1

MITRĀJI SLĪTERES NACIONĀLAJĀ PARKĀ

WETLANDS IN SLĪTERE NATIONAL PARK

Slīteres nacionālais parks atrodas Kurzemes zie meļos, Dundagas novadā. Šī īpaši aizsargājamā dabas teritorija izveidota, lai saglabātu Baltijas ledus ezera senkrasta krauju, kā arī unikālo kangaru un vigu kompleksu, kas izveidojies pirms aptuveni 4500 gadiem, atkāpjoties Litorīnas jūrai.

Natura 2000 teritorija un Putniem starptautiski nozīmīga vieta. Slīteres nacionālais parks dibināts, lai saglabātu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, tajā skaitā reti sastopamas un apdraudētas sugas un biotopus. Pašlaik šeit zināmi 32 Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi.

Slīteres nacionālajā parkā īstenots Eiropas Komisijas LIFE+ projekts ”Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un ap saim niekošana Latvijā” LIFE13 NAT/LV/000578 (2013-2018).

Projekta mērķis ir veikt mitrāju aizsardzības un atjaunošanas pasākumus, lai nodrošinātu Lat-vijā un Eiropas Savienībā nozīmīgu biotopu saglabāšanu un aizsardzību. Projektu finansē Eiro-pas Komisijas LIFE+ programma un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.

Slītere National Park is located in the Northern part of Kurzeme. The protected area was established in order to protect the ancient shore of the Baltic Ice Lake and the unique complex of inter-dune mires and dune ridges which formed 4500 years ago, when the Litorina Sea retreated.

The National Park is one of the Natura 2000 territories in Latvia and also qualifies as an Internationally Important Bird Area. The aim of the protected area is to conserve the unique nature and the values of the cultural history. In total 32 habitats of EU importance and many rare species are known in the National Park.

The LIFE+ project “Conservation and Management of Priority Wetland Habitats in Latvia” LIFE13 NAT/LV/000578 activities took place in Bažu Mire, Pēterezera and Kukšupe inter-dune mires (2013-2018).

The aim of the project is to implement wetland protection and restoration measures to ensure conservation and protection of the habitats that are valuable for Latvia and the European Union. The project is funded by the European Commission’s LIFE+ program and the Administration of Latvian Environmental Protection Fund.

PAMATINFORMĀCIJA Aizsardzības kategorija: nacionālais parks, Natura 2000 teritorija.Platība: 16 414 ha.Dibināšanas gads: 2000. (no 1923. līdz 2000. gadam Slīteres dabas rezervāts).Atrašanās vieta: Dundagas novada Dundagas un Kolkas pagasti.

BASIC INFORMATIONThe type of the protected area: national park, Natura 2000 area.Total area: 16 414 ha.Year of establishment: 2000 (from 1923 to 2000 as Slītere Nature Reserve).Location: NW Latvia, Dundaga region.

2

INTRODUCTION

Slīteres Nacionālā parka karte. Autore: Līga Strazdiņa. Map of Slītere National Park. Author: Līga Strazdiņa.

Apzīmējumi/Legend1- Slīteres nacionālais parks/Slītere National Park2- Projekta LIFE “Mitrāji” teritorijas/LIFE Wetlands project sites3- Aktīvi augstie purvi (7110*)/Active raised bogs (7110*)4- Pārejas purvi un slīkšņas (7140) un Mitras starpkāpu ieplakas (2190)/Transition mires and quaking bogs (7140) and Humid dune slacks (2190)5- Meži/Forests6- Ūdensteces/Water courses7- Ceļi/Roads8- Apdzīvotas vietas/Villages

Projekta vietas/Project areas:1- Pēterezera viga/Pēterezera Inter-dune Mire2- Kukšupes viga/Kukšupe Inter-dune Mire3- Bažu purvs/Bažu Mire

IEVADS

Mitrājiem ir lie la nozīme dažādos dabas un cilvēces pastāvēšanai nozīmīgos procesos, bez tiem nav iedomājama cilvēka dzīve uz zemeslodes. Pasaulē arvien lielāku uzmanību pievērš dabisko mitrāju saglabāšanai un to atjaunošanai.

Mitrāji ir vietas, kurās pastāvīgi ir ūdens vai tas tajās uzkrājas periodiski. Pastāvīgi mitras vietas ir purvi, ezeri un upes. Savukārt, periodiski applūstošas teritorijas ir palieņu pļavas. Mitrājos ir sastopami augi un dzīvnieki, kuri dzīvo ūdenī vai kuriem ir nepieciešami pārmitri apstākļi. Tāpēc tie ir ļoti jutīgi pret mitruma apstākļu izmaiņām.

