stopiŅu novada saistoŠie apbŪves noteikumi ar...

Stopiņu novada dome 2009

STOPIŅU NOVADA DOME

STOPIŅU NOVADA

SAISTOŠIE

APBŪVES NOTEIKUMI

ar 2009.gada grozījumiem

STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS AR 2009.GADA GROZĪJUMIEM

Stopiņu novada dome SAISTOŠIE APBŪVES NOTEIKUMI

2

APSTIPRINĀTS:

Ar Stopiņu novada domes

2009. gada 16.decembra domes

sēdes lēmumu (protokola Nr.16,p.6)

STĀJUŠIES SPĒKĀ:

2009.gada 19.decembrī

II. daļa

STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS ar 2009.gada grozījumiem

3. sējums

SAISTOŠIE APBŪVES NOTEIKUMI

Grozījumi apstiprināti ar Stopiņu novada domes 2009. gada 02.decembra

lēmumu (protokola Nr.15,p.3)

Stopiņu novada domes priekšsēdētājs J.Pumpurs

2009



3



4

SATURA RĀDĪTĀJS

STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS ar 2009.gada grozījumiem 2

1.NODAĻA. NOTEIKUMOS MINĒTO TERMINU UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS 8

2.NODAĻA. PAMATNOSTĀDNES UN SKAIDROJUMI. 16

2.1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 16

2.2. LIETOŠANAS PAMĀCĪBA 16

2.3. DARBĪBAS LAUKS 17

2.4. NOLŪKS 17

2.5. GALVENAIS PAMATPRINCIPS 17

2.6. ATBILDĪBA PAR APBŪVES NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU 17

2.7. PĀRKĀPUMI UN SODI 18

2.8. APBŪVES ZEMESGABALA NEATBILSTOŠA IZMANTOJUMA STATUSS 18

2.9. ESOŠIE NEATBILSTOŠA IZMANTOJUMA ZEMESGABALI 18

2.10. ESOŠĀS ĒKAS UN BŪVES, UZSĀKTĀ PROJEKTĒŠANA UN BŪVNIECĪBA 19

2.11. APBŪVES NOTEIKUMU GROZĪŠANA 19

2.12. IZŅĒMUMI 19

2.13. PAPILDINĀJUMI 19

2.14. PUBLISKUMS 20

3. NODAĻA. PLĀNOTĀ ATĻAUTĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA 21

3.1. IZMANTOŠANAS VEIDI UN TO APZĪMĒJUMI 21

3.2. APZĪMĒJUMU LIETOŠANA 24

3.3. ROBEŽAS 24

4.NODAĻA. NOTEIKUMI VISĀM TERITORIJĀM 25

4.1. PIELIETOJUMS 25

4.2. VISĀS TERITORIJĀS ATĻAUTĀS IZMANTOŠANAS 25

4.3. VISĀS TERITORIJĀS AIZLIEGTĀS IZMANTOŠANAS 25

4.4. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI 26

4.5. TERITORIJU IZMANTOŠANAS VEIDU MAIŅA 26

4.6. JAUNU ZEMESGABALU VEIDOŠANA 26

4.7. DZERAMĀ ŪDENS AKAS 27

4.8. TERITORIJAS PALĪGIZMANTOŠANA 28

4.9. BŪVLAIDES 28

4.10. APBŪVES ATBILSTĪBA ZEMESGABALA ROBEŽĀM 28

4.11. PAGALMA NOTEIKUMI, PRIEKŠPAGALMS - PRIEKŠDĀRZIŅŠ 28

4.12. REDZAMĪBAS TRĪSSTŪRI 29

4.13. APBŪVI RAKSTUROJOŠIE RĀDĪTĀJI 32

4.14. SPECIĀLI PASĀKUMI VIDES PIEEJAMĪBAI 33

4.15. ATTĀLUMI STARP ĒKĀM UN BŪVĒM 33



5

4.15.1. ATTĀLUMI NO ZEMESGABALU ROBEŽĀM 33

4.15.2. INSOLĀCIJAS UN APGAISMOJUMA PRASĪBAS 33

4.15.3. UGUNSDROŠĪBAS ATTĀLUMU PRASĪBAS 34

4.16. ĒKU UN BŪVJU AUGSTUMS UN STĀVU SKAITS 34

4.17. FASĀDES, JUMTI, SKATLOGI, REKLĀMAS, MARKĪZES UN ŽOGI 35

4.17.1. FASĀDES, JUMTI, ŪDENS NOTEKCAURULES 35

4.17.2. SKATLOGI, REKLĀMAS, MARKĪZES 36

4.17.3. ŽOGI 36

4.18. APGAISMES ĶERMEŅI, KIOSKI, PAVILJONI UN ĀRTELPAS ELEMENTI 37

4.18.1. APGAISMES ĶERMEŅI 37

4.18.2. KIOSKI, NOJUMES, PAVILJONI U.C. MAZĀS ARHITEKTŪRAS FORMAS 37

4.18.3. ĒKAS NUMURA ZĪME UN KAROGA TURĒTĀJS 37

4.18.4. ATKRITUMU URNAS UN TVERTNES 37

4.19. APSTĀDĪJUMI, MEŽI, AIZSARGĀJAMI KOKI UN AUGI 38

4.19.1. APSTĀDĪJUMI 38

4.19.2. MEŽI 38

4.19.3. ATTĀLUMS NO ĒKĀM, BŪVĒM, INŽENIERTĪKLIEM LĪDZ KOKIEM UN KRŪMIEM 38

4.19.4. ZAĻO KOKU CIRŠANA 38

4.19.5. AIZSARGĀJAMIE KOKI 39

4.20. RELJEFA UN AUGSNES VIRSKĀRTAS AIZSARDZĪBA, GRĀVJU UN DABĪGO

NOTEČU SAGLABĀŠANA 39

4.21. UGUNSDROŠĪBAS PRASĪBAS 40

4.22. AIZSARDZĪBA PRET TROKŠŅIEM 40

4.23. INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES NODROŠINĀJUMS 40

4.24. INŽENIERTEHNISKĀS KOMUNIKĀCIJAS UN OBJEKTI 40

4.25. PRASĪBAS SATIKSMES INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀŠANAI 42

4.26. ĒKAS UN BŪVES MĀJLOPIEM 43

4.27. SAIMNIECĪBAS ĒKAS UN BŪVES 43

4.28. ATKLĀTA ĀRA (ĀRPUSTELPU) UZGLABĀŠANA 43

4.29. STIHIJU POSTĪJUMU ATJAUNOŠANA 44

4.30. PRASĪBAS ĒKU UN BŪVJU REKONSTRUKCIJAI, REMONTAM UN

NOJAUKŠANAI 44

4.31. PRASĪBAS ĒKU, BŪVJU VAI TO DAĻU FUNKCIONALITĀTES MAIŅAI 45

4.32. PRASĪBAS TERITORIJAS, ĒKU UN BŪVJU UZTURĒŠANAI 45

4.33. DETĀLPLĀNOJUMU IZSTRĀDE 45

4.34. ZEMES IERĪCĪBAS PROJEKTU IZSTRĀDE 47

5. NODAĻA. AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS, OBJEKTI UN

AIZSARGJOSLAS 48

5.1. AIZSARGJOSLU PROJEKTĒŠANA UN UZTURĒŠANA 48

5.2. AIZSARGJOSLAS 49



6

6. NODAĻA. PRASĪBAS VELOSIPĒDU, AUTOMAŠĪNU NOVIETOŠANAI UN

DEGVIELAS UZPILDES STACIJU IZVIETOJUMAM 56

6.1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS VELOSIPĒDU, AUTOMAŠĪNU NOVIETOŠANAI 56

6.2. NOTEIKUMI AUTOSTĀVVIETĀM UN VELOSIPĒDU NOVIETNĒM 56

6.3. NOTEIKUMI AUTOMAŠĪNU NOVIETŅU PIEBRAUCAMAJIEM CEĻIEM 57

6.4 NOTEIKUMI DEGVIELAS UN SAŠĶIDRINĀTĀS GĀZES UZPILDES STACIJU

IZVIETOJUMAM 57

7. NODAĻA. ATSEVIŠĶU TERITORIJU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI 59

7.1. SAVRUPMĀJU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DzS) 59

7.2. SAVRUPMĀJU BLĪVAS DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DzSb) 60

7.3.SAVRUPMĀJU DZĪVOJĀMĀS APBŪVES TERITORIJAS MEŽAPARKĀ (DzSm) 61

7.4. MAZSTĀVU DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DzDm) 63

7.5. DAUDZSTĀVU DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DzDd) 64

7.6. SABIEDRISKO IESTĀŽU APBŪVES TERITORIJAS (PS) 66

7.7. DARĪJUMU IESTĀŽU APBŪVES TERITORIJAS (PD) 67

7.8. JAUKTAS DZĪVOJAMĀS,SABIEDRISKO UN DARĪJUMA IESTĀŽU APBŪVES

TERITORIJAS (JP) 69

7.9. RAŽOŠANAS , KOMUNĀLĀS SAIMNIECĪBAS UN NOLIKTAVU TERITORIJAS (RR) 70

7.10. SADZĪVES ATKRITUMU DEPONĒŠANAS TERITORIJAS (RI) 72

7.11. INŽENIERTEHNISKO OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (TI) 73

7.12. KAPSĒTU TERITORIJAS (TK) 74

7.13.TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJAS (TT) 74

7.14. DABAS TERITORIJAS (D) 78

7.15. LAUKSAIMNIECĪBAS TRITORIJAS (L) 80

7.16. SAKŅU DĀRZU TERITORIJAS (LS) 81

7.17. REKREĀCIJAS TERITORIJAS (A) 81

7.18. TURPMĀKĀS IZPĒTES UN PLĀNOŠANAS TERITORIJAS (I) 82

7.19. VALSTS AIZSARDZĪBAS UN DROŠĪBAS OBJEKTU TERITORIJAS (VP) 83

7.20. REKULTIVĒJAMĀS TERITORIJAS (RR) 83

7.21. KOPĪGO INTEREŠU TERITORIJAS 83

8. NODAĻA. KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA 85

8.1. NODAĻAS NOTEIKUMU DARBĪBAS LAUKS. 85



7

8.2. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI. 85

9.NODAĻA. BŪVPROJEKTU IZSTRĀDĀŠANAS KĀRTĪBA 86

9.1. BŪVPROJEKTA IZSTRĀDĀŠANA 86

9.2. BŪVATĻAUJAS SAŅEMŠANAS KĀRTĪBA 86

9.3. BŪVES NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ 87

9.4. BŪVDARBU UZRAUDZĪBA UN VADĪŠANA 87

10.NODAĻA. REKLĀMAS IZVIETOŠANA 88

11. NODAĻA. DETĀLPLĀNOJUMU IZSTRĀDES KĀRTĪBA 89

12.NODAĻA. ĒKU (TELPU) STATUSA MAIŅA 91

13.NODAĻA. SPĒKĀ ESOŠO DETĀLPLĀNOJUMU SARAKSTS 92

PIELIKUMU SARAKSTS 97

PIELIKUMS NR.1 98

PIELIKUMS NR.2 100

PIELIKUMS NR.3 105

PIELIKUMS NR.4 117



8

1.nodaļa. NOTEIKUMOS MINĒTO TERMINU UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS

Šajā nodaļā definētas Apbūves noteikumos atļautās izmantošanas Stopiņu novada

attiecīgajā apbūves vai izmantošanas teritorijā, kā arī dots svarīgāko pielietoto jēdzienu skaidrojums (slīpajā rakstā jēdzienu definīcijas, kas minētas likumdošanā).

1.1. Adrese - hierarhiski sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un ko reģistrē Valsts zemes dienesta informācijas sistēmā- Valsts adrešu reģistrā. Administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties. (MKN NR.384 no 27.08.2002.)

1.2. Aizsargājama apbūves teritorija - teritorija, kur jāsaglabā esošā vēsturiskā apbūve, pilsētvides mērogs, raksturs. Tā ir parādīta Stopiņu teritorijas plānojuma kartē “Teritorijas atļautā izmantošana” ar pārtrauktu violetu līniju.

1.3. Aizsargājama dabas teritorija - izcili dabas veidojumi un teritorijas, kam ir sevišķa zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska un sociāla nozīme un kas ir īpašā valsts aizsardzībā.

1.4. Aizsargjoslas – noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažādus (gan dabiskus, gan

mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgas ietekmes. (AL)

1.5. Aizmugures pagalms - zemesgabala daļa starp zemesgabala sānpagalmiem no zemes gabala aizmugures robežas līdz jebkuras galvenās būves aizmugures fasādes sienai.

1.6. Aka – līdz gruntsūdenim vertikālas šahtas veidā izrakta un nostiprināta būve vai speciāli aprīkots urbums pazemes ūdeņu ņemšanai.

1.7. Apbūve – noteiktā teritorijā izvietotu ēku un būvju kopums. (BL) Tādu plānotu, izmantotu vai nodomātu ēku un citu būvju, inženierkomunikāciju un teritorijas labiekārtojuma kopums, kur ēkas ir primārais elements.

1.8. Apbūves blīvums – procentos izteikta zemesgabala apbūves laukuma attiecība pret tā

platību. Apbūves blīvumā netiek ieskaitīta labiekārtojuma platība (celiņi, kāpnes, piebraucamie ceļi, pagalmi),

izņemot gadījumus, ja tie ir ierīkoti no vienlaidus ūdensnecaurlaidīgiem materiāliem (terases, baseini).

1.9. Apbūves intensitāte – procentos izteikta visu stāvu kopējās platības attiecība pret zemesgabala platību.

1.10. Apbūves laukums - zemesgabala visas ar būvēm apbūvētās platības summa, izņemot pazemes būves, piebraucamos ceļus un labiekārtojumu.

1.11. Apbūves noteikumi – pašvaldības pieņemti saistoši noteikumi – būvnoteikumi, kas juridiski nodrošina un aizsargā fizisko un juridisko personu nekustamā īpašuma izmantošanas un būvniecības tiesības, nosakot konkrētas prasības zemesgabaliem un ar tiem saistītiem nekustamiem īpašumiem.

1.12. Apbūves teritorija - teritorija, kas teritorijas plānojumā noteikta apbūvei.

1.13. Ārpustelpu uzglabāšana – zeme, ēkas un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta preču un saimniecības materiālu (būvmateriāli, kurināmais, dārza mēslojums) uzglabāšanai brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās un nav autostāvvietas.

1.14. Ārējais sānpagalms - nozīmē sānpagalmu, kas tieši robežojas ar ielu.

1.15. Appludināmā zona- sauzemes teritorija , kura, palielinoties ūdens caurplūdumam ūdenstilpnē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laika posmu tiek appludināta. (AL)

1.16. Apstādījumi - visas ar augiem apaudzētas un koptas dabas pamatnes teritorijas, kur neiegūst produkciju, bet kas ietver parku, dārzu, mežaparku, skvēru, kapsētas, dzelzceļu un ceļu nogāzes un kas ir brīvi pieejami sabiedrībai, un var ietvert ar rekreāciju saistītas ēkas un citas būves.

1.17. Apstāšanās redzamības attālums - attālums, kurā transporta līdzekļa vadītājs spēj apturēt ar atļauto ātrumu braucošo transportlīdzekli līdz ieraudzītajam objektam, kas atrodas uz brauktuves.

1.18. Ārstniecības iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver veselības aizsardzības un medicīnas prakses nolūkiem domātu iestādi, arī poliklīniku, slimnīcu, klīniku, ambulanci, doktorātu, ārstu privātpraksi un citu iestādi šādiem un līdzīgiem nolūkiem.

1.19. Atdalīšana- nekustamā īpašuma reāli dabā esoša atdalīta zemes gabala ar noteiktu adresi ar vai bez būvēm, ēkām un ietaisēm atdalīšana kā jaunu nekustamo īpašumu, nemainot atļauto teritorijas izmantošanu. Atdalīšanas situācijā būvvalde var pieprasīt izstrādāt zemes ierīcības projektu.

1.20. Atļautā izmantošana – zemes, ēkas un būves vai tās daļas izmantošana, kas plānota, izmantota vai nodomāta saskaņā ar teritorijas plānojumā noteikto atļauto teritorijas izmantošanu.



9

1.21. Atmata - visas neapbūvētās un neapsaimniekotās lauksaimniecības teritorijas, ietverot

neapstrādātu aramzemi, neizmantotas ganības un pļavas.

1.22. Automašīnas novietošana - visi automašīnas novietošanas veidi to lietošanas laikā, neatkarīgi no

novietošanas ilguma un citiem apstākļiem, izņemot novietošanu apkopei un remontam.

1.23. Autostāvvieta ir automašīnu novietošanas veids un nozīmē izmantošanu, kas ietver vienas vai vairāku automašīnu novietošanu uz laiku, kā arī stāvvietas, piebraucamos ceļus un vertikālās komunikācijas.

1.24. Bēniņi ir neapdzīvojama telpa starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu.

1.25. Blīvi apdzīvotas vietas- aizsargjoslu likuma izpratnē …ciemi un lauku apdzīvotas vietas ar blīvu apbūvi un pilsētvidei raksturīgiem elementiem (AL)

1.26. Brīvā (zaļā) teritorija – zemesgabala neapbūvētā platība, kurā neietilpst stāvvietu, piebraucamo ceļu, baseinu, terašu un citu labiekārtojuma elementu platības. To raksturo ar brīvās teritorijas procentu no zemesgabala platības un stāvu platības parasti ietver apstādījumus.

1.27. Būtisks piesārņojums – valsts kompetentu iestāžu noteikta jebkādas kaitīgas vielas maksimāla koncentrācija gaisā, augsnē ai ūdenī, ko aizliegts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā.

1.28. Būvatļauja – vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus. (BL)

1.29. Būve – būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija (BL); –arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens darinājums, to kopums, kā arī attiecīgās ar tām saistītās tehniskās iekārtas.

1.30. Būvdarbi – būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana. (BL)

1.31. Būvdarbu pārtraukšana - būvdarbu apstādināšana saskaņā ar lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu. (VBN)

1.32. Būvdarbu uzsākšana – akceptēta būvprojekta īstenošana būvlaukumā pēc būvatļaujas saņemšanas, ko atzīmē kā pirmo ierakstu būvdarbu žurnālā. (VBN)

1.33. Būves kārta – būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām. (VBN)

1.34. Būves konservācija – pasākumi būvē, kas novērš tās konstrukcijas bojāšanos, sabrukumu vai nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai, vai videi bīstamā stāvoklī. (VBN)

1.35. Būvētājs – fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas

veic būvniecību saviem spēkiem. (BL)

1.36. Būves mets – brīvas formas pirmsprojekta materiāls, kas uzskatāmi ilustrē būvniecības ieceri. (VBN)

1.37. Būvinspektors – valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvniecības kontroles tiesības. (BL)

1.38. Būvlaukums- atbilstoši būvprojektam dabā nosprausta teritorija, kurā notiek būvdarbi. (VBN)

1.39. Būvlaide –zemesgabalam noteikta līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas, kaimiņu zemes gabalu robežas līdz apbūvei (ielas pusē parasti paralēli sarkanai līnijai, no kaimiņu zemes gabalu robežas 3m vai 4m saskaņā ar CL) Parasti nosaka detālplānojumā.

1.40. Būvniecība – visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. (BL)

1.41. Būvobjekts – jaunbūve, kā arī renovējama, rekonsturējama, vai remontējama ēka vai cita būve vai ēku un citu būvju kopums ar tam piederošo teritoriju, palīgbūvēm un būviekārtām. (VBN)

1.42. Būvprakses sertifikāts (vai arhitekta prakses) – dokuments, kas apliecina fiziskas personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā būvniecības jomā. (BL)

1.43. Būvprojekts – būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un tekstu

materiālu kopums. (BL)

1.44. būvniecības iecerei nepieciešamo dokumentu, rasējumu un tekstu materiālu un vizuālo līdzekļu kopums, kas nosaka būves arhitektonisko un inženierkomunikāciju risinājumu, kā arī tās būvniecību.

1.45. Būvprojekta akcepts – rakstisks lēmums uzskatīt būvprojektu par pieņemtu, ko izdevusi Būvvalde vai ministrija, kuras pārraudzībā ir specializētā būvniecība. (VBN)

1.46. Būvprojekta autors – sertificēta fiziskā persona vai licencēta juridiskā persona, kas atbilstoši projektēšanas uzdevumam izstrādājusi pasūtītāja akceptētu būves pamatideju. (VBN)

1.47. Būvniecības dalībnieki – fiziskas vai juridiskas personas, kuras ar īpašumu, finansu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā. (BL)

1.48. Būvnormatīvi- būvniecību un būvju ekspluatāciju reglamentējošie un visiem būvniecības dalībniekiem saistošo normu un noteikumu kopums. (BL)



10

1.49. Būvuzņēmējs – fiziska vai juridiska persona, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar pasūtītāju, veic būvdarbus. (BL)

1.50. Būvuzraugs – sertificēta fiziskā persona vai licencēta juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs

uzrauga būvdarbus. (BL)

1.51. Būvvalde – pašvaldības institūcija, kas pārzina kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā. (BL) Būvvaldes sastāvā iekļaujamas pašvaldības amatpersonas, kurām ir atbilstoša speciālā izglītība vai būvniecības kontroles tiesības un kuras veic ar būvniecību, teritoriālplānošanu un zemes ierīcību saistītus pienākumus (VBN)

1.52. Ceļa un ielas fronte - ainavas, apbūves un labiekārtojuma daļa, kura vērsta pret ceļu vai ielu.

1.53. Cokolstāvs – ēkas puspagrabstāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni iedziļināts zemē ne vairāk par pusi.

1.54. Ciems - apdzīvota vieta novadā - lielciems, vidējciems, mazciems, skarajciems un vasarnīcu ciems.

1.55. Darījumu objekts nozīmē izmantošanu, kas ietver banku, apdrošināšanas sabiedrību, viesnīcu, biroju, moteli, kantori, gadatirgu, izstāžu, kongresu un konferenču centru, kā arī citu komerciāla rakstura iestādi, bet neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību.

1.56. Dabas pamatnes teritorijas - kopējs nosaukums mežu, parku, skvēru, upju atteku, pļavu, upju, ūdenstilpju, purvu un un pārmitrām teritorijām, kur izbūvēm ir pakārtota nozīme

1.57. Daudzstāvu daudzdzīvokļu māja - 3 un vairāk stāvu (neskaitot pagrabu) dzīvojamā māja vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa, un, kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, un pagalmus.

1.58. Degvielas uzpildes stacija nozīmē izmantošanu, kas ietver degvielas (arī gāzes), eļļas un smērvielu pārdošanu, kā arī tirdzniecības un pakalpojumu objektu automašīnu mazgāšanu kā palīgizmantošanas. Degvielas stacijas izvietošanas iespēju ielas sarkanajās līnijās vai ceļa piederības joslā pamato ar detālplānojumu.

1.59. Detālplānojums– novada teritorijas teritoriālplānojums, kas detalizē teritorijas plānojumu, nosakot robežas un prasības katrai parcelei vai zemesgabalam.

1.60. Drošības aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā josla ap paaugstināta riska objektiem. To galvenais uzdevums ir nodrošināt šo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. (AL)

1.61. Dvīņu māja - divas simetriski bloķētas ģimenes dzīvojamās mājas, parasti izvietotas uz zemesgabalu kopējās robežas.

1.62. Dzelzceļa pievedceļš kā palīgizmantošana nozīmē palīgizmantošanu, kas ietver dzelzceļa atzaru,

kas nepieder dzelzceļam.

1.63. Dzelzceļa stacija - ēka vai ēku un būvju komplekss dzelzceļa satiksmes dienesta vai pasažieru vajadzībām.

1.64. Dzelzceļš - zeme (zemes josla) un būves, kas plānotas vai izmantotas dzelzceļa darbības nodrošināšanai, ieskaitot arī pieturvietas, izņemot dzelzceļa pasažieru stacijas.

1.65. Dzīvoklis kā palīgizmantošana - ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta kā atsevišķa norobežota dzīvojamā platība, kas sastāv no istabas vai istabām, virtuves un palīgtelpām ēkā uz zemesgabala, kur dzīvojamā māja nav galvenais atļautais zemes izmantošanas veids. Parasti īres vai dienesta dzīvoklis, retāk īpašnieka dzīvoklis.

1.66. Ēka - atsevišķs arhitektonisks, konstruktīvs vai tehnisks virszemes, arī daļēji pazemes darinājums.

1.67. Ēkas augstums – ir attālums no ietves virsmas projektētā vidējā līmeņa ēkas vidū ielas pusē līdz tai augstākajai ēkas daļai ( dzegas vai parapeta virsmalai, jumta malai, mansarda jumtam, kā arī jumta čukuram, ja jumts stāvāks par 45°), kas aiztur gaismas plūsmu leņķī. Pagalma ēkas augstumu mēra ēkas vidū no pagalma virsmas projektētā vidējā līmeņa.

1.68. Ekspluatācijas aizsargjoslas – teritorija, kas tiek noteiktas kā josla gar transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespēju .(AL)

1.69. Galvenā būve – būve, parasti ēka, kas plānota izmantota vai nodomāta galvenai izmantošanai uz zemesgabala.

1.70. Gājēju iela - novada izbūves teritorijas daļa intensīvai gājēju piekļūšanai pie atsevišķiem dabas vai apbūves objektiem ar ierobežotu vai slēgtu transporta kustību.

1.71. Garāža - ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta pastāvīgai automašīnas vai automašīnu novietošanai. Tā var būt gan privāta, gan kopīpašums. Šajos Apbūves noteikumos garāža privātās garāžas nozīmē uz atsevišķa zemesgabala ar savrupmāju vai lauku viensētu apbūvi netiek lietota, jo tā ir ietverta dzīvojamā vai saimniecības ēkā.



11

1.72. Ģenerālplāns – visa novada vai pilsētas teritoriālplānojums. (VBN) Parasti plāns, kas izstrādāts padomju gados un LR līdz 1998.gadam ar nosaukumu ģenerālplāns, šobrīd analogs teritorijas plānojums.

1.73. Ģimenes dārziņš – teritorija, kur uz nomas līgumā noteiktu termiņu atļauta sakņu dārza ierīkošana

ģimenes vajadzībām bez pagaidu būvēm (inventāra noliktavām).

1.74. Ģimenes māja– apbūves veids, kas ietver sevī dzīvojamo māju (pārsvarā vienai ģimenei) ar vai bez saimniecības ēkām un būvēm. Ģimenes mājas sinonīms - savrupmāja.

1.75. Grāvis - mākslīgs, garš padziļinājums zemes virsmā virsūdens uztveršanai un novadīšanai, iekļaujoties vienotā noteces sistēmā.

1.76. Iedibināta būvlaide - esošās apbūves frontes veidota līnija.

1.77. Iela – transporta un gājēju kustībai paredzēta teritorija, kas fiksēta ar sarkanajām līnijām un ģeodēziski nostiprināta novada vai apdzīvotas vietas teritorijas plānojumā un, izņemot gājēju ielas, tā ir aprīkota ar ietvi, kura nodalīta no transporta kustībai paredzētās daļas (RRP] Ielas kalpo .ciemu un to apkārtnes apkalpošanai un vietējās satiksmes pievadīšanai valsts un pašvaldības ceļiem. Iela veido vienotu nekustamo īpašumu.

1.78. Individuālais darbs - individuālā darba veidi saskaņā ar LR Ministru Padomes 1993.gada 29.aprīļa lēmumu nr.220 apstiprināto sarakstu, kā arī darbību dzīves vietā radošajās profesijās.

1.79. Individuālā dzīvojamā māja- ir ģimenes māja, kur starp tās īpašniekiem nepastāv nomas vai īres attiecības. (MKN Nr.246, 06.07.1999.)

1.80. Inženierkomunikāciju – ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem. (BL)

1.81. Inženiertehnisko komunikāciju attīstības shēma – teritorijas plānojums vai detālplānojums, kas nosaka transporta un inženiertehnisko komunikāciju tīkla un objektu attīstību.

1.82. Inženiertehnisko komunikāciju objekts - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota,

izmantota vai nodomāta valsts vai novada inženiertehniskās apgādes un infrastruktūras objektu, (elektroapakšstacijas, katlumājas, gāzes sadales stacijas, automātiskās telefonu stacijas,

kanalizācijas un lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas) un transporta sistēmas objektu (ceļu, ielu, un dzelzceļa) izvietošanai.

1.83. Inženiertehniskās apgādes tīkli un būves - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta virszemes un pazemes inženiertīkliem un būvēm, lai nodrošinātu apbūves

vai citu izbūves teritoriju pieslēgšanu centralizētām apgādes sistēmām, (ūdensvads, kanalizācija,

elektroapgāde, siltumapgāde, telekomunikācijas) kas pašas ir šie tīkli un būves.

1.84. Īslaicīgas lietošanas būve — būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem

gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām

1.85. Izbūve - kopīgs nosaukums plānotai, izmantotai vai nodomātai visu veidu teritorijas izmantošanai un attīstības pasākumiem: apbūvei, labiekārtojumam un ainavu veidošanai.

1.86. Izglītības iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver iestādi pamata, vidus un/vai augstākajai izglītībai, arī speciālajās un profesionālās izglītības iestādi, kā arī iestādi bērnu un jaunatnes brīvā laika nodarbībām, bet neietver reliģiskas izglītības iestādi.

1.87. Izkārtne ir juridisko vai fizisko personu izvietotā vizuālā informācija, kas informē par šo personu veikto uzņēmējdarbību, par iestādes vai uzņēmuma nosaukumu, darbības veidu, darba laiku, pārdodamās produkcijas sortimentu un citiem uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamiem informatīviem datiem, ja minētā informācija izvietota tieši pie attiecīgās juridiskās vai fiziskās personas uzņēmējdarbības veikšanas vietas.

1.88. Jaunbūve - būve, ko būvē neapbūvētā būvlaukumā, arī jauni inženiertehniskās apgādes tīkli un citas būves.

1.89. Jumta izbūve - telpas zem jumta, virs ēkas augšējā stāva pārseguma.

1.90. Kapsēta - zeme kas plānota, izmantota vai nodomāta mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem, ietver0t arī ēkas un citas būves šo funkciju realizēšanai.

1.91. Karjers- derīgo izrakteņu (kūdras, grants, smilts, u.c.) ieguves vieta ar atklāto paņēmienu.

1.92. Kokaudzētava- zeme, būve vi tās daļa, kas plānota vai izmantota vai nodomāta augļu koku, ogu krūmu, dekoratīvo augu, meža koku stādu materiālu stādīšanai un audzēšanai.

1.93. Kultūras iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver kultūras centru, teātri, cirku, kinoteātri, koncertzāli, muzeju, izstāžu zāli, bibliotēku, mēdiju centru vai līdzīgu iestādi.

1.94. Kultūras pieminekļi kultūrvēsturiskā mantojuma daļa- kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas) kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas Valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.



12

1.95. Laukums kā izbūves teritorija - zeme un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta līdzīgiem sabiedriskiem nolūkiem kā iela. Laukums ietver teritoriju, ko iezīmē sarkanās līnijas.

1.96. Lauksaimnieciska izmantošana – zemes apstrāde, lai ražotu pārtikas produktus, bet neietver

lopkopības fermu.

1.97. Lecekts- iedziļināta sakņu vai dārzeņu dobe ar koka vai betona apmali ne augstāku par 0,5m no

apkārtējās zemes virsmas un noņemamiem caurspīdīga materiāla pārsegiem.

1.98. Lopkopība - lauksaimnieciskā nozare kas ietver sevī cūkkopību, zirgkopību, aitkopību, piena lopkopību, lai ražotu pārtikas produktus (pienu, gaļu, olas), izejvielas vieglajai rūpniecībai

(vilnu, ādas), nodrošinātu vilcējspēku (zirgus) un lopkopības ražošanas blakusproduktus

(kūtsmēslus, vircu) zemes auglības palielināšanai.

1.99. Lopkopības ferma - zeme, ēka un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai

nodomāta lopkopības (govju, cūku, zirgu, putnu u.c.) saimniecībai, ietverot arī ganības.

1.100. Meliorācijas sistēma- būvju un ierīču komplekss meliorējamās zemes ūdens režīma regulēšanai- nosusināšanai un apūdeņošanai. (Par meliorāciju)

1.101. Meža apsaimniekošanas plāns- dokuments, kurā noteikti konkrētā meža īpašuma vai tiesiskā valdījuma apsaimniekošanas mērķi un paredzētas meža apsaimniekošanas darbības. (“Meža likums” 24.02.2000.)

1.102. Mazēka - vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2.

1.103. Mazstāvu daudzdzīvokļu māja – daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ar ne vairāk par diviem

stāviem (neskaitot pagrabu), kas plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa un, kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas

neatrodas dzīvoklī un pagalmos.

1.104. Mežaparks - cilvēku izmainīta un daļēji apbūvēta meža teritorija, kas tiek intensīvi izmantota dažādiem atpūtas veidiem, un kur nepieciešams augstāka labiekārtojuma līmenis un

mākslīga vides uzturēšana, lai tiktu saglabāts meža vizuālais dabiskums.

1.105. Mežs – ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums

sasniedz vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20

procenti no mežaudzes aizņemtās platības. Par mežu neuzskata atsevišķi no mežiem esošas platības, kuras apaugušas ar kokiem un kuru lielums nepārsniedz 0,1 hektāru, koku rindas, kuru

platums ir mazāks par 20 metriem, augļu dārzus, parkus, kapsētas un meža koku sēklu ieguves plantācijas.

1.106. Meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī

mežā ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces. (“Meža likums” 24.02.2000.)

1.107. Mežsaimnieciska izmantošana - izmantošana, kas ietver ar mežsaimniecību, mežizstrādi, kokmateriālu sagatavošanu saistītos pakalpojumus, un var ietvert arī Ziemassvētku

eglīšu un citu meža produktu audzēšanu un izstrādi.

1.108. Neatbilstoša izmantojuma statuss - zemesgabala izmantošana, kas likumīgi iesākta

pirms teritorijas plānojumā noteikts cits izmantojums.

1.109. Nebūtisks piesārņojums - piesārņojuma līmenis nepārsniedz gaisa, ūdens un augsnes spēju to absorbēt un pārstrādāt.

1.110. Nekustamo īpašumu īpašnieki - zemes gabalu, ēku un būvju īpašnieki.

1.111. Nekustamo īpašumu lietotāji - zemes gabalu, ēku un būvju lietotāji- īrnieki, nomnieki, kuriem ir juridiski noformēts līgums par lietošanas tiesībām- arī būvtiesībām.

1.112. Noliktava - izmantošana, kas ietver materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšanu, glabāšanu un saglabāšanu (saldēšanu).

1.113. Pārvaldes iestāde - zeme, ēka un cita būve, kas izmantota vai plānota nekomerciāliem nolūkiem un ietver valsts vai pašvaldības pārvaldes, militāro un sabiedrisko organizāciju, biedrību, policijas, ugunsdzēsības un pasta iestādes.

1.114. Piebraucamais ceļš – jebkādas izbūves teritorijas daļa piekļūšanai pie zemesgabala vai atsevišķiem objektiem, arī servitūts vai apgrūtinājums.

1.115. Paaugstināta riska objekts - objekts ar paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi ,

cilvēka dzīvībai, veselībai, vai īpašumam.

1.116. Pagaidu būve – būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā, kā arī zeme un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta

pagaidu statusam- izmantošanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā normatīvais būvniecības laiks,



13

tās nojaukšana netiek kompensēta un būvkonstrukcijas atbilst pagaidu ēkas statusam.

1.117. Patvaļīga būvniecība – būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam. (BL) Izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus

1.118. Pagalms - ēku, būvju vai stādījumu ierobežots laukums.

1.119. Priekšpagalms (priekšdārzs)- zemesgabala daļa visā tā platumā no zemesgabala frontes (sarkanās līnijas) līdz jebkurai galvenās ēkas galvenās fasādes sienai .

1.120. Pagrabs - brīvstāvoša būve vai zem ēkas vai citas būves 1.stāva izvietota telpa vai telpu kopums pagrabstāvā.

1.121. Pagrabstāvs - zem ēkas vai citas būves 1 stāva izveidota telpa vai telpu kopums, kuras attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļinātas vairāk par pusi to augstuma.

1.122. Pakalpojumu objekts – zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas izmantota vai plānota pakalpojumu pirkšanai vai pārdošanai patērētājam vai banku, viesnīcu, restorānu, kafejnīcu, veikalu kā palīgizmantošanu kā arī sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanai, bet nenozīmē minēto kā palīgizmantošanu un neietver nekādu ražošanu, vairumtirdzniecību un lielveikalu.

1.123. Paliene - izteikti periodiski applūstoša ūdesteces vai ūdenstilpes piekrastes josla, kas pakļauta ikgadējiem paliem, un kur izplatīta palieņu pļavām raksturīga veģetācija un biotopi

1.124. Palīgizmantošana (papildizmantošana) - atļautā izmantošana, kas papildina, uzlabo vai veicina

primāro izmantošanu un izvietota tajā pašā zemesgabalā kur galvenā izmantošana.

1.125. Pansija nozīmē izmantošanu, kas ietver zemi, ēku un citu būvi vai tās daļu, kur īpašnieks dzīvo un apgādā citas personas ar dzīvojamo platību par īres maksu un/vai maltīti, bet neietver viesnīcu, slimnīcu vai sanatoriju.

1.126. Parcele - detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteikta zemesgabala daļa, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā.

1.127. Parks - dabiskas vai cilvēku veidotas teritorijas, kuras veido dabas elementu, ēku un citu būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība, kurām ir liela estētiska, sanitāri higiēniska un rekreācijas nozīme un kuru uzturēšanai nepieciešams augsts labiekārtojuma līmenis, mākslīga audžu kopšana un atjaunošana.

1.128. Pārvaldes iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver šādas nekomerciālas iestādes: valsts un visu līmeņu pašvaldību dienestu pārvaldes, militārās, tiesas, pasta, policijas, ugunsdzēsības un pasta iestādes. Šī izmantošana neietver citas definētas nekomerciālas iestādes, kā arī nekādu nevalstiskas organizācijas iestādi.

1.129. Paaugstināta riska objekts-, ko raksturo paaugstināta iespējamība radīt draudus videi,

cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam.

1.130. Piebraucamais ceļš - jebkādas izbūves teritorijas daļa piekļūšanai pie atsevišķa reāli dabā esoša nekustamā īpašuma zemesgabala vai atsevišķiem objektiem, arī servitūts vai apgrūtinājums citiem nekustamiem īpašumiem, kas reģistrēts Zemesgrāmatā.

1.131. Pilns stāvu skaits - ēkas un citas būves visu virszemes stāvu skaits kuram pieskaita pagrabstāvu, ja tā griesti atrodas vairāk par 1,25 m virs zemes līmeņa un jumta izbūvi, ja tās platība ar augstumu 2,5 m vai lielāku aizņem ir vairāk par 66% no ēkas pirmā stāva platības.

1.132. Pirmsskolas bērnu iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver mazbērnu novietni, bērnu dārzu vai citu specializētu iestādi bērniem, bet neietver privātu mājas bērnudārzu un draudzes bērnudārzu.

1.133. Publiska apspriešana - sabiedrības iespēju nodrošināšana aizstāvēt savas tiesības un izteikt atsauksmes, bet pašvaldībai no tām izdarīt secinājumus.

