sl gtais ieguld jumu fonds “citadele baltic high … · valdes priekšs!d!t js - vladimirs...

SLĒGTAIS IEGULDĪJUMU FONDS “CITADELE BALTIC HIGH YIELD FUND” SLĒGUMA PĀRSKATS PAR PERIODU NO 2011. GADA 1. JANVĀRA LĪDZ 2011. GADA 9. MAIJAM SAGATAVOTS SASKAŅĀ AR FKTK “IEGULDĪJUMU FONDU GADA PĀRSKATU SAGATAVOŠANAS NOTEIKUMIEM” UN EIROPAS SAVIENĪBĀ APSTIPRINĀTAJIEM

STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PĀRSKATU STANDARTIEM

Rīga, 2011

2SIF “Citadele Baltic High Yield Fund”

Slēguma pārskats par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 9. maijam Satura rādītājs

Informācija par ieguldījumu fondu 3 Likvidatora ziņojums 4

Paziņojums par ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes atbildību 5 Turētājbankas ziņojums 6

Finanšu pārskati:

Pārskats par finanšu stāvokli 8 Visaptverošais ienākumu pārskats 9 Neto aktīvu kustības pārskats 10 Naudas plūsmu pārskats 11 Pielikums 12

Revidentu ziņojums 24

3SIF “Citadele Baltic High Yield Fund”

Slēguma pārskats par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 9. maijam Informācija par ieguldījumu fondu

Fonda nosaukums: Citadele Baltic High Yield Fund (Parex Baltic High Yield Fund – līdz 01/08/2010)

Fonda veids: Slēgtais ieguldījumu fonds Fonda reģistrācijas datums: Fonda numurs:

2005. gada 22. jūlijs 06.03.05.098/21

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības/ Likvidatora nosaukums: Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības juridiskā adrese: Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības reģistrācijas numurs: Licences pārvaldes pakalpojumu sniegšanai numurs:

“Citadele Asset Management” IPAS („Parex Asset Management” IPAS – līdz 01/08/2010) Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010, Latvija 40003577500 06.03.07.098/285

Fonda līdzekļu turētājbankas nosaukums: Fonda līdzekļu turētājbankas juridiskā adrese: Fonda līdzekļu turētājbankas reģistrācijas numurs:

“Citadele banka” AS („Parex banka” AS – līdz 01/08/2010) Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010, Latvija 40103303559

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības padomes un valdes locekļu vārds, uzvārds, ieņemamais amats:

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības padome: Padomes priekšsēdētājs – Juris Jākobsons – iecelts 30.09.2010. Padomes priekšsēdētāja vietnieks – Philip Nigel Allard – iecelts 03.11.2010. Padomes loceklis – Anatolijs Fridmans – iecelts 01.04.2009. Padomes loceklis - James R.Breiding – iecelts 01.04.2009. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valde: Valdes priekšsēdētājs - Vladimirs Ivanovs - iecelts 20.10.2010. Valdes loceklis – Zigurds Vaikulis – iecelts 30.03.2007. Valdes loceklis - Raimonds Vesers - iecelts 01.01.2011.

Ar Fonda pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi

Padomes un valdes locekļi veic visus Latvijas Republikas normatīvajos aktos un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības statūtos paredzētos padomes un valdes locekļu pienākumus.

Ar Fonda pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi

Fonda pārvaldnieki veic visus Latvijas Republikas normatīvajos aktos, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības statūtos un Fonda prospektāparedzētos Fonda pārvaldnieka pienākumus.

Revidents: PricewaterhouseCoopers SIA Zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence No. 5 Kr. Valdemāra iela 19 LV-1010, Rīga Ilandra LejiņaAtbildīgā zvērinātā revidente Sertifikāts Nr. 168

)

SlF "Citadele Balt ic High Yield Fund"Sl6guma pirskats par periodu no 2011, gada 1 , janvira Tdz 2011. gada 9. maijam

Likvidatora zi4ojums

Slegta ieguldTlumu fonda "Citadele Baltic High Yield Fund" (turpmdk tekstd - Fonds) likvidators ir ieguldTjumupdrvaldes akciju sabiedrlba "Citadele Asset Management" ar juridisko adresi Republikas laukums 2a, RIga, LV-1010 un re$istrdcijas numuru 40003577500.

leguld-rjumu sabiedrlbas darblbas licences, kas p€d€jo reizi pdrre$istr6ta 2010. gada 5. augustd, numurs ir06.03.07.098/285.

Fonda darbTbas md(is ir panikt kapitila pieaugumu, veicot invesUcijas galvenokdrt Baltijas valstukomercsabiedrlbu emit6tos vai garant6tos augsta riska pardda vErtspaplros. Lrdz 40o/o no Fonda aktTviem var tiktieguldlti citu Austrumeiropas valstu komercsabiedrlbu emitEtos vai garant€tos augsta riska pardda v6rtspaplros.Pdrskata periodd Fonda politika nav mainTjusies.

2011. gada galvend darbiba Fondd bija saistTta ar Fonda likvidaciju un atliku5ds Fonda mantas realizdciju,konkr6ti, ar Fonda mantas izsoles organiz€Sanu.2011. gada27. aprlll izsoles rezultitd tika nosolTta visa Fondamanta un maija sdkumd tika veikti norEfini par to, Fondd paliekot tikai naudas lldzekliem.

Fonda neto aktTvu apjoms pirskata periodd saruka par 1.2io/ojeb 6,944 latiem un pdrskata perioda beigds veidoja549,731 latus. Fonda neto aktTvu v€rUbu negaUvi ietekmeja ieguldTjumu rezultdtd raduSies zaud€jumi, jo izsolEakUvus izdevds realiz€t par nedaudz zemdku v6rUbu, nekd tie tika nov6rt6ti uz gada sdkumu. Kopumi pdrskataperiod6 Fonda dalas v€rUba samazindjds par 1 latu un 38 sanUmiem un gada beigds bija 109.95 LVL (156.43945EUR), Fonda ienesigums pdrskata periodd bqa - 1.24To (- 1.25o/o eio izteiksmE). Likvidators uzsver, ka kopSdarblbas sdkuma, 4emot vEri veikt6s naudas izmaksas 2009. un 2010.9ada, Fonda ieneslgums eiro ir bijispoziUvs 16.69% absol[ti izteiksm6 jeb2.74o/o gada izteiksmE, neskatoties uz drkdrUgi smago pasaules finan5ukrlzes ietekmi uz Baltijas valstu ekonomiku.

No Fonda aktiviem pdrskata periodd tika segtas pdrvaldT5anas izmaksas 5,192 eiro apm6rd jeb1.87o/o no akUvuvidOjds vertTbas periodd, kas nepdrsniedz Fonda prospektd noteiktos 3.00% maksimdlos apm€rus.

