~r---------------------------------------------------------

Skaista atskaite~ .. Sakums 1. Ipp.

Valmieriesi arvien mekle jaunas idejas, ka iepriecinat skatTtajus.

Daugavpils pasdarbniekus sogad piemekleja divas ugunsnelaimes, izdega zale, nosapeja sirsniQas, tomer viQi speja sagatavot skaistas dejas. MalaCi!

Ventspils biedrTba uzstajas savu iespeju robezas.

KC «RTtausma» prezenteja uzvedumu, melodeklamacijas, estrades dejas. Viss jauki, bet velams sekot biedribam un kuplinat programmu ar dejotajiem tautiskas vai ITnijdejas.

Smilteniesiem soreiz neliels snie- ,.--------..... gums - tikai viens. Neparvaramu apstak!u de! nevareja piedalTties mums zinamais gimenes trio - ' Uga ar meitam

Rezeknes kluba

paslaik notiek kapital

remonts, tomer atrasta

vieta un laiks, lai sagatavotu koncertnumurus deju solos

dziesma un pantomT

ma. Jauki!

Liepajas pasdarbnieki sagatavojusi diezgan sarezgTtus un '--"-===-01

darbietilpTgus prieksne Grupa ALIAS uzstajas ar melodeksumus. Viena no tiem lamacijam, kuras iestradati kustTbu motTvi. uzstajas arT vecaki ar Rezisore mekle jaunas izteiksmes formas. berniem. Komunikaciju centra tulku koris no

Plaviniesu ideja uz sledza festivala programmu ar emocionalu I:IIbo--lS'-l vedu~am' apsveicama, uzstasanos.

bet palika nepabeigtT Festivals apritejis visas biedribas. Kur, bas iespaids. VarbOt p!aviQiesi nakoso reizi kad nakamgad - par to vel jadoma.. . veidos sava uzveduma turpinajumu vai vismaz nobeigumu?

KuldTgas biedri veica lielu organiza

torisko un saimniecisko darbu, tacu vien

laikus speja sagatavot divas ITnijdejas ar

kuplu dalTbnieku skaitu.

...----

«jautras P1."~

Aisviku ARC audzekQi lava publikai uzjautrinaties, verojot patiesam veciQas».

Raina skolas kustTbu etTdes ir vinu hobijs. Soreiz iepriecinaja arT uzvedums «SniegbaltTte un septiQi rO~1Si»: maz teksta, daudz telojuma un mTmikas. Ar to var drosi doties viesizrade uz arzemem, sapratTs visi.

----------~--------------------------------------~cu1s.''l''ln

(_ 'l ~.a _ dzeta pies~irts vislielakais finansejums visa dot iespeju mOsu deju grupas vadHajai saliS I iestades pastavesanas laika. ~emt atalgojumu.

L.,,: ... va,ues sede Tacu pieprasTjums ir liels, joprojam cil- Paldies arT musu deju grupas vadHajai JOnija notika LNS valdes sede. Taja iz- vekiem nakas ilgi QaidTt viQiem nepiecie- Baibai Demiterei, kura, neskatoties uz lielo

skaUja Rigas MRU «Auseklis" un Daugav- samo palTglTdzekli . Sadu gaiditaju sobrTd ir aiz~emtTbu (strada skola un macas augstskopils MRU «Dana" sagatavotos jauno Sta- ap 3000. la), tomer atrod laiku mOs macH. totu projektus. UZQemumiem javeic parre- Direktors atzTmeja vel vienu problemu 0 0 0 gistracija saskaQa ar jauno Komerclikumu, - trOkst ITdzek!u filia!u uzturesanai regio- Uz Lieldienu pasakumu biedrTbas kluba tapec tiek gatavota dokumentacija iesnieg- nos, jo to darbTbas nodrosinasanai no bija sanakusi biedri ar saviem berniem kupla sanai LR UZQemLimu registra. valsts budzeta netika pies~irti ITdzek!i vaja- skaita. Ka parsteigumu Za~u mate bija sa-

Valde apstiprinaja arT LNS Statotu iz- dzTgaja apjoma. rOpejusi bagatTgi klatu galdu un berniem dastrades komisijas priekssedetaju. Tas bOs vanas, kuras vi~i nopelnTja, noskaitot dze-Komunikaciju centra direktors Edgars Vor- Zi-;tas no Liepajas jolTsus. slovs, un viQs veidos komisiju . ArT LNS Sta- Gundeqa Panko Pateicamies pilsetas Socialajam dieneslOti jagatavo no jauna saskaQa ar LR Saei- L. .. .. tam par atbalstu, - biedri ar berniem vareja mas pieQemto likumu par sabiedrisko Of- lepajnlekllntegreja:s jauki aizvadit so pasakumu. ganizaciju turpmako statusu. Sie Statoti ja- Sopavasar uzstajamies AS «Laumas" gatavo apstiprinasanai LNS kongresa, kurs kluba, kur musu dejotaji un melodeklametaji ((MamilJ" es tevl milu~ ~.»notiks 2005. gada. kopa ar citam invalidu organizacijam piedalT

Kluba atzTmejam arT Mates dienu.jas koncerta, kuru veroja Liepajas pilsetas un Mami~a, sis ir viens no visskaistakajiemrajona sociala dienesta darbinieki un depu

vardiem pasaule, jo mate ikvienam ir viena,Sogad visvalr'ak tali. pie kuras gribas pieglausties.Vel otra musu uzstasanas plasaka saLNS Surdocentrs beidzis paredzetas Tapec nekad nebus par daudz mliu varbiedrlbas loka notika pilsetas centra "Pablosurdotehnikas (izlJemot dzirdes apara· du, lai pateiktu paldies malem par to, k'a mesbrugl" - pasakuma "Eiropa esam mes".tus) sada/i 2004. gadam. esam, ka mus vienmer sargas musu matesUzstajamies ar dziesmam un dejam. Sajuta

Klienti saQemusi apmeram 70 signali mliestlba. +par savu varesanu bija tik iepriecinosa!zatofu, vairak neka 100 vibrejoso modinataju, gaismassignalizatorus, komunikato Paldies atbalstftajiem ' U - -~ .. , .,=-,:- :~---~-~~---=~~b "rus, uzmavas, indukcijas spoles, "auklTtes"

utt. Lielu paldies mums jasaka Liepajas SO- I Zman,l _ U.