Cilvēki mitrājus nosusina, lai ierīkotu lauksaimniecības zemes vai apmežotu, līdz ar to tiek izmainīts hidroloģiskais režīms un dabiskā veģetācija.

Wetlands play an important role in essential processes of nature and human existence. As the area of wetlands decrease all over the world, it is important to pay a particular attention to wetland conservation and restoration.

Wetlands are areas that are inundated or permanently water logged and include mires, lakes and rivers. There are many plant and animal species that have adapted to these living conditions and are very sensitive to changes in the water table.

The area of wetlands continues to decrease due to land use change, for example, mires are turned into agricultural or forested lands. Thus the natural hydrological regime and vegetation characteristic to wetlands is lost along with the animals that live there.

3

VIGU UN KANGARU KOMPLEKSS

VEIDOŠANĀS

Slīteres nacionālā parka vigu-kangaru ainava ir nozīmīga ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Litorīnas jūrai atkāpjoties, izveidojās kāpu vaļņi, kas laika gaitā apauga ar lakstaugiem, sūnām un ķērpjiem, bet vēlāk ar kokiem un krūmiem. Starp kāpām esošās ieplakas pārpurvojās, sākumā izveidojās zāļu purvu, vēlāk pārejas un augstā purva veģetācija.

Vigas atrodas reljefa pazeminājumos starp Litorīnas jūras senkrastu vaļņiem - kangariem. Tajās sastopami zemie jeb zāļu purvi, kas ir purva pirmā attīstības stadija, kā arī pārejas purvi, kas ir starpstadija starp zemo un augsto purvu, kā arī augstā purva veģetācija.

Pēterezera un Kukšupes vigas ir vienas no garākajām Slīteres nacionālajā parkā. Purvi šeit bagāti ar retām vaskulāro augu un sūnu sugām. Purviem raksturīgos augus iespējams iepazīt, apmeklējot Pēte r ezera dabas taku, kas sākas priežu mežā un vijas cauri vigai gar Lielo un Mazo Pēterezeru.

Mūsdienās paralēli Baltijas jūrai mijas vairāk nekā 150 vigu un kangaru, to platums ir aptuveni 50 metri, bet garums – no dažiem desmitiem metru līdz pat vairākiem kilometriem. Pēc Pēterezera un Kukšupes vigās veiktajiem mērījumiem noteikts, ka pārejas purvos kūdras slāņa dziļums variē no viena līdz četriem metriem.

4

Biotops Pārejas purvi un slīkšņas (7140) Habitat Transition mires and quaking bogs (7140)

INTER-DUNE MIRES

MIRE DEVELOPMENT

The landscape of inter-dune mires and ridges in the area of the Slītere National Park is unique not only in the scale of Latvia, but also Europe. When the Litorina Sea retreated, dune ridges were left behind. After a while, dunes overgrew with vegetation, and mires developed in the inter-dune depressions.

Pēterezera and Kukšupe inter-dune mires are one of the longest in the Slītere National Park. The mires are rich with rare vascular plant and bryophyte species. During the summer and autumn, Pēterezera nature trail is very popular among tourists. The trail starts in pine forest and continues along the two lakes – Lielais and Mazais Pēterezers.

Nowadays, more than 150 dune ridges and inter-dune mires can be found parallelly to the Baltic Sea. The width of the inter-dune mires is approximately 50 m, while the length can vary from a few tens of metres to several kilometres. The depth of the peat layer in Pēterezera and Kukšupe inter-dune mires is between 1 and 4 metres.

5

Pārejas purvi orhideju ziedēšanasi laikā Orchids are rather common in transition mires Stāvlapu dzegužkurpīte Dactylorhiza incarnata

Early Marsh Orchid Dactylorhiza ncarnata

Purva dzeguzene Epipactis palustris Marsh Helleborine Epipactis palustris

6

Apzīmējumi/Legend1- Pēterezera viga/Pēterezera Inter-dune Mire2- Pārejas purvi un slīkšņas (7140)/ Transition mires and quaking bogs (7140)3- Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju (3150) Natural eutrophic lakes with Magnopotamion or Hydrocharition-type vegetation (3150)4- Biotopu monitoringa parauglaukumi/ Habitat monitoring sample plots

Pēterezera vigas biotopu karte. Autore: Līga Strazdiņa.Habitat map of Pēterezera Inter-dune Mire. Author: Līga Strazdiņa.

6

Purva biotopu veidi un platības Pēterezera un Kukšupes vigās7140 Pārejas purvi un slīkšņas 81 ha.