Rigi,2011.gada 19. maiji

Vladimirs lvanovs

II1

SlF "Citadele Baltic High Yield Fund"Sleguma pirskats par periodu no 2011. gada 1. janvin frd22011. gada 9. maijam

Pazi4ojums par ieguld-rjumu pirvaldes sabiednaas valdes atbildibu

leguldijumu pdrvaldes sabiedribas (turpmdk tekstd - Sabiedriba) valde ir atbildiga par sl€gti ieguld-rjumu fonda"Citadele Baltic High Yield Fund" (turpmdk tekstd - Fonds) finaniu pdrskatu sagatavo5anu.

Finan5u pirskats, kas atspogulots no 8. lldz 23. lappusei, ir sagatavots, pamatojoties uz attaisnojumadokumentiem, un sniedz patiesu priek5statu par Fonda finansi?lo stdvokli 2010. gada 3l.decembrT un 2011.gada 9. maijd, un darbTbas rezultdtu par 2010. gadu un par periodu no 201 1 . gada 1. janvdra lldz 9. maijam.

lepriek5 minEtais finan5u pdrskats ir sagatavots saskapd ar Eiropas Savienlbd apstiprindtajiem Starptautiskajiemfinan5u pdrskatu sagatavo5anas standartiem, ki to nosaka Finan5u un kapitdla tirgus komisijas (FKTK) noteikumipar "leguldTjumu fondu gada pdrskatu sagatavo5anu". Pdrskata periodd ir konsekventi izmantotas atbilsto5asuzskaites metodes. Finan5u pirskatu sagatavo5anas gaiti vadibas pieqremtie lEmumi un izdarTtie nov6rt0jumi irbiju5i piesardzTgi un pamatoti.

leguldTjumu pdrvaldes sabiedrlbas valde ir atbildlga par ahilsto5as uzskaites sist€mas nodro5ina5anu, FondaaktTvu saglabd5anu, kd arl kr6p5anas un citu negodlgu darblbu atkld5anu un novdr5anu. Valde ir arT atbildiga parLatvijas Republikas leguldTjumu pdrvaldes sabiedrlbu likuma, Finaniu un kapitdla tirgus komisijas noteikumu uncitu LR likumdoSanas praslbu izpildi.

Rigd,201 1. gada 19. mai j i

llllllll

-1

J= t

J

Vladimirs lvanovs

II

Citqdele

ru nErA.l BAN KAS zr NoJ u Ms

SlF "Citadele Balt ic High Yield fund"ieguldTjumu apliecTbu tur€tdjiem

Nr.2.2.4.-to r/A/

Ar 5o a/s "Citadele Banka", 30.06.2010., ierakst-rta Komercregistrd 30.06.2010.,vienotais re$istrdcijas Nr. 40103303559, juridiskd adrese RTga, Republikas laukumd2a, apliecina, ka:

Saskaqd ar Latvijas Republikas likumu "Par ieguldijumu pdrvaldes sabiedn-bdm",Finan5u un kapitSla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem, cit5m LR likumdo5anasprasTbdm un Tur6tdjbankas lTgumu, kas noslEgts 2005. gada 4.jUlijd, a/s "CitadeleBanka" (turpmdk tekstd - Tur6tdjbanka) pilda tur6tdjbankas funkcijas IPAS "CitadeleAsset Management" (turpm6k tekstd - SabiedrTba) dibindtajam fondam SIF "CitadeleBaltic High Yield fund" (turpmdk tekstd - Fonds);

Tur6tdjbanka ir atbildTga par uz tur6tdjbankdm attiecindmu LR likumdo5anas prasibuun Tur€tdjbankas lTguma izpildi. Galvenie Tur€tdjbankas piendkumi ir sekojoSi:

- glabdt Fonda mantu, kd arT dokumentus, kas apstiprina Tpa5uma tiesTbassaskapd ar LR likumdoSanas prasTbdm;

- nodro5indt Fonda kontu apkalpo5anu, Sabiedribas rikojumu pier;rem5anu unizpildi, kd arT nor€[inu veik5anu saskald ar LR likumdo5anas prasibdm unesoSo tirgus praksi;

- nodro5indt SabiedrTbu ar reguldrdm atskait€m par Fonda mantu un tdsvErtTbu (v6rtspapTru cendm );

- sekot SabiedrTbas veiktds Fonda vdrtlbas un Fonda dalas v€rtTbasnoteik5anas pareizTbai un atbilstibai LR likumdoSanas aktiem;

- sekot Sabiedn-bas veiktds ieguldijumu apliecibu emisijas, pdrdoSanas unatpakalpirk5anas pareizTbai un likumibai ;

leguldTjumu apliecibu emisija, pdrdo5ana un atpakalpirk5ana tiek veikta atbilstoSilikuma "Par ieguldTjumu pdrvaldes sabiedrTbdm", Fonda prospekta un Fondapdrvaldes nolikuma prasibdm;

Fonda mantas glab65ana tiek veikta atbilstoSi likuma "Par ieguldljumu pdrvaldessabiedn-bdm" un Tur6tdj bankas lTg u ma praslbdm ;

Fonda neto akt-tvu v€rtTbas apr€l6ind5ana tiek veikta atbilstoSi likuma "Par ieguldijumupdrvaldes sabiedrTbdm", Finan5u un kapitdla tirgus komisijas (FKTK) noteikumu,Fonda prospekta un Fonda pdrvaldes nolikuma prasibdm;

Sabiedn-bas n-kojumi, kd arT veiktie darliumi ar SIF "Citadele Baltic High Yield fund"mantu notiek saskapd ar likumu "Par ieguldTjumu pdrvaldes sabiedn-bdm", Fondaprospekta, Fonda pdrvaldes nolikuma un Tur€tdjbankas lTguma prasibdm.

Atskaites periodd Sabiedribas darblbds ar Fonda mantu netika nov6rotas nekddask!0das vai nelikumibas. A,/s "Citadele Banka" ir apmierindta ar sadarbibuTur6tdjbankas funkciju veik5and.

RTgd, 201 1.gada 16.maijd

LII

L.Jj

tjt-,t-,l_

Juris

SIF "Citadde B{ic lf$ Yidd Fund"Sf6guma pirskats par periodu no 2011. ga& f .frnvera E&,fr11. gada 9. maljam

Pinlsts par fi nadu stivoldi(Lt/L)

Piezime

RIg5,2011.gada 19. maija

AKivi

Prasibas uz pieprasijumu pret kreditiest5d€m

Tirdzniecibas nolukd tur€ti finan5u ieguldijumiPardda v€rtspap-ni un citi v6rtspapTri ar fiks6tu iendkumu

Kopd aktivi

Uzkrdtie izdevumi

Kopi saistibas

Neto aktivi

09.05.20fi. 31.12.2010.