Ka atzina Surdocentra direktors A.Pav- cialam dienestam par atbalstu mOsu dejota- 11 Zimju valodas centrs riko bezmaksas . - -_ ~ ': - ---"=_ ~ zimju valodas kursus nedzirdigu bernu ve

2004. gada 1. septembrl stajas speka MK [, cakiem un tiem, kuriem darba vai ikdiena ~o~eiku~i. " ~~r prasibam p~dago~i~m n~pie- nir saskarsme ar nedzirdigajiem.Airisko!otaji clesamal Izghtlbal un profeslonalajal kvahhka- I' - - . - .. - . - .. _- - cijai'" Tade! pec RNBIP skolas iniciatTvas un ar , Ventsplh -:-1.9.,26. junlja, 3., 10., 17. jullja Rigas Domes izglitibas, jaunatnes un depar- t, pI. 11, Ral~a lela 16.mac-as ~am~nta Skolotaju izglitibas centra atbalstu tika ;: Liepaja - 20., 27. jiinija, 4., 11., 18. jiilija

Rita Nazarova, RNB/P direktora Izveldota 72 stundu talakizglitibas programma, ; pI. 11, Ausekla iela 9. vietniece macibu darba kuras mer~is ir papildinat specialo pedagogu ;l - -' . - .. - . - .

Laika, kad izskanejis iz/aiduma va/sis un zinasanas dazados specialas pedagogijas jo- I: ~_ezekne - 2_0.,.27 . jU~II~, 4., 11., 18. jullsko/eni bauda vasaras brivdienu jaukumus, ma, saskarsmes psihologija, moderno tehno- !: ja pI. 11, Atbrlvosanas lela 174. Rigas skola joprojam valda rosiba. logiju izm~ntosanas iespejas macibu procesa. I' PlaviQas - 26. jiinija, 3., 10., 17., 2.4. jiilija

76 RNBIP skolas un 5 Raina 8. vakara Lekcljas un praktlskas nodarbibas vada ., pI. 11 Daugavas iela 49 (mai~u) vidusskolas pedagogi macas talakizgli Latvija~ Un~ve rs itates macibu speki IIze Ivano- I) K Id-' _ . - .. - . . - " tlbas kursos "Valodas pedagogiskie, lingvistis va , Malja Duka, Izglinbas un zinatne3 ministrijas b u Iga . _27. junlja, 4:, 11., 18., 25. jullja

kie un socialie aspekti berniem ar dzirdes trau Macibu satura un eksaminacijas centra specia- 'l pI. 11, Pllsetas laukuma 2.

cejumiem». Kursi notiek no 7. junija lidz 18. ju lists .Emils LiepiQs, Bernu kllniskas slimnicas I' Daugavpilf - 27. jiinijs, 4., 11., 18.,25.

nijam. "Gal!ezers" pSlhl3trs Gunars SetiQs, Latvijas f jiilijs pI. 11, liepajas iela 4.

r-r--~~~:-,-----------' Bernu dzirdes centra vaditaja San- t· - - '- "

\ dra Kus~e un pieredzejusakie Valmlera ~ ~., 4., 17., 18., 24. jullja pI. 11, RNBIP specialie pedagogi Zigrida i LPaegles lela 517. Za~urilo , Rasma Zari~a, Aina Drulle, ~; Aliiksne - 4., 10., 11., 17. un 18. jiilija pI. Dzmtra Store, Hermine PuriQa un ; 11, BriiZa iela 7. direktora vietnieks informatikas jau- tl tajurr;os Dzintars Stepans. i; Velams ieprieks pieteikties pa tel.

Sie kursi ir noderlgi un intere- f1 7471575 (Lilita) vai zvc@lns.lv santi gan ilggadejiem skolas peda- :

gogiem _ specialajiem skolotajiem, '! Projekts istenots ar Eirogan jaunajiem pedagogiem, kuri ir p pas Savienlbas finansUilu attikko uzsakusi darbu berniem ar " _ . balstu.

dzirdes traucejumiem ~! _ . Par sis Informacijas saluru pilniba albild lNS

_ _. _ _ . . _ . ZlrnJu valodas cenlrs, un las nevar likl uzskalils parAttela. ptrma rmda RNBIP Elropas Savienibas-oficialo viedokli.

~L=!!!:o==-~i::::1 nedzirdlgie skolotaji. . ~

mailto:zvc@lns.lvhttp:2_0.,.27

QU~-----------------------------------------------------

( Nedzirdlgie pasaule )"----------'"

Ne"ZI-;rdITao« , Uj - _. I 6 ,' rna' S ak l -f. '!2 a '!2. .d" fa6 a " Inese Immure

Ar sadu nosaukumu notika 3. firopas nedzirdlgo makslas festivals Zviedrijas galvaspilseta Stokholma 20. 22.maija. Profesionali makslinieki, aktieri, filmu veidotaji, dzejnieki un fotografipavisam 25 nedzirdigie no deviQam valstIm radija ne tikai savus ieprieks radilos darbus, bel realizeja vel nebijusu projeklu.