1.134. Purvs - ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem.

1.135. Reliģiska iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver jebkādas reliģiskas kopienas darbību, kulta ēku, kulta vietu, reliģiskas izglītības iestādi vai draudzes bērnudārzu.

1.136. Reklāma ir publiskās vietās izvietotā vizuālā informācija, kuras mērķis ir radīt patērētājos un pircējos interesi par pārdodamo produkciju, pakalpojumu veidiem, idejām, kā arī par objektiem, kuros noris tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana, vai par citiem pasākumiem saimnieciskās darbības uzlabošanai, ienākumu gūšanai vai popularitātes palielināšanai.

1.137. Reklāmas izvietotājs ir fiziska vai juridiska persona, kurai pieder attiecīgā reklāma vai kura vēlas izvietot reklāmu vai reklāmas nesēju un ir atbildīga par konkrētās reklāmas praktisko izvietošanu.

1.138. Reklāmas nesējs objekts (turpmāk - reklāmas nesējs) ir objekts, uz kura izvieto reklāmu vai informāciju.

1.139. Rindu māja nozīmē izmantošanu, kas ietver vertikāli trīs un vairākos dzīvokļos sadalītu ēku uz kopīga vai katru uz sava zemesgabala ar neatkarīgām izejām uz priekšpagalma - un/vai aizmugures pagalmiem, kas cieši piekļaujas katra dzīvokļa priekš - un aizmugures sienām.

1.140. Riska objekts (avots)- objekts ,kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašuma



14

1.141. Saimniecības ēka - palīgizmantošanas būve, kas var ietvert garāžu, nojumi automašīnu novietošanai, siltumnīcu, dārza inventāra, materiālu, sadzīves priekšmetu glabāšanai u.c. Ja šāda ēka piebūvēta vai iebūvēta galvenajā būvē, tā jāuzskata par daļu no galvenās būves, nevis par saimniecības ēku.

1.142. Sadalīšana- nekustamā īpašuma reāli dabā esoša atdalīta zemes gabala ar noteiktu adresi ar vai bez būvēm, ēkām un ietaisēm sadalīšana jaunos nekustamos īpašumos saskaņā ar atļauto teritorijas izmantošanu un tai noteikto minimālo zemes gabala platību. Sadale notiek izstrādājot detālplānojumu.

1.143. Sanitārās aizsargjoslas - teritorijas, kas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteikts paaugstināts sanitārajās prasības. Tās galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana .(AL)

1.144. Sānpagalms - zemesgabala daļa no priekšpagalma līdz aizmugures pagalmam un no zemesgabala sānu robežas līdz jebkuras galvenās ēkas sānu fasādes sienai .

1.145. Sarkanā līnija –pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju un apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas .(AL) juridiski noteikta vai projektēta, detālplānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta, maģistrāles, ielas, piebrauktuves, laukuma un/vai inženiertehnisko komunikāciju koridora robeža. Ja sarkanā līnija atdala zemesgabala daļu, tad pašvaldība ielā iekļauto daļu var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.

1.146. Savrupmāja - brīvstāvoša vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja uz dabā reāli atdalīta atsevišķa nekustamā īpašuma zemes gabala. Sinonīms ģimenes mājai.

1.147. Sezonas rakstura tirdzniecības un/vai pakalpojumu iestāde - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta ar pašvaldības atļauju preču pārdošanai tieši patērētājam pavasara, vasaras, rudens sezonā, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanai un neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību. Šādas būves ir no vieglām saliekamām konstrukcijām, bez apkures.

1.148. Sociālās aprūpes objekts nozīmē izmantošanu, kas ietver iedzīvotāju sociālo aprūpi, arī sociālās aprūpes centru, internātu, pansionātu, invalīdu namu vai citu iestādi šiem vai līdzīgiem nolūkiem.

1.149. Sporta objekts nozīmē izmantošanu, kas primāri ietver sporta, spēļu un fiziskās nodarbības un ar to saistītās sēdvietas skatītājiem, kā arī sporta būves dzīvojamās un citās teritorijās, kur tās kalpo kā palīgizmantošana.

1.150. Stāvu platība - zemesgabala visas apbūves kopējās platības, izņemot pagrabstāvu, summa. Stāvu platību mēra pa ēkas ārējo kontūru, ietverot ēkas iekšējās un ārējās sienas.

1.151. Stāvu skaits – ir ēkas visu virszemes stāvu skaits, kas ietver pagrabstāvu, ja vairāk kā puse (½) no pagraba augstuma starp pabeigtām griestu un grīdas virsmām ir virs ietves vai vidējā pagalma virsmas līmeņa. Stāvu skaitā ieskaita arī atļautās izmantošanas vajadzībām izbūvētu jumta stāvu, ja jumta izbūvplatība ar 2,5m un lielāku augstumu pārsniedz 50% no ēkas apbūves laukuma.

1.152. Tauvas josla – sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām Tauvas joslas bezmaksas lietošana ir paredzēta kajāmgājējiem, zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai, robežapsardzībai, vides aizsardzībai un ugunsdrošības pasākumu veikšanai.

1.153. Tehniskās apkopes stacija nozīmē izmantošanu, kas ietver satiksmes līdzekļu apkopi un labošanu, kā arī pilnīgu to korpusa, rāmja, motora un apriepojuma remontu, krāsošanu, mazgāšanu un tīrīšanu kā arī eļļu, smērvielu, antifrīzu, riepu, aizdedzes sveču, akumulatoru un rezerves daļu pārdošanu, neietver auto kapsētu un auto tirdzniecību.

1.154. Telpas idividuālā darba vajadzībām - savrupmājas vai saimniecības ēkas daļa, kurā nodarbojas ar individuālo darbu un kuras platība nav lielāka par 25% no savrupmājas vai 75% no saimniecības ēkas platības.

1.155. Telpas idividuālā darba vajadzībām - daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa daļa, kurā nodarbojas ar individuālo darbu un kuras platība nav lielāka par 25% no dzīvokļa platības ar individuālā darba veidiem, kam nav regulāri ikdienas klientu apmeklējumi un traucējumi saskaņā ar pastāvošajiem būvnormatīviem (trokšņi vibrācja, putekļainība u.c.).

1.156. Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts- nozīmē izmantošanu, kas ietver preču pirkšanu un pārdošanu tieši patērētājam vai sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanu, arī tirdzniecības centru, universālveikalu, tirgu, veikalu, salonu, aptieku, restorānu, bāru, kafejnīcu, pakalpojuma darbnīcu, bet neietver nekādu ražošanu, montēšanu, pārstrādi vai vairumtirdzniecību un lielveikalu. (tirdzniecības platība virs 1000m²)

1.157. Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas, teritorijas, kurās jāveic izpēte, un par kuru izmantošanu jāpieņem atsevišķi pašvaldības lēmumi.

1.158. Tūrisms - jebkura veida darbība un aktivitāte, kas nodrošina vai ir saistīta ar cilvēku pagaidu (ne īsāku par 24 stundām un ne ilgāku par 1 gadu) ceļojumu ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas vai lietišķo darījumu nolūkā, ja tas nav saistīts ar algotu darbu apmeklējuma vietā.

1.159. Ūdens noteka- dabiska, regulēta vai ierīkota ūdenstece ūdens aizvadīšanai (Par meliorāciju)



15

1.160. Ūdenstece - dabīga vai mākslīga (upe, grāvis, strauts) gultne ar plūstošu ūdens straumi, kas rodas kādā apvidū zemes virsmas slīpuma dēļ.

1.161. Ūdenstilpe - dabīgs vai mākslīgi izveidots (ezers, dīķis) zemes virsmas pazeminājums - ieplaka, kur

uzkrājas ūdens.

1.162. Ūdens sporta būve nozīmē izmantošanu, kas ietver vienu vai vairākus ūdens sporta veidus (airēšanu, vindsērfingu, ūdens slēpošanu u.c.).

1.163. Vairumtirdzniecības objekts nozīmē izmantošanu, kas ietver materiālu, vielu, lietu un citu preču pirkšanu, komplektēšanu, iesaiņošanu, pārdošanu, uzkrāšanu un/vai glabāšanu vairumā, izslēdzot jebkādu preču ražošanu, montēšanu vai pārstrādāšanu.

1.164. Vēsturiska ēka ir kapitāla ēka, kas celta laika posmā līdz 1945.g, un veido Stopiņu savdabību un tajā pēc 1945.g nav veiktas kapitālas pārbūves, kas likvidējušas ēkas sākotnējo veidolu un plānojumu. Daļa no vēsturiskajām ēkām ir atzītas par kultūras pieminekļiem.

1.165. Vides un dabas resursu aizsargjoslas - teritorijas, kas noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgi no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa .Tās galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst negatīvās antropogēnās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.(AL)

1.166. Vieglās ražošanas uzņēmums nozīmē izmantošanu, kas ietver sastāvdaļu ražošanu vai montēšanu, lai iegūtu mazumtirdzniecībai, vairumtirdzniecībai vai pakalpojumiem derīgus gala produktus, un

jebkuru preču, vielu vai lietu komplektēšanu un iesaiņošanu, izņemot jebkādu darbību, kas rada būtisku piesārņojumu, kā rezultātā ķīmiskie, fizikālie, radioloģiskie un bakterioloģiskie faktori pārsniedz pieļaujamos higiēnas normatīvus.

1.167. Vienas ģimenes dzīvojamā māja nozīmē izmantošanu, kas ietver vienas ģimenes dzīvošanu (vienai mājturību).

1.168. Vides pieejamība – iespēja cilvēkiem ar kustību un redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotai apbūves funkcijai. (BL)

1.169. Vispārīgās ražošanas uzņēmums nozīmē izmantošanu, kas ietver ražošanu, montēšanu, pārstrādāšanu, remontēšanu, materiālu un iekārtu, kā arī jebkādu citu preču, vielu vai lietu glabāšanu, uzkrāšanu, komplektēšanu, iesaiņošanu, nosūtīšanu un šī darbība var radīt nepieciešamību noteikt aizsargjoslas.

1.170. Zemes gabals - (agrāk - gruntsgabals) juridiski noteikta zemesgrāmatā ierakstīta teritorijas pamatvienība, atsevišķs dabā esošs zemes gabals.

1.171. Zemesgabala fronte – horizontāls attālums starp zemesgabala sānu robežām pret ielu vai ceļu.

1.172. Zemes ierīcības projekts - vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļai,

atsevišķam nekustamam īpašumam vai zemesgabalam izstrādāts teritorijas sakārtošanas un zemes izmantošanas apstākļu uzlabošanas pasākumu projekts, ko izstrādā šādiem zemes ierīcības darbiem:

zemesgabalu robežu pārkārtošanai, zemesgabalu apmaiņai vai starpgabalu likvidēšanai, zemesgabalu (arī kopīpašumā esošo) sadalīšanai, zemes konsolidācijai, piekļūšanas iespēju nodrošināšanai zemesgabalam, pieejas nodrošināšanai publiski izmantojamām zemes platībām (teritorijām), uz zemesgabalu attiecināmo teritorijas plānojumā un citos normatīvajos aktos noteikto nekustamā īpašuma apgrūtinājumu konkretizēšanai.

1.173. Zemes izmantošanas veidi (apbūves un citās izbūves teritorijās) - novada teritorijas iedalījums pēc zemes izmantošanas, kas noteikta teritorijas plānojumā.

1.174. Zemnieku sēta - zeme, ēkas vai būves, kas plānotas, izmantotas vai nodomātas zemnieku

saimniecībai un ietver ģimenes dzīvojamo māju ar saimniecības ēkām un būvēm

1.175. Zinātnes iestāde - izmantošana, kas ietver zinātniskās pētniecības vai līdzīgu iestādi.



16

2.nodaļa. PAMATNOSTĀDNES UN SKAIDROJUMI.

Šo Stopiņu novada saistošo noteikumu virsraksts ir “Stopiņu novada saistošie apbūves

noteikumi”. Saīsināti lieto Apbūves noteikumi vai SAN.

2.1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Stopiņu novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk tekstā „Apbūves

noteikumi”) ir pašvaldības saistošie noteikumi.

Stopiņu novada Apbūves noteikumi ir veidoti, ņemot par pamatu un pilnveidojot 2003.gadā apstiprinātos Stopiņu pagasta Saistošos apbūves noteikumus.

Stopiņu novada teritorijas plānojuma 2009. gada grozījumos ir izmainīta Saistošo apbūves noteikumu struktūra, kā arī veikti precizējumi un korekcijas atbilstoši normatīvo aktu izmaiņām.

Grozījumu teksts ir iezīmēts zilā krāsā.

Saistošie apbūves noteikumi ir juridiski noformulētas zemes izmantošanas tiesības saskaņā ar

novada teritorijas plānojumu, kas nosaka kur un kādam mērķim ir atļauta apbūve un izvirza prasības zemesgabaliem, ēkām un citām būvēm. Apbūves noteikumi atspoguļo zemes īpašnieku vai

lietotāju tiesības attiecībā uz viņu īpašumā vai lietojumā esošā zemesgabala izmantošanu. Tie ir

saistoši visiem zemesgabalu īpašniekiem vai to lietotājiem.

2.2. LIETOŠANAS PAMĀCĪBA

Lai labāk izprastu Apbūves noteikumos formulēto prasību juridisko pamatojumu, ieteicams

iepazīties arī ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem un citiem, uz

teritoriju plānošanu un būvniecību attiecināmiem tiesību un normatīvajiem aktiem. Ar neskaidrībām un jautājumiem par Apbūves noteikumu prasībām ir jāgriežas Stopiņu novada Būvvaldē.

Vispirms ir jāiepazīstas ar šo Apbūves noteikumu nodaļām:

2. Pamatnostādnes un skaidrojumi; 3. Plānotā atļautā teritorijas izmantošana;

4. Noteikumi visām teritorijām;

Šo nodaļu noteikumi un prasības attiecas uz jebkuru zemesgabalu, lai kādā teritorijā tas atrastos.

7.nodaļas “Atsevišķu teritoriju izmantošanas noteikumi” apakšnodaļās kā atļautās izmantošanas,

katrai teritorijai ir noteikti nolūki un veidi, kādos Stopiņu novadā ir atļauts izmantot zemi, būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves.

Katra 7. nodaļas apakšnodaļa ietver arī virkni detalizētu prasību, kas tieši neizriet no teritorijas plānojuma, bet ir noteiktas ar citiem normatīvajiem aktiem, galvenokārt Latvijas Būvnormatīviem.

Apbūves noteikumu 9.nodaļā dota kārtība, kādā īstenojamas būvtiesības, t.i. akceptējami attīstības priekšlikumi, izstrādājami detālplānojumi un būvprojekti, saņemama būvatļauja, kā arī noteiktas

prasības būvdarbu veikšanai un būves nodošanai ekspluatācijā.

13.nodaļā ir uzrādīts spēkā esošo detālplānojumu saraksts.

Apbūves noteikumu tekstā ir lietoti šādi saīsinājumi:

AL LR ”Aizsargjoslu likums”, (05.02.1997.) ar grozījumiem;

BL LR “Būvniecības likums”, (10.08.1995.) ar grozījumiem;

CL LR “Civillikums”;

CNuN Celtniecības normas un noteikumi;

KL LR likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, (12.02.1997.);



17

LBN Latvijas būvnormatīvi LBN 201-96 Latvijas būvnormatīvs “Ugunsdrošības normas”, LR Ministru kabinets,

(31.10.1995.);

LR Latvijas Republika;

MK Not. Nr... LR Ministru kabineta atbilstošie noteikumi;

PL LR “Likums par pašvaldībām”.

VBN “Vispārīgie būvnoteikumi”, L R Ministru kabinets, (01.04.1997.) ar grozījumiem

2.3. DARBĪBAS LAUKS

Apbūves noteikumi attiecas uz visu novada teritoriju, t.i., uz visām zemēm Stopiņu novada administratīvajās robežās un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām -– nekustamā

īpašuma īpašniekiem, zemes, ēku un būvju īpašniekiem un lietotājiem, uzsākot jebkuru

zemesgabalu sadalīšanu, apvienošanu un robežu pārkārtošanu (arī esošo būvju renovāciju, rekonstrukciju un restaurāciju, inženierkomunikāciju, ceļu un tiltu būvniecību), teritorijas

labiekārtošanu, apzaļumošanu, rekultivāciju, meliorāciju, zemes transformāciju (pārveidošanu), zemes dzīļu izmantošanu un citu saimniecisko darbību., ēku un citu būvju un zemes ierīcības

projektēšanu, būvdarbus, ēku rekonstrukciju, modernizāciju un nojaukšanu. Apbūves noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot spēkā esošo valsts likumu un

citu likumdošanas aktu prasības.

2.4. NOLŪKS

Apbūves noteikumi ir līdzeklis Stopiņu novada pašvaldības mērķu sasniegšanai saskaņā ar spēkā esošo Stopiņu teritorijas attīstības plānu, lai nosakot zemes īpašnieku, lietotāju un nomnieku

būvtiesības un pienākumus, veicinātu novada iedzīvotāju veselību, drošību, ērtības un vispārīgu

labklājību.

2.5. GALVENAIS PAMATPRINCIPS

2.5.1. Pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro attiecīgie būvnoteikumi

(apbūves noteikumi) (šajā gadījumā Stopiņu novada apbūves noteikumi).

[Civillikums, 1085.p.]

2.5.2. Nedrīkst izsniegt nekādas pašvaldības institūciju atļaujas vai licences nodomātai, paredzētai

zemes izmantošanai vai nodomātai ēkas vai būves būvēšanai, pārbūvēšanai ierīkošanai, paplašināšanai, izmantošanai, vai esošo funkciju maiņai, ja ar to tiek pārkāpti jebkādi šo “Apbūves

noteikumu” punkti.

2.5.3. Jebkādas atkāpes no “Apbūves noteikumiem” ir pieņemamas tikai ar novada domes

lēmumu. Atkāpes no “Apbūves noteikumiem” pamatojamas ar detālplānojumu, kas ir par pamatu

atsevišķa lēmuma pieņemšanai.

2.5.4. Lēmuma pieņemšanu par atkāpēm no “Apbūves noteikumiem” var ierosināt Būvvalde, ja tā

uzskata, ka atkāpes ir iespējamas un neietekmē apkārtējos nekustamos īpašumus. Atkāpēm jābūt pietiekoši pamatotām, lai nodrošinātu funkcionalitāti, tehnoloģiju, uzlabotu vides pieejamību,

humanizāciju un estētiku.

2.6. ATBILDĪBA PAR APBŪVES NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU

2.5.1. Apbūves noteikumu pārkāpumā vainojamās personas ir saucamas pie administratīvās, kriminālās un civiltiesiskās atbildības, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa, Latvijas

Republikas Krimināllikuma un Latvijas Civillikuma noteikumiem.`



18

2.5.2. Novada pašvaldības un tās izpildinstitūciju lēmumus, noteikumus vai rīkojumus, kas

pieņemti šo Apbūves noteikumu regulējošajā sfērā var pārsūdzēt par plānošanu atbildīgai ministrijai. Pārsūdzības noraidījuma gadījumā ieinteresētā persona ir tiesīga griezties ar prasību

tiesā.

2.7. PĀRKĀPUMI UN SODI

2.7.1. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kura pārkāpj Apbūves noteikumus, ir vainīga saistošo noteikumu pārkāpumā. Apbūves noteikumu pārkāpumā vainojamās personas ir saucamas pie

administratīvās, kriminālās un civiltiesiskās atbildības, saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpuma kodeksu, Kriminālkodeksu un Civillikumu.

2.7.2. Fiziskajai vai juridiskajai personai var piemērojot administratīvo atbildību un tai var piemērot naudas sodu līdz Ls 250, ja administratīvā atbildība nav paredzēta APK.

2.7.3. Vainīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai ir pienākums novērst Apbūves noteikumu

pārkāpumu.

2.7.4. Ja vainīgā persona pārkāpumu nenovērš, tad naudas sodu var uzlikt atkārtoti līdz

pārkāpuma novēršanai. 2.7.5. Pašvaldības pieņemtie lēmumi atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 47.panta otrajai un

trešajai daļai pārsūdzami Administratīvā rajona tiesām, bet pašvaldības administrācijas izdotos

administratīvos aktus var apstrīdēt pašvaldības ietvaros.

2.8. APBŪVES ZEMESGABALA NEATBILSTOŠA IZMANTOJUMA STATUSS

2.8.1. Ja kāda zemesgabala izmantošana ir likumīgi iesākta, pirms pašvaldība pieņēmusi

teritorijas plānojumu, kurā šim zemesgabalam tiek noteikts cits izmantošanas veids, tad uz šo zemesgabalu ir attiecināms neatbilstoša izmantojuma statuss.

2.8.2. Neatbilstoša izmantojuma statusa zemesgabala īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto

izmantošanu, bet jebkura jauna būvniecība, esošo ēku pārbūve, restaurācija vai nojaukšana jāveic atbilstoši apbūves noteikumu prasībām.

2.8.3. Ja zemesgabala īpašniekam ir līdz teritorijas plānojuma vai tā grozījumu pieņemšanai akceptēts (saskaņots) būvprojekts, vai izsniegta būvatļauja, un to derīguma termiņi nav beigušies,

tad zemesgabalam ir neatbilstoša izmantojuma statuss un īpašnieks ir tiesīgs turpināt iesākto darbību, ja pašvaldība vai valsts nekompensē īpašniekiem zaudējumus.

2.8.4. Visos gadījumos, kad mainās zemesgabala īpašnieks, zemesgabals zaudē neatbilstoša izmantojuma statusu un jaunajam zemesgabala īpašniekam ir jāievēro Apbūves noteikumu

prasības.

2.8.5. Ja saskaņā ar šiem Apbūves noteikumiem ir jāgroza nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, to veic ar brīdi, kad tiek uzsākta jebkura jauna būvniecība vai cita saimnieciskā darbība.

2.9. ESOŠIE NEATBILSTOŠA IZMANTOJUMA ZEMESGABALI

.

2.10.1. Esošus zemes gabalus, kuru platība, ielas fronte vai dziļums ir mazāki par noteikto, vai arī

to platība ir mazāka par Apbūves noteikumos noteikto minimālo zemesgabala platību, drīkst

izmantot un uz tiem drīkst būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un citas būves atbilstoši attiecīgās apbūves teritorijas noteikumiem, pie nosacījumiem, ja šādiem zemesgabaliem tiek

nodrošināta būvnormatīvos noteiktā inženiertehniskā apgāde un ja ir ievēroti Apbūves noteikumi, kā arī citi nosacījumi, tai skaitā būvnormatīvi, minimālie noteiktie attālumi starp ēkām un līdz

robežām.



19

2.10. ESOŠĀS ĒKAS UN BŪVES, UZSĀKTĀ PROJEKTĒŠANA UN BŪVNIECĪBA

2.10.1. Ja šo Apbūves noteikumu spēkā stāšanās brīdī esošās ēkas un būves ir likumīgi uzbūvētas

vai arī tiek likumīgi projektētas, būvētas, pārbūvētas vai ierīkotas, taču daži to raksturlielumi neatbilst šiem Apbūves noteikumiem, bet esošais zemesgabala zemes izmantošanas veids atbilst

Apbūves noteikumiem, tad esošās ēkas un citas būves drīkst rekonstruēt - pārbūvēt vai atjaunot, ievērojot nosacījumus, ka pārbūvētas vai atjaunotas šīs ēkas vai citas būves atbildīs visiem šo

Apbūves noteikumu nosacījumiem un pārbūves nepalielinās neatbilstību Apbūves noteikumiem.

2.10.2. Esošās ēkas un citas būves drīkst paplašināt, ievērojot nosacījumu, ka jebkura ēkas vai citas būves paplašināšana atbilst šiem apbūves noteikumiem, un paplašināšana, ievērojot citu

būvju un zemesgabala izmantošanu, nepalielina neatbilstību apbūves noteikumiem. 2.10.3. Ja pirms teritorijas plānojuma un šo Apbūves noteikumu stāšanās spēkā ir uzsākta

būvprojektēšana likumdošanā noteiktajā kārtībā, bet ir izbeidzies Plānošanas un arhitektūras

uzdevuma termiņš, tad Būvvaldei ir jāpārskata būvniecības ieceres atbilstība teritorijas plānojumam un Apbūves noteikumu prasībām, veicot nepieciešamās korekcijas.

2.10.4. Ja ir konstatēta likumīgi uzsākto būvniecības, pārbūvēšanas, ierīkošanas vai projektēšanas

darbu neatbilstība no jauna apstiprinātajam teritorijas plānojumam un Apbūves noteikumiem, uzsākto darbību drīkst turpināt, ja pašvaldība vai valsts nekompensē iespējamos zaudējumus.

2.11. APBŪVES NOTEIKUMU GROZĪŠANA

2.11.1. Apbūves noteikumu grozījumi sagatavojami vienlaikus ar teritorijas plānojuma

grozījumu sagatavošanu.

2.11.2. Izbūves Apbūves noteikumu grozīšanu var pamatot un veikt ar teritorijas plānojuma

grozījumiem. Grozījumi apbūves noteikumos nedrīkst grozīt valsts likumu un citu likumdošanas aktu noteiktos noteikumus un radīt attiecīgo likumu vai aktu pārkāpumus.

2.11.3. Tie Apbūves noteikumu punkti, kuros ir atsauces uz iespēju noteikt, detalizēt vai precizēt papildus darbības, piemēram, izstrādājot detālplānojumu, uzskatāmi par nosacījumiem un

nav klasificējami kā teritorijas plānojuma un šo Apbūves noteikumu grozījumi.

2.12. IZŅĒMUMI

2.12.1. Jebkurās izbūves teritorijās pieļaujami izņēmumi, ja tie ir noteikti Apbūves noteikumos.

2.12.2. Izbūves teritorijas daļā, kas noteikta kā izņēmums, turpina darboties Apbūves noteikumi, kas attiecas uz izbūves teritoriju, kurā izņēmums atrodas ar šādiem nosacījumiem:

2.12.2.1. ja izņēmuma noteikums ir pretrunā ar kādu saistošo noteikumu, tad tā vietā stājas izņēmuma noteikums;

2.12.2.2. ja izņēmuma noteikums nosaka vienu vai vairākas speciāli atļautas izmantošanas,

tad tās ir vienīgās izmantošanas, kādās zemi un ēku vai citu būvi drīkst izmantot;

2.12.2.3. ja izņēmuma noteikums speciāli atļauj vienu vai vairākas izmantošanas papildus

atļautajām izmantošanām, tad visi citi izņēmuma noteikumi attiecas arī uz papildus atļautajām izmantošanām.

2.13. PAPILDINĀJUMI

2.13.1. Apbūves noteikumus papildina un precizē, izstrādājot detālplānojumus.

2.13.2. Izstrādājot konkrētai novada teritorijai detālplānojumu darba uzdevumā var pieprasīt noteikt vai precizēt:

2.13.2.1. nekustamā īpašuma lietošanas mērķus un to platības,

2.13.2.2. adresāciju,



20

2.13.2.3. zemesgabalu robežas (proporcijas un izmērus),

2.13.2.4. zemesgabala kopējā apbūves laukuma un brīvās teritorijas rādītājus,

2.13.2.5. nepieciešamos minimālos attālumus no zemesgabalu robežām līdz ēkām un citām

būvēm, būvlaides no aizsargjoslām, ielām un ceļiem,

2.13.2.6. ēku un citu būvju stāvu skaitu un augstumu,

2.13.2.7. minimālos un maksimālos būves apjomus,

2.13.2.8. inženiertehnisko apgādi,

2.13.2.9. prasības ielas frontes žogiem,

2.13.2.10. automašīnu novietošanu un piebrauktuves,

2.13.2.11. koku un apstādījumu teritorijas,

2.13.2.12. apgrūtinājumus un aprobežojumus,

2.13.2.13. aizsargjoslas un aizsargzonas,

2.13.2.14. nepieciešamo meliorācijas sistēmas pārkārtošanas projektu,

2.13.2.15. transformējamās teritorijas un atļaujas transformācijai,

2.13.2.16. dabas pamatnes teritorijas.

2.13.3. Izstrādājot konkrētai novada teritorijai detālplānojumu var noteikt un precizēt arī citas prasības.

2.13.4. Apbūves noteikumi regulāri jāpapildina, līdz ar izstrādātā detālplānojuma stāšanos spēkā:

2.13.4.1. uzrādot 13. nodaļā “Spēkā esošo detālplānojumu saraksts” detālplānojuma nosaukumu, pieņemšanas un spēkā stāšanās datumus, kā arī precīzi aprakstot

detālplānojumā risinātās teritorijas robežas un norādot šajās robežās ietvertās izbūves teritorijas,

2.13.4.2. atspoguļojot 6. nodaļas attiecīgo apbūves teritoriju apakšnodaļās punktos “Izņēmumi” un “Papildinājumi (noteikumu detalizācija)” detālplānojumu prasības,

kas precizē šos Apbūves noteikumus, kā arī citus noteikumus, kas izriet no

detālplānojuma.

2.13.5. Minētie papildinājumi nav jāuzskata par Apbūves noteikumu grozījumiem.

2.14. PUBLISKUMS

2.14.1. Apbūves noteikumi ir brīvi pieejami visiem interesentiem pašvaldībā un pašvaldības mājas

lapā www.stopini.lv. Stopiņu novada dome regulāri informē par pieņemtajiem apbūves noteikumu grozījumiem, kā arī tajos izdarītajiem izņēmumiem un papildinājumiem.

2.14.2. Pašvaldības dome nodrošina iespēju brīvi iepazīties ar teritorijas plānojumu un tā

grozījumiem, kā arī iegādāties to kopijas.



21

3. nodaļa. PLĀNOTĀ ATĻAUTĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA

3.1. IZMANTOŠANAS VEIDI UN TO APZĪMĒJUMI

3.1.1. Stopiņu novada teritorijas plānojuma kartes “Pašreizējā teritorijas izmantošana” un

“Atļautā teritorijas izmantošana” attēlo krāsās novada teritorijas plānojuma noteikto zemes

izmantošanas veidu iedalījumu (zonējumu), apbūves un citās izbūves teritorijās atbilstoši šajos Apbūves noteikumos definētajam zemes izmantošanas veidam.

3.1.tabula

Nr.p.k.

Plānotā (atļautā)

teritorijas izmantošana

Apzīmējums

Galvenie nekustamā īpašuma lietošanas

mērķi (NILM)

Burtu Krāsu NILM kods

Definīcija

APBŪVES TERITORIJAS

DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS

1 Savrupmāju dzīvojamās apbūves

teritorijas

DzS

0601 Individuālo dzīvojamo māju apbūve

0701 Vienstāva vai divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve

2 Savrupmāju blīvas dzīvojamās apbūves teritorijas

DzSb 0601 Individuālo dzīvojamo māju apbūve

0502 Pagaidu atļautā zemes izmantošana sakņu dārziem

3 Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas mežaparkā

DzSm



4 Mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas

DzDm 0701 Vienstāva vai divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve

0702 Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu apbūve


5 Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas

DzDd 0702 Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu apbūve


PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJAS

6 Sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijas

PS 0901 Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 0902 Ārstniecības, veselības un sociālās

aprūpes iestāžu apbūve 0903 Valsts un pašvaldību pārvaldes

iestāžu apbūve 0905 Reliģisko organizāciju ēku apbūve 0906 Valsts aizsardzības nozīmes objektu,

drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežapsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve

0908 Pārējo sabiedriskas nozīmes objektu apbūve

7 Darījuma iestāžu apbūves teritorijas

PD 0801 Komercdarbības objektu apbūve

8 Jauktas dzīvojamās, sabiedrisko un darījuma iestāžu apbūves teritorijas

JP 0801 Komercdarbības objektu apbūve 0901 Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 0902 Ārstniecības, veselības un sociālās

aprūpes iestāžu apbūve 0903 Valsts un pašvaldību pārvaldes

iestāžu apbūve 0905 Reliģisko organizāciju ēku apbūve



22

0601 Individuālo dzīvojamo māju apbūve 0701 Vienstāva vai divstāvu daudzdzīvokļu

māju apbūve 0702 Trīs, četru un piecu stāvu

daudzdzīvokļu apbūve 0908 Pārējo sabiedriskas nozīmes objektu

apbūve

RAŽOŠANAS UN TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJAS

8 Ražošanas, komunālās saimniecības un noliktavu teritorijas

RR

1001 Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve

1002 Noliktavu apbūve 1003 Lauksaimnieciska rakstura

uzņēmumu apbūve 1104 Transporta līdzekļu garāžu apbūve 0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas

10 Sadzīves atkritumu deponēšanas poligoni

RI 1005 Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu apbūve

11 Inženiertehnisko

objektu apbūves teritorijas

TI

1002 Noliktavu apbūve 1104 Transporta līdzekļu garāžu apbūve 1005 Atkritumu apsaimniekošanas

uzņēmumu apbūve 0908 Pārējo sabiedriskas nozīmes objektu

apbūve 1201 Ar maģistrālajiem elektropārvades un

sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve

12 Kapsētu teritorijas TK 0907 Kapsētu teritorijas ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve

13 Transporta

infrastruktūras teritorijas

TT 1101 Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā

1105 Atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas

1103 Zeme staciju, autoostu, civilo lidostu un upju ostu apbūve

1202 Upju un kanālu, ūdens uzkrāšanas, ūdens regulēšanas un krastu nostiprināšanas būvju apbūve

1201 Ar maģistrālajiem elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve



23

3.2.tabula

Nr.p.k.

Plānotā (atļautā)

teritorijas izmantošana

Apzīmējums

Galvenie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi (NILM)

Burtu Krāsu NILM kods

Definīcija

TERITORIJAS, KURĀS APBŪVE NAV PRIMĀRĀ ZEMES IZMANTOŠANA

Dabas teritorijas

14 Ūdeņu teritorijas

DŪ

0301 Publiskie ūdeņi

0302 Fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošana esošo ūdeņu teritorijas

0303 Dīķsaimniecība 1202 Upju un kanālu, ūdens uzkrāšanas,

ūdens regulēšanas un krastu nostiprināšanas būvju apbūve

15 Mežu teritorijas

DM

0201 Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība

16 Labiekārtotas mežaparku teritorijas

0501 Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa

0503 Sportam un atpūtai aprīkotas dabas teritorijas

17 Publiskās zaļās teritorijas

DS 0501 Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa


18 Lauksaimniecības teritorijas

L

0101 Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

1003 Lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve

1004 Zivsaimniecību un zivjaudzētavu apbūve

0303 Dīķsaimniecība

19 Sakņu dārzu teritorijas

LS

0502 Pagaidu atļautā zemes izmantošana sakņu dārziem

20 Rekreācijas teritorijas

A


0801 Komercdarbības objektu apbūve

0501 Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa

3.3.tabula



24

TERITORIJAS AR ĪPAŠU STATUSU

21 Valsts aizsardzības un drošības objektu teritorijas

VP 0906 Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežapsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve

22 Rekultivējamās teritorijas

Rr Pēc rekultivācijas atbilstoši plānotajai izmantošanai

23 Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas

I Atbilstoši plānotajai izmantošanai

24 Kopīgo interešu teritorijas

K Atbilstoši plānotajai izmantošanai

3.2. APZĪMĒJUMU LIETOŠANA

3.2.1. Noteiktie burtu, līniju, ciparu un krāsu apzīmējumi lietoti, lai teritorijas plānojuma tekstā un kartēs attēlotu šajos Apbūves noteikumos atļauto zemes, ēku un citu būvju izmantošanu

minētajās teritorijās.

3.2.2. Noteiktie izbūves teritoriju apzīmējumi obligāti ievērojami un pielietojami detālplānojumu

izstrādē.

3.2.3. Burtu apzīmējumus lieto arī melnbaltās izdrukās.

3.3. ROBEŽAS

Ja rodas neskaidrības par teritorijas plānojuma kartē attēlotajām apbūves teritoriju vai to daļu

robežām, tad jāievēro, ka apbūves teritoriju vai to daļu robežas ir ielu sarkanās līnijas vai zemesgabalu robežas, ja vien acīmredzami nav attēlots citādi.



25

4.nodaļa. NOTEIKUMI VISĀM TERITORIJĀM

4.1. PIELIETOJUMS

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz visām apbūves un dabas teritorijām un ar to saistītiem

visiem nekustamā īpašuma zemes un būvju īpašuma, lietošanas, sadalīšanas un apvienošanas gadījumiem, izņemot konkrētus gadījumus, ja Stopiņu novada Apbūves noteikumos noteikts citādi.

Atsevišķas sadaļas attiecas uz visiem teritorijas izmantošanas veidiem.

4.2. VISĀS TERITORIJĀS ATĻAUTĀS IZMANTOŠANAS

4.2.1. Jebkuru apbūves teritoriju, ievērojot Apbūves noteikumus, atļauts izmantot ēku un citu būvju izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī:

4.2.1.1. publiskās lietošanas apstādījumu ierīkošanai,

4.2.1.2. inženiertehniskās apgādes tīklu, objektu un būvju izvietošanai,

4.2.1.3. ceļu, ielu, piebrauktuvju izbūvei ;

4.2.1.4. objekta apkalpes, apmeklētāju un iedzīvotāju automašīnu novietošanai, ja tas nav pretrunā ar vides aizsardzības un sanitāri higiēniskajām prasībām;

4.2.1.5. palīgizmantošanai, kas nav pretrunā ar “Apbūves noteikumiem, ir:

1) pakārtota galvenajai teritorijas, ēku un būvju izmantošanai un papildina tās;

2) izvietota tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā teritorijas, ēkas vai būves

izmantošana;

3) palīgizmantošanas īpatsvars parasti ir ne vairāk kā 30%, ja “Apbūves noteikumos”

tālāk nav noteikts citādi.

4.3. VISĀS TERITORIJĀS AIZLIEGTĀS IZMANTOŠANAS

4.3.1. Netiek atļauta tāda zemes, ēku un citu būvju, vai kādas to daļas izmantošana, kas rada būtisku piesārņojumu, t.i, neatbilst vides aizsardzības un vides veselības iestāžu vides kvalitātes

prasībām, un normatīvo aktu prasībām.

4.3.2. Nevienā apbūves teritorijā, ja Apbūves noteikumos nav noteikts citādi, nedrīkst,

4.3.2.1. izmantot zemi, ēkas un citas būves vai kādu to daļu, kas rada būtisku

piesārņojumu;

4.3.2.2. izvietot ēkas un būves aizsargjoslās, ja tas ir pretrunā ar “Aizsargjoslu likumu”, un

Zvejniecības likumu;

4.3.2.3. veikt būvniecību piesārņotā teritorijā, pirms nav novērsts piesārņojums;

4.3.2.4. novietot, savākt, glabāt pamestus, nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota

metāllūžņu savāktuvei vai iekļauta ēkā;

4.3.2.5. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, krāmus, lupatas, metāllūžņus un būvgružus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav ietverta ēkā;

4.3.2.6. veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai;

4.3.2.7. pielietot šajos Apbūves noteikumos atļautām izmantošanām (arī

palīgizmantošanām) kuģu, kravas mašīnu, autobusu, vagonu korpusus,

konteinerus vai to daļas un citus materiālus, kas nav paredzēti būvniecībai;

4.3.2.8. pielietot kuģu, kravas mašīnu, autobusu, vagonu korpusus vai to daļas;

4.3.2.9. izmantot jebkādus konteinerus, paviljonus, kioskus, ceļojuma treilerus un vagoniņus kā dzīvojamās telpas kā pastāvīgas dzīvojamās telpas (arī ēdamtelpas

un guļamtelpas), izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss vai tas paredzēts detālplānojumā;

4.3.2.10. patvaļīgi būvēt vai novietot gatavus kioskus, nojumes un paviljonus.