553,280 500,250

57,344

553,280 557,594

(3,549) (919)

(3,549) (919)

549,731 556,675

IIlI

t,|lt-.t l

F ,t l

t-t- ,

----

Pielikums ir Sofinan5u pdrskatu neatpemama sastdvdala.

SlF "Citadele Baltic High Yield Fund"Sf Eguma pirskats par periodu no 2011. gada 1. janvira frd22011' gada 9' maijam

Visaptveroiais iendkumu pirskats(LVL)

01.01.2011. -09.05.2011. 2010Piezime

RIg6,2011.gada 19. maija

lenikumi

Procentu iendkumiKopd ienikumi

lzdevumi

AtlTdziba ieguld-rjumu pdrvaldes sabiedribaiAtlTdzlba tur€tdjbankaiPdrEjie fonda pdrvaldes izdevumiKopd izdevumi

RealizEtais ieguldijumu v€rtibas (samazinEjums) / pieaugumsNerealizEtais ieguldilumu vertibas pieaugums

Kopi iegu ldrj u mu v6rtibas (samazinij u ms) / pieau g u ms

Arvalstu valUtu pdrv6rtO5anas zaudOjumi

leg u ld-rju mu rezu ltdti gltais neto aktTvu (samazindj u ms) /pieaugums

(763) (e0e)

(2,157) 18,727(2,1571 18,727

7U

(2,973)(2e7)

(4,033)

(754)

(10,8e6)(1,0e0)

(12,895)

2,853100,680

(754) 103,533

_ (50)

(6,944) 109,315

JJJ

Pielikums ir 5o finan5u pdrskatu neat4emama sastdvdala.

10 SIF “Citadele Baltic High Yield Fund”

Slēguma pārskats par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 9. maijam Neto aktīvu kustības pārskats

(LVL)

Pielikums ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

01.01.2011.

–09.05.2011. 2010

Neto aktīvi pārskata perioda sākumā 556,675 1,501,566

Ieguldījumu rezultātā gūtais neto aktīvu (samazinājums) / pieaugums (6,944) 109,315

Emisijas apjoma samazināšana* - (1,054,206)

Neto aktīvu samazinājums pārskata periodā (6,944) (944,891)

Neto aktīvi pārskata perioda beigās 549,731 556,675

Emitēto ieguldījumu apliecību skaits pārskata perioda sākumā 5,000 5,000 Emitēto ieguldījumu apliecību skaits pārskata perioda beigās 5,000 5,000

Neto aktīvi uz vienu ieguldījumu apliecību pārskata perioda sākumā 111.34 300.31

Neto aktīvi uz vienu ieguldījumu apliecību pārskata perioda beigās 109.95 111.34

* Emisijas apjoms tika samazināts, samazinot Fonda ieguldījumu daļu nominālvērtību 2010. gadā par Ls 210 (300 eiro).

11 SIF “Citadele Baltic High Yield Fund”

Slēguma pārskats par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 9. maijam Naudas plūsmu pārskats

(LVL)

Pielikums ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

01.01.2011.

–09.05.2011. 2010

Procentu ienākumi 4,711 49,069

Ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumi (1,403) (14,480)

Ārvalstu valūtas konvertācijas rezultāts - (50)

Finanšu ieguldījumu iegāde - (186,429)

Finanšu ieguldījumu pārdošana / dzēšana 49,722 1,372,040

Naudas līdzekļu pieaugums saimnieciskās darbības rezultātā 53,030 1,220,150

Emisijas apjoma samazināšanas izdevumi - (1,054,206)

Naudas līdzekļu samazinājums finansēšanas darbības rezultātā - (1,054,206)

Naudas līdzekļu pieaugums 53,030 165,944

Naudas līdzekļi pārskata perioda sākumā 500,250 334,306

Naudas līdzekļu ārvalstu valūtās pārvērtēšanas rezultāts - -

Naudas līdzekļi pārskata perioda beigās 553,280 500,250

SIF “Citadele Baltic High Yield Fund” Slēguma pārskats par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 9. maijam

Pielikums (LVL)

1. Vispārējā informācija

Fonda nosaukums: Citadele Baltic High Yield Fund Fonda veids: Slēgtais ieguldījumu fonds Fonda darbības joma: Investīciju veikšana galvenokārt Baltijas valstu, komercsabiedrību

emitētos vai garantētos augsta riska parāda vērtspapīros. Līdz 40% no Fonda aktīviem var ieguldīt citu Austrumeiropas valstu komercsabiedrību emitētos vai garantētos augsta riska parāda vērtspapīros.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības nosaukums:

“Citadele Asset Management” IPAS Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010, Latvija

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums

Finanšu pārskatu sagatavošanas principi AIF “Citadele Baltic High Yield Fund” finanšu pārskats ir sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem, kā to nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumi par “Ieguldījumu fondu gada pārskatu sagatavošanu”. 2010. gada decembrī tika sasaukta ieguldītāju pilnsapulce, kurā tika pieņemts lēmums par Fonda likvidāciju. Pārskata periodā tika organizēta Fonda mantas pirmslikvidācijas izsole, lai realizētu atlikušos Fonda ieguldījumus, veiktu beigu izmaksu par Fonda ieguldījumu apliecībām Fonda ieguldītājiem, un pabeigtu Fonda likvidāciju. Sakarā ar augstākminēto, sastādot finanšu pārskatus par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 9. maijam nav piemērojama 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšanas prasība par darbības turpināšanas principa ievērošanu. Fonda finanšu pārskats sastādīts un tajā ietvertie posteņi novērtēti ņemot vērā to, ka Fonds neturpinās savu darbību. Finanšu pārskatā par naudas vienību lietota Latvijas Republikas naudas vienība Lats (LVL). Finanšu pārskats aptver laika periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. 9.maijam.

Būtiski pieņēmumi un spriedumi Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskus pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, ieguldījumu sabiedrības vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Fonda izvēlēto uzskaites politiku. Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un pielikumos sniegto informāciju finanšu pārskatu datumā, kā arī pārskata periodā atzītos ieņēmumus un izdevumus. Ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politika Visi procentu ienākumi un izdevumi tiek uzskaitīti, izmantojot uzkrāšanas principu. Procentu ienākumi un izdevumi tiek atzīti visaptverošajā ienākumu pārskatā, ņemot vērā aktīva/ saistību efektīvo procentu likmi. Procentu ienākumi un izdevumi ietver diskonta vai prēmijas amortizāciju vai citas atšķirības starp sākotnējo procentus nesošā instrumenta uzskaites summu un tā summu dzēšanas brīdī, kas aprēķināta pēc efektīvāsprocentu likmes metodes. Atlīdzību par Fonda pārvaldīšanu un turētājbankas funkciju veikšanu aprēķina kā noteiktu daļu no Fonda aktīvu vērtības un uzkrāj katru dienu, bet izmaksā reizi mēnesī.