Pirms festivala, 15. - 19. maija, notika seminars, kura sie divdesmit pieci profesiona!i tika sadallti 5 grupas, lai tollt uz vietas radllu jaunu prieksnesumu - izradL Turklat danbnieki tika sajaukti kopa ta, lai katra grupa bOtu parstaveti cilveki no dazadam makslas nozarem. «Tas ir eksperiments,» pastasHja Gunilla Woigstromlundquist, viena no festivala organizetajam. «Ieprieksejos festivalos darbus atsevis~i radija aktieru grupa, makslinieku grupa, fotografu grupa. Tagad dazadas tautibas cilvekiem ar ats~irigi parstavetu zanru piecas dienas vajadzeja vispirms atrast kopigu valodu un radII savu improvizaciju - izradi pec kadas fotografijas, ko var uztvert dazadL»

Originaluzvedums Un ta - mums, skatnajiem, tika davata

iespeja skaHt 5 unikalus originaldarbus: katru pusstundu ilgu uzvedumu no filmas, aktiermakslas, dzejas laslSanas un makslinieka triepieniem uz skatuves izliktajiem papiriem. Ka to uztvera skatWiji? Oaudziem bija grOti izprast, ko makslinieki ar savu kompoziciju gribejusi pateikt. Dazi to nosauca par abstrakto makslu, citi pec noskaHsanas jutas vllusies - izrades kvalitate neatbilstot biJetes cenai, kura bija diezgan augsta, - par vienu izradi nacas s~irties no 100 zviedru kronam ( ap 7 Ls). S~iet, visvairak no 51 eksperimenta guva pasi maksliniekL «Katrs iemacijas kaut ko jaunu. Piemeram, man bija iespeja mazliet pamacHies filmet. Citi izmeginaja roku gleznosana. lemacijamies labak viens otru labak saprast, uztvert. Tomer 5 dienas ir par maz, lai radllu jaunu originalkompozTciju. Daudz laika vajadzeja, kamer tapa saliedeta radoM komanda un cilveki satuvinajas cits ar citu. Tada sajOta, it ka mums bija jaliek kopa mozaTkas gabali~i, » ta savos iespaidos dalTjas Jurijs Gernuha (augseja at

fela), profesionals gleznotaj~ - vienigais parstavis no Krievijas.

Citas izrades Festivala tika piedavata arT bernu

izrade «Milzis Lacis un pazaudeta atslega» Norvegijas profesionala nedzirdTgo teatra izpildTjuma. Kras~ie kostlmi, iespaidTgas dekoracijas, gaismas un ska~u efekti un lieliskais aktieru telojums bija baudams arT pieaugusajiem skatnajiem. Izrade notika norvegu zTmju valoda kopa ar tulkojumu norvegu valoda, tomer bija viegli uztverama - daudz darbibas, ne parak daudz teksta.

Neparasti bija tas, ka diktors sadeja nevis zale 1.rinda, bet atradas uz skatuves, atveidojot kadu pasakas telu.

Ne parak skatnajus ieintereseja izrade par grOlo sieviesu likteni kara laika Somijas NedzirdTgo teatra izpildTjuma. Prieksnesums ilga pusotra stundu. «Izrade it ka vienkarsa. Doma un scenarijs jau bija labs, bet viss tika paradHs parak leni. Vajadzetu to krietni saisinat un padarH dramatiskaku,» ta noverteja Vineta Lukseila) profesionala zviedru nedzirdTga aktrise. Par norvegu bernu izradi vi~a izteicas loti atzinigi : «Perfekts grims, atbilstosi apgerbi, kras~as dekoracijas - ka garsiga sOkajama konfekte.»

Vi.,i nepiedalijas DTvaini, bet festival a laika ta arT nere

dzejam Zviedrijas nedzirdfgo profesiona!u aktieru uzstasanos. Izradas, vi~iem bija kadas domstarpibas ar festival a organize

tajiem, nay spejusi vienoties par kaut ko. Palika neredzets arT Holandes nedzir

digo profesionalais Handtheatre (Roku teatris) , par kuru daudz interesanta biju .. dzirdejusi Nedzirdigo kultOras festivala Slo- If vakija sa gada sakuma. Holandes un ari Francijas aktieri pedeja bridi esot pazi~o-jusi, ka nebrauks uz Zviedriju ekonomisku apsverumu de!. Grupai braukt ar lidmasinu ir dargs prieks.

Nedzirdigo dzeja ' Ipatneja, Latvija nepraktizeta maksla

bija nedzirdigo dzejas makslinieku uzstasanas. ltalijas, Zviedrijas, Danijas un Vacijas parstavji visi mel nos terpos, sezot kopa uz skatuves, pec kartas celas augsa, lai ar savam zimem, mimiku un ~erme~a kusHbu uzburtu mOsu acu prieksa kadu ainu no dzives. Ne, ta nay mums tik pierasta melodeklamacija vai kada dzejo!a deklamacija, kam pamata gatavi tekstL Ka paskaidroja zviedriete Juli at Klintberg (atte

la), vi~a savu dzeju, kas balsma uz kadu notikumu, rada pati, uzrakstot atslegas vardus, un tad «izdzejo» to caur rokam.

Teatra zale Visas izrades bija skatamas kada ne

liela eka, 200 - vieUgaja teatra zale, kas vienmer bija gandrfz pilna. Tikai festivala atklasanas pasakuma daudziem skaHtajiem nacas stavet ejas. Organizetaja Gunilla paskaidroja, ka izradei ar zimju valodu ir piemerota maza zale, lai ari padejas rindas sadosie labi redzetu. «Maza zale ir paHkamaka. Bet mes galvenokart domajam par maksliniekiem, lai datu iespeju vi~iem satikties,» teica Guniila. Ja, ieveroju, ka zale vienmer atradas parejie makslinieki , kamer vi~u kolegi darbojas uz skatuves.

Starp citu, skaHtajiem katras izrades sakuma tika atgadinats, ka aizliegts filmet un fotografet, iz~emot oficialas TV kompanijas. Par spHi aizliegumiem, dazi no sayam vietam tomer to darija. Protams, izsledzot zibspuldzi. Tagad ir tadi moderni fotoaparati un videokameras, ar kuram var filmet tumsa.