4.3.3. Katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.

[ Civillikums, 1084.p.]



26

4.3.4. Nevienam nav tiesības ierīkot uz savas zemes tādas rūpniecības un amatniecības iestādes,

kas var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību un cilvēku veselību ar ugunsbriesmām, troksni, smaku, pārmērīgiem dūmiem u.t.l. Izšķirt jautājumu par to, vai

zināmā gadījumā patiesi pastāv apgrūtinājums vai apdraudējums, piekrīt tiesai.


4.3.5. Zemes īpašniekiem nav tiesību celt uz tās tādas ietaises, no kuras varēt sagrūt kaimiņiem piederošā būve vai rasties tai kāds cits bojājums.


4.4. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI

4.4.1. Nedrīkst veidot tādu zemes gabalu, kuram nav nodrošināta piekļūšana.

4.4.2. Nevienā izbūves teritorijā nedrīkst izmantot jebkādu būvi vai zemesgabalu, ja

zemesgabalam nav nodrošināta tieša piebraukšana, t.i., ja zemesgabals nerobežojas ar valsts vai

pašvaldības autoceļu, ielu, piebraucamo ceļu (piebrauktuvi), vai tam piekļūšanu nenodrošina servitūts.

4.4.3. Apbūves teritorijās ēkām un citām būvēm jāparedz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas

būvnormatīviem.

4.4.4. Jebkuram dzīvoklim, arī dzīvoklim kā palīgizmantošanai, tirdzniecības un/vai pakalpojumu

objektam ir jānodrošina piekļūšana atsevišķi no citām izmantošanām. Ja nav iespējams nodrošināt

atsevišķu piekļūšanu, palīgizmantošana nav pieļaujama.

4.4.5. Piebrauktuvju pieslēgums pie ielu brauktuvēm pieļaujams ne tuvāk par 50m no

krustojuma.

4.4.6. Piebrauktuvēm un caurbrauktuvēm jābūt pieejamām ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai

ievērojot LBN 201-07 “Būvju ugunsdrošība” (apstiprināts ar LR MK 2007.gada 11.decembra

noteikumiem Nr.866), kā arī citu spēkā esošo normatīvo aktu prasības.

4.5. TERITORIJU IZMANTOŠANAS VEIDU MAIŅA

Lai mainītu atļauto teritorijas izmantošanas veidu uz kādu citu, ir nepieciešams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāt teritorijas plānojuma grozījumus.

4.6. JAUNU ZEMESGABALU VEIDOŠANA

4.6. 1. Jaunu nekustamo īpašumu zemesgabalu veidošanas nosacījumus nosaka ar Stopiņu

novada domes lēmumu pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai juridiski pilnvarotās personas iesnieguma un pievienotiem īpašuma tiesību apliecinošiem dokumentiem.

4.6. 2. Jaunu nekustamo īpašumu zemesgabalu var veidot (sadalot vai apvienojot) tikai ar Stopiņu

novada domes lēmumu, pamatojoties uz novada teritorijas plānojumu vai apstiprinātiem detālplānojumiem un zemes ierīcības projektiem.

4.6. 3. Esošus zemes gabalus atdalīt no nekustamā īpašuma sastāva un veidot jaunus nekustamos īpašumus, nemainot atļauto teritorijas izmantošanu, var tikai ar Stopiņu novada domes

lēmumu, Novada dome var pieprasīt izstrādāt nekustamā īpašuma zemes ierīcības projektu.

4.6. 4. Sadalīt lauksaimniecībā izmantojamo zemi bez apbūves tiesībām, ievērojot teritorijas plānojumā noteikto minimālo zemes gabalu platību var tikai ar Stopiņu novada domes lēmumu,

Novada dome var pieprasīt izstrādāt nekustamā īpašuma zemes ierīcības projektu vai detālplānojumu.

4.6. 5. Atļauts veidot tikai tādu jaunu nekustamā īpašuma zemesgabalu vai nekustamo īpašumu:

4.6.5.1. Kam noteikti visi aprobežojumi un apgrūtinājumi ,kas atbilst pastāvošai

likumdošanai dalīšanas brīdī- pašvaldības lēmuma kam ir tieša piekļūšana no valstij

vai pašvaldībai piekrītoša ceļa, laukuma vai ielas;

4.6.5.2. ceļa vai ielas fronte nav mazāka par 20 m visās apbūves teritorijās un dārzkopības

sabiedrības apbūvēs teritorijās 15m,

4.6.5.3. kas nerobežojas ar valstij vai pašvaldībai piekrītošu ceļu, ielu vai laukumu, bet ir

pieejams no tiem pa piebraucamo ceļu (piebrauktuvi), kura brauktuves platums ir



27

ne mazāks kā 4,5 m (sarkanās līnijās 9m ). Šī piebrauktuve jāuztur kārtībā

zemesgabala (-u) īpašniekam (-iem), kas izmanto piebrauktuvi.

4.6.5.4. ar detālplānojumu var noteikt citādu ielas fronti vai ceļa platumu, kas

nepieciešamības gadījumā un atkarībā no dzīvojamo ēku skaita, kuru piebraukšanai piebraucamais ceļu izmanto, iekļautu: grāvjus, apgaismojumu,

gājēju ietvi 1,5m platumā, inženierkomunikāciju novietošanai, bet ne platāku kā

14m,

4.6.5.5. ielai vai piebraucamam ceļam vairāk kā vienam nekustamam īpašumam jābūt

patstāvīgam īpašuma objektam.

4.6.6. Ja jaunveidojams zemesgabals ir paredzēts tikai inženiertehniskās apgādes tīklu un

būvju izvietošanai vai ja uz esoša zemesgabala tiek izvietoti inženiertehniskās apgādes tīkli un būves, un tas nav pretrunā ar šiem saistošajiem noteikumiem, jaunveidojama vai esoša

zemesgabala platība var būt mazāka par šajos saistošajos noteikumos noteikto minimālo

platību. Šādā gadījumā pieļaujamo zemesgabala minimālo platību nosaka atbilstoši konkrētā objekta izvietošanas un apsaimniekošanas nepieciešamībai.

4.6.7. Nav pieļaujama zemesgabala dalīšana:

4.6.7.1. visa veida aizsargjoslu mežu teritorijās un purvu teritorijās, parku un

mežaparka teritorijās,

4.6.7.2. ja to neakceptē visi kopīpašnieki,

4.6.7.3. ja zemesgabals sadalīšanas rezultātā būs mazāks par attiecīgajā teritorijā

pieļaujamo (neiekļaujot platībā citas izmantošanas- ceļa un ielas sarkano līniju platumā), izņemot starpgabalu, par ko ir pieņemts domes lēmums,

4.6.7.4. ja jebkura zemesgabala forma sadalīšanas (apvienošanas) rezultātā neveido figūru kuras konfigurācija atbilst apkārtējās teritorijas pilsētbūvnieciskajai

zemesgabalu struktūrai un formai ( īsākie malu garumi ne mazāki kā 10m)

4.6.7.5. neatbilst “Apbūves noteikumos” noteiktajiem atļauto teritorijas izmantošanas rādītājiem,

4.6.7.6. ja nav iespējams reāli, atbilstoši būvnormatīviem, sadalīt kopīpašumā esošās būves, ko apliecina sekojoši nepieciešamie dokumenti – katrai ēkai sava

tehniskās inventarizācijas lieta, attiecīgā jomā sertificētas fiziskās personas vai

licencētas juridiskā personas sagatavots būvju tehniskās apsekošanas atzinumu (LBN 405-01) par ēku reālu sadales iespēju,

4.6.7.7. ja būtiski tiek samazināta blakus esoša zemes gabala (vismaz par 25%) kadastrālā vērtība.

4.7. DZERAMĀ ŪDENS AKAS

4.7.1. Grodu aku augšējai malai jāatrodas ne mazāk kā 0,8 m virs zemes. Apkārt grodu un

cauruļveida akām 1-2 m platā joslā jāparedz betona vai bruģējuma apmale, ar slīpumu 0,1m no akas. Ap akām jāizveido māla aizsargkārta 0,5 m dziļumā no zemes virsmas un 1,5 līdz 2 m

platumā.

4.7.2. Grodu un cauruļveida akas ar dziļumu līdz 30m maksimāli jāattālina no iespējamā ūdens

piesārņojuma avotiem - par 25 m, tajā skaitā no kaimiņu zemesgabalos novietotajām, atejbedrēm,

komposta kaudzēm vai zemē iesūcināmiem notekūdeņu un kanalizācijas krājrezervuāriem, mēslu un vircas krātuvēm u.c.t.l. Attālumus var samazināt līdz 15m izteikta reljefa gadījumos akas

novietojot augstākās reljefa vietās nekā piesārņojuma avoti.

4.7.3. Artēzisko urbumu izveidošanas gadījumos jāsaņem Ģeoloģijas dienesta atzinums un

jāreģistrē Zemesgrāmatā ūdens ņemšanas vietai noteiktā aizsargjosla līdz ēkas nodošanai

ekspluatācijā. Ūdens ņemšanas vietas aizsargjoslai jāatrodas uz zemes gabala uz kura atrodas urbums.

4.7.4. Nododot dzīvojamo, publisko , rūpniecisko objektu ekspluatācijā, tam ir jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim atbilstoši normatīviem un tehniskajiem noteikumiem.



28

4.8. TERITORIJAS PALĪGIZMANTOŠANA

Apbūves teritorijās paredzētā palīgizmantošana nosakāma ar detālplānojumu. Uz

palīgizmantošanu attiecas visas tās pašas parasības kā uz atļauto teritorijas pamatizmantošanu, kas noteikta ar saistošiem “Apbūves noteikumiem”, ja vien detālplānojums neparedz citas prasības.

4.9. BŪVLAIDES

4.9.1. Galvenā ēka apbūves gabalā ir izvietojama uz ielas būvlaides, bet palīgēkas - iekšpagalmā.

Jauna apbūves kvartāla veidošanas gadījumā Stopiņu novadā noteiktā minimālā būvlaide ir 6 m attālumā no ielas sarkanās līnijas.

4.9.2. Citos gadījumos būvlaides nosaka un pamato, izstrādājot detālplānojumu. Ievērot nosacījumu, ka ciematos savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijās būvlaidei viena kvartāla

robežās jābūt vienādai visām gar ielu novietotām ēkām.

4.9.3. Būvējot vai rekonstruējot ēkas esošas apbūves kvartālos, ēku novietnē ievērojama vēsturiski iedibinātā būvlaide. Vēsturiski iedibināta būvlaide ir būvlaide viena kvartāla (no ielas

krustojuma līdz nākošam ielas krustojumam) robežās vairākumam ēku (vismaz 65% no esošo ēku būvlaides), ja vien iedibinātā būvlaide nav būtiskā pretrunā ar likumdošanu vai ierobežo

citu izmantošanu.

4.10. APBŪVES ATBILSTĪBA ZEMESGABALA ROBEŽĀM

4.10.1. Jebkurai ēkai visām tās daļām ir jāatrodas nekustamā īpašuma zemes gabala robežās, izņemot ja būve ir žogs starp zemesgabaliem.

4.10.2. Neviena ēkas daļa ne uz viena zemes gabala nedrīkst projecēties ārpus zemesgabala

robežām.

4.11. PAGALMA NOTEIKUMI, PRIEKŠPAGALMS - PRIEKŠDĀRZIŅŠ

4.11.1. Galvenā ēka apbūves gabalā izvietojama uz ielas būvlaides, bet palīgēkas - iekšpagalmā.

Jauna apbūves kvartāla veidošanas gadījumā Stopiņu novadā noteiktā minimālā būvlaide ir 6 m attālumā no pašvaldībai piederošas ielas sarkanās līnijas. Pārējās būvlaides sk. 7.nodaļā

4.11.2. Cita attāluma būvlaidi nosaka un pamato, izstrādājot detālplānojumu. Ievērot nosacījumu,

ka ciemos savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijās būvlaidei viena kvartāla robežās jābūt vienādai visām gar ielu novietotām ēkām.

4.11.3. Būvējot vai rekonstruējot ēkas esošas apbūves kvartālos, ēku novietnē ievērojama vēsturiski iedibinātā būvlaide. Vēsturiski iedibināta būvlaide ir būvlaide viena kvartāla (no ielas

krustojuma līdz nākošam ielas krustojumam) robežās vairākumam ēku (vismaz 65% no esošo ēku

būvlaides), ja vien iedibinātā būvlaide nav būtiskā pretrunā ar likumdošanu vai ierobežo citu izmantošanu.

4.11.4. Starp būvlaidi un sarkano līniju, zemesgabala daļā - priekšpagalmā, kas izveidojas ēkas priekšā, veidojams priekšdārziņš, kura izmantošanu nosaka detālplānojumā vai arī tas izmantojams

tikai zālāju vai dekoratīvo stādījumu ierīkošanai.

4.11.5 .Īslaicīga auto novietošana priekšpagalmā ir atļauta dzīvojamās ielās tikai konkrētās ēkas

iedzīvotājiem vai to viesiem, kā arī apkalpes un avārijas dienestiem.

4.11.6. Zemesgabala daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju nedrīkst apbūvēt, uz tās nedrīkst atrasties nekādas ēkas daļas, kā arī to izmantot materiālu atklātai uzglabāšanai.

4.11.7. Katra nekustamā īpašuma zemesgabala īpašniekam jāuztur kārtībā priekšdārziņš.



29

4.1. attēls

4.12. REDZAMĪBAS TRĪSSTŪRI

4.12.1. Visās apbūves teritorijās uz zemesgabala, kas piekļaujas dzelzceļam un to šķērsojošai ielai,

nekādu ēku vai citu būvi nedrīkst būvēt, pārbūvēt vai ierīkot tādā veidā, ka tā traucē skatu

starp 0,5 un 3,0m līmeņiem virs ielas viduslīnijas līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo



30

dzelzceļa piederības robeža, sarkanā līnija un līnija , kas savieno punktus, kas atrodas uz

šādas piederības līnijas un sarkanā līnijas, 50m attālumā no šo līniju krustpunkta vai citā VAS “Latvijas dzelzceļš” un LR Ceļu satiksmes drošības direkcija noteiktā attālumā no šo

līniju krustpunkta (Skatīt 4.2. attēlu).

4.12.2. Ja dzelzceļa un ielas krustojumā ir pārbrauktuve bez aizsargaprīkojuma, tad krustojuma

redzamības trīsstūris jāpalielina līdz 400m gar dzelzceļa piederības robežu un 90 m, gar

ielas līniju, vai līdz attālumam, ko pieprasa VAS “Latvijas dzelzceļš” un LR Ceļu satiksmes drošības direkcija. Ievērot 1998.gada LR MK noteikumus Nr.392 „Dzelzceļa pārbrauktuvju

un pāreju ierīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas noteikumi”.

4.12.3. Nevienā izbūves teritorijā nedrīkst būvēt, pārbūvēt vai ierīkot nekādu ēku vai citu būvi

teritorijā, ka tā traucē skatu starp 0,5 un 3,0m līmeņiem virs ielas viduslīnijas līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo stūra gabala sarkanās līnijas un līnija, kas savieno punktus

uz šīm sarkanajām līnijām 10m attālumā no minēto sarkano līniju krustpunkta vai LR Ceļu

satiksmes drošības direkcijas akceptētā attālumā no minēto līniju krustpunkta, ja sarkanās līnijas nav noteiktas ievērojot redzamības trīsstūri (Skatīt 4.2. attēlu).

4.12.4. Ja esošā kapitālā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus , gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām

tehniskajām ierīcēm.



31

4. 2 attēls. Redzamības trijstūri



32

4.13. APBŪVI RAKSTUROJOŠIE RĀDĪTĀJI

4.13.1. Galvenie apbūvi raksturojošie rādītāji ir apbūves blīvums un intensitāte. Katram zemes izmantošanas veidam apbūvi šie rādītāji ir noteikti apbūves noteikumu nodaļā “Atsevišķu teritoriju

izmantošanas noteikumi”, atbilstoši konkrētās teritorijas izmantošanai. Katrā apbūves teritorijā ir noteikti arī augstuma vai stāvu skaita ierobežojumi.

4.13.2. Apbūves intensitāti nosaka procentos (%) kā ēku virszemes stāvu platības summas attiecību pret zemesgabala platību. Stāva platību nosaka kvadrātmetros (m2) ēkas ārējā perimetra

robežās.

4.13.3. Apbūves rādītāji, kas apbūves noteikumos ir noteikti attiecīgās apbūves teritorijas

zemesgabaliem, neattiecas uz tiem zemesgabaliem, kam atļautā izmantošana ir tikai automašīnu novietošana, tehniskās apkopes stacija vai tehniskās apbūves objekts.

4.13.4. Ja zemes gabala daļa atrodas sarkanajās līnijās, tad, aprēķinot apbūves intensitāti, brīvās

teritorijas un apbūves blīvumu, to neskaita zemes gabala platībā



33

4.14. SPECIĀLI PASĀKUMI VIDES PIEEJAMĪBAI

4.14.1.Projektējot novada teritoriju izbūvi, izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus, ir jāparedz

speciāli pasākumi (arī speciāls aprīkojums), lai nodrošinātu pieejamu vidi cilvēkiem ar dzirdes,

redzes vai kustību traucējumiem (labiekārtojot teritorijas, laukumus, aprīkojot ceļus un ielas, nodrošinot iekļūšanu, pārvietošanos un tml.) gan sabiedriskos un apkalpes objektos, gan mājokļos,

gan arī publiskajā ārtelpā - ielās, laukumos, parkos.

4.14.2.Arhitektūras - plānošanas uzdevumos būvprojektiem ir jāizvirza prasības, lai tiktu ieplānoti funkcijai atbilstoši pandusi, lifti, būtu paredzēti pietiekoši platumi durvīm, koridoriem, ieejas mezglu

telpām, un būtu nodrošināts to optimāls izvietojums.

4.14.3.Publiskās teritorijās, kā arī sabiedriskās un pakalpojumu iestādēs ir jānodrošina apkārtējās

vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām: 4.14.3.1. maksimālais atļautais uzbrauktuves slīpums garenvirzienā ir 1:12 (8%), bet

optimālais slīpums ir 1:20 (5%),.

4.14.3.2. sabiedriskajās un pakalpojumu ēkās, kurās tehniski nav iespējams nodrošināt iekļūšanu personām ar īpašām vajadzībām, ir jābūt iespējai attiecīgās iestādes

pakalpojumus saņemt citā veidā (ierīkojot zvana pogu pie ieejas vai veicot citus pasākumus).

4.15. ATTĀLUMI STARP ĒKĀM UN BŪVĒM

Attālumi starp dzīvojamām ēkām, dzīvojamām un sabiedriskām, kā arī ražošanas ēkām

jāpieņem saskaņā ar insolācijas, apgaismojuma un ugunsdrošības prasībām.

4.15.1. Attālumi no zemesgabalu robežām

4.15.1.1. Ēkas un būves var izvietot mazākā attālumā kā 4 m no zemesgabala

robežām vai tieši pie robežām, ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, ēku un zemesgabalu insolācijas prasības, kā arī, ja ir attiecīgā kaimiņa

rakstiska piekrišana, kuru tas apliecina ar personisku parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas un pievienojot notariālu līgumu vai apgrūtinājuma nostiprinājuma

līgumu Zemesgrāmatai. Būvju izvietojumu paredzēt saskaņā ar LBN 201-07 “Būvju

ugunsdrošība” un LBN 201-96 „Ugunsdrošības normas”.

4.15.1.2. Apgrūtinājums jānostiprina zemesgrāmatā līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā.

4.15.1.3. Ietaisīt jaunceļamās sienās logus uz blakus zemes gabala pusi drīkst tikai tad, ja šīs sienas atrodas ne mazāk kā četrus metrus no robežas, vai lielākā atstatumā, ja

tādu prasa vietējie būvnoteikumi. Ietaisīt logus uz blakus zemes gabala pusi jau pastāvošās sienās, kas stāv pie pašas robežas vai tuvāk par četriem metriem no

robežas, drīkst tikai ar īpašnieka - kaimiņa zemes grāmatās ierakstītu piekrišanu,

nodrošinot šiem logiem gaismas ieplūdumu vismaz 45° lenķī. [ Civillikums, 1091. p.]

4.15.2. Insolācijas un apgaismojuma prasības 4.15.2.1. Insolācijas (izsauļojuma) prasības jāpieņem saskaņā ar spēkā esošo

būvnormatīvu prasībām.

4.15.2.2. Aprēķinot attālumus starp būvēm, jāņem vērā, ka laika posmā no 22.marta līdz 22.septembrim jānodrošina sekojošas insolācijas prasības:

4.15.2.2.1. dzīvojamo un sabiedrisko ēku izvietojumam un orientācijai (izņemot pirmsskolas bērnu iestādes un izglītības iestādes) jānodrošina dzīvojamo telpu un

teritoriju nepārtraukta insolācija ne īsāka par 2,5 stundas dienā; 4.15.2.2.2. izvietojot izglītības, pirmsskolas izglītības, ārstniecības un atpūtas

iestādes, atbilstoši būvnormatīviem jānodrošina nepārtraukta 3 stundu ilga šo telpu

insolācija.



34

4.15.3. Ugunsdrošības attālumu prasības

4.15.3.1. Ugunsdrošības attālumi starp dzīvojamām, sabiedriskām un rūpniecības uzņēmumu palīgēkām jāparedz atbilstoši ugunsdrošības prasībām, bet starp rūpnīcu un lauksaimniecības

nozīmes ražošanas ēkām – atbilstoši šo ēku projektēšanas normatīviem.

4.15.3.2. Nosakot ugunsdrošības attālumus starp ēkām, jāievēro LBN 201-96

„Ugunsdrošības normas” prasības. (skatīt 4.1.tabulu)

4.15.3.3. Jānodrošina ugunsdzēsības hidrantu tīkla izbūve un funkcionēšana, atbilstoši LBN 222-99 „Udensapgādes ārējie tīkli un būves” prasībām.

4.1. tabula. Ugunsdrošības attālumi starp ēkām atkarībā no to ugunsdrošības pakāpes Ēkas ugunsdrošības

pakāpe Attālumi no ēkām atbilstoši to ugunsdrošības pakāpei

1, 2 3 3a, 3b, 4, 4a, 5

1,2 6,0 m 8,0 m 10,0 m

3 8,0 m 8,0 m 10,0 m

3a, 3b, 4, 4a, 5 10,0 m 10,0 m 15,0 m

4.16. ĒKU UN BŪVJU AUGSTUMS UN STĀVU SKAITS

4.16.1. Ēkas un citas būves augstumu mēra ielas vai piebraucamā ceļa pusē no zemes līmeņa līdz

jumta korei, vai tai ēkas daļai, kas aiztur gaismas iekļūšanu zem 45o leņķa (dzegai, jumta

malai, jumta korei, kas stāvāka par 45o).

4.16.2. Maksimālais apbūves augstums nevienā mājas punktā nedrīkst pārsniegt pusi (0,5) no

attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotra (1,5) attāluma

starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņu zemesgabalu.

4.16.3. Ja dažādās fasādēs ir atšķirīgs stāvu skaits, tad ēkas vai būves stāvu skaitu un augstumu aprēķina no augstākās fasādes puses.

4.16.4. Apbūves noteikumos noteiktie ēku un citu būvju augstumi nav attiecināmi uz arhitektoniskām izbūvēm, virsgaismu, skursteni, torni, karoga mastu, radio vai televīziju

uztverošu vai pārraidošu iekārtu, vējrādītāju, zibens novadītāju, baznīcas torni vai kupolu.

4.16.5. Jumta stāva izbūvi ieskaita ēkas stāvu skaitā, ja tās platība 2,5 m augstumā pārsniedz 66%

no ēkas pirmā stāva platības.

4.16.6. Pagrabstāvu ieskaita ēkas stāvu skaitā, ja pagrabstāva griestu augstums virs zemes līmeņa pārsniedz 1,25 m un pagrabstāva augstums ir 2,5 m.



35

4.3. attēls

4.17. FASĀDES, JUMTI, SKATLOGI, REKLĀMAS, MARKĪZES UN ŽOGI

4.17.1. Fasādes, jumti, ūdens notekcaurules

4.17.1.1. Katra zemesgabala īpašniekam jāuztur kārtībā ēkas fasāde, ūdens notekcaurules,

renes un jumts. Fasādes krāsojumam jāatbilst krāsojuma pasei. Jebkuras fasāžu un citas ēkas ārējo apdares elementu izmaiņas, t.sk. krāsojuma, jumta materiālu nomaiņas veicamas pēc

saskaņota projekta.

4.17.1.2. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atsevišķu dzīvokļu logu nomaiņa (t. sk. pret plastmasas) pieļaujama tikai tad, ja tiek saglabāts esošo logu izskats, t.sk. dalījums un krāsa.

4.17.1.3. Jumti jāizbūvē tā, lai ūdens netecētu uz kaimiņu zemesgabaliem. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai uz ietves.



36

4.17.1.4. Katra nama jumta ielas pusē, cik tālu tas pārsedz ietvi, jābūt ierīkotai lietus

ūdens renei un notekcaurulei, vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi, ūdens notekcaurules jāizbeidz ne augstāk par 15

cm virs ietves. Ja ir izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, ūdens notekcaurules jāievada tajā.

4.17.1.5. Nav atļauta patvaļīga satelīta antenu novietošana uz jumtiem un balkoniem, virs

erkeriem vai to piestiprināšana pie ēku fasādēm. Satelīta antenu novietošanu daudzstāvu daudzdzīvokļu mājās jāsaskaņo ar Stopiņu novada Būvvaldi.

4.17.1.6. Nav atļauta patvaļīga lodžiju un balkonu pārbūvēšana. Esošo māju un citu ēku lodžiju aizstiklošana veicama tikai atbilstoši saskaņotai projekta skicei, katrai ēkas fasādei

pieļaujot tikai viena veida aizstiklojumu.

4.17.2. Skatlogi, reklāmas, markīzes

4.17.2.1. Izvietojot vizuālo informāciju ir jāievēro Stopiņu novada “Noteikumi par reklāmu,

izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietojumu Stopiņu novadā”,

4.17.2.2. Virs skatlogiem - vitrīnām atļauts izbūvēt markīzes, kas neprojicējas brauktuvei

tuvāk kā 0,5 m un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves.

4.17.3. Žogi

4.17.3.1. Zemesgabalu iežogošanu nosaka detālplānojumā vai atbilstoši šiem Apbūves

noteikumiem:

1) ielas pusē pa sarkano līniju,

2) stūra zemesgabalos pa redzamības trjstūriem

3) gar ūdenstilpēm, un ūdenstecēm pa tauvas joslām,

4) pārējos gadījumos pa zemesgabala robežām,

4.17.3.2. Starp zemesgabaliem žogus būvē īpašniekiem savstarpēji vienojoties.

Zemesgabala īpašnieks ceļ un uztur žogu gar ielas malu un to žoga pusi, kas, skatoties no

pagalma uz kaimiņu pusi, atrodas labajā pusē,

4.17.3.3. Zemesgabalus var iežogot ar dzīvžogu vai stingri nostiprinātu drāšu pinuma žogu,

kas krāsojams tumši zaļā krāsā,

4.17.3.4. Žoga maksimālais augstums gar ielas fronti 1,60 m, pārējās malās 1,80m,

4.17.3.5. Cita izskata žoga būvniecībai izstrādājama skice, kas saskaņojama ar Stopiņu

novada domes Būvvaldi, veidojot kvartāla robežās visai ielas līnijai kopīgu izskatu,

4.17.3.6. Aizliegts nožogot zemesgabalus:

1) valsts vai privātīpašuma meža, parkmeža un mežaparka zemesgabalus, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi,

2) ūdenstilpju un ūdensteču tauvas joslās,

4.17.3.7. Zemesgabalu aizliegts sadalīt ar žogiem, funkcionālai zemesgabala sadalīšanai var izmantot dzīvžogu. Šis noteikums neattiecas uz novada Teritorijas plānojuma noteiktajiem

lauksaimniecības zemju gabaliem un teritorijām, kur tas nepieciešams pēc normatīviem.

4.17.3.8. Ja denacionalizēto ēku īpašnieki vēlas izveidot žogu ap savu īpašumu, kur tas

pēdējos gadu desmitos nav atradies, tad, neatkarīgi no atjaunotā īpašuma robežām, žogs novietojams gar ielu - pa ielu “sarkanajām līnijām”, pa citām robežām - atbilstoši zemes

ierīcības projektam, ievērojot blakus esošo īpašumu apsaimniekošanas noteikumus un ievērojot

ugunsdrošības, sanitārās u.c. normas,

4.17.3.9. Dārzkopības sabiedrību un vasarnīcu teritorijās žogu ierīkošanai var tikt piemēroti

citi sabiedrības iekšējās kārtības vietējie noteikumi, kas saskaņoti ar Būvvaldi vai noteikti detālplānojumā.



37

4.18. APGAISMES ĶERMEŅI, KIOSKI, PAVILJONI UN ĀRTELPAS ELEMENTI

4.18.1. Apgaismes ķermeņi

4.18.1.1. Ielu un laukumu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus, pie stabiem piestiprinātus, kā arī ielas klātnē vai zālājā iegremdētus apgaismes ķermeņus. Apgaismes

ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vienlaicīgi uztverama ielas posma vai

kvartāla garumā, kā arī katra laukuma robežās,

4.18.1.2. Apgaismes ķermeņi pieslēdzami pazemes kabeļiem vai kabeļiem ēku sienās.

Kabeļi nedrīkst būt redzami ēku fasādēs,

4.18.1.3. Informējot ēkas īpašnieku, novada dienestiem, saskaņā ar 1995.gada 18.jūlija

MK noteikumiem Nr. 216 “Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem”, ir tiesības piestiprināt pie ēku fasādēm

apgaismošanas, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites,

4.18.1.4. Apgaismes ķermeņiem jābūt saskanīgiem vienas ielas, laukuma, skvēra un objekta robežās.

4.18.2. Kioski, nojumes, paviljoni u.c. mazās arhitektūras formas

4.18.2.1. Parku, skvēru, un zaļo joslu teritorijā pieļaujama mazo arhitektūras formu būve,

to izskatu un izvietojumu saskaņojot ar pašvaldības galveno arhitektu,

4.18.2.2. Pludmales teritorijā iekļaujama tikai tādu objektu būvniecība, kas paredzēti pludmales apkalpošanai (sanitārais mezgls, pārģērbšanās kabīnes, glābšanas stacija u. c.).

4.18.3. Ēkas numura zīme un karoga turētājs

4.18.3.1. Zemes gabala un ēku tai skaitā dārza mājas īpašniekam (lietotājiem) jānodrošina,

lai pie katras galvenās būves zemesgabalā vai galvenās ieejas uz sienas būtu piestiprināta mājas numura zīme. To parasti piestiprina pie katras mājas 2,5 līdz 3,0m augstumā ielas fasādē labajā

pusē raugoties no ielas vai ēkas fasādes malā, kas tuvāka galvenai ieejai. Ja numura zīme nav

skaidri saskatāma no ietves, numura zīmei jābūt arī pie žoga vārtiņiem zemesgabalā,

4.18.3.2. Ēku numura zīmes izgatavo pēc parauga, ko apstiprina novada dome,

4.18.3.3. Stūra zemes gabala īpašniekam jānodrošina (jāatļauj), lai uz būves vai žoga stūra būtu iespēja piestiprināt ielas nosaukuma norādi pēc domes apstiprinātās noteiktās formas,

4.18.3.4. Zemes gabala īpašnieka pienākums ir pie būves ielas fasādes piestiprināt karoga

turētāju vai uzstādīt brīvi stāvošu, balti krāsotu karoga mastu valsts karoga uzvilkšanai,

4.18.3.5. Ēkas numura zīmei un karoga turētājam jābūt piestiprinātiem nododot ēku

ekspluatācijā.

4.18.4. Atkritumu urnas un tvertnes

4.18.4.1. Pie visām publisko objektu ēkām jānovieto pie ieejas vai pieejamā vietā jābūt

piestiprinātai noteikta parauga atkritumu urnai,

4.18.4.2. Pie kioskiem, biļešu kasēm brīvdabas pasākumos, saldējumu un sakņu un puķu

stendiem ielas tirdzniecībā un citos publiskos pasākumos jābūt novietotai un pieejamai atkritumu urnai vai konteinerim. Par atkritumu savākšanu un atkritumu urnu novietošanu atbild pasākuma

rīkotājs,

4.18.4.3. Tirdzniecības un pakalpojumu objektiem atkritumu urnām jābūt pie katras ieejas,

4.18.4.4. Atkritumu urnām jābūt uzstādītām nododot objektu ekspluatācijā vai uzsākot

konkrētā vietā darbību.



38

4.19. APSTĀDĪJUMI, MEŽI, AIZSARGĀJAMI KOKI UN AUGI

4.19.1. Apstādījumi

4.19.1.1. Par apstādījumu platībām, kuras nav nodotas apstādījumu uzņēmumiem apsaimniekošanā, noslēdzot ar tiem atbilstošus līgumus par apstādījumu kopšanu, uzraudzību

un apsaimniekošanu savās platībās, ir atbildīgi:

1) namu pārvaldnieks vai namu īpašnieks - par pagalmu, iekškvartālu teritorijām;

2) uzņēmuma, iestādes un organizācijas vadītājs - par apstādījumiem slēgtajās

teritorijās un platībās ārpus tām, par apstādījumiem gar ielu, piestiprinātiem pievadceļiem un dzelzceļa atzarojumiem visā to garumā;

3) zemes īpašnieks vai lietotājs - par apstādījumiem viņu zemes īpašumā, vai lietojumā;

4) būvētājs par apstādījumiem teritorijā, kur rit būvdarbi,

4.19.1.2. Visiem zemes īpašniekiem un lietotājiem Stopiņu novadā ir jāievēro “Novada labiekārtošanas un uzturēšanas noteikumi”,

4.19.1.3. Zemes īpašniekam ārpus meža augošu koku ciršana jāsaskaņo ar pašvaldību, reģionālo vides pārvaldi, valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju vai valsts ceļu

dienestu, ja koki aug kultūras pieminekļu aizsargjoslās, parkos un alejās, upju aizsargjoslās,

ekspluatācijas aizsargjoslās vai teritorijās, kurās paredzēts veikt apbūvi,

4.19.1.4. Par aizsargājamiem kokiem uzskatāmi visi ar pašvaldības domes lēmumu

apstiprinātie dižkoki, kā arī savdabīgie un introducētie koki ar ainavisku, ekoloģisku, kultūrvēsturisku nozīmi. Lai nodrošinātu aizsargājamo koku saglabāšanu, ap koku 10m rādiusā

(ja koka vainaga projekcija ir lielāka, tad vainaga projekcijas platumā) aizliegta saimnieciskā darbība, kas var ietekmēt koka augšanu vai vides apstākļu maiņu.

4.19.2. Meži

4.19.2.1. Meža apsaimniekošana veicama saskaņā ar LR Meža likuma 2., 3., 7., 12., 14., 35., 41. un 42. punkta prasībām. Meža uzraudzības funkciju Stopiņu novadā realizā Rīgas reģionālās

virsmežniecības Ropažu mežniecība.

4.19.2.2. Mežu zemju transformācija jebkurā gadījumā jāveic likumdošanā noteiktajā

kārtībā,

4.19.2.3. Privāto un valsts mežu, mežaparku izmantošanas un apsaimniekošanas juridiskais pamats ir mežu ierīcības un apsaimniekošanas projekts,

4.19.2.4. Meža zemesgabali nav nožogojami, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. Meža īpašniekiem vai lietotājiem jānodrošina mežniecības pārstāvju piekļūšana tiem,

4.19.2.5. Nav pieļaujama meža gabalu sadalīšana.

4.19.3. Attālums no ēkām, būvēm, inženiertīkliem līdz kokiem un krūmiem

4.19.3.1. Ēkas un būves nedrīkst celt tuvāk kā vainaga attālumā no zemesgabalā vai tam

blakus augošu lielu koku stumbriem,

4.19.3.2. Ēkas un būves nedrīkst celt tuvāk kā vainaga attālumā no zemesgabalā vai tam

blakus augošu kokiem, bet ne vairāk kā 12m no koka stumbra, ja koks nav atzīts par dižkoku vai aizsargājamu koku,

4.19.3.3. Koki, kuru pieauguša koka augstums pārsniedz 1,8m, stādāmi vismaz 5m attālumā

no kaimiņu zemesgabala robežas, ābeles 3 m, plūmes un ķirši 2 m, ogu krūmi 1m attālumā.

4.19.3.4. Minimālais attālums no esošajiem un stādāmajiem kokiem līdz 110 kV elektrolīnijas

asij - 13 metri; līdz 330 kV elektrolīnijas asij - 27 metri.

4.19.4. Zaļo koku ciršana

4.19.4.1. Koku izciršana saskaņojama ar institūciju, kura izdod koku ciršanas atļauju un

sastāda aktu par nocērtamajiem kokiem, uz kura pamata tiek izsniegts koku ciršanas biļete,



39

4.19.4.2. Bez atļaujas drīkst izcirst dabiski ieaugušus kokus līdz 8 cm diametrā (1,3 m

augstumā no zemes),

4.19.4.3. Gadījumus, kad būvprojekti un/vai labiekārtojuma projekti paredz koku izciršanu,

pirms tiek apstiprināta projekta dokumentācija skiču stadijā, koku izciršana jāsaskaņo ar LRVP.

4.19.5. Aizsargājamie koki

1. Stopiņu novadā par aizsargājamu koku tiek atzīti saskaņā ar

pētījumu un sarakstu (sk.zemāk)

2. Lai nodrošinātu aizsargājamo koku saglabāšanu un nodrošinātu to

augšanas apstākļus, 10 m rādiusā, bet, ja koka vainaga projekcija ir lielāka, tad vainaga projekcijas platumā aizliegta visa veida

darbības, kas var ietekmēt koka augšanu un attīstību, t.sk. bojāt zemsedzi, mainīt hidrorežīmu, utt..

4.19.5.2. (c) Zemes lietotāji (īpašnieki) kuru teritorijā ir aizsargājami koki, ir atbildīgi par to

saglabāšanu - nedrīkst pieļaut zaru laušanu, mizas bojāšanu, dobumu dedzināšanu, u.c koka augšanas apstākļu pasliktināšanu. Ja nepieciešams, jāierīko koka stumbra balsti, jānostiprina

zari, jāaizplombē dobumi.

4.19.5.3. (d) Koka veselības stāvokļa pasliktināšanās vai bojā ejas gadījumā nekavējoties

jāpaziņo novada pašvaldībai un Reģionālajai vides pārvaldei. Koka bojāejas gadījumā tā

nociršana nav pieļaujama bez Reģionālās vides pārvaldes piekrišanas.

4.19.5.4. (e) Zemes īpašnieki (lietotāji), kuru teritorijā ir aizsargājami koki, ir atbildīgi par to

saglabāšanu – nedrīkst pieļaut koku augšanas apstākļu pasliktināšanu. Koka veselības stāvokļa pasliktināšanās vai bojā ejas gadījumā nekavējoties jāpaziņo pašvaldībai un Reģionālajai vides

pārvaldei. Koka bojā ejas gadījumā tā nociršana bez Reģionālās vides pārvaldes piekrišanas nav pieļaujama.