Mire habitat types and area in Pēterezera and Kukšupe Inter-dune Mires:7140 Transition mires and quaking bogs 81 ha.

BIOTOPI

Kukšupes un Pēterezera vigās dominē biotops pārejas purvi un slīkšņas (7140), kuram raks-turīgas grīšļu sugas, bet sūnu stāvā - sfagni. Pēdējo gadu laikā tiek novērots, ka vigās esošie pārejas purvi aizaug ar priedēm un bērziem. Galvenais iemesls Kukšupes un Pēterezera vigu aizaugšanai ir izmaiņas vigu hidroloģiskajā režīmā. Pēterezera vigā sastopams arī biotops Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju (3150), kas aizņem 3,7 hektārus lielu platību.

SUGAS

Kukšupes un Pēterezera vigās sastopamas pārejas purviem raksturīgas augu sugas – paras-tā purvpaparde Thelypteris palustris, trejlapu puplaksis Menyanthes trifoliata, purva šeihcērija Scheuchzeria palustris, parastais baltmeldrs Rhynchospora alba un dažādas grīšļu Carex spp. sugas. Vigu purvos koncentrējas arī ļoti lielas vērtības, piemēram, parastā purvmirte Myrica gale, vidējā rasene Drosera intermedia un parastā vairoglape Hydrocotyle vulgaris. No sūnām visbiežāk sastopami sfagni, bet vērīgākie var ieraudzīt tādus retumus kā spuraino dzīpareni Paludella squarrosa un spīdīgo āķīti Hamatocaulis vernicosus. Pārejas joslā no vigas uz kangaru, sastopamas arī sēnes – stiklenes Hygrocybe spp.

Pārejas purvi viskrāšņākie ir orhideju ziedēšanas laikā – jūnija beigās, kad tajos starp zaļajiem toņiem dominē arī violetie toņi. Vigu pārejas purvos bieži sastop Fuksa dzegužpirkstīti Dactylor-hiza fuchsii, plankumaino dzegužpirkstīti Dactylorhiza maculata, purva dzeguzeni Epipactis pa-lustris, Lēzela lipari Liparis loeselii un citas. Kopumā Latvijā savvaļā aug 32 orhideju sugas, lielākā daļa no tām ir īpaši aizsargājamas.

Purva atālene Parnassia palustris Grass-of-Parnassus Parnassia palustris

7

HABITATS

The dominant mire habitat is Transition mires and quacking bogs (7140). The most common species are sedges, while several Sphagnum species occur in the bryophyte layer. During the last decades, the inter-dune mires have overgrown with trees and shrubs. The reason for this process is changes in the natural hydrological regime. In the Pēterezera Inter-dune Mire there is also located another habitat of EU importance - Natural eutrophic lakes with Magnopotamion or Hydrocharition-type vegetation (3150), which covers an area of 3.7 ha.

SPECIES

The most common inter-dune mire species are marsh fern Thelypteris palustris, bogbean Menyanthes trifoliata, rannoch- rush Scheuchzeria palustris, white beak-sedge Rhynchospora alba and sedges Carex spp. Asides from that, several rare vascular plant species have been found in Kukšupe and Pēterezera Inter-dune Mires such as bog-myrtle Myrica gale, oblong-leaved sundew Drosera intermedia, marsh pennywort Hydrocotyle vulgaris, as well as protected species – tufted Fen-moss Paludella squarrosa, varnished Hook-moss Hamatocaulis vernicosus.

The inter-dune mires are very beautiful at the end of June, when orchids are flowering. Then, the violet tones are dominating in the vegetation. The most commonly found orchids are common spotted-orchid Dactylorhiza fuchsii, Heath-Spotted orchid Dactylorhiza maculata, marsh helleborine Epipactis palustris, and fen orchid Liparis loeselii. In Latvia, 32 orchid species can be found in the nature, most of them are rare and protected.

7

Kukšupes vigas biotopu karte. Autore: Līga Strazdiņa.Habitat map of Kukšupe Inter-dune Mire. Author: Līga Strazdiņa.

Apzīmējumi/Legend

1- Kukšupes viga/Kukšupe Inter-dune Mire2- Pārejas purvi un slīkšņas (7140)/Transition mires and quaking bogs (7140)3- Biotopu monitoringa parauglaukumi/Habitat monitoring plots

Lēzela lipare Liparis loeselii Fen Orchid Liparis loeselii

Spurainā dzīparene Paludella squarrosaTufted Fen-moss Paludella squarrosa

APSAIMNIEKOŠANA

Pēterezera un Kukšupes vigās pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis koku un krūmu segums. Izmaiņas Kukšupes un Pēterezera vigu hidroloģiskajā režīmā negatīvi ietekmē pārejas purvu biotopus. Sugām bagātie purvi aizaug ar priedēm, bērziem un alkšņiem. Projekta ietvaros vigās veikta koku un krūmu izciršana septiņus hektārus lielā platībā.