Gleznu izstade Tas pasas ekas otra stava nelieia iz

stazu zale bija apskatami 62 darbi, ko prezenteja asto~i nedzirdigie makslinieki no Anglijas, Zviedrijas, Italijas un Krievijas. Savdabigs redzejums bija Peter Zacsko (Zviedrija). Piemeram, viena vi~a glezna..

bija attelots perti~is ar parakstu ABBA. Izradas, tur nay nekadas saisHbas ar kadreiz slaveno zviedru mOzikas grupu ABBA, bet tas, ka yards perti~is zviedru valoda «apa", no IOpam nolasot, izskatas ka yards "ABBA". Tada veida bija atteloti vairaki Zacsko darbi. IzstadTtos makslas darbus vareja arT nopirkt.

Tika nopirktas tikai 3 gleznas, un to autors bija ieprieksminetais Jurijs Cernuha (Krievija). Vi~a gleznu cena bija 350 -700 eir~. (Visdargakais darbs piedereja kadam Anglijas parstavim - 1800 eiro.) S~iet, Jurija makslas cienTtajiem patika tas, ka vi~a gleznas, kuras valdTja religiski simboliskas temas, bija redzami reali , smalki uzzTmeti !eli nereala pasaule. Starp citu, J.Cernuham vienTgajam bija sagatavots buklets ar informaciju krievu un ang!u valoda par sevi ar daudzu gleznu reprooukcijam, ko interesenti vareja iegOt. .

Filmas un fotografijas Tas bija skatamas blakuseka. Festi

vala tika demonstretas 4 filmas - Tsas, par abstraktu temu. VienTgi David de Keyzer (Francija) piedavaja dokumentalu filmu par Emile Mercier, kuram bija liela nozTme nedzirdTgo vesture.

Fotografiju nebija daudz. Festivalam savas bildes piedavaja tikai francOziete Ostalier Vanessa. Melnbaltas fotografijas, kuras attelota francu nedzirdTga teatra pasaule, maksliniece bija kartojusi paros liela un loti maza izmera fotografijas. Maza formata fotografijas redzams palielinats kadrs ar aktiera rokam no lielas fotografijas.

Nedzirdigo kluba Katru vakaru pec izrades festivala ap

mekletaji vareja doties uz nedzirdTgo klubu, lai atpOstos vai veidotu jaunus kontaktus. Apmeram 70 m2 lielaja telpa nedzirdigie, sadalljusies grupi~as, p!apajot eda vai malkoja glazi vTnu vai alu. Viss riteja bez kadas programmas.

Edienu un dzerienu blakustelpa pardeva kadas piecas brTvpratigas nedzirdTgas sievietes (altela leja) . Bufetes piedavajums ar cenu uzrakstHs uz lielas tafeles. Pie kluba ir uzslieta liela nojume, kas tajos vakaros arT bija pilna ar cilvekiem. Seit vareja

nopirkt alu un pap!apat. Apmekletaju vidO vareja manTt vairakus vTriesus, gerbtus sarkana jaka. Izradas, tie bija atbildTgie par kartTbu.

Nelielaja kluba ir arT 2 mazas telpas zTmju valodas kursiem. Seit nedzirdTgie var sa~emt arT sociala darbinieka pakalpojumus. Atsevis~s darbinieks sniedz paIIdzTbu nedzirdTgiem imigrantiem.

Finals Festivala nosle

gums bija vienkarss, bez kada soya. Uz skatuves tika uzaicinati visi 25 makslinieki, kuri finala turpat uz vietas visi publiski apskavas un sabucojas. Festivala vadTtajs - programmas pieteicejs izteica cerTbu, ka tagad vi~i ar pilnu koferi jaunam idejam un pieredzi dosies uz majam, lai to izplatitu talak sava valsti. SkatHajiem velreiz tika atgadinats, ka festivals bija versts divos virzienos - uz maksliniekiem un skatHajiem, kuri ne tikai baudTja makslu, bet ieguva jaunus kontaktus.

Tika arT atzTmets, ka no 1. maija Eiropas Savieniba k!uvusi lielaka -15 valstim pievienojusas 10. Nakosais festivals seit

gaidams 2007. gada. Intervijas

P - cl 1- t -/1 •. « le ·a as InaI"-. -lproteSlona,/ ~.,~. » Kii sis festi

viils tapis, par to IOdzu pastiistlt Gunillu VIgstrom-I u n d k vis t u -Zviedrijas IzglJtojosii nedzirdlgo

___ ---"".......---ii=-____ raidljuma producenti. VilJa ir viena no pieciem cilvekiem, kas organizeja so festiviilu. In

formiicija par festiviilu tikusi izsOtTta 100 valstlm, kuriis ir nedzirdlgo organiziicija.

o Konozime festivala nosaukums - «Nedzirdigo maksla tagad»?

- To var tulkot dazadi. Pirmkart, jau to, ka izrades tapa uz vietas. Otrkart, nedzirdigajiem vienmer ir jacinas un japanak, lai tiktu pie~emta ari vi~u maksla. Kapec to atlikt uz velaku laiku? Ne, labak tagad.

0 Pee kadiem kriterijiem jOs atlasTjat darbus sim festivalam?

- Tiem, kurus intereseja mOsu festivals, ITdz pagajusa gada 28. oktobrim vajadzeja atsOtH savus darbus video vai fotografijas. Pieteikusies bija loti daudzi. Skatijamies, kada ir pretendenta izglmba, vai piedavatais darbs ir interesants un kvalitatlvs, vai ir izaugsmes iespejas un radosais potencials. Atbalstam jaunos censo~us. Amatierus ne~emam, pied alas tikai profesiona!i. Iz~emums ir dzejas makslas parstavji. To nevar iemacTties. Skatamies video materialus un ~emam tos, kuri ir izteiksmigi.

0 Ar kadiem izdevumiem jarekinas festivala dallbniekiem? '

- Dallbas maksa ir 200 eiro. Par to nodrosinam vi~us ar naktsmitni un divreizeju edinasanu diena. Vel tiek izmaksats honorars par uzstasanos. Tikai maksliniekiem gan nemaksajam, bet devam iespeju vi~iem pardot savas gleznas.