Ārvalstu valūtu pārvērtēšana Fonda funkcionālā valūta ir eiro, bet saskaņā ar FKTK prasībām Fonds nodrošina arī uzskaiti Latvijas latos. Šis finanšu pārskats ir sagatavots atbilstoši darījumu uzskaitei latos, kas ir Fonda uzrādīšanas valūta. Darījumi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc darījuma dienā spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiņas kursa. Monetārie aktīvi un pasīvi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc pārskata perioda beigās spēkā esošāLatvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiņas kursa. Ārvalstu valūtas maiņas kursa rezultātā iegūtā peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti visaptverošajā ienākumu pārskatā kā peļņa vai zaudējumi no ārvalstu valūtas pozīciju pārvērtēšanas.

12


Pielikums (LVL)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums) Uz pārskata perioda beigām vienīgā Fondā izmantotā ārvalstu valūta ir eiro. Kopš 2005. gada 1. janvāra Latvijas Banka ir noteikusi fiksētu oficiālo lata kursu pret eiro, t.i. 0.702804. No šī brīža Latvijas Banka ir apņēmusies nodrošināt, ka tirgus kurss neatšķirsies no oficiāli noteiktā vairāk par 1%. Tādejādi Fonda peļņa vai zaudējumi no eiro kursa svārstībāmnav nozīmīgi, kamēr Latvijas Banka saglabā iepriekš minēto fiksēto kursu. Naudas līdzekļi

Fonda naudas līdzekļi ir visas Fonda prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm.

Finanšu instrumenti Finanšu instrumenti tiek klasificēti sekojošās kategorijās: patiesajā vērtībā novērtētie ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos. Klasifikācija ir atkarīga no finanšu instrumenta iegādes nolūka. Vadība nosaka finanšu instrumenta klasifikāciju to sākotnējā atzīšanas brīdī.

Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos

Finanšu instrumenti klasificēti kā patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos ietver tirdzniecībai turētos finanšu aktīvus. Visi Fonda patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos tiek klasificēti kā tirdzniecībai turētie finanšu aktīvi. Ieguldījumi vērtspapīros Visi ieguldījumi vērtspapīros tiek klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri, t.i., vērtspapīri tiek iegādāti, lai gūtu peļņu no īstermiņa cenu svārstībām vai dīleru maržas. Tirdzniecības nolūkos iegādātie vērtspapīri sākotnēji tiek uzskaitīti to patiesajā vērtībā, un vēlāk pārvērtēti to patiesajāvērtībā, pamatojoties uz pieejamajām tirgus cenām. Tirdzniecības nolūkā turēto vērtspapīru pārvērtēšanas to patiesajāvērtībā rezultāts ir atspoguļots visaptverošajā ienākumu pārskatā kā ieguldījumu vērtības pieaugums/ (samazinājums). Vērtspapīru pārvērtēšana notiek, izmantojot Bloomberg pieejamo finanšu informāciju par šo vērtspapīru tirgus pieprasījuma (bid) cenām. Biržās nekotēti vērtspapīri tiek novērtēti atbilstoši turētājbankas informācijai par notikušiem darījumiem, bet, ja šāda informācija nav, vērtspapīri tiek novērtēti to amortizētajā pašizmaksā. Vērtspapīru iegādes un pārdošanas darījumi tiek atzīti norēķinu dienā. Pārdoto vērtspapīru iegādes vērtība tiek noteikta pēc FIFO (first in, first out) metodes. Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība atspoguļo naudas līdzekļu daudzumu, par kādu aktīvs varētu tikt pārdots vai saistības varētu tikt dzēstas, balstoties uz vispārpieņemtiem principiem. Nodokļi

Fonda ienākumi tiek aplikti ar ienākuma nodokļiem tajā valstī, kurā tie ir gūti. Pamatā Fonda ienākumi ir atbrīvoti no ienākuma nodokļu nomaksas. Fonds nav LR uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs. 2009. gada 1. decembrī Saeima pieņēma izmaiņas likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz, ka no 2010. gada 1. janvāra kapitāla pieaugums tiek aplikts ar 15% nodokli. Attiecībā uz ieguldījumu fondiem kapitāla pieaugums ir starpība starp ieguldījumu apliecību pārdošanas un iegādes vērtību. Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumiem, lai aprēķinātu ienākumu no ieguldījumu fondu daļu pārdošanas tām daļām, kas bija iegādātas pirms likuma spēkā stāšanās, t.i. pirms 01.01.2010., ir nepieciešams pārdošanas un iegādes vērtību starpību sadalīt uz mēnešu skaitu, cik daļas bija turētas un reizināt ar to mēnešu skaitu, cik daļas bija turētas no 01.01.2010. līdz atsavināšanas dienai. Izmaiņas likumā tiek attiecinātas uz LR rezidentiem privātpersonām.

13


Pielikums (LVL)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums) Jaunie grāmatvedības standarti un interpretācijas Spēkā stājās vairāki jauni standarti un interpretācijas, kas piemērojami pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk. Turpmāk tekstā ir sniegts to pārskatīto standartu vai interpretāciju uzskaitījums, kuriem nav tiešas vai būtiskas ietekmes uz Fonda ikdienas darbību, un uz Fonda uzskaites principiem. - Grozījumi 24. SGS, Saistīto pušu atklāšana, izdoti 2009.gada novembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk); - Grozījumi 32. SGS - Tiesību emisiju klasifikācija (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. februārī vai vēlāk); Maksājumi minimālā finansējuma prasībai - Grozījumi 14. SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Ir publicēti vairāki jauni standarti un interpretācijas, kas stājās spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārīvai vēlāk un kurus nav apstiprinājusi Eiropas Savienība. Grozījumiem nav nekādas ietekmes uz Fonda finanšu pārskatiem:

- Atliktais nodoklis: pamatā esoša aktīva atgūšana – Grozījumi 12. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumiem nav nekādas ietekmes uz Fonda finanšu pārskatiem; - Smaga hiperinflācija un noteikta datumu atcelšana, ja SFPS finanšu pārskati sagatavoti pirmo reizi – Grozījumi 1. SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk). Grozījumiem nav nekādas ietekmes uz Fonda finanšu pārskatiem; - Atklājamā informācija - Finanšu aktīvu nodošana – Grozījumi 7. SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk). Grozījumiem nav nekādas ietekmes uz Fonda finanšu pārskatiem; - 9. SFPS, Finanšu instrumenti 1. daļa: Klasifikācija un novērtēšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk). Fonds pašreiz izvērtē standarta ietekmi uz tā finanšu pārskatiem; - Starptautisko Finanšu Pārskatu Standartu uzlabojumi, izdoti 2010. gada maijā (spēkā stāšanās datumi katram standartam atšķiras, lielākā daļa uzlabojumu spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumiem nav nekādas ietekmes uz Fonda finanšu pārskatiem.