4.20. RELJEFA UN AUGSNES VIRSKĀRTAS AIZSARDZĪBA, GRĀVJU UN DABĪGO NOTEČU SAGLABĀŠANA

4.20.1. Detālplānojumos nosaka ūdens notekas, meliorācijas būves un ierīces. Lai novērstu

gruntsūdens līmeņa celšanos, esošie grāvji, dabīgās ūdensteces un drenāža ir noteikti jāsaglabā, izņemot, ja detālplānojumā ir noteikts citādi, iekļaujot grāvjus vienotā noteces

sistēmā.

4.20.2. Nedrīkst grāvjus vai dabīgās noteces aizvietot ar caurulēm, izņemot gadījumus, ja šķērsām grāvim tiek būvēta jauna iela vai piebraucamais ceļš un, ja ar detālplānojumu nav noteikts

citādi. Ja teritoriju apbūvējot ir nepieciešams grāvjus aizbērt, tad vispirms jāparedz un jāizrok jauni grāvji, to saskaņojot noteiktā kārtībā.

4.20.3. Ierīkojot dīķus vai kanālus ar platību līdz 0,1 ha, to novietne jāsaskaņo Būvvaldē.

4.20.4. Ierīkojot dīķus un citas mākslīgās ūdenstilpes ar platību virs 0,1 ha, ir jāizstrādā projekts,

kas jāsaskaņo Būvvaldē. Mākslīgās ūdenstilpes nedrīkst atrasties tuvāk par 6 m no kaimiņu zemes gabala robežas, izņemot gadījumus, kad saņemta kaimiņu zemes īpašnieka rakstiska

piekrišana.

4.20.5. Ierīkojot vietējas nozīmes grāvjus, to augšmala nedrīkst atrasties tuvāk kaimiņu zemes

gabala robežai par 2 m, ja nav saņemta kaimiņu zemes gabala īpašnieka rakstiska piekrišana.

4.20.6. Izvietojot jebkādu atļauto izmantošanu zemesgabalā un veicot būvdarbus jāsaglabā dabīgā augsnes virskārta un reljefs. Reljefa izmaiņas iespējamas tikai atbilstoši izstrādātajam

tehniskajam projektam.

4.20.7. Pēc būvniecības pabeigšanas augsnes virskārta jāatjauno.

4.20.8. Aizliegta jaunu objektu būvniecība un esošo paplašināšana uz nogāzēm, kas stāvākas par

30°



40

4.21. UGUNSDROŠĪBAS PRASĪBAS

Ugunsdrošības attālumi starp ēkām jāparedz atbilstoši LBN 100 1. pielikumā noteiktajām prasībām, LBN 201-96”Ugunsdrošibas normas”, LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība” un ārējo ūdens apgādi

ierīkot atbilstoši LBN 222-99 “Ūdens apgādes ārējie tīkli un būves” prasībām.

4.22. AIZSARDZĪBA PRET TROKŠŅIEM

4.22.1. Pieļaujamo trokšņu līmeni dzīvojamām mājām un publiskiem objektiem un to teritorijām,

trokšņu līmeņa rādītājus galvenajiem trokšņu avotiem, sagaidāmā trokšņu līmeņa

noteikšanas kārtību un tā nepieciešamo samazināšanas aprēķinam izraudzītajos punktos, arhitektūras, plānojuma un būvniecības akustikas trokšņa samazināšanas līdzekļu

efektivitātes aprēķina metodiku, kā arī galvenās prasības jāpieņem atbilstoši normatīviem.

4.22.2. Gar valsts autoceļiem ciematos starp apbūvi un autoceļa brauktuvi jābūt vismaz 20m platai

zaļo stādījumu joslai, ko uztur zemesgabala īpašnieks.

4.22.3. Veicot jebkuru objektu projektēšanas darbus un izstrādājot detālplānojumus nepieciešamības gadījumā jāierīko prettrokšņu siena. Gar ceļiem un ielām jāveido aleju

stādījumi. Veidojot prettrokšņa ekrānus, tos var izmantot žogu vietā. Prettrokšņa pasākumus precizē, veicot akustiskās situācijas papildus modelēšanu. Prettrokšņa

pasākumus īsteno atbilstoši 2004.gada 1.jūlija MK noteikumu Nr.468 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-03 „Būvakustika”” prasībām.

4.23. INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES NODROŠINĀJUMS

4.23.1. Visās apbūves teritorijās jānodrošina atļauto apbūves objektu inženiertehniskā apgāde

saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izriet no teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai inženiertehnisko komunikāciju attīstības shēmām.

4.23.2. Plānojot jaunas inženiertehniskās komunikācijas, kā arī veicot autoceļu un ielu rekonstrukciju, projektējot jaunus autoceļus un ielas, inženierkomunikācijas jāizvieto

atbilstoši Ministru Kabineta 2004. gada 28. decembra noteikumu Nr.1069 „Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās”.

4.23.3. Plānojot kompleksu teritorijas apbūvi (jaunu mazstāvu dzīvojamo teritoriju apbūvi utt) ar inženiertehnisko tīklu un infrastruktūru izbūvi, jāizstrādā detālplānojums. Vietās, kur

plānota daudzu savrupmāju (ar saimniecības ēkām, palīgēkām utt.) būvniecība, jāparedz centralizētas ūdensapgādes un centralizētas kanalizācijas ierīkošanu, ar pieslēgumiem pie

katras savrupmājas.

4.23.4. Retinātas apbūves teritorijām, kas netiek pieslēgtas centralizētai notekūdeņu

savākšanas sistēmai, jābūt aprīkotām ar hermētiskām izsmeļamajām bedrēm vai tvertnēm, vai arī bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm, kas nodrošina vides aizsardzības

prasības saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

4.24. INŽENIERTEHNISKĀS KOMUNIKĀCIJAS UN OBJEKTI

4.24.1. Ūdensapgāde

4.24.1.1. Centralizētas ūdens apgādes komunikāciju un objektu izvietojums jāparedz

atbilstoši attiecīgo projektēšanas normatīvu prasībām.

4.24.1.2. Grodu aku augšējai malai jāatrodas ne mazāk kā 0,8m virs zemes. Apkārt grodu un cauruļveida akām 1-2m platā joslā jāparedz betona vai bruģējuma apmale, ar slīpumu 0,1m

no akas. Ap akām jāizveido māla aizsargkārta 0,5m platumā un 1,5 līdz 2 metru dziļumā no zemes virsmas. Grodu un cauruļveida akas maksimāli jāattālina no iespējamās ūdens

piesārņojuma avotiem (izsmeļamām tualetes bedrēm, komposta kaudzēm u.c.), tajā skaitā no

kaimiņu zemesgabalos novietotajiem, bet ne tuvāk par 10 m.

4.24.2. Kanalizācija 4.24.2.1. Centralizētas kanalizācijas komunikāciju un objektu izvietojums jāparedz atbilstoši

attiecīgo projektēšanas normatīvu prasībām.



41

4.24.2.2. Atsevišķi novietotām ēkām ar notekūdeņu daudzumu līdz 1m3/dnn ir pieļaujamas

izsmeļamās tualetes bedres un sausās tualetes. Tualetes bedru sienām un grīdai jābūt no ūdensnecaurlaidīgiem materiāliem.

4.24.2.3. Attālums no dzīvojamām un sabiedriska rakstura ēkām līdz notekūdeņu pazemes filtrācijas laukiem ar caurlaidi 15 m3 diennaktī nedrīkst būt mazāks par 15 m, ja notekūdeņu

filtrācijas lauki ir atļauti.

4.24.2.4. Notekūdeņu filtrācijas laukus drīkst ierīkot ja dziļums no filtrācijas drenām līdz gruntsūdens līmenim ir vismaz 1 m.

4.24.2.5. Pie mazākas dziļuma starpības par 1 metru starp filtrācijas drenām un gruntsūdens līmeni, virs zemes jāierīko vajadzīgajā augstumā uzbērti smilts – grunts filtri. Uzbēruma malas

attālums līdz dzīvojamām un sabiedriska rakstura ēkām nedrīkst būt mazāks par 25 m, ja notekūdeņu filtrācijas lauki ir atļauti.

4.24.3. Elektroapgāde 4.24.2.6. Esošās un plānotās dzīvojamo un publisko ēku apbūves teritorijās izvieto vienīgi

slēgta tipa transformatoru apakšstacijas (izņemot 10 MVA un lielākas jaudas transformatorus) un sadales punktus".

4.24.3.1. Izvietojot atsevišķus 0,4/20 KV sprieguma sadales punktus un apakšstacijas ne

vairāk kā diviem 1000 KVA un lielākas jaudas transformatoriem un, izpildot prasības aizsardzībai pret troksni, attālumam no tiem līdz dzīvojamo un sabiedrisko ēku logiem jābūt ne mazākam

par 10 m, bet ārstnieciskās profilakses iestāžu teritorijās pēc nozaru normatīviem. 4.24.3.2. Neatkarīgi no noteiktā aizsargjoslu platuma darbs ar celšanas mehānismiem 30 m

joslā no gaisvadu elektrolīnijas malējā vada pirms darba sākšanas jāsaskaņo ar attiecīgo elektrisko tīklu valdītāju (MK 2006.g. noteikumu Nr.982 11.punkts).

4.24.3.3. Veicot darbus aizsargjoslās, kuru dēļ nepieciešams objektus aizsargāt, tie jāveic

pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku, veicot darbus augstsprieguma (330, 110kV) EPL aizsargjoslā tie jāsaskaņo ar AS „Augstsprieguma tīkls”

4.24.4. Sakari, radiotranslācija un televīzija

Sakaru, radiotranslācijas un televīzijas, ugunsdrošības un apsardzes signalizācijas, inženieriekārtu

dispečeru sistēmas uzņēmumu, ēku un būvju izvietojums jāparedz atbilstoši attiecīgo projektēšanas normatīvu prasībām.

4.24.5. Siltumapgāde un gāzes apgāde

Siltumapgādes un gāzes apgādes komunikāciju un objektu izvietojumam jābūt atbilstoši attiecīgo

projektēšanas normatīvu prasībām.

4.24.6. Attālumi no inženierkomunikācijām līdz ēkām un būvēm 4.24.6.1. Horizontālais attālums no pazemes komunikācijām līdz ēku un būvju pamatiem

jāpieņem saskaņā ar 4.3.tabulu. 4.3. tabula

Inženierkomunikācija Attālums metros

Ūdensvads, kanalizācijas spiedvads 5

Saimniecisko, fekālo un lietus notekūdeņu pašteces kanalizācija 3

Drenāža 3

Līdztekus drenāža 0,4

Piezīme: no siltuma vadiem, kuru ielikšanai izmantots bezkanāla paņēmiens, attālumam līdz

ēkām un būvēm jābūt kā no ūdensvada.

2.tabulā norādītos attālumus drīkst samazināt, ja tas tehniski pamatots.

4.24.6.2. Dzīvojamo ēku fasādēm, logiem, balkoniem un lodžijām jāatrodas ne tuvāk kā

1,5 m attālumā no gaisvadu elektrisko līniju vadiem vistuvākā pievirzījumā.



42

4.24.6.3. Plānojot attālumus no ēkām, būvēm, stādāmiem un esošajiem kokiem līdz

elektrolīnijām, kā arī attālumus starp elektrolīnijām, ievērot MK 2004.g. noteikumu Nr.1069 „Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās”, MK

2006.g. noteikumu Nr.982 "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" un 1997.gada Aizsargjoslu likuma prasības".

4.24.6.4. Attālums no būvēm un koku vainagiem līdz vadam nosakāms, nomērot tabulā norādītos attālumus no šiem objektiem līdz vertikālai plaknei, ko veido tuvākais vads pret zemi.

4.24.6.5. 4.4.tabulā norādītos attālumus drīkst samazināt, ja tas tehniski pamatots.

4.24.7. Attālumi starp inženierkomunikācijām

Horizontālie attālumi starp paralēlām blakus izvietotām pazemes inženierkomunikācijām jāpieņem pēc spēkā esošajiem būvnormatīviem. Ja blakus izvietotu cauruļvadu dziļuma starpība ir lielāka par

0,4 m, tad attālumi jāpalielina, ņemot vērā tranšeju nogāžu stāvumu, bet tiem jābūt ne mazākiem par tranšejas dziļumu.

4.24.8. Inženierkomunikāciju būvniecība, rekonstrukcija, uzturēšana 4.24.8.1. Veicot detālplānojuma teritorijas apbūvi, pirms atsevišķo zemes gabalu apbūves

vispirms veicama ielu un ceļu projektēšana un izbūve kopā ar nepieciešamajiem inženiertīkliem, atbilstoši detālplānojuma realizācijas kārtībā noteiktajam.

4.24.8.2. Inženierkomunikācijas būvē, rekonstruē, ekspluatē atbilstoši MK noteikumiem Nr.1069 „Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku

teritorijās” prasībām. Ārpus pilsētām un ciemiem inženierkomunikācijas pie autoceļiem izvieto

aiz ceļu zemes nodalījuma joslās, pilsētās un ciemos maģistrālās un sadalošās inženierkomunikācijas izvieto starp ielas (ceļa) brauktuvi un sarkano līniju vai ielas (ceļa)

sadalošajā joslā.

4.24.8.3. Inženiertehniskās apgādes nodrošinājuma galvenos objektus (inženierbūves)

izvieto tehniskās apbūves teritorijās.

4.24.8.4. Inženierkomunikāciju būvniecības darbos ietilpst arī teritorijas sakārtošana un ceļu, ielas, ietves seguma un zaļo stādījumu atjaunošana.

4.24.8.5. Inženierkomunikāciju īpašnieks vai būvniecības pasūtītājs nodrošina iebūvēto inženierkomunikāciju uzmērīšanu un iesniedz būvvaldē topogrāfisko plānu un izbūvēto tīklu

izpildshēmu digitālā un izdrukas veidā.

4.24.8.6. Pēc inženierkomunikāciju pārbūves vai rekonstrukcijas neizmantojamās inženierkomunikāciju sistēmas daļas (izņemot kabeļus) tiek demontētas.

4.24.8.7. Par inženierkomunikāciju uzturēšanu ir atbildīgs šo tīklu īpašnieks vai nomātājs saskaņā ar noslēgto līgumu. Ja avāriju gadījumā radušās sekas, kas skar trešās personas vai to

īpašumus, inženierkomunikāciju turētāja pienākums ir novērst visas sekas un kompensēt zaudējumus.

4.25. PRASĪBAS SATIKSMES INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀŠANAI

4.25.1. Veidojot jaunas apbūves teritorijas, detālplānojumos jāizplāno racionāls un loģisks ielu un

ceļu tīkls, veidojot vienotu transporta sistēmu kopā ar kaimiņu zemes gabaliem. Strupceļu veidošana pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos.

4.25.2. Jaunveidojamo ielu un ceļu parametri jāpieņem atbilstoši projektēšanas normatīvu prasībām.



43

4.25.3. Nav pieļaujama to teritoriju apbūve vai sadalīšana apbūvei, kas ieplānota jaunu valsts un

reģionālas nozīmes satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei.

4.25.4. Jāparedz normatīvu prasībām neatbilstošo ielu, ceļu un citu satiksmes infrastruktūras objektu rekonstrukcija, kā arī izbūvējot aizsardzības barjeras trokšņu un piesārņojuma

samazināšanai.

4.25.5. Jaunizveidotu apbūves gabalu apbūve atļaujama tikai pēc ielu un piebraucamo ceļu izbūves un nodošanas ekspluatācijā.

4.26. ĒKAS UN BŪVES MĀJLOPIEM

4.26.1. Mājlopiem paredzētas saimniecības ēkas un citas būves drīkst izvietot un mājlopus turēt tikai atsevišķās novada teritorijās, ievērojot sanitārās prasības un pie nosacījuma, ka visi

kaimiņu zemesgabalu īpašnieki tam devuši rakstisku piekrišanu.

4.26.2. Mājlopiem paredzētu saimniecības ēku nedrīkst:

1) ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānu pagalmā;

2) ierīkot tuvāk par 50 m no apbūves teritorijas, kur mājlopu turēšana aizliegta; 3) ierīkot tuvāk par 15 m no kaimiņu dzīvojamo telpu logiem apbūves teritorijās, kur

mājlopu turēšana atļauta.

4.27. SAIMNIECĪBAS ĒKAS UN BŪVES

4.27.1. Saimniecību ēku apjomos nedrīkst pārsniegt dzīvojamo ēku, kas atrodas uz tā paša zemesgabala. Saimniecības ēkas apjomu veido 40% no kopējās saimniecības un

dzīvojamās ēkas kubatūru summas.

4.27.2. Pieļaujamais saimniecības ēkas augstums ir viens stāvs un kores augstums 9m.

Saimniecības ēkas, kas domātas mājlopu turēšanai lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām pieskaitāmas lauksaimnieciskās ražošanas apbūves teritorijām.

4.27.3. Saimniecības ēku vai būvi, nedrīkst:

4.27.3.1. ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānu priekšpagalmā;

4.27.3.2. ierīkot tuvāk par 7 m aiz dzīvojamās mājas, vai 20m no ielas būvlaides un 25m no

ielas būvlaides, ja tā sakrīt ar sarkano līniju.

4.27.3.3. uzskatīt par saimniecības ēku vai būvi, ja tā piebūvēta dzīvojamajai mājai vai

iebūvēta tajā.

4.27.3.4. ierīkot tuvāk kā 3,0 m no zemesgabala sānu vai aizmugures robežas un tās jumta jebkura punkta augstums šajā zonā nedrīgst pārsniegt 4,5m. Ar blakus vai attiecīgi ar

aizmugures zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas,

4.27.3.5. šos minimālos attālumu var samazināt vai būvēt uz robežas, ar noteikumu ka

minimālais attālums no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 6 m (LBN 100, 3.4.p.)Ja saimniecības ēka tiek būvēta uz robežas, jumta

kritums nedrīkst būt uz kaimiņu zemesgabala pusi un uz robežas esošajai sienai ir jābūt pretugunsmūrim.

4.28. ATKLĀTA ĀRA (ĀRPUSTELPU) UZGLABĀŠANA

4.28.1. Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana kā palīgizmantošana:

4.28.1.1. nav atļauta priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā pagalmā, pirms žoga ielas pusē,

4.28.1.2. nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas,

4.28.1.3. nav atļauta nevienā nepieciešamajā autostāvvietā.

4.28.2. Komposta kaudzes nedrīkst ierīkot pie kopīgiem žogiem, mūriem un uz robežas, izņemot

gadījumu, kad pastāv rakstiska vienošanās ar kaimiņu par vienotas komposta vietas



44

ierīkošanu. Komposta vietas ierīkojamas vismaz 1,5 m attālumā no kaimiņa robežas un ne

tuvāk kā 6m līdz dzīvojamās mājas logiem, teritorijā starp dzīvojamo māju un robežu gar ielu komposta vietas ierīkot aizliegts. Komposta kaudzes un organiskā mēslojuma

glabātuves ierīkojamas, izslēdzot ūdens avotu un gruntsūdeņu piesārņošanu.

4.29. STIHIJU POSTĪJUMU ATJAUNOŠANA

4.29.1. Neskatoties uz jebkādiem citiem “Apbūves noteikumiem”, īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēkā vai dabas stihiju rezultātā nopostītas vai cietušas ēkas vai citas būves tajos pašos

apjomos un novietnē, atbilstoši būvprojektam, pēc kura šī ēka vai būve būvēta.

4.29.2. Ja būvprojekts nav saglabājies, tas jāizstrādā no jauna.

4.30. PRASĪBAS ĒKU UN BŪVJU REKONSTRUKCIJAI, REMONTAM UN

NOJAUKŠANAI

4.30.1. Rekonstrukcija (pārbūve)

4.30.1.1. Ēkas pārbūve ir pieļaujama, lai uzlabotu plānojuma kvalitāti, paaugstinātu labiekārtojuma tehnisko līmeni, veiktu konstruktīvos uzlabojumus, vai arī pielāgotu tās citai

atļautai izmantošanai.

4.30.1.2. Pārbūvējot vēsturiski nozīmīgas ēkas, nav atļauta to fasāžu arhitektūras

vienkāršošana un redzamo arhitektonisko veidojumu (ailu aizpildījums, rustojums, portāli, vitrīnas, logu apmales, sandriki, lizēnas, pilastri, dzegas, jumta logi u.c.) daļēja vai pilnīga

likvidēšana vai pārveidošana. Nav atļauts izmainīt vēsturisko ēku logu un iestikloto ieejas durvju

vērtņu dalījumu.

4.30.1.3. Jebkāda ēku rekonstrukcija, arī paplašināšana, nedrīkst pasliktināt esošo ēku

izsauļojumu. Gatavojoties jebkādas ēkas rekonstrukcijai vai pārbūvei ir jāsaņem būvatļauja.

4.30.2. Restaurācija Kultūras pieminekļu restaurācija veicama saskaņā ar būvvaldē apstiprinātu restaurācijas projektu,

kas izstrādāts saskaņā ar Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un

restaurācijas noteikumiem. Citu ēku restaurācija veicama saskaņā ar būvvaldē apstiprinātu būvprojektu.

4.30.3. Kārtējais remonts

Ja ēkas vai būves tehniskais stāvoklis ir pasliktinājies, tad īpašnieka vai lietotāja pienākums ir veikt

ēkas vai būves kārtējo remontu. Veicot kārtējo remontu arhitektūras pieminekļos, nedrīkst pārveidot to plānojumu un būves vēsturisko apjomu, kā arī ārējo un iekšējo arhitektonisko apdari.

Daudzstāvu daudzdzīvokļu mājās, veicot dzīvokļu remontus, jāsaglabā piekļuve vertikālajām komunikācijas šahtām (kas ir mājas kopīpašums) katrā dzīvoklī, lai nodrošinātu komunikāciju

apkalpošanu un remontu.

4.30.4. Kapitālais remonts

Pirms kapitālā remonta uzsākšanas ir jāizstrādā projekts, kas saskaņojams Stopiņu novada būvvaldē. Gatavojoties arhitektūras pieminekļa kapitālajam remontam, ir jāsaņem Valsts kultūras

pieminekļu aizsardzības inspekcijas nosacījumi, lai tuvinātu esošo situāciju spēkā esošajām normām un standartiem.

4.30.5. Ēku un citu būvju nojaukšana 4.30.5.1. Ēku un būvju nojaukšanai ir nepieciešama pašvaldības Būvvaldes atļauja.

4.30.5.2. Nojaukto ēku un citu būvju vietas jānotīra un jānolīdzina. Ja nojauktās ēkas vietā sešu mēnešu laikā netiek uzsākta jauna būvniecība, teritorija jārekultivē un jāapzaļumo.

4.30.5.3. Ja ēka vai būve atrodas avārijas stāvoklī, apdraud cilvēkus vai būtiski degradē

ainavu un vidi, pašvaldība var uzdot tās īpašniekam ēku nojaukt. Ja īpašnieks neņem vērā atkārtotus brīdinājumus, pašvaldība ir tiesīga tādu būvi nojaukt, piedzenot no īpašnieka darbu

izmaksas.



45

4.31. PRASĪBAS ĒKU, BŪVJU VAI TO DAĻU FUNKCIONALITĀTES MAIŅAI

4.31.1. Jebkuru ēku, būvju vai to daļu funkcionalitātes maiņu ir nepieciešams saskaņot Būvvaldē.

Ieplānotajai jaunajai funkcijai ir jāatbilst Apbūves noteikumu atļautās izmantošanas prasībām

konkrētajā teritorijā.

4.31.2. Nav pieļaujama tādu funkciju paredzēšana, kas pasliktina apstākļus blakus zemes gabalos, apgrūtina tur piekļūšanu, likumīgi uzsākto zemes izmantošanu un ēku ekspluatāciju, vai pasliktina

vides stāvokli. No jauna plānotā funkcija nedrīkst būt pretrunā ar Apbūves noteikumiem vai pārkāpt kādu tās punktu.

4.32. PRASĪBAS TERITORIJAS, ĒKU UN BŪVJU UZTURĒŠANAI

4.32.1. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai lietotājam ir pienākums uzturēt kārtībā sava īpašuma

teritoriju, kā arī visas uz tā atrodošās ēkas un būves. Nav pieļaujama teritorijas piesārņošana, piegružošana un aizaudzēšana ar nezālēm, kā arī apstākļu pasliktināšana blakus esošajos zemes

gabalos.

4.32.2. Pagalmi ir jāuztur kārtībā, tīri un sausi, nodrošinot lietus ūdeņu novadīšanu no teritorijas, tā

lai netiktu applūdināti blakus esošie zemes gabali.

4.32.3. Ēkas īpašniekam vai lietotājam ir jānodrošina nekustamā īpašuma estētiskā kvalitāte un

jāuztur kārtībā ēkas fasādes, sienas, logi, durvis, jumts, ūdens notekcaurules, renes un citi elementi.

4.32.4. Fasādes krāsošana ir jāveic saskaņā ar Būvvaldes izdoto krāsu pasi vai būvprojektā

akceptētu krāsojumu.

4.32.5. Jumti jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemesgabaliem. Jānovērš iespēja

ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemesgabalos. Katram namam ielas pusē ir jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei vai citai lietus ūdens novadīšanas

sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi.

4.33. DETĀLPLĀNOJUMU IZSTRĀDE

4.33.1. Apbūves noteikumus precizē un detalizē, izstrādājot detālplānojumus.

4.33.2. Detālplānojumi tiek izstrādāti pamatojoties uz novada domes lēmumu un saskaņā ar teritorijas plānojumu. Detālplānojumi tiek izstrādāti visos likumdošanā noteiktajos gadījumos, kā arī

veicot zemes gabalu sadalīšanu, un citos gadījumos, ko nosaka pašvaldība.

4.33.3. Pašvaldības apstiprinātais darba uzdevums detālplānojuma izstrādei ir derīgs vienu gadu.

Ja gada laikā nav uzsākta detālplānojuma izstrāde likumdošanā noteiktajā kārtībā, ir jāsaņem jauns darba uzdevums.

4.33.4. Detālplānojumā ir jānosaka:

1) zemesgabalu robežas (proporcijas un izmēri);

2) piekļūšana, izplānojot ielu un ceļu tīklu, kas iekļaujas kopējā novada ielu un ceļu tīklā; 3) zemesgabala apbūves blīvums un brīvās (zaļās) teritorijas;

4) zemesgabala minimālā ielas vai ceļa fronte; 5) minimālie attālumi no zemesgabalu robežām līdz ēkām un citām būvēm;

6) ēku un citu būvju skaits, to stāvu skaits, apjoms un augstums;

7) inženiertehniskā apgāde; 8) automašīnu novietošana un piebrauktuves;

9) visa veida aizsargjoslas; 10) konkrētas prasības katrai parcelei - atļautā izmantošana, aizliegtā izmantošana,

ierobežojumi; 11) detālplānojumu īstenošanas kārtība;

12) vidējais gruntsūdens līmenis no zemes virsmas.



46

4.33.5. Izstrādājot detālplānojumu, pašvaldība darba uzdevumā konkrētai teritorijai var noteikt papildus arī šadas prasības:

1) veikt teritorijas augu sugu, biotopu izpēti vai ornitoloģisko izpēti; 2) veikt ģeoloģisko izpēti;

3) precizēt plūdu riska teritorijas;

4) noteikt kompleksus pretplūdu pasākumus teritorijām, kas atrodas plūdu riska teritorijās, bet neatrodas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās;

5) noteikt palienes robežu (ūdensteces vai ūdenstilpes izteikti periodiski applūstošas teritorijas); 6) noteikt atļautās izmantošanas veidu ierobežojumus un izvirzīt stingrākas prasības, atkarībā

no konkrētās teritorijas specifikas; 7) citas prasības,

4.33.6. Līdz ar apstiprinātā detālplānojuma stāšanos spēkā, Apbūves noteikumi ir regulāri jāprecizē, uzrādot tajos detālplānojumu nosaukumu, pieņemšanas un spēkā stāšanās datumus, kā

arī aprakstot detālplānojumos risinātās teritorijas robežas un norādot šajās robežās ietvertās izbūves teritorijas;

4.33.7.Izstrādājot detālplānojumus un sadalot zemes gabalu parcelēs apbūvei jaunās apbūves teritorijās, kur nav izveidota ielu infrastruktūra un nav apbūve, ne mazāk kā 20% no sadalāmā

zemes gabala teritorijas jāparedz publiskai ārtelpai (ielām, publiskiem apstādījumiem u.tml. vajadzībām) un sabiedrisko objektu (pirmskolas bērnu iestādes u.c.) izvietošanai. Publisko teritoriju

(DS) paredzēšana detālplānojumos nav uzskatāma par teritorijas plānojuma grozījumiem.

4.33.8. Veidojot jaunas apbūves teritorijas ar vairāk kā 50 apbūves gabaliem ir obligāti jārezervē

teritorija sabiedrisko objektu (bērnudārzu u.c.) izvietošanai. Tās procentuālo platību nosaka būvvalde. Zemesgabali ar platību līdz 1200 kv.m jānodrošina ar centralizātas ūdensvada un

centralizētas kanalizācijas inženierkomunikācijām.

4.33.9. Veidojot jaunas apbūves teritorijas ar vairāk kā 50 apbūves gabaliem, detālplānojumā ir

obligāti jārezervē teritorija sabiedrisko objektu izvietošanai un jāparedz publiskās zaļās teritorijas. Tās procentuālo platību katrā konkrētā gadījumā nosaka detālplānojuma darba uzdevumā.

4.33.10. Publisko zaļo teritoriju (DS) minimālo platību nosaka detālplānojumā.

4.33.11. Izstrādājot detālplānojumus, ir jāveido vienots ceļu tīkls ar kaimiņu zemes gabaliem - strupceļu veidošana pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos.

4.33.12. Ceļi un ielas ir izdalāmi kā atsevišķi zemes gabali.

4.33.13. Stopiņu novada teritorijas plānojumā noteiktas tās teritorijas, kurās obligāti izstrādājami

detālplānojumi, kompleksi aptverot teritorijas, kas sastāv no vairākiem īpašumiem. Tās parādītas

Teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas plānā M 1: 10 000 .

4.33.14. Izvērtējot konkrēto situāciju un nepieciešamību, Stopiņu novada domei un būvvaldei ir tiesības pieprasīt izstrādāt kompleksu detālplānojumu, aptverot vairākus zemes īpašumus, kā arī

iekļaut tajā vienotus risinājumus (pretplūdu pasākumiem, ceļu un ielu tīklam,

inženierkomunikācijām u.c.)

4.33.15. Izskatot būvniecības vai citus saimnieciskās darbības pieteikumus, Būvvalde ir tiesīga ierosināt izstrādāt detālplānojumu. Lēmumu pieņem novada dome.

4.33.16. Detālplānojuma dokumentācijas sastāvā ir jāiekļauj detālplānojumu īstenošanas kārtība,

ko parakstījis detālplānojuma ierosinātājs, apliecinot saistības un atbildību par detālplānojuma

teritorijas attīstību un izbūves termiņiem.

4.33.17. Līdz ar izstrādātā detālplānojuma stāšanos spēkā, Apbūves noteikumi ir jāprecizē: 1) uzrādot 13. nodaļā “Spēkā esošo detālplānojumu saraksts” detālplānojumu nosaukumu,

pieņemšanas un spēkā stāšanās datumus;



47

2) precizējot šos apbūves noteikumus un citus nosacījumus, kas izriet prasībām katrai

konkrētajai detaļplānojuma teritorijai.

4.34. ZEMES IERĪCĪBAS PROJEKTU IZSTRĀDE

Zemes ierīcības projektus izstrādā visos likumdošanā paredzētajos gadījumos atbilstoši Zemes ierīcības likumam. To saturu un izstrādes kārtību reglamentē MK noteikumi Nr. 867 Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi.(23.12.2007.)



48

5. Nodaļa. AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS, OBJEKTI

UN AIZSARGJOSLAS

5.1. AIZSARGJOSLU PROJEKTĒŠANA UN UZTURĒŠANA

5.1.1. Visu veidu aizsargjoslas projektē, izstrādājot detālplānojumus un zemes ierīcības projektus.

Nepieciešamības gadījumā tās nosprauž arī dabā, neatkarīgi no zemes īpašuma formas un veida.

Vietās, kur tās nav projektētas, jāievēro “Aizsargjoslu likumā” vai citos likumdošanas aktos noteiktie aizsargjoslu platumi.

5.1.2. Aizsargjoslās ir spēkā aprobežojumi atbilstoši “Aizsargjoslu likumam”. Aizsargjoslu izveidošanai nav nepieciešama zemes īpašnieka vai lietotāja piekrišana. Zemes īpašniekiem ir

tiesības uz nodokļu atvieglojumiem par ierobežotu saimniecisko darbību vai dzīves apstākļiem

aizsargjoslās.

5.1.3. Gadījumos, kad kādā teritorijā pārklājas vairākas aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības

un lielākie aizsargjoslu platumi.

5.1.4. Aizsargjoslās var noteikt īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus (servitūtu un tā

tiesības), kas nepieciešami attiecīgo objektu un komunikāciju ekspluatācijas, aizsardzības, kā arī aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles nodrošināšanai.

5.1.5. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas gar valsts autoceļiem

par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, zemes lietotājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

5.1.6. Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

5.1.7. Aizsargājamās dabas teritorijas jāapsaimnieko atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem

aktiem; likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, likumam “Sugu un biotopu aizsardzības likums”, MK noteikumiem Nr. 45 “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un

apsaimniekošanas noteikumi”. MK Noteikumiem Nr. 354 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

5.1.8. Zemes īpašnieki un lietotāji, uz kuru zemes atrodas aizsargājams dabas piemineklis, ir atbildīgi par tā saglabāšanu. Lai nodrošinātu dabas pieminekļa saglabāšanu, ap to tiek noteikta 10

metru plata aizsargjosla.

5.1.9. Par aizsargājamiem kokiem uzskatāmi visi ar Stopiņu novada domes lēmumu apstiprinātie dižkoki, kā arī savdabīgie un introducētie koki ar ainavisku, ekoloģisku, kultūrvēsturisku nozīmi.

Aizsargājama koka nociršana pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un apdraud tuvumā esošās ēkas, ceļus, elektrolīnijas u.tml. vai cilvēku dzīvību. Aizsargājamā koka nociršanas

(novākšanas) kārtību nosaka Valsts meža dienests pēc saskaņošanas ar atbildīgo ministriju. Lai

nodrošinātu aizsargājamo koku un to augšanas apstākļu saglabāšanu, 10 metru rādiusā ap koku (ja vainaga projekcija lielāka, tad atbilstoši tai) aizliegta jebkāda darbība, kas var negatīvi ietekmēt

koka augšanu un attīstību (aršana, minerālmēslu un citu ķimikāliju lietošana, koka apkraušana), kā arī mainīt vides apstākļus — ūdens un barošanās režīmu. Mežaudzēs 10 metru rādiusā ap

aizsargājamiem kokiem (ja vainaga projekcija lielāka, tad atbilstoši tai) aizliegta kailcirte. Koka

veselības stāvokļa pasliktināšanās vai bojā ejas gadījumā nekavējoties jāpaziņo novada pašvaldībai un Reģionālajai vides pārvaldei.

5.1.10. Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem visās attīstības stadijās ir aizliegta to lasīšana, noplūkšana un izrakšana, kā arī dzīvotņu postīšana, kā arī savvaļā ievāktu

augu audzēšana, kolekcionēšana, pārdošana. Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu indivīdus ir atļauts iegūt limitētos apmēros normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tas nekaitē

attiecīgo sugu populācijas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā tās dabiskajā izplatības

areālā.

5.1.11. Aizsargājamus parkus, dendroloģiskos stādījumus saskaņā ar aizsargājamās teritorijas

dabas aizsardzības plānu regulāri kopj zemes īpašnieks (lietotājs). Aizsargājamos parkos (Ulbrokas muižas parks) aizliegta galvenā cirte.



49

5.2. AIZSARGJOSLAS

5.2.1. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

5.2.1.1. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas 1) Stopiņu novada teritorijā ir noteikti šādi minimālie ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu

platumi:

Ūdenstecēm

Mazai Juglai

300 m plata josla lauku teritorijā;

ne mazāk kā 10 m katrā krastā ciemu teritorijās

Ķivuļurgai ne mazāk kā 50 m plata josla katrā krastā;


Piķurgai

ne mazāk kā 50 m plata josla katrā krastā;


Nabiņurgai 10 m plata josla katrā krastā

Dauguļupītei, Dreiliņupītei,

M-1 valsts meliorācijas grāvim

10m plata josla katrā krastā

Ūdenstilpēm

Ulbrokas ezeram 10 m plata josla katrā krastā

Sauriešu karjera ūdenskrātuvei 10 m plata josla katrā krastā

Robežnieku/Smilgu ūdensrātuvei 10 m plata josla katrā krastā

2) Ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu periodiski applūstošu palieni, aizsargjosla tiek noteikta ne mazāk kā visā palienes platumā līdz ūdens līmenim, neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos

noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma. Izteikti periodisku palieņu robežas ir jāprecizē un jānosaka detālplānojumos, attiecīgi koriģējot un precizējot aizsargjoslu robežas, saskaņā ar MK

Noteikumiem Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” (03.06.2008).

5.2.1.2. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdens resursu

saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma ietekmi uz ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (bet ne mazāk kā uz 25 gadiem). Šo

aizsargjoslu noteikšanu regulē 2004.gada 20.janvāra MK noteikumi Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika”.



50

Lielrīgas reģionālās Vides pārvaldes dati ٭

Objekts Ūdens

lietošanas

Atļaujas

Nr.

Artēziskās

akas Nr.

Koordinātes

Z pl.

Koordinātes

A gar.

Aizsargjosla

“Dzidriņas”

ciemats

RIT-20-Ū-

0098

Nr.1 56056’35” 24

024’68” Stingrā režīma

10 m

“Vālodzes”

ciemats

RIT-20-Ū-

0097

Nr.1

Nr.2

56055’68”

56055’83”

24018’67”

24018’60”

Stingrā režīma

10 m

“Ulbrokas”

vidusskola

RIT-20-B-

0423

Nr.1 56055’40,5” 24

019’23,2” Stingrā rež.30-50m

Bakter.64m;ķīmiskā

rež.435 m

5.1.tabula Aizsargjoslas ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām

2) Stopiņu novada teritorijas plānojumā ap visām uzskaitītajām ūdens ņemšanas vietām

(artēziskajiem urbumiem) ir noteiktas 10m stingra režīma aizsargjoslas un 30 m sanitārā

zona. Pēc LR Labklājības ministrijas kompetentās institūcijas veiktā aprēķina katrai konkrētai ūdensgūtnei var tikt noteikta arī vēl baktereoloģiskā un ķīmiskā aizsargjosla.

