STATISTISKO DATU

VĀKŠANAS METODES UN APSTRĀDE

2008

Darba mērķis

Iepazīties ar statistiskās novērošanas metodēm, statistiskajām likumsakarībām, datu analīzi, statistiskās informācijas pieejamību.

Statistika ir zinātne, kas pētī masveida parādības un procesus, cenšoties atklāt un izzināt tajos notiekošās statistiskās likumsakarības

Statiskās informācijas iegūšana

• statistiskās informācijas savākšana

informācijas apstrāde, sakopošana un grupēšana

iegūto kopsavilkuma materiālu analīze

Absolūtie un relatīvie lielumi

Jebkuras parādības raksturojums sākotnēji izpaužas absolūtu lielumu veidā .

Absolūtie lielumi raksturo parādības apjomu.

Piemēram, iedzīvotāju skaits, skolēnu skaits, saražotās produkcijas apjoms.

Relatīvie lielumi izsaka sabiedrisko parādību skaitliskās attiecības, ko parasti izsaka,

procentos, koeficientos. Relatīvie lielumi raksturo parādības līmeni.

 

Dinamikas rindasPar dinamikas rindām sauc skaitļu rindas, kas raksturo parādības laika

periodā.

Dinamiskās rindas sakārto tabulās.

Ja katru dinamikas līmeni salīdzina ar iepriekšējo līmeni, iegūst ķēdes izmaiņu rādītājus

Ja visus dinamikas rindas līmeņus salīdzina ar rindas pirmo līmeni, iegūst bāzes izmaiņu rādītājus.

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits gada sākumā

Latvija Jelgava 1990 2 668 140 73 455

1995 2 500 580 66 231

2000 2 381 715 63 743

2000,31.III 2 377 383 63 652

2005 2 306 434 66 136

2006 2 294 590 66 087

2007 2 281 305 66 051

2008 2 270 894 65 635

2000.31.III – tautas skaitīšanas dati

Dinamiskas rindu analīze• Ķēdes absolūto pieaugumu iegūst, atņemot no kārtējā rindas

līmeņa iepriekšējo līmeni.

• Bāzes absolūto pieaugumu atrod, atņemot no kārtējā rindas līmeņa rindas sākuma līmeni, jeb bāzes līmeni.

• Ķēdes augšanas tempu iegūst, dalot kārtējo rindas līmeni ar iepriekšējo līmeni.

• Bāzes augšanas tempu iegūst dalot kārtējo rindas līmeni ar pirmo līmeni. Pareizinot tos ar 100, iegūst augšanas tempus %.

• Ķēdes un bāzes pieauguma tempus iegūst atņemot 1 (resp.100%)

Izmaiņu rādītājus sauc par pieauguma rādītājiem. Tie var būt arī negatīvi.

CSP rezultatīvie rādītāji 2005. - 2007.gada periodā

2007

Rādītāji 2005 2006 skaits

bāzes pieauguma temps, %

absolūtais bāzes pieaugums

Publicētie statistiskie izdevumi un klasifikācijas 58 60 67 15,52 + 9

Publicētās statistiskās informācijas lapaspuses 6200 7400 8800 41,94 + 2600

Statistikas mājas lapas Internetā apmeklējumi (tūkst.) 290 340 377 30,00 + 87

Abonentiem nosūtīto statistikas izdevumu eksemplāru skaits 160000 174000 189500 18,44 + 29 500

CSP Informācijas centrā apkalpotie klienti 8000 8900 9300 16,25 + 1300

Internetā datu bāzēs pieejamo tabulu skaits 900 1200 1540 71.11 +640

Tabulas analīze

Tabulas aprēķini parāda, ka nepārtraukti pieaug publicēto izdevumu skaits, abonentiem nosūtīto eksemplāru skaits. Visstraujāk pētamajā periodā palielinājies Internetā pieejamo tabulu skaits, kas ir būtiski attīstoties informācijas tehnoloģijām sabiedrībā. Absolūtos skaitļos vislielāko pieaugumu 2007.gadā salīdzinot ar 2005.gadu sasniedza abonentiem nosūtīto izdevumu skaits.

