaujama amonija nitrāta dzēšana ar putām, CO2, ugunsdzēsības pulveri



Objekts/process: Produkta uzglabāšana

Datums: 25.11.2010

Lapa 9

Novirze, iedarbība





Nav sagaidāma liesmas tieša iedarbība uz produktu

Noliktavu sienas veidotas no dzelzsbetona; Vizuāla uzraudzība un videonovērošana; Temperatūras devēji noliktavās.

Elektroinstalācijas ugunsgrēks noliktavā.

Liesmas un siltumstarojuma iedarbība uz produktu

Elektrosistēma sprādziendrošā izpildījumā


Nekvalitatīva produkta uzglabāšana; Produkts uzsilis transportēšanas procesā.


Produkta kvalitātes uzraudzība izbēršanas vietās; Temperatūras devēji noliktavās.




Noliktavu dzesēšana no stacionārās ugunsdzēsības sistēmas; VUGD iesaistīšana ugunsgrēka likvidēšanā




Ūdens iekļūšana noliktavā


Slēgta noliktava bez iespējām rasties kondensātam; Noliktavu pamatos pretinfiltrācijas segums. Noliktavas augšējā daļā nav lūkas, kuras varētu kļūt nehermētiskas. Noliktavu tehniskā stāvokļa uzturēšana

Ražošanas vadītājs




Datums: 25.11.2010

Lapa 10

Novirze, iedarbība




Naftas produktu iekļūšana noliktavā


Uzglabāšanas laikā noliktava ir slēgta Produkta kvalitātes uzraudzība izbēršanas vietās;


Piesārņojuma iekļūšana noliktavā


Uzglabāšanas laikā noliktava ir slēgta; Produkta kvalitātes uzraudzība izbēršanas vietās; Nav pieļaujama bīstamo produktu uzglabāšana noliktavu tuvumā.



Noliktavu bojājuma gadījumā


Slēgta noliktava ar lietus ūdeņu uztveršanas un kanalizācijas sistēmu objekta teritorijā. Ēku uzturēšana tehniskā stāvoklī, remonts;



Mehāniska iedarbība uz produktu noliktavas konstruktīvu elementu bojājuma gadījumā


Ēku uzturēšana tehniskā stāvoklī, remonts;





Datums: 25.11.2010

Lapa 11

Novirze, iedarbība




Elektroinstalācijas defekti noliktavu apgaismes sistēmā.

Var izsaukt degošu materiālu aizdegšanos, kas savukārt var radīt siltumstarojuma iedarbību uz minerālmēsliem

Elektroinstalācija sprādziendrošā izpildījumā; Elektroenerģijas pārvades līnijas pasargātas no minerālmēslu un noliktavā notiekošo procesu iedarbības.


Noliktavas bojājuma gadījumā.

Iespējams vides piesārņojums

Avārijas gadījumā, pateicoties produkta īpašībām tas paliks avārijas vietā – nepārvietosies. Teritorija ap noliktavām ar cieto segumu.




Darbinieku apmācība un instruktāža; Darbinieku praktiskās apmācības, treniņi rīcībai avāriju gadījumā; Sadarbība ar VUGD.




Objekts/process: Kuģu kraušana

Datums: 25.11.2010

Lapa 12

Novirze, iedarbība




Ugunsgrēks piestātnē vai uz kuģa

Liesmas iedarbība uz kraušanas aprīkojumu un/vai produktu

Ugunsdrošības prasību ievērošana piestātnēs; Kraušanas aprīkojums no nedegoša materiāla; Elektroaprīkojums piestātnēs sprādziendrošā izpildījumā; Saziņa ar kuģa komandu (paredzētas rācijas); VUGD iesaistīšana ugunsgrēka likvidēšanā.

Darba drošības inženieris Darbu vadītājs Procesa dispečers


Produkta uzsilšana transportēšanas procesā


Produkta temperatūras uzraudzība pirms iekraušanas kuģī; Transportēšanas procesa video uzraudzība.


Ugunsgrēks piestātnē vai uz kuģa


Kraušanas procesa video novērošana; Saziņa ar kuģa komandu (paredzētas rācijas); Ugunsdrošības prasību ievērošana piestātnēs; VUGD iesaistīšana ugunsgrēka likvidēšanā.







Datums: 25.11.2010

Lapa 13

Novirze, iedarbība




Ūdens iekļūšana kuģa tilpnēs


Kraušanas procesa video novērošana; Saziņa ar kuģa komandu izmantojot rācijas; Kuģu kraušana nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos nav pieļaujama

Darbu vadītājs Procesa dispečers


Naftas produktu noplūde uz kuģa


Saziņa ar kuģa komandu izmantojot rācijas; Darbu pārtraukšana naftas produktu noplūdes gadījumā



Piemaisījumu nokļūšana produktā no blakus notiekošiem procesiem


Kraušanas procesa uzraudzība; Saziņa ar kuģa komandu; Kraušanas darbu pārtraukšana, ja tiek pamanīti koka, akmeņogļu vai citu organisku vielu putekļi; Darbu pārtraukšana blakus objektā notikuša ugunsgrēka gadījumā.