Ūd. ņemš. vietas

kods

Apsaimniekotājs Ūd.saimn. iecirknis

Sanitārā zona ٭

Stingrā režīma aizsargjosla

(m)

P100142 SIA “Daucis” Šmerļupīte 30 10

P100228 SIA “Upeslejas” Mazā Jugla - 10

P100141 SIA “Deiva” Mazā Jugla 30 10

P100297 SIA “Lukoil serviss” DUS, Lubānas 129a Piķurga 50 10

P100298 SIA “Lukoil serviss” DUS, Daugavpils šos 3

Piķurga 50 10

P100336 P/A “Saimnieks” Upesleju iecirknis Mazā Jugla 20x50 10



P100670 SIA “Ulbroka” Piķurga 30 10



P100673 SIA “Ulbroka” Piķurga rezervē 10

P100674 P/A “Saimnieks” , ciemats “Līči” Mazā Jugla 30 10

P100675 P/A “Saimnieks” , ciemats “Līči” Mazā Jugla 30 10

P100679 P/A “Saimnieks” , ciemats “Ulbroka” Piķurga 30 10


P100868 P/A “Saimnieks” , ciemats “Ulbroka” Piķurga 30 (rezervē) 10


P100681 SIA “Knauf marketing Riga” Mazā Jugla 25 10

P100682 SIA “Knauf marketing Riga” Mazā Jugla 25 10

P100683 P/A “Saimnieks” ”, radiostac. ciemats Šmerļupīte 30 10

P100684 P/A “Saimnieks” ”, radiostac. ciemats Šmerļupīte 10 (rezervē) 10

P100785 VU “Latvijas Nafta, Dus Nr.3 Ķīšezers 10

P100786 SIA “Dienests” Piķurga 30 10

P100787 A/S Latvijas Gāze”, filiāle “Gāzes transports”,Avoti

Mazā Jugla 30 10

P100800 SIA “Augstceltne” Piķurga - 10

P101019 P/A “Saimnieks” , ciemats “Saurieši” Mazā Jugla 30 10

P101020 P/A “Saimnieks” , ciemats “Saurieši” Mazā Jugla 30 10

P101021 P/A “Saimnieks” , ciemats “Saurieši” Mazā Jugla - 10

P101025 SIA “Beveriņas”, Liepziedi Mīlgrāvis 10

P101026 SIA “Beveriņas”, Liepziedi Mīlgrāvis - 10

P101089 SIA “Knauf marketing Riga” Mazā Jugla Karjera ūdeņi bez aizs/j

P101131 Gaismas spec. internātsākumskola Piķurga Ugunsdzēs. bas. bez aizs/j

P101132 Gaismas spec. internātsākumskola Piķurga 30 10

P101210 P/A “Saimnieks” , ciemats “Cekule” Ķivuļurga 30 10

P101211 P/A “Saimnieks” , ciemats “Cekule” Ķivuļurga (rezervē) 10

P101284 SIA “Felikss M’, Lielozoli Piķurga 10 10

SIA “BSW”



51

3) Ar precīzām koordinātēm grafiski attēloti tikai artēziskie urbumi Dzidriņās, Vālodzēs un Ziemeļu

gatvē, pārējo ūdensņemšanas vietu atrašanās nav precīza. Aizsargjoslu attēlojums kartēs ir tikai orientējošs.

5.2.1.3. Mežu aizsargjosla ap pilsētām Stopiņu novada teritorijas plānojumā parādīta mežu aizsargjosla ap Rīgas pilsētu, kas noteikta

saskaņā ar MK Noteikumu Nr. 63 „Mežu aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika”

(04.02.2003.) prasībām. Aizsargjosla ap Rīgas pilsētu Stopiņu novadā pēc Valsts meža dienesta datiem sastāda 1505.4 hektārus.

5.2.1.4. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem

Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem noteiktas aprakstītas 8.nodaļā..

5.2.2. Ekspluatācijas aizsargjoslas

5.2.2.1. Aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem

1) Ciemu teritorijās gar ielām un autoceļiem aizsargjosla tiek noteikta kā sarkanā līnija un būvlaide. Valsts galvenajiem autoceļiem A4 un A6 ciemu teritorijās autoceļu aizsargjoslas

(sarkanās līnijas) noteikt 60 m uz katru pusi no autoceļa ass. 2) Būvlaidi gar valsts autoceļiem nosaka detālplānojumos, saskaņā ar VAS „Latvijas Valsts ceļi”

nosacījumiem.

3) Stopiņu novada teritorijas plānojuma kartē „Aizsargjoslas un aprobežojumi” ir noteiktas un parādītas aizsargjoslas gar valsts autoceļiem un pašvaldības ceļiem:

5.2.tabula

Autoceļi Aizsargjosla lauku teritorijās

Aizsargjosla ciemu teritorijās

Valsts galvenie autoceļi: A4 Rīgas apvedceļš A6 Rīga - Daugavpils

100 m no ceļa ass uz katru pusi

ielas sarkanā līnija un būvlaide ne mazāk kā 100m no ceļa ass uz katru pusi

Reģionālie autoceļi٭: P2, P4, P5

60 m no ceļa ass uz katru pusi ielas sarkanā līnija un būvlaide ne mazāk kā 60m no ceļa ass uz katru pusi

Vietējie autoceļi٭: V32, V33, V34, V 35, V36, V52,

30 m no ceļa ass uz katru pusi ielas sarkanā līnija un būvlaide ne mazāk kā 30m no ceļa ass uz

katru pusi

Pašvaldības autoceļi30 ٭ m no ceļa ass uz katru pusi Atbilstoši 7.13.3. punktā noteiktajam

Autoceļu saraksts ar nosaukumiem dots pielikumā٭ 4) Sarkanās līnijas nosaka detālplānojumā un pašvaldības teritorijas plānojumā.

5.2.2.2. Aizsargjoslas gar dzelzceļiem

1) Stopiņu novada teritorijas plānojumā gar dzelzceļiem ir noteiktas un grafiski parādītas gan ekspluatācijas, gan drošības aizsargjoslas.

5.3. tabula Dzelzceļa līnija

Ekspluatācijas aizsargjosla Drošibas aizsargjosla

lauku teritorijās ciemu teritorijās lauku teritorijās ciemu teritorijās

Rīga - Daugavpils 100 m, bet ne mazāk par

nodalījuma joslu

50 m, , bet ne mazāk par

nodalījuma joslu

50 m, bet ne mazāk par

nodalījuma joslu

25 m, bet ne mazāk par

nodalījuma joslu

Rīga - Ērgļi 50 m, bet ne mazāk par nodalījuma joslu

25 m, bet ne mazāk par nodalījuma joslu



2) Lai nodrošinātu dzelzceļa pārredzamību un satiksmes drošību, aizsargjoslās aizliegts:

- veikt darbības, kuru rezultātā pārredzamība samazinās un palielinās aizputināmība,

- bez saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju veikt jebkurus būvniecības vai grunts rakšanas un pārvietošanas darbus,

- veikt darbības, kuru rezultātā pasliktinās hidroloģiskais režīms dzelzceļa aizsargjoslā

- ierīkot gāzes vadus gar sliežu ceļu - aizkraut pievedceļus un pieejas dzelzceļa apkalpošanas objektiem.



52

5.2.2.3. Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem

1) Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem noteiktas, lai nodrošinātu to maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt

traucēta sakaru līniju normāla darbība.

2) Visas aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem ir jāuzrāda un jāprecizē detālplānojumos un būvprojektos.

5.4. tabula. Aizsargjoslu platumi gar elektronisko sakaru tīkliem Gar elektronisko sakaru apakšzemes kabeļiem, gaisvadu un radiofikācijas sakaru līnijām

2,5 m uz katru pusi no apakšzemes kabeļu līnijas vai no gaisvadu līnijas ass;

2,5 m līdz koku vainaga malai meža masīvos un stādījumos ar koku augstumu līdz 4,0m;

3,5 m līdz koku vainaga malai meža masīvos un stādījumos ar koku augstumu virs 4,0m;

Gar elektronisko radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem

1 m ārpus nožogojuma vai 5 m no to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas, un 2,5 m attālumā no torņu un mastu atsaitēm

3) Ievērot Aizsargjoslu likuma 43.p. „Aprobežojumi aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem”

prasības, noteikt papildus 35.pantā minētajiem aprobežojumiem aizliegumus: - veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, grunts planēšanu ar

tehniku, kā arī zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, autoceļu nodalījuma joslā – dziļāk par 0,5 metriem;

- izdarīt ģeoloģiskos un ģeodēziskos izpētes darbus, kas saistīti ar urbumiem, zemes paraugu ņemšanu un citiem līdzīgiem darbiem;

- stādīt kokus, izvietot lauka apmetnes, turēt lopus, nokraut materiālus, lopbarību un

mēslojumu, kurt ugunskurus un ierīkot šautuves; - apbērt vai salauzt mērstabiņus un brīdinājuma zīmes, novietot uz pazemes kabeļu līniju

trasēm smagus (vairāk par 5 tonnām) priekšmetus, ierīkot trasēs skābju, sāļu un sārmu notekas.

- rokot zemi, lietot laužņus, kapļus, ķīļus un pneimatiskos instrumentus,

- apbērt ar zemi vai būvmateriāliem kabeļu kanalizācijas kabeļaku lūku vākus, sadales skapjus, brīdinājuma zīmes un mērstabiņus pazemes kabeļu trases, kā arī pārvietot esošas

sakaru kabeļu līnijas un iekārtas bez iepriekšējās saskaņošanas ar to valdītāju.

5.2.2.4. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem

1) Stopiņu novada teritorijas plānojumā elektropārvades gaisvadu līnijām tiek noteiktas sekojošas eksluatācijas aizsargjoslas: 5.5. tabula

lauku teritorijās ciemu teritorijās

330 kV augstsprieguma gaisvadu līnijām 30 m

12 m

110 kV augstsprieguma gaisvadu līnijām 30 m

7 m

20 kV augstsprieguma gaisvadu līnijām 6,5 m 2,5 m

0,4 kV zemsprieguma gaisvadu līnijām (GVL) 2,5 m 2,5 m

elektropārvades kabeļu līnijām (KL) zemes gabals vai gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes kabeļu līnijas katrā pusē 1 m

attālumā no kabeļu ass

transformātoru punktam (TP) 1 m attālumā no nožogojuma vai būves visvairāk izvirzīto daļu projekcijas.

2) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem grafiski parādītas ap 20 kV, 110 kv un 330 kV gaisvadu līnijām. Pārējās aizsargjoslas, tajā skaitā gar transformatoru punktiem precizējamas

un parādāmas detālplānojumos un būvprojektos. 3) Plānojot attālumus no ēkām, būvēm, stādāmiem un esošajiem kokiem līdz elektrolīnijām, kā arī

attālumus starp elektrolīnijām, ievērot 2004.gada MK noteikumu Nr.1069 „Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās”, 2006. gada MK

noteikumu Nr. 982 „Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”

prasības.



53

5.2.2.5. Aizsargjoslas gar siltumtīkliem, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

1) Aizsargjoslas gar siltumtīkliem, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem nosaka, lai nodrošinātu to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

2) Minimālais aizsargjoslu platums: -gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru dziļumam, —

3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas,

-gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2 metriem, — 5 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas

-gar pašteces kanalizācijas vadiem — 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas - gar Rīgas TEC-2 Maģistrālajiem spiediena kanalizācijas cauruļvadiem no TEC-2 pa

Granīta ielu (2d 200mm un 2d 400mmm) – 3 metri katrā pusē no cauruļvadu ārējās malas.

3) Ap Rīgas TEC 2 siltumtrasi gaisā, sadales iekārtām, siltuma punktiem zemes gabals un gaisa

telpa 1m katrā pusē no nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes

virsmas. 4) Visas aizsargjoslas ap siltumtīkliem, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir jāuzrāda un jāprecizē

detālplānojumos un būvprojektos.

5) Drošības aizsargjoslu gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks

veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 25 metru attālumā katrā pusē no siltumvada nožogojuma vai tā vistālāk ārpusē izvirzīto daļu

projekcijas uz zemes virsmas.

5.2.2.6. Valsts ģeodēzisko punktu aizsargjosla Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem noteiktas, lai nodrošinātu to ilgstošu

saglabāšanu un stabilitāti. Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir vienu metru plata zemes josla no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas. Valsts ģeodēzisko atbalsta punktu aizsargjoslā

ietilpst zemesgabali uz kuriem tie atrodas, kā arī ne mazāk kā 1m plata josla ap to robežām. Valsts

ģeodēzisko atbalsta punktu aizsargjoslu platumu un robežas, kā arī uzturēšanas un kontroles kārtību nosaka Valsts Zemes dienests.

5.2.2.7. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm 1) Stopiņu novada teritorijas plānojumā tiek noteiktas šādas ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas:

5.6.tabula

Ekspluatācijas aizsargjoslas

Drošības aizsargjoslas

Gāzes vadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāli

15 m uz katru

pusi no gāzes vada ass

līdz 300 mm -75m

300--600 mm -125m

600-800 mm -150m

Gāzes vadiem ar spiedienu 0,4 - 1,6 megapaskāli

5 m uz katru pusi

no gāzes vada ass -

Gāzes vadiem ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāli

1 m uz katru pusi

no gāzes vada ass -

Ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem

1 m -

Ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem

5 m -

Ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,6megapaskāliem

5 m -

Ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,6 megapaskāliem

10 m -

Ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS)

10 m 50 m

Ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtām un to anodu zemējumiem

4 m -

2) Visas aizsargjoslas ap gāzes vadiem un ap gāzes apgādes iekārtām un būvēm ir jāuzrāda un jāprecizē

detālplānojumos un būvprojektos.

5.2.2.8. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm



54

1) Stopiņu novada teritorijas plānojumā ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas ap valsts un

koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un mežu zemēs: 5.7.tabula

Ūdensnotekām (regulētām vai ierīkotām) lauksaimniecībā izmantojamās zemēs

10 m no krotes uz katru pusi

Ūdensnotekām (regulētām vai ierīkotām) meža zemēs

8-10 m (atkarībā no atbērtnes platuma) no krotes uz katru pusi

Ap liela diametra (30 cm un vairāk) kolektoriem 8 m uz katru pusi no ass

Gar Mazās Juglas poldera aizsargdambjiem 5 m no aizsargdambja būves ārējās malas

Ap poldera sūkņu staciju, krājbaseiniem un slūžām 20 m attālumā no būvju ārējās malas

2) Teritorijas plānojumā ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm grafiski nav parādītas. Tās jāuzrāda un jāprecizē detālplānojumos un būvprojektos.

5.2.3. Sanitārās aizsargjoslas 5.2.3.1. Aizsargjoslas ap kapsētām

1) Stopiņu novada teritorijas plānojumā visām kapsētām - Ulbrokas (Ozolu) kapiem, kapsētai

“Atmiņa 2000”, arī perspektīvai kapsētas teritorijai ir noteikta 300 m plata sanitārā aizsargjosla no kapsētas teritorijas robežas ārējās malas.

2) Stopiņu novadu skar Rīgas pilsētas teritorijā esošo Ulbrokas kapu sanitārā aizsargjosla. 3) Dzīvojamā apbūve kapsētu aizsargjoslās pieļaujama tikai pie nosacījuma, ka atbilstoši normatīvu

prasībām tiek nodrošināta centralizēta ūdensapgāde. 4) Kapsētas aizsargjoslas teritorijā aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas,

izņemot gadījumus, ja ir veikti iespējamās dzeramā ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskās

aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka iespējams nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni, atbilstoši MK noteikumu Nr.8 “Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika”

prasībām.

5.2.3.2. Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām

Stopiņu novadā šāds objekts nav bijis un netiek plānots, tādēļ aizsargjosla netiek noteikta.

5.2.3.3. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un ūdens attīrīšanas iekārtām

1) Sanitārās aizsargjoslas platums ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI) ir noteikts atkarībā no

izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskā raksturojuma: - Ulbrokas attīrīšanas iekārtām ar atklātiem dūņu laukiem - 200 m;

- Pārējām attīrīšanas iekārtām - 50 līdz 100 m aizsargjoslas platums precizējams detālplānojumos vai būvprojektos.

- slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm un tiem filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm, – 2 metri.

2) Veicot NAI rekonstrukciju vai jaunu izveidi, katrā konkrētā gadījumā aizsargjoslas platums

precizējams saskaņā ar Aizsargjoslu likuma prasībām un tie nav uzskatāmi par teritorijas

plānojuma grozījumiem.

3) Ap reģionālo sadzīves atkritumu deponēšanas poligonu Getliņi ir noteikta 100 m aizsargjosla.

Šai aizsargoslai jābūt apmežotai, tur nav atļauta nekāda veida būvniecības, rakšanas vai grunts pārvietošanas darbi.

4) Ap sadzīves atkritumu kompostēšanas laukumu (zemes gabalā ar kadastra Nr.80960030536) pie

Eģenovām „Getliņi – 2” ir notekta 100m aizsargjosla.

5.2.4. Drošības aizsargjoslas

1) Drošības aizsargjoslas tiek noteiktas ap naftas, naftas produktu, ķīmisko vielu un produktu

vadiem, noliktavām un krātuvēm, ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem. Aizsargjoslu uzdevums ir nodrošināt to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo

avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību.



55

2) Drošības aizsargjoslas parādītas iepriekšējos punktos: aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu

virs 1,6 megapaskāliem apakšpunktā 5.2.2.7., bet Aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus – apakšpunktā 5.2.2.2,

siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks - apakšpunktā 5.2.2.5. 5).

5.2.5. Aizsargoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem

1) Aizsargjoslas ap kultūras pieminekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu

aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem. Stopiņu novadā neatrodas Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi.

2) Stopiņu novada teritorijas plānojumā ir noteiktas aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap pašvaldībai nozīmīgiem kultūrvēsturiskiem objektiem:

100 m aizsardzības zona piemineklim 1905.gada cīnītājiem, Rumpju muižai, Vietējās nozīmes

Piemiņas vietai „Baltais krusts”, piemiņas akmenim „Barikāde” un Ulbrokas muižas apbūvei, ko

perspektīvā paredzēts iekļaut Valsts aizsargājamo kultūtas pieminekļu sarakstā;

100 m aizsardzības zona vietējas nozīmes kultūras objektam – „Līgoparks”.

5.2.6. Tauvas josla

1) Zvejas, kuģošanas un ar tām saistīto darbību nodrošināšanai gar ūdeņu krastiem neatkarīgi no īpašuma veida saskaņā ar Zvejniecības likumu tiek noteikta tauvas josla.

2) Dabiskās tauvas joslas platums ir: - gar privāto ūdeņu krastiem - 4 m;

- gar pārējo ūdeņu krastiem - 10 m.

3) Mākslīgi veidotā ūdensobjekta tauvas joslas platums tiek noteikts attiecīgās būves plānā.

5.2.7. Riska objekti un teritorijas

1) Aizsargzonās nav pieļaujams izvietot dzīvojamās ēkas, bērnu pirmsskolas iestādes, izglītības iestādes, ārstniecības iestādes un atpūtas iestādes, sporta būves, apstādījumus, augļu un

sakņu dārzus.

2) Aizsargzonas apzaļumošanas pakāpe: līdz 300m 60%,virs 300m līdz 1000m 50%, virs 1000m līdz 3000m 40%. No apdzīvoto vietu puses jāparedz koku un krūmu stādījumi joslā, kuras

platums ne mazāks par 50m, bet pie zonas platuma līdz 100m –ne mazāks par 20m.

3) Noteiktas drošības aizsargjoslas arī objektiem ar īpašām prasībām to novietojumam:

–kokapstrādes uzņēmumiem 50m

–lauksaimniecības kompleksam SIA “Ulbroka” teritorijai pie Dauguļiem. 100m

4) Aizsargzonu jeb drošu attālumu no uzņēmumiem nosaka atbilstoši drošības pārskatam, kas

izstrādāts saskaņā ar MK 19.06.2001. noteikumiem Nr.259 “Rūpnieciskō avāriju riska novērtēšanas kārtība un riskasamazināšanas pasākumi”.



56

6. nodaļa. PRASĪBAS VELOSIPĒDU, AUTOMAŠĪNU

NOVIETOŠANAI UN DEGVIELAS UZPILDES STACIJU

IZVIETOJUMAM

6.1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS VELOSIPĒDU, AUTOMAŠĪNU NOVIETOŠANAI

6.1.1. Apbūves noteikumu prasības velosipēdu un automašīnu novietošanai neattiecas ne uz vienu šo noteikumu pieņemšanas dienā esošu ēku vai citu būvi līdz brīdim, kad tās platība

tiek palielināta, mainīta izmantošana vai pieaug nodarbināto skaits, dzīvokļu skaits, vietu skaits, vai kāds cits raksturojošs lielums, kas prasītu palielināt velosipēdu, automašīnu

novietošanai nepieciešamo laukumu.

6.1.2 Minimālo autostāvvietu skaitu sabiedriskajām iestādēm un ražošanas objektiem nosaka ievērojot šādus autostāvvietu vietējos normatīvus:

6.1..tabula

Ēkas un būves Aprēķinu vienība Automašīnu vietas uz aprēķina vienību

Pārvaldes, darījumu un zinātnes iestādes 1 strādājošais 0,3

Ražošanas uzņēmumi 1 strādājošais 0,2

Tirdzniecības centri un veikali ar tirdzniecības zāles platību lielāku par 200m2

10 m2 tirdzniecības platības. 1

Tirgi 2 tirdzniecības vietas 1

Restorāni, bāri un kafejnīcas 10 vietas 1,5

Zāles (kinoteātri, sporta klubi, koncertzāles, muzeji, baznīcas, izstāžu zāles)

10 vietas vai vienlaicīgi apmeklētāji 1,5

Viesnīcas 10 vietas 2

Kapsētas, brīvdabas pasākumu vietas 50m² 1

Sporta zāles un celtnes ar vairāk par 500 skatītāju vietām

20 vietas 1

Pludmales (apmeklētas), sporta un tūrisma bāzes 10 vienlaicīgo apmeklētāju vietas 2

6.1.3. Nepieciešamo velosipēdu novietņu, autostāvvietu un garāžu skaitu un to izvietojumu nosaka

attiecīgie LR būvnormatīvi un Apbūves noteikumi. Ja tie paredz mazāku automašīnu novietņu skaitu

kā šajos Apbūves noteikumos, tad jāpieņem lielākais nodrošinājums.

6.2. NOTEIKUMI AUTOSTĀVVIETĀM UN VELOSIPĒDU NOVIETNĒM

6.2.1 Ēka un cita būve ar autostāvvietām un velosipēdu novietnēm jānodrošina pirms nodošanas

ekspluatācijā.

6.2.2. Autostāvvietas jāizvieto uz tā paša zemesgabala vai tajā pašā būvē, kuras izmantošanai

stāvvietas nepieciešamas, izņemot gadījumus, ja:

1) zemesgabals atrodas kultūras pieminekļa un tā aizsardzības joslas vai detālplānojumā noteikts citādi;



57

2) ar tuvāko zemesgabalu īpašniekiem ir panākta rakstiska vienošanās par autostāvvietu

ierīkošanu tajās.

6.2.3. Ja ēka un cita būve vai zemesgabals ietver vairāk kā vienu izmantošanas veidu un katram

izmantošanas veidam noteikts savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katram izmantošanas veidam atsevišķi un summē.

6.2.4. Autostāvvietas vienai izmantošanai nevar uzskatīt par stāvvietu jebkādai citai izmantošanai,

izņemot, ja šai citai izmantošanai nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas stāvvietu un lietošanas laiki nesakrīt.

6.2.5. Zemesgabala lielumi:

1) vienai vieglās automašīnas izvietošanai virszemes atklātā autostāvvietā jāpieņem

25 m²;

2) viena pasažieru tūristu autobusa izvietošanai virszemes autostāvvietā jāpieņem 75

m²;

3) vienai kravas automašīnas izvietošanai virszemes atklātā stāvvietā jāpieņem, atkarībā no mašīnas tipa, bet ne mazāk par 25 m²;

4) viena velosipēda novietošanai virszemes stāvvietā jāpieņem 0,5 m².

5) uz vienu mašīnvietu slēgtā vienstāvu garāžā- 30m²

6.2.6. Iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6 m plats

priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību - 12 m plats priekšlaukums.

6.2.7. Katras 50 autostāvietas jāattdala ar 2m platu zaļo zonu, kurā ir blīvu krūmāju vai koku

stādījumi.

6.2.8. Uz katrām 10 stāvvietām jāparedz pa vienai 1 stāvvietai ar platumu 4,5m automašīnām,

kurās pārvadā bērnus un cilvēkus ar kustību ierobežojumiem, bet stāvvietās ar mazāku vietu skaitu vismaz vienai jābūt 4,5m platai. Šīs stāvvietas apzīmē ar ceļazīmi.

6.2.9. Pie pirmskolas bērnu iestādēm vismaz pusei stāvvietu jābūt 4,5m platām.

6.3. NOTEIKUMI AUTOMAŠĪNU NOVIETŅU PIEBRAUCAMAJIEM CEĻIEM

6.3.1. Automašīnu novietņu piebraucamajiem ceļiem jābūt vismaz 3 m platiem (katrai joslai),

izņemot gadījumus, kad Apbūves noteikumos noteikts savādāk.

6.3.2. Attālums no iebrauktuves/izbrauktuves garāžā vai autostāvvietā jāpieņem ne mazāks par: 50 m no krustojuma ar valsts ceļu vai galveni ielu,

20 m no krustojuma ar vietējas nozīmes ielu, 30 m no sabiedriskā pasažieru transporta pieturvietas.

6.4 NOTEIKUMI DEGVIELAS UN SAŠĶIDRINĀTĀS GĀZES UZPILDES

STACIJU IZVIETOJUMAM

6.4.1. Degvielas un sašķidrinātās gāzes uzpildes staciju izvietojums (projektēšana, būvniecība,

ekspluatācija) nav pieļaujama: 1) bez Reģionālās vides pārvaldes ekoloģiskā uzdevuma saņemšanas un licencētu

ģeologa un hidroģeologa atzinumiem par grunts un gruntsūdeņu piesārņojuma līmeni attiecīgajā vietā

2) kultūras pieminekļu aizsardzības zonās,

3) memoriālu piemiņas vietu, pieminekļu un kulta celtņu tuvumā vai vizuālā saistībā ar tiem;



58

4) īpaši aizsargājamos dabas objektos;

5) Likumā par aizsargjoslām noteiktajos gadījumos

6) īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, augu un dzīvnieku sugu atradņu aizsargjoslās;

7) valsts hidrometeoroloģisko novērojumu staciju, posteņu un stacionāro valsts nozīmes monitoringa punktu aizsargjoslās;

8) elektrisko tīklu, siltumtīklu, ūdensvadu, kanalizācijas tīklu aizsargjoslās;

9) valsts ģeodēzisko atbalsta punktu aizsargjoslās;

10) karjeru aizsargjoslās.

6.4.2. Sašķidrinātas gāzes uzpildes staciju būvniecībā ir nepieciešams veikt īpašus drošību pastiprinošus pasākumus, kuri pirms projektēšanas paredzami īpaši un saskaņojami ar

UGD.

6.4.3. Pie degvielas uzpildes stacijām jāierīko un jābūt pieejamām sabiedriskām tualetēm.



59

7. nodaļa. ATSEVIŠĶU TERITORIJU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

7.1. SAVRUPMĀJU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DzS)

7.1.1. Definīcija Apbūves noteikumos savrupmāju dzīvojamā teritorija (DzS) nozīmē zemesgabalu, kur

primārais zemes izmantošanas veids ir savrupmāju, dvīņu, rindu māju apbūve, bet atļautas arī citas

izmantošanas.

7.1.2. Atļautā izmantošana 1) Nolūki, kādos atļauts izmantot zemi, būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz

zemes, kas paredzētas savrupmāju apbūvei ( DzS ) ir: savrupmāja (vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja);

dvīņu māja (divas bloķētas ģimenes dzīvojamās mājas, katra uz sava zemes gabala);

rindu māja;

saimniecības ēka, palīgēka;

telpas individuālam darbam;

inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti.

2) Izstrādājot detālplānojumu, atsevišķā zemes gabalā var paredzēt izvietot pārvaldes iestādi,

mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektu, pirmsskolas bērnu iestādi, svētdienas skolu, privāto mājas bērnudārzu vai sporta būvi.

7.1.3. Zemesgabala minimālā platība

Jaunveidojamā zemesgabala minimālā platība:

savrupmājām - 1200 m2;

katrai no dvīņu mājām - 1200 m2;

katrai no rindu mājas sekcijām - 300 m2;

7.1.4. Apbūves blīvums un intensitāte 1) Savrupmāju un dvīņu māju apbūvē zemesgabala maksimālais apbūves blīvums nedrīkst

pārsniegt 30% no zemesgabala platības. 2) Rindu māju apbūvē zemesgabala maksimālais kopējais apbūves laukums nedrīkst pārsniegt

35% no zemesgabala platības.

3) Apbūves intensitāte - līdz 70%.

7.1.5. Ēku un būvju skaits Uz zemes gabala drīkst izvietot vienu savrupmāju vai vienu dvīņu vai rindu mājas daļu un ne vairāk

kā 2 palīgēkas, nepārsniedzot atļauto apbūves blīvumu.

7.1.6. Stāvu skaits

Maksimālais stāvu skaits: dzīvojamai ēkai - 2 stāvi, ieskaitot bēniņus,

saimniecības ēkai - 1 stāvs.

7.1.7. Apbūves maksimālais augstums 1) Kopējais ēkas augstums nedrīkst pārsniegt 12 m. Noteiktie ēku un citu būvju augstumi nav

attiecināmi uz atsevišķiem akcentiem, kas ir jāpamato ar detālplānojumu.

2) Saimniecības ēkas augstums nedrīkst pārsniegt 6 m

7.1.8. Zemesgabala minimālā fronte No jauna veidojamo zemesgabalu minimālā fronte nedrīkst būt mazāka:

savrupmājām - 20 m,

rindu mājām - nosakāma un pamatojama ar detālplānojumu.



60

7.1.9. Iedibināta būvlaide

Galvenās ēkas novietnei zemesgabalā iedibinātas būvlaides gadījumā, neskatoties uz jebkādiem citiem apbūves noteikumiem, ir jāievēro šī iedibinātā būvlaide.

7.1.10. Pagalma noteikumi

Atbilstoši 4.11. punkta prasībām.

7.1.11. Žogi

Atbilstoši 4.17.3. punkta prasībām.

7.1.12. Precizējumi un papildinājumi 1) Ārpus ciemu teritorijām nav atļauta rindu māju būvniecība.

2) Pieņemot lēmumu par detālplānojuma izstrādi, pašvaldība darba uzdevumā nosaka, vai

konkrētajā apbūves teritorijā ir pieļaujama rindu māju apbūve, un vai ir nepieciešams rezervēt teritoriju pārvaldes iestādei, mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektam vai sporta būvei.

3) Izbūvējot rindu mājas vai dvīņu mājas, zemes gabalu drīkst sadalīt tikai pēc šo ēku uzbūvēšanas ar nosacījumu, ka jaunveidojamais zemes gabals nav mazāks par:


katrai no rindu mājas sekcijām - 300 m2.

5) Visi precizējumi, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi attiecīgās

teritorijas detālplānojumā vai citā attīstības projektā.

7.1.13. Galvenie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi

0601 Individuālo dzīvojamo māju apbūve 0701 Vienstāva vai divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve

7.2. SAVRUPMĀJU BLĪVAS DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DzSb)

7.2.1. Definīcija

Savrupmāju blīvas dzīvojamās apbūves teritorijas (DzSb) nozīmē zemesgabalus esošo dārzkopības sabiedrību vasarnīcu dzīvojamās apbūves teritorijās, kur, izstrādājot detālplānojumu

un nosakot pasākumus atbilstoši šajā sadaļā minētajiem nosacījumiem, iespējama ēku izmantošana

patstāvīgai dzīvošanai - teritorijas transformācija savrupmāju blīvas dzīvojamās apbūves teritorijās.

7.2.2. Atļautā izmantošana

1) Nolūki, kādos atļauts izmantot zemi, būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz

zemes, kas paredzēta savrupmāju blīvai dzīvojamai apbūvei ( DzSb ) ir: savrupmāja (vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja);

vasarnīca;

saimniecības ēka, palīgbūve;

telpas individuālam darbam;


7.2.3. Zemesgabala minimālā platība Jaunveidojamā zemesgabala minimālā platība – 600 m2;

7.2.4. Apbūves blīvums un intensitāte

1) Maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 30% no zemesgabala platības.

2) Apbūves intensitāte – līdz 80%.

7.2.5. Ēku un būvju skaits Uz zemes gabala drīkst izvietot vienu savrupmāju vai vasarnīcu un palīgbūves, nepārsniedzot

atļauto apbūves blīvumu.

7.2.6. Stāvu skaits Maksimālais stāvu skaits:



61

dzīvojamai mājai - 2 stāvi, ieskaitot bēniņus,

saimniecības ēkai – 1 stāvs.

7.2.7. Apbūves maksimālais augstums Kopējais ēkas augstums nedrīkst pārsniegt 12 m. Noteiktie ēku un citu būvju augstumi nav

attiecināmi uz atsevišķiem akcentiem, kas ir jāpamato ar detālplānojumu. Saimniecības ēkas augstums nedrīkst pārsniegt 6 m.

7.2.8. Zemesgabala minimālā fronte No jauna veidojamo zemesgabalu minimālā fronte nedrīkst būt mazāka par 15 m:

7.2.9. Iedibināta būvlaide

Galvenās ēkas novietnei zemesgabalā iedibinātas būvlaides gadījumā, neskatoties uz jebkādiem citiem apbūves noteikumiem, ir jāievēro šī iedibinātā būvlaide.

7.2.10. Pagalma noteikumi Atbilstoši 4.11. punkta prasībām.

7.2.11. Žogi

Atbilstoši 4.17.3. punkta prasībām.

7.2.12. Precizējumi un papildinājumi

1) Atļauts veidot dārzkopības teritorijās, kuru apbūve nodrošina savrupmāju blīvas apbūves veidošanos ar sekojošiem nosacījumiem:

2) Transformāciju var veikt vienas dārzkopības sabiedrības vai atsevišķi tās daļai –viena vai vairāku kvartāla ietvaros, bet ne mazāk kā vienlaidus 10% no dārzkopības kopējās teritorijas,

3) Katras dzīvojamās mājas pieslēgumu centralizētai ūdensapgādei un kanalizācijai visā

dārzkopības teritorijā vai tās transformējamai daļai, 4) Visu transformējamai teritorijai pieguloši ielu un piebraucamā ceļa vai ielas no valstij vai

pašvaldībai piederoša ceļa vai ielas sarkano līniju platums nodrošina transporta kustību un komunikāciju izvietošanu atbilstoši būvnormatīviem.

5) Transformējot dārza mājas vai vasarnīcas ēkas par dzīvojamām ēkām patstāvīgai dzīvošanai,

jāizstrādā ēku rekonstrukcijas projekts atbilstoši dzīvojamo ēku būvnormatīviem un pēc šo būvdarbu veikšanas jānodod ēka ekspluatācijā kā dzīvojamā māja.



7.3.SAVRUPMĀJU DZĪVOJĀMĀS APBŪVES TERITORIJAS MEŽAPARKĀ (DzSm)

Saīsināti: 7.3.1.Definīcija

Apbūves noteikumos Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas mežaparkā (DzSm) nozīmē teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir savrupmāju vai dvīņu māju

apbūve ar mežu klātā teritorijā.


1) Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas mežaparkā (DzSm) ir:

savrupmāja (vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja),

saimniecības ēka, palīgbūves,

dvīņu māja (divas bloķētas ģimenes dzīvojamās mājas, katra uz sava zemes gabala);


2) Atsevišķā zemesgabalā pie maģistrālas nozīmes ielām vai pašvaldības ceļa, ja to paredz

detālplānojums:



62

ārstniecības iestāde,

sociālās aprūpes iestāde,

pirmskolas bērnu iestāde, svētdienas skola, privāts mājas bērnudārzs,

mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts,

individuālais darbs,

7.3.3. Zemesgabala platība No jauna veidojamu zemesgabalu (parceļu) minimālā platība nedrīkst būt mazāka par 2500 m2 .

7.3.4. Apbūves blīvums un intensitāte 1) Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 15%.

2) Apbūves intensitāte līdz 70%.

7.3.5. Minimālā brīvā teritorija

Zemesgabala minimālā brīvā teritorija nedrīkst būt mazāka par 80%.

7.3.6. Ēku un būvju skaits Uz zemes gabala drīkst izvietot vienu galveno ēku un palīgēkas, nepārsniedzot atļauto apbūves

blīvumu.


Maksimālais stāvu skaits: galvenajai ēkai - 2 stāvi, ieskaitot bēniņus,

saimniecības ēkai - 1 stāvs.

7.3.8. Apbūves maksimālais augstums 1) Kopējais ēkas augstums nedrīkst pārsniegt 12 m.

2) Saimniecības ēkas augstums nedrīkst pārsniegt 6 m.

7.3.9. Zemesgabala minimālā fronte

No jauna veidojama zemesgabala minimālā fronte nedrīkst būt mazāka par 35 m.

7.3.10. Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide)

1) Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 10 m. 2) Priekšpagalma minimālais dziļums pie maģistrālas nozīmes ielas nedrīkst būt mazāks par 6 m.


1) Sānpagalma minimālais platums nedrīkst būt mazāks par 10 m.

Ārējā sānpagalma minimālais platums pie maģistrālas nozīmes ielas vai pašvaldības ceļa nedrīkst būt mazāks par 6,0 m.

2) Aizmugures pagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 10 m.

7.3.12. Žogi Atbilstoši 4.17.3. punkta prasībām.

7.3.13. Zemes transformācija Meža zemju transformāciju veicama tikai zem ēkām, būvēm un ceļiem saskaņā ar normatīvo aktu

prasībām.


Maksimāli saglabājams mežs un zemsedze, nav pieļaujamas dabiskā reljefa izmaiņas, sakņu un

augļu dārzu ierīkošana.





63

7.4. MAZSTĀVU DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS

(DzDm)

7.4.1. Definīcija

Apbūves noteikumos mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzDm) nozīmē zemesgabalu, kur primārais zemes izmantošanas veids ir savrupmāju, dvīņu māju,

mazstāvu daudzdzīvokļu namu un rindu māju dzīvojamā apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem,

bet atļautas arī citas izmantošanas.


zemes mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorija (DzDm ) ir: savrupmāja (vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja),

dvīņu māja (divas bloķētas ģimenes dzīvojamās mājas, katra uz sava zemes gabala),

rindu māja,

mazstāvu daudzdzīvokļu māja,

saimniecības ēka, palīgbūve,

privāts mājas bērnudārzs, telpas individuālam darbam,


2) Ja to paredz detālplānojums, tad atsevišķā zemesgabalā atļauts būvēt pārvaldes iestādi,

pirmskolas izglītības iestādi vai privātu bērnu dārzu, sociālās aprūpes iestādi, mazumtirdzniecības vai pakalpojumu objektu, sporta būvi.


Jaunveidojamā zemesgabala minimālā platība - 1200 m2,


1) Savrupmāju un dvīņu māju apbūvē zemesgabala maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 30% no zemesgabala platības.

2) Rindu māju un mazstāvu daudzdzīvokļu māju apbūvē zemesgabala maksimālais apbūves

blīvums nedrīkst pārsniegt 35% no zemesgabala platības. 3) Apbūves intensitāti nosaka detālplānojumā vai plānošanas arhitektūras uzdevumā.

7.4.5. Ēku skaits uz zemesgabala

Uz zemesgabala drīkst izvietot vienu savrupmāju vai vienu mazstāvu daudzdzīvokļu māju, vai vienu dvīņu, vai rindu māju un palīgēkas, nepārsniedzot pieļaujamo apbūves blīvumu.