14


Pielikums (LVL)

3. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

09.05.2011. 31.12.2010.

% no kopējiem Fonda neto

aktīviem 09.05.2011.

Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm, AS „Citadele banka” 553,280 500,250 100.65% Kopā prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 553,280 500,250 100.65%

Par naudas līdzekļiem uz pieprasījumu Fonds saņem ienākuma procentus, kas tiek aprēķināti pēc fiksētām procentu likmēm.

4. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

09.05.2011. 31.12.2010.

Ienesīgums gadā līdz dzēšanas

brīdim 09.05.2011.

% no kopējiem Fonda neto

aktīviem 09.05.2011.

Uzņēmumu parāda vērtspapīri: - 6,888 - - Citu ne-OECD reģiona valstu uzņēmumu parāda vērtspapīri - - - -Latvijas uzņēmumu parāda vērtspapīri - 6,888 - -Kredītiestāžu parāda vērtspapīri: - 50,456 - - Citu ne-OECD reģiona valstu kredītiestāžu parāda vērtspapīri - - - -Latvijas kredītiestāžu parāda vērtspapīri - 50,456 - -

Kopā parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu - 57,344 - -

5. Uzkrātie izdevumi 09.05.2011. 31.12.2010.

Uzkrātie izdevumi ieguldījumu pārvaldes sabiedrības komisijām (2,973) (681) Uzkrātie izdevumi turētājbankas komisijām (21) (68) Uzkrātie izdevumi profesionālajiem pakalpojumiem (555) (170) Kopā uzkrātie izdevumi (3,549) (919)

6. Procentu ienākumi 01.01.2011. –

09.05.2011. 2010

No parāda vērtspapīriem un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu (6,750) 4,013 No prasībām uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 4,593 14,714

Kopā procentu ienākumi (2,157) 18,727

7. Realizētais ieguldījumu vērtības (samazinājums) / pieaugums

01.01.2011. –

09.05.2011. 2010

Pārskata perioda ienākumi no ieguldījumu pārdošanas 49,722 1,325,480 Pārskata periodā pārdoto ieguldījumu amortizētā iegādes vērtība (380,978) (1,666,074) Pārskata periodā pārdoto ieguldījumu vērtības samazinājums, kas atzīts iepriekšējos pārskata periodos 330,502 343,447 Kopā realizētais ieguldījumu vērtības (samazinājums) / pieaugums (754) 2,853

15


Pielikums (LVL)

8. Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums

01.01.2011. –

09.05.2011. 2010

No parāda vērtspapīriem un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu - 100,680 Kopā nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums - 100,680

9. Ieguldījumu kustība pārskata periodā

31.12.2010.

Pieaugums pārskata

perioda laikā

Samazinājums pārskata

perioda laikā

Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas

rezultāts

Patiesāsvērtības

pārvērtēšanas rezultāts 09.05.2011.

Tirdzniecības nolūkāturēti finanšu ieguldījumi Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 57,344 - (49,839) - (7,505) -

Kopā ieguldījumi 57,344 - (49,839) - (7,505) -

10. Ieķīlāti aktīvi Pārskata periodā Fonds nav izsniedzis nekāda veida garantijas vai galvojumus, kā arī nav ieķīlājis vai citādi apgrūtinājis aktīvus.

11. Finanšu aktīvu un saistību patiesās vērtības

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadība uzskata, ka finanšu aktīvu un saistību bilances vērtības atbilst to patiesajāmvērtībām. Patiesā vērtība tiek noteikta atbilstoši tirgus kotācijas metodei, izmantojot biržās un brokeru publicēto informāciju.

Nākamā tabula atspoguļo Fonda aktīvu un saistību patieso vērtību 2011. gada 9. maijā:

Uzskaites vērtība Kotētās tirgus cenas Vērtēšanas metode – pieejamie tirgus dati

Aktīvi Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 553,280 - 553,280Kopā aktīvi 553,280 - 553,280Saistības Uzkrātie izdevumi (3,549) - (3,549)Kopā saistības (3,549) - (3,549)Neto aktīvi 549,731 - 549,731

16


Pielikums (LVL)

11.Finanšu aktīvu un saistību patiesās vērtības (turpinājums) Nākamā tabula atspoguļo Fonda aktīvu un saistību patieso vērtību 2010.gada 31.decembrī:

Uzskaites vērtība Kotētās tirgus cenas Vērtēšanas metode – pieejamie tirgus dati

Aktīvi Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 500,250 - 500,250Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu ieguldījumi Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 57,344 50,456 6,888Kopā aktīvi 557,594 50,456 507,138Saistības Uzkrātie izdevumi (919) - (919)Kopā saistības (919) - (919)Neto aktīvi 556,675 50,456 506,219

12. Riska pārvaldīšana

Riski ir ieguldījumu procesa neatliekama daļa. Risku pārvaldīšanas process iekļauj risku identifikāciju, risku mērīšanu un tieši risku pārvaldīšanu. Fondu ietekmē tirgus risks (tas ir valūtu kursu risks, procentu likmju risks un cenu izmaiņu risks), kredītrisks, likviditātes risks un pārējie riski (tai skaitā operacionālais risks). Fonda ieguldījumu stratēģija tiek veidotā tā,lai iespējami minimizētu minētos riskus, taču Sabiedrība negarantē to, ka nākotnē būs iespēja pilnībā izvairīties no šiem riskiem.

Risku pārvaldīšanas struktūra Par risku identificēšanu un mērīšanu ir atbildīga neatkarīga struktūrvienība – Risku pārvaldīšanas nodaļa. Tā sagatavo un prezentē informāciju par riskiem Fondu pārvaldītājam, kas pieņem konkrētus lēmumus par nepieciešamību samazinātriskus. Risku mērīšanas procesā tiek izmantoti modeļi, kas balstās uz vēsturiskiem datiem un tiek koriģēti atbilstoši tekošai ekonomiskai situācijai. Atsevišķus modeļus izmanto prognozējot risku faktoru izmaiņas parastās tirgus situācijāsun ārkārtējos gadījumos. Fonda pārvaldītājs ievēro diversifikācijas un risku ierobežošanas (hedging) principus ar mērķi samazināt ieguldījumu riskus. Veicot ieguldījumus uz Fonda rēķina, Fonda pārvaldītājs iegūst pietiekami plašu informāciju par potenciālajiem vai iegūtajiem ieguldījumu objektiem, kā arī uzrauga to personu finansiālo un ekonomisko situāciju, kuru emitētajos vērtspapīros tiks vai ir ieguldīti Fonda līdzekļi. Sabiedrība, izstrādājot Fonda ieguldījumu stratēģiju un nosakot limitus, veic analīzi par Fonda veikto ieguldījumu sadalījumu pa termiņiem, ģeogrāfisko izvietojumu, valūtu veidiem, izvērtējot katra šī faktora riska pakāpi. Pārvaldītājs stingri ievēro Fonda prospektā, Fonda pārvaldes nolikumā un LR normatīvajos aktos noteiktās normas un ierobežojumus. Tirgus risks – tā ir iespēja, ka samazināsies Fonda vērtība, mainoties kādam no tirgus faktoriem: vērtspapīru cenām, valūtu kursiem, procentu likmēm un citiem faktoriem.