8

PASTĀVĪGIE NOVĒROJUMI

Lai sekotu līdzi veģetācijas izmai-ņām pēc koku un krūmu izciršanas, vigās uzsākts biotopu monitorings. Katru gadu vienā laikā tiek apseko-ti pastāvīgie parauglaukumi, kuros botāniķi novērtē koku, vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu sastopa-mību. Apsaimniekošanas pasākumi ir veicinājuši retu un aizsargājamu augu sugu, tajā skaitā, vidējās rase-nes ieviešanos jaunās vietās vigās pēc kokaudzes retināšanas.

MANAGEMENT

During the last decades changes have been observed in the hydrological regime of the Pēterezera and Kukšupe

Inter-dune mires. Mires are overgrowing with pine, birch and alder, therefore 7 ha of tree and shrub cover was

removed during the project.

MONITORING

In order to follow the changes in mire vegetation after the removal of trees and bushes, habitat monitoring was carried

out. Every year, the monitoring plots were inspected – all the vascular plant, bryophyte and lichen species were described. The management actions have improved the state of the habitat and the species that are characteristic to the inter-dune mires.

9

Biotops Pārejas purvi un slīkšņas (7140) Habitat Transition mires and quaking bogs (7140)

BAŽU PURVS

10

PURVA VEIDOŠANĀS Bažu purvs ir lielākais augstā tipa purvs Slīteres nacionāla-

jā parkā. Tas ir īpašs ar to, ka atrodas ļoti tuvu Baltijas jūrai. Purvam ir izteikta trīsstūra forma, lēzena virsma, purva minerālzemes salas, kā arī nelielas purva lāmas, kuras sausās vasarās izžūst. Ziemeļrietumu daļā Bažu purvs robežojas ar vigu-kangaru kompleksu.

Slīteres nacionālajā parkā ir sastopami visi Latvijas purvu tipi – zāļu, pārejas un augstie purvi. Vietā, kur pašlaik atrodas Bažu purvs, pirms vairākiem tūkstošiem gadu skalojās Litorīnas jūra. Jūrai atkāpjoties, izveidojās kāpas ar šaurām ieplakām, kas laika gaitā pārpurvojās. Bažu purvs ir samērā jauns purvs, tas sācis veidoties pirms aptuveni 4500 gadiem. Sākumā pārpurvošanās procesi noritēja starpkāpu ieplakās jeb vigās, bet vēlāk, vigām pilnībā aizaugot, kūdra pārklāja arī kāpu vaļņus. Kūdras biezums purvā svārstās no 0,5 līdz 4 metriem.

Bažu purvā veikta kūdras slāņa nogulumu botāniskā sastāva un sporu–putekšņu analīze. Re-zultāti rāda, ka pirms vairāk nekā 4500 gadiem, vigām aizaugot, ir sākusi uzkrāties zemā tipa zāļu kūdra ar smilts piemaisījumu.

Šajā laikā Bažu purva apkārtnē ir bijuši izplatīti ar platlapjiem bagāti alkšņu–bērzu–priežu meži. Ievērojamais nātru Urtica, balandu Chenopodiaceae, ceļteku Plantago, kā arī graudaugu putekšņu klātbūtne un lielais oglīšu putekļu daudzums norāda uz senā cilvēka klātbūtni un darbību purva tuvumā. Neolīta laika cilvēki mēdza apmesties jūras piekrastē aiz kāpām, kas tos pasargāja no vējiem no jūras. Kultivēto un ruderālo augu putekšņi ievērojamā daudzumā konstatēti no zemā tipa kūdras slāņa apakšas līdz 2 m dziļumam no augšas, kad domājams lielākā daļa vigu bija aizaugušas un sāka veidoties plašs augstā tipa purvs. Uz augstā purva veidošanos norāda arī straujais sfagnu sporu līknes kāpums 1 m dziļumā pirms apmēram 800 gadiem. Kopš tā laika purvā ar intensitāti apmēram 1,3 mm gadā uzkrājusies vāji sadalījusies sfagnu kūdra. Savukārt, apkārtējā veģetācijā palielinājies priedes un viršu īpatsvars.

Bažu purvā ir zināmi vairāki purva biotopi, bet lielākās platības aizņem augstais purvs. Dabiskajā augstajā jeb sūnu purvā dominē sfagni, bieži sastopamas ir spilves un dažādi sīkkrūmi, savukārt koku un krūmu ir maz.