CSP ieņēmumu struktūra 2007. gadā, %

32%

3%3%

62%

Dotācijas

Ārvalstu finanšu palīdzība

Ieņēmumi no maksaspakalpojumiem

ES finasējums

Apskatīto tabulu skaits CSP interneta datu bāzēs 2007.gadā

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

Grafika analīze

Attēlā redzams, ka apskatīto tabulu skaitam ir izteikta pozitīva virzība, lai gan pastāv sezonāls raksturs. Mazāk statistikas dati tiek izmantoti vasaras mēnešos – jūnijā, jūlijā, augustā. Liels statistikas datu izmantotāju skaits ir pavasara mēnešos un pakāpeniski palielinās ziemas mēnešos. Tas varētu būt saistīts ar datu izmantošanu izglītības sfērā.

Statistikas likumsakarības un lielā skaita likums

Saskaņā ar lielā skaita likumu, aplūkojot indivīdus lielā kopumā, piemēram, visā valstī, individuālo faktoru iedarbība savstarpēji kompensējas vai dzēšas, tādējādi ļaujot atklāties masveida pamatīpašibām.

Varbūtību teorija norāda – ja monētu met neskaitāmi daudz reizes, pusē no gadījumu būs ģerbonis, bet pusē cipars.

Statistikas kļūdu aprēķina pēc formulas:

• e= z √(p9100-p)/n, kur• e - statistiskā kļūda• z - koeficients atkarībā no vēlamās

rezultātu ticamības pakāpes, pie 95% varbūtības tas ir vienāds ar 1,96

• p - aptaujā iegūtais respondentu atbilžu procentuālais sadalījums

• n - respondentu skaits

Aptaujas tehniskā informācija

• aptaujas veicējs:

• aptaujas mērķis

• anketas izstrāde

• aptaujas metode: pilnā; nejaušā izlase, reprezentatīva pret kopumu

• respondentu skaits

• respondentu atlases principi

Aptaujas izlases raksturojums

Respondentu skats izlasē Īpatsvars, %

• Kopā 200 100

• Dzimums

• Vīrieši 74 37

• Sievietes 126 63

• Vecums

• Līdz 25 41 20,5

• 26 - 40 89 44,5

• 41 – 55 44 22,0

• 56 un vairāk 26 13,0

• Izglītība

• Vispārējā vidējā 9 4.5

• Vidējā profesionālā 9 4.5

• Nepabeigta augstākā 21 10,5

• Augstākā 161 71,5

CSP sabiedrotais informācijas ieguvē

Informāciju pamatoti var uzskatīt par nozīmīgu resursu. CSP savu darbību virza uz jaunu statistisko rādītāju ieviešanu un aprēķinu metodikas pilnveidošanu, izsverot datu lietotāju vajadzības.

CSP datu bāzēs ir uzkrāta informācija par sociālekonomiskajiem procesiem vairāk kā 10 gadu garumā.

www.csb.gov.lv

EUROSTAT DATU LIETOTĀJU ATBALSTA CENTRS

Mērķis – palīdzēt datu lietotājiem patstāvīgi izmantot internetā bez maksas pieejamos ES statistiskās informācijas resursus

http://ec.europa.eu/eurostat

es@csb.gov.lv

Paldies par uzmanību!

Pirms 2300 gadiem Platons lika Sokrātam teikt: “Es esmu pārliecināts, ka izzināmajā pasaulē labā ideja ir pati augstākā un ka tā ir tik tikko tverama, bet, ja tā ir saskatāma un saprasta, tad ir arī skaidrs, ka tā ir visa patiesā un skaistā pamats. Tā ir jāredz katram, kas grib saprātīgi rīkoties kā pats savā, tā valsts labā”.