0 Daudziem skatHajiem s~ita, ka bi!etes ir dargas. Ko par to domajat?

- lepriekseja festivala bilete maksaja 80 zviedru kronas, tagad piedavajam atlaidi - ~emot biletes uz visam 6 izradem, jamaksa ka par 5. Ar so naudu jaapmaksa telpu ire.

000 P.S. Saruna notika festivala tresaja die

na. Gribejas zinat vel ko vairak, bet Gunillai bija daudz darama - vel bija jasagada makslinieku pieprasitie materiali izrades radisanai. Ja, sis eksperiments, kad makslu rada daiada veida makslinieki, prasa vairak darba, promejot atzina Gunilla.

P.S.S. Nakosaja numura iepazistinasu jus vel ar vairakiem citiem interesantiem si festivala dalibniekiem.

Foto: Tomijs Luksels

_._ d' ...",,-.'ho.alllill.1!I!I SV21.

~~----------------------------------------------------------

'ubuitiC'acensl-bas I/alml-er-ii' skriet slapjiemzariem, cauri krOmiem.O, ~. , , " r 4 f U Siapjais mezs momenta izmerceja apger

( Sporta ziIJas )

Basifetbo,/a seminars Kijeva' Edqars Vorslovs

Starptautiska nedzirdigo basketbola , federacija (OIBF) no 27. lidz 30.maijam Ukrainas pi/seta organizeja basketbola seminaru Austrumeiropas valstu nedzirdigajiem. Uz seminaru bija uzaicinati 10 valstu parstavji, bet daiadu iemeslu de! pieda/ijas parstavji tikai no trim valstim - Ukrainas, Krievijas un Latvijas.

Latviju saja seminara parstaveja so rindu autors un RSK «Nedzirdlgo sports» priekssedetajs Andris Bergmanis. Seminaru organizeja ar FIBA - Starptautiskas basketbola federacijas atbalstu . Dallbniekiem tika atmaksati 75% no ce!a izdevumiem un piinTba segti uzturesanas izdevumi Kijeva.

Seminars norisinajas Ukrainas NedzirdTgo biedrTbas macTbu un atpOtas centra "Puscha Voditsa» netalu no Kijevas.

Seminara norise Seminars notika DIBF generalsekreta

ra Kjel\ Gunna (Zviedrija) vadTba. DalTbnieki tika iepazTstinati ar DIBF struktoru, guva zinasanas par kolektlva vadiSanu, speletaju , treneru un tiesnesu psihologiju. Notika praktiskas nodarbTbas nelielu traumu neitralizesana. Jasaka, tas dallbnieku vidO guva atsaucTbu (attela Edgars nosaite Andrim kaju, "Iai pec izmezgijuma fa nesapefu»).

NodarbTbas sporta zale dallbnieki iepa

deafpepe

Orientesanas Maija Valmieras pievarte sporta

kompleksa «Baili» norisinajas starptautiskas sacensJbas orientesanas sporta un velokrosa nedzirdigajiem un vajdzirdJgajiem daiadas vecuma grupas.

Uz sim sacensTbam ta arT neatbrauca arzemju sportisti , toties piedalijas kup ls sportistu pulks no visas Latvijas , SacensTbas nedzirdigajiem notika paralel i Latvijas skolu orientesanas sacensTbam : ta pati tra se, tie pasi kontrolpunkti, tikai citas distances.

Pirma diena iesakas ar dregnu laiku smidzinaja lietutiQs un pOta nejauks vejs. SpTtejot sliktajam laikam, uz starta izgaja orientieristi individualajas distances.

Vispirms meza nozuda nedzirdTgie un vajdzirdTgie orientieristi starta grupa lidz 21

Nedzirdigie Ukraina Seminara norise bija saspringta,

tomer izdevas vienu vakaru «izrauties»un iepazHies ar Ukrainas NedzirdTgo biedrTbas kultOras namu, Nams plass, gluzi ka mOsu «Rftausma", Taja strada 40 algoti darbinieki. tak atmi

re un

-ie

ada dibinatas Lat:

vijas organ IMMANUEL nozT

mTti. AtmiQa vel palikusi sienu glez

riOjUiiii par nedzirdTgo temu (skafft

'--____--1 attela).

zinas ar treniQu vadTbas pamatprincipiem - noderTgu informaciju treneriem. Trijas seminara dienas guvam plasu informaciju par dazadiem ar basketbolu saistltiem aspektiem.

Tuvakie DIBF plani , kas varetu intereset mOs:

2004.gada rudenT planots pirmais seminars nedzirdTgajiem basketbola tiesnesiem, kuri ieguvusi nacionalos tiesnesa sertifikatus. Pasaule tadi ir apmeram 20 nedzirdTgajiem,

2005. gada rudenT planots sakt 1.Eiropas cempionatu klubiem. Taja vares piedalHies nedzirdTgo sporta klubi , kas bOs savu valstu cempioni. Cempionats turpinasies 2006.gada pirmaja puse.

2007. gada notiks 2.Pasaules cempionats basketbola. Uz ta rTkosanu pieteikusas Venecuela, ~Tna , Ukraina un ASV, Cempionata norises vietu izraudzTsies DIBF valde.

=",~-::r='~!:1"'"'0"...,.,.--.,.---..,....... bus un padarTja skrejienu grO. taku. Tomer finisa IIniju sa

sniedza visi no starta grupas '

No vTriesiem pirmais fin iseja Andis Krams, vinam «aste» ie~eras Raitis Ozols un Peteris KursHis, bet damam parliecinosi pirma bija Agita Intsone, aiz vinas - Aida KursTte un Ingrlda Sivko.

Jaunakajas starta grupas orientieristi izstajas vai tika diskvalificeti, jo SIS distances viQiem bija par grOtu. Gan jau

gadam. Pec pusstundas starteja parejie dzirdigie orientieristi grupas no 12 - 18 gadiem, starp viQiem iespraucas arT mOsu Rigas un Valmiera skolu orientieristi.