Cilvēka darbības ietekmētajā purva daļā, vērojamas dabiskā hidroloģiskā režīma izmaiņu un ugunsgrēka pēdas, kas Bažu purvā izcēlās 1992. gadā. Šajās teritorijās dominē vaivariņi un sila virši, kā arī ir samazināts sfagnu daudzums.

MIRE DEVELOPMENT

Bažu Mire is the largest bog in the National Park. Its location is unique – Bažu Mire is next to the Baltic Sea. The bog has a triangle shape and flat surface with mineral islands and bog pools that dry out in hot summers. In the NW part it shares a border with a complex of inter-dune mires.

All the main Latvian mire types are represented in the Slītere National Park – fens, transition mires and raised bogs. Previous stages of the Baltic Sea development can be observed here. One of the most unique values of the area is a complex of ridges and inter-dune mires that formed during the Post-Litorina period at least 4500 years ago. Wetlands have developed in the Litorina Sea accumulation zone. The complex includes ancient dune ridges and depressions between the ridges where different stages of mire development are observed.

BAŽU MIRE

11

Bažu purvs Bažu Mire

Dune ridges are also found under Bažu Mire. The depth of the peat in the bog is from 0.5 to 4 metres.

Macro-fossil, spore and pollen analysis of peat samples from Bažu Mire was carried out. The samples show that the accumulation process of peat started more than 4500 years ago. At

the start, there was a fen peat with sand admixture. The surrounding area was rich with alder, birch and pine forests. In the samples, a significant amount of nettle Urtica, goosefoot Chenopodiaceae, plantain Plantago pollen was found as well as pollen of cereals and charcoal shows that there have been human settlements located near Bažu Mire. Neolithic people used to have settlements between the dune ridges, thus they were protected from the wind.

Plant pollen related to agricultural lands and ruderal areas were found until 2 metres from the bottom of the sample. After this period of time, the filling-in process of the open water depressions between the ridges started and mire development begun. The Sphagnum moss spores dominate approximately in the last meter of the sample, or the last 800 years. Since that, peat has accumulated at a rate of 1.3 mm per year. In the surrounding area, the occurrence of pine and heather have increased.

Several mire habitats are known in the Bažu Mire. The largest areas covers active raised bog, where Sphagnum species dominate. Aside from that, cotton- grass, cranberries, and bilberries occur as well.

In the human activities influenced part, consequences of changes in natural hydrological regime and the fire that took place in 1992 are observed. Here, the bog overgrows with pine and shrubs, the most common species are heather and bog rosemary while the coverage of Sphagnum has decreased.

1212

Lūsis Lynx lynx Eurasian Lynx Lynx lynx

Lielā dzērvene Oxycoccus palustris.Cranberry Oxycoccus palustris

Stiklenes Hygrocybe sp.Waxcaps Hygrocybe sp.

SUGAS

Augstajā purvā dominē sfagni, kas ir galvenie kūdras veidotāji. Sfagniem atmirstot, katru gadu kūdras slāņa biezums pieaug par vienu milimetru. No lakstaugiem Bažu purvā visbiežāk sastopamas tādas sugas kā makstainā spilve Eriophorum vaginatum, lielā dzērvene Oxycoccus palustris, polijlapu andromeda Andromeda polifolia un apaļlapu rasene Drosera rotundifolia, kā arī aizsargājamais ciņu mazmeldrs Trichophorum cespitosum. Purva daļā, kas izdega 1992. gadā, ļoti bieži redzamas dažādas sausumu mīlošas ķērpju sugas.

Lai arī Bažu purvā ir sastopams samēra maz retu un aizsargājamu augu sugu, tomēr purvs ir ļoti nozīmīga vieta bezmugurkaulniekiem, kas apdzīvo atmirušu koksni. Pēc ugunsgrēka, kad izdega vairāki tūkstoši hektāru meža un purva, Bažu purva degumā konstatētas tādas retas un aizsargājamas sugas kā skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium, lielais dižkoksngrauzis Ergates faber un lielā krāšņvabole Buprestis mariana. Bez tam Bažu purvā bieži sastopami arī dažādi zīdītāji – aļņi Alces alces, stirnas Capreolus capreolus, lapsas Vulpes vulpes un citi.

