tap.mk.gov.lvtap.mk.gov.lv/doc/2018_06/izminf_310518_lemumi_par… · web viewpētījuma...

Informatīvais ziņojums

“Par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pašvaldību izglītības iestādēm un to rezultātā plānotajiem finanšu ietaupījumiem, kas būtu novirzāmi

pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai”

Informatīvais ziņojums“Par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pašvaldību izglītības

iestādēm un to rezultātā plānotajiem finanšu ietaupījumiem, kas būtu novirzāmi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai”

IevadsLīdztekus 2014. gada 22. maijā Saeimas apstiprinātais vidējā termiņa plānošanas dokuments

''Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam'' paredz izglītības attīstības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus, īstenojot izglītības politikas virsmērķi – kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 106. punkta 106.1. pasākumā noteikts – lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu izglītību, veidot ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot kompleksu pieeju reformas veikšanai, tai skaitā mobilitātes nodrošināšanai, iespējai darbu zaudējušajiem atgriezties darba tirgū un kompensējoša sociālā atbalsta sniegšanai.

Lai nodrošinātu Valdības rīcības plānā definētā 106.1. pasākuma izpildi, 2017. gadā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) pasūtījuma tika veikts neatkarīgs pētījums “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu modeļa izveide Latvijā”. Pētījumu ietvaros ir izmantoti vairāki informācijas avoti, t.sk. no “Karšu izdevniecības Jāņa sēta”, Valsts izglītības informācijas sistēmas, Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas, Centrālās statistikas pārvaldes, Adrešu reģistra, Autotransporta direkcijas u.c. datubāzēm, kā arī no pašvaldībām un Latvijas un ārvalstu izglītības ekspertu intervijām. Pētījuma rezultātā ir izstrādāta vispārējās izglītības iestāžu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platforma “Skolu karte”1, kā arī rekomendācijas pašreizējiem apstākļiem piemērota vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidei, nosakot mūsdienu apstākļiem un prasībām piemērotus kvalitatīvus un kvantitatīvus kritērijus.

Ministru kabineta 2018. gada 9. janvāra sēdē, izskatot rīkojuma projektu "Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim", ministrijai tika dots uzdevums apkopot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pašvaldību izglītības iestādēm, kā arī plānotajiem finanšu ietaupījumiem, kas būtu novirzāmi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai (sēdes protokola Nr.2 19.§ 4.punkts).

Situācijas apraksts2018. gada 15. janvārī Ministru kabinets pieņēma Pedagogu darba samaksas pieauguma

grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim (Ministru kabineta 2018. gada 15. janvāra rīkojums Nr.17), kurā noteikts, ka pedagogu darba samaksas pieaugums, kas plānots 2018. gada 1. septembrī, pilnībā nodrošināms no apstiprinātajiem budžeta līdzekļiem, savukārt finanšu resursi 2019. gadam un turpmāk pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai tiek rasti, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.

1 Pieejama: https://izm.kartes.lv/.2

document.docx; Informatīvais ziņojums “Par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pašvaldību izglītības iestādēm un to rezultātā plānotajiem finanšu ietaupījumiem, kas būtu novirzāmi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai”

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 4. punktu pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, savukārt minētā likuma 5. panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi un pašvaldība atbild par tās izveidoto institūciju darbību. Līdztekus, pamatojoties uz Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 1. punktu, republikas pilsētas pašvaldības un novada pašvaldības, dibinot, reorganizējot un likvidējot vispārējās izglītības iestādes, savu lēmumu saskaņo ar ministriju.

Salīdzinot datus par pamata un vidējās vispārējās izglītības iestāžu, izglītojamo un pedagogu skaita izmaiņām (skat. 1. attēlu), konstatējams, ka kopš 2009./2010. mācību gada līdz 2017./2018. mācību gadam lielākais skaita kritums – vairāk nekā 11 procentpunkti – attiecināms tieši uz izglītojamo skaita izmaiņām vispārējās izglītības iestādēs (25 430 izglītojamie), savukārt vispārējās izglītības iestāžu skaits minētajā periodā mainījies par 101 iestādi. Tajā pašā laikā, samazinoties izglītojamo un izglītības iestāžu skaitam, pedagogu skaits vispārējās izglītības iestādēs minētajā periodā ir pieaudzis. Jāņem vērā, ka datu salīdzinājumā pedagogu skaitā iekļauts arī pedagoģiskais personāls, kas vienlaikus strādā vairākās izglītības iestādēs.

1.attēls

Minētās izglītojamo skaita izmaiņas skatāmas kontekstā ar demogrāfiskajām tendencēm. Saskaņā ar pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu modeļa izveide Latvijā” veikto demogrāfiskās situācijas analīzi, pētījuma autori norāda uz kopējo iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā – laika posmā no 2000. līdz 2017. gadam iedzīvotāju skaitam samazinoties par 429 tūkstošiem. Vienlaikus uzsvērtas izmaiņas iedzīvotāju dzimumvecumstruktūrā, kas liecina par bērnu un jauniešu skaita samazināšanos. Vērtējot demogrāfiskās tendences un to prognozes, un no tā izrietošās izglītojamo skaita izmaiņas, pētījuma autori norāda arī uz iedzīvotāju iekšējās migrācijas procesiem – iedzīvotāju pārvietošanās no perifērijas uz ekonomiski aktīvajiem centriem. Ievērojot minēto, izvirzīta prognoze, ka līdz 2030. gadam nav prognozējamas ievērojamas kopējā izglītojamo skaita izmaiņas, taču straujāks skolēnu skaita samazinājums gaidāms perifērijas pagastos un pilsētās.2

2 Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā (2017). SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 11.-26.lpp.

3document.docx; Informatīvais ziņojums “Par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pašvaldību izglītības iestādēm un to rezultātā plānotajiem finanšu ietaupījumiem, kas būtu novirzāmi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai”

2009./2010.m.g.

2010./2011.m.g.

2011./2012.m.g.

2012./2013.m.g.

2013./2014.m.g.

2014./2015.m.g.

2015./2016.m.g.

2016./2017.m.g.

2017./2018.m.g.

70.00%

75.00%

80.00%

85.00%

90.00%

95.00%

100.00%

105.00%

110.00%

97.83%95.67%94.87%94.87%93.96%92.47%

90.08%88.48%

95.49%

91.08%88.57%87.19%87.43%88.96%89.63%89.40%

102.27%102.42%103.08%103.68%104.34%105.08%104.15%104.99%

Pamata un vidējās vispārējās izglītības iestāžu, izglītojamo skaita un pedagogu skaita izmaiņas (%)

iestādesMoving average (iestādes)izglītojamieMoving average (izglītojamie)pedagogiMoving average (pedagogi)

Pašvaldības iestāžu reorganizāciju un likvidāciju regulē Valsts pārvaldes iekārtas likuma 30.panta otrā daļa un 15.panta trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa, kas paredz tiešās pārvaldes iestāžu un pastarpinātās pārvaldes iestāžu reorganizācijas un likvidācijas veidus. Veicot izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, pašvaldības izvēlas vairākus risinājumus:

1) izglītības iestāžu reorganizācija, mainot īstenoto izglītības pakāpi (vidusskolas tiek pārveidotas par pamatskolām, pamatskolas – par sākumskolām);

2) divas vai vairākas izglītības iestādes tiek apvienotas, rezultātā izveidojot vienu izglītības iestādi;

3) esošā izglītības iestāde tiek pievienota citai izglītības iestādei, kā rezultātā pievienojamā izglītības iestāde beidz pastāvēt kā atsevišķa juridiska iestāde;

4) izglītības iestādes slēgšana.

Ministrija saskaņā ar Izglītības likumā noteikto saskaņo pašvaldību lēmumus par vispārējās izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju. Jautājums par saskaņojumu pašvaldības lēmumam par izglītības iestādes dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju ministrijā tiek izskatīts, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, t.sk. 1) izglītības iestādes darba kvalitāti, 2) atbilstošas izglītības turpmāko pieejamību – sākumskolas (1.–6. klase) posmā iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai, 3) transporta nodrošinājumu, 4) izglītības iestādes tīkla attīstības koncepciju novadā, 5) iesaistīto pušu (izglītojamo, pedagogu, vecāku) informētību un viedokli.

Saņemot pašvaldību iesniegumus un lēmumus par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā, ministrija pārliecinās vai pašvaldība ir izvērtējusi reorganizācijas un likvidācijas procesu atbilstoši kritērijiem un iesniegusi nepieciešamos dokumentus. Gadījumos, kad pašvaldības sniegtā informācija ir nepilnīga (piemēram, trūkst ziņu par izglītības iestāžu darbības kvalitāti un atbilstošas izglītības turpmāko pieejamību un (t.sk. transporta nodrošinājuma ziņā) likvidējamās vai reorganizējamās izglītības iestādes izglītojamajiem vai pašvaldība nav apliecinājusi, ka tā Izglītības likumā noteiktajā termiņā visas iesaistītās puses ir informējusi par plānotajām izmaiņām), ministrija aicina pašvaldību sniegt papildu informāciju, lai vispusīgi izvērtētu lēmumu par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Līdztekus ministrija izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas procesā nepieciešamības gadījumā ir organizējusi sarunas ar pašvaldību pārstāvjiem, lai detalizēti izvērtētu plānotos lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju.

Salīdzinājumā ar vispārējās izglītības iestāžu skaitu uz 2010./2011. mācību gada sākumu vidusskolu skaits uz 2017./2018. mācību gada sākumu ir samazinājies par 39 iestādēm, pamatskolu – par 72 iestādēm, savukārt sākumskolu skaits pieaudzis par 22 iestādēm. Saskaņā ar pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā prognozējams, ka uz 2018./2019. mācību gada sākumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu sākumskolu skaits samazināsies par 3 iestādēm, pamatskolu skaits par 20 iestādēm, savukārt vidusskolu skaits par 9 iestādēm (skat. 2. attēlu).

2.attēls


Salīdzinot izglītības iestāžu skaita izmaiņas pa izglītības iestāžu tipiem, iepriekšējos mācību gados konstatējamais sākumskolu skaita pieaugums saistāms ar pašvaldību lēmumiem par izglītības iestāžu reorganizāciju, mainot tajās īstenoto izglītības pakāpi un pārveidojot izglītojamo skaita ziņā nelielas pamatskolas. Ievērojot minētos izglītības iestāžu reorganizācijas veidus, konkrēta tipu vispārējās izglītības iestāžu skaita samazinājums galvenokārt saistāms ar iestādē īstenotās pakāpes maiņu, turpinot nodrošināt izglītības pieejamību attiecīgi visā pamatizglītības pakāpē vai tās 1. posmā (1.-6. klase), nevis izglītības iestādes slēgšanu un darbības pārtraukšanu.

Izvērtējot līdz 2018. gada 11. aprīlim ministrijas saskaņotos pašvaldību lēmumus par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā uz 2018./2019. mācību gada sākumu salīdzinājumā ar 2012. gadā saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem, konstatējams, ka 2018. gadā ir pieaudzis reorganizācijas vai likvidācijas procesā iesaistīto izglītības iestāžu skaits (skat. 1.tabulu).

1.tabula

Gads 2012.gads

2013.gads

2014.gads

2015.gads

2016.gads

2017.gads

2018. gads (uz

16.05.2018.) Pamata un vispārējās

izglītības iestāžu skaits (t.sk. speciālās izglītības

iestādes un vakara (neklātienes izglītības

iestādes) uz mācību gada sākumu*

797 786 781 768 755 734 719

Slēgto un reorganizēto izglītības iestāžu skaits* 14 11 24 26 38 37 58

*izņemot pirmsskolas izglītības iestādes.