Saja meza vajadzeja brist pa purviem, skriet gar Gaujmalu, lekt pari nocirstiem

No sarunam iegOta informacija -Ukraina joprojam darbojas 43 nedzirdTgo MRU , kam gan klajas grOti, GrOta dZlve ir arT nedzirdTgajiem, partikas cenas tur ir gandrTz tadas pasas ka Latvi ja. Invaliditates pensija apmeram 15 Ls, par labu algu tiek uzskatHa 100 Ls. Par visu esot jamaksa, pagaidam bezmaksas esot pilsetu sabiedriskais transports un augstakas izglHTbas iegOsana,

Liekas, ka pasreizeja situacija Ukraina atgadina situaciju pirms 10 gadiem Latvija,

jaunie sportisti norOdTsies un pec kada laika bOs pat labaki par veteraniem.

Velokross Pecpusdiena turpat «Bailu» piekalne

notika velokrosa sacensibas. ..

I

--------------------------------------------------------------~

Novelesim vi~ai tikpat teicami startet " - Valmieras komanda ar slaidiem, specf-

~ ~ ~

I

'

-

ni.

M 1,8 kg un arT Eiropas orientesanas sporta eempio- r giem jauniem puisiem - zaudet maziem 45 em garu nnata nedzirdfgajiem, kas notiks tepat Lat- Il berniem - tas bija kaut kas nedzirdets. Ta • Ka vit;ls to vija, Cesfs augusta beigas. Bet mes fano- ( "Mazu!i " ieguva 4. vietu, bet "Garie» no~era, lasiet sim par vi~u, vai ne? + Jpalika pedejie. turpmak.

Sakuma starteja berni vecuma Ifdz 12 gadiem. Pa meza Ifkumaino un pauguraino taci~u meitenem atraka "peda!u mineja» bija Mara Kursfte (atte/a), no zeniem EmHs Krams (abi no Valmieras skolas) .

Pa mazliet garaku un augstaku pauguraini , apkart purvam devas jaunietes Ifdz 20 gadiem. Ziperfgakie bija leva Ricika un Imants Snepsts (abi no Rfgas skolas).

Un visbeidzot starteja veterani (35 gadi un vairak). Sievietem atraka bija IngOna Krama, bet vfriesiem (21 gads un vairak) parliecinosi veiklakais bija Aigars Barzdevies.

Labakie velokrosa zeniem V - 12 (0,7 km x 4 ap!i) - 1.EmHs Krams, 2. Maris Jaunzems, 3. Elvis Kristapsons; meitenem S -12 (0,7 km x 4 ap!i) -1, Mara Kurslte, 2. Elfna Jefremova, 3. KarTna Krama; jaunietem S - 20 (1 km x 3 ap!i ) - 1. leva Ricika, 2. Anita ~fvTte , 3. Krista Freimane; jauniesiem V - 16 (1 km x 6 ap!i) - 1.Andrejs Lominskis; V 20 (1 km x 6 ap!i) - 1. Imants Snepsts, 2. Aivis Gravftis, 3. Kaspars Unte; sievietem S - 35 (1 km x 6 ap!i) - 1. IngOna Krama, 2. Aida Kursite, 3. Agita Intsone;

Mara Plaude -Latvijas cempione deafpepe .

Parsteidzoss jaunums! Mara Plaude i SK ClTalavas NS» vadTtaja kJuvusi par Latvijas orientesanas sporta !1 cempioni starp dzirdTgajiem.

Tas notika 5. i' jOnija. Mara bija I ieradusies uz LNS , pasdarbnieku fes- j tivalu Kuldfga ka ~: skalftaja. Tiesi tur j. vi~a uzzinaja, ka I' vienlaicfgi Kuldfga ~l notiek Latvijas i' nedzirdfgajiem. Cesu pilsetas dome sogad orientesanas spor- li atbalsta nedzirdfgo sporta aktivitates, un ta eempionats r tapec sis pasakums izdevas loti labs. (dzirdfgajiem). Vi- ' Izveidojas 7 komandas, 3 Cesu, 2 Val

~a pie~ema lemumu uzreiz uz vietas un : mieras un 2 jauktas. Nebijam gaidfjusi, tik pieteicas startet sprinta, sava vecuma gru- .. lielu atsaucfbu, azartu un cf~as sparu pa S55 vienlfdzTga konkurence ar Latvijas komandas cfnfjas turnfra 5 stundas! specfgakajiem orientieristiem. Un ieguva No cesnieku komandam labaka bija pirmo vietu! "Mazu!i», bet kopvertejuma ta tika 4. vieta.

Tas ir parsteidzosi - Ifdz sim vi~a ie- ; Sf komanda izsauca vislielakas ovacijas, guvusi goda titulus vieteja meroga starp ' taja bija tikai 1 pieaugusais, parejie mazi nedzirdfgajiem un tikai nedaudz starp dzir- : berni, jaunakajam tikai 4gadi. Turnfra laika dfgajiem mazakas sacensfbas. Bet nu tik I gaja ka gaja,bet svarfgakaja spele ar "Gaskaista uzvara saja Latvijas eempionata. , riem» uzvareja! "Garie» bija jaukta Cesu

to vi~s k!uva par divkartejo 2004. gada eempionu orientesanas sporta. Vi~a pariniece Anfisa Kraze finiseja otra no sievietem, un sis paris stafete ieguva 1. vietu. Kaut gan damam pati pirma bija Agita Intsone, bet vi~as partneris Aldis Strozs augstu rezultatu neuzradfja un paris palika 3. vieta, bet 2. vieta ierindojas Inguna Krama - Raitis Ozols.

Reize ar "profiem" skreja arf jauniesi un turejas Ifdz galam ar godu. +

Pateiciba vlrleslem V - 21 (1 km x 6 apli) - 1. Aigars Barzdevics, 2. Andis Krams, 3. Mareks Vanags.