Pēdējo gadu laikā teritorijās ap Bažu purvu pieaudzis Eirāzijas bebru Castor fiber skaits. Bebri uz meliorācijas grāvjiem ceļ dambjus, tādējā-di uzpludinot plašas teritorijas. Visvairāk bebru dambju novērots uz mazajām upītēm, piemēram, uz Pitragupes. Tiek lēsts, ka Slīteres nacionālā parka teritorijā kopumā dzīvo līdz pat 80 bebriem.

SPECIES

Sphagnum moss is the most characteristic species for bogs. It is also the main peat former. Every year 1 mm thick layer of peat is added. In bogs, common plant species are

hare’s-tail cotton-grass Eriophorum vaginatum, cranberry Oxycoccus

palustris, bog-rosemary Andromeda polifolia, round-leaved sundew Dro sera

rotundifolia, and protected deergrass Trichophorum cespitosum. In the burned

area of Bažu Mire, different lichen species can often be found.

The bog is an important habitat for invertebrates, especially for those who live in deadwood. After the burning of Bažu Mire, entomologists have found many rare and protected species such as pine wood-living beetle Tragosoma depsarium, giant horned beetle Ergates faber, and flat headed pine borer Buprestis mariana. Besides that, there is a rich mammal fauna in the mire – moose Alces alces, roe deer Capreolus capreolus, foxes Vulpes vulpes and other mammals are often seen in Bažu Mire.

13

Alnis Alces alces Eurasian Elk Alces alces

Alpu mazmeldrs Trichophorum alpinum Cotton Deergrass Trichophorum alpinum

Lapsa Vulpes vulpes Red Fox Vulpes vulpes

Apzīmējumi/Legend1- Bažu purvs/Bažu Mire2- Aktīvi augstie purvi (7110*)/ Active raised bogs (7110*)3- Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā‚ atjaunošanās (7120)/ Degraded raised bogs still capable of natural regeneration (7120)4- Projektā apsaimniekotie meliorācijas grāvji/ Drainage ditches5- Aizsprosti/Dams6-Hidroloģiskā un biotopu monitoringa parauglaukumi/ Hydrological wells and habitat monitoring splots

Bažu purva karte. Autore: Līga Strazdiņa. Map of Bažu Mire. Author: Līga Strazdiņa.

PURVA BIOTOPI

Projekta vietās Slīteres naci onālajā parkā sastopami vairāki Eiropas Savienības nozīmes mitrāju biotopi.

Aktīvi augstie purvi (7110*) ir purvu biotopi, kas barības vielas un ūdeni saņem tikai ar nokrišņiem. Tajos visbiežāk sastopamās sūnas ir sfagni, kas ir galvenie kūdras veidotāji. Augstajos purvos ir maz barības vielu, jo līdz pat 10 m biezais kūdras slānis nosedz minerālgrunti un neļauj purvos augošajiem augiem izmantot tajā esošās barības vielas.

Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120) ir purvi, kuros ir izmainīts dabiskais hidroloģiskais režīms vai kuri daļēji tiek izmantoti kūdras ieguvei. Šiem biotopiem pieskaita tās purvu daļas, kurās ir iespējams atjaunot dabisko hidroloģisko režīmu un, kurās kūdras veidošanās ir sagaidāma 30 gadu laikā.

Pārejas purvi un slīkšņas (7140) ir biotopi, kas sākotnēji veidojas aizaugot ezeriem vai pārpurvojoties pārmitrām vietām. Tie sastopami augsto purvu malās, ezeru krastos un vigās.

Avoti, kuri izgulsnē avotkaļķus (7220*) ir avoti ar kaļķainu ūdeni, kuru izplūdes vietā veidojas saldūdens kaļķa nogulas (kaļķu tufa, šūnakmens). Tie var būt gan mežos, gan atklātās ainavās. Latvijā sastopami ļoti reti.

Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji (7160) ir avoti un avotu purvi, kuros notiek pastāvīga gruntsūdeņu pieplūde. Atkarībā no izplūstošā ūdens daudzuma tie var būt kā neliels ezeriņš, neliela ūdenstece vai teritorija ar pārmitru augsni.

14

Purva biotopu veidi un platības Bažu purvā:7110* Aktīvi augstie purvi 1828 ha;7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās 141 ha;7140 Pārejas purvi un slīkšņas 432 ha.

Mire habitat types and area in Bažu Mire:7110* Active raised bogs 1828 ha;7120 Degraded raised bogs still capable of natural regeneration 141 ha;7140 Transition mires and quaking bogs 432 ha.

MIRE HABITATSIn the project sites of the Slītere National Park, several

wetland habitats of EU importance occur. Active raised bogs (7110) are habitats receiving water and nutrients from precipitation. The most common bryophytes are different Sphagnum species, which are the main peat formers.

