1

 

Siltumapgādes un koģenerācijas

aktualitātes - 2010

Dr.sc. A.Akermanis,

LSUA valdes loceklisRīgas Enerģētikas aģentūras konsultatīvās padomes loceklis

E-pasts: lsua@lf.lv

           

  

2

LSUA KOMENTĀRI, VIEDOKLIS:

•Centrālo siltumapgādi izmanto ap 65% Latvijas iedzīvotāju.

•kurināmā – īpaši dabas gāzes izmaksas ir siltuma tarifu galvenā komponente un sastāda no 70% un pat vairāk no kopējām tarifa izmaksām.

•Dabas gāzes cena bija ievērojami samazinājusies pagājušajā 2009/2010 apkures sezonā, bet sākot ar 2010.gada jūniju tā pieaug, un  kopā ar akcīzes nodokli no 1.jūlija atgriežas 2008/2009 apkures sezonas līmenī, kad siltuma tarifi bija visaugstākie. Toties iedzīvotāju maksātspēja šobrīd ir ļoti būtiski samazinājusies salīdzinot ar 2008.gadu  (8.slaids)

•Atbilstoši dabasgāzes tarifa pieaugumam, siltuma tarifs jūlijā varētu pieaugt vairāk kā par 30%, salīdzinot ar š.g. martu. – bez nodokļu izmaiņām !!!

•Latvijas mājsaimniecību budžetos maksa par  siltumu veido  vislielāko  komunālo maksājumu daļu,  ziemas mēnešos pat  līdz  80% no visiem komunālajiem maksājumiem.

•Ja no 2010.gada 1.jūlija tiks piemērots akcīzes nodoklis siltuma ražošanā izmantotajai dabasgāzei (Ls 15,60/1000 m3), tas palielinās siltuma tarifu vēl par vidēji 6%.   Savukārt  ieguvums budžetam varētu būt  7-8 milj. Ls gadā, līdz  2010.g. beigām – 3,5-4 milj. Ls. 

•Situācijā,  kad  jau  šobrīd  iedzīvotāji  ar  grūtībām  spēj  veikt  siltuma maksājumus,  jauns  akcīzes  nodoklis  būtiski  palielinās maksājumu  slogu  un  visjūtīgāk ietekmēs mazāk turīgos iedzīvotājus. Pašvaldībām pabalstos var nākties samaksāt daudz lielākas summas.

• bet vislielāko siltumtarifu papildu palielinājumu  draud  pazeminātās (10%)  PVN likmes atcelšana  un pilnās PVN likmes (21%) piemērošana siltunenerģijai – kopā ar akcīzes nodokli tas palielinās siltuenerģijas tarifus par aptuveni 17% !!!

•Kāpēc akcīzes nodoklis tiek piemērots diskriminējoši attiecībā uz siltumenerģijas ražošanu un centralizēto siltumapgādi ? Dabasgāze netiek aplikta ar akcīzes nodokli  elektrības  ražošanai,  siltumnīcu  siltumapgādei,  rūpnieciskās  ražošanas  tehnoloģisko  iekārtu  darbināšanai  un  tehnoloģiski  nepieciešamā  klimata nodrošināšanai minētās rūpnieciskās ražošanas telpās un citos gadījumos. Gala rezultātā tikai siltumapgāde vienīgā maksā akcīzes nodokli!

•Dabasgāzes  akcīzes  nodokļa  piemērošana  siltumenerģijas  ražošanai  ir  pārsteidzīga.    Latvijai  šis  nodoklis  jāievieš  līdz  2014.gadam.  Nodokļa  ieviešana dabasgāzei ir kurināmā diversifikācijas jautājums, kas attiecīgi jāplāno un jāparedz laiks iekārtu nomaiņai.

•Akcīzes nodokļa piemērošanā pastāv arī vairāki administratīvie sarežģījumi. Nodoklis tiek ieviests ar 1.jūliju, MK noteikumi pieņemti tikai 21.jūnijā.  Savukārt mainoties DG cenām, siltumuzņēmumiem no jauna ir jāapstiprina siltumtarifi SPRK, bet jauno  tarifu apstiprināšana var aizņemt pat 4 mēnešus un vairāk. 

PRIEKŠLIKUMI•Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju un iedzīvotāju zemo maksātspēju, ierosinām likumdevējam izdarīt grozījumus likumā „Par akcīzes nodokli” un atlikt akcīzes nodokļa piemērošanu siltuma ražošanā izmantotajai dabasgāzei līdz 2014.gadam.

•Nākotnē piemērojot akcīzes nodokli dabasgāzei, noteikt zemāku nodokļa likmi, bet piemērot visiem dabas gāzes lietotājiem.

•Nepaaugstināt PVN likmi siltumenerģijai iedzīvotājiem!