Procentu likmju risks Vērtspapīru cenu risks fiksēta ienākuma vērtspapīriem (obligācijām) lielā mērā ir atkarīgs no tirgus procentu likmju svārstībām un no emitenta kredīta kvalitātes izmaiņām. Tirgus procentu likmju izmaiņas ietekmē vērtspapīra pievilcību, jo, pēc būtības, tas ir alternatīvs procentu ienākuma avots. Ja procentu likmes tirgū aug, tad fiksēta ienākuma vērtspapīru cenas krīt, un otrādi. No otras puses, tirgus procentu likmju pieaugums (samazinājums) pozitīvi (negatīvi) ietekmē kupona likmes fiksēta ienākuma vērtspapīriem ar peldošu procentu likmi (kad kupons tiek noteikts kā kāda bāzes likme, piem. Euribor vai Libor, plus papildus marža). Pēc pārvērtēšanas (tas ir moments, no kura tiek pielietota jauna procentu likme) šādiem vērtspapīriem kupona likme palielinās (samazinās), un rezultātā pieaug (samazinās) procentu ienākums. Tabulās zemāk atspoguļota atsevišķu valūtu tirgus procentu likmju izmaiņu iespējamā ietekme uz Fonda vērtību. Procentu ienākumu izmaiņas tiek aprēķinātas vienam gadam. Reālas Fonda vērtības izmaiņas var atšķirties no parādītiem aprēķiniem un starpība var būt nozīmīga.

17


Pielikums (LVL)

12. Riska pārvaldīšana (turpinājums) Uz pārskata perioda beigām Fonda portfelī nav parāda vērtspapīru un citu vērtspapīru ar fiksētu ienākumu. Fiksēta ienākuma vērtspapīru tirgus vērtības un procentu ienākumu izmaiņas (2010. gads, Ls)

Valūta Izmaiņas bāzes likmēs,

bp Izmaiņas gada

procentu ienākumos Izmaiņas tirgus vērtībā

Bāzes likmju izmaiņuietekme uz portfeļa

kopējo vērtību EUR 50 132 (2,304) (2,172)LVL 200 - - -

Kopā 132 (2,304) (2,172)

Fiksēta ienākuma vērtspapīru tirgus vērtības un procentu ienākumu izmaiņas (2010. gads, % no neto aktīviem)


bp Izmaiņas gada



kopējo vērtību EUR 50 0.02% -0.41% -0.39%LVL 200 0.00% 0.00% 0.00%

Kopā 0.02% -0.41% -0.39%

Fiksēta ienākuma vērtspapīru tirgus vērtības un procentu ienākumu izmaiņas (2010. gads, Ls)


bp Izmaiņas gada



kopējo vērtību EUR -50 (132) 2,304 2,172LVL -200 - - -

Kopā (132) 2,304 2,172

Fiksēta ienākuma vērtspapīru tirgus vērtības un procentu ienākumu izmaiņas (2010. gads, % no neto aktīviem)


bp Izmaiņas gada



kopējo vērtību EUR -50 -0.02% 0.41% 0.39%LVL -200 0.00% 0.00% 0.00%

Kopā -0.02% 0.41% 0.39%

Valūtas kursu risks Valūtas kursu risks rodas, kad vērtspapīru vai citu instrumentu nominālā valūta Fondā atšķiras no Fonda valūtas (no eiro). Valūtu kursu svārstības var radīt peļņu vai zaudējumus, atkarībā no valūtas kursu svārstību virziena un valūtu pozīcijas Fondā.

Pārskata perioda beigās visi Fonda ieguldījumi bija eiro. Tādējādi valūtu kursu risks Fondam nav būtisks, jo Fonda novērtēšanas valūta arī ir eiro.

18


Pielikums (LVL)

12. Riska pārvaldīšana (turpinājums) Nākamā tabula atspoguļo Fonda aktīvu un saistību sadalījumu pēc valūtām 2011.gada 9. maijā:

EUR KopāAktīvi Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 553,280 553,280

Kopā aktīvi 553,280 553,280Saistības Uzkrātie izdevumi (3,549) (3,549)Kopā saistības (3,549) (3,549)Neto aktīvi 549,731 549,731

Neto garā pozīcija 100.00% 100.00% Nākamā tabula atspoguļo Fonda aktīvu un saistību sadalījumu pēc valūtām 2010.gada 31.decembrī:

EUR KopāAktīvi Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 500,250 500,250Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu ieguldījumi Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 57,344 57,344Kopā aktīvi 557,594 557,594Saistības Uzkrātie izdevumi (919) (919)Kopā saistības (919) (919)Neto aktīvi 556,675 556,675Neto garā pozīcija 100.00% 100.00%

Kredītrisks Kredītrisks ir iespēja, ka Fonda vērtība samazināsies, ja Fonda kontraģents vai parāda saistību emitents nevēlēsies vai nebūs spējīgs izpildīt savas saistības. Veicot darījumus ar Fonda aktīviem, tiek izvēlēti tikai droši kontraģenti ar labu reputāciju. Fonda pārvaldītājs regulāri seko līdzi Fonda kontraģentu maksātspējai, pēta to kredītreitingus, finansiālo stāvokli un informāciju masu mēdijos.

Fonda aktīvu kredīta kvalitāte tiek pārvaldīta, balstoties uz piešķirtiem starptautisko reitinga aģentūru Standards and Poor’s, Moody’s un Fitch kredītreitingiem. Papildus tiek sīki pētīti emitentu finanšu pārskati, to finansiālais stāvoklis un nākotnes perspektīvas. Tabulā apakšā tiek parādīts parāda vērtspapīru emitentu un kredītiestāžu, kurās ir Fonda noguldījumi, sadalījums pa kredītreitingiem.

Aktīvu un saistību klasifikācija pēc to kredītriska ir sekojoša: − Augstas kvalitātes finanšu instrumenti: AAA – AA (Standard & Poor's); Aaa – Aa2 (Moody's Investors Service);

AAA - AA (Fitch); − Investīciju klases finanšu instrumenti: AA- - BBB- (Standard & Poor's); Aa3 – Baa3 (Moody's Investors Service);

AA- - BBB- (Fitch); − Augsta ienesīguma finanšu instrumenti: BB+ - BB- (Standard & Poor's); Ba1 - Ba3 (Moody's Investors Service);

BB+ - BB- (Fitch); − Spekulatīvie finanšu instrumenti: B+ - C (Standard & Poor's); B1 - C (Moody's Investors Service); B+ - C (Fitch).