7.4.6. Stāvu skaits Maksimālais stāvu skaits:

savrupmājai, dvīņu mājai, rindu mājai – 2 stāvi,

mazstāvu daudzdzīvokļu mājai – 3 stāvi,

7.4.7. Apbūves maksimālais augstums

1) Kopējais galvenās ēkas augstums nedrīkst pārsniegt 12 m. Noteiktie ēku un citu būvju augstumi

nav attiecināmi uz atsevišķiem akcentiem, kas ir jāpamato ar detālplānojumu. 2) Saimniecības ēkas augstums nedrīkst pārsniegt 6 m.

7.4.8. Zemesgabala minimālā fronte

No jauna veidojamo zemesgabalu minimālā fronte nedrīkst būt mazāka: savrupmājām, mazstāvu daudzdzīvokļu mājai - 25 m;

dvīņu mājām un rindu mājām, nosakāma saskaņā ar būvprojekta ģenplānu.



7.4.11. Žogi Atbilstoši 4.17.3. punkta prasībām.



64


1) Ārpus ciemu teritorijām nav atļauta rindu māju un mazstāvu daudzdzīvokļu māju būvniecība. 2) Pieņemot lēmumu par detālplānojuma izstrādi, pašvaldība darba uzdevumā nosaka, vai

konkrētajā apbūves teritorijā ir pieļaujama mazstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve, rindu māju apbūve, un vai ir nepieciešams rezervēt teritoriju pārvaldes iestādei, mazumtirdzniecības un

pakalpojumu objektam vai sporta būvei.

3) Izbūvējot rindu mājas vai dvīņu mājas, zemes gabalu drīkst sadalīt tikai pēc šo ēku uzbūvēšanas ar nosacījumu, ka jaunveidojamais zemes gabals nav mazāks par:


katrai no rindu mājas sekcijām - 500 m2


0601 Individuālo dzīvojamo māju apbūve 0701 Vienstāva vai divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve

7.5. DAUDZSTĀVU DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS

(DzDd)

7.5.1. Definīcija Apbūves noteikumos Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzDd)

nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes izmantošanas veids ir dzīvojamā apbūve galvenokārt ar vairākstāvu (no 3 stāviem un vairāk) daudzdzīvokļu namiem, ar īres vai privātiem dzīvokļiem, bet

pieļaujamas arī izmantošanas, kas pārsvarā izvietojamas dzīvojamo namu pirmajos stāvos un

nerada dzīvojamai videi būtisku piesārņojumu.


zemes, kas paredzēta daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamai apbūvei (DzDd) ir : daudzstāvu daudzdzīvokļu nams,

mazstāvu daudzdzīvokļu nams,

rindu māja,

dvīņu māja,

savrupmāja ( vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja),

pirmsskolas bērnu iestāde, privāts mājas bērnudārzs,

telpas individuālam darbam,


2) Atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālplānojums, vai daudzdzīvokļu namu pirmajos stāvos

atļauts vietējas nozīmes: pārvaldes iestāde,

mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts,

kultūras iestāde,


sporta būve.

7.5.3. Zemesgabala minimālā platība Jaunveidojamo zemesgabalu minimālā platība 1200 m2.


1) Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums no 35% līdz 45%, to precizē detālplānojumā.

2) Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte nedrīkst pārsniegt 110%. 7.5.5. Zemesgabala minimālā brīvā teritorija 1) Zemesgabala minimālā brīvā (zaļā) teritorija 50% - 60 % un to precizē detālplānojumā.

2) Bērnu pirmsskolas iestādes zemesgabala brīvajai teritorijai jābūt ne mazākai par šīs iestādes

stāvu platību




65

1) Maksimālais stāvu skaits:

- daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai - 5 stāvi, - rindu mājām, dvīņu mājām, savrupmājām – 2 stāvi

7.5.7. Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide)

1) Dzīvojamās ēkas ar dzīvokļiem pirmajā stāvā jānovieto, atkāpjoties no ielas sarkanās līnijas ne mazāk par 6 m, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus.

2) Priekšpagalma minimālais dziļums pie maģistrālas nozīmes ielas vai novada ceļa nedrīkst būt mazāks par 10 m.

3) Priekšpagalma dziļums no jauna būvējamām pirmsskolas bērnu iestādēm nedrīkst būt mazāks par 25 m.

7.5.8. Attālums starp dzīvojamām mājām Attālums starp 2 - 5 stāvu dzīvojamām mājām:

1) Izvietojot ēkas ar garākajām fasādēm vienu pretī otrai, 2-3 stāvu apbūvē attālums jāpieņem ne mazāks par 15 m, un 4-5 stāvu apbūvē par 20 m.

2) Izvietojot pretī vienas ēkas garākajai fasādei otras ēkas gala fasādi ar dzīvojamo istabu logiem,

attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 10 m. 3) Ja tiek nodrošināta istabu nepārskatāmība no ēku logiem un tiek ievērotas insolācijas un

apgaismojuma normas, minētos attālumus drīkst samazināt, rakstiski saskaņojot ar blakus esošo ēku īpašniekiem.

7.5.9. Attālumi no daudzdzīvokļu dzīvojamo namu logiem līdz citām teritorijām un

objektiem

1) Attālums no daudzdzīvokļu dzīvojamo namu logiem līdz attiecīgajai teritorijai nedrīkst būt mazāks par :

bērnu rotaļu laukumiem - 12 m,

pieaugušo iedzīvotāju atpūtai - 10 m,

fizkultūras nodarbībām 10 - 40 m (atkarībā no trokšņu līmeņa un nodarbību veida),

saimnieciskiem mērķiem 20 m,

suņu pastaigai 40 m.

2) Attālums no atkritumu konteineru novietnes līdz laukumiem fizkultūras nodarbībām, bērnu rotaļām un pieaugušo iedzīvotāju atpūtai jāpieņem ne mazāks par 20 m, bet no saimnieciskiem

mērķiem paredzētās teritorijas līdz visattālākajai ieejai dzīvojamā ēkā ne lielāks par 100 m.

7.5.10. Autostāvvietas

Uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājās jāparedz autostāvvieta vienai automašīnai. 7.5.11. Precizējumi un papildinājumi 1) Ārpus ciemu teritorijām nav atļauta daudzdzīvokļu māju būvniecība.


konkrētajā apbūves teritorijā ir nepieciešams rezervēt teritoriju pārvaldes iestādei, mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektam vai sporta būvei.

3) Paredzot jebkura veida būvniecību, rekonstrukciju, vai labiekārtošanu daudzdzīvokļu dzīvojamā apbūves teritorijā, Būvvaldei plānošanas un arhitektūras uzdevumā ir jānosaka papildus prasības

publiskās telpas veidošanai un saglabāšanai.

4) Citi precizējumi, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi attiecīgās teritorijas detālplānojumā vai citā attīstības projektā.


0701 Vienstāva vai divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve 0702 Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu apbūve 0801 Komercdarbības objektu apbūve



66

7.6. SABIEDRISKO IESTĀŽU APBŪVES TERITORIJAS (PS)

7.6.1. Definīcija

Apbūves noteikumos sabiedrisko iestāžu apbūves teritorija (PS) nozīmē zemesgabalu, kur primārā zemes, ēkas un būves vai tās daļas izmantošana kalpo sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem un

ietver arī valsts un pašvaldības, reliģiskās, izglītības, kultūras, zinātnes, ārstniecības, sociālās

aprūpes vai citas līdzīgas nekomerciālās iestādes.

7.6.2. Atļautā izmantošana 1) Nolūki, kādos atļauts izmantot zemi, būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves uz

zemes kas paredzēta sabiedrisko iestāžu apbūvei (PS) ir: pārvaldes iestāde,

izglītības iestāde,

reliģiskā iestāde,

kultūras iestāde,



sporta būve, inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti.

2) Ja to nosaka detālplānojums, tad papildus atļauta:

tirdzniecības vai pakalpojumu iestāde,

dzīvoklis, kā palīgizmantošana,

sabiedriskā garāža, kā palīgizmantošana.


Jaunveidojamo zemesgabalu minimālā platība 1200 m2.


1) Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums līdz 40 %. 2) Apbūves intensitāte līdz 150%.

7.6.5. Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte

Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte nedrīkst pārsniegt 150% no zemesgabala platības.

7.6.6. Minimālā brīvā (zaļā) teritorija

Zemesgabala minimālā brīvā (zaļā) teritorija tiek noteikta detālplānojumā vai attiecīgā objekta ģenerālplānā, izejot no paredzētās saimnieciskās darbības un atbilstošiem būvnormatīviem, bet ne

mazāk par 30%.


1) Maksimālais stāvu skaits: Sabiedriskām ēkām - 3 stāvi;

Pārvaldes iestādēm - 5 stāvi;

7.6.8. Apbūves maksimālais augstums 1) Ēku un citu būvju augstumi nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā, vai jāpamato ar

detālplānojumu.



7.6.10. Autostāvvietas Jāparedz autostāvvietas, atbilstoši aprēķiniem nosakot nepieciešamo stāvvietu skaitu.




67

1) Paredzot jebkura veida būvniecību, rekonstrukciju, vai labiekārtošanu, Būvvaldei plānošanas un

arhitektūras uzdevumā ir jānosaka papildus prasības arhitektoniskajam risinājumam, krāsojumam un labiekārtojumam.

2) Aizliegts patvaļīgi mainīt sabiedrisko iestāžu ēku vai atsevišķu telpu izmantošanas veidu un veikt pārbūves.

3) Žogu uzstādīšana nav atļauta, atskaitot ēkas, kam to paredz būvnormatīvi.

4) Darījumu iestādēm, tirdzniecības un pakalpojumu centriem ar apmeklētājiem paredzēto platību virs 1000 m2, jābūt nodrošinātām ar šo iestāžu apmeklētājiem paredzētajām tualetēm pēc aprēķina

1 tualeti, atsevišķi vīriešiem un sievietēm, uz katriem 500 m2 apmeklētājiem paredzētās platības. Tualetei jāatrodas tajā pašā ēkas daļā un stāvā, kur šī iestāde izvietota un jābūt pieejamai

apmeklētājiem, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

5) Sporta būvēm nepieciešamais tualešu skaits tiek noteikts pēc aprēķina 1 tualete uz 150 skatītāju

sēdvietām. Atsevišķu sacensību, koncertu, u.c. masu pasākumu rīkošanai atklātās sporta būvēs un

brīvdabas estrādēs pieļaujams izmantot pārvietojamās tualetes, saskaņā ar aprēķinu 1 tualete uz 150 apmeklētājiem.

6) Sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, bāriem un spēļu zālēm jābūt nodrošinātām ar apmeklētājiem domātām tualetēm pēc aprēķina - 1 tualete uz 60 spēļu automātiem vai apmeklētāju vietām

(sēdvietām), bet ne mazāk par vienu tualeti.

7) Alus bāros tualešu skaits jāparedz pēc aprēķina 1 tualete uz 30 apmeklētāju vietām (sēdvietām), bet ne mazāk par vienu tualeti.

8) Vasaras (āra) kafejnīcām jābūt nodrošinātām ar pārvietojamām tualetēm pēc iepriekšminētā aprēķina. Ja kafejnīcā tirgo izlejamo alu, jāpieņem alus bāram paredzētie normatīvi. Pieļaujams

izmantot blakusesošo sabiedrisko objektu tualetes, ja par to ir panākta rakstiska vienošanās ar šīs iestādes vadību un vasaras kafejnīcā ir norādes par iespēju izmantot šīs tualetes.

9) Citi precizējumi, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi attiecīgās teritorijas detālplānojumā vai Plānošanas arhitektūras uzdevumā.


0901 Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 0902 Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve 0903 Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve 0905 Reliģisko organizāciju ēku apbūve 0906 Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas,

robežapsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve 0908 Pārējo sabiedriskas nozīmes objektu apbūve

7.7. DARĪJUMU IESTĀŽU APBŪVES TERITORIJAS (PD)

7.7.1. Definīcija Apbūves noteikumos darījumu iestāžu apbūves teritorijas (PD) nozīmē izbūves teritoriju, kurā

galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir darījumu komerciāla rakstura darījuma iestādes: bankas, viesnīcas, biroji un kantori, gadatirgi, konferenču un izstāžu ēkas, kā arī

mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti. Pieļaujama vieglās rūpniecības uzņēmumu ar

nebūtisku piesārņojumu izvietošana, ja to pamato ar detālplānojumu.

7.7.2. Atļautā izmantošana 1) Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta

darījumu iestāžu apbūvei (PD) ir: darījumu iestāde,

mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts,

pārvaldes iestāde,

kultūras iestāde,



68

zinātnes iestāde,

sporta un atpūtas objekts,

degvielas uzpildes stacija,

inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti.

2) Ja to nosaka detālplānojums, tad atsevišķā zemes gabalā papildus atļauts izbūvēt: vieglās rūpniecības uzņēmumu,

saimniecības ēku (garāžas),

savrupmāju, ja tā nepieciešama pamatfunkcijas nodrošināšanai.

dzīvokli, kā palīgizmantošanu.

7.7.3. Zemesgabala minimālā platība Jaunveidojamo zemesgabalu minimālā platība 2500 m2.


1) Zemes gabala maksimālais apbūves blīvums - 40%.

2) Apbūves intensitāte - līdz 150%.

7.7.5. Minimālā brīvā teritorija Zemesgabala minimālā brīvā (zaļā) teritorija tiek noteikta detālplānojumā vai attiecīgā objekta

ģenerālplānā, vadoties pēc paredzētās saimnieciskās darbības, bet ne mazāk par 30%.


1) Maksimālais stāvu skaits - 3 stāvi, pārvaldes iestādēm - 5 stāvi;


Ēku un citu būvju augstumi nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā, vai jāpamato ar

detālplānojumu.


7.7.9. Autostāvvietas Jāparedz autostāvvietas, nosakot nepieciešamo stāvvietu skaitu atbilstoši aprēķiniem.


1) Aizliegts patvaļīgi mainīt sabiedrisko iestāžu ēku vai atsevišķu telpu izmantošanas veidu un veikt

pārbūves.

2) Žogu uzstādīšana nav pieļaujama, atskaitot ēkas, kam to paredz būvnormatīvi.

3) Darījumu iestādēm, tirdzniecības un pakalpojumu centriem ar apmeklētājiem paredzēto platību virs 1000 kv.m. jābūt nodrošinātām ar šo iestāžu apmeklētājiem paredzētajām tualetēm pēc

aprēķina 1 tualete uz katriem 500 kv.m tirdzniecības platības. Tualetei jāatrodas tajā pašā ēkas daļā un stāvā, kur šī iestāde izvietota.

4) Sporta būvēm nepieciešamais tualešu skaits tiek noteikts pēc aprēķina 1 tualete uz 150

sēdvietām. Atsevišķu sacensību, koncertu, u.c. masu pasākumu rīkošanai atklātās sporta būvēs un brīvdabas estrādēs pieļaujams izmantot pārvietojamās tualetes, saskaņā ar aprēķinu 1 tualete uz

150 apmeklētājiem.

5) Sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, bāriem un spēļu zālēm jābūt nodrošinātām ar apmeklētājiem

domātām tualetēm pēc aprēķina 1 tualete uz 60 apmeklētāju vietām (sēdvietām) vai spēļu

automātiem, bet ne mazāk par vienu tualeti.

6) Alus bāros tualešu skaits jāparedz pēc aprēķina 1 tualete uz 30 apmeklētāju vietām (sēdvietām),

bet ne mazāk par vienu tualeti.

7) Vasaras (āra) kafejnīcām jābūt nodrošinātām ar tualetēm pēc iepriekšminētā aprēķina. Ja

kafejnīcā tirgo izlejamo alu, jāpieņem alus bāram paredzētie normatīvi. Pieļaujams izmantot blakus



69

esošo sabiedrisko objektu tualetes, ja par to ir panākta rakstiska vienošanās ar šīs iestādes vadību

un par iespēju izmantot šīs tualetes informē uzraksti/norādes vasaras kafejnīcā.

8) Visi precizējumi, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi attiecīgās teritorijas detālplānojumā vai citā attīstības projektā.



7.8. JAUKTAS DZĪVOJAMĀS,SABIEDRISKO UN DARĪJUMA IESTĀŽU APBŪVES TERITORIJAS (JP)

7.8.1. Definīcija

Apbūves noteikumos jauktas Jauktas dzīvojamās, sabiedrisko un darījuma iestāžu apbūves teritorijas (JP) nozīmē zemesgabalu, kur primārais zemes, ēkas, būves vai tās daļas

galvenais izmantošanas veids ir savrupmājas, darījumu iestādes, tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekti


1) Nolūki, kādos atļauts izmantot zemi, būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves uz

zemes kas paredzēta Jauktas dzīvojamās, sabiedrisko un darījuma iestāžu apbūves teritorijas (JP) ir : mazstāvu vai daudzstāvu daudzdzīvokļu māja,

rindu māja,

dvīņu māja,

savrupmāja,

viesnīca, pansija,

darījumu iestāde,

tirdzniecības vai pakalpojumu objekts,

pārvaldes iestāde,

kultūras iestāde,



zinātnes iestāde,

izglītības iestāde,

pirmsskolas bērnu iestāde, tai skaitā privāts mājas bērnudārzs,

telpas individuālā darba vajadzībām,


2) Ja to nosaka detālplānojums, tad papildus atļauts izbūvēt:

degvielas uzpildes staciju,

vieglās ražošanas uzņēmumu,

sabiedrisko garāžu.


Jaunveidojamā zemesgabala minimālā platība - 2500 m2.


1) Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums: dzīvojamai apbūvei 30% - 35%,

sabiedriskajām, darījumu, tirdzniecības un pārējām iestādēm - 40 %.

2) Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte darījumu, tirdzniecības un pārējām iestādēm

nedrīkst pārsniegt 150% no zemesgabala platības.

3) Dzīvojamās apbūves intensitāte jānosaka detālplānojumā.

7.8.5. Zemesgabala minimālā brīvā (zaļā) teritorija 1) Darījumu, tirdzniecības un pārējām iestāde - 30%.

2) Daudzdzīvokļu mājām - 35%



70

3) Bērnu iestādēm ne mazāk par šīs iestādes stāvu platību.


1) Maksimālais stāvu skaits - 3 stāvi, pārvaldes iestādēm - 5 stāvi; 2) Rindu mājām, dvīņu mājām, savrupmājām – 2 stāvi.

7.8.7. Apbūves maksimālais augstums Kopējais ēkas augstums nedrīkst pārsniegt 12 m. Noteiktie ēku un citu būvju augstumi nav

attiecināmi uz atsevišķiem akcentiem, kas ir jāpamato ar detālplānojumu.


7.8.9. Autostāvvietas Jāparedz autostāvvietas, nosakot nepieciešamo stāvvietu skaitu atbilstoši aprēķiniem.



konkrētajā apbūves teritorijā ir pieļaujama mazstāvu daudzdzīvokļu māju un rindu māju būvniecība.

2) Ārpus ciemu teritorijām nav atļauta daudzdzīvokļu māju un rindu māju būvniecība.


0801 Komercdarbības objektu apbūve 0601 Individuālo dzīvojamo māju apbūve 0701 Vienstāva vai divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve 0702 Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu apbūve

7.9. RAŽOŠANAS , KOMUNĀLĀS SAIMNIECĪBAS UN NOLIKTAVU

TERITORIJAS (RR)

7.9.1. Definīcija Apbūves noteikumos ražošanas, komunālās saimniecības un noliktavu teritorijas (RR)

nozīmē zemesgabalu, kur primārais zemes, ēkas un būves vai tās daļas izmantošanas veids ir ražošanas objekti, darbnīcas, noliktavas, vairumtirdzniecības iestādes, transporta uzņēmumi, kam ir

uzstādītas īpašas prasības, vai noteiktas aizsargzonas.


1) Nolūki, kādos atļauts izmantot zemi, būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves uz zemes, kas paredzēta ražošanas, komunālās saimniecības un noliktavu teritorijās (RR) ir: vispārīgās ražošanas uzņēmums;

noliktava;

vairumtirdzniecības iestāde;

tehniskās apkopes stacija;

degvielas uzpildes stacija;

sabiedriska garāža;

lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums,

specializēta lopkopības ferma - komplekss;

ielas un ceļi;


2) Ja to nosaka detālplānojums, tad papildus atļauts izbūvēt:

darījumu iestādi;

pārvaldes iestādi;

tirdzniecības vai pakalpojumu objektu.



71

3) Dzīvojamā apbūve šajās teritorijās nav pieļaujama.


1) Jaunveidojamā zemesgabala minimālā platība 0,5 ha. 2) Pamatojot ar detālplānojumu, konkrētam zemes gabalam šo platību var samazināt atbilstoši

ieplānotajam apbūves veidam.

7.9.4. Apbūves blīvums

1) Zemesgabala pieļaujamais apbūves blīvums - 30% līdz 70%, ir jākonkretizē Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai detālplānojumā, atkarībā no paredzētās saimnieciskās darbības un

atbilstošiem normatīviem. 2) Apbūves intensitāte nedrīkst pārsniegt 150% no zemesgabala platības.

7.9.5. Zemesgabala minimālā brīvā teritorija Zemesgabala minimālā brīvā teritorija tiek noteikta Plānošanas un arhitektūras uzdevumā, vai

attiecīgās teritorijas, atkarībā no paredzētās saimnieciskās darbības, bet ne mazāka kā 20 %.


1) Maksimālais stāvu skaits - 3 stāvi, ieskaitot jumta izbūvi. 2) Stāvu skaitu var palielināt, nosakot speciālas prasības Arhitektūras un plānošanas uzdevumā un

veicot būvniecības ieceres sabiedriskās apspriešanas procedūru.

7.9.7. Apbūves maksimālais augstums Kopējais ēkas vai būves augstums līdz jumta korei 16 m, izņemot torņus, dūmeņus vai ar

tehnoloģiju un ražošanas specifiku saistītas būves.

7.9.8. Priekšpagalma minimālais dziļums 1) Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāka par 10 m, izņemot esošās apbūves

gadījumus, kad ir jau iedibināta būvlaide.

2) Priekšpagalmā nav pieļaujama uzglabāšana.

7.9.9. Citi noteikumi 1) Attālums līdz citiem objektiem nosakāms atbilstoši normatīvajiem aktiem.

2) Zemes gabala robežās ir veicami pasākumi, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa,

smakām un citiem kaitīgiem faktoriem, kā arī nosegtu neestētiskus skatus. 3) Autostāvvietas un piebrauktuves jānodrošina sava zemes gabala robežās.

4) Ārpustelpu uzglabāšana jānorobežo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu. 5) Ja ražošanas un komercdarbības apbūves teritorija robežojas ar zemesgabalu, uz kura

izvietota vai plānota dzīvojamā apbūve, tad gar šo robežu iepretim attiecīgajam zemesgabalam veido apstādījumu joslu 8 m platumā

7.9.10. Precizējumi un papildinājumi Visi precizējumi un prasības, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi

Plānošanas un arhitektūras uzdevumā, vai attiecīgās teritorijas detālplānojumā vai citā attīstības projektā.


1001 Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 1002 Noliktavu apbūve 1003 Lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve 1004 Transporta līdzekļu garāžu apbūve 0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas



72

7.10. SADZĪVES ATKRITUMU DEPONĒŠANAS TERITORIJAS (RI)

7.10.1. Definīcija Sadzīves atkritumu deponēšanas teritorijas nozīmē teritorijas, kur galvenais zemes un būvju

izmantošanas veids ir sadzīves atkritumu savākšana, šķirošana, uzglabāšana - deponēšana un

pārstrāde.


Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes, kas paredzēta sadzīves atkritumu deponēšanai, ir:

sadzīves atkritumu deponēšanas poligoni, laukumi un saistītās būves;

ar atkritumu pārstrādi saistīts ražošanas uzņēmums;

ar uzņēmumu saistītās pārvaldes ēkas un noliktavas;

inženiertehnisko komunikāciju objekts;


Zemesgabala minimālā platība netiek noteikta.


Zemesgabala apbūves blīvums un apbūves intensitāte netiek noteikta.

7.10.5. Zemesgabala minimālā brīvā teritorija

Zemesgabala minimālā brīvā teritorija netiek noteikta.

7.10.6. Stāvu skaits 1) Maksimālais stāvu skaits - 2 stāvi, ieskaitot jumta izbūvi.

2) Stāvu skaitu var palielināt, nosakot speciālas prasības Arhitektūras un plānošanas uzdevumā.


Apbūves augstums līdz 12 m, izņemot torņus, dūmeņus vai ar tehnoloģiju un ražošanas specifiku saistītas būves.

7.10.8. Citi noteikumi 1) Attālums līdz citiem objektiem nosakāms atbilstoši normatīvajiem aktiem.

2) Zemes gabala robežās ir veicami pasākumi, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa, smakām un citiem kaitīgiem faktoriem, kā arī nosegtu neestētiskus skatus.

3) Autostāvvietas un piebrauktuves jānodrošina sava zemes gabala robežās.

4) Ārpustelpu uzglabāšana jānorobežo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu. 5) 90 % no objekta aizsargjoslas teritorijas ir jāapzaļumo un jāapmežo.


Visi precizējumi un prasības, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā, vai attiecīgās teritorijas detālplānojumā vai citā attīstības

projektā.


1005 Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu apbūve



73

7.11. INŽENIERTEHNISKO OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (TI)

7.11.1. Definīcija

Inženiertehnisko objektu apbūves teritorijas (TI) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir inženierkomunikāciju objekti, kā arī transporta un noliktavu

uzņēmumi un iestādes. Dzīvojamā apbūve šajā teritorijā nav pieļaujama.


1) Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta inženiertehnisko objektu apbūvei, ir:

vispārīgās ražošanas uzņēmumi, kas nerada būtisku piesārņojumu,

darbnīcas,

inženierkomunikāciju objekti,

vairumtirdzniecības iestāde,

kravu stacija, noliktava,

kolektīvās garāžas, sabiedriskā garāža,

tehniskās apkopes stacija,

degvielas uzpildes stacijas (tai skaitā gāzes uzpilde)

saimniecības ēka,

atklāta uzglabāšana,

transporta infrastruktūras objekti; tai skaitā ceļu, piebrauktuvju, laukumu, autostāvvietu

ierīkošana. 2) Atsevišķos gadījumos, ja to pamato ar detālplānojumu, ir atļauts:

mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts kā palīgizmantošana,

dzīvoklis kā palīgizmantošana,

7.11.3. Zemesgabala minimālā platība 1) Jaunveidojamā zemes gabala minimālā platība - 1200 m2.

2) Inženiertehniskās apgāde tīkliem - atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai un to nosaka Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai detālplānojumā.

7.11.4. Apbūves blīvums un intensitāte 1) Zemesgabala apbūves blīvums no 60% līdz 80%, konkretizējot Plānošanas un arhitektūras

uzdevumā vai detālplānojumā, atkarībā no paredzētās saimnieciskās darbības un tai atbilstošiem normatīviem.

2) Zemesgabala apbūves intensitāte netiek noteikta.

7.11.5. Zemesgabala minimālā brīvā (zaļā) teritorija

Tiek noteikta Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai detālplānojumā, atkarībā no paredzētās saimnieciskās darbības, bet ne mazāka kā 10%.


Maksimālais ēkas vai būves augstums atkarīgs no tehnoloģiskā procesa, bet nepārsniedzot 18 m,

izņemot torņus.

7.11.7. Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide) Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāka par 6,0 m, izņemot esošās apbūves

gadījumus, kad ir jau iedibināta būvlaide.

7.11.8. Citi noteikumi

1) Attālums starp ēkām un līdz citiem objektiem nosakāms atbilstoši normatīvajiem aktiem. 2) Zemes gabala robežās ir veicami pasākumi, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa,

smakām un citiem kaitīgiem faktoriem, kā arī nosegtu neestētiskus skatus. 3) Atklātā uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, izņemot gadījumu.

Atklātā uzglabāšana jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

4) Citi precizējumi, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, jānosaka Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai detālplānojumā.



74

7.11.9. Galvenie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi 1002 Noliktavu apbūve 1104 Transporta līdzekļu garāžu apbūve 0801 Komercdarbības objektu apbūve 0908 Pārējo sabiedriskas nozīmes objektu apbūve 1201 Ar maģistrālajiem elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas,

naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve

7.12. KAPSĒTU TERITORIJAS (TK)

7.12.1. Definīcija

Kapsētu teritorijas (TK) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir kapsētas ( tai skaitā mājdzīvnieku kapsētas).

712.2. Atļautā izmantošana

Uz zemes kapsētu teritorijās ir atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot:

kapsētu,

kapliču,

krematoriju,

inženierkomunikāciju objekti un to tīklus,

ar kapsētas funkciju saistītas ēkas un palīgbūves,

ceļus, piebrauktuves, laukumus, autostāvvietas.


Jaunveidojamu zemes gabalu minimālā platība nosakāma saskaņā ar normatīvajiem aktiem.


Apbūves blīvums un intensitāte netiek noteikta.

7.12.5. Zemesgabala minimālā brīvā (zaļā) teritorija Brīvā (zaļā ) teritorija) ne mazāka kā 15%.


Maksimālais ēku vai būvju augstums jānosaka Plānošanas un arhitektūras uzdevumā. 7.12.7. Citi noteikumi

1) Attālums starp ēkām un līdz citiem objektiem nosakāms atbilstoši normatīvajiem aktiem. 2) Citi precizējumi, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, jānosaka Plānošanas un

arhitektūras uzdevumā vai detālplānojumā.


0907 Kapsētu teritorijas, ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve

7.13.TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJAS (TT)

7.13.1. Definīcija

Apbūves noteikumos transporta infrastruktūras teritorijas (TT) nozīmē teritoriju, kur primārais izmantošanas veids ir valsts un pašvaldības kopējas izmantošanas transports - ielu un

ceļu tīkls, laukumi, dzelzceļš un inženiertehniskās apgādes tīkli un ar tiem saistītās būves.


Nolūki, kādos atļauts izmantot zemi, būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves uz zemes, kas paredzēta transporta infrastruktūras teritorijai (TT) ir :

dzelzceļa līnija, dzelzceļa stacija,



75

valsts autoceļš,

pašvaldības autoceļš,

iela,

vietējas nozīmes ceļš, piebraucamais ceļš,

auto stāvlaukums,

autoosta,

inženiertehnisko komunikāciju objekti,

inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti,

degvielas uzpildes stacija,

meliorācijas grāvis,

dambis,

7.13.3. Ceļi un ielas Visi ceļi un ielas ir iedalīti valsts autoceļos, pašvaldības autoceļos un ielās. Plānojot blīvu apbūvi

ārpus apdzīvotajām vietām, ir jāpieņem tādi pat ceļu (ielu) parametri, kā apdzīvotajās vietās. Ceļu aizsargjoslu platumi ciemu (apdzīvoto vietu ) teritorijās ir atšķirīgi, jo ciemos teritorijās gar ielām un

autoceļiem aizsargjoslu nosaka kā sarkano līniju un būvlaidi.

1) Valsts autoceļi

Valsts autoceļu saraksts ir apstiprināts Ministru kabinetā, un jebkuras darbības valsts autoceļu aizsargjoslā ir jāsaskaņo ar VAS „Latvijas Valsts ceļi”. Valsts autoceļu aizsargjoslu platums dots 5.2.

tabulā, ceļa nodalījuma joslu platums dots Pielikumā Nr.1.

2) Pašvaldības autoceļi (skat. Pielikumu Nr.1); Pašvaldības autoceļi dalās grupās:

A - kas nodrošina satiksmi starp apdzīvotajām vietām vai savieno apdzīvotās vietas ar

augstākas nozīmes autoceļu tīklu, B - kas nodrošina piebraukšanu ne mazāk kā 3 saimniecībām

C - kas nodrošina piebraukšanu pie īpašumiem, kuros cilvēki nedzīvo (mazāk par 6

mēneši gadā) vai kas nodrošina piebraukšanu pie mazāk par 3 viensētām vai zemnieku

saimniecībām;

tabula. Pašvaldības autoceļi

A grupas nozīmes ceļi

B grupas nozīmes ceļi

C grupas nozīmes ceļi

sarkanās līnijas 9-15m 9-12m 6-9 m

braucamā daļa 7-9 m 7-9 m 4.5-6 m

būvlaide no sarkanās līnijas

6-8 m

6 m 6 m

3)Pašvaldības ielas (skat. Pielikumu Nr.2) tabula. Pašvaldības ielas

galvenās ielas iekškvartāla ielas

Getliņu iela

sarkanās līnijas 9-15m 9-12m 25 – 50m

būvlaide no

sarkanās līnijas 6-8 m 6 m 6 m

7.13.4. Strupceļi un laukumi Strupceļa garums nedrīkst pārsniegt 150 m. Tā galā jāveido autotransporta apgriešanās laukums ar

iekšējo diametru ne mazāku kā 16 m, un ne mazāku kā 30 m, ja jāierīko apgriešanās laukums

sabiedriskajam pasažieru transportam. Apgriešanās laukumi nav izmantojami autostāvvietām. Piebrauktuves var veidot vienā līmenī ar ietvēm. Tādā gadījumā piebrauktuves kopējais platums

nedrīkst būt šaurāks par 4,2 m.



76

7.13.5. Ietves 1) Visām ielām ciemos jābūt ar ietvēm vismaz 1 - 1,5 m platumā.

2) Ietvju augstums pie ielas braucamās daļas nedrīkst pārsniegt 15 cm. Ielu pārejās jāveido uzbrauktuves uz ietves bērnu un invalīdu ratiņiem ar ielas apmales vertikālo daļas augstumu

ne lielāku par 2,5 cm.

3) Uz ietvēm pie ieejām ēkās pieļaujams izvirzīt tikai vienu pakāpienu un ne vairāk kā 30 cm, turklāt brīvajam ietves platumam jāsaglabājas ne mazākam par 1,2 m. Pakāpienam nedrīkst

būt pulēta virsma, ja tajā netiek iestrādāta neslidena josla.

7.13.6. Ielu un ceļu segumi 1) Ceļu, ielu un piebrauktuvju, kā arī laukumu un ietvju klātnēm jābūt ar cietu segumu.

2) Celiņu klātnei apstādījumu teritorijās pieļaujami dažādi segumi.

7.13.7. Brauktuvju noapaļojuma rādiusi

1) Ielu un ceļu brauktuvju apmales noapaļojuma rādiusi krustojumos un pieslēgumos ar regulējamas kustības autoceļiem un pašvaldības ceļiem jāpieņem ne mazāki par 8 m, bet

transporta laukumos - ne mazāki par 12 m.

2) Rekonstrukcijas apstākļos un vietējas nozīmes ielu krustojumos un pieslēgumos pieļaujams samazināt noapaļojuma rādiusus attiecīgi līdz 5 un 8 m.

3) Ja brauktuve nav norobežota ar apmales akmeņiem, pagriezienos brauktuves platums abās pusēs jāpaplašina par 2 m.

7.13.8. Veloceliņi

1) Veloceliņi var būt ar vienvirziena un divvirzienu kustību, ar ne mazāk kā 0,5 m platām drošības

joslām sānos. Šauros apstākļos drošības joslu vietā pieļaujams ierīkot 0,75 m augstas norobežojošas barjeras.

2) Pieļaujams ierīkot velosipēdu joslas ielu un ceļu brauktuvju malās, atdalot tās ar dubultlīnijas marķējumu. Joslas platumam jābūt ne mazākam par 1,2 m transporta plūsmas kustības

virzienā un ne mazākam par 1,5 m pretējā virzienā. Joslas platumam, ko ierīko gar ietvi, jābūt

ne mazākam par 1 m.

7.13.9. Inženierkomunikācijas zem ielu brauktuvēm Ja paredzēts rekonstruēt ielas, zem kuru brauktuvēm izvietotas pazemes inženierkomunikācijas, un

ierīkot kapitālu ielas segumu, tad vienlaicīgi jāparedz šo komunikāciju pārlikšana zem ietvēm un

sadalošām joslām. Esošo komunikāciju saglabāšana, kā arī jaunu komunikāciju izvietošana kanālos un tuneļos zem brauktuvēm, pieļaujama, ja tas ir attiecīgi pamatots. Esošajās ielās, kurām nav

sadalošo joslu, pieļaujama jaunu inženierkomunikāciju izvietošana zem brauktuvēm ar nosacījumu, ka tās izvietotas tunelī vai kanālā. Gāzes vadu izvietošana zem ielu brauktuvēm pieļaujama tikai

tad, ja tas nepieciešams tehnisku grūtību dēļ.

7.13.10. Prasības ceļu, ielu, ietvju un grāvju ierīkošanai un uzturēšanai

1) Pašvaldības dienestiem jāuztur kārtībā ielu, laukumu un pašvaldības ceļu brauktuves, kā arī caurtekas zem ielām un pašvaldības ceļiem.

2) Zemesgabala īpašniekam jāuztur kārtībā ietves, nobrauktuves un koplietošanas grāvjus gar zemesgabala ielas robežu, kā arī caurtekas un pašvaldības grāvjus sava zemesgabala robežās,

atbilstoši pašvaldības izdotiem noteikumiem.

3) Pašvaldības dienestiem ir tiesības pārbūvēt grāvjus saskaņā ar detālplānojumu, kā arī tos tīrīt arī privāto zemesgabalu robežās, savlaicīgi informējot par to zemesgabalu īpašniekus.

4) Zemesgabalu īpašnieki drīkst sava zemesgabala robežās grozīt grāvju virzienus lietus ūdeņu novadīšanai, kā arī ierīkot caurules (segto drenāžu) tikai ar pašvaldības atļauju un saskaņā ar

izdotiem tehniskajiem noteikumiem. 5) Ietvju parametriem jāatbilst ielu un ceļu projektēšanas prasībām - platums 1 līdz 2 m,

augstumam pie ielas braucamās daļas jābūt ne vairāk kā 15 cm.

6) Ielu pārejās jāveido uzbrauktuves uz ietves bērnu un invalīdu ratiņiem ar ielas apmales vertikālo daļu ne augstāku par 2,5 cm.

7) Ja, izdarot būvdarbus, nepieciešama ielas vai pašvaldības ceļa slēgšana, jāsaņem pašvaldības atļauja.

8) Valsts autoceļi tiek būvēti, remontēti un uzturēti par valsts līdzekļiem. Valsts dienestiem

jāierīko, jāremontē un jāuztur kārtībā arī caurtekas zem valsts autoceļiem.



77

9) Valsts autoceļu zemes nodalījuma joslas zemes ir valsts ceļu dienesta lietojumā. Šajā ceļu

zemes nodalījuma joslā ir aizliegts veikt jebkādus darbus bez valsts ceļu dienesta atļaujas. 10) Autoceļu nodalījuma joslās nav atļauta žogu ierīkošana, stabu, norāžu un reklāmas stendu

novietošana. 11) Nav atļauts veikt nekādas darbības uz un gar koplietošanas ceļiem, kas apgrūtina

pārvietošanos, ceļu remontu, uzturēšanu, un apdraud satiksmes drošību.

12) Privātā īpašumā esošo ceļu uzturēšana ir to īpašniekumu pienākums.