Pārdomāt nepieciešamību pēc piesārņojuma monitoringa iekārtām objekta tuvumā


Produktu kraušana nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos


Produktu kraušana nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos nav pieļaujama un nav paredzēta

Darbu vadītājs


Produkta sadrupšana kraušanas procesā

Produkta detonācijas pretestības

Kuģu kraušanas procesā nav paredzama mehāniska




Datums: 25.11.2010

Lapa 14

Novirze, iedarbība



samazināšanās iedarbība uz produktu


Elektroinstalācijas defekti piestātnēs.


Elektroaprīkojums piestātnēs sprādziendrošā izpildījumā; Iekārtu uzturēšana un remonts.

Apkopes un remonta personāls


Kuģa nepareiza kraušana; Kuģa tilpņu pārpildīšana; Kraušanas aprīkojuma bojājumi

Ostas akvatorija piesārņojums

Kuģa kraušanas plāna sastādīšana un saskaņošana starp termināli un kuģa komandu; Kraušanas procesa vizuāla uzraudzība; Iekrautā daudzuma uzraudzība ar transporta sistēmā uzstādītiem svariem; Kraušanas aprīkojuma uzturēšana un remonts.

Darbu vadītājs Procesa dispečers Apkopes un remonta personāls




Darbinieku apmācība un instruktāža; Darbinieku praktiskās apmācības, treniņi rīcībai avāriju gadījumā; Sadarbība ar VUGD. Saziņa un sadarbība ar kuģa komandu.




Objekts/process: Produktu kraušana un pārvietošana ar iekšējo transportu

Datums: 25.11.2010

Lapa 15

Novirze Iespējamie cēloņi Sekas Drošības pasākumi Atbildīgais Rekomendācijas,



Iekrāvēja aizdegšanās Atklātas liesmas izplatība minerālmēslu noliktavā

Iekšējā transporta tehniskā stāvokļa nodrošināšana; Objektā ir tehniskie līdzekļi transporta vienību drošai evakuācijai. VUGD iesaistīšana ugunsgrēka likvidēšanā

Darbinieku apmācība instruktāža par rīcību iekrāvēja aizdegšanās gadījumā


Produkta temperatūras paaugstināšanās iespējama iekrāvēja degšanas gadījumā

Produkta detonācijas pretestības samazināšanās vai produkta kušana, kas var novest arī pie sadalīšanās

Iekšējā transporta tehniskā stāvokļa nodrošināšana; Objektā ir tehniskie līdzekļi transporta vienību drošai evakuācijai; VUGD iesaistīšana ugunsgrēka likvidēšanā.





Ūdens iekļūšanas noliktavā ar iekrāvēja palīdzību


Iekšējā transporta apskate un sagatavošana pirms darba uzsākšanas noliktavā.

Iekrāvēja vadītājs


Naftas produktu noplūde no hidrauliskām sistēmām vai iekrāvēju iekšdedzes dzinējiem


Iekšējā transporta tehniskā stāvokļa nodrošināšana; Tehnoloģiski paredzēta savākt piesārņoto produktu; Paredzēta speciāla piesārņota produkta uzglabāšanas vieta

Pārdomāt iespējas izmantot iekrāvējus ar elektrodzinējiem.


Piesārņojošo vielu iekļūšana noliktavā ar iekrāvēja palīdzību


Iekšējā transporta apskate un sagatavošana pirms darba uzsākšanas noliktavā. Amonija nitrātam bīstamu vielu atbilstoša uzglabāšana.




Objekts/process: Produktu kraušana un pārvietošana ar iekšējo transportu

Datums: 25.11.2010

Lapa 16

Novirze Iespējamie cēloņi Sekas Drošības pasākumi Atbildīgais Rekomendācijas,



Iekrāvēja izbraukšana no noliktavas ar minerālmēslu kravu nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos

Produkta detonācijas pretestības samazināšanās mitruma iedarbības rezultātā

Iekrāvēja izbraukšana no noliktavas ar minerālmēslu kravu tehnoloģiski nav paredzēta; Darbinieku apmācība, instruktāža

Iekrāvēja vadītājs Darba drošības inženieris


Iekrāvēja mehāniska iedarbība uz produktu, braukšana pa produktu.


Aizliegts braukt pa produktu; Darbinieku apmācība instruktāža

Iekrāvēja vadītājs Darba drošības inženieris


Elektroinstalācijas bojāšana ar iekrāvēju.


Elektroenerģijas pārvades līnijas pasargātas no noliktavā notiekošo procesu iedarbības. Darba drošības noteikumu ievērošana



Produkta izbiršana no iekrāvēja ūdenī vai teritorijās bez cietā seguma

Vides piesārņojums Tehnoloģiski nav paredzēta produkta transportēšana ārpus noliktavas ar iekšējā transporta palīdzību.




Darbinieku apmācība un instruktāža; Darbinieku praktiskās apmācības, treniņi rīcībai avāriju gadījumā; Sadarbība ar VUGD.


sia „riga fertilizer terminal” minerālmēslu pārkraušanas ... · pdf...

Documents