Degraded raised bogs where natural regeneration is possible or is taking place (7120) are mire habitats, where the natural hydrological regime has been changed or where part of the mire is used for peat extraction. However, the areas still have the potential to be restored.

Transition mires and quaking bogs (7140) are habitats originally formed in the process of filling-in of lakes or

as a result of land paludification. The habitat occurs on the edges of raised bogs, near lakes and in inter-dune

depressions.Petrifying springs with tufa formation (Cratoneurion) (7220)

are sites, where springs with calcareous water form freshwater deposits of lime. The habitats occur both in forests and in open

landscapes. Mineral-rich springs and spring fens (7160) have a constant

inflow of groundwater. Depending on the quantity of water flow, the springs can form a watercourse or an area with wet soil.

.

Vigu - kangaru ainava Landscape with dune ridges and inter-dune mires

15

APSAIMNIEKOŠANA

Lai saglabātu mitrāju ekosistēmas un mazinātu cilvēka ietekmi uz mitrājiem, nepieciešams veikt apsaimniekošanas pasākumus. Līdzīgi kā Bažu purvā, arī citos augstajos purvos nereti ir ierīkotas meliorāci-jas grāvju sistēmas, kas izmainījušas purva hidroloģisko režīmu. Bažu purvs ir cilvēka darbības ietekmēts purvs, jo 19. gadsimtā un 20.gad-simta sākumā purvā tika izveidota meliorācijas grāvju sistēma, kā re-zultātā daļa no purva teritorijas tika nosusināta. Lai arī pašlaik grāvji ir aizauguši, tomēr ūdens no purva joprojām aiztek. Lai mazinātu nosusi-nāšanas ietekmi, LIFE+ projekta „Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” LIFE13 NAT/LV/000578 ietvaros 2017. gadā uz meliorācijas grāvjiem uzbūvēti 12 kūdras un 5 koka aizsprosti, kas aiz-kavē ūdens aizplūšanu no purva.

PASTĀVĪGIE NOVĒROJUMI

Lai novērtētu apsaimniekošanas pasākuma sekmes, pirms un pēc aizsprostu būvēšanas pie meliorācijas grāvjiem veic hidroloģisko monitoringu. Purvā ierīkota transekte ar 10 urbumiem. Pirmais urbums atrodas pie meliorācijas grāvja, bet pēdējais – 300 m tālāk, mazāk nosusinātajā purva daļā. Rezultāti pirms aizsprostu uzbūvēšanas parāda, ka gruntsūdens līmenis pie grāvja ir par 0,6 m zemāks nekā dabiskajā purva daļā.

Pēc aizsprostu būves 2017. gada rudenī redzams, tie aptur ūdens noteci no purva, tādējādi pakāpeniski tiek stabilizēs ūdens līmenis, samazinās sezonālo gruntsūdens līmeņa svārstību amplitūdu un lai-ka gaitā atjaunos grāvim piegulošajā zonā nosusinātā kūdras slāņa mitruma režīmu.

Papildus hidroloģiskajam monitoringam veikts arī veģetācijas moni-torings.

16

MANAGEMENT

There has been a relatively high human activity in Bažu Mire. In the 19th century and start of the 20th century, a dense system of drainage

ditches was established, thus part of the bog was drained. Even though the ditches have overgrown with vegetation, they still function, and

the water is carried away from the bog. In order to reduce the impact of drainage ditches, 12 peat dams and 5 wooden dams were built within the LIFE+ project “Conservation and Management of Priority Wetland Habitats

in Latvia” LIFE13 NAT/LV/000578.

During the last years, an increase in the Eurasian beaver Castor fiber population has been observed in the area of the National Park, and it was estimated that there are approximately 80 beavers living in the protected

area. The beaver dams are found on the drainage ditches and smaller rivers, in some places large areas are covered with water.

MONITORING

In order to evaluate the influence of the management actions, hydrological monitoring was set up. The central part of the hydrological monitoring is transect with 10 wells, where the level of groundwater was measured. The first

monitoring well is situated near a drainage ditch, while the last one – 300 m from it, where the mire habitat is less degraded. The results of the monitoring

show that the groundwater level is 0.6 m lower near ditch compared to the natural part of the mire.

The dams were built in 2017, the data from the well shows a higher stability of groundwater level, after a while, also the typical bog vegetation will return.

Besides the hydrological monitoring, also mire habitat monitoring was done in Bažu Mire.

17

● Mitrāji sedz 6% no zemeslodes sauszemes teritorijas. Pēdējā gadsimta laikā ir zaudēta ap-tuveni puse no mitrāju kopplatības.