19


Pielikums (LVL)

12. Riska pārvaldīšana (turpinājums) Nākamā tabula atspoguļo Fonda aktīvu sadalījumu pa kredītreitingiem 2011.gada 9.maijā:

Augstas kvalitātes finanšu

instrumenti

Investīciju klases finanšu

instrumenti

Augsta ienesīguma

finanšu instrumenti

Spekulatīvie finanšu

instrumenti Bez reitinga Kopā

Aktīvi Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm - - 553,280 - - 553,280

Kopā aktīvi - - 553,280 - - 553,280

Nākamā tabula atspoguļo Fonda aktīvu sadalījumu pa kredītreitingiem 2010.gada 31.decembrī:

Augstas kvalitātes finanšu

instrumenti

Investīciju klases finanšu

instrumenti

Augsta ienesīguma

finanšu instrumenti

Spekulatīvie finanšu

instrumenti Bez reitinga Kopā

Aktīvi Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm - - 500,250 - - 500,250

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu ieguldījumi Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu - - 10,414 40,042 6,888 57,344

Kopā aktīvi - - 510,664 40,042 6,888 557,594

Emitenta darbības nozare un ģeogrāfiskais stāvoklis ir papildus kredītriska faktori, kas var ietekmēt emitēta vērtspapīra cenu vai pat emitenta maksātspēju. Tādējādi ir svarīgi apzināt koncentrācijas risku – tas ir, cik lielā mērā Fonda vērtība ir atkarīga no izmaiņām atsevišķos reģionos vai nozarēs. Kredītriska koncentrācijas ģeogrāfiskais sadalījums (balstoties uz valsti, kuras stāvoklis visvairāk ietekmē emitenta maksātspēju) un nozaru sadalījums minēti tabulās zemāk.

Nākamā tabula atspoguļo Fonda aktīvu un saistību ģeogrāfisko sadalījumu 2011.gada 9. maijā:

Latvija KopāAktīvi Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 553,280 553,280

Kopā aktīvi 553,280 553,280Saistības Uzkrātie izdevumi (3,549) (3,549)

Kopā saistības (3,549) (3,549)

Neto aktīvi 549,731 549,731

20


Pielikums (LVL)

12. Riska pārvaldīšana (turpinājums) Nākamā tabula atspoguļo Fonda aktīvu un saistību ģeogrāfisko sadalījumu 2010.gada 31.decembrī:

Latvija KopāAktīvi Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 500,250 500,250

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu ieguldījumi Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 57,344 57,344Kopā aktīvi 557,594 557,594Saistības Uzkrātie izdevumi (919) (919)

Kopā saistības (919) (919)

Neto aktīvi 556,675 556,675

Nākamā tabula atspoguļo Fonda aktīvu un saistību sadalījumu pa atsevišķām valstīm:

Valsts Uzskaites vērtība

09.05.2011. Uzskaites vērtība

31.12.2010.

% no Fonda neto aktīviem09.05.2011.

Latvija 549,731 556,675 100.00%Kopā 549,731 556,675 100.00%

Nākamā tabula atspoguļo Fonda vērtspapīru portfeļa nozaru sadalījumu:

Nozare Uzskaites vērtība

09.05.2011. Uzskaites vērtība

31.12.2010.

% no Fonda neto aktīviem09.05.2011.

Komercbankas - 50,456 -Mazumtirdzniecība - 6,888 -

Kopā - 57,344 -

Likviditātes risks

Likviditātes risks rodas, kad Fondam pastāv grūtības pildīt savas finansiālās saistības. Fonda pārvaldītājs uztur tādu Fonda aktīvu struktūru, kas nodrošina iespēju realizēt vērtspapīrus savlaicīgi un bez būtiskiem zaudējumiem. Fonda aktīvu un saistību termiņstruktūra parādīta apakšā.

Nākamā tabula atspoguļo Fonda aktīvu un saistību termiņstruktūru 2011.gada 9. maijā:

Līdz 1 mēn. Kopā

Aktīvi Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 553,280 553,280Kopā aktīvi 553,280 553,280Saistības Uzkrātie izdevumi (3,549) (3,549)Kopā saistības (3,549) (3,549)Neto aktīvi 549,731 549,731

Tīrā pozīcija % 100.00% 100.00%

12.Riska pārvaldīšana (turpinājums)

21


Pielikums (LVL)

Nākamā tabula atspoguļo Fonda aktīvu un saistību termiņstruktūru 2010.gada 31.decembrī:

Līdz 1 mēn.

1 - 3mēn.

3 - 6mēn.

6 - 12 mēn.

No 1-5 gadiem Kopā

Aktīvi Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 500,250 - - - - 500,250Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu ieguldījumi Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu - 10,414 40,042 6,888 - 57,344Kopā aktīvi 500,250 10,414 40,042 6,888 - 557,594Saistības Uzkrātie izdevumi (749) (170) - - - (919)Kopā saistības (749) (170) - - - (919)Neto aktīvi 499,501 10,244 40,042 6,888 - 556,675Tīrā pozīcija % 89.73% 1.84% 7.19% 1.24% 0.00% 100.00%

13. Informācija par fonda ieguldījumu apliecību turētājiem Nākamā tabula atspoguļo Sabiedrības saistīto personu turējumā esošo ieguldījumu apliecību īpatsvaru emitēto ieguldījumu apliecību kopskaitā:

09.05.2011. 31.12.2010.

% no kopējāskaita

09.05.2011.

Akcionāra (AS „Citadele banka”) turējumā esošas ieguldījumu apliecības 2,973 2,973 59.46% Pārējo personu turējumā esošas ieguldījumu apliecības 2,027 2,027 40.54%

Emitēto ieguldījumu apliecību skaits pārskata perioda beigās 5,000 5,000 100.00%

14. Darījumi ar saistītām personām

2010. gada 1. augustā ir noslēgusies Fonda turētājbankas AS „Parex banka” restrukturizācija, kā rezultātā tika izveidota jauna banka AS „Citadele banka” un t.s. risinājumu banka, kas turpina strādāt ar Parex bankas nosaukumu. Pēc bankas sadalīšanas Fonda turētājbanka ir AS „Citadele banka”. Lielākā daļa no Fonda ieguldījumiem tiek iegādāti ar turētājbankas AS “Citadele banka” starpniecību. AS “Citadele banka” saņem arī turētājbankas atlīdzību, kas norādīta visaptverošajā ienākumu pārskatā (skat. arī 5. piezīmi), un AS “Citadele banka” ir izvietoti Fonda naudas līdzekļi (skat. 3. piezīmi). Pārskatā periodā un 2010. gadā saistītas personas neveica darījumus ar Fonda ieguldījumu apliecībām.