Sacensfbu otra diena iesakas ar saulainu rTtu un orientieristi izgaja uz startu paru stafete mozi un jautri. Vienlaikus uz starta kopa ar dzirdfgajiem izgaja nedzirdfgie orientieristi, tikai mes izveidojam neparastu stafetes mai~u - sieviete + vfrietis.

Pec 1. dienas rezultatiem stipraka dama starteja ar vajako kungu , bet stiprakais kungs ar vajako dami~u . Atkal pirmais finisa Ifniju s~ersoja Andis Krams, un Ifdz ar

. BOCCIA:iekaro ;' valnlieriesll sirdis ~' N.Jefremova,

Katru gadu maija ccTalavas NS» organize sporta speles par godu SK dibinasanai.

Jau rakstfjam Kopsolf, ka Valmieras nedzirdfgajiem iepaticies jaunais sporta veids BOCCIA, ko mums 2003. gada decembrf Invalfdu dienas pasakumos iemacfja jauniesu invalfdu sporta klubs "Stars S" .

Sogad 22. maija vedam BOCCIA speli uz Cesfm, lai popularizetu to talak citiem

Pateicamies visiem so sacensfbu atbatstftajiem, gan finansiali em, gan moraliem: Valmieras rajona padomei. VSSK, aktivas atpiitas centram «EZII>, Vidzemes Papirs, sporta kompleksam «BaiJi» un personfgi direktoram J.Vanagam, BTA un personfgi Annas kundzei, Latvijas Valsts Meii un personfgi J.Katkovskim, Tehauto, VW autoveikalam, visiem, visiem, kas palIdzeja nodrosinat sacensfbu veiksmfgu norisi.

Kopv8rtejuma: 1. vieta «Talavas speci» (Valmiera), 2.v. "ROdis" (Valmiera), 3.v. "Veeas» ( Valmiera).

Tas nebija vienTgais parsteigums. IzbrTnu un atzinfbu izraisfja 68 g.v. cesinie-ce Leonija Kalni~a, kas so speli redzeja pirmo reizi, bet izcelas ar visprecTzakajiem metieniem un apbrTnojami apre~inatu speles taktiku. Par to vina sanema SK "Talavas NS" specialbalvu. Vi~as parstaveta Cesu komanda "TIgeri " ieguva 5. vietu . Cesnieku "Nori " pec punktu skaita bija vienadi ar 3. vietas ieguvejiem, bet vi~iem nebija izspeleta viena spele, tapec kopvertejuma rezultats deva tikai 6. vietu:

Uz sacensTbu sakumu bija ieradusi.es arT Cesu pilsetas domes socialas palfdzTbas noda!as vaditaja, kas, neskatoties uz aiz~emtfbu, tomer ar interesi noskatfjas vairakas speles. "Talavas NS» pateicas Cesu Domei par atbalstu CesTs dzTvojoso nedzirdfgo sportiskam aktivitatem. Ceram uz sadarbfbu arT turpmak. +

Liela zivs! Andrejs Ko

valovs ar lieto pavasara tomu

http:ieradusi.es

~~---------------------------------------------------------C_____Tr._a_d_jc_iJ~·a_s___:_:_____::

Ka Sftlnet JalJus «KS» preses dienests

Vai kllcftsim lie/a /auiu masa pa parkiem vai pilska/niem un lie/u muiiu paga/miem ar a/us pudeli roka un bara /ekasim ap milzu ugunskuru? Vai meginiisim gada rsako nakti aizvadlt un rrta sauli sagaidU draugu sabiedrrb~, pec iespejas tuvinot;es dabai, ieskatoties taja, izbaudot to?

Tas atkarTgs no katra pasa izveles: vai grilet uz restem sasliku vai verot Tstas malkas ugunskura dejojam liesmas un est sieru. Vai saposties svetku kleita no "Antilas» vai uzvilkt kaut ko ,tautisku, dabisku, rotaties auskaros un gredzenos vai likt galva ziedu vainadzi~u.

Vai baudTt medalu vai piedzerties alu IIdz nema~ai un aiztikt ITdz kadam krOmam, kur izgulet reibumu, lai nakamaja diena lapTtu pagiras. Labi, ja izgulet, bet - nedod Dievs - vel sadomat aizbraukt kaut kur sava automasTna. Katra pasa izvele...

Ja~udienas tradTcijas nak IIdzi no gadsimtiem. Tas neviens - ne vacu, ne zviedru, ne krievu laiki nay spejusi iznidet. Tapat ka mOsu tautasdziesmas. To vidO ari tas, kuram beigas piedziedajums - "lIgo». IzUrit maju, sapost darzu, pagalmu, kOti visus kaktu kaktus izrotat ar meijam, ja~uzalem. SarOpet cienaslam sieru, piragus,

Tautasdziesmas Jauka bija JaQu diena

Par visam dieniQam:

Ugo saule, ligo bite,

Ugo visa radibiQa.

Sit, Janiti, vara bungas

Setas staba galiQa,

Lai trie visa tautu zeml

Lai dzird mani baleliQi.

Ugo lauki, Ii;;a p!avas, Savas dienas gaididami; Kad atnaca JaQu diena, Visiem ziedu segennes.

leveribai! Rigas biedriba informe, ka sakara ar atva

linajumu no 15. jiilija lidz 17. augustam biis slegta. Biedru maksu var nokartot Elviras 19, II stav3 7. kabineta pie Marutas Piternieces.

000 Informeju, ka eju atvalinajuma no 5. jiilija, bet katru tresdienu no pl. 11 IidZ 15 blisu Rigas biedribas telpas Elviras iela 19, 1. kabineta. Naciet drosi!

Sociiiliis palidzibas organizatore JAUTRiTE GROMA Patikamu vasaru un milu sauli mums visiem!!!

Visi putni priecajasi, Pasaties, JaQa berni, JaQu dienu gaididami; Sagaidiet JaQa dienu: Kad atnaca JaQa diem JaQa diena spadra naea, Visi sparnus plivinaja. UgunJs mirdzedama.