● Viena no mitrāju nozīmīgākajām funkcijām ir klimata pārmaiņu novēršana. Piemēram, augstie purvi uzkrāj lielu daudzumu oglekļa, tos nosusinot, atmosfērā nonāk siltumnīcas efektu izraisošās gāzes – ogļskābā gāze, metāns un slāpekļa dioksīds.

● Mitrājiem ir liela nozīme palu samazināšanā - nokrišņi uzkrājas purvos un upju palienēs un aizplūst lēnām, turpretī nosusinātās teritorijās palu ūdeņi strauji plūst caur izraktajiem grāvjiem un var radīt plūdu riskus.

● Mitrājos sastopamas retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Saglabājot mitrā-jus, tiek aizsargātas šo reto sugu dzīvotnes.

● Purvi ir nozīmīgas ogošanas un sēņošanas vietas, bet purvu ezeri ir ļoti populāri makšķer-nieku vidū. Tāpat purvos sastopami tādi medījamie dzīvnieki kā stirnas, brieži un meža cūkas.

● Purvi nereti glabā dažādas kultūrvēsturiskas liecības gan par senatni, gan arī par pavisam nesen notikušiem noti-kumiem. Kūdras konservējošo īpašību dēļ ir iespējams iepazīties ar akmens laikmetā dzīvojošo cilvēku dzīvi, kā arī par tā laika vides apstākļiem – klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.

● Mitrāji sniedz dabas tūrisma iespējas. Dzīvojot pil-sētas videi raksturīgajā ritmā, cilvēks arvien vai-rāk novērtē iespēju atrasties dabiskā vidē. Purvs ir viena no tām vietām, kur cilvēks, izbaudot smaržu, krāsu un skaņu bagātību, var piln-vērtīgi atpūsties.

18

Polijlapu andromeda Andromeda polifolia Bog Rosemary Andromeda polifolia

Vidējā rasene Drosera intermedia Oblong-leaved Sundew Drosera intermedia

FAKTI PAR MITRĀJIEM

● Wetlands cover about 6% of the World’s land surface. During the last century, more than 50% of the total wetland area was lost.

● Wetlands play a very important role in climate change. Bogs store vast amount of carbon, but if the bog is drained, such greenhouse gases as carbon dioxide, methane nitrogen dioxide are released into the atmosphere.

● Wetlands are important in flood reduction – the water is captured in soil and released slowly while in drained areas the release of the water is much higher thus leading to higher risk of flooding.

● Many rare and protected plant and animal species occur in wetlands. Through the protection of wetlands as an area, species and habitats are also protected.

● Mires are important recreation areas. People pick berries and mushrooms, go fishing or hunting in mires.

● Mires can provide important information about our history. Peat has the ability to preserve historical evidence, for example Stone Age settlements and plants that grew in the area.

● Wetlands are important for tourism; it is an excellent place for recreation. During a walk in mire or along river, people can see different colours of nature, smell flowers and hear animals that live in wetlands.

FACTS ABOUT WETLANDS

19

Ciņu mazmeldrs Trichophorum cespitosum Deergrass Trichophorum cespitosum

20

Projekts/Project: LIFE13 NAT/LV/000578 “Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā”/LIFE13 NAT/LV/000578 “Conservation and Management of Priority Wetland Habitats in Latvia”

Izpildītājs/Beneficiary: Latvijas Universitāte/University of Latvia

Norises laiks/Project duration: 01.06.2014.-30.11.2018.

Projektu finansē/ Project funded: Eiropas Komisijas LIFE+ Programma, Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija/ European Commission LIFE+ Programm, Latvian Environmental Protection Fund Administration

Sadarbības partneri/Partners: SIA “RIDemo”/ RIDemo Ltd., SIA “E-Būvvadība”/ E-Būvvadība Ltd., Moderno Tehnoloģiju Attīstības fonds /Modern Technology Development Fund, Igaunijas dabas fonds/ Eestimaa Looduse Fond, Dīpholcas purvu apvienība/BUND Diepholzer Moorniederung

Projekta vadītāja/Project manager: Dr.biol. M.Pakalne

Projekta mājaslapa/Project home page: www.mitraji.lv

Bukleta izdevējs/Publisher: Latvijas Universitāte/University of Latvia

Teksts/Text: M. Baumane

Konsultanti/Consultants: M. Pakalne, L. Strazdiņa, O. Aleksāns

Kartes/Maps: L. Strazdiņa

Foto / Photos: M. Pakalne, V. Skuja

Noformējums/Design: D. Brinkmane

Iespiests/Printed: SIA “Eiro Print”/”Eiro Print” Ltd.

2018