22


Pielikums (LVL)

15. Neto aktīvu vērtības dinamika

09.05.2011. 31.12.2010. 31.12.2009. Neto aktīvi (LVL) 549,731 556,675 1,501,566 Ieguldījumu apliecību skaits 5,000 5,000 5,000 Ieguldījumu fonda daļu vērtība* (LVL) 109.95 111.33 300.31 Ieguldījumu fonda ienesīgums** (1.24)% 16.78% 6.31% Neto aktīvi (EUR)*** 782,197 792,077 2,136,552 Ieguldījumu apliecību skaits 5,000 5,000 5,000 Ieguldījumu fonda daļu vērtība* (EUR) 156.43945 158.42 427.31 Ieguldījumu fonda ienesīgums (1.25)% 16.79% 7.38%

* Emisijas apjoms tika samazināts, samazinot Fonda ieguldījumu daļu nominālvērtību 2010. gadā par Ls 210 (300 eiro)

un 2009. gadā par Ls 380 (540 eiro); ** Fonda daļas vērtība iegūta fonda neto aktīvu vērtības ikmēneša pārvērtēšanas rezultātā.*** Neto aktīvu vērtība eiro noteikta, izmantojot finanšu tirgos noteiktos ārvalstu valūtu kursus dienas beigās.

23

_.Lwe

I

NEATKARIGU REVIDENTU ZINOJIIMS

SIF Citadele Baltic High Yield Fund vadibai

Zi4ojums par finan5u parskatu

Mes esam veikuii pievienota SIF Citadele Baltic High Yield Fund sleguma parskata par perioduno 2011. gada r. janvara lidz zorr. gada 9. maijam ietverta sleguma finan5u parskata, kasatspogulots no 8. Edz zg. lappusei, rer,rziju. Revidetais sleguma finan5u parskats ietverparskatu par finansialo stavokli zotr. gada 9. maija, visaptvero5o ienakumu parskatu, netoaktivu kustibas parskatu un naudas pllsmas parskatu par periodu no 2o1r. gada r. janvarahdz zorr. gada 9. maijam, ka ari nozrmrgu gramatvedibas uzskaites principu kopsavilkumu uncitu paskaidrojo5u informaciju pielikuma.

Vadtbasatbiltrtbaparfinaniuparskatasagatauoianu

Vadiba ir atbildiga par 5i sleguma finaniu parskata sagatavo5anu un taja sniegtas informacijaspatiesu atspoguJo5anu saska4a ar Eiropas Savieniba apstiprinatajiem Starptautiskajiemfinaniu parskatu standartiem un par tadu iekiejo kontroli, kadu vadiba uzskata parnepiecie5amu, lai nodro5inatu finan5u parskata, kas nesatur ne krapSanas, ne kJndu izraisrtasbttiskas neatbilstibas, sagatavoSanu.

Reuidenta atbildrba

Mes esam atbildigi par atzinumu, ko, pamatojoties uz mtsu veikto reviziju, izsakam par 5osleguma finan5u parskatu. Mes veicam revrziju saska4a ar Starptautiskajiem revrzijasstandartiem. Sie standarti nosaka, ka mums jaievero etikas prasibas un japlano un javeicrer,ezija ta, lai iegutu pietiekamu parlieCrbu par to, ka finan5u parskata nav bttisku neatbilstibu.

Rer,ezija ietver procedfiras, kas tiek veiktas, lai iegltu re'urzijas pieradijumus par finan5uparskata uzraditajam summam un atklato informaciju. Proceduras tiek izveletas, pamatojotiestrz revidenta profesionalu vertejumu, ieskaitot krap5anas vai kfldu izraisltu bftiskuneatbilstibu riska novertejumu finaniu parskata. Veicot 5o riska novertejumu, revidents 4emvera iek5ejo kontroli, kas izveidota, lai nodro5inatu finan5u parskata sagatavo5anu un tajasniegtas informacijas patiesu atspogufo5anu, ar merld noteikt apstak]iem piemerotas rer,rzijasproceduras, bet nevis lai izteiktu atzinumu par kontroles efektivitati. Revrzija ietver aripielietoto gramatvedibas principu un nozlmigu vadibas izdarito pie4emumu pamatotibas, kdari finaniu parskata sniegtas informacijas vispareju izvert€jumu.

Uzskatam, ka mtsu ieg[tie rer.rzijas pieradijumi ir pietiekami un atbilstoSi m[su rer,rzijasatzinuma izteikianai.

PricetuaterhouseCoopers SIA, Kr. Valdemara iela ry, Rlga LV-toto, LatuijaT: +37t 67o9 44oo, F:+37t 6783 oo55, www.pwc.lu

PwC sniedz revTzijas pakalpoJumus nodoklu. finansu un uznCmejdarbibas konsuliacrjas ar merBi pahelrnet khentu uzgemumu vCrtibu un uzlabot organizacilu paryaldesefektivitati Apvienojot vairak neke 161 000 cilv6ku talantus un pieredzr 1 g valsus mCs palrdzam izmantot jaunas iespCJas un nodrosinam praktiskus padomus Vairekinformacijas M pwc lv

@201 1 Pricewaterhousecoopers SIA Visas tteslbas aizsargatas SaJa dokumente PwC nozimd PncewatgrhouseCoopers SlA, kas ir starptautiska firmu tiklaPricewaterhousecoopers International Limited dalTbni6ks kura katrai dallborganrzacrlar rr atseviSBas un neatkar-rgas Juridiskes personas statuss

I

Frt il - t

'l-i

-)

ilt )

{

_l-l

1"l)

II

3pwc

Atzinums

Musuprat, iepriek! minetais sleguma finan5u parskats t{gd, patiesu un skaidru priekistatu

pur Srr Citadete Baltic High yield Fund finaniialo stavokli zorr. gada 9. maija, ka an pal !adarbibas finansu rezultatiJm un naudas plusmam par periodu no 2011. gada r. janvara.lidz

zorr. gada 9. maijam saska4a ar Eiropas Savieniba apstiprinatajiem Starptautiskajiemfi nan5u parskatu standartiem.

Zi4ojums par citdm norrnatlvo aktu prasibdm

Mes esam iepazinulies arl ar likvidatora zi4ojumu par periodu no 2011. gada r. janvara hdz

zorr. gada 9. maijam, kas atspogulots 4. lappuse, _un neesam atklaju5i bfltiskas neatbilstibas

starp Eaja fkuidaio.a'zi4ojuma "un

slegumi finan5u parskata par periodu no 2011. gada r.janvera hdz zorr. gada 9. maijam atspogufoto finansu informaciju.

PricewaterhouseCoopers SIAZverinatu revidentu komercsabiedribaLicence Nr. 5NNJIMIlandra Lbji4aAtbildiga zverinata revidenteSertifikats Nr. 168

Valdes locekle

Riga, LaMjazorr. gada 19. maija

z ofz

sl gtais ieguld jumu fonds “citadele baltic high … · valdes priekšs!d!t js - vladimirs...

Documents