3

4

Gāzes iepirkuma cenas un siltumenerģijas tarifa izmaiņu dinamika  Rīgā (AS “Rīgas siltums” dati)

25

5.9

3

25

5.9

3

26

0.9

3

18

1.8

4

18

1.8

4

18

1.8

4

18

1.8

4

18

1.8

4

18

1.8

4

15

0.7

9

14

6.3

8

14

1.9

7

17

2.9

6

16

4.0

8

15

5.2

2

23

5.9

3

23

5.9

3

23

5.9

3

23

5.9

3

19

5.9

3

16

0.9

3

15

5.9

3

15

5.9

3

15

5.9

3

15

0.9

3

14

0.9

3

14

0.9

3

14

0.9

3

14

0.9

3

14

0.9

3

18

0.9

3

19

0.9

3

22

0.9

3 23

6.5

3

23

6.5

3

23

6.5

3

45

.57

35

.46

35

.46

35

.46

35

.46

35

.46

35

.46

35

.46

32

.47

27

.48

27

.48

27

.48

27

.48

44

.89

44

.89

40

.13

40

.13

40

.13

40

.13

36

.05

34

.69

29

.24

29

.24

29

.24

29

.244

2.1

6

42

.16

42

.16

42

.16

36

.73

31

.96

31

.29

31

.29

31

.29

29

.24

30

.61

0

50

100

150

200

250

300

okt

obris

nove

mbris

dece

mbris

janvā

ris

febru

āris

mart

s

aprī

lis

maijs

jūnijs

jūlij

s

august

s

septe

mbris

okt

obris

nove

mbris

dece

mbris

janvā

ris

febru

āris

mart

s

aprī

lis

maijs

jūnijs

jūlij

s

august

s

septe

mbris

okt

obris

nove

mbris

dece

mbris

janvā

ris

febru

āris

mart

s

aprī

lis

maijs

jūnijs

jūlij

s*

august

s*

septe

mbris*

2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.

Gāzes iepirkuma cena, Ls/tūkst.n.m.³ AS "RĪGAS SILTUMS" siltumenerģijas tarifs, Ls/MWh Akcīzes nodoklis

* - prognoze2007./2008.f.g. Dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi apstiprināti pie dabasgāzes siltumspējas 7900 kcal/n.m³

6

7

8

9

Loģisks ir jautājums: kāpēc par siltumu daudziem iedzīvotājiem ir grūti norēķināties ? - jeb : ko varam darīt siltuma maksas pazemināšanai?

Atbilde sastāv no vairākām daļām:• Ko mēs nevaram ietekmēt. Tās ir kurināmā cenas, kas sastāda 65-82% no siltumenerģijas ražošanas tarifa: dabasgāzei cenas ir 

neprognozējamas,  šķeldai – stabilākas un zemākas

• Ko mēs varam ietekmēt:• Siltumenerģijas gala tarifus ietekmē valsts uzliktie nodokļi – valstij nelikt papildus nodokļus siltumenerģijai iedzīvotājiem• Siltumenerģijas ražošanā maksimāli izmantot vietējo kurināmo• Iedzīvotāju gala maksājuma lielums par apkuri ir stipri atkarīgs  no siltumenerģijas lietotāju pašu uzvedības – darbības vai 

bezdarbības. Jāsiltina ēkas, jāsakārto ēku iekšējās siltumsistēmas • Kas acīmredzami ir jādara?

• Valstij: jāatceļ (vai vismaz jāsamazina akcīzes nodoklis dabasgāzei, un jāsaglabā pazeminātā PVN likme siltumenerģijai

• Siltumražotājiem kopā ar pašvaldībām: • - dabasgāzi lietot tikai koģenerācijai un maksimumslodžu nosegšanai• siltumenerģijas bāzes slodzēm maksimāli (saprātīgi) izmantot vietējo kurināmo – tā cenas nav tik svārstīgas kā

dabasgāzes cenas. Bez tam, vietējā kurināmā izmantošana dod papildus makroekonomiskos plusus. Taču tam ir jnepieciešamas lielas investīcijas, un jāizmaina arī siltumtarifu metodika – patreizējā metodika neļauj uzņēmumiem turēt nenoslogotas jaudas ar vietējo kurināmo

• - no siltumpatērētāju puses: samazināt ēku neracionālo siltumpatēriņu!!!

Mēs (iedzīvotāji) Latvijā kliedzam, ka siltums dārgs, bet paši nepiedodami daudz tērējam siltumenerģiju ēkās . Tās ir jāsakārto un jāsiltina!

10

Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš

(kWh/ m²) renovētajās ēkāsĪpatnējais siltumenerģijas patēriņš no oktobra līdz aprīlim

apkurei un karstā ūdens sagatavošanai (Ieriķu 44 -tikai apkurei)- kWh/m2 - renovētajās Rīgas daudzdzīvokļu ēkās piecās sezonās

0

50

100

150

200

250

2004./2005. 2005./2006. 2006./2007. 2007./2008. 2008./2009.

12

 

PATEICOS PAR UZMANĪBU

Dr.sc. A.Akermanis,

lsua @ lf . lv