2010./2011.m.g.

2011./2012.m.g.

2012./2013.m.g.

2013./2014.m.g.

2014./2015.m.g.

2015./2016.m.g.

2016./2017.m.g.

2017./2018.m.g.

2018./2019.m.g.

0 100 200 300 400 500 600 700 800 900

31

33

42

44

46

45

44

53

50

356

344

326

323

313

305

296

284

264

343

337

335

331

327

323

313

304

295

63

61

61

61

60

60

59

57

54

27

22

22

22

22

22

22

21

18

Pašvaldību pamata un vidējās vispārējās izglītības iestāžu skaita dinamika

Sākumskolas Pamatskolas VidusskolasSpeciālās izglītības iestādes Vakara, neklātienes un tālmācības skolas

Salīdzinājumā ar iepriekšējos gados ministrijas saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem, konstatējams, ka pieaug slēgto izglītības iestāžu skaits, kā arī salīdzinājumā ar 2012. gadu pieaugusi tendence mainīt izglītības iestādē īstenoto izglītības pakāpi (skat. 3. attēlu). Savukārt pašvaldību lēmumi par izglītības iestāžu apvienošanu vai pievienošanu citai iestādei galvenokārt nav saistāmi ar faktisku izglītības iestāžu darbības maiņu.

3.attēls

Saskaņā ar Izglītības likuma 23. panta piekto daļu par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš. Ievērojot minēto regulējumu, pašvaldības lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju, kas paredzēta līdz nākamā mācību gada sākumam, pieņem līdz kārtējā gada 1. martam. Veicot izglītības iestāžu tīkla attīstības plānošanu, pēdējos gados vērojama tendence, ka pašvaldības lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju pieņem pat vairāk kā gadu pirms plānotajām izmaiņām, tādējādi arī savlaicīgi iesaistītajām pusēm nodrošinot informāciju par izglītības iestādes turpmāko darbību. Lēmumu pieņemšana šādā termiņā saistāma ar gadījumiem, kad, mainot izglītības iestādē īstenoto pakāpi, izglītojamajiem, kas tikko uzsākuši izglītības ieguvi, piemēram pamatizglītības 2.posmā (7.klase), nodrošinātu iespēju pēc trīs gadiem pabeigt izvēlēto izglītības iestādi.

Tā, piemēram, no 42 lēmumiem, ko pašvaldības pieņēmušas par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā uz 2016./2017. mācību gadu, 10 lēmumi pieņemti 2015.gadā. Attiecīgi – no 46 lēmumiem par izmaiņām uz 2017./2018. mācību gadu – viens lēmums pieņemts 2015.gadā un 23 lēmumi 2016.gadā, savukārt no 66 lēmumiem par izmaiņām uz 2018./2019. mācību gadu – divi lēmumi pieņemti 2015.gadā, trīs lēmumi – 2016.gadā un 12 lēmumi – 2017.gadā (skatīt 1.pielikumu).

Ministrija, saskaņojot pašvaldību lēmumus par izmaiņām vispārējās izglītības iestāžu tīklā, apkopo informāciju par pašvaldību pieņemto lēmumu rezultātā paredzētajām izmaiņām uz attiecīgā mācību gada sākumu – 1. septembri. Informācija par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā uz 2016./2017., 2017./2018. un 2018./2019. mācību gadu sākumu apkopota 2. tabulā.


2 0 1 2 2 0 1 3 2 0 1 4 2 0 1 5 2 0 1 6 2 0 1 7 2 0 1 8

8

1

5 5

7

12

25

6

5

2

7 7

11

20

1

14 14

15

19

8

16

1

0

5

4

10

16

12

Slēg to un reorganizēto izg lītības iestāžu skaits*

slēgtaspievienotas citai izglītības iestādeireorganizētas apvienojotmainīta pakāpe

*t.sk. pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes

2.tabula

Pašvaldību lēmumi

Gads

DibināšanaReorganizācija, mainot īstenoto izglītības pakāpi

Izglītības iestāžu apvienošana,

pievienošana citai iestādei

Slēgšana

Izmaiņas uz 2016./2017.m.g. 3 10 17 8

Izmaiņas uz 2017./2018.m.g. 2 16 15 12

Izmaiņas uz 2018./2019.m.g.(uz 16.05.2018.)

5 12 27 25

Apkopojot informāciju par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā uz 2016./2017., 2017./2018. un 2018./2019. mācību gada sākumu, ir konstatējams, ka pašvaldības pieņēmušas šādus lēmumus:

1) par 10 izglītības iestāžu dibināšanu, t.sk.:- 8 pirmsskolas izglītības iestādes 7 pašvaldībās;- viena speciālā izglītības iestāde (Saldus novadā, likvidējot speciālās pirmsskolas

izglītības iestādi un nododot novada internātpamatskolas speciālo programmu īstenošanu);

- viena sākumskola (Līgatnes novadā).

2) par 38 izglītības iestādēs īstenotās pakāpes maiņu (kopumā 24 pašvaldībās), t.sk.:- 16 vidusskolas tiks pārveidotas par pamatskolām (četrās vidusskolās pirms

izglītības iestādes reorganizācijas vidējās izglītības posmā (10. – 12. klasē) nav bijuši reģistrēti izglītojamie, 12 vidusskolās izglītojamo skaits 10.-12.klasē pirms reorganizācijas bijis no 6 līdz 59 izglītojamajiem);

- viena vidusskola pārveidota par sākumskolu (Gulbenes vidusskola);- 19 pamatskolas tiks pārveidotas par sākumskolām (izglītības iestādēs izglītojamo

skaits 7.-9. klašu grupā pirms reorganizācijas bijis no 5 līdz 31 izglītojamajam, kas nozīmē, ka vidējais izglītojamo skaits pamatizglītības otrā posma klasēs kopumā šajās iestādēs ir bijis 4 izglītojamie);

- viena pamatskola pārveidota par pirmsskolas izglītības iestādi (Vārkavas pamatskola);

- viena sākumskola pārveidota par pamatskolu (Drabešu sākumskola).

3) par divu vai vairāku izglītības iestāžu apvienošanu, izglītības iestādes pievienošanu citai izglītības iestādei – kopumā 59 lēmumi, t.sk.:- 23 gadījumos pašvaldību lēmumi paredz pašvaldības pirmsskolas izglītības

iestāžu apvienošanu ar citu pirmsskolas, pamata vai vidējās izglītības iestādi vai pievienošanu citai izglītības iestādei, lielākajā daļā gadījumu saglabājot arī esošās pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas adreses. No minētajiem lēmumiem 2 gadījumos, pirmsskolas izglītības iestādes apvienojot ar pamatskolu un vidusskolu, apvienošanas rezultātā izveidotajām izglītības iestādēm mainīta arī


īstenotā izglītības pakāpe (attiecīgi – pārveidotas par sākumskolu un pamatskolu);

- 8 lēmumi par pašvaldību speciālās izglītības iestāžu apvienošanu, t.sk. no 4 speciālās izglītības iestādēm izveidojot 2 speciālās izglītības iestādes (saglabājot esošās izglītības programmu īstenošanas adreses), kā arī 6 speciālās pirmsskolas izglītības iestādes apvienojot vai pievienojot pašvaldības speciālās izglītības iestādēm;

- 11 lēmumi par izglītības iestāžu apvienošanu, rezultātā no 27 izglītības iestādēm izveidojot 11. Astoņos no minētajiem gadījumiem pašvaldības ir lēmušas par visu apvienošanas procesā iesaistīto izglītības iestāžu (kopumā 21 izglītības iestāde) esošo izglītības programmu īstenošanas vietu saglabāšanu. Trīs gadījumos pēc izglītības iestāžu apvienošanas mācību procesu paredzēts īstenot vienā no reorganizācijas procesā iesaistīto izglītības iestāžu faktiskajām adresēm. Attiecībā uz izglītības iestāžu apvienošanu pieņemts arī viens lēmums par pašvaldības dibinātās izglītības iestādes nodošanu citai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā faktiski atradās izglītības iestāde (Vecpiebalgas novada Skujenes pamatskolas nodošana Amatas novada pašvaldībai);

- 14 lēmumi par izglītības iestāžu pievienošanu citai izglītības iestādei, no tiem 7 gadījumos izglītības iestādes pievienošana ir saistāma ar vienotas izglītības iestādes administrācijas izveidošanu, taču saglabājot esošās pamata un vidējās izglītības programmu īstenošanas adreses;

- 2 pašvaldību lēmumi par jaunas izglītības iestādes dibināšanu uz divu likvidētu izglītības iestāžu bāzes, jaunajai izglītības iestādei saglabājot vienu no izglītības programmu īstenošanas adresēm, tādējādi faktiski konstatējama divu izglītības iestāžu apvienošana.

4) 45 lēmumi par izglītības iestāžu likvidāciju, t.sk.:- 6 vidusskolu likvidācija (no tām – 3 internātvidusskolas un 2 vakara (maiņu),

neklātienes vidusskolas), kopējais izglītojamo skaits izglītības iestādēs svārstījies no 25 līdz 93 izglītojamajiem;

- 20 pamatskolu likvidācija (no tām – 4 internātpamatskolas), kopējais izglītojamo skaits izglītības iestādēs svārstījies no 13 līdz 73 izglītojamajiem;

- 12 sākumskolu likvidācija (kopējais izglītojamo skaits izglītības iestādēs svārstījies no 5 līdz 26 izglītojamajiem);

- 2 pirmsskolas izglītības iestāžu likvidācija ;- 5 speciālās izglītības iestāžu likvidācija .

Pašvaldību lēmumi par vienas vai vairāku izglītības iestāžu pievienošanu citai izglītības iestādei galvenokārt ir saistīti ar vispārējās pirmsskolas izglītības iestāžu juridisku pievienošanu vispārējās pamatizglītības iestādei, saglabājot esošās pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas adreses. Tāpat arī tikai dažos gadījumos pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu par, piemēram, vienas pamatskolas pievienošanu citai pamatskolai vai vidusskolai, mācību procesa organizēšanu paredzot vienā ēkā, taču vienlaikus pievienojamās izglītības iestādes adresē saglabājot pirmsskolas izglītības programmu vai pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu (1.-4. vai 1.-6. klasei) īstenošanas vietu. Saskaņā ar pieņemtajiem lēmumiem pašvaldības izvēlas saglabāt esošās izglītību programmu īstenošanas adreses arī situācijās, kad īstenošanas adresēs izglītojamo skaits pamatizglītības 2. posma (7.-9. klasēs) nav pietiekams, lai mācību procesu nevajadzētu organizēt apvienotajās klasēs.


Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem pamatojumiem lēmumi par izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju pieņemti, ņemot vērā demogrāfiskās tendences novadā, izglītojamo skaita izmaiņas un to radīto ietekmi uz kvalitatīva mācību procesa īstenošanu, kā arī ar neracionālu izglītības iestāžu telpu noslodzi un finanšu līdzekļu izlietojumu, t.sk. konkurētspējīga pedagogu atalgojuma nodrošināšanai.