JaQa tevs alu daraPa gadiQu Janits naca Ka mes Jani mielasim? Sildam pienu, cepam rausus, Pinam krasQus vainadziQus.

Visa bija JaQu zale, Ka plOe JaQu vakara: Vai ta natre, vai n"",,,,rr1£' Tad ziedeja papardite SUQu burks~i, zemenaji. Zeltitiem ziediQiem.

platsmaizes. Laikus apdarTt visus darbus. 'j r _ • ••• Sapost ari sevi - miesa un dvesele. Kres- ~ I (paSle SVelclenI! lai metoties, sakurt ugunskuru un noturet to \ I VERAI un A .UGUSTAM gaisu ITdz rTtausmai. Sadzird8t sevi skanam ja~udziesmas! Sagaidit sauliektu un . rasa nomazgaties. I _' Ticejumi ~

. - -b . - . 'ii?yquns ~alsma_ nes svetl ~ cllvek/~m: maja~ lauklem,. darza~. Oedzlet ta, lal ta apspld ta, kas jums dargs.

1ItI

'ii? JaQu ugunskuri jadedz kalniQ8, tad pelnas Oievins naudu bers. ! : 'ii? r 'k - -t '- Ik Td' ANDRIM SUDRABAM!'!' . aQu v~ ara pa ~e_u jav.e P! a zzan , ,,Laime nenak pretl bieii. Vel retakas ir ; (alz ~alatnem}, t~d se.t~ zag!l.nenaks. _ 'ii? JaQu naktl kallam jaapsknen sava seta,

lauki, da~zs - ~s~ labak a.ugs. _ . _ :

'ii? Ja_ plrms JaQ!em nas!t o~u, . ta vlet~

uzradlsles desmlt. Ja pee JaQlem naslt " adu, vel desmit uzreiz namirs.

'ii? Jaunam meitam JaQu rita jaiet gulet ar I

neaizmirstulisu vainadziQu galva, tad sapnJ

redzes savu nakama viru.

'ii? Kas guleja JaQu nakti, tam visu gadu

miegs naks. U

'ii? Tie, kas dzimusi Ugadiena (23.VI), spes M paregat un izskaidrot dazadus notikumus.

'ii? Tie, kas dzimusi JaQu diena (24. VI),

bus laimigi cilveki, ja spes atraisit visus

samezglajumus sava dzive.

'ii? Lai skaistums saglabajas un miesa

vingra visu gadu, JaQudienas rita jamazga

jas rasa.

Pateiclba ... un fa mums garam uz mOiibu aizief

jauniba, draugi un mila, un prieks_

Paldies par atbalstu un mierinajuma vardiem maniem mi!ajiem "Ritausmas» kolegiem un dramas kolektiva aktieriem.

Reiisore Ozin/ra Kuksa GaNen! redaktore IllE KOPMANE. Datoonakets: ilR1GITA'AlDERSONE,

15. jCilija

Balta berza muciQa;

JaQa mate sieru sej,

Balta finu audekla.

Visas naktis skaistas naktis, JaQu nakts vel jo skaista:

~ H ~I , _ . _

lelta pa-rl·S - ' ',. , f '-' ' Dzintra Herbste

Pirms piecdesmit gadiem silta jOnija fi d!en~ savi~nojas divas sird~s ._Div_ata k!uva ; vleglak salmnlekot lauku seta. Janis stra1 ~: daja kolhoza, velak sovhoza tirumos, saneli ma daudz uzslavu par apzinigo darbu. Mil!1 da kadu laiku stradaja par te!kopeju. Darbs, ;1 rOpes par berniem un maju tureja kopa sos

abus cilvekus. Janis mTleja zemi, Mildai patika rokdar

bi. Abu mTiesUba uz berniem nelava nolaist rokas, kad melna nelaime ien~ca vinu majas. Tikai mati k!uva balli , Uf'l skarbas

.' rievas ievilkas seja. Ir izaugusi divi deli un Hmeita, katrs ar savu laimi un bedu. Katram

lidzi dzivots un pardzivots. Tagad, kad kopa aizritejis pusgadsimts, Janis un Milda

'j loti rOpejas viens par otru . Atliek vien gaidit , Giemos bernus, mazbernus un nu jau ari mazmazbernus.

Mes, smilteniesi, verojot savu zelta pari - Jani un Mildu Circe~us, pievienojamies dzejnieka vardiem:

Saprasanas un mila,

Otru cienat un uzticaties,

Saprotat, pieQemat, milat,

Tie ir tie stOrakmeQi,

t; Kuri jus nepievJla, II Tie - stipras nakatnes ~J1a . H Turieties, sargajiet viens otru, gaidotHatkaI jaunus un jaukus pavasarus ar zemes Usmarzu un ziedu krasam.

GOBINIEMI ! Sniedz man savu r~ku Iiego, R~z~ gaisma plauksta .zied. V~t~as, puter;IOS ~~_slll~gos Muzs mums kopa Janoret. Sveicam jus 30 gadu kazu

jubiIe.a. LIJanina ar gimenL Marite, Gundega '

~ 0 0' 0

reizes, kad cilveks to saskata un ! nepalaii garam... i

Megini satvert savu laimi un i nelaist to projam. Sirsnigs i sveiciens 30 gadu jubilejal :

Draugi i

INTAI SIMKUSEl! ' "Vien klepi tikko pliiktu rOZll mes at- j nesam, lai pateiktu, cik dzive sl{aista!"

Sirsnigi sveicam apa,aja jubiJejal Novelam stipru

veselibu un raitu soli turpmakiem gadiem.

feodose, Gaida, Aina - Anna, Marta un Janina

- .._--

Redakcija: Elvlras iela 19, Riga LV 1083, tel. 7471559. Indekss 1012. Licence Nr. 0420. lespiests SIA "ELPA -2», Riga, Doma laukuma 1.

KS_15_2004_1