7.13.11. Dzelzceļš 1) Jebkuras darbības dzelzceļa nodalījuma joslā ir jāsaskaņo ar VAS „Latvijas Dzelzceļš”.

2) Dzīvojamā apbūve jāatdala no dzelzceļa ar 100 m platu aizsargjoslu. Ja, izvietojot dzelzceļu padziļinājumā vai paredzot īpašus prettrokšņa pasākumus, netiek pārsniegts normatīvais

trokšņu līmenis, tad ekspluatācijas aizsargjoslu var attiecīgi samazināt, bet ne vairāk par 50

metriem. Ne mazāk par 50 % no aizsargjoslas jāapzaļumo. 3) Dzelzceļa aizsargjoslas teritorijā var izvietot transporta komunikācijas un sabiedriskās apkalpes

objektus, kas netraucē izpildīt dzelzceļa funkcijas, ja to pamato ar detālplānojumu. 4) Zemes izmantošanu Dzelzceļa nodalījuma joslā reglamentē Dzelzceļa likums un 2005.gada

1.februāra LR MK noteikumus Nr. 79 „Dzelzceļa nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi”.

7.13.12. Meliorācijas sistēmas un to inženiertīkli

1) Meliorācijas sistēmās ietilpst maģistrālie grāvji, dambji, sūkņu stacijas, regulatori, drenāža. 2) Visi maģistrālie esošie un plānotie inženiertīkli - gāzes vadi, telekomunikācijas, elektropārvades

līnijas, ūdensvads un kanalizācijas tīkli, kā arī ar tiem saistītās būves ar savām ekspluatācijas joslām teritorijas plānojumā ir noteiktas kā transporta infrastruktūras teritorijas. Plānojot un

izbūvējot jaunus inženiertīklus, ieteicams izvietot gar ielām un ceļiem, kā arī veidot kopīgu

inženiertīklu koridoru, ievērojot katra aizsargjoslu.

7.13.13. Citi noteikumi 1) Blakus zemesgabaliem ārpus tehniskās apbūves teritorijām, ja tie neatrodas rūpniecības

teritorijā, ir jānodrošina aizsardzība pret trokšņiem un cita veida piesārņojumiem,.

2) Mehāniskie transporta līdzekļi virs 3,5 t un lauksaimniecības tehnika ciemu teritorijās drīkst pārvietoties tikai pa īpaši noteiktiem ceļiem, ko apstiprina saskaņā ar novada saistošajiem

noteikumiem. 3) Uzsākot liela apjoma būvdarbus un teritorijas izbūvi, kas paredz intensīvu pašvaldības ceļu

noslogošanu, būvētājam pirms būvatļaujas saņemšanas pašvaldībā ir jāparaksta saistību raksts

par pašvaldības ceļu uzturēšanu kārtībā un radīto bojājumu novēršanu.

7.13.14. Precizējumi un papildinājumi Precizējumi, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi attiecīgās teritorijas

detālplānojumā vai citā attīstības projektā.


1101 Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā 1105 Atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas 1103 Zeme staciju, autoostu, civilo lidostu un upju ostu apbūve 1202 Upju un kanālu, ūdens uzkrāšanas, ūdens regulēšanas un krastu nostiprināšanas būvju

apbūve 1201 Ar maģistrālajiem elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas

produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve



78

7.14. DABAS TERITORIJAS (D)

7.14.1. Definīcija

Apbūves noteikumos Dabas teritorijas (D) nozīmē zemesgabalus, vai to daļas, kas ietver dabas teritorijas (arī aizsargājamās dabas teritorijas un objektus): ūdeņus - ūdenstilpnes un ūdensteces,

mežus, purvus un pārmitrās teritorijas, palienes un dabīgās pļavas, parkus, skvērus, alejas,

apstādījumus, pludmales, upju un ezeru piekrastes joslas, atmatas.

7.14.2. Apakšzonējums Stopiņu novada teritorijas plānojumā ir šāds dabas teritoriju iedalījums:

Ūdeņu teritorijas (DŪ) Mežu teritorijas (DM) Labiekārtotas mežaparku teritorijas (DMp) Publiskās zaļās teritorijas (DS) 7.14.3. Vispārīgā atļautā izmantošana 1) Nolūki, kādos atļauts izmantot zemi, kas noteikta kā Dabas teritorija, izriet no šo teritoriju

specifikas un saistīta ar dabas resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, galvenokārt rekreāciju un vides aizsardzību.

2) Dabas teritoriju atļauto izmantošanu un detalizētus noteikumus nosaka izejot no ekoloģiskajiem apstākļiem, vides aizsardzības prasībām un apsaimniekošanas noteikumiem,

pamatojot ar attiecīgās teritorijas detālplānojumu vai citu attīstības projektu.

3) Šajās teritorijās pieļaujama tikai tāda apbūve, kas nepieciešama atļautās izmantošanas nodrošināšanai. Visās dabas teritorijās drīkst izvietot:

būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai, ar rekreāciju saistītās būves- laivu

piestātnes, glābšanas stacijas, skatu torņus, tiltiņus u.c.; organizētas peldvietas;

ar tūrismu un rekreāciju saistītas sezonas rakstura būves;

ceļus, ar meža apsaimniekošanu vai pārraudzību saistītas ēkas un būves;

inženiertehniskās apgādes tīklus un to objektus.

7.14.4. Dabas teritoriju atļautā izmantošana

1) Ūdeņu teritorijas (DŪ)

Atļautā izmantošana

zivsaimniecība, zvejniecība;

sporta nodarbības, rekreācija, makšķerēšana;

enerģētika;

ūdenstransports.

Citi nosacījumi

ūdensteču un ūdenstilpju teritorijās atļauts veikt laivu piestātņu

būvniecību saņemot AP uzdevumu būvvaldē, Visa cita veida ar

ūdeņu izmantošanu saistītu objektu apbūve pamatojama ar detālplānojumu, tai skaitā dažādas būves teritorijas

labiekārtojuma nodrošināšanai, organizētas peldvietas, glābšanas stacijas un citas ar sportu un rekreāciju saistītās

būves; peldvietas izveidojamas saskaņā ar MK noteikumiem Nr.300

„Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi”(11.08.98.),

saskaņojot ar VVC, LRVP, likumdošanā noteiktajā kārtībā.

ir aizliegta patvaļīga krasta līnijas un piekrastes joslas

pārveidošana. nav atļauts patvaļīgi izmainīt upju, strautu un ūdenstilpju krasta

joslu. Lai novērstu krastu tālāku eroziju, likumdošanā noteiktajā

kārtībā ir izstrādājams krastu nostiprināšanas projekts.

2) Mežu teritorijas (DM)



79


Galvenā izmantošana:

mežsaimniecība;

būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai, tai skaitā ceļi,

skatu un novērošanas torņi, meliorācijas sistēmas u.c objekti; ar tūrismu un rekreāciju saistītas ēkas un būves;

ar mežsaimniecisko darbību, medību saimniecību un medību

tūrismu saistītas ēkas un būves;

savvaļas dzīvnieku audzēšanas dārzs;

esošo ēku un būvju renovācija vai rekonstrukcija;


Palīgizmantošana:

kapsētu ierīkošana, veicot zemes transformāciju un pamatojot ar

detālplānojumu;

derīgo izrakteņu iegūšana nelielos apjomos, veicot zemes

transformāciju.

Citi nosacījumi

Īpaši aizsargājamo mežu teritorijas statuss ir piešķirts

teritorijai mežu aizsargjoslā ap Rīgas pilsētu.

Mežu teritorijas ir izmantojamas mežsaimniecības vajadzībām LR

likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saskaņā ar mežierīcības projektiem, meža apsaimniekošanas plāniem.

3) Labiekārtotas mežaparku teritorijas (DMp)


būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai, tai skaitā ceļi,

skatu un novērošanas torņi, meliorācijas sistēmas u.c. objekti;

brīvdabas estrādes un ar tām saistītās būves;

ar tūrismu un rekreāciju saistītas ēkas un būves;

sezonas rakstura sporta un rekreācijas objekti;

piebraucamie ceļi, gājēju ceļi, takas, laipas, tiltiņi, laukumi;


Citi nosacījumi Detālplānojumos var noteikt vēl papildus specifiskas prasības un

nosacījumus (DMp) teritorijām.

4) Publiskās zaļās teritorijas (DS)

Atļautā izmantošana parki, skvēri, apstādījumi;

alejas, atsevišķu koku stādījumi;

daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi un zaļās zonas;

ēkas un būves, kas nepieciešamas sabiedriskās funkcijas

nodrošināšanai;

celiņu, piebrauktuvju, laukumu ierīkošana, īslaicīgu

autostāvvietu organizēšana; ūdensteču un ūdenstilpju krastu stādījumi un labiekārtojums;


Citi nosacījumi

Detālplānojumos var noteikt vēl papildus specifiskas prasības un

nosacījumus (DS) teritorijām.

7.14.5. Zemesgabalu minimālā platība 1) No jauna veidojamu zemesgabalu minimālā platība mežu teritorijās (DM) ir 2 ha,

labiekārtotu mežaparku teritorijās (DMp) - 1ha.



80

2) Publisko zaļo teritoriju (DS) minimālā platība tiek noteikta detālplānojumā, atkarībā no

funkcionālās nepieciešamības.

7.14.6. Apbūves blīvums un intensitāte Dabas teritorijās apbūves blīvums un intensitāte netiek noteikta.

7.14.7. Apbūves maksimālais augstums Ēku vai būvju maksimālais augstums jānosaka Plānošanas un arhitektūras uzdevumā jeb

detālplānojumā.

7.14.8.Galvenie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi

0210 Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība 0501

Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa

0503 Sportam un atpūtai aprīkotas dabas teritorijas 0202 Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar

normatīvo aktu 0301 Publiskie ūdeņi 0302 Fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošana esošo ūdeņu teritorijas 0303 Dīķsaimniecība 0101 Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība 0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas

7.15. LAUKSAIMNIECĪBAS TRITORIJAS (L)

7.15.1. Definīcija Apbūves noteikumos lauksaimniecības teritorija (L) nozīmē zemesgabalu ar vai bez apbūves,

kur primārais ir zemes izmantošana, lai ražotu laukkopības un lopkopības produktus, tos uzglabātu, daļēji apstrādātu, bet sekundārais - citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas.


zemes, kas paredzēta lauksaimniecības teritorijai (L) ir: lauksaimnieciskā darbība, dārzeņkopība (ar siltumnīcām un lecektīm),dārzkopība,

lopkopības ferma

zivju audzētava, dīķsaimniecība,

kokaudzētava, komposta sagatavošana,

zemnieku sēta ar palīgēkām, savrupmāja,

viesu nams, lauku tūrisms, jāšanas skola, manēža;

neliels lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums, noliktava vai kokapstrādes

darbnīca;

piebraucamie ceļi;



No jauna veidojamu zemesgabala minimālā platība - 2 ha.

7.15.4. Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums

1) Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums netiek noteikts, taču apbūves laukums nedrīkst būt lielāks par 0,25ha.

2) Siltumnīcas, lecektis un piebraucamie ceļi netiek ieskaitīti zemesgabala apbūves laukumā.


Maksimālais stāvu skaits - 2 stāvi un bēniņu izbūve.



81


Apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 12 m.

7.15.7. Ēku un būvju attālums no zemesgabala robežas Ēku un būvju attālumus no zemes gabala robežas nosaka detālplānojumā vai arī ne tuvāk par 6 m

no zemesgabala robežas un ne tuvāk par pieļauto attālumu no autoceļiem.

7.15.8. Lopkopības fermas un kūtis

Lopkopības fermām un kūtīm jābūt noteiktajā attālumā no citām fermām, apdzīvotām vietām, ceļiem un citiem objektiem. Tā jāizvieto lai, tās sanitārā aizsargzona nepārsniegtu zemesgabala

robežas, uz kura šī ferma vai kūts atrodas. Fermas teritorijā jāparedz ceļi, vieta dzīvnieku pastaigu aplokiem, palīgēkām, veterinārajiem objektiem un barības noliktavām.

7.15.9. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija Lauksaimniecības zemju transformāciju veic tikai zem ēkām, būvēm un ceļiem saskaņā ar LR

likumdošanas prasībām.


1) Jānodrošina Mazās Juglas poldera kā vienota kompleksa, pilnvērtīga un droša funkcionēšana, jāuztur visas meliorācijas sistēmas, nepieļaujot to bojāšanu vai degradēšanu.

2) Meliorācijas sistēmu pārkārtošana vai rekonstrukcija jāveic atbilstoši LBN 224 – 05 prasībām, ievērojot Aizsargjoslu likumā un 2003.05.13. MK noteikumu Nr.258 „Noteikumi par

ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs” noteiktos nosacījumus;

3) Poldera aizsargdambju un sūkņu staciju uzturēšana un ekspluatācija jāveic saskaņā ar

2004.04.08. MK noteikumiem Nr.272 „Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”.

4) Visi precizējumi, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi attiecīgās teritorijas detālplānojumā vai Plānošanas arhitektūras uzdevumā.


0101 Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība 1003 Lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve 1004 Zivsaimniecību un zivjaudzētavu apbūve 0303 Dīķsaimniecība 0502 Pagaidu atļautā zemes izmantošana sakņu dārziem

7.16. SAKŅU DĀRZU TERITORIJAS (LS)

7.16.1. Definīcija

Sakņu dārzu teritorijas (LS)– teritorijas, kuru galvenais izmantošanas veids ir ģimenes sakņu dārzi bez kapitālas apbūves.


Sakņu dārzu teritorijās primārais zemes izmantošanas veids ir sakņkopība, puķkopība, dārzkopība.

7.16.3. Citi noteikumi 1) Uz zemes gabala var atrasties pagaidu saimniecības ēka ar platību līdz 10m² un siltumnīca ar

platību līdz 20 m², līdz 2,5m augstumam, bez kapitāliem pamatiem.

2) Zemes gabalus nav atļauts iežogot, 3) Uz zemes gabala nav atļauti augļu koku stādījumi, kas pārsniedz 1,5 m.

7.17. REKREĀCIJAS TERITORIJAS (A)

7.17.1. Definīcija



82

Rekreācijas teritorijas (A) nozīmē sabiedrībai brīvi pieejamas teritorijas, kuru izmantošana

saistīta ar rekreāciju, sportu, tūrismu vai kvalitatīvas dabas vides nodrošināšanu, un ietver ar rekreāciju saistītās ēkas un būves.


1) Nolūki, kādos atļauts izmantot zemi, būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz

zemes, kas paredzēta rekreācijas teritorijai (A) ir: dārzi, parki, skvēri (sabiedriskie zaļumi),

sezonas rakstura tūrisma un sporta infrastruktūras objekti,

ar lauku tūrismu, sportu un rekreāciju saistītas ēkas un būves,

teritorijas labiekārtojums un ar rekreāciju saistītās būves,

organizētas peldvietas,

laivu un jahtu piestātnes, glābšanas stacijas,

specifiskas atrakciju izbūves, skatu torņi, spēļu laukumi,


7.17.3. Zemesgabalu minimālā platība No jauna veidojamu zemesgabalu minimālā platība minimālā platība tiek noteikta detālplānojumā,

atkarībā no funkcionālās nepieciešamības.


Dabas teritorijās apbūves blīvums jānosaka Plānošanas un arhitektūras uzdevumā jeb detālplānojumā, intensitāte netiek noteikta.

7.17.5. Apbūves maksimālais augstums Ēku vai būvju maksimālais augstums jānosaka Plānošanas un arhitektūras uzdevumā jeb

detālplānojumā.

7.17.6. Citi noteikumi 1) Gājēju celiņu parametri jāizvēlas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, celiņa platumu pieņemot

ne mazāk par 0,75 m.

2) Jānodrošina piekļūšanas un pārvietošanās iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. 3) Jāparedz autostāvvietas, nosakot nepieciešamo stāvvietu skaitu atbilstoši aprēķiniem.


Precizējumi, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi attiecīgās teritorijas

detālplānojumā vai Plānošanas un arhitektūras uzdevumā.


0503 Sportam un atpūtai aprīkotas dabas teritorijas 0501 Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas,

ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa


7.18. TURPMĀKĀS IZPĒTES UN PLĀNOŠANAS TERITORIJAS (I)

7.18.1.Definīcija Turpmākas izpētes un plānošanas teritorijas (I) nozīmē teritorijas, kas rezervētas valsts vai

reģionālas nozīmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā arī tādas teritorijas, kurās veicama

kompleksa un padziļināta izpēte, lai varētu tikt noteikts šīs teritorijas turpmākais atļautais izmantošanas veids.


1) Turpmākās izpētes teritorijās ir atļauts turpināt tikai pašreizējo zemes izmantošanas veidu, nav atļauta kapitāla apbūve un zemes transformācija.

2) Zem rezervētajām autoceļu trasēm ir atļauta īstermiņa izmantošana:



83

lauksaimniecība – augkopība, sakņkopība, stādu audzētavas, mājlopu pagaidu mītnes,

šķūņi, noliktavas, savvaļas dzīvnieku dārzi u.c.;

tūrisms, sports un rekreācija – kempingi, laivu piestātnes, sporta laukumi, auto, moto,

velotrases; transporta infrastruktūra – vietējas nozīmes ceļi, degvielas uzpildes stacijas; auto

stāvlaukumi; noliktavas, uzglabāšanas laukumi;

mazdārziņi, sakņu dārzi;

biomasas audzēšana,

3) Izstrādājot detālplānojumus un zemes ierīcības projektus, nav atļauts sadalīt tās zemes gabala

daļas, kas atrodas zem turpmākās izpētes teritorijas.


Precizējumi nosakāmi attiecīgās teritorijas detālplānojumā vai citā attīstības projektā.

7.18.4. Galvenie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi Atbilstoši pašreizējai atļautai izmantošanai.

7.19. VALSTS AIZSARDZĪBAS UN DROŠĪBAS OBJEKTU TERITORIJAS (VP)

7.19.1.Definīcija Valsts aizsardzības un drošības objektu teritorijas (VP) ir teritorijas, kas rezervētas valsts drošības

un aizsardzības nozīmes objektu izbūvei.


Šo teritoriju atļauto izmantošanu un apbūvi reglamentē atbilstoši normatīvie akti.

7.19.4. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi

0906 Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežapsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve

7.20. REKULTIVĒJAMĀS TERITORIJAS (RR)

7.20.1.Definīcija

Rekultivējamās teritorijas (Rk) nozīmē teritorijas, kurā pārtraukts iepriekšējais izmantošanas veids- derīgo izrakteņu iegūšanas karjers un ko turpmāk nodomāts piemērot citai funkcijai.

7.20.2. Atļautā izmantošana 1) Pēc rekultivācijas: jauktas apbūves teritorijas un rekreācijas teritorijas

2) Šai teritorijai obligāti izstrādājams detālplānojums.

7.21. KOPĪGO INTEREŠU TERITORIJAS

7.21.1.Definīcija

Kopīgo interešu teritorijas – teritorijas kaimiņu pašvaldību un Stopiņu novada pierobežā, kuru attīstība var ietekmēt nekustamā īpašuma izmantošanu kaimiņu pašvaldībā un Stopiņu

novadā. Teritorijas nosaka abpusēji vienojoties pašvaldībām.


Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas atzīta kā

kopīgo interešu teritorija, atļauta esošā un atļautā plānotā teritorijas izmantošana pēc vispārējiem I- VI. nodaļas nosacījumiem.



84

7.21.3. Papildinājumi (noteikumu detalizācija)

1. Sniegt informāciju pašvaldībām par Stopiņu novada pierobežas objektiem, kuru aizsargjoslas ievērtējamas Rīgas pilsētas, Ropažu un Garkalnes novada un Salaspils novada

vietējā teritorijas plānojumā vai paredzēti izvietot pašvaldību robežu tuvumā un būtiski varētu ietekmēt teritorijas izmantošanu.

2. Būvprojektu saskaņot, ja tas atrodas:

- 50 m joslā no blakus novada robežas,

- piegulošā nekustamā īpašuma zemes gabalā, kam ir tieša robeža ar novadu,

- esošā vai paredzamā objekta ekspluatācija saistīta ar aizsargjoslu izveidošanu, kas ietekmē pašvaldības teritorijā esošo nekustamo īpašumu izmantošanu.



85

8. nodaļa. KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA

8.1. NODAĻAS NOTEIKUMU DARBĪBAS LAUKS.

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz Stopiņu novadā esošajām vēsturiskajām ēkām, kultūras

pieminekļiem un teritorijām kurās tie atrodas.

Šo noteikumu izpratnē vēsturiskās ēkas un ar to funkcionāli saistītā telpa- vismaz 50 gadus vecas vai vecākas.

8.2. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI.

8.2.1. Kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Par kultūras pieminekļa stāvokli un saglabāšanu ir

atbildīgs tā īpašnieks, saskaņā ar LR likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”.

8.2.2. Pārbūvējot vai remontējot vēsturiskās ēkas nepieciešams izvērtēt tās vēsturisko,

pilsētbūvniecisko un arhitektonisko vērtību kopumā ,gan atsevišķu daļu un elementu. Vēsturiskās ēkās nav pieļaujama to fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu,

dzegu, verandu, lodžiju, dekoratīvo fasāžu rotājumu, u.c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu ailu

kompozicionālā dalījuma izmaiņas. Jaunām piebūvēm pie esošām ēkām jārespektē apkārtējās vēsturiskās apbūves tradīcijas

8.2.3. Vēsturisko ēku oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama. Vēsturiskajās ēkās nav pieļaujama logu nomaiņa

ar plastmasas vai metāla konstrukciju logiem. Durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās jāizgatavo

autentiskas iepriekšējām durvīm vai kāpnēm.

8.2.4. Vēsturisko ēku fasāžu apmešana vai apšūšana jāveic ar vēsturiskajām tradīcijām

atbilstošiem materiāliem un faktūru. Ja nepieciešama vēsturiskās ēkas ārsienu siltināšana, tā jāveic no ēkas iekšpuses.

8.2.5. Vēsturisko ēku nojaukšana pieļaujama tikai tad, ja to tehniski nav iespējams saglabāt. Lēmumu par ēkas vai citas būves nojaukšanu pieņem Stopiņu novada dome tikai pēc slēdziena par

ēkas konstruktīvā stāvokļa un vēsturiskās vērtības noteikšanas iesniegšanas. Ja ēka ir kultūras

piemineklis, tad pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldībā papildus jāsaņem atļauja ēkas nojaukšanai no Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas.

8.2.6. Pirms nojaukšanas darbu uzsākšanas jāveic ēkas fiksācija, fiksācijas materiāli jāiesniedz Stopiņu novada domes būvvaldē.



86

9.nodaļa. BŪVPROJEKTU IZSTRĀDĀŠANAS KĀRTĪBA

Būvtiesību īstenošana Stopiņu novadā notiek atbilstoši Būvniecības likuma un LR MK Noteikumu Nr

112 „Vispārīgie būvnoteikumi” prasībām.

9.1. BŪVPROJEKTA IZSTRĀDĀŠANA

9.1.1. Būvprojektu izstrāde Stopiņu novadā notiek atbilstoši LR MK Noteikumu Nr 112

„Vispārīgie būvnoteikumi” prasībām.

9.1.2. Visi būvprojekti Stopiņu novadā izstrādājami digitālā veidā uz Latvijas ģeodēziskā

koordinātu sistēmā LKS 92 izstrādāta topogrāfiskā plāna pamatnes ar mēroga noteiktību

1 : 500, kuras vecums kopš uzmērīšanas brīža nav lielāks par 1 gadu un kura ir reģistrēta

būvvaldes norādītā topogrāfisko datu bāzes uzturētāja datu bāzē. Izņēmums ir nelielu darbu

veikšana platībā, kas nepārsniedz 5 kv.m. vai pagaidu ēku un būvju projekti, kā arī iekštelpu

projekti, ja netiek mainīta ēkas ārējā konfigurācija.

9.1.3. Būvprojektu saskaņošanai iesniedz trijos, pilnīgi nokomplektētos eksemplāros, kuriem jābūt

licencēta vai sertificēta projektētāja apliecinātiem un parakstītiem (orģinālparaksti un zīmogi).

Būvvaldes eksemplāram jābūt iesietam cietā sējumā.

9.1.4. Būvprojektu noformē saskaņā ar LBN LBN 202-01 Ministru kabineta 2001.gada

14.augusta noteikumi Nr.370 LBN 202-01 “Būvprojekta saturs un noformēšana“.

9.1.5. Ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam,

būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā

lēmuma izpildei un sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu par konstatētiem pārkāpumiem:

9.1.5.1. Ja būvvalde, nepieciešamības gadījumā piesaistot citas saskaņojošās institūcijas, dod slēdzienu par uzbūvētās, pārbūvētās vai rekonstruētās būves atbilstību Stopiņu

novada teritorijas plānojumam un apbūves noteikumiem, dome var pieņemt lēmumu, par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai vai

lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu,

iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

9.1.5.2. Ja būvvalde, nepieciešamības gadījumā piesaistot citas saskaņojošās institūcijas, dod slēdzienu par uzbūvētās, pārbūvētās vai rekonstruētās būves neatbilstību Stopiņu

novada teritorijas plānojumam un apbūves noteikumiem, dome pieņem lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā

stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

9.1.6. Ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas

būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa

atjaunošanu u.tml.).

9.2. BŪVATĻAUJAS SAŅEMŠANAS KĀRTĪBA

Būvatļaujas saņemšana Stopiņu novadā notiek atbilstoši LR MK Noteikumu Nr 112 „Vispārīgie

būvnoteikumi” prasībām.



87

9.3. BŪVES NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

9.3.1. Būve tiek nodota ekspluatācijā atbilstoši LR MK noteikumu Nr. 299 „Noteikumi par būvju

pieņemšanu ekspluatācijā” prasībām. 9.3.2. Būves nodošanai ekspluatācijā papildus jāiesniedz būvprojektā paredzēto būvju (tai sk.

žogu) un inženierkomunikāciju novietojuma uzmērījumus digitālā veidā, LKS 92 koordinātu

sistēmā, kas ir saskaņota ar būvvaldes norādīto topogrāfisko datu bāzes uzturētāju.

9.4. BŪVDARBU UZRAUDZĪBA UN VADĪŠANA

9.4.1. Būvdarbu autoruzraudzību un būvuzraugu pieprasa Būvvalde un visā būvdarbu laikā

veic saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 303-97 “Būvuzraudzības noteikumi” 5.punktu

saskaņā ar būvuzraudzības līgumu, kas noslēgts ar atbilstošu sertificētu fizisko personu-

būvuzraugu vai atbilstošu licencētu juridisko personu “Vispārīgo būvnoteikumu” 159., 160, 161.

punktā noteiktos gadījumos.

9.4.2. Pasūtītājs var pilnvarot autoruzraugu, ar kuru noslēgts autoruzraudzības līgums

saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 304, veikt attiecīgā būvobjekta būvuzraudzību.



88

10.nodaļa. REKLĀMAS IZVIETOŠANA

10.1 Reklāma ir publiskās vietās izvietotā vizuālā informācija, kuras mērķis ir radīt patērētājos un pircējos interesi par pārdodamo produkciju, pakalpojumu veidiem, idejām, kā arī par

objektiem, kuros noris tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana, vai par citiem pasākumiem (kultūras un masu pasākumi, vēlēšanas) saimnieciskās darbības uzlabošanai, ienākumu

gūšanai vai popularitātes palielināšanai,

Reklāma uzskatāma par īslaicīgu, ja tās eksponēšanas laiks nav ilgāks par vienu mēnesi.

Reklāmas izvietotājs ir fiziska vai juridiska persona, kurai pieder attiecīgā reklāma vai kura

vēlas izvietot reklāmu vai reklāmas nesēju un ir atbildīga par konkrētās reklāmas praktisko izvietošanu.

Reklāmas nesējs objekts (turpmāk - reklāmas nesējs) ir objekts, uz kura izvieto reklāmu

vai informāciju.

10.2. Ir divējādi reklāmas nesēji:

jebkura veida speciāli šim nolūkam veidoti reklāmas nesēji - stendi, reklāmas vairogi, stabi,

transparenti, brīvstāvošas vitrīnas, stiklotas konstrukcijas u.c. dizaina objekti - kā stacionāri, tā pagaidu, ar gaismas izmantošanu vai bez tās, plakaniski pie sienas vai

šķērsām pret to piestiprinātas ierīces, izvietotas pie stabiem, ēkām, uz jumtiem, žogiem,

ietvēm, ielām, ēku logos un vitrīnās (skatlogos), apstādījumos, dārzos, parkos, skvēros, brīvā ainavā, gar ceļiem, dzelzceļiem, pilsētas laukumos, krastmalās, uz tiltiem, estakādēm,

ceļu pārvadiem, uz pagaidu būvēm u.tml.;

jebkura veida reklāmai piemērojams reklāmas nesējs - ēku sienas un fasādes, jumti, žogi,

ietves, ēku logi un vitrīnas (skatlogi), estakādes, ceļu pārvadi, stabi (apgaismes, elektrības

vadu turētāji u.c.), pagaidu būves, sabiedriskā transporta līdzekļi (trolejbusi, tramvaji,

autobusi - ja informācija nav saistībā ar transporta līdzekļa funkciju), novada telpā stacionāri izvietoti gaisa baloni un aerostati, kā arī citi līdzīgi objekti.

10.3. Izkārtne ir juridisko vai fizisko personu izvietotā vizuālā informācija, kas informē par šo personu veikto uzņēmējdarbību, par iestādes vai uzņēmuma nosaukumu, darbības veidu, darba

laiku, pārdodamās produkcijas sortimentu un citiem uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamiem informatīviem datiem, ja minētā informācija izvietota tieši pie attiecīgās juridiskās vai fiziskās

personas uzņēmējdarbības veikšanas vietas.

10.4. Izkārtni uzkrāso vai izvieto tiešā konstruktīvā saistībā uz veikala ēkas, uzņēmuma ēkas vai cita attiecīga objekta fasādes, šķērsām tai vai arī citādi piestiprina vai izvieto tiešā saistībā ar

attiecīgajai juridiskajai vai fiziskajai personai piederošo vai iznomāto teritoriju. Ja izkārtni māksliniecisku vai arhitektonisku apsvērumu dēļ nav iespējams izvietot iepriekšminētajā veidā,

izkārtni var atļaut izvietot arī atrauti no objekta (piemēram, ēkai - arhitektūras piemineklim izkārtni

izvieto uz konstrukcijas līdzās ēkas fasādei).

10.5. Publiska vieta - ceļi, ielas, gājēju zonas, laukumi, gājēju apakšzemes pārejas, dzelzceļa

staciju, gaiteņi, parki un citas speciāli iekārtotas brīvdabas atpūtas vietas, kā arī neapbūvēta vai citādi neiekārtota valsts vai pašvaldības zeme un ēkas.

12.6. Sludinājumi ir dažāda veida īslaicīgi izvietota informācija: paziņojumi, aicinājumi, uzsaukumi,

reklāmziņojumi u. tml., ko izliek tiem speciāli paredzētās, mākslinieka atļautās vietās.

10.7. Afiša ir dažāda veida īslaicīgi izvietota informācija: izklaides un citu pasākumu reklāma,

reklāmas kampaņu reklāma, kino repertuāra reklāma u. tml., ko izvieto uz afišu stabiem un speciāli paredzētās, atļautās vietās.

10.8. Skatloga vitrīna ir iekšēja telpa 100 cm attālumā (dziļumā) no loga rūts.

10.9. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par nodevām, kas jāmaksā par reklāmas izvietošanu.



89

11. nodaļa. DETĀLPLĀNOJUMU IZSTRĀDES KĀRTĪBA

11.1. IZSTRĀDES KĀRTĪBA

11.1.1. Detālplānojumu izstrāde notiek normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

11.1.2. Ja detālplānojuma izstrādāšanu tehniski un finansiāli nodrošina ierosinātājs, tad novada

dome darba uzdevumā ietver prasību detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas gaitā rakstiski informēt plānojumā ietverto un tiem blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekus par uzsākto

plānojumu, tā mērķiem un uzdevumu, iespējām un termiņiem ierosinājumu sniegšanai un paziņot par plānojuma sabiedrisko apspriešanu.

11.1.3. Novada dome detālplānojumu skiču stadijā var pieprasīt atzinumu no būvvaldes.

11.1.4. Novada dome vai ierosinātājs ne vēlāk kā četras nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas par

detālplānojuma uzsākšanu publicē vietējā laikrakstā un nosūta detālplaņojuma teritorijā ietverto

nekustamo īpašumu īpašniekiem paziņojumu par detālplānojuma uzsākšanu, tā mērķiem, uzdevumu, izstrādātāju un sabiedrības iespējām sniegt ierosinājumus.

11.1.5. Novada dome nosaka sabiedrības priekšlikumu iesniegšanas termiņu ne mazāku par divām nedēļām no paziņojuma par detālplānojuma uzsākšanu publicēšanas laikrakstā.

11.1.6. Novada dome vai ierosinātājs nodrošina detālplānojuma nosūtīšanu institūcijām, kas

izsniegušas nosacījumus detālplānojuma izstrādāšanai.

11.2. DETĀLPLĀNOJUMA SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA

11.2.1. Detālplānojuma sabiedrisko apspriešanu ierosinātājs organizē šādā kārtībā:

11.2. 1. pirms detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas uzsākšanas publicē vietējā

laikrakstā un nosūta ar detālplānojuma risinājumiem saistītajiem nekustamo īpašumu īpašniekiem paziņojumu par plānojuma sabiedrisko apspriešanu, norādot

detālplānojuma projekta izstādīšanas vietu un laiku, atsauksmju iesniegšanas kārtību un termiņu (ne mazāk par trijām nedēļām);

11.2. 2. sabiedriskās apspriešanas laikā organizē plānojuma izstādi pašvaldības

administratīvā ēkā (ne mazāk kā trīs nedēļas un ne mazāk par astoņām stundām dienā). Sabiedriskajai apspriešanai nodod detālplānojuma pilnu dokumentāciju ar tā

pielikumiem (detālplānojumā ietvertās teritorijas atrašanās vieta, paskaidrojuma raksts ar Apbūves noteikumiem un institūciju nosacījumiem. Izstāda arī pašvaldības vietējās

pašvaldības teritorijas plānojuma vai tā daļu, kas attiecas uz detālplānojuma teritoriju.

11.2. 3. divu nedēļu laikā pēc plānojuma sabiedriskās apspriešanas ierosinātājs sagatavo sabiedriskās apspriešanas pārskatu .

11.3. DETĀLPLĀNOJUMA STĀŠANĀS SPĒKĀ

11.3. 1. Detālplānojuma izstrādātājs iesniedz novada padomē izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai

izstrādāto detālplānojumu (1.redakciju) un tā pielikumus, kā arī vietējās pašvaldības par teritorijas plānošanu atbildīgās amatpersonas (struktūrvienības) atzinumu par detālplānojuma

atbilstību Stopiņu novada teritorijas plānojumam un darba uzdevumam.

11.3. 2. Ja novada dome pieņem lēmumu par detālplānojuma galīgās redakcijas izstrādāšanu,

izstrādātājs veic atkārtotu plānojuma sabiedrisko apspriešanu un nodod detālplānojuma galīgo

redakciju institūcijām atzinuma sniegšanai.

11.3. 3. Detālplānojuma izskatīšanas sēdes protokola izrakstu un novada saistošos noteikumus, ar

kuriem ir apstiprināts detālplānojums, publicē vietējā laikrakstā. Ja laikrakstā nepublicē pilnu detālplānojuma grafisko materiālu un Apbūves noteikumus, publikācijā norāda, kur novada

domes ēkā var iepazīties ar detālā plānojuma pilnu dokumentāciju. Paziņojumu ar minēto informāciju izliek domes ēkā.



90

11.3. 4. Novada dome nodrošina detālplānojuma viena oriģināleksemplāra nosūtīšanu atbildīgai

ministrijai (pilnu dokumentāciju). Novada dome vai ierosinātājs Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai iesniedz detālplānojuma saistošo daļu (grafisko materiālu un Apbūves

noteikumus).

11.4. DETĀPLĀNOJUMA PĀRRAUDZĪBA

11.4. 1. Par teritorijas plānošanu atbildīgā pašvaldības amatpersona (struktūrvienība) kontrolē detālplānojumu atbilstību Stopiņu novada teritorijas plānojumam;

11.4. 2. Būvvalde kontrolē detālplānojumu prasību ievērošanu būvprojektos.



91

12.nodaļa. ĒKU (TELPU) STATUSA MAIŅA

12.1.1. Atbilstoši būvniecības likuma 17.1.panta prasībām ēku (telpu) var izmantot vienīgi tam

mērķim, kāds paredzēts projektā un tikai pēc nodošanas ekspluatācijā.

12.1.2. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā maināms ēku (telpu) statuss.

12.1.3. Lēmumu par ēku (telpu) statusa maiņu pieņem dome, ja statusa maiņa atbilst teritorijas

plānojumam, detālplānojumam (ja tāds konkrētai teritorijai izstrādāts) un Apbūves noteikumiem.

12.1.4. Lēmuma pieņemšanai par ēku (telpu) statusa maiņu (ja tas atbilst teritorijas plānojumam,,

detālplānojumam un Apbūves noteikumiem) padomē iesniedzami sekojoši dokumenti:

1) iesniegums; 2) īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinoši dokumenti;

3) ēku (telpu) inventarizācijas plāns; 4) paredzēto telpu izveides skice; kā arī jauna ieejas mezgla un autostāvvietas izbūves skice (ja

tas nepieciešams ēkas (telpu) apsaimniekošanai),

5) ieceres saskaņojums ar (pēc nepieciešamības): - ēkas īpašnieku, ja telpas tiek nomātas; ēkas apsaimniekotāju vai pārvaldnieku, ja

ēkai ir vairāki īpašnieki; - ar inženierkomunikāciju apsaimniekotājiem, ja ēkā vai piegulošā teritorijā ir vai

tiek skarti inženierapgādes tīkli; 6) Ieceres saskaņošanai izkopējumu no teritorijas plānojuma vai detālplānojuma.

12.1.5. Lēmuma projektu par ēku (telpu) statusa maiņu sagatavo būvvalde.

12.1.6. Jaunu sabiedrisko (publisko) telpu izvietošana daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkās pieļaujama tikai to cokola un 1.stāvos un tikai tad, ja iespējams izveidot no dzīvojamās daļas izolētu ieeju

apmeklētājiem un preču piegādei (ja tāda paredzama), kā arī tad, ja iecerēto telpu izvietošanu dzīvojamās ēkās pieļauj būvnormatīvi.

12.1.7. Norma nav attiecināma uz telpām dzīvoklī, kas tiek izmantotas individuālajam, galvenokārt

intelektuālajam darbam un darbība nav saistīta ar preču pievešanu, smakas, trokšņa un citu kaitīgu faktoru izraisīšanu, dzīvoklī nepierakstītu personu nodarbināšanu.

12.1.8. Tādu sabiedrisko (publisko) telpu (ēku), kam paredzēta preču pievešana, nepieciešamība pēc apmeklētāju autostāvvietām u.c. objektiem, kas var traucēt dzīvojamo māju iedzīvotājiem ar troksni,

smaku u.c. faktoriem, izvietošana pieļaujama tikai pie novada un rajona nozīmes maģistrālām ielām un sabiedriskās lietošanas teritorijām (piemēram, tirgus), kā arī ielām, kur nav ierobežota satiksme un ieeja

sabiedriskās (publiskās) telpās paredzēta no šo ielu un teritoriju puses vai ēku galiem.