Lielākajā daļā gadījumu pašvaldību pieņemtos lēmumus par izglītības iestāžu apvienošanu vai vienas izglītības iestādes pievienošanu citai izglītības iestādei iespējams uzskatīt par formālu reorganizācijas procesu – pašvaldības lemj par reorganizācijas procesā iesaistīto izglītības iestāžu faktisko adrešu – izglītības programmu īstenošanas vietu saglabāšanu, apvienojot iestādes juridiski. Šāda veida reorganizācijas rezultātā apvienotajām iestādēm tiek izveidotas vienotas administrācijas – viens apvienotās izglītības iestādes vadītāja amats. Līdz ar to tiek saglabātas izglītojamo skaita ziņā nelielas izglītības programmu īstenošanas vietas, neefektīvi izmantojot izglītības iestāžu telpu maksimālo kapacitāti un neracionāli izmantojot finansējumu izglītības programmu īstenošanas vietās nodarbināto pedagogu atalgojuma nodrošināšanai.

Izvērtējot Valsts izglītības informācijas sistēmas datus par izglītojamo skaitu uz 2017. gada 1. septembri vispārējās vidējās izglītības iestādēs, konstatējams, ka jau uz 2017./2018. mācību gada sākumu:

1) 26 pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēs 10. klasē nav reģistrēts neviens izglītojamais;

2) no tām - 11 vispārējās vidējās izglītības iestādēs izglītojamie ir tikai 12. klasē (no 6 līdz 18 izglītojamajiem), taču par sešām no minētajām vidējās izglītības iestādēm pašvaldības pieņēmušas lēmumus tās pārveidot par pamatskolām, savukārt viena vidusskola tiks likvidēta (Ludzas novadā Istras vidusskola ar kopējo izglītojamo skaitu 1.-12. klasē – 25 izglītojamie);

3) četrās vispārējās vidējās izglītības iestādēs 10.-12. klašu posmā nav reģistrēts neviens izglītojamais.

Kopumā 99 pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs izglītojamo skaits 10.-12. klasē kopā ir līdz 50 izglītojamajiem (ieskaitot), t.sk. 33 vispārējās izglītības iestādēs izglītojamo skaits ir līdz 25 izglītojamajiem (ieskaitot) (skat. 2. pielikumu).

Ministrijas ieskatā pašvaldības, veicot izglītības iestāžu apvienošanu šādā veidā, nenodrošina efektīvu un racionālu izglītības iestāžu darbībai paredzētā finansējuma izmantošanu. Vienlaikus, saglabājot izglītības programmu īstenošanas vietas ar nelielu izglītojamo skaitu tajās un turpinot mācību procesa organizāciju, apvienojot divas vai pat vairākas klases, izglītojamajiem netiek nodrošināta iespēja veicināt un attīstīt savstarpējās komunikācijas un sadarbības prasmes. Ievērojot minēto, ministrijas ieskatā šāds risinājums izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā var radīt risku kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai.

Pašvaldību lēmumu par izglītības iestāžu slēgšanu ietekme uz finansējumu2016.gada 1.septembrī tika uzsākta jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešana, kas

tika vērsta uz efektīvāku līdzekļu izlietošanu, kā arī, lai rosinātu pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu. Zemākā mēneša darba algas likme, sākot ar 2016.gada 1.septembri tika noteikta 680 euro par 30 stundu darba slodzi, tādējādi, ja pedagogam ir 40 stundu darba slodze, tad zemākā algas likme ir 906 euro (bruto). Taču katra pedagoga atalgojums tiešā veidā atkarīgs gan no pašvaldības, gan skolas direktora pieņemtajiem lēmumiem.


Ministrija, strādājot pie noteikumu projekta par mērķdotācijas sadales kārtību pašvaldībām, normatīvajā regulējumā iekļāva atšķirīgus koeficientus atbilstoši klašu piepildījumam 7.-9. klašu grupā un 10.-12.klašu grupā. Arī 2018./2019.m.g. ir noteikts lielāks skolēnu skaita piepildījums klašu grupā. Ja klašu piepildījums atbilst MK noteikumos norādītajam, skolēnu skaitam minētajās klašu grupās tiek piemērots paaugstināts koeficients, kas pašvaldībām ļauj paaugstināt samaksu par likmi, gan paplašināt atbalsta pasākumus skolēnam. Tādējādi pašvaldībām tiek rosināts pārskatīt izglītības iestāžu tīklu, jo iestādēm ar mazu skolēnu skaitu valsts finansējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu un pašvaldībai no sava budžeta ir jāpiefinansē.

Līdztekus, lai 1.-6.klases skolēni izglītību varētu apgūt tuvāk bērna mājām, ministrija, sākot ar 2016./2017. mācību gadu aprēķina papildus koeficientu 1,25 skolēnu skaitam 1.-6.klasēs, ja skolēnu skaits novadu un reģionālās nozīmes centru novadu izglītības iestādēs ir 70 skolēni un mazāk. Savukārt pārejas noteikumos 2017./2018. un 2018./2019.mācību gadā tika iekļauta norma, ka koeficientu aprēķina arī reorganizētām izglītības iestādēm, tādējādi ļaujot pašvaldībām reorganizēt mazās pamatskolas par sākumskolām. Attiecīgi, sākot ar 2019.gada 1.septembri papildus koeficientu 1,25 aprēķinās tikai sākumskolām, kurās skolēnu skaits ir 70 skolēni un mazāk.

Noteikumos tika iekļauts arī regulējums par mērķdotācijas pārdali starp pašvaldību skolām, kas 2016./2017.mācību gadā ļāva pārdalīt finansējumu starp izglītības iestādēm ne vairāk kā 10% apmērā no aprēķinātā finansējuma, bet 2017./2018. mācību gadā tikai 6%. Savukārt, no 2018./2019.mācību gada pašvaldības nevarēs pārdalīt finansējumu starp izglītības iestādēm. Ar pārdales principu pašvaldības varēja atbalstīt izglītības iestādes, kurās ir mazs skolēnu skaits. Līdz ar to finansējums tika samazināts lielajām skolām, bet novirzīts mazajām skolām. 2018./2019.mācību gadā pašvaldības nevarēs pārdalīt finansējumu starp skolām.

Šie augstāk minētie 3 nosacījumi, kuri tika iekļauti noteikumos par mērķdotācijas sadali pašvaldībām, tika ieviesti kā pārejas nosacījumi, kas pašvaldībām un izglītības iestādēm ļauj saprātīgā veidā kārtot savu izglītības iestāžu tīklu atbilstoši reālajai situācijai, iedzīvotāju migrācijas tendencēm, pieejamas un modernas skolas principiem.

2018.gada 15.janvārī Ministru kabinets pieņēma Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim (turpmāk – grafiks), atbalstot indikatīvo grafiku, kas nosaka zemākās darba algas likmes pedagogiem paaugstināšanu:

2018.gada 1.septembrī – 710 euro; 2019.gada 1.septembrī – 750 euro; 2020.gada 1.septembrī – 790 euro; 2021.gada 1.septembrī – 830 euro; 2022.gada 1.septembrī – 900 euro.

Grafikā noteikts, ka finansējumu, kas veidosies pēc izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas, prioritāti novirzīt pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka šobrīd finansējumu pedagogu darba samaksai aprēķina pēc principa “nauda seko skolēnam”, gadījumā, ja tiek slēgta izglītības iestāde, neveidojas finansiāls ietaupījums, jo bērns, kuram “seko līdzi” finansējums turpina mācības citā izglītības iestādē. Optimizējot izglītības iestāžu tīklu, finansējums tiek izlietots racionālāk, tādējādi iespējams nodrošināt pedagogiem augstāku darba samaksu. Taču pašvaldības pieņem lēmumu par izglītības iestāžu likvidāciju, tās pievienojot citai izglītības, likvidēto izglītības iestādi saglabājot kā mācību īstenošanas vietu. Šādā gadījumā nevar runāt par finansiālu ietaupījums, jo kā līdz šim būs jānodrošina pedagogu darba samaksa un finansiālais


ietaupījums būs tikai uz administrācijas rēķina, kas izglītības iestādes ar mazu skolēnu skaitu jau šobrīd ir minimāls.

Papildus jāņem vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumiem Nr.477 “Speciālās izglītības iestāžu, internātskolu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.477) no valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību padotībā esošajām speciālajām skolām tiek finansēta pedagogu darba samaksa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Minētie noteikumi paredz, ka uzturēšanas izdevumi tiek segti tikai pašvaldību padotībā esošajām speciālajām internātskolām un Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem. Vienlaikus noteikumu Nr.477 pārejas noteikumi paredz, ka uzturēšanas izdevumi pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim no valsts budžeta finanšu līdzekļiem tika segti 30 procentu apmērā. Ņemot vērā četru pašvaldību pieņemtos lēmumus par speciālās pirmsskolas izglītības iestāžu pievienošanu speciālajām izglītības iestādēm, valsts budžeta finansējums speciālo pirmsskolas izglītības un speciālo pamatizglītības programmu pedagogu darba samaksai un uzturēšanas izdevumu segšanai tiks aprēķināts, izmantojot Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrēto izglītojamo skaitu speciālās izglītības iestādē 2018. gada 1. septembrī. Ievērojot minēto, prognozējams nepieciešamā valsts budžeta finansējuma apmēra pieaugums, ņemot vērā speciālās pirmsskolas izglītības iestāžu pievienošanas rezultātā paredzamo izglītojamo skaita pieaugumu speciālās pirmsskolas izglītības programmās. Papildu nepieciešamais valsts budžeta finansējums tiks nodrošināts piešķirto līdzekļu ietvaros.

Analizējot tarifikācijas datus 2017./2018.mācību gadā, konstatējam, ka 77 pašvaldībām vidējā algas likme pašvaldībās pašvaldību vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu skolotājiem ir 710 euro un vairāk.

Attiecībā uz papildus finansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, grafikā tika noteikts, ka finanšu resursus pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai iegūst, sakārtojot iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžetiem, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.

Veicot aprēķinus par finansiālo ietaupījumu, kas veidojas vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas rezultātā 3 gadu laikā sākot no jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas, ņemti vērā pašvaldību lēmumi par:

1) vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu likvidāciju;2) reorganizāciju, mainot vispārējās pamata vai vidējās izglītības iestādē īstenoto pakāpi;3) vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu apvienošanu vai pievienošanu citai

vispārējās pamata vai vidējās izglītības iestādei, rezultātā saglabājot (izveidojot) vienu izglītības programmu īstenošanas vietu.

Gads 2016 2017 2018Summa (EUR) 1 229 232 1 189 560 1 915 766

Izvērtējot pašvaldības lēmumus par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, secinām, ka pašvaldības, kuras ir reorganizējušas izglītības iestāžu tīklu, summāri trijos gados ir devušas ietaupījumu 4 334 553 euro apmērā. Aprēķinā ņemts vērā viena skolēna izmaksa attiecīgajā gadā un pašvaldībā, kurā ir notikušas skolu tīkla sakārtošana.

Veiktajos aprēķinos par finansiālo ietaupījumu nav iekļauti vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas gadījumi, kas skar pirmsskolas izglītības iestāžu pievienošanu, apvienošanu ar citu


iestādi, vai arī to likvidāciju, ievērojot, ka pirmsskolas izglītības iestādes pamatā tiek finansētas no pašvaldību budžeta līdzekļiem. Tāpat arī aprēķinos nav iekļautas izmaiņas pašvaldību speciālās izglītības iestāžu tīklā, ņemot vērā to, ka speciālām izglītības iestādēm gan pedagogu darba samaksa, gan uzturēšanas izdevumi tiek nodrošināti no valsts budžeta mērķdotācijas līdzekļiem.

Lai sekmētu pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, vienlaikus arī nodrošinātu grafikā noteiktā izpildi, ministrija piedāvā valdībai 3 risinājuma variantus:

1. Nepaaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi (680 euro) un veikt papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām (skat. 3. pielikumu), kuras ir kārtojušas izglītības iestāžu tīklus, kā arī ievēro Ministru kabineta noteikumos noteikto normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi.

2. Paaugstināt vispārējās izglītības pašvaldību pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi līdz 710 euro, vienlaikus paaugstinot normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi ar tādu aprēķinu, lai katras pašvaldības saņemtā mērķdotācija pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai paliktu nemainīga (par ~4% pieaug algas likme un par ~4% samazinās aprēķināto pedagoģisko likmju skaits), kā arī veikt papildu finansējuma piešķiršanu 1.punktā minētajām pašvaldībām.

3. Paaugstināt vispārējās izglītības pašvaldību pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi līdz 710 euro, vienlaikus paaugstinot normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi ar tādu aprēķinu, lai katras pašvaldības saņemtā mērķdotācija pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai paliktu nemainīga (par ~4% pieaug algas likme un par ~4% samazinās aprēķināto pedagoģisko likmju skaits), kā arī veikt papildu finansējuma piešķiršanu 1.punktā minētajām pašvaldībām. No valsts budžeta papildus finansēt zemākās mēnešalgas pieaugumu citām kategorijām (privāto izglītības iestāžu pedagogiem, profesionālās izglītības pedagogiem, profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogiem, interešu izglītības pedagogiem, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Kultūras ministrijas resoru pedagogiem).

Ja ietaupījumu 4 334 553 euro apmērā, kas veido aptuveni 1,2% no summārās gada mērķdotācijas 2018.gadam, atbilstoši normatīvajam regulējumam, novirza pedagogu zemākās algas likmes paaugstināšanai, summa ir pārāk maza, lai ar tās palīdzību paceltu zemāko algas likmi par slodzi visiem pedagogiem. Savukārt, lai realizētu grafiku, nodrošinot zemāko mēneša darba algas likmi 710 euro, 2019. gadā būtu nepieciešami aptuveni 17,4 miljoni euro.

Turklāt, ņemot vērā, ka ietaupījums radies tikai vienā no kategoriju segmentiem – vispārējā izglītībā – vienmērīga pieauguma nodrošināšana visiem būtu demotivējoša turpmāko reformu veikšanai. Tāpēc ietaupījumu 4 334 553 euro apmērā, ko pašvaldības devušas reorganizējot izglītības iestāžu tīklu, ministrija piedāvā novirzīt to pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu, izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālo izglītības iestāžu, pedagogiem piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksai, kas:

a. jau šobrīd izpilda Ministru kabineta noteikumos noteikto normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi;

b. neizpilda Ministru kabineta noteikumos noteikto normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, bet ir veikušas skolu tīkla kārtošanas pasākumus, kas devuši reālu mērķdotācijas ietaupījumu.

Ministrija piedāvā (a) sadaļas pašvaldībām novirzīt 70% un (b) sadaļas pašvaldībām 30% no papildsummas (pašvaldībām piešķiramā papildu finansējuma aprēķina algoritmu skatīt 4.pielikumā). Šāds dalījums izvēlēts, jo daļa (b) sadaļas pašvaldību atbilst arī (a) sadaļas nosacījumiem un tādā gadījumā saņem papildus atbalstu pēc abiem kritērijiem.


Pašvaldības, kurām tiktu piešķirts papildu finansējums, to vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem varētu izmaksāt piemaksas, prēmijas un naudas balvas.

Pašvaldības, kuras ir reorganizējušas izglītības iestāžu tīklu, summāri trijos gados ir devušas ietaupījumu 4 334 553 euro apmērā un ievērojot solidaritātes principu, tāda pati summa gadā būtu novirzāma mērķdotācijai papildus no valsts budžeta, kuru ministrija piedāvā sadalīt šādi - 2018. gada pēdējiem 4 mēnešiem EUR 1 444 851 piešķirt no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, saglabājot konstantu finansējuma apmēru 2019.gadam un 2020.gadam, kā arī indikatīvi papildus piešķirt finansējumu līdzvērtīgā apjomā prognozējot izglītības iestāžu samazināšanās tendences kā 2018.gadā 1,5 milj. euro apmērā 2019.gadam un 2020.gadam, pašvaldību līdz 2019.gada 1. martam pieņemtajiem lēmumiem par skolu reorganizāciju, likvidāciju un izglītības pakāpes maiņu dotajam ietaupījumam.

Periods Finansējuma apmērs, euro Finansējuma avots2018.gada 4 mēneši 1 444 851 Budžeta programma “Līdzekļi

neparedzētiem gadījumiem”2019.gads 4 334 553 + 1,5 milj. euro*

(indikatīvi) Valsts budžets

2020.gada 8 mēneši 5 834 553 Valsts budžets

Savukārt, kad būs zināmi lēmumi, ko pašvaldības pieņēmušas līdz 2020. gada 1. martam, pārskatīt visu Ministru kabineta noteikumu paketi, kas regulē pedagogu darba samaksu, un laikā līdz 2020. gada septembrim pieņemt lēmumus par turpmāko pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, īpaši ņemot vērā, ka no 2020. gada 1. septembra būs spēkā Izglītības likuma normas, kas nosaka Ministru kabinetam tiesības attiecībā uz minimālo skolēnu skaitu vidusskolas posmā.

Turpmākā izglītības iestāžu tīkla sakārtošanaLai veicinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību un resursu efektīvu izmantošanu, Izglītības

attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam kā viens no uzdevumiem minēts izglītības iestāžu institucionālā tīkla sakārtošana, norādot, ka vispārējā vidējā izglītība (10.–12. klase) pamatā koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. (Rīcības virziena 3.3. "Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana" ietvaros ir plānots uzlabot izglītojamo vajadzībām atbilstošas un kvalitatīvas vispārējās izglītības pakalpojuma pieejamību reģionālā un valsts līmenī, koncentrējot resursus un pilnveidojot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, ievērojot teritoriju attīstības īpatnības.).

Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana primāri ir vērtējama kontekstā ar pašvaldību iespējām savā teritorijā esošajās izglītības iestādēs nodrošināt skolēnu interesēm atbilstošu kvalitatīvu izglītību, kas saistāms arī ar jaunā mācību satura un pieejas ieviešanu. Valsts izglītības satura centrs no 2016. – 2021. gadam īsteno Eiropas Sociālā Fonda līdzfinansētu projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā” (turpmāk – projekts). Projekta mērķis ir izstrādāt, aprobēt un pēctecīgi ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai vecumā no 1,5 līdz 18 gadiem, kā rezultātā skolēni gūtu dzīvei 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO (OECD)) Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā veikto pētījumu rezultātos laika periodā no 2003. – 2015. gadam Latvijas rezultāti liecina, ka izglītības iestādēs lauku reģionos vidējie piecpadsmitgadīgo izglītojamo mācību sasniegumu rādītāji Eiropas Savienības pamatkompetencēs (matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā) joprojām turpina atpalikt no viņu vienaudžu sasniegumiem citās Latvijas teritoriālajās vienībās. Tādējādi pastāv risks šajās lauku izglītības iestādēs ienākošajiem vidusskolēniem iegūt zemākas kvalitātes izglītību, salīdzinot ar to, ko var iegūt izglītības iestādēs, piemēram, novadu pilsētās, kur


koncentrēts kvalitatīvs pedagoģiskais resurss un nodrošināta materiāltehniskā bāze konkurētspējīgas vispārējās vidējās izglītības ieguvei.

Saskaņā ar 2017. gada 22. novembrī Latvijas Republikas Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi Izglītības likumā” pārejas noteikumu 63.punktu Ministru kabinetam līdz 2018. gada 31. augustam noteikts izdot Ministru kabineta noteikumus par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē, kā arī kārtību, kādā valsts, tai skaitā ņemot vērā izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītājus, piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā gadījumā, ja izglītojamo skaits attiecīgajā klasē vai klašu grupā neatbilst Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamam izglītojamo skaitam.

Vienlaikus Izglītības likuma grozījumi paredz, ka pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās izglītības programmās vidējās izglītības pakāpē nodarbinātajiem pedagogiem darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem nepiemēro, ja izglītojamo skaits attiecīgajā klasē vai klašu grupā neatbilst Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamam izglītojamo skaitam. Šādā gadījumā pedagogu darba samaksa tiks nodrošināta no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta, savukārt valsts piedalīsies šo pedagogu darba samaksas finansēšanā, ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus, tai skaitā izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītājus. Saskaņā ar likuma “Grozījumi Izglītības likumā” pārejas noteikumu 64.punktu minētā likuma norma stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī.

Lai katrs skolēns vidusskolas posmā varētu padziļināti apgūt mācību priekšmetus atbilstoši saviem nākotnes mērķiem, jaunā mācību satura un pieejas ieviešana paredz, ka skolai jāspēj piedāvāt skolēniem vismaz divas izglītības programmas - izvēļu grozus. Vidusskolas ar nelielu skolēnu skaitu vidējās izglītības pakāpē šādu piedāvājumu nespēs nodrošināt un tiks ierobežotas skolēnu iespējas padziļināti apgūt priekšmetus atbilstoši viņu nākotnes interesēm. Jauno mācību saturu vidējā izglītībā plānots ieviest pakāpeniski: 2019./2020. mācību gadā – 10. klasē; 2020./2021. mācību gadā – 11. klasē un 2021./2022. mācību gadā – 12. klasē.

Jau 2014. gadā ministrijas vadītā Pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes darba grupa (izveidota ar ministrijas 2014. gada 6. marta rīkojumu Nr. 125 “Par darba grupu”) rosināja 10. klases atvēršanai noteikt aprēķinos pamatotu minimālo skolēnu skaitu, kas nepieciešams, lai ar pieejamajiem resursiem nodrošinātu kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas. Veiktie aprēķini uzrāda, ka minimālais izglītojamo skaits, piemēram, 10. klasē, kam “seko līdzi” tik daudz finansējuma, lai segtu tikai apmaksājamās stundas bez atbalsta pasākumiem, ir 12 izglītojamie. Par pamatu aprēķiniem tiek ņemts apmaksājamo stundu skaits, pedagoga slodze, normētā skolēna un pedagoga proporcija novados un pilsētas un vidējās izglītības pakāpes koeficients.

Izglītojamo skaits izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpē ir tiešā mērā saistāms arī ar izglītojamo skaita pamatizglītības 2. posmā – 7.-9. klasēs, tādējādi izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas kontekstā būtu svarīga arī minimālā skolēnu skaita noteikšana šajā klašu grupā, lai veicinātu kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas, kā arī sekmētu izglītības iestādes darbības nodrošināšanu vidējās izglītības pakāpē. Šādu ierosinājumu ministrija izstrādāja, 2017. gada oktobrī sagatavojot likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, taču 2017. gada 22. novembrī Latvijas Republikas Saeimā pieņemtajā likumā “Grozījumi Izglītības likumā” deleģējums par minimālā izglītojamo skaita noteikšanu klasē un klašu grupā ir attiecināts tikai uz vidējās izglītības pakāpi.

Atsaucoties uz pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu modeļa izveide Latvijā” gala ziņojumu un pamatojoties uz minēto Izglītības likumā iekļauto deleģējumu, ministrija no 2017. gada novembra ir piedalījusies sanāksmēs un rīkojusi tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, diskutējot par iespējamajiem risinājumiem izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai, kā arī aicinot tās sniegt priekšlikumus par objektīvi izmērāmiem kritērijiem izglītības iestāžu kvalitātes apliecināšanai.


Secinājumi1) Pašvaldību lēmumi par to vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu galvenokārt

saistīti ar izglītojamo skaita ziņā nelielu izglītības iestāžu likvidāciju, izglītības iestāžu administratīvu apvienošanu vai pievienošanu citai izglītības iestādei, kā arī izglītības iestādē īstenotās pakāpes maiņu.

2) Saskaņā ar esošo principu “nauda seko skolēnam”, kas ir pamatā pedagogu darba samaksas aprēķināšanai, izglītības iestāžu likvidācijas gadījumā finansiāls ietaupījums no valsts budžeta mērķdotācijas līdzekļiem neveidojas, bet tiek novirzīts uz to izglītības iestādi, kurā skolēns turpina mācīties. Tas ļauj paaugstināt minimālo samaksu par likmi.

3) Izvērtējot pašvaldības lēmumus par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, secinām, ka pašvaldības, kuras ir reorganizējušas izglītības iestāžu tīklu, summāri 2016., 2017 un 2018.gadā ir devušas ietaupījumu 4 334 553 euro apmērā.

4) Ministrija ierosina papildu finansējumu vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai novirzīt tām pašvaldībām, kas jau šobrīd izpilda Ministru kabineta noteikumos noteikto normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, kā arī pašvaldībām, kas neizpilda Ministru kabineta noteikumos noteikto normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, bet ir veikušas skolu tīkla kārtošanas pasākumus, kas devuši reālu mērķdotācijas ietaupījumu.

5) Jau uz 2017. gada 1. septembri izglītojamo skaits 33 pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēs vidējās izglītības pakāpē – 10.-12. klasē kopumā bija līdz 25 izglītojamajiem (ieskaitot). Izvērtējot pašvaldību lēmumus par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā uz 2018./ 2019. mācību gada sākumu, secināms, ka no minētajām 33 vispārējās vidējās izglītības iestādēm tiks likvidēta viena, savukārt sešas tiks pārveidotas par pamatskolām.

6) Pašvaldībām, plānojot izglītības iestāžu tīkla attīstību un pieņemot lēmumus par izglītības iestāžu likvidāciju vai reorganizāciju, būtu jāvērtē iespējas izglītojamajiem ilgtermiņā nodrošināt kvalitatīvu, mūsdienu prasībām atbilstošu un konkurētspējīgu izglītību, kā arī finanšu līdzekļu izmantošanas efektivitāte attiecībā uz izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem un racionālu finansējuma izmantošanu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.

Iesniedzējs:Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Vīza: Valsts sekretāre Līga Lejiņa

20.05.2023 7:33

[email protected]š[email protected]


1.pielikumsIzglītības un zinātnes ministrijas saskaņotie pašvaldību lēmumi par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā (2016./2017. līdz

2018./2019. mācību gads)

Uz 2016./2017. mācību gaduPašvaldību lēmumi par izglītības iestāžu dibināšanu

Nr. p.k

.Dibinātā izglītības iestāde Dibinātājs Dibinātāja vēstules

datumsIZM saskaņojuma

datums Komentārs

1. Zlēku pirmsskolas izglītības iestāde “Rūķītis”

Ventspils novada pašvaldība 06.01.2016. 20.01.2016.

2. Pirmsskolas izglītības iestāde “Lotte” Tukuma novada pašvaldība 12.02.2016. 26.02.2016.

3. Pirmsskolas izglītības iestāde “Mārzemīte” Mārupes novada pašvaldība 15.04.2016. 18.04.2016.

Laucesas pamatskola Daugavpils novada pašvaldība 03.03.2016. 30.03.2016. Izveidota apvienojot Tabores

pamatskolu un Birznieku pamatskolu

Saldus vidusskola Saldus novada pašvaldība 09.02.2016. 19.02.2016. Izveidota apvienojot Saldus 1. vidusskolu un Saldus 2. vidusskolu

Pašvaldību lēmumi par izglītības iestāžu reorganizāciju, mainot īstenoto izglītības pakāpi

Nr. p.k. Reorganizētā izglītības iestāde Dibinātājs

Dibinātāja vēstules datums

IZM saskaņojuma

datums

Reorganizēta (datums)

Izglītības iestādes nosaukums (rezultāts)

1. Burtnieku Ausekļa vidusskola Burtnieku novada pašvaldība 29.10.2015. 12.11.2015. 01.05.2016. Burtnieku Ausekļa pamatskola

2. Ķemeru vidusskola Jūrmalas pilsētas dome 15.12.2015. 06.01.2016. 01.07.2016. Ķemeru pamatskola

3. Lielupes vidusskola Jūrmalas pilsētas dome 15.12.2015. 06.01.2016. 01.07.2016. Lielupes pamatskola

4. Mārcienas pamatskola Madonas novada pašvaldība 08.02.2016. 24.03.2016. 01.08.2016. Mārcienas sākumskola

5. Priekuļu pamatskola Preiļu novada 29.02.2016. 23.03.2016. 01.09.2016. Priekuļu sākumskola

pašvaldība6. Vārkavas pamatskola Vārkavas novada

pašvaldība 03.02.2016. 18.03.2016. 31.08.2016. Vārkavas pirmsskolas izglītības iestāde “Cimdiņš”

7. Nīcgales pamatskola Daugavpils novada pašvaldība 03.03.2016. 30.03.2016. 01.09.2016. Nīcgales sākumskola

8. Ezeres vidusskola Saldus novada pašvaldība 09.03.2016. 29.03.2016. 01.09.2016. Ezeres pamatskola

9. Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola

Apes novada pašvaldība 29.02.2016. 18.04.2016. 01.09.2016. Ojāra Vācieša Gaujienas

pamatskola

10. Ventspils 5.vidusskola Ventspils pilsētas pašvaldība

03.08.2016. 13.08.2016. 01.09.2016. Ventspils Pārventas pamatskola

Pašvaldību lēmumi par izglītības iestāžu apvienošanu, pievienošanu citai izglītības iestādei



IZM saskaņojuma

datums



1. Valkas pamatskola un Valkas ģimnāzija

Valkas novada pašvaldība 12.11.2015. 06.12.2015. 31.08.2016. Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija

2. Ramatas sākumskola un Mazsalacas vidusskola

Mazsalacas novada pašvaldība 11.12.2015. 15.01.2016. 01.06.2016. Mazsalacas vidusskola

3.Smiltenes ģimnāzijas, Smiltenes Centra vidusskolas un Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas

Smiltenes novada dome 09.12.2015. 20.01.2016. 01.09.2016. Smiltenes vidusskola

4.Aizkraukles novada ģimnāzija, Aizkraukles 1.vidusskola un Aizkraukles pilsētas sākumskola

Aizkraukles novada pašvaldība 07.01.2016. 27.01.2016. 01.09.2016. Aizkraukles novada vidusskola

5. Mākoņkalna pirmsskolas izglītības iestāde

Rēzeknes novada pašvaldība 22.02.2016. 03.03.2016. 01.09.2016.

Kaunatas pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņš” Mākoņkalna struktūrvienība


6. Baltinavas novada pirmsskolas izglītības iestāde

Baltinavas novada pašvaldība 02.03.2016. 29.03.2016. 15.08.2016. Pievienota Baltinavas vidusskolai

7. Pirmsskolas izglītības iestāde “Cielaviņa” un tās filiāle Zilākalnā

Kocēnu novada pašvaldība 14.04.2016. 18.05.2016. 31.08.2016. Pievienota Jura Neikena Dikļu

pamatskolai

8. Skujenes pamatskola un Sērmūkšu pamatskola

Amatas novada pašvaldība 18.02.2016. 18.05.2016. 01.09.2016. Amatas novada Skujenes

pamatskola

9. Dauguļu internātpamatskola un Vaidavas internātpamatskola

Kocēnu novada pašvaldība 26.04.2016. 27.07.2016. 31.08.2016. Ziemeļvidzemes

internātpamatskola

10. Stendes pirmsskolas izglītības iestāde “Saulīte” un Stendes pamatskola

Talsu novada pašvaldība 01.07.2016. 05.09.2016. 01.01.2017. Stendes pamatskola

11. Saldus 1.vidusskola Saldus novada pašvaldība 09.02.2016. 19.02.2016. 29.07.2016.

Dibināta Saldus vidusskola12. Saldus 2.vidusskola Saldus novada

pašvaldība 09.02.2016. 19.02.2016. 29.07.2016.

13. Nīgrandes pamatskola Saldus novada pašvaldība 09.02.2016. 19.02.2016. 29.07.2016. Pievienota Saldus novada

pašvaldības Kalnu vidusskolai

14. Nīgrandes pirmsskolas izglītības iestāde “Griezīte”

Saldus novada pašvaldība 09.02.2016. 19.02.2016. 29.07.2016. Pievienota Nīgrandes pirmsskolas

izglītības iestādei “Straumīte”15. Tabores pamatskola Daugavpils novada

pašvaldība 03.03.2016. 29.03.2016. 31.08.2016.Dibināta Laucesas pamatskola16. Birznieku pamatskola Daugavpils novada

pašvaldība 03.03.2016. 29.03.2016. 31.08.2016.

17. Skrudalienas pamatskola Daugavpils novada pašvaldība 03.03.2016. 30.03.2016. 31.08.2016. Pievienota Silenes pamatskolai

Pašvaldību lēmumi par izglītības iestāžu likvidācijuNr. p.k. Izglītības iestādes nosaukums Dibinātājs Dibinātāja

vēstules datumsIZM saskaņojuma

datumsLikvidēta

RezultātsDatums


1. Mārkalnes pamatskola Alūksnes novada pašvaldība 27.02.2015. 02.06.2015. 31.08.2016.

2. Mežotnes internātvidusskola Bauskas novada dome 10.12.2015. 06.01.2016. 08.07.2016.

3. Daukstes pamatskola Gulbenes novada dome 05.01.2016. 20.01.2016. 08.07.2016.

4. Zlēku pamatskola Ventspils novada pašvaldība 06.01.2016. 20.01.2016. 15.08.2016.

5. Kalnezeru Katoļu pamatskola Rēzeknes novada pašvaldība 22.02.2016. 24.03.2016. 19.08.2016.

6. Kalniešu pamatskola Krāslavas novada pašvaldība 02.03.2016. 24.03.2016. 01.08.2016.

7. Skaistas sākumskola Krāslavas novada pašvaldība 02.03.2016. 24.03.2016. 01.08.2016.

8. Jūrkalnes pamatskola Ventspils novada pašvaldība 06.11.2015. 23.11.2015. 29.07.2016.

Uz 2017./2018. mācību gadu

Pašvaldību lēmumi par izglītības iestāžu dibināšanu

Nr. p.k. Dibinātā izglītības iestāde Dibinātājs Dibinātāja vēstules

datums

IZM saskaņojuma

datumsKomentārs

1. Pirmsskolas izglītības iestāde “Piejūra”Carnikavas novada pašvaldība 12.01.2017. 13.02.2017. Dibināta ar 01.07.2017.

2. Siguldas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Tornīši”

Siguldas novada pašvaldība 20.04.2017. 16.05.2017. Dibināta ar 14.08.2017.





IZM saskaņojuma

datums



1. Gulbenes vidusskola Gulbenes novada pašvaldība 03.02.2015. 23.04.2015. 01.08.2017. Gulbenes sākumskola

2. Striķu pamatskola Saldus novada pašvaldība 09.02.2016. 19.02.2016. 31.08.2017. Striķu sākumskola

3. Ozolu pamatskola Valkas novada pašvaldība 10.02.2016. 29.02.2016. 01.09.2017. Ozolu sākumskola

4. Trapenes pamatskola Apes novada pašvaldība 29.02.2016. 18.04.2016. 01.09.2017. Trapenes sākumskola

5. Līvbērzes vidusskola Jelgavas novada pašvaldība 29.02.2016. 02.05.2016. 01.09.2017. Līvbērzes pamatskola

6. Sabiles vidusskola Talsu novada pašvaldība 01.07.2016. 05.09.2016. 01.09.2017. Sabiles pamatskola

7. Līvu pamatskola Cēsu novada pašvaldība 15.09.2016. 13.10.2016. 31.08.2017. Līvu sākumskola

8. Jaunlaicenes pamatskolaAlūksnes novada pašvaldība 14.11.2016. 19.12.2016. 31.08.2017. Jaunlaicenes sākumskola

9. Druvienas pamatskola Gulbenes novada pašvaldība 05.12.2016. 26.01.2017. 01.08.2017. Druvienas sākumskola

10. Gulbīša vidusskola Gulbenes novada pašvaldība 05.12.2016. 09.01.2017. 01.08.2017. Gulbīša pamatskola

11. K.Valdemāra pamatskola Gulbenes novada pašvaldība 05.12.2016. 26.01.2017. 01.08.2017. K.Valdemāra sākumskola

12. Sutru pamatskola Līvānu novada pašvaldība 14.12.2016. 16.01.2017. 01.09.2017. Sutru sākumskola

13. Ata Kronvalda Durbes vidusskola Durbes novada pašvaldība 09.01.2017. 03.03.2017. 01.09.2017. Ata Kronvalda Durbes pamatskola

14. Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskola

Skrundas novada pašvaldība 06.03.2017. 07.04.2017. 01.09.2017. Oskara Kalpaka

Rudbāržu sākumskola


15. Drabešu sākumskolaAmatas novada pašvaldība 24.03.2017. 12.05.2017. 31.08.2017. Drabešu Jaunā

pamatskola

16. Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā vidusskola

Garkalnes novada pašvaldība 14.06.2017. 28.06.2017. 01.09.2017.

Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā

pamatskola




IZM saskaņojuma

datums



1. Madonas pilsētas 1.vidusskola un Madonas pilsētas 2.vidusskola

Madonas novada pašvaldība

01.04.2016. 10.08.2016. 31.07.2017. Madonas pilsētas vidusskola

2.Litenes pirmsskolas izglītības iestāde un Litenes pamatskola

Gulbenes novada pašvaldība

05.12.2016. 26.01.2017. 01.07.2017. Litenes sākumskola

3.

Mežvidu pagasta pirmsskolas izglītības iestāde “Saulīte” un Mežvidu pamatskola

Kārsavas novada pašvaldība

24.02.2017. 03.03.2017. 01.09.2017. Mežvidu pamatskola

4.

Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola – attīstības centrs un Valmieras pilsētas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde “Bitīte”

Valmieras pilsētas pašvaldība 26.06.2017. 29.06.2017. 31.12.2017. Valmieras Gaujas krasta

vidusskola

5. Barkavas pagasta pirmsskolas izglītības iestāde “Ābelīte”

Madonas novada pašvaldība 22.07.2016. 02.08.2016. 01.06.2017. Pievienota Barkavas

pamatskolai

6. Vārkavas pirmsskolas izglītības iestāde “Cimdiņš”

Vārkavas novada pašvaldība

29.09.2016. 07.12.2016. 01.04.2017. Pievienota Rimicānu pirmsskolas izglītības


iestādei, kā struktūrvienība „Cimdiņš”

7.Audriņu pirmsskolas izglītības iestāde

Rēzeknes novada pašvaldība 07.11.2016. 06.12.2016. 10.05.2017. Pievienota Audriņu

pamatskolai

8. Ozolaines pamatskola Bauskas novada pašvaldība

06.12.2016. 16.01.2017. 30.06.2017. Pievienota Vecsaules pamatskolai

9. Ezernieku pagasta pirmsskolas izglītības iestāde

Dagdas novada pašvaldība 05.01.2017. 16.02.2017. 31.08.2017. Pievienota Ezernieku

vidusskolai

10. Cēsu pirmsskolas izglītības iestāde “Pīlādzītis” Cēsu novada pašvaldība 05.01.2017. 07.02.2017. 01.01.2018.

Pievienota Cēsu internātpamatskolai –

rehabilitācijas centram

11. Valdgales pirmsskolas izglītības iestāde “Kamenīte” Talsu novada pašvaldība 14.03.2017. 23.03.2017. 01.09.2017. Pievienota Pūņu

pamatskolai

12. Vidagas Sikšņu pamatskola Apes novada pašvaldība 27.02.2017. 04.05.2017. 28.08.2017. Pievienota Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolai

13. Ventspils vakara vidusskola Ventspils pilsētas pašvaldība 02.05.2017. 26.05.2017. 28.08.2017. Pievienota Ventspils

6.vidusskolai

14. Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzija Rīgas pilsētas pašvaldība 13.06.2017. 20.06.2017. 15.08.2017. Pievienota Rīgas 64.vidusskolai

15. Cesvaines internātpamatskola Cesvaines novada pašvaldība 08.06.2017. 06.07.2017. 22.12.2017. Pievienojot Cesvaines

vidusskolai

Pašvaldību lēmumi par izglītības iestāžu likvidāciju

Nr. p.k. Izglītības iestādes nosaukums Dibinātājs Dibinātāja

vēstules datums

IZM saskaņojuma

datums

Likvidēta (datums) Rezultāts

1. Sauleskalna sākumskola Krāslavas novada pašvaldība 02.03.2016. 24.03.2016. 01.08.2017.

2. Piejūras internātpamatskola Carnikavas novada pašvaldība 06.07.2016. 05.08.2016. 30.06.2017.

3. Dobeles novada pirmsskolas Dobeles novada pašvaldība 04.11.2016. 07.12.2016. 01.06.2017.


izglītības iestāde “Naudīte”

4. Mālupes pamatskola Alūksnes novada pašvaldība 14.11.2016. 19.12.2016. 31.08.2017.

5. Rudbāržu internātpamatskola – rehabilitācijas centrs Skrundas novada pašvaldība 06.10.2016. 31.03.2017. 30.03.2017.

6. Stirnienes pamatskola Varakļānu novada pašvaldība 30.12.2016. 06.03.2017. 31.07.2017.

7. Sproģu pamatskola Neretas novada pašvaldība 07.02.2017. 31.03.2017. 31.07.2017.

8. Briežuciema pamatskola Balvu novada pašvaldība 20.02.2017. 23.03.2017. 31.08.2017.

9. Amatas novada Drabešu internātpamatskola

Amatas novada pašvaldība 24.03.2017. 12.05.2017 31.08.2017.

10.

Vecbebru Profesionālā un vispārizglītojošā internātvidusskola

Kokneses novada pašvaldība 07.03.2017. 11.07.2017. 31.08.2017.

11.Rubas speciālā internātpamatskola Saldus novada pašvaldība 11.09.2017. 18.09.2017. 20.09.2017.

12. Nīcgales sākumskola Daugavpils novada pašvaldība 15.09.2017. 29.09.2017. 03.10.2017.

Uz 2018./2019. mācību gadu


Pašvaldību lēmumi par izglītības iestāžu dibināšanu

Nr. p.k

.Dibinātā izglītības iestāde Dibinātājs Dibinātāja vēstules

datumsIZM saskaņojuma

datums Dibināšanas datums

1. Kalnsētas speciālā internātpamatskola

Saldus novada pašvaldība 29.08.2017. 19.10.2017. 01.09.2018.

2. Augšlīgatnes Jaunā sākumskola Līgatnes novada pašvaldība 06.02.2018. 06.03.2018. 01.02.2018.

3. Dobeles novada pirmsskolas izglītības iestāde “Ābolītis”

Dobeles novada pašvaldība 26.02.2018. 06.03.2018. 01.08.2018.

4.Garkalnes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde “Skudriņas”


5.Garkalnes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde “Čiekuriņš”



Nr. P.k.

Reorganizētā izglītības iestāde Dibinātājs


IZM saskaņojuma datums



1. Īslīces vidusskola Bauskas novada dome 23.12.2015. 25.01.2016. 31.08.2018. Īslīces pamatskola

2. Uzvaras vidusskola Bauskas novada dome 23.12.2015. 25.01.2016. 31.08.2018. Uzvaras pamatskola

3. Staiceles vidusskola Alojas novada pašvaldība 29.02.2016. 24.03.2016. 31.08.2018. Staiceles pamatskola

4. Mežotnes pamatskolaBauskas novada pašvaldība 08.12.2016. 16.01.2017. 30.06.2018. Mežotnes sākumskola


5. Liepupes vidusskola Salacgrīvas novada pašvaldība 05.01.2018. 16.01.2018. 31.07.2018. Liepupes pamatskola

6. Irlavas vidusskola Tukuma novada pašvaldība 05.02.2018. 15.02.2018. 31.08.2018. Irlavas pamatskola

7. Kārķu pamatskola Valkas novada pašvaldība 07.02.2018. 21.02.2018. 31.08.2018. Kārķu sākumskola

8. Vijciema pamatskola Valkas novada pašvaldība 07.02.2018. 21.02.2018. 31.08.2018. Vijciema sākumskola

9. Asūnes pamatskola Dagdas novada pašvaldība 23.02.2018. 28.02.2018. 01.09.2018. Asūnes sākumskola

10. Šķaunes pamatskola Dagdas novada pašvaldība 23.02.2018. 28.02.2018. 01.09.2018. Šķaunes sākumskola

11. Tīnūžu pamatskola Ikšķiles novada pašvaldība 28.02.2018. 06.03.2018. 01.08.2018. Tīnūžu sākumskola

12. Rudes pamatskola Nīcas novada pašvaldība 12.03.2018. 10.04.2018. 01.09.2018. Rudes sākumskola


Nr. P.k. Reorganizētā izglītības iestāde Dibinātājs


IZM saskaņojuma

datums



1.

V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija, Kuldīgas pamatskola un Kuldīgas Alternatīvā sākumskola

Kuldīgas novada pašvaldība 24.07.2017. 30.08.2017. 01.07.2018. V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskola

2.Dobeles Kristīgā pamatskola un Dobeles sākumskola

Dobeles novada pašvaldība 19.09.2017. 09.11.2017. 01.09.2018. Dobeles sākumskola

3.Jumpravas vidusskolas un Lielvārdes novada pašvaldības Vispārējās pirmsskolas izglītības

Lielvārdes novada pašvaldība 05.12.2017. 22.01.2018. 31.07.2018. Jumpravas pamatskola


iestādes “Zvaniņš”

4. Biržu internātpamatskola un Biržu pamatskola

Salas novada pašvaldība 23.02.2018. 14.03.2018. 31.08.2018. Biržu pamatskola

5. Tukuma internātpamatskola un Dzirciema internātpamatskola

Tukuma novada pašvaldība 23.02.2018. 06.03.2018. 23.08.2018. Tukuma novada

internātpamatskola

6.

Ilūkstes 1.vidusskola, Ilūkstes Sadraudzības vidusskola, Subates pamatskola un Eglaines pamatskola

Ilūkstes novada pašvaldība 02.03.2018. 09.03.2018. 31.08.2018. Ilūkstes Raiņa vidusskola

7. Kalētu pamatskola un Kalētu Mūzikas un mākslas skola

Priekules novada pašvaldība 09.03.2018. 18.04.2018. 31.08.2018. Kalētu Mūzikas un mākslas

pamatskola

8.Dzērbenes vispārizglītojošās un mūzikas pamatskola un Taurenes pamatskola

Vecpiebalgas novada pašvaldība

01.03.2018. Pieprasīta papildu informācija 31.08.2018. Vecpiebalgas novada pamatskola

9. Saldus speciālā pirmsskolas izglītības iestāde “Cerībiņa”

Saldus novada pašvaldība 29.08.2017. 19.10.2017. 01.08.2018. Pievienota Kalnsētas speciālajai

internātpamatskolai

10. Liepājas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde “Cīrulītis”

Liepājas pilsētas pašvaldība 16.10.2017. 15.12.2017. 31.05.2018. Pievienota Liepājas speciālajai

internātpamatskolai

11. Daugavpils pilsētas 2.speciālās pirmsskolas izglītības iestāde

Daugavpils pilsētas pašvaldība

19.12.2017. 15.01.2018. 01.07.2018.Pievienota Daugavpils logopēdiskajai internātpamatskolai – attīstības centram

12. Ķeipenes vispārējās pirmsskolas izglītības iestāde “Saulīte”

Ogres novada pašvaldība 23.01.2018. 06.02.2018. 01.08.2018. Pievienota Ķeipenes pamatskolai

13. Ogres vispārējās pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis”

Ogres novada pašvaldība 23.01.2018. 06.02.2018. 01.08.2018. Pievienota Ogres vispārējās

pirmsskolas izglītības iestādei “Cīrulītis”

14. Rites pamatskola Viesītes novada pašvaldība 25.01.2018. 28.02.2018. 31.07.2018. Pievienota Viesītes vidusskolai

15. Jāņa Zālīša Sausnējas pamatskola

Ērgļu novada pašvaldība 31.01.2018. 03.03.2018. 01.08.2018. Pievienota Ērgļu vidusskolai


16.Rēzeknes pilsētas speciālās pirmsskolas izglītības iestāde “Zvaniņš”

Rēzeknes pilsētas pašvaldība 29.01.2018. 28.02.2018. 31.07.2018.

Pievienota Rēzeknes internātpamatskolai – attīstības centram

17. Dunavas pamatskola Jēkabpils novada pašvaldība 06.02.2018. 28.02.2018. 31.08.2018. Pievienota Dignājas pamatskolai

18. Pirmsskolas izglītības iestāde “Zīļuks”

Burtnieku novada pašvaldība 26.02.2018. 15.03.2018. 31.08.2018. Pievienota Rencēnu pamatskolai

19. Inešu pamatskolaVecpiebalgas novada pašvaldība

01.03.2018. 19.03.2018. 31.08.2018. Pievienota Vecpiebalgas vidusskolai

20. Nagļu pirmsskolas izglītības iestāde

Rēzeknes novada pašvaldība 01.03.2018. 07.03.2018. 03.09.2018. PII grupas pievienotas Gaigalavas

pirmsskolas izglītības iestādei

21. Rikavas pirmsskolas izglītības iestāde


Pievienojot PII grupas Gaigalavas pamatskolas struktūrvienībai Rikavas pamatskola

22. Lūznavas pirmsskolas izglītības iestāde “Pasaciņa”


Pievienojot PII grupas Ozolaines pirmsskolas izglītības iestādei “Jāņtārpiņš”

23. Čornajas pirmsskolas izglītības iestāde “Brīnumzeme”


Pievienojot PII grupas Kaunatas pirmsskolas izglītības iestādei “Zvaniņš”

24. Glūdas pirmsskolas izglītības iestāde „Taurenītis”

Jelgavas novada pašvaldība 06.03.2018. 09.03.2018. 01.09.2018. Pievienojot Šķibes pamatskolai

25. Mārsnēnu pamatskolas Priekuļu novada pašvaldība 22.03.2018. 18.04.2018. 31.07.2018. Pievienojot Liepas pamatskolai

26. Madonas Vakara un neklātienes vidusskola

Madonas novada pašvaldība 23.03.2018. 24.04.2018. 31.07.2018. Pievienojot Madonas pilsētas

vidusskolai

27. Nirzas pamatskola Ludzas novada pašvaldība 29.03.2018. 27.04.2018. 31.08.2018. Pievienojot Pildas pamatskolai

28. Ainažu pirmsskolas izglītības iestāde “Randa”

Salacgrīvas novada pašvaldība

23.03.2018. 27.04.2018. 31.08.2018. Pievienojot Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolai


Pašvaldību lēmumi par izglītības iestāžu likvidāciju

Nr. p.k.

Reorganizētā izglītības iestāde Dibinātājs Dibinātāja vēstules datums

IZM saskaņojuma

datums

Likvidēta(datums)

1. Ilzenes pamatskola Alūksnes novada pašvaldība 14.11.2016. 19.12.2016. 31.08.2018.

2. Oskara Kalpaka Rudbāržu sākumskola Skrundas novada pašvaldība 04.09.2017. 15.11.2017. 01.03.2018.

3. Sutru sākumskola Līvānu novada pašvaldība 12.10.2017. 30.10.2017. 01.06.2018.

4. Istras vidusskola Ludzas novada pašvaldība 30.10.2017. 16.11.2017. 05.07.2018.

5. Apriķu pamatskola Aizputes novada pašvaldība 10.11.2017. 05.12.2017. 15.06.2018.

6. Jaunburtnieku pamatskola

Kocēnu novada pašvaldība 30.01.2018. 06.02.2018. 01.08.2018.

7. Vaiņodes internātpamatskola

Vaiņodes novada pašvaldība 02.01.2018. 06.03.2018. 15.06.2018.

8. Asares pamatskola Aknīstes novada pašvaldība 25.01.2018. 06.03.2018. 31.07.2018.

9. Saldus Vakara vidusskola

Saldus novada pašvaldība 30.01.2018. 03.03.2018. 31.07.2018.

10. Mazirbes internātpamatskola

Dundagas novada pašvaldība 07.02.2018. 09.03.2018. 31.08.2018.

11. Gramzdas pamatskola Priekules novada pašvaldība 31.01.2018. 26.02.2018. 31.07.2018.

12. Upītes pamatskola Viļakas novada pašvaldība 14.02.2018. 20.03.2018. 31.08.2018.

13. Jaunlaicenes sākumskola

Alūksnes novada pašvaldība 28.02.2018. 06.03.2018. 31.08.2018.

14. Liepnas internātpamatskola

Alūksnes novada pašvaldība 28.02.2018. 06.03.2018. 31.08.2018.

15. Krimūnu sākumskola Dobeles novada pašvaldība 26.02.2018. 06.03.2018. 31.07.2018.

16.Žīguru pirmsskolas izglītības iestāde “Lācītis”

Viļakas novada pašvaldība 13.02.2018. 03.03.2018. 31.08.2018.


17. Konstantinovas sākumskola

Dagdas novada pašvaldība 27.02.2018. 06.03.2018. 31.08.2018.

18. Druvienas sākumskola Gulbenes novada pašvaldība 02.03.2018. 07.03.2018. 01.09.2018.

19. Baltinavas Kristīgā internātpamatskola

Baltinavas novada pašvaldība 01.03.2018. 07.03.2018. 31.08.2018.

20. Litenes sākumskola Gulbenes novada pašvaldība 02.03.2018. 07.03.2018. 01.09.2018.

21. Priekuļu sākumskola Preiļu novada pašvaldība 07.03.2018. 19.03.2018. 31.08.2018.

22.Preiļu novada Vakara (maiņu) un neklātienes vidusskola

Preiļu novada pašvaldība 07.03.2018. 19.03.2018. 31.08.2018.

23. Aglonas internātvidusskola

Aglonas novada pašvaldība 02.03.2018. 06.04.2018. 31.08.2018.

24. Mārcienas sākumskola Madonas novada pašvaldība 23.03.2018. 24.04.2018. 31.07.2018.

25. Mālpils internātpamatskola

Mālpils novada pašvaldība 24.04.2018. 14.05.2018. 01.09.2018.


2.pielikums

Izglītojamo skaits pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēs uz 2017.gada 1.septembri

Nr.p.k

.Novads/republikas pilsēta Iestādes nosaukums 10.

klase11.

klase12.

klase10.-12.klase

1.-12.klase

1. PĀRGAUJAS NOVADS Stalbes vidusskola 0 0 0 0 104

2. RĪGA Rīgas 19. vidusskola 0 0 0 0 249


4. RĪGA Rīgas Kristīgā vidusskola 0 0 0 0 220

5. LIELVĀRDES NOVADS Jumpravas vidusskola 0 0 6 6 165

6. LUDZAS NOVADS Istras vidusskola 0 0 7 7 25

7. SALACGRĪVAS NOVADS Liepupes vidusskola 0 0 7 7 118

8. STRENČU NOVADS Strenču novada vidusskola 0 0 7 7 206

9. TUKUMA NOVADS Irlavas vidusskola 0 0 7 7 113

10. ALOJAS NOVADS Staiceles vidusskola 0 0 8 8 141

11. VECUMNIEKU NOVADS Vecumnieku novada Domes Valles vidusskola 0 0 8 8 103

12. VENTSPILS NOVADS Piltenes vidusskola 0 0 8 8 138

13. RAUNAS NOVADS Raunas vidusskola 0 4 6 10 151

14. AGLONAS NOVADS Aglonas internātvidusskola 0 5 6 11 61

15. TUKUMA NOVADS Tumes vidusskola 0 6 5 11 189

16. ALŪKSNES NOVADS Liepnas vidusskola 0 8 4 12 65

17. BAUSKAS NOVADS Uzvaras vidusskola 0 0 12 12 141


19. BAUSKAS NOVADS Īslīces vidusskola 0 0 18 18 179

20. RĪGA Rīgas Mūzikas internātvidusskola 0 1 17 18 304

21. APES NOVADS Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola 6 9 4 19 150

22. PĀVILOSTAS NOVADS Pāvilostas vidusskola 4 9 6 19 117

23. ALSUNGAS NOVADS Alsungas vidusskola 0 16 4 20 119

24. JELGAVAS NOVADS Zaļenieku komerciālā un 0 11 9 20 145

amatniecības vidusskola25. VĀRKAVAS NOVADS Vārkavas vidusskola 5 6 9 20 117

26. JAUNJELGAVAS NOVADS Jaunjelgavas vidusskola 13 0 8 21 203

27. AMATAS NOVADS Nītaures vidusskola 8 14 0 22 97


29. GULBENES NOVADS Lejasciema vidusskola 7 8 8 23 123

30. JĒKABPILS NOVADS Zasas vidusskola 5 11 8 24 108

31. KANDAVAS NOVADS Kandavas internātvidusskola 12 5 8 25 335

32. KRUSTPILS NOVADS Brāļu Skrindu Atašienes vidusskola 8 8 9 25 62

33. LĪGATNES NOVADS Līgatnes novada vidusskola 7 8 10 25 171

34. BALVU NOVADS Tilžas vidusskola 5 10 11 26 118

35. ROPAŽU NOVADS Ropažu vidusskola 7 13 7 27 310

36. VECUMNIEKU NOVADS Misas vidusskola 12 10 5 27 134

37. JAUNPILS NOVADS Jaunpils vidusskola 7 14 7 28 247

38. MAZSALACAS NOVADS Mazsalacas vidusskola 12 8 8 28 260

39. ĒRGĻU NOVADS Ērgļu vidusskola 7 8 14 29 226

40. JELGAVAS NOVADS Vircavas vidusskola 12 7 10 29 235

41.ILŪKSTES NOVADS

Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā

vidusskola10 9 11 30 92

42. NĪCAS NOVADS Nīcas vidusskola 8 11 12 31 201

43. BALTINAVAS NOVADS Baltinavas vidusskola 12 11 9 32 119

44. DAUGAVPILS NOVADS Vaboles vidusskola 8 12 12 32 110

45. GULBENES NOVADS Lizuma vidusskola 12 9 11 32 156

46. MADONAS NOVADS Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskola 11 10 11 32 156



49. DAUGAVPILS NOVADS Salienas vidusskola 11 10 12 33 123

50. MĒRSRAGA NOVADS Mērsraga vidusskola 15 11 7 33 151


51. NAUKŠĒNU NOVADS Naukšēnu novada vidusskola 9 12 12 33 191

52. SALAS NOVADS Salas vidusskola 13 8 12 33 253

53. TĒRVETES NOVADS Augstkalnes vidusskola 10 13 10 33 178

54. ĶEKAVAS NOVADS Baložu vidusskola 11 12 11 34 661

55. LĪVĀNU NOVADS Rudzātu vidusskola 11 8 15 34 113

56. LUBĀNAS NOVADS Lubānas vidusskola 14 13 7 34 176

57. VAIŅODES NOVADS Vaiņodes vidusskola 10 11 13 34 239

58. OGRES NOVADS Suntažu vidusskola 8 10 17 35 230

59. JELGAVAS NOVADS Kalnciema vidusskola 19 4 13 36 190

60. SAULKRASTU NOVADS Zvejniekciema vidusskola 18 0 18 36 288

61. ENGURES NOVADS Engures vidusskola 11 15 11 37 238

62.RĒZEKNES NOVADS

Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu


63. VECPIEBALGAS NOVADS Vecpiebalgas vidusskola 14 12 11 37 193

64. CIBLAS NOVADS Ciblas vidusskola 16 9 13 38 129

65. DAUGAVPILS NOVADS Zemgales vidusskola 16 10 12 38 145

66. VECUMNIEKU NOVADS Skaistkalnes vidusskola 13 14 11 38 140

67. AUCES NOVADS Bēnes vidusskola 14 13 12 39 188


69. JELGAVAS NOVADS Kalnciema pagasta vidusskola 15 9 16 40 152

70. OGRES NOVADS Madlienas vidusskola 19 10 11 40 211

71. RĒZEKNES NOVADS Tiskādu vidusskola 17 10 13 40 199


73. SAULKRASTU NOVADS Saulkrastu vidusskola 12 13 15 40 377

74. SKRUNDAS NOVADS Skrundas vidusskola 11 15 14 40 347

75. VENTSPILS NOVADS Ugāles vidusskola 12 12 16 40 219

76. ALOJAS NOVADS Alojas Ausekļa vidusskola 12 16 13 41 258

77. DAGDAS NOVADS Ezernieku vidusskola 10 22 10 42 14533

document.docx; Informatīvais ziņojums “Par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pašvaldību izglītības iestādēm un to rezultātā plānotajiem finanšu ietaupījumiem, kas būtu novirzāmi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai”

78. VARAKĻĀNU NOVADS Varakļānu vidusskola 15 13 15 43 248

79. AKNĪSTES NOVADS Aknīstes vidusskola 14 15 15 44 204

80. PRIEKULES NOVADS Priekules vidusskola 17 10 17 44 291

81. JELGAVAS NOVADS Staļģenes vidusskola 13 9 23 45 222

82. NERETAS NOVADS Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola 15 16 14 45 173

83. ROJAS NOVADS Rojas vidusskola 16 13 16 45 304

84. LĪVĀNU NOVADS Līvānu 2. vidusskola 19 9 18 46 262

85. OZOLNIEKU NOVADS Ozolnieku vidusskola 18 12 16 46 622

86. PRIEKUĻU NOVADS Priekuļu vidusskola 15 16 15 46 414

87. RĪGA Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola 13 19 14 46 328

88.ĶEGUMA NOVADS

Ķeguma komercnovirziena


89. RĪGA Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola 15 13 19 47 298

90. DUNDAGAS NOVADS Dundagas vidusskola 18 18 12 48 301

91. JAUNPIEBALGAS NOVADS Jaunpiebalgas vidusskola 12 19 17 48 284

92. RĪGA Rīgas Lietuviešu vidusskola 20 14 14 48 374

93. PREIĻU NOVADS Preiļu 2. vidusskola 19 16 14 49 201

94. RĒZEKNES NOVADS Kaunatas vidusskola 20 17 12 49 215

95. RĪGA Rīgas Ukraiņu vidusskola 24 15 10 49 252

96. SALDUS NOVADS Nīgrandes pagasta Kalnu vidusskola 13 20 16 49 173

97. KĀRSAVAS NOVADS Kārsavas vidusskola 15 17 18 50 279

98. SALACGRĪVAS NOVADS Salacgrīvas vidusskola 18 14 18 50 385

99. VIESĪTES NOVADS Viesītes vidusskola 15 13 22 50 295


3.pielikums

Finansējums vispārējās izglītības iestāžu, izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālo izglītības iestāžu, pedagogiem piemaksu, prēmiju un naudas

balvu izmaksai

Nr.p.k. Pašvaldība Finansējums 2018.gadam

1 AGLONAS NOVADS 6 0342 AIZKRAUKLES NOVADS 4 5933 AIZPUTES NOVADS 3 2194 AKNĪSTES NOVADS 6 4635 ALOJAS NOVADS 9116 ALŪKSNES NOVADS 30 8317 AMATAS NOVADS 9 2168 APES NOVADS 2 4569 AUCES NOVADS 5 48010 ĀDAŽU NOVADS 28 08411 BABĪTES NOVADS 5 47712 BALDONES NOVADS 11 92013 BALVU NOVADS 20 06814 BAUSKAS NOVADS 29 34915 CARNIKAVAS NOVADS 3 55116 CESVAINES NOVADS 11 13117 CĒSU NOVADS 20 94118 DAGDAS NOVADS 3 68419 DAUGAVPILS 9 69720 DAUGAVPILS NOVADS 11 40821 DOBELES NOVADS 70 40322 DUNDAGAS NOVADS 75023 ENGURES NOVADS 4 28024 GARKALNES NOVADS 3 58725 GULBENES NOVADS 31 51026 IECAVAS NOVADS 5 42227 IKŠĶILES NOVADS 12 09228 INČUKALNA NOVADS 6 89729 JAUNPIEBALGAS NOVADS 1 26330 JAUNPILS NOVADS 2 52631 JELGAVA 23 65832 JELGAVAS NOVADS 3 58933 JĒKABPILS 4 66434 JŪRMALA 27 37935 KANDAVAS NOVADS 4 25836 KOCĒNU NOVADS 7 22737 KOKNESES NOVADS 23 97938 KRĀSLAVAS NOVADS 7 646


39 KRIMULDAS NOVADS 3 07140 KULDĪGAS NOVADS 7 66341 ĶEGUMA NOVADS 1 07042 ĶEKAVAS NOVADS 16 48043 LIELVĀRDES NOVADS 15 52444 LIEPĀJA 11 09345 LĪVĀNU NOVADS 1 41646 LUDZAS NOVADS 8 45747 MADONAS NOVADS 11 09048 MĀLPILS NOVADS 10 20549 MĀRUPES NOVADS 30 10750 NERETAS NOVADS 4 61951 NĪCAS NOVADS 1 14752 OGRES NOVADS 29 46153 OLAINES NOVADS 28 37454 OZOLNIEKU NOVADS 1 96655 PĻAVIŅU NOVADS 5 54056 PREIĻU NOVADS 10 79657 PRIEKULES NOVADS 3 46658 PRIEKUĻU NOVADS 5 24159 RĒZEKNE 2 39560 RĒZEKNES NOVADS 3 61661 RĪGA 417 39662 ROJAS NOVADS 58863 ROPAŽU NOVADS 4 30064 RUNDĀLES NOVADS 2 80265 RŪJIENAS NOVADS 5 97766 SALACGRĪVAS NOVADS 95967 SALAS NOVADS 17 16268 SALASPILS NOVADS 15 02069 SALDUS NOVADS 94 62370 SAULKRASTU NOVADS 2 06971 SIGULDAS NOVADS 23 03172 SKRĪVERU NOVADS 2 40873 SKRUNDAS NOVADS 2 08974 SMILTENES NOVADS 17 92675 STOPIŅU NOVADS 21 41176 STRENČU NOVADS 64077 TALSU NOVADS 16 07178 TUKUMA NOVADS 21 89579 VAIŅODES NOVADS 9 88480 VALKAS NOVADS 10 49881 VALMIERA 11 00082 VARAKĻĀNU NOVADS 2 34183 VĀRKAVAS NOVADS 2 18784 VECPIEBALGAS NOVADS 10 982


85 VENTSPILS 40 05286 VENTSPILS NOVADS 6 02587 VIESĪTES NOVADS 2 85588 VIĻAKAS NOVADS 4 223

KOPĀ: 1 444 851


4.pielikums

Pašvaldību finansējuma aprēķina algoritms

B j=B jA+B j

B

kur

B jA={

0 , ∆ j<0N j

A

∑i=1

140

N iA

B A , ∆ j ≥ 0

un

B jB={ 0 , j∉ J

E j ( ∆ j−∆min)∑i∈ J

Ei

BB , j∈ J

Ievērojot apzīmējumus:

N jA=

K jA

∑i=1

140

K iA

BA

K jA=∆ j

S j

∑i=1

140

Si

∆min=minj

∆ j

Apzīmējumi:

B j – j-tās pašvaldības (vai pašvaldības daļas) papildfinansējums, ( j=1 ,2 , …, 140)

B jA – j-tās pašvaldības papildfinansējuma daļa, kas pienākas par skolēnu/skolotāju skaita proporcijas

izpildi

B jB – j-tās pašvaldības papildfinansējuma daļa, kas pienākas par skolu tīkla kārtošanu

B – summārais ietaupījums no skolu tīkla kārtošanas


B=∑j∈J

E j ,

Kur E j ( j∈ J) – j-tās pašvaldības ietaupījums, skolu tīklu kārtojot un J – to pašvaldību numuru kopa, kuras kārtojušas skolu tīklu.

B=BA+BB, kur BA=αB un BB=(1−α ) B, kur:

BA – naudas daļa, ko sadala starp pašvaldībām, kas izpilda skolēnu/skolotāju skaita proporciju, un

BB – naudas daļa, ko sadala starp pašvaldībām, kas kārtojušas skolu tīklu,

α∈ (0 , 1 ) – līdzsvara koeficients.

S j – skolēnu skaits j-tajā pašvaldībā.

RF j – j-tās pašvaldības faktiskā skolēnu/skolotāju skaita proporcija

RMK j – j-tajai pašvaldībai (vai pašvaldības daļai) normatīvi noteiktā skolēnu/skolotāju skaita proporcija

∆ j=RF j−RMK j – j-tās pašvaldības faktiskās skolēnu/skolotāju skaita proporcijas novirze no normatīvi noteiktās


tap.mk.gov.lvtap.mk.gov.lv/doc/2018_06/izminf_310518_lemumi_par… · web viewpētījuma...

Documents