12.1.9. Pēc domes lēmuma pieņemšanas: 1) izstrādājams un noteiktā kārtībā saskaņojams ēkas (telpu) pārbūves projekts;

2) saņemama būvdarbu atļauja; 3) veicami būvdarbi;

4) objekts nododams ekspluatācijā;

5) saņemama domes piekrišana uzņēmējdarbības veikšanai minētajās telpās (ja to paredz likumdošanā noteiktā kārtība) vai pieraksts dzīvesvietā (ja statusa maiņa paredz dzīvojamo

telpu izveidi).

12.1.10. Par patvaļīgu ēku (telpu) statusa (funkcijas) maiņu (t.i., neievērojot šo noteikumu

prasības) vainīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības, uzliekot naudas sodu līdz 50 Ls (piecdesmit lati).



92

13.nodaļa. SPĒKĀ ESOŠO DETĀLPLĀNOJUMU SARAKSTS

Stopiņu novadā ir spēkā sekojoši detālplānojumi:

13. tabula

Nr. p.k.

Nekustamais īpašums

Plānojuma platība

Apbūves gabali

1. Budes-1 5

2. Dižupītes 14

3. Saulīši 128

4. Brunavas 17

5. Austrumi 1,38ha 7

6. Strazdiņi 11

7. Jaunbrunavas 28

8. Dzirnezers Nr.2 13

9. Krišjāņi 9

10. Brunavas 12

11. Klintas 14

12. Ziedkalni 11

13. Rumpji 15

14. Būmaņi 15

15. Ziedkalni 13

16. Dižkoki 11

17. Ziemeļi 6

18. Zvīņas 4

19. Ceļmalas 5

20. Laimdotas 3

21. Lūši 4,5ha 9

22. Mērnieki 9,8ha 12

23. Ozolu iela

24. Vīnzarāji

25. Saliņas

26. Veldres

27. Rakstiņi

28. Riekstkoki 12

29. Ziedkalni Ziemeļi 6. gabals

4,2ha 6

30. Klintas, Virši

31. Bergmaņi

32. Kastaņi

33. Stirnas

34. Ūdeņi



93

35. Šķelti

36. Piekūni

37. ''Asari'', ''Eži''

38. Belverti

39. ''Liandas

40. Dāvidi

41. Mežarāji

42. Pārupes

43. Ilmāri-Balči'

44. Stūraiņu iela 6

45. Buki

46. ''Līdaciņas''

47. Ērgļi

48. Lazdiņas

Detālplānojumi, kuri apstiprināti pēc 28.01.2004.g.

Numurs Detālplānojuma nosaukums-adrese

Kadastra numurs Apstiprināšanas datums

Saistošo noteikumu numurs vai projekta nr.

1. zemes gabala "Līčkrogs" detālplānojuma projekts 80960010059 14.07.2004. /04

2. zemes gabala ".Kulpi" - detālplānojums 80960010004 16.06.2004. /04

3. zemes gabala "Dimdas" detālplān. 80960070027 18.02.2004. /04

4. īpašuma "Bērziņi" detālplānojums 80960020061 02.02.2004. 8/04

5. detālplānojums zemes gabalam "Jaunstrazdiņi" 80960020033 02.02.2004. 9/04

6. detālplānojums īpašumiem Vecstrazdiņi, Bērziņi 1.zemes gab. un 2.zemes gab. 80960020034 29.03.2004. 52/04

7. zemes gabala Vecozoli sadales un apbūves detālplānojums 80960040015 26.04.2004. 81/04

8. z/g Kastaņi detālpānojums 80960020374 29.04.2004. 85/04

9. Zemes gabala Gabri detālplānojuma projekts 80960040070 06.07.2004. 158/04

10. zemes gabala Pulpēni detālplān. 80960090078 06.04.2004. 161/04

11. zemes gabala Austrumi 80960030054 28.06.2004. 187/04



94




detālplānojums.

12. zemes gabala Lejaskulpi detālplānojums 80960010457 28.06.2004. 188/04

13. zemes gabala Dilbasti detālplānojums. 80960030386 07.05.2004. 193/04

14. zemes gabala Kalnāji - detālplānojums. 80960010520 07.05.2004. 194/04

15. Saimniecības Pīlādži detālplānojums 80960010035 19.07.2004. 206/04

16. detālplānojums zemes gabaliem Kokneši, Mazgravas, Mieriņi, Ceļa Meistras Nr.5 80960010026 09.02.2004. 249/04

17. Zemes gabala Dzidriņas detālplānojums 80960040019 09.06.2004. 253/04

18. Zemes gabala Celmi detālplānojums 80960020042 09.06.2004. 255/04

19. Zemes gabal Druviņas detālplānojums. 80960020050 20.09.2004. 260/04

20. Detālplānojums nek.īpašumiem "Vecaustrumi", "Austrumi-2" 80960030086 08.08.2007 264/04

21. zemes ierīcības proj.-detālplānojums Brasliņas 80960030137 22.11.2004. 318/04

22. zemes gabala "Jansoni" detālplān. 80960020338 11.11.2007 323/04

23. zemes gabala "Priedkalni" detālplānojums 80960020173 06.04.2004. /04

24. Īpašuma "Vilnīši" 2.zemes gabala detālplānojums 80960010393 22.03.2004. /04

25. Upeslejas 12 detālā plānojuma projekts 80960050533 24.01.2005. 11/05

26. Zemes gabala Dārza iela 1 detālplānojums 80960040096 31.01.2005. 14/05

27. detalplānojums saimn.Brekši 80960030056 21.02.2005. 29/05

28. saimn.Dzirnezers-1 sadales,turpmākā izmantoš.un apbūves proj. 80960050091 24.02.2005. 32/05

29. detalplānojums zemes gab. Vīnzarāji-2.zemes gabala 80960020339 28.04.2005. 102/05



95




30. detālpl.grozīj.proj.-robežu un sarkano līn.izmaiņas īpašumiem Vārnu iela 11,13 Zīriņu iela 2,4,6,8,10.12.13.14 80960020919 17.10.2005. 378/05

31. Zaļenieki 80960020355 06.04.2005 1/dp

32. Vīnzarāji 80960020339 20.04.2005 2/dp

33. Ziemeļi, Ziedkalni 80960030582, 80960030396

20.04.2005 3/dp

34. Lielbrunavas 80960020469 20.04.2005 4/dp

35. Saulīši 80960020016 11.05.2005 5/dp

36. Vildes 80960030889 11.05.2005 6/dp

37. Lielkājas 80960030288 11.05.2005 7/dp

38. Januki 80960020013 25.05.2005 8/dp

39. Mežakmeņi 80960010576 25.05.2005 9/dp

40. Rosmes 80960040155 29.06.2005 10/dp

41. Apiņi 80960030067 27.07.2005 11/dp

42. Jaunāvas 80960030645 24.08.2005 12/dp

43. Vidi, Vecaubicas 80960020204, 80960020715

26.10.2005 13/dp

44. Pūces 80960040174 26.10.2005 14/dp

45. Birzmalas 80960020174 26.10.2005 15/dp

46. Dzīpari 80960021142 09.11.2005 17/dp

47. Kalnapsītes, Lejasapsītes

80960050509, 80960050092 09.11.2005 18/dp

48. Āboliņi 80960030753 07.12.2005 19/dp

49. Mežvidi 80960040112 21.12.2005 20/dp

50. "Dauguļi" 2.z.g. 80960030038 11.01.2006 21/dp

51. Saveļi 80960010123, 80960040062 22.03.2006 22/dp

52. Vilmas 80960021071 22.02.2006 23/dp

53. "Būmaņi" 2.z.g. 80960020126 22.02.2006 24/dp

54. Jaunpiekūni 80960040018 08.03.2006 25/dp

55. Līgas 80960030070 05.04.2006 30/dp

56. Jaunskujas 80960020732 07.06.2206 32/dp

57. "Dauguļi" 1.z.g. 80960030036 07.06.2006 33/dp

58. Mazpulpji, Lielpulpji 80960090077 11.10.2006. 36/dp

59. Zvaigznes 80960020073 25.10.06. 37/dp

60. Pasakas 80960020141 17.01.07. 38/dp

61. Jaunsaliņas 80960030600 28.02.07. 39/dp

62. Krīvi 1.z.g. 80960030074 13.06.07. 40/dp

63. Austrumi -2, Vecaustrumi

80960030086, 80960030591 25.07.07. 41/dp

64. Brieži 80960030084 05.09.07. 42/dp



96




65. Ķēniņi 80960040084 03.10.07. 43/dp

66. Mālkalni 80960040020 17.10.07. 44/dp

67. Jaunsiši 80960040407 17.10.07. 45/dp

68. Augšavotiņi, Lejasavotiņi, Avotiņi

80960040283, 80960040284, 80960040056 31.10.07. 46/dp

69. Zemzari 80960031150 31.10.07. 47/dp

70. Kalnlapiņas 80960030104 31.10.07. 48/dp

71. Mākonīši 80960020518 31.10.07. 49/dp

72. Ieviņas 1.z.g. 80960010063 12.12.07. 50/dp

73. Sarmiņas 80960031025 12.12.07. 51/dp

74. Lejaslīdaciņas 80960031124 09.01.08. 52/dp

75. Āvas 80960030044 11.06.08. 53/dp

76. Kalnaindras, Lejasindras

80960040069, 80960040071 09.07.08. 54/dp

77. Irbenāji 80960040083 09.07.08. 55/dp

78. Kalnavotiņi 80960040285 09.07.08. 56/dp

79. Birznieki 80960030090 14.01.09. 57/dp

80. Vārnu iela 11 80960020920 25.03.09. 58/dp



97

PIELIKUMU SARAKSTS 1.PIELIKUMS. Pašvaldības autoceļu saraksts 2.PIELIKUMS. Ielu saraksts 3.PIELIKUMS. Stopiņu novada pašvaldības funkciju īstenošanai nepieciešamās zemes 4.PIELIKUMS. Lēmums par apbūves noteikumu apstiprināšanu



98

PIELIKUMS NR.1

Pašvaldības autoceļi Latvijas autoceļu direkcijas dati

N.p.k. Autoceļa nosaukums Ceļa grupa

1 Apses – Neilandi A

2 Lakstīgalas – Sējas A

3 Brunavas – Ērgļu šoseja A

4 Piemineklis – Attīrīšanas iekārtas A

5 Egenovas – Beveriņi A

6 Gaidas – Liepkalni A

7 Egenovas – Rozes A

8 Beveriņi – Vālodzes A

9 Pļaviņas – Raugas A

10 Lielkājas – Mežvidi A

11 P4 – Ozoli A

12 Krasti – Dzidriņas A

13 C-21 – Grīvas A

14 Saurieši – Avotiņi A

15 P5 – gāzes reg.stacija A

16 P4 – Mieliņi A

17 Sauriešu stacija – Sauriešu komb. A

18 Dzelzceļa pārbrauktuve – Saurieši A

19 V34 – Saurieši A

20 Apvedceļš – Meža skola A

21 V34 – Meža skola A

22 Attīrīšanas iekārtas – Upesleju silt. A

23 Lejliepas – attīrīšanas iekārtas A

24 V34 – Vecupes A

25 P4 – Kulpi A

26 P4 – Juglas mežniecība A

27 P4 – Rožudārzi A

28 P4 – Ķekari A

29 Laumas – Kanālmala A

30 Līči – Juglas dzirnavas A

31 P4 – Ozolaines A

32 Cekules stacija – Cekules ciemats A

33 Krustpis iela – Lauciņi A

34 Stūri – Sproģi A

35 Granīta iela – Strēlnieki A

36 Skujas – Krastiņi B

37 Priedaines – Rutki B

38 Līdaciņas – Pundurīši B

39 Ezerlīči – Saliņas – Krīvi B

40 Zīlītes – Vētriņas B

41 Spulgas – Zālītes B

42 Pļaviņas – Austrumi B

43 Vīksnas – Saulieši B

44 Kalves – Smilgas B

45 Dzidriņas – Siši – Avotiņi B

46 Tālivaldi – Avotiņi B

47 Stopiņi pamatskola – Jaunstrēlnieki B



99

N.p.k. Autoceļa nosaukums Ceļa grupa

48 Ieviņas – Strautiņi B

49 Liepnieki – Cēderi B

50 Jurkas – Zemturi B

51 Birziņi – Gaitiņas B

52 Strēlnieki – Getliņu iela B

53 Granīta iela – Kļavas B

54 Rīgas robeža – Irbes B

55 V32 – Dauguļi B

56 Dauguļupīte – Mežaizvēji C

57 Laukvidi – Brīvkalni C

58 Ulbrokas kapi – Ozoli C

59 Parmes – Rūķīši C

60 Līči – Upeskalni C

61 Liepnieki – Ķipi C

Valsts autoceļi Stopiņu novada teritorijā

Autoceļš Novadā, km Tehn.

kategorija

Nodalījuma joslas platums

Rīgas apvedceļš (Baltezers – Saulkalne) 1,5 A 4 15,5

Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža

2,2 A 6 25

Juglas papīrfabrika – Upesciems 3,5 P 2 13,5

Rīga – Ērgļi 7,4 P 4 13,5

Ulbroka – Ogre 4,9 P 5 13,5

Dreiliņi – Acones stacija 3,8 V 32 9,5

Saurieši – Salaspils 0,5 V 33 11

Līči – Upeslejas 3,1 V 34 11

Šķirotava – Saurieši 1,8 V 35 13,5

Papīrfabrika Jugla – Ulbroka 1,9 V 36 13,5

Rīgas apvedceļš – Cekules stacija 0,3 V 52 9,5



100

PIELIKUMS NR.2

Pašvaldības teritorijā esošo ielu saraksts

Ielu saraksts

N.p.k. Ielas nosaukums Ielas veids (G-galvenā, I - iekškvartāla) Piezīmes

1. Acones iela G

2. Ainavu iela I

3. Alsena iela I

4. Apiņu iela I

5. Apsīšu iela I

6. Aroniju iela I

7. Asaru iela I

8. Asteru iela I

9. Austrumu iela I

10. Aveņu iela I

11. Avotu iela I

12. Āvu iela I

13. Beku iela G

14. Belvertu iela I

15. Bērziņu iela I

16. Bērzu iela I

17. Betona iela autoceļš V32

18. Birzītes iela I

19. Birztalu iela I

20. Brekšu iela I

21. Briežu iela I

22. Brīvnieku iela G

23. Brunavu iela I

24. Buku iela I

25. Būmaņu iela I

26. Bumbieru iela I

27. Cekules iela G

28. Cepļa iela G

29. Ceriņu iela I

30. Cidoniju iela I

31. Cielavu iela I

32. Cīruļu iela I

33. Daktermuižas iela I

34. Dāliju iela I

35. Dārza iela I

36. Daugavas iela Autoceļš V33

37. Dauguļu iela I

38. Dauguļupes iela I

39. Depo iela I

40. Dienvidu iela G

41. Dilbastu iela I

42. Druviņu iela I

43. Dzeņu iela I

44. Dzilnu iela I

45. Dzīļu iela I

46. Dzintaru iela I

47. Dzīparu iela I



101


48. Dzirnezera iela G

49. Egļu iela I

50. Ērgļu iela G

51. Ezera iela I

52. Ezermalas iela I

53. Flokšu iela I

54. Gabru iela I

55. Gaiļu iela I

56. Gaismas iela I

57. Gaitiņu iela I

58. Garā iela G

59. Getliņu iela G

60. Granīta iela autoceļš V35

61. Graubicu iela I

62. Graudu iela I

63. Gravas iela I

64. Ievu iela I

65. Institūta iela autoceļš P5

66. Irbenāju iela I

67. Īsā iela I

68. Īves iela I

69. Jansonu iela I

70. Januku iela I

71. Jāņogu iela I

72. Jasmīnu iela I

73. Jaundauguļu iela I

74. Jaunkazāru iela I

75. Jaunsaveļu iela I

76. Jaunsišu iela I

77. Juglas iela I

78. Kadiķu iela I

79. Kalmju iela I

80. Kalnāju iela I

81. Kalnapsīšu iela I

82. Kalnozolu iela G

83. Kalnu iela I

84. Kamolu iela I

85. Kazāru iela I

86. Klīdzēja iela I

87. Kļavu iela G

88. Koknešu iela I

89. Krasta iela I

90. Kraujas iela I

91. Kraukļu iela I

92. Kreimeņu iela I

93. Krišjāņu iela I

94. Krīvu iela I

95. Kviešu iela I

96. Ķeizaru iela I

97. Ķiršu iela I

98. Ķīšu iela G

99. Ķivuļu iela I

100. Lakstīgalu iela I

101. Lapotņu iela I

102. Lazdiņu iela G

103. Lazdu iela I



102


104. Lejas iela I

105. Lejaskulpu iela I

106. Lejienas iela I

107. Līčupes iela G

108. Līdaciņu iela I

109. Lielā iela I

110. Lielsišu iela I

111. Lieplapu iela I

112. Liepu iela G

113. Liepziedu iela I

114. Līgo iela I

115. Loku iela G

116. Madaru iela I

117. Malas iela I

118. Mālkalnu iela I

119. Mārsilu iela I

120. Mazā Būmaņu iela I

121. Mazā iela I

122. Mazā Loku iela I

123. Mazsišu iela I

124. Medņu iela I

125. Medus iela I

126. Meiju iela I

127. Meža iela I

128. Mežakmeņu iela I

129. Mežarāju iela I

130. Mežmalas iela I

131. Mežrozīšu iela I

132. Mežsētu iela I

133. Mežvidu iela I

134. Niedru iela I

135. Ogu iela G

136. Osīšu iela I

137. Ošu iela I

138. Ozolsalu iela I

139. Ozolu iela G

140. Palienas iela I

141. Parka iela I

142. Pasaku iela I

143. Pavasara iela I

144. Peldu iela G

145. Piekūnu iela I

146. Piķurgas iela G

147. Pīlādžu iela I

148. Piparu iela I

149. Plēsumu iela G

150. Pludmales iela G

151. Plūmju iela I

152. Pļavu iela I

153. Podziņu iela I

154. Poldera iela G

155. Priedkalnu iela I

156. Priežu iela I

157. Pūču iela I

158. Pulpēnu iela I

159. Pureņu iela I



103


160. Radiostacijas iela G

161. Rakstiņu iela I

162. Riekstkalnu iela I

163. Riekstu iela G

164. Rietumu iela I

165. Robežu iela I

166. Rosmes iela I

167. Rotu iela I

168. Rožu iela I

169. Rudens iela I

170. Rudzu iela I

171. Rudzupuķu iela I

172. Rūpnīcas iela G

173. Saliņu iela I

174. Sapņu iela (Dzidriņas) I

175. Sapņu iela (Upeslejas) I

176. Saules iela I

177. Saulgriežu iela I

178. Saulīšu iela I

179. Saveļu iela I

180. Senču iela I

181. Sēņu iela I

182. Sila iela I

183. Sīļu iela I

184. Sišu iela I

185. Skudru iela I

186. Skuju iela I

187. Smaidu iela G

188. Smilšu iela I

189. Spāres iela I

190. Strautu iela I

191. Strazdiņu iela I

192. Stūraiņu iela I

193. Sūnu iela I

194. Šalku iela I

195. Šķeltu iela I

196. Torņa iela I

197. Tūjas iela I

198. Upes iela I

199. Vārnu iela I

200. Vasaras iela I

201. Vāveru iela I

202. Vecaustrumu iela I

203. Vecgraubicu iela I

204. Vēju iela I

205. Veldres iela I

206. Vidus iela I

207. Vīgriežu iela I

208. Vilnīšu iela I

209. Viļņu iela I

210. Viršu iela G

211. Vītolu iela I

212. Vizbuļu iela I

213. Volgas iela I

214. Zaļā iela I

215. Zaļenieku iela I



104


216. Zaru iela I

217. Zemeņu iela I

218. Zemnieku iela I

219. Zemzaru iela I

220. Ziedkalnu iela I

221. Ziemeļu gatve G

222. Zīriņu iela I

223. Zirņu iela I

224. Žagatu iela I



105

PIELIKUMS NR.3

Stopiņu novada pašvaldības funkciju īstenošanai nepieciešamās zemes

1) uz kurām izvietojas pašvaldībai piederošas ēkas un būves:

Īpašuma nosaukums Kadastra numurs Zemes platība(ha)

Piezīmes par ēkām

1. pašv. nomas z. Sauriešu c. 8096 008 0372 2.10

2. Attīrīš. iekārtas Līčos 8096 001 0128 3.00

3. Sūkņu stacija Līčos 8096 001 0581 0.03

4. Attīrīš.iekārtas Ulbrokā 8096 002 0557 1.44

5. Rozes 8096 003 0135 11.50

6. Ulbrokas vidusskola 8096 003 0384 4.41

7. Līgo parks 8096 003 0430 3.00

8. Kanalizācijas sūkņu stacija 8096 003 0431 0.30

9. Institūta iela 20 8096 003 0442 0.23

10. Institūta iela 22 8096 003 0443 0.10

11. Institūta iela 30 (Ulbroka) 8096 003 0446 0.31

12. Institūta iela 34A 8096 003 0450 2.00

13. Ievas 8096 003 0536 4.09

14. Institūta iela 30A 8096 003 0537 0.25

15. Artēziskā aka Ulbrokā 8096 003 0635 0.30

16. Ūdens tornis pie Radiostacijas 8096 003 0650 0.30

17. Ulbrokas kapi 8096 004 0055 3.00

18. Artēziskā aka Dzidriņās 8096 004 0138 0.20

19. Attīrīš. iekārtas Upeslejās 8096 005 0094 2.00

20. Sūkņu stacija Upeslejās 8096 005 0458 0.50

21. Dzeņu iela 10 8096 006 0037 0.15

22. pašv.nomas z.Cekulē 8096 006 0061 1.90

23. pašv.nomas z. Cekulē 8096 006 0062 2.00



26. pašv.mežs Cekulē 8096 006 0065 69.20

27. pašv.mežs Cekulē 8096 006 0066 40.70

28. pašv.mežs Cekulē 8096 006 0067 7.70

29. pašv.mežs Cekulē 8096 006 0068 1.30




33. Dzilnu iela 6 8096 006 0072 2.80

34. Stopiņu pamatskola 8096 008 0053 5.00

35. Sauriešu karjers 8096 008 0380; 80960080282 75.00

36. pašv.nomas z.pie Juglas Sadales 8096 001 0526 0.70

Līču katlumāja

37. pašvaldības mežs pie Kārļiem 8096 001 0441 1.20 Līču

Ūdenstornis



106

2) uz kurām ir izbūvētas ielas (ceļi), kuras atbilstoši teritorijas plānojumam paredzētas ielu (ceļu) būvniecībai.

Nr.p.k. Īpašuma nosaukums Kadastra numurs

Zemes platība(ha)

1. pašvaldības ceļš Lūši-Ieviņas 8096 001 0401 4.86

2. pašvaldības ceļš Laumas-Kanālmala 8096 001 0402 3.17

3. pašvaldības ceļš 8096 001 0405 0.60

4. Krasta iela 8096 001 0412 0.60

5. Sila iela 8096 001 0413 0.50

6. Rožu iela 8096 001 0414 0.30

7. Madaru iela 8096 001 0415 0.10

8. Rotu iela (Dzidriņas) 8096 001 0527 0.80

9. Kulpu iela 8096 001 0528 0.20

10. pašvaldības ceļš P4 - Ozolaine 8096 001 0532 0.53

11. pašv.ceļš P4 Kalēji-Ķekari 8096 001 0533 0.28

12. Poldera iela 8096 001 0561 1.10

13. Pļavu iela 8096 001 0562 0.30

14. Birzītes iela 8096 001 0563 0.60

15. pašv.ceļš Kulpi-Juglas mežniec. 8096 001 0564 0.10

16. pašv.ceļš pie Vilnīšiem 8096 001 0567 0.50

17. pašv.ceļš pie Stārķu ligzdas 8096 001 0630 0.50

18. pašvaldības ceļš Līču c. 8096 001 0633 0.20

19. pašv.ceļš pie Zeltkalniem 8096 001 0709 0.01

20. Sila iela (Līči) 8096 001 0713 0.11

21. Rožu iela (Līči) 8096 001 0714 0.01

22. Garā iela (Dreiliņi) 8096 002 0408 2.80

23. pašvaldības ceļš Apses-Neilandi 8096 002 0409 0.30

24. pašvaldības ceļš Dreiliņi-Kaivas iela 8096 002 0410 0.40

25. Ozolu iela 8096 002 0411 0.90

26. Kadiķu iela 8096 002 0413 0.30

27. Ķiršu iela 8096 002 0414 0.17

28. Vītolu iela 8096 002 0415 0.12

29. Ceriņu iela 8096 002 0416 0.30

30. Jasmīnu iela 8096 002 0417 0.30

31. Īves iela 8096 002 0418 0.06

32. pašvaldības ceļš Rīgas robeža-Irbes 8096 002 0419 1.70

33. Kļavu iela 8096 002 0512 0.60

34. pašv.ceļš pie Augstceltnes 8096 002 0946 0.11

35. Ērgļu iela (Dreiliņi) 8096 002 0949 0.17

36. pašv.ceļš Vecainē 8096 002 0952 0.64

37. pašvaldības ceļš Beveriņi-Vālodzes 8096 003 0484 1.90

38. pašvaldības ceļš Pļaviņas-Raugas 8096 003 0485 1.20

39. pašvaldības ceļš Lielkājas-Mežvidi 8096 003 0486 2.90

40. pašvaldības ceļš Pļaviņas-Austrumi 8096 003 0487 0.14

41. Īsā iela 8096 003 0488 0.18

42. Parka iela 8096 003 0489 0.60

43. Peldu iela 8096 003 0490 0.24

44. Ezermalas iela 8096 003 0491 0.52

45. Vidus iela 8096 003 0492 0.54

46. Ziemeļu gatve 8096 003 0493 0.50



107


Zemes platība(ha)

47. Ošu iela 8096 003 0494 0.66

48. Lakstīgalu iela 8096 003 0495 0.40

49. Kalnozolu iela 8096 003 0497 0.23

50. Priežu iela 8096 003 0498 0.22

51. Piķurgas iela 8096 003 0499 0.46

52. Liepu iela 8096 003 0500 0.50


54. Radiostacijas iela 8096 003 0504 0.70

55. pašvaldības ceļš Krasti-Dzidriņas 8096 003 0507 1.60

56. pašvaldības ceļš Egenovas-Beveriņi 8096 003 0509 1.00

57. Acones iela 8096 003 0615 3.10

58. Strautu iela 8096 003 0632 0.28

59. pašvaldības ceļš V32-Dauguļi 8096 003 0712 0.59

60. pašv.ceļš pie Lauciniekiem 8096 003 0895 0.80

61. pašvaldības ceļš pie Riekstkalniem 8096 004 0171 0.30

62. pašv. ceļš pie Riekstkalniem 8096 004 0220 0.14

63. pašv.ceļš pie Avotiņiem 8096 004 0221 0.10

64. pašv.ceļš pie Ievlīčiem 8096 004 0222 0.11

65. pašvaldības ceļš pie Riekstkalniem 8096 004 0224 0.14

66. pašvaldības ceļš V34 -Saurieši 8096 005 0465 0.80


68. Daktermuižas iela 8096 005 0468 0.60

69. pašvaldības ceļš attīr.iek-Upesleju siltumn. 8096 005 0469 0.08


71. Spāres iela 8096 005 0502 0.10

72. pašvaldības ceļš Upesleju c. 8096 005 0518 0.40

73. Cekules iela 8096 006 0033 0.80

74. pašvaldības ceļš dz.st.Cekule-Cekules c. 8096 006 0044 0.60

75. Dzeņu iela 8096 006 0050 0.30

76. Dzilnu iela 8096 006 0051 0.90

77. pašv.ceļš Apvedceļš-Meža skola 8096 006 0054 0.30

78. pašv.ceļš Cekule-apvedceļš 8096 006 0060 2.00

79. Getliņu iela 8096 007 0205 8.00

80. pašvaldības ceļš Krustpils iela-Lauciņi 8096 007 0207 2.00

81. pašvaldības ceļš Stūri-Sproģi 8096 007 0208 0.90

82. pašvaldības ceļš Granīta iela-Kļavas 8096 007 0210 2.00

83. Pureņu iela 8096 007 0238 0.20

84. Vizbuļu iela 8096 007 0240 0.10

85. pašvaldības ceļš pie Veskēm 8096 007 0255 0.10


87. pašvaldības ceļš Sauriešu st.-Sauriešu komb. 8096 008 0272 1.10

88. Volgas iela 8096 008 0273 1.10

89. Meža iela 8096 008 0274 0.50


91. Pludmales iela 8096 008 0347 0.70

92. Malas iela 8096 008 0348 0.05

93. Egļu iela 8096 008 0349 0.07



108


Zemes platība(ha)

94. Medņu iela 8096 008 0350 0.05

95. Saules iela 8096 008 0351 0.10

96. Smilšu iela 8096 008 0352 0.07

97. Sīļu iela 8096 008 0353 0.13

98. Zaļā iela 8096 008 0355 0.50

99. Ezera iela 8096 008 0356 0.06

100. Cīruļu iela 8096 008 0357 0.10

101. Rūpnīcas iela 8096 008 0358 0.12

102. Kalnu iela 8096 008 0359 0.10

103. Kraujas iela 8096 008 0360 0.14

104. Vēju iela 8096 008 0361 0.10

105. Gaismas iela 8096 008 0362 0.14

106. pašv.ceļš dz. st. Saurieši - Sauriešu kombināts 8096 008 0363 0.30

107. pašv.ceļš Saurieši-Avotiņi 8096 008 0371 0.30

108. ceļš V34 - Meža iela 8096 008 0393 0.10

109. pašvaldības ceļš pie Strēlniekiem 8096 008 0394 0.10




113. pašvaldības ceļš V34-Meža skola 8096 005 0467 0.60

114.

pašv.nomas z.pie attīr.iek.Līčos 8096 001 0557 0.30

115.

pašv.nomas z.pie Līvām 8096 003 0720 0.15

116.

pašv.nomas z.pie SIA Savon 8096 006 0073 0.20

117. Pašvaldības ceļš pie Indrām 0.042

118. Ceļš pie Strautiņiem 0.09

3) kas piešķirtas personisko palīgsaimniecību vajadzībām atbilstoši likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” 7. pantam un saskaņā ar teritorijas plānojumu to paredzēts izmantot tikai šīm vajadzībām.

Nr.p.k. Nosaukums

Īpašuma kadastra nr. Platība, ha

1. pašv.nomas z.polderī 8096 001 0137 20.50

2. Stārķu ligzda Nr. 28 8096 001 0317 0.10



5. Vecaine Nr 8 8096 002 0294 0.04

6. pašv.nomas z. pie Poldera ielas 8096 001 0624 2.20

4) kas pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētas jaunu pašvaldības ēku (būvju) celtniecībai vai pašvaldības funkciju īstenošanai.



109

Nr.p.k. Nosaukums Īpašuma kadastra nr.

Platība, ha

Funkcija , kuras īstenošanai nepieciešams zemes gabals

1. pašvaldības mežs Līčos

8096 001 0386 1.70 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību;

2. pašvaldības mežs Līčos

8096 001 0387 5.10 1. organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds; 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību;

3. Saknīši 8096 001 0465 1.49 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā

4. pašv.nomas z.pie Zaķīšiem

8096 001 0558 0.50 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.

5. Mazvībotnes 8096 001 0574 1.17 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 6.nodrošināt veselības aprūpes pieejamību , kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu; 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā; 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

6. Mazliepiņas 8096 001 0626 0.40 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā; 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību

7. Smaidu iela 2 (Dreiliņi) 8096 002 0199 1.00 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

8. pašv.nomas z.pie Bērziņiem

8096 002 0435 2.70 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību

9. Lielzvirgzdi 8096 002 0516 0.70 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā

10. pašv.nomas z.pie Kārkliem

8096 002 0517 1.80 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību

11. pašv.nomas z.pie Galiņiem


12. pašv.nomas z.pie Zirneklīša


13. pašv.nomas z.pie Vecaines dārziem


14. pašv.nomas z. pie Druviņām

8096 002 0817 3.80 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā



110


Platība, ha


15. pašv.nomas z.pie Irēnām


16. pašv.nomas z.pie Brīvkalniem

8096 003 0282 2.00 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.; 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību

17. Jaunviesturi 8096 003 0295 2.24 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā

18. Lielviesturi 8096 003 0297 7.90 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.; 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā

19. pašv.nomas z.pie Rozēm

8096 003 0560 11.80 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.; 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību

20. pašv.nomas z.pie Majorīšiem


21. Zeme pie Acones st. 8096 003 0562 5.30 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību

22. pašv.nomas z. pie Acones st.


23. pašv.nomas z. pie Acones st.


24. Jaunpļaviņas 8096 003 0565 2.98 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā; 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā

25. Acones iela 9/C 8096 003 0576 1.00 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā

26. pašv.nomas z.pie Transformātora


27. pašv.nomas z.pie Parka ielas


28. pašvaldības mežs pie Silvām


29. pašv.nomas z.pie Acones ielas

8096 003 0706 2.50 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 1. organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus

30. pašv.nomas z.pie Dreimaņiem


31. pašv.nomas z.pie Dreimaņiem


32. pašv.nomas z.pie Egenovām

8096 003 0709 4.00 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā

33. pašv.nomas z.pie 8096 003 0718 0.10 2.gādāt par savas administratīvās



111


Platība, ha


Priežu ielas 13 teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā

34. pašv.nomas z.pie Pundurīšiem

8096 003 0794 1.20 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā; 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā

35. pašv.nomas z.pie Apiņiem


36. Koplietošanas zeme 8096 003 1159 1.80 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību

37. Tērces 8096 004 0064 2.51 2. gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā; 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā

38. pašvaldības mežs pie Dzidriņām


39. pašv.nomas z.pie Vīksnām

8096 004 0131 1.20 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību;

40. Lejliepas (bij) 8096 005 0105 3.50 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 1. organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

41. pašv.nomas z.pie Skrastiem

8096 005 0491 0.20 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 1. organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

42. pašvaldības mežs pie Juglas sk.


43. pašvaldības mežs pie Upeslejām


44. pašvaldības mežs pie Upeslejām


45. pašv.nomas z.pie Juglas san.internātsk.


46. pašvaldības mežs pie Upeslejas 6


47. pašv. nomas z. pie 8096 007 0097 0.80 2.gādāt par savas administratīvās



112


Platība, ha


Gaismas sk. teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; piebraucamo ceļu izveidei

48. Grāvīši 8096 007 0213 2.40 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā

49. Mežrumbuļi 8096 007 0222 3.50 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 1. organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds; 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā; 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā

50. Alkšņi 8096 007 0232 2.04 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

51. Žubītes 8096 007 0248 2.33 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā; 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā

52. pašv.nomas z.pie Reķiem


53. Veldres 8096 007 0283 0.98 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību;

54. Saurieškalns 8096 008 0285 4.85 1. organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds; 2. gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana). 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

55. pašv.nomas z.pie Mieliņiem

8096 008 0324 3.70 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; personīgo palīgsaimniecību uzturēšanai. 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā; 9. sniegt



113


Platība, ha


palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

56. pašv.nomas z.pie d/s Saurieši

8096 008 0369 1.49 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

57. pašvaldības mežs pie Rāceņiem


58. pašv.nomas z.pie Meža ielas


59. pašv.nomas z.pie Malas ielas


60. pašv.nomas z.pie Lācīšiem


61. pašv.nomas z.pie Meža ielas 9


62. pašvaldības mežs Rumbulā

8096 009 0057 3.00 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

63. pašv.nomas z.pie CET 8096 001 0565 1.50 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību

64. Mazā Juglas atteka 8096 001 0632 2.13 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību

65. pašv. nomas z. pie Gaitiņām

8096 007 0100 0.55 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

66. pie Mežmalītēm 0.3 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību

67. Jaunozoli 8096 004 0059; 8096 004 0065

3.0 1. organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds; 2. gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana). 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

68. Dreiliņupes zaļā zona 8096002 3.4 2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; Ielu un ceļu būvniecībai



114


Platība, ha


69. Mežrozīte sd.

8096 002 0186 3.00

2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

70.

Jaunrumbuļi 8096 009 0084 4.90

2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

71.

Atzari 8096 008 0289 0.50

2.gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 10.sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā; 9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

Zemes starpgabalus ( platība ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kuru konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam).

Nr.p.k. Zemes gabala nosaukums

Platība, ha Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, kods

Apraksts

1. Starpgabals pie Mērniekiem

0.027 0501 Kadastra grupas 002 teritorijā , starp zemes gabaliem ar kadastra nr. 80960020051, 80960020374, 80960030529

2. Starpgabals pie dārziem Kanālmala

0.10 0501 Kadastra grupas 001 teritorijā, starp zemes gabaliem 80960010098, 80960010269, 80960010282, 80960010293, 80960010285, 80960010294, 80960010279, 80960010275, 80960010278.

Zemes gabalam noteikt apgrūtinājumu:

ceļa servitūts (platums 4.5m) par labu dārzu “Kanālmala “ īpašniekiem.

3. Starpgabals pie garāžām Kanālmala

0.02 0501 Kadastra grupas 001 teritorijā, starp zemes gabaliem 80960010688, 80960010224, 80960010862, 80960010109.

4. Starpgabals pie Strēlniekiem

0.07 0501 Kadastra grupas 007 teritorijā starp zemes gabaliem ar kadastra nr. 80960070034, 80960070014 un Rīgas pilsētu



115



Apraksts

5. Starpgabals pie Atzariem

0.40 1101 Kadastra grupas 008 teritorijā starp zemes gabaliem ar kadastra nr. 80960080289, 80960080405 un Salaspils novadu.

6. Starpgabals pie Vanagiem

0.33 0501 Kadastra grupas 007 teritorijā starp zemes gabaliem ar kadastra nr. 80960070178, 80960070176, 80960070174 un Rīgas pilsētu.

Zemes gabalam noteikt apgrūtinājumu:

ceļa servitūts (platums 9m) par labu īpašumiem “Vanagi”, “Alberti”, “Zepas”, “Bērzi”.

7. Starpgabals pie Lejliepām

0.35 0501 Kadastra grupas 005 teritorijā starp zemes gabaliem ar kadastra nr. 80960050105, 80960050504, 80960050109, 80960050506, 80960080011.

8. Starpgabals pie Briežiem

0.04 0501 Kadastra grupas 008 teritorijā robežojas ar zemes gabalu “Brieži” kadastra nr. 80960030084

9. Starpgabals pie Mazginteriem

0.02 1101 Kadastra grupas 003 teritorijā starp zemes gabaliem ar kadastra nr. 80960031077, 80960030536

10. Starpgabals pie Jūrām

0.0056 0601 Kadastra grupas 002 teritorijā starp zemes gabaliem ar kadastra nr. 80960020008, 80960020507

11. Starpgabals pie Ritvariem

0.11 0501 Kadastra grupas 009 teritorijā starp zemes gabaliem ar kadastra nr. 80960090089, 80960090050, 80960090073, Rīgas pilsētu.

12. Starpgabals pie Lapiņām

0.11 1101 Kadastra grupas 003 teritorijā Starp zemes gabaliem ar kadastra nr. 80960030104, 80960030014, 80960030277,



116



Apraksts

80960030013, 80960030519



117

PIELIKUMS NR.4

Stopiņu novada domes lēmums par saistošo apbūves noteikumu apstiprināšanu



118

stopiŅu novada saistoŠie apbŪves noteikumi